Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 2.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 2.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Līdz ar 2001.gada likuma grozījumu izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā."

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 14.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 28. jūnijā

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 12.jūliju.

 

 

Latvijas Republikas un Ukrainas līgums

par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām

civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās

Latvijas Republika un Ukraina, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", piešķirot lielu nozīmi sadarbības attīstībai tiesiskās palīdzības sniegšanā civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, vienojās par sekojošo:

Pirmā daļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Tiesiskā aizsardzība

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā, notariāta iestādēs (turpmāk tekstā - "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās, ģimenes un krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi.

2.pants

Tiesiskās palīdzības sniegšana

1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilajās, ģimenes un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām Līgumslēdzēju Pušu iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.punktā minētās lietas.

3. Citas iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.punktā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.

3.pants

Tiesiskās palīdzības apjoms

Tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses likumdošanā, kurai adresēts pieprasījums, tai skaitā pušu, cietušo, aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, izņemšanu un lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas lēmumu atzīšanu un izpildi, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma par personu sodāmību.

4.pants

Sazināšanās kārtība

Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzēju Pušu iestādes savstarpēji sazinās ar Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru un Ukrainas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru, ja šis Līgums neparedz citu sazināšanās kārtību.

5.pants

Lietojamā valoda

1. Lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienojamie dokumenti tiek noformēti pieprasītājas iestādes valsts valodā. Lūgums tiek apliecināts ar pieprasītājas iestādes ģerboņa zīmogu un tās vadītāja (kompetentas personas) parakstu.

2. Lūgumam par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienotajiem dokumentiem ir jāpievieno tulkojums lūguma izpildītājas valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai pieprasītājas iestādes amatpersona, vai arī izpildītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.

3. Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu dokumenti tiek noformēti lūguma izpildītājas valsts valodā un nosūtīti kopā ar tulkojumu pieprasītājas iestādes valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai lūguma izpildītājas iestādes amatpersona, vai arī izpildītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.

6.pants

Dokumentu noformēšana

Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt apliecinātiem ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar ģerboņa zīmogu.

7.pants

Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu

forma un saturs

Lūgumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:

1) pieprasītājas iestādes nosaukums;

2) iestādes, kurai adresēts uzdevums, nosaukums;

3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums;

4) personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums vai uzdevums, vārdi, ja ir, tēva vārdi, un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām - nosaukums un atrašanās vieta;

5) pilnvaroto personu uzvārdi un adreses;

6) uzdevuma saturs, bet krimināllietās - arī izdarītā nozieguma faktisko apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.

8.pants

Izpildes kārtība

1. Izpildot lūgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses iestādes lūguma tā var piemērot pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.

2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta lūgumu kompetentai tiesību aizsardzības iestādei un informē par to iestādi, kura devusi lūgumu.

3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai pārsūtīts lūgums, informē lūguma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.

 

4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts lūgums; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā lūgumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.

5. Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu Līgumslēdzējas Puses, kurai nosūtīts lūgums, suverenitātei vai valsts drošībai vai ir pretrunā ar tās spēkā esošās likumdošanas pamatprincipiem.

9.pants

Dokumentu izsniegšanas kārtība

1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.

2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.

10.pants

Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu

Apstiprinājumu par dokumentu izsniegšanu noformē, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums adresēts. Apstiprinājumā jānorāda izsniegšanas laiks, vieta un persona, kurai dokuments izsniegts.

11.pants

Dokumentu izsniegšana

un pilsoņu nopratināšana,

ko veic diplomātiskās pārstāvniecības

vai konsulārās iestādes

Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus.

12.pants

Liecinieku, cietušo un ekspertu,

kā arī prasītāju un atbildētāju civillietā

un to pārstāvju izsaukšana uz ārzemēm

1. Ja iepriekšējās izmeklēšanas vai tiesas spriešanas gaitā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā rodas nepieciešamība pēc personīgas liecinieku, cietušo, prasītāju un atbildētāju civillietā, to pārstāvju vai ekspertu klātbūtnes, kuri atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad attiecīgi jālūdz šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde izsniegt uzaicinājumu.

2. Uzaicinājumā nevar būt noteikta sankcija izsaucamā neierašanās gadījumā.

3. Šī panta 1.punktā norādītās personas, kuras neatkarīgi no viņu pilsonības labprātīgi ieradušās pēc izsaukuma otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajā iestādē, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietinātas vai sodītas par kādu darbību, kuru tās izdarījušas līdz valsts robežas šķērsošanai. Šīs personas tāpat nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvas atbildības, apcietinātas vai sodītas par viņu sniegtajām liecībām vai atzinumiem, ko viņas devušas kā eksperti, vai tā nodarījumu dēļ, kurš ir izskatīšanas priekšmets.

4. Personām, kuras norādītas šī panta 1.punktā, nav šādu privilēģiju, ja viņas 15 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņu klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā šīs personas nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņām neatkarīgu apstākļu dēļ.

5. Cietušajiem, lieciniekiem un ekspertiem, kas pēc izsaukuma ieradušies otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no izsaukušās iestādes saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un par nesaņemto atalgojumu par nokavētajām darba dienām; bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu attiecīgo izdevumu segšanai.

13.pants

Dokumentu derīgums

1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi oficiāla persona (notārs, oficiāls tulks, eksperts u.tml.) savas kompetences robežās un ievērojot noteikto formu, un kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda apstiprinājuma.

2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.

14.pants

Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu

saistītie izdevumi

1. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kas radušies, sniedzot tiesisko palīdzību to teritorijā, izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertīžu izdarīšanu.

2. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, informē iestādi, kura devusi lūgumu, par radušos izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi lūgumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.

15.pants

Informācijas sniegšana

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra un Ukrainas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra pēc pieprasījuma sniedz cita citai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.

16.pants

Pilsoņu tiesiskā aizsardzība

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses tiesās un citās iestādēs tiek sniegta juridiskā palīdzība un nodrošināta tiesvedība ar tiem pašiem noteikumiem un tām pašām priekšrocībām kā pašu pilsoņiem.

17.pants

Civilstāvokļa aktu

un citu dokumentu pārsūtīšana

1. Kompetentas Līgumslēdzēju Pušu iestādes nosūta viena otrai izrakstus no civilstāvokļa aktiem, kas attiecas uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Izrakstu izsūtīšana ir bezmaksas un notiek tūlīt pēc ieraksta izdarīšanas.

2. Šī panta 1.punkta noteikumus piemēro arī gadījumos, kad civilstāvokļa aktos ir izdarīti grozījumi un labojumi. Tādā gadījumā tiek nosūtīts izraksts no civilstāvokļa akta ar grozījumiem.

3. Vienas Līgumslēdzējas Puses civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes pēc otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes lūguma tieši nosūta arī citus izrakstus no civilstāvokļa aktiem dienesta lietošanai.

4. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumus par apliecību par civilstāvokļa aktu reģistrāciju izsūtīšanu var nosūtīt tieši attiecīgai otras Līgumslēdzējas Puses civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei. Lūguma iesniedzējs saņem šos dokumentus ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus.

5. Dokumenti, kuri norādīti šī panta 1.-3.punktā, tiek nosūtīti bez tulkojuma un bez maksas.

6. Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai spēkā stājušos tiesas lēmumu kopijas, kas skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu civilstāvokli.

7. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumi par to dokumentu izdošanu vai pārsūtīšanu, kuri attiecas uz šo personu izglītību, darba stāžu un personiskajām vai mantiskajām tiesībām un interesēm, var tikt pārsūtīti tieši otras līgumslēdzējas Puses kompetentām iestādēm. Ja pilsoņi dokumentus nosūta ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, izsniedzot pilsoņiem dokumentus, par to noformēšanu ņem maksu.

Otrā daļa

SPECIĀLIE NOTEIKUMI

I nodaļa

TIESISKĀ PALĪDZĪBA

UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS CIVILAJĀS, ĢIMENES UN DARBA LIETĀS

18.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas ar tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses pilsoņi.

19.pants

Dokumentu izsniegšana par personisko,

ģimenes un mantisko stāvokli

1. Dokumentu par personisko, ģimenes un mantas stāvokli, kas nepieciešams jautājuma izlemšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.

2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentus, papildu paskaidrojumus.

20.pants

Tiesu kompetence

1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās, ģimenes un darba lietas, ja atbildētāja dzīvesvieta ir tās teritorijā. Prasībās pret juridiskajām personām tiesas ir kompetentas, ja attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes institūcija, pārstāvniecība vai juridiskās personas filiāle.

2. Izskatīt prasības par īpašuma tiesībām un citām lietu tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas.

3. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Tādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz tiesvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja tas iesniegts pirms iebildumu pēc prasības būtības sniegšanas. Pušu vienošanās nevar izmainīt tiesu ekskluzīvo kompetenci.

4. Ja lieta tiek ierosināta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.

21.pants

Tiesībspēja un rīcībspēja

1. Fiziskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Juridiskas personas tiesībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.

22.pants

Rīcībspējas ierobežošana

un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgo otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi triju mēnešu laikā, tad šīs personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.

4. Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, personas pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde pati veiks pasākumus, kas ir nepieciešami personas atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmums par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie lēmumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.

23.pants

Atzīšana par bezvēsts promesošu,

izsludināšana par mirušu

un nāves fakta konstatēšana

1. Lietas, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu, jāizsludina par mirušu vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas ir Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis persona bijusi tai laikā, kad par viņu saņemtas pēdējās ziņas.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu vai konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo to teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. Šī panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.

4. Šī panta 1.-3.punkts piemērojams arī gadījumos, piesakoties personai, kura ar tiesas nolēmumu atzīta par bezvēsts promesošu vai izsludināta par mirušu.

24.pants

Laulības noslēgšana

1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Ja laulības noslēgšanai ir šķēršļi, tad jāievēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā tiek noslēgta laulība.

2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.

25.pants

Laulāto personiskās un mantiskās tiesības

1. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā ir laulāto kopējā dzīvesvieta.

2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.

3. Ja viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā kopējā dzīvesvieta.

4. Ja personām, kas norādītas šī panta 3.punktā, nav bijusi kopēja dzīvesvieta Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad piemēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu, kuras iestāde izskata lietu.

5. Laulāto tiesiskajām attiecībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

26.pants

Laulības šķiršana un laulības atzīšana

par spēkā neesošu

1. Laulību šķir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem ir kopēja dzīvesvieta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.

2. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestādē lieta tiek izskatīta.

3. Lietās par laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura saskaņā ar šī Līguma 24.pantu jāpiemēro laulības noslēgšanā. Pie tam tiesu kompetence tiek noteikta, pamatojoties uz šī panta 1. un 2.punktu.

27.pants

Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības

1. Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētajā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras valsts pilsonis bērns ir no dzimšanas.

2. Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopēja dzīvesvieta.

3. Ja kādam no vecākiem un bērniem dzīvesvieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

4. Ārlaulības bērna, viņa mātes un tēva tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

5. Taisīt nolēmumu par šī panta 1.-4.punktā minētajām tiesiskajām attiecībām kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā.

6. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot šī panta 1. un 4.punkta noteikumus.

28.pants

Adopcija

1. Adoptējot tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir adoptētājs. Ja adoptētāja pastāvīgā dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad piemērojama arī šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.

2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst prasībām, kuras paredz abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.

3. Ja bērns ir vienas, bet adoptētājs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad, adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz tās Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, un bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana, ņemot vērā arī ierobežojumus saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu.

4. Ja laulātajiem ir kopīga dzīvesvieta vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad spēkā ir šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.

5. Augstākminētais piemērojams arī attiecībā uz adopcijas atcelšanu.

6. Lietās par adopciju vai tās atcelšanu ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras pilsonis adoptētājs ir iesnieguma iesniegšanas brīdī. Ja bērns ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura ir arī adoptētāja dzīvesvieta, tad kompetenta ir šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde.

7. Pieņemt lēmumu par adopciju ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras valsts teritorijā adoptētājam ir pastāvīga dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš ir.

8. Gadījumā, kas noteikts 31.panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas puses iestāde, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

9. Šī panta 7.-8.punkts piemērojams arī, adopciju atceļot un adopciju atzīstot par spēkā neesošu.

29.pants

Uzturlīdzekļu piedziņa

1. Lietās, kas skar uzturlīdzekļu piedziņu ģimenes lietās, piemēros tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus.

2. Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu ģimenes lietās, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus.

30.pants

Aizbildnība un aizgādnība

1. Ja Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbilstamais vai aizgādnībā ņemamā persona. Šādā gadījumā piemēro attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.

3. Ja jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde atbilstoši 30.panta 1.punkta noteikumiem.

4. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildniecības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus, informējot par tiem aizbildnības un aizgādnības iestādes saskaņā ar 30.panta 1.punkta noteikumiem. Veiktie pasākumi ir spēkā līdz tam laikam, kad norādītā iestāde pieņem citu lēmumu.

5. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde saskaņā ar 30.panta 1.punktu var nodot aizbildnību un aizgādnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgo iestādi.

6. Iestāde, kas saskaņā ar šī panta 5.punktu ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības noslēgšanai, kas nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir šī persona.

31.pants

Īpašuma tiesības

1. Tiesības uz nekustamo īpašumu nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kuras reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.

3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos un izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kuras bijušas darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja pušu vienošanās neparedz citādu kārtību.

32.pants

Līgumiskās attiecības

1. Līgumiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā līgums tika noslēgts, ja saistību dalībnieki nepakļaujas likumdošanai, kuru izvēlējušies paši.

2. Lietās, kuras minētas šī panta 1.punktā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atbildētājam ir dzīvesvieta vai atrašanās vieta. Kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets, prasītāja īpašums.

33.pants

Darījuma forma

1. Darījuma formu nosaka tā slēgšanas vietas likumdošana.

2. Darījuma, kas saistīts ar nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.

34.pants

Kaitējuma atlīdzība

1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.

2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.

3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais var iesniegt prasības pieteikumu arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, vai arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas prasītāja (cietušā) dzīvesvieta, ja šajā teritorijā atrodas atbildētāja īpašums un tas nav pretrunā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

35.pants

Vienlīdzības princips

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā.

36.pants

Mantošanas tiesības

1. Kustamas mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.

3. Tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas manta, nosaka, vai manta, kura ietilpst īpašumā, ir kustama vai nekustama manta.

37.pants

Mantojuma pāreja valstij

Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu mantojamā manta (ko valsts manto saskaņā ar likumu) pāriet īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī ir bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.

38.pants

Testamenta forma un tā grozīšanas

un atcelšanas kārtība

Testamenta formu, tā grozīšanas un atcelšanas kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas, atcelšanas vai grozīšanas brīdī bija mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā testaments tika sastādīts. Šie noteikumi tiek piemēroti arī testamenta atcelšanas vai grozīšanas gadījumā.

39.pants

Mantojuma lietas

1. Lietvedību kustamās mantas mantojuma lietās, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Ja visa kustamā mantojamā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojuma atstājējam nebija pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta, tad pēc mantinieka vai atteikuma saņēmēja lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes.

3. Lietvedību nekustamās mantas mantošanas lietās veic tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.

4. Šī panta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.

40.pants

Testamenta atvēršana

Testamentu atver un pasludina saskaņā ar likumdošanu tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, kuras teritorijā atrodas testaments. Testamenta kopija ar nepieciešamiem dokumentiem tiek pārsūtīta attiecīgai iestādei, kura ir kompetenta kārtot mantošanas lietas.

41.pants

Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes atbilstoši savai likumdošanai veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas mantojuma tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem, kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.

4. Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir tiesības pārstāvēt šīs Līgumslēdzējas Puses intereses mantojuma lietās otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja mantinieki prombūtnes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses un nav iecēluši pilnvarnieku.

5. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, tad pie viņa atrodošās mantas pēc saraksta tiek nodotas tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bija mirušais.

6. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, gadījumos, kādi paredzēti šī Līguma 39.panta 4.punktā, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

7. Šī manta var tikt nodota mantiniekam, ja:

1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos ir samaksātas vai nodrošinātas;

2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītās nodevas;

3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.

8. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijās spēkā esošo likumdošanu.

42.pants

Darba likumdošanas piemērošana

1. Darba attiecībās Līgumslēdzējas Puses var pakļaut šīs attiecības tai likumdošanai, kuru tās izvēlas.

2. Ja nav izdarīta likumdošanas izvēle, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā ir vai bija darbs vai tam vajadzēja būt izpildītam.

3. Lietās, kuras minētas šī panta 2.punktā, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, kā arī - kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai atbildētāja īpašums.

43.pants

Atbrīvošana no drošības naudas samaksas

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kuri dzīvo vai atrodas jebkurā no šo Pušu teritorijām un uzstājas otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, nevar piespiest samaksāt drošības naudu procesa izmaksu nodrošināšanai tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir ārvalstnieki vai ka viņu dzīvesvieta vai atrašanās vieta neatrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuras tiesā viņi griežas.

44.pants

Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, kā arī viņiem pienākas bezmaksas procesuālā aizstāvība uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

2. Lai atbrīvotu no izdevumiem vai lai saņemtu bezmaksas aizstāvību procesā, lūguma iesniedzējam ir nepieciešams iesniegt izziņu par savu, ģimenes un mantisko stāvokli. Tādu izziņu izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā atrodas lūguma iesniedzēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta.

3. Ja lūguma iesniedzējs nedzīvo un neatrodas nevienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tad izziņu var izdot tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, kuras pilsonis ir lūguma iesniedzējs.

4. Tiesa, kura pieņem lēmumu par atbrīvošanu no tiesu izdevumiem, var pieprasīt no iestādes, kura izsniegusi izziņu, papildu paskaidrojumus vai datu papildināšanu.

5. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis var lūgt otras Līgumslēdzējas Puses tiesu atbrīvot viņu no tiesu izdevumiem vai lūgt bezmaksas aizstāvību procesā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tiek izskatīta prasība.

6. Tiesa pārsūta izziņu kopā ar lūgumu, kurš minēts šī panta 5.punktā, otras Līgumslēdzējas Puses tiesai.

45.pants

Termiņi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, izsaucot procesa pusi vai lietas dalībnieku, kurš dzīvo vai kura atrašanās vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vienlaicīgi noteiks termiņu, ne īsāku par vienu mēnesi, lai samaksātu tiesas izdevumus vai lai novērstu trūkumus prasībā vai iesniegumā. Termiņu sāk skaitīt no šāda satura dokumenta saņemšanas datuma.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa ir noteikusi procesa pusei vai lietas dalībniekam, kurš dzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, termiņu procesuālo darbību izpildīšanai, tad par termiņa tecēšanas sākumu uzskatāms tās Līgumslēdzējas Puses pasta zīmoga datums, no kuras teritorijas izsūtīti procesuālo darbību izpildes dokumenti.

3. Par termiņa pārkāpšanas sekām lemj tiesa, kura izskata lietu saskaņā ar savas valsts likumdošanu.

Trešā daļa

LĒMUMU ATZĪŠANA UN IZPILDĪŠANA

46.pants

Lēmumu atzīšana un izpildīšana

civilās, ģimenes un darba lietās,

kā arī krimināllietās daļā,

kas skar zaudējumu atlīdzību

1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda tiesību aizsardzības iestāžu likumīgā spēkā stājušos lēmumus civilajās, ģimenes un darba lietās un spriedumus daļā, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

2. Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez sevišķas lietvedības tiek atzīti aizbildnības un aizgādnības, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu un citu iestāžu lēmumi civilajās, ģimenes un darba lietās, kuri pēc sava rakstura neprasa izpildi.

47.pants

Lūgumu par lēmumu izpildi izskatīšana

1. Lūgumus par lēmuma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā izpilde jāveic.

2. Lūgums par lēmuma izpildi iesniedzams tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi lēmumu lietā. Lūgums, kurš iesniegts tiesā, kura taisījusi lēmumu pirmajā instancē, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.

3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.

4. Lūgumam jāpievieno apliecināts tulkojums saskaņā ar Līguma 5.panta 2.punktu.

5. Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:

1) tiesas apstiprināts lēmuma noraksts, oficiāls dokuments par lēmuma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša lēmuma teksta, izziņa par tā izpildi;

2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā;

3) šī panta 1. un 2.punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums.

6. Ja tiesai, lēmumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par lēmuma izpildi, paskaidrojumus, nopratināt parādnieku par lūguma būtību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi lēmumu.

48.pants

Lēmumu izpilde un tiesas izdevumi

1. Lēmumu izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.

2. Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar lēmuma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā lēmums izpildīts.

49.pants

Atteikšanās atzīt un izpildīt tiesu lēmumus

Tiesas lēmuma atzīšanu vai izpildi var noraidīt:

1) ja persona, kas iesniegusi lūgumu, vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņiem vai viņu pilnvarotajiem nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā;

2) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek lēmuma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies lēmums vai ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas tiesvedību šajā lietā;

3) ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek lēmuma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē;

4) dokumenta neesamības gadījumā, kurš apstiprinātu pušu vienošanos lietā par līgumisko piekritību.

50.pants

Mierizlīgumi

Šī Līguma 46.-49.panta noteikumi par tiesas lēmumiem piemērojami arī mierizlīgumiem, kas apstiprināti tiesā.

51.pants

Mantu izvešana

un naudas summu pārsūtīšana

Izpildes rezultātā iegūto naudas summu pārsūtīšana un priekšmetu izvešana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā izpildāms lēmums.

Ceturtā daļa

TIESISKĀ PALĪDZĪBA

UN TIESISKĀS ATTIECĪBAS

KRIMINĀLLIETĀS

52.pants

Kriminālvajāšanas ierosināšanas pienākums

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma saskaņā ar savu likumdošanu ierosina kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Kriminālvajāšanas materiāli, kuri ir noformēti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. Personas, kurām ar noziegumu nodarīts materiālais zaudējums, sakarā ar ko ierosināta kriminālvajāšana, var piedalīties lietas izskatīšanā, ja ir iesniegta prasība par zaudējuma atlīdzināšanu.

53.pants

Lūgumi par kriminālvajāšanas

ierosināšanu vai pārņemšanu

1. Lūgumam par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu jābūt sastādītam rakstiskā formā un tajā jānorāda:

1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums,

2) nodarījuma apraksts un kvalifikācija, kura dēļ tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu un pārņemšanu,

3) iespējami precīzāks nodarījuma izdarīšanas vietas un laika norādījums,

4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, uz kuru pamatojoties nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

5) aizdomās turētās personas uzvārds un vārds, un, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

6) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

Lūgumam jāpievieno cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināma uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir, kā arī Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie iepriekšējās izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki vai nokļuvuši pie noziedznieka nozieguma rezultātā, jāņem vērā šī Līguma 66.panta 3.punkta nosacījumi.

2. Ja persona brīdī, kad lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu tiek nosūtīts saskaņā ar 52.panta 1.punktu, atrodas apcietinājumā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura nosūta šādu lūgumu, tad tā tiek nogādāta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Personas, kas atrodas apcietinājumā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, etapēšanu sankcionē amatpersona, kas veic uzraudzību pār lietas izmeklēšanu. Tādas personas nodošana notiek, kā to paredz šī Līguma 64.panta 1.punkts.

54.pants

Personu izdošana,

kas saistīta ar kriminālvajāšanu

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pēc pieprasījuma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.

2. Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai kāds cits smagāks sods. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas ir notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par sešiem mēnešiem, vai ar kādu citu smagāku sodu.

55.pants

Izdošanas atteikums

1. Izdošana var tikt atteikta, ja:

1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības,

2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības,

3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ,

4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu,

5) noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums,

6) noziegumam ir karaklausības pienākumu pārkāpuma raksturs,

7) tas traucētu sabiedrisko kārtību,

8) noziegumam ir politisks raksturs (bez kriminālrakstura).

Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.

56.pants

Izdošanas atlikšana

Ja tiek veikta personas, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, kriminālvajāšana vai viņa izcieš sodu par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, vai ir smagi slima, izdošana var tikt atlikta līdz galīgā lēmuma pieņemšanai krimināllietā, līdz soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai no kriminālatbildības jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ, vai līdz personas atveseļošanās brīdim.

57.pants

Izdošana uz laiku

Ja 56.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tādā gadījumā pēc pamatota lūguma var notikt izdošana uz laiku ar nosacījumu, ka izdotā persona tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc to procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.

58.pants

Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma

Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus, ņemot vērā izdarīto noziegumu smagumu.

59.pants

Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas

1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.

2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez viņu izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.

3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 15 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumiska pamatojuma dēļ nav atstājusi Līgumslēdzējas Puses, kurai persona tiek izdota, teritoriju vai ja šī persona labprātīgi atgriezusies tur vēlreiz. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses, kurai persona izdota, teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

60.pants

Izdošanas lūgums

1. Lūgumam par izdošanu ir jābūt noformētam rakstveidā un jāsatur:

1) iestādes, kura pieprasa, nosaukums,

2) Līgumslēdzējas Puses, kura pieprasa, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

4) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināta lēmuma par apcietināšanu kopija.

Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis vai atlīdzinājis zaudējumu, tad pievieno arī ziņas par to.

61.pants

Izdodamās personas apcietināšana

Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.

62.pants

Papildu ziņas

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildu ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur visas 60.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu ne vēlāk kā mēneša laikā, attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.

2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktā termiņā neiesniedz papildu ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse atbrīvo no apcietinājuma personu, kura apcietināta, pamatojoties uz šī Līguma 61.pantu.

63.pants

Apcietināšana līdz izdošanas

lūguma saņemšanai

1. Neatliekamos gadījumos pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms 60.pantā norādītā izdošanas lūguma saņemšanas, pamatojoties uz no pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses saņemto lēmumu par apcietināšanu vai uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu (sprieduma izraksta) kopijām, kas ir pieņemti attiecībā uz konkrēto personu. Turklāt jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties izsūtīts.

Lēmuma par personas apcietināšanu vai likumīgā spēkā stājušos sprieduma (sprieduma izraksta) attiecībā uz konkrēto personu kopijas tiek nodotas jebkādā iespējamā veidā, nodrošinot visu dokumentu rekvizītu ietveršanu (faksu u.tml.).

2. Par cēloņiem, kas neļāva izpildīt apcietināšanas lūgumu, nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

3. Persona, kura apcietināta, ir atbrīvojama, ja viena mēneša laikā pēc lūguma par apcietināšanu saņemšanas no otras Līgumslēdzējas Puses netiek saņemts lūgums par šīs personas izdošanu. Šis termiņš var tikt pagarināts uz 15 dienām pēc pieprasītājas Puses lūguma.

64.pants

Izdošana

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu un informē par izdošanas vietu un laiku.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma.

65.pants

Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, tā pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt izdota atkārtoti. Šajā gadījumā lūgumam nav nepieciešams pievienot 60.pantā minētos dokumentus.

66.pants

Priekšmetu nodošana

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei nozieguma izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas vai kas iegūti noziedzīgā ceļā, kā arī visus citus priekšmetus, kuri var būt izmantoti krimināllietā kā lietiskie pierādījumi. Šie priekšmeti pēc lūguma tiek nodoti arī tajos gadījumos, kad personas izdošana tās nāves vai citu iemeslu dēļ nav iespējama.

2. Līgumslēdzēja Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā, vai arī tie var būt nodoti pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei uz laiku pēc abpusējas vienošanās.

3. Trešo personu tiesības uz pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei nodotajiem priekšmetiem paliek spēkā. Pēc lietas izbeigšanas šie priekšmeti jānodod atpakaļ Līgumslēdzējai Pusei, kura tos iesniegusi.

67.pants

Tranzītpārvadāšana

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.

2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts un nosūtīts tādā pašā veidā kā izdošanas lūgums.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus tranzīta noteikumus.

4. Izdevumus, kas saistīti ar tranzītpārvadāšanu, sedz Līgumslēdzēja Puse, kas iesniegusi pieprasījumu.

68.pants

Līgumslēdzēju Pušu

pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.

69.pants

Ziņas par sodāmību

Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma sniedz cita citai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

70.pants

Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem

Līgumslēdzējas Puses paziņo cita citai par tās personas, par kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par izdoto personu. Pēc lūguma tiek nosūtīta sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, vai cita galīga lēmuma kopija.

71.pants

Ziņas par spriedumiem

Līgumslēdzējas Puses ik gadu sniegs cita citai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

Piektā daļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

72.pants

Līguma stāšanās spēkā

Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā 30 dienas pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks .

73.pants

Līguma darbības termiņš

1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Katra no Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā var to denonsēt, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu. Denonsācija stājas spēkā pēc 6 mēnešiem, kopš otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu.

2. Šajā Līgumā var izdarīt izmaiņas un to papildināt tādā pašā kārtībā, kāda noteikta tā noslēgšanai.

Līgums noslēgts Rīgā 1995.gada 23.maijā divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Domstarpību gadījumā noteicošais teksts ir krievu valodā.

 

 

Teksts Krieviski

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 14.06.2001.Stājas spēkā: 12.07.2001.Tēma:  Darba tiesības; Krimināltiesības; Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 100 (2487), 28.06.2001.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
25746
12.07.2001
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva