LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

I. Izdarīt Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma mantojuma tiesību daļā šādus grozījumus:

1. Izteikt 400. pantu šādā redakcijā:

«400. Bērni, kas cēlušies no vecākiem, kuri nav savstarpējā laulībā, ja izcelšanās no tēva un mātes ir noteikta likumā paredzētajā kārtībā, manto tāpat kā laulībā dzimušie bērni. No šādiem bērniem manto kā māte un tās radinieki, tā tēvs un tā radinieki.»

2. Izteikt 420. panta otro daļu šādā redakcijā:

«Nepilngadīgie, ja viņi sasnieguši 16 gadu vecumu, var taisīt testamentu par savu brīvo mantu (195. p.).»

3. Papildināt 434. pantu ar vārdiem «piedaloties diviem lieciniekiem».

4. Izteikt 448. panta 2. punktu šādā redakcijā:

«2) tie, kas notiesāti par tīšu noziegumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.»

5. Izslēgt 493. panta piezīmi.

6. Izteikt 569. panta trešo daļu šādā redakcijā:

«Nepilngadīgajiem novēlētais uzturs jādod, līdz viņi sasniedz 18 gadu vecumu.»

7. Izteikt 665. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

«Sastādot sarakstu, aizgādnis rīkojas atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.

Mantojuma saraksta sastādīšanai aizgādnis var griezties arī tiesā vai pagasttiesā.»

8. Izteikt 701. panta piezīmi šādā redakcijā:

«Ārzemnieku tiesības iegūt mantošanas ceļā nekustamus īpašumus paredzētas citos likumos.»

9. Izslēgt 709. panta pirmajā daļā vārdus «pēc Pagasttiesu likuma noteikumiem».

10. Papildināt 794. panta otro daļu ar šāda satura teikumu: «Ar mutisku testamentu (460. p.) nevar atcelt rakstisku - publisko vai privāto - testamentu.»

11. Likums stājas spēkā ar 1992. gada 1. septembri.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 7. jūlijā