Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1., 24.nr.; 2009, 13., 15., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 178., 206.nr.; 2011, 103., 117., 184., 204.nr.; 2012, 190.nr.; 2013, 80., 193.nr.) šādus grozījumus:

1.  9.pantā:

izslēgt četrpadsmitās daļas 4.punktu;

papildināt pantu ar sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(16) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā valsts parāda saistību izpildei noteikto apropriāciju un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu un valdības rīcības pieļaujamo robežu paplašināšanu."

2. Izteikt 16.² panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Līdz ar kārtējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma spēkā stāšanos iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma normas, kuras attiecas uz otro un trešo tā darbības gadu, netiek piemērotas."

3. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Galvojumi

(1) Galvojumus valsts vārdā ir tiesības sniegt:

1) par saistībām, kuras investīciju veikšanai uzņemas kapitālsabiedrība, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus un kura atbilstoši institucionālo sektoru klasifikācijai ir ietverta nefinanšu komersantu sektorā;

2) par saistībām, kas uzņemtas, lai nodrošinātu finansējumu ar normatīvajiem aktiem apstiprinātajām komercdarbības atbalsta programmām;

3) studiju un studējošo kreditēšanas nodrošināšanai.

(2) Galvojumus nesniedz, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir paaugstināts aizdevuma atmaksas risks;

2) galvojuma pretendents, par kura saistībām jau iepriekš bija valsts vārdā sniegts galvojums vai valsts aizdevums, ir pārkāpis noteikto galvojumu vai valsts aizdevumu sniegšanas un uzraudzības kārtību;

3) nav galvojuma nodrošinājuma.

(3) Lēmumu par galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu valsts vārdā saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu pieņem Ministru kabinets.

(4) Ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto gadskārtējā valsts budžeta likumā iekļauto galvojumu sniegšanu, finanšu ministrs sniedz galvojumus atbilstoši Ministru kabineta pilnvarojumam.

(5) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos galvojumus, kuri iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā, finanšu ministrs sniedz bez atsevišķa Ministru kabineta lēmuma.

(6) Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Ja tiek pārkreditēts jau izsniegtais aizdevums, par kuru valsts vārdā sniegts galvojums, un galvojuma apjoms nepalielinās, valsts vārdā sniegto galvojumu gadskārtējā valsts budžeta likumā neiekļauj.

(8) Izdevumus, kas rodas sakarā ar valsts vārdā sniegto galvojumu saistību izpildi, attiecina uz valsts parāda saistībām.

(9) Finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas nosacījumus, lemt par galvojuma sniegšanu šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi galvojuma sniegšanai.

(10) Ja šā likuma 8.¹ panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā."

4. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Valsts parāda saistību izpilde

Izdevumi valsts parāda saistību izpildei izdarāmi saskaņā ar līgumu noteikumiem neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šim mērķim paredzētā līdzekļu apjoma un noteiktajām valdības rīcības pieļaujamām robežām. Ja finanšu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda saistību izpildei pārsniedz gadskārtējā valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu apjomu, viņš saskaņā ar šā likuma 9.panta sešpadsmito daļu palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā valsts parāda saistību izpildei noteikto apropriāciju un paplašina valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 72.punktu šādā redakcijā:

"72. Šā likuma 37.panta sestajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2014.gada 30.jūnijam. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.501 "Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, un galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 27.novembrī