Ministru kabineta
rīkojums Nr.271
Rīgā 2013.gada 25.jūnijā (prot.
Nr.34 23.§)
Grozījumi darbības programmas
"Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā
1. Izdarīt darbības programmas "Infrastruktūra un
pakalpojumi" papildinājumā (apstiprināts ar Ministru
kabineta 2008.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.236 "Par darbības
programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"
papildinājuma apstiprināšanu") šādus grozījumus:
1.1. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" 310. un 311.punktu šādā
redakcijā:
"310. Aktivitātes mērķis: Attīstīt kvalitatīvu kopējā
Eirāzijas transporta sistēmā integrēta dzelzceļa transporta
infrastruktūru, izveidojot to par multimodālu transporta sistēmu,
kas savienota ar ostām, palielinot Austrumu-Rietumu transporta
koridora caurlaides spējas un samazinot vilcienu kustības ātruma
un citu tehniskās ekspluatācijas ierobežojumu daudzumu, kā arī
uzsākt Baltijas valstu savienošanu ar Centrāleiropu, izmantojot
efektīvu dzelzceļa sistēmu (projekts Rail Baltica).
311. Atbalsta veids: Jaunas infrastruktūras izveide vai jaunu
maršrutu attīstība, vai esošās infrastruktūras
rekonstrukcija.";
1.2. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" 316. un 317.punktu;
1.3. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" 352.punktā vārdus ""Rīgas
dzelzceļa mezgla rekonstrukcija"";
1.4. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" tabulu "Finanšu plāns"
šādā redakcijā:
"Finanšu plāns
Nr.
p.k.
|
Investīciju joma
|
Kopā,
EUR
|
Publiskais
finansējums, EUR
|
KF,
EUR
|
Nacionālais publiskais finansējums, EUR
|
Privātais
finansējums, EUR
|
|
|
1=2+5
|
2=3+4
|
3
|
4
|
5
|
1. |
3.3.1.
Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un
attīstība |
989 820 785
|
907 484 462
|
826 374 816
|
81 109 646
|
82 336 323
|
2. |
3.3.1.1. TEN-T autoceļu tīkla
uzlabojumi |
362 815 026
|
362 815 026
|
308 392 773
|
54 422 253
|
0
|
3. |
3.3.1.2. TEN-T dzelzceļa posmu
rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa
koridora infrastruktūras attīstība un Rail
Baltica) |
285 064 194
|
249 160 346
|
242 304 565
|
6 855 781
|
35 903 848
|
4. |
3.3.1.3. Lielo ostu
infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu"
ietvaros |
195 528 793
|
169 149 474
|
166 199 474
|
2 950 000
|
26 379 319
|
5. |
3.3.1.4. Lidostu infrastruktūras
attīstība |
93 652 699
|
76 378 955
|
64 631 943
|
11 747 012
|
17 273 744
|
6. |
3.3.1.5. Pilsētu infrastruktūras
uzlabojumi sasaistei ar TEN-T |
34 230 661
|
34 230 661
|
29 096 061
|
5 134 600
|
0
|
7. |
3.3.1.6. Liepājas Karostas
ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana |
18 529 412
|
15 750 000
|
15 750 000
|
0
|
2 779 412"
|
1.5. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības
rādītāji" šādā redakcijā:
"Uzraudzības
rādītāji
Rādītājs
|
Kvantifikācija 2004.gadā
|
Kvantifikācija 2009.gadā
|
Kvantifikācija 2013.gadā
|
Kvantifikācija 2015.gadā
|
Saiknes ar
investīciju virzienu pamatojums
|
Aprēķina
skaidrojums
|
Iznākuma
rādītāji
|
1. Izbūvētā un rekonstruētā TEN
autoceļa kopgarums |
0
|
9,74 km
|
56,4 km
|
|
3.3.1.1.aktivitāte |
3,8 milj. EUR/viena km vidējā
cena |
2. Izbūvētā TEN dzelzceļa
kopgarums |
0
|
0
|
52 km
|
|
3.3.1.2.aktivitāte |
1,35 milj. EUR/viena km vidējā
cena |
3. Rekonstruēto sliežu ceļu
kopgarums |
0
|
0
|
0
|
90 km
|
3.3.1.2.aktivitāte |
0,45 milj. EUR/viena km vidējā
cena (tikai materiāli, daļēji - darbs) |
4. Nomainītās pārmiju
pārvedas |
0
|
0
|
0
|
180 gab.
|
3.3.1.2.aktivitāte |
0,09 milj. EUR/vienas pārmijas
nomaiņa |
5. Ostu skaits, kurās veiktas
investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju
uzlabošanā |
0
|
0
|
3
|
|
3.3.1.3.aktivitāte |
TEN-T tīkla ostu skaits |
6. Lidostu skaits, kurās veikta
infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija |
0
|
0
|
4
|
|
3.3.1.4.aktivitāte |
TEN-T tīkla lidostu skaits |
7. Īstenoto projektu skaits
lielajās pilsētās |
0
|
0
|
2
|
|
3.3.1.5.aktivitāte |
Pašvaldības, kurās ir vairāk par
100 000 iedzīvotāju |
8. Piesārņotās vietas platība,
kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma, ha |
0
|
0
|
43
|
|
3.3.1.6.aktivitāte |
- |
Rezultāta
rādītāji
|
1. Laika ietaupījuma vērtība
pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN
autoceļu |
0
|
0
|
10,3 milj. EUR/gadā
|
|
3.3.1.1.aktivitāte |
Projekts "Ludza- Terehova" - būvniecība jaunā
trasē, kur laika ietaupījums rodas sakarā ar to, ka nav
jāšķērso dzelzceļš, kā arī kilometru skaita samazināšanos.
Esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām
plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji
par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē.
Projekts "Tīnūži-Koknese" - esošajā trasē
braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un
garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji par 20
km/h mazāks nekā jaunajā trasē, kura pēc izbūves būs
ātrsatiksmes autoceļš
|
2. Dzelzceļa posma Rīga-
Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides
spēja |
28 miljoni tonnu gadā
|
28 miljoni tonnu gadā
|
55 miljoni tonnu gadā
|
|
3.3.1.2.aktivitāte |
2004.gadā dzelzceļa posma
Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides
spēja ir 28 milj. t gadā, 2009.gadā atbilstoši projekta
īstenošanas plānam caurlaides spēja saglabājās iepriekšējā
līmenī, 2013.gadā pēc projekta īstenošanas posma caurlaides
spēja būs 55 milj. t gadā, t.i., praktiski bez
ierobežojumiem |
3. Rīgas dzelzceļa mezgla
staciju pārstrādes spēja |
26,1 miljoni tonnu gadā
|
26,1 miljoni tonnu gadā
|
39,3 miljoni tonnu gadā
|
|
3.3.1.2.aktivitāte |
2004.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla
staciju pārstrādes spēja - 26,1 milj. tonnu, kas ierobežo
kravu plūsmu caur Rīgas dzelzceļa mezglu, 2009.gadā situācija
saglabājās tāda pati (projektēšanas un būvniecības darbu
sākums), 2013.gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes
spēja palielināta līdz 39,3 milj. tonnu |
4. Palielināta ostu caurlaides
spēja |
0
|
0
|
Par 7 %
|
|
3.3.1.3.aktivitāte |
- |
5. Lidostas "Rīga"
termināļa jaudas palielinājums |
0 %
|
0 %
|
Par 25 %
|
|
3.3.1.4.aktivitāte |
Apkalpotie pasažieri
(prognoze) |
6. Radīti priekšnoteikumi
regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās |
0
|
0
|
3 reģionālās lidostas
|
|
3.3.1.4.aktivitāte |
Reģionālo lidostu
skaits" |
1.6. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.1.pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras
uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju
teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāju
teritoriālais sadalījums
Rādītāji
|
Plānošanas
reģions
|
Kvantifikācija 2004.gadā
|
Kvantifikācija 2009.gadā
|
Kvantifikācija 2013.gadā
|
Kvantifikācija 2015.gadā
|
Iznākuma
rādītāji
|
1. Izbūvētā un
rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums |
Rīga |
0
|
0
|
23,7 km
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
9,74 km
|
32,7 km
|
|
2. Izbūvētā TEN
dzelzceļa kopgarums |
Rīga |
|
|
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
0
|
52 km
|
|
3. Rekonstruēto
sliežu ceļu kopgarums |
Rīga |
Vidzemes reģionā darbi netiks
veikti. Pārējais teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo
darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
4. Nomainītās
pārmiju pārvedas |
Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav
nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu
posmos
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
5. Ostu skaits,
kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju
uzlabošanā |
Rīga |
0
|
0
|
1
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
0
|
0
|
2
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
|
|
|
|
6. Lidostu skaits,
kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai
rekonstrukcija |
Rīga |
0
|
0
|
1
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
0
|
0
|
2
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
0
|
1
|
|
7. Īstenoto projektu
skaits lielajās pilsētās |
Rīga |
0
|
0
|
1
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
0
|
1
|
|
8. Piesārņotās
vietas platība, kas attīrīta no vēsturiskā piesārņojuma,
ha |
Rīga |
0
|
0
|
0
|
|
Vidzeme |
0
|
0
|
0
|
|
Kurzeme |
0
|
0
|
43,0
|
|
Zemgale |
0
|
0
|
0
|
|
Latgale |
0
|
0
|
0
|
|
Rezultāta
rādītāji
|
1. Laika ietaupījuma
vērtība pasažieriem saistībā ar izbūvēto un rekonstruēto TEN
autoceļu |
Rīga |
0
|
0
|
7,05 milj. EUR gadā
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
0
|
3,25 milj. EUR gadā
|
|
2. Dzelzceļa posma
Rīga-Krustpils (t.sk. Skrīveru-Krustpils iecirkņa) caurlaides
spēja |
Rīga |
|
|
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
28 miljoni tonnu gadā
|
28 miljoni tonnu gadā
|
55 miljoni tonnu gadā
|
55 miljoni tonnu gadā
|
3. Rīgas dzelzceļa
mezgla staciju pārstrādes spēja |
Rīga |
26,1 milj. t gadā
|
26,1 milj. t gadā
|
39,3 milj. t gadā
|
39,3 milj. t gadā
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
|
|
|
|
4. Palielināta ostu
caurlaides spēja |
Rīga |
0
|
0
|
Par 15,42 %
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
0
|
0
|
Par 2,22 %
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
|
|
|
|
5. Lidostas
"Rīga" termināļa jaudas palielinājums |
Rīga |
0
|
0
|
Par 25 %
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
|
|
|
|
6. Radīti
priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās
lidostās |
Rīga |
|
|
|
|
Vidzeme |
|
|
|
|
Kurzeme |
0
|
0
|
2
|
|
Zemgale |
|
|
|
|
Latgale |
0
|
0
|
1
|
"
|
1.7. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas
attīstība" 360.punktu šādā redakcijā:
"360. Aktivitātes mērķis: Rīgas piepilsētas dzelzceļa
pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizēšana un integrācija Rīgas
pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, pasažieru pārvadājumu
kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana Rīgā un ārpus Rīgas,
ieviešot jaunas tehnoloģijas, attīstot ritošo sastāvu (t.sk.
elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana -
jaunu vilcienu iegāde, renovācija) un infrastruktūru, tādējādi
atslogojot Rīgas ielu tīklu, īpaši tiltus, vienlaikus samazinot
apkārtējās vides piesārņojumu, ko rada autotransports, un vides
piesārņojuma risku, kas var rasties satiksmes negadījumu
dēļ.";
1.8. svītrot 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas
attīstība" 364., 365., 366. un 367.punktu;
1.9. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas
attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā
redakcijā:
"Finanšu plāns
Nr.
p.k.
|
Investīciju joma
|
Kopā,
EUR
|
Publiskais
finansējums, EUR
|
KF,
EUR
|
Nacionālais publiskais finansējums, EUR
|
Privātais
finansējums, EUR
|
|
|
1=2+5
|
2=3+4
|
3
|
4
|
5
|
1. |
3.3.2.
Ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstība |
32 886 016
|
30 591 635
|
30 591 635
|
0
|
2 294 381
|
2. |
3.3.2.1. Ilgtspējīgas
sabiedriskā transporta sistēmas attīstība |
32 886 016
|
30 591 635
|
30 591 635
|
0
|
2 294 381"
|
1.10. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas
attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā
redakcijā:
"Uzraudzības
rādītāji
Rādītājs
|
Kvantifikācija 2013.gadā
|
Kvantifikācija 2014.gadā
|
Kvantifikācija 2015.gadā
|
Saiknes ar
investīciju virzienu pamatojums
|
Aprēķina
skaidrojums
|
Iznākuma
rādītāji
|
1. Modernizēto 3 vagonu
dīzeļvilcienu skaits |
0
|
3
|
2
|
3.3.2.1.aktivitāte
|
|
2. Modernizēto 4 vagonu
dīzeļvilcienu skaits |
0
|
0
|
1
|
3.3.2.1.aktivitāte
|
|
3. Izbūvēti peroni un
labiekārtotas staciju teritorijas |
0
|
0
|
13
|
3.3.2.1.aktivitāte
|
|
Rezultāta
rādītāji
|
1. Pārvadāto pasažieru skaits
dīzeļvilcienu zonā |
1,895 miljoni
|
1,927 miljoni
|
35,789 miljoni
|
3.3.2.1.aktivitāte
|
Pārvadāto pasažieru skaita
pieauguma prognoze |
2. Vidējais viena vagona
atlikušais kalpošanas laiks |
7 gadi
|
9 gadi
|
10 gadu
|
3.3.2.1.aktivitāte
|
Modernizācijas gaitā iegūtais
derīgā kalpošanas laika pagarinājums dīzeļvilcienu ritošā
sastāva parkam kopumā" |
1.11. izteikt 3.3.prioritātes "Eiropas nozīmes transporta
tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana"
3.3.2.pasākuma "Ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas
attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais
sadalījums" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāju
teritoriālais sadalījums
Rādītāji
|
Plānošanas
reģions
|
Kvantifikācija 2013.gadā
|
Kvantifikācija 2014.gadā
|
Kvantifikācija 2015.gadā
|
Iznākuma
rādītāji
|
1. Modernizēto 3
vagonu dīzeļvilcienu skaits |
Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav
nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši
nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
2. Modernizēto 4
vagonu dīzeļvilcienu skaits |
Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav
nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši
nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
3. Izbūvēti peroni
un labiekārtotas staciju teritorijas |
Rīga |
|
|
11
|
Vidzeme |
|
|
|
Kurzeme |
|
|
|
Zemgale |
|
|
2
|
Latgale |
|
|
|
Rezultāta
rādītāji
|
1. Pārvadāto
pasažieru skaits dīzeļvilcienu zonā |
Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav
nosakāms, jo starpreģionālajos pārvadājumos pasažieri
pārvietojas divu vai vairāku reģionu robežās
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
2. Vidējais viena
vagona atlikušais kalpošanas laiks |
Rīga |
Teritoriālais sadalījums nav
nosakāms, jo dīzeļvilcieni kursēs atbilstoši
nepieciešamībai pēc pasažieru pārvadājumiem"
|
Vidzeme |
Kurzeme |
Zemgale |
Latgale |
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto
darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"
papildinājumu Valsts kancelejā.
Ministru prezidents Valdis
Dombrovskis
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss