Ministru kabineta rīkojums Nr.359

Rīgā 2013.gada 5.augustā (prot. Nr.41 107.§)

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.-2015.gadam

1. Atbalstīt Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plānā minētajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.1.5., 1.1.11., 1.1.12., 1.1.13., 1.1.14., 1.1.16., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7., 1.3.1., 1.3.2., 1.4.1., 1.4.2., 2.1.4., 2.1.6., 2.1.7., 2.1.8., 2.2.1., 2.2.4., 2.3., 2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11., 2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17., 2.4.18., 2.4.19., 2.4.21., 3.1., 3.2., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4., 4.2.1., 4.2.3. un 4.2.4.pasākumu 2013.gadā un turpmākajos gados īstenot atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

3.2. 1.1.5., 1.1.7., 1.1.10., 1.1.11., 2.1.8., 3.6., 3.8., 3.9., 3.11., 3.12. un 4.1.2.pasākumu 2014.-2015.gadā virzīt īstenošanai Eiropas Savienības fondu projektu veidā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros;

3.3. jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 1.1.5., 1.1.6., 1.1.7., 1.1.8., 1.1.9., 1.1.10., 1.1.15., 2.1.1., 2.1.5., 2.2.5., 2.4.22., 2.4.23., 3.3., 3.4., 4.1.5., 4.1.6., 4.1.7. un 4.2.2.pasākuma īstenošanai 2014.gadā un 2.1.2., 2.1.3., 2.1.5., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.5., 2.4.20., 2.4.22., 2.4.23., 3.3., 3.4., 3.5., 4.1.8., 4.1.9. un 4.1.10.pasākuma īstenošanai 2015.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2014.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam.

4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2016.gada 1.septembrim atbilstoši kompetencei iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plāna pasākumu īstenošanu.

5. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2016.gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Veselības ministre Ingrīda Circene

(Ministru kabineta
2013.gada 5.augusta
rīkojums Nr.359)

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2013.-2015.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Pasaulē katru gadu 17,3 miljoni nāves gadījumu saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis (aptuveni 40 % jeb 2 miljoni cilvēku gadā¹) Eiropas Savienībā (turpmāk - ES). Sirds un asinsvadu slimības skar sirdi un tuvējos asinsvadus. Tās var izpausties dažādos veidos, piemēram, ar augstu asinsspiedienu, koronāro artēriju slimību, sirdskaiti un insultu.

Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves iemesls Latvijā (55 % no visiem mirušajiem). Šo slimību dēļ kopējais mirušo skaits 2011.gadā bija 15,7 tūkstoši, no kuriem aptuveni 17 % miruši līdz 64 gadu vecumam². Standartizētās mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidējie ES valstu rādītāji: 2010.gadā kopējais standartizētais mirstības rādītājs Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām uz 100 000 iedzīvotājiem bija 478, Lietuvā 495, Somijā - 214, savukārt vidēji ES valstīs - 222.

Ar sirds un asinsvadu slimību grupu saistītā finansiālā nasta ES veselības aprūpes sistēmām ir lēšama gandrīz 110 miljardu eiro apmērā (2006). Tie ir 223 eiro uz cilvēku gadā un aptuveni 10 % no kopējām veselības aprūpes izmaksām visā ES. Sirds un asinsvadu slimības izraisa smagas veselības problēmas, darbnespēju un priekšlaicīgu nāvi, kā arī rada lielus finansiālus zaudējumus gan pašam indivīdam, gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā. Sirds un asinsvadu slimības ir saistītas ar sociālajiem apstākļiem, un tieši šīs slimības rada vislielākās veselības stāvokļa atšķirības gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs³.

Priekšlaicīga mirstība (vecuma grupā no 0 līdz 64 gadiem) vīriešiem (257 uz 100 000 iedzīvotājiem) no sirds un asinsvadu slimībām ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā sievietēm (88 uz 100000 iedzīvotājiem)⁴. Arī ES valstīs pastāv atšķirība pa dzimumiem. Pēdējos gados mazinās priekšlaicīga (līdz 64 gadu vecumam) mirstība gan sievietēm, gan vīriešiem. Tomēr Latvijā šī atšķirība ir trīs reizes lielāka nekā vidēji ES.

2012.gada maijā notikušajā 65.Pasaules veselības asamblejas sanāksmē pārstāvji no 194 valstīm izvirzīja virsmērķus, lai samazinātu saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām:

1) samazināt tabakas un alkohola lietošanu, kā arī tādu pārtikas produktu lietošanu, kas satur daudz sāls un transtaukskābes;

2) samazināt neaktīva dzīvesveida, augsta asinsspiediena un liekā svara izplatību populācijā;

3) nodrošināt nepieciešamo medikamentu pieejamību cilvēkiem, kas jau slimo ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām.

Lai turpinātu 2001.gadā uzsākto sabiedrības veselības politikas īstenošanu (Ministru kabinets 2001.gada 6.martā apstiprināja Sabiedrības veselības stratēģiju⁵ (prot. Nr.10 43.§), kuras 8.mērķis paredzēja līdz 2010.gadam Latvijā izplatītāko neinfekciju slimību rezultātā radušos saslimstību, invaliditāti un priekšlaicīgu mirstību samazināt līdz zemākajam sasniedzamajam līmenim), Veselības ministrija ir sagatavojusi Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam (turpmāk - plāns).

Plāns izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam⁶ noteiktajam apakšmērķim - samazināt saslimstību un mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments.

Plāna mērķis ir samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

Piedāvātais risinājums plāna ieviešanai ir četru galveno rīcības virzienu īstenošana:

1. Sirds un asinsvadu slimību profilakses veicināšana un riska faktoru ietekmes mazināšana.

2. Sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana.

3. Sirds un asinsvadu slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošana.

4. Sirds un asinsvadu slimību monitoringa (darbības izvērtēšanas) pilnveidošana.

2. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei un riska faktoru ietekmes mazināšanai nepieciešams papildu finansējums 82 872 latu apmērā, paredzot vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas, tai skaitā par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kurus var novērst, lietojot atbilstošu uzturu, par nepieciešamo fizisko aktivitāšu biežumu, intensitāti, veidiem dažādās vecuma grupās, par miokarda infarkta/stenokardijas ("sirdslēkmes") simptomiem, kampaņas, lai samazinātu tabakas lietošanu bērnu un jauniešu vidū un lai samazinātu bērnu pakļaušanu pasīvajai smēķēšanai, kā arī izstrādāt metodisko materiālu ģimenes ārstiem par "fiziskās aktivitātes receptes izrakstīšanu", tai skaitā apmācīt ģimenes ārstus metodisko materiālu izmantošanā, kā arī izstrādāt informatīvos materiālus pacientiem par fizisko aktivitāšu nepieciešamību.

Nepieciešams papildu finansējums 316 911 latu apmērā, lai nodrošinātu sirds un asinsvadu slimību monitoringu (darbības izvērtēšanu), veicot nāves cēloņa medicīnisko apliecību kvalitātes kontroles pētījumu, kā arī pētījumus par Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) veselību ietekmējošiem paradumiem, Latvijas skolēnu veselību ietekmējošiem paradumiem, jauniešu smēķēšanu, bērnu antropometriskajiem parametriem un skolu vidi, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem pēc darbspējīgā vecuma un funkcionālo spēju, kā arī Latvijas pieaugušo iedzīvotāju (25-74 gadus vecu) kardiovaskulāro riska faktoru epidemioloģisku šķērsgriezuma pētījumu.

Sirds un asinsvadu slimību profilaksei, riska faktoru ietekmes mazināšanai un monitoringam papildus plānotais finansējums ir 399 783 lati, no tiem 2014.gadā 259 783 lati, 2015.gadā 140 000 latu.

Sirds un asinsvadu slimību riska mazināšanai un ārstēšanai primārajā līmenī papildus nepieciešami 1 929 023 lati, tai skaitā 3 000 latu, lai sagatavotu ģimenes ārstu praksēm metodiskos materiālus par rīcību, lai iedzīvotāju ikgadējās profilaktiskajās apskatēs noteiktu papildu sirds un asinsvadu slimību rādītājus un aprēķinātu kardiovaskulāro risku; augsta riska indivīdu atpazīšanu; rīcības algoritmu ģimenes ārstiem, ja profilaktiskās apskates laikā tiek konstatēta sirds un asinsvadu slimību patoloģija; profilaktisko pasākumu algoritmu; sasniedzamo mērķu definēšanu dažādām pacientu grupām; pacientu apmācību regulāras paškontroles veikšanai; rīcības algoritmu pacientiem ar rezistentu hipertensiju (atpazīšana un kritēriji nosūtīšanai pie speciālista), kā arī 497 454 lati, lai ģimenes ārstu prakses veiktu sirds un asinsvadu slimību skrīningu 11 gadu veciem bērniem un sievietēm 50, 55 un 60 gadu vecumā un vīriešiem 45, 50, 55 un 60 gadu vecumā, 1 420 661 lats, lai tiktu nodrošinātas kompensējamās zāles sirds un asinsvadu slimību skrīninga ietvaros atklātajiem pacientiem un 7 908 lati EHO izmeklēšanas nodrošināšanai augsta riska grūtniecēm 14.-16.grūtniecības nedēļā.

Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai sekundārajā līmenī (reģionālie kardiologi un slimnīcu konsultācijas centri) papildus nepieciešami 1 053 459 lati, lai nodrošinātu iespēju kardiologam veikt padziļinātu sirds un asinsvadu slimību izmeklēšanu, funkcionālos izmeklējumus pa skrīninga grupām un pulsa oksimetrijas veikšanu jaundzimušajiem.

Lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu terciārā līmenī un terciāro profilaksi, papildus ir nepieciešams finansējums 1 232 695 latu apmērā, kas ietver neatliekamās kardioloģiskās palīdzības apjoma palielināšanu, kā arī ortotopisko sirds transplantāciju ieviešanu (piecas operācijas gadā) un kompensējamo medikamentu nodrošināšanu pēc sirds transplantācijas.

Sirds un asinsvadu slimību veselības aprūpes sistēmas resursu pieejamības uzlabošanai papildus nepieciešams finansējums 129 229 latu apmērā, paredzot stiprināt Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra kapacitāti, papildus izveidojot vienu štata vietu Nacionālajā veselības dienestā medicīnisko tehnoloģiju reģistrēšanai un vienu štata vietu Slimību profilakses un kontroles centrā veselības veicināšanas un profilakses nodrošināšanai sirds un asinsvadu slimību jomā, kā arī nodrošināt tādu kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetu darbību, kur strādā kardiologs un medicīnas māsa.

Īstenojot minētos sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas pasākumus, kas sevī ietver papildu profilaktiskos, ārstnieciskos, atbalsta un izvērtēšanas pasākumus, kopējais papildus nepieciešamais finansējums veselības sektorā 2014.-2015.gadā - 4 744 189 lati, no tiem 2014.gadā 559 346 lati, 2015.gadā (un turpmāk katru gadu) 4 184 843 lati.

Atsevišķi pasākumi tiks īstenoti, iesaistītajām institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros rīkojot to kompetencē esošos pasākumus (veicot uzdevumus), kā arī ES fondu finansējuma ietvaros.

3. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas

Atbildīgā institūcija par plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir Veselības ministrija. Plāna ieviešanā ir iesaistītas 11 valsts institūcijas, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Bērnu kardioloģijas asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Neirologu biedrība, Latvijas Neirosonologu biedrība, Latvijas Neiroradiologu biedrība, Latvijas Diētas ārstu asociācija, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Testēšanas laboratoriju asociācija, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskais institūts, ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes. Plānā ir noteiktas par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas.

4. Plāna novērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Veselības ministrija sagatavo un veselības ministrs līdz 2016.gada 1.decembrim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanu.

¹ http://ec.europa.eu/health-eu/health_problems/cardiovascular_diseases/index_lv.htm

² SPKC, Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze.

³ http://ec.europa.eu/health-eu/health_problems/cardiovascular_diseases/index_lv.htm

⁴ SPKC dati.

⁵ http://www.likumi.lv/doc.php?id=6734

⁶ Ministru kabineta 2011.gada 5.oktobra rīkojums Nr.504 "Par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.−2017.gadam".

Veselības ministre Ingrīda Circene