Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem
1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Jāzepa Vītola
Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes sapulces 2011.gada
30.novembrī un 2012.gada 9.maijā pieņemtie Jāzepa Vītola Latvijas
Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumi.
2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Jāzepa Vītola
Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumi.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 2.maijā.
Valsts prezidents
A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 22.maijā
Grozījumi pieņemti
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Satversmes sapulcē
2011.gada 30.novembrī (protokols nr.2) un
2012.gada 9.maijā (protokols nr.1)
Grozījumi
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmē
Izdarīt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmē
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2006,
24.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt preambulu ar teikumu šādā redakcijā:
"Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma
grozījumiem pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Satversmes sapulce 2012.gada 9.maijā.".
2. Aizstāt 1.punktā vārdus "mūzikas vēsturē un
teorijā" ar vārdu "muzikoloģijā".
3. Svītrot 3.punktā vārdus "un to saturu".
4. Izteikt 6.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.4. Akadēmija veicina tālākizglītojošas studijas un
piedalās tālākas izglītības pasākumos.".
5. Papildināt Satversmi ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:
"Akadēmija īsteno savas iekšējās kvalitātes
nodrošināšanas sistēmas.".
6. Izteikt 7.punktu šādā redakcijā:
"7. Akadēmijai ir tiesības tiem studējošiem, kuri ir
sekmīgi apguvuši piešķiramajai kvalifikācijai atbilstošās
akreditētas studiju programmas vai studiju programmas, kas
atbilst konkrētam, likumā noteiktā kārtībā akreditētam Akadēmijas
studiju virzienam piešķirt:
7.1. profesionālos grādus;
7.2. akadēmiskos grādus;
7.3. zinātniskos grādus;
7.4. profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju.
7. Svītrot 11.punktā vārdus "pārstāvības un vadības
institūcijas un" un "Revīzijas komisija".
8. Svītrot 12.punktā vārdus "pilnvarota" un
"koleģiālā".
9. Svītrot 13.5.apakšpunktu.
10. Svītrot 13.7.apakšpunktā vārdus "Revīzijas
komisijas".
11. Papildināt 13.9.apakšpunktu pēc vārda
"jautājumus" ar vārdiem "un apstiprina Akadēmijas
attīstības stratēģiju."
12. Svītrot 15.punkta trešo teikumu.
13. Svītrot 16.punktā vārdus "izstrādā un" un
"un vada Akadēmijas studiju procesu".
14. Papildināt 20.punktu ar 20.4.¹apakšpunktu šādā
redakcijā:
"20.4.¹ nosaka iekšējās kvalitātes nodrošināšanas
sistēmas;".
15. Papildināt 20.5.apakšpunktu pēc vārda
"kompetencē" ar vārdiem "vai tos, kurus Senāts ir
deleģējis apstiprināt rektoram (rīkojuma dokumentus par Senāta
vai Senāta deleģētu padomju vai komisiju lēmumu izpildes
kārtību);".
16. Papildināt 20.7.apakšpunktu pēc vārda
"struktūru" ar vārdiem "un apstiprina Akadēmijas
gada budžetu".
17. Svītrot 20.11.apakšpunktu.
18. Svītrot 21.punktu.
19. Izteikt 27.punktu šādā redakcijā:
"27. Rektoru Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē uz
termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes
pēc kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Satversmes sapulces
apstiprināto Rektora vēlēšanu nolikumu un atbilstoši Akadēmijas
Senāta apstiprinātajam Nolikumam par kārtību, kādā tiek
organizētas rektora vēlēšanas. Akadēmijā par rektoru ievēlē
profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds.
Vienas nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām Satversmes sapulces
priekšsēdētājs informē Izglītības un zinātnes ministriju par
rektora vēlēšanu rezultātiem.".
20. Papildināt 33.punktu ar 33.4.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"33.4. atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu un
sagatavo Akadēmijas budžetu.".
21. Izteikt 34.punktu šādā redakcijā:
"34. Personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā,
Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var
apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto
lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai
faktisko rīcību veicis rektors, personas, kuras nav Akadēmijas
personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko
rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt
tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā
kārtībā.".
22. Izteikt 35.punktu šādā redakcijā:
"35. Akadēmijas Rektorāts ir konsultatīva, koleģiāla
institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas
vadības un organizatorisku jautājumu apspriešanai. Rektorātu vada
rektors; tajā ietilpst: rektors, prorektori, personāldaļas
vadītājs, finanšu struktūrvienības vadītājs.".
23. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā:
"37. Akadēmijas Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata akadēmiskā
personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē
noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem, Akadēmijas
personāla iesniegumus par Akadēmijas izdoto administratīvo aktu
vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, strīdus starp Akadēmijas
amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas
pakļautības attiecībās un savas kompetences ietvaros pieņem
atbilstošus lēmumus.".
24. Svītrot 39.punkta pirmajā teikumā vārdus "kurus
apstiprina Senāts".
25. Svītrot 40., 41. un 42.punktu.
26. Svītrot 45.punktā vārdus "kurā ir nošu, grāmatu,
fonotēkas, video un informācijas tehnoloģiju nodaļas".
27. Izteikt 47.punktu šādā redakcijā:
"47. Akadēmijas Katedra ir studiju, zinātniskā, radošā,
mākslinieciskā un metodiskā darba pamatvienība, kura pārstāv
apstiprināta studiju virziena noteiktu apakšprogrammu
specializāciju vai profilu un apvieno katedras kompetencē nodoto
studiju kursu īstenošanā iesaistīto akadēmisko personālu,
pieaicinātos mācībspēkus un studējošos.
Profesionāli atšķirīgu specializāciju vai profilu studiju
kursu īstenošanas vadībai var būt izveidota katedras
apakšstruktūra - klase. Katedras darbību reglamentē Senāta
apstiprināts nolikums.".
28. Izteikt 50.punktu šādā redakcijā:
"Nodaļa ir Akadēmijas struktūrvienība, kas izveidota
studējošo akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības
darbības organizēšanai vienā vai vairākās specializācijās vai
profilos. Nodaļas uzdevums ir organizēt un vadīt studējošo
studiju procesu. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts
nolikums.".
29. Izteikt Satversmes trešās nodaļas nosaukumu šādā
redakcijā: "PERSONĀLS UN STUDIJAS AKADĒMIJĀ".
30. Svītrot 53.3.apakšpunktā vārdus "pilna
laika".
31. Aizstāt 55.punktā vārdus "iekšējās kārtības
noteikumu" ar vārdiem "iekšējo normatīvo
aktu".
32. Papildināt 61.punktu aiz vārdiem "lai strādātu
par" ar vārdiem "viesprofesoriem vai".
33. Papildināt Satversmi ar 63.¹punktu šādā
redakcijā:
"63.¹ Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs
akadēmiskais amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu un uz
laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto
viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.
Arī vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā
bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku,
kas nepārsniedz divus gadus."
34. Izteikt 65.punktu šādā redakcijā:
"65. Akadēmijas profesors ir savā nozarē starptautiski
atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu
zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un
nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā mākslas vai
zinātnes apakšnozarē.".
35. Izteikt 66.punktu šādā redakcijā:
"66. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt:
66.1. personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā trīs
gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā;
66.2. personu, kurai ir maģistra grāds un tās mākslinieciskās
jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par
akadēmiskajiem amatiem, un kurai ir ne mazāk kā trīs gadu darba
pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.".
36. Izteikt 67.punktu šādā redakcijā:
"67. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors atbilstoši
profesora amata nosaukumam iegūst tiesības vadīt zinātniskos
pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt
izglītojošo darbību.".
37. Izteikt 68.punktu šādā redakcijā:
"68. Akadēmijas asociētā profesora galvenie uzdevumi ir
pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai
mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora
amata nosaukumam, pētnieciskā darba vadīšana, studiju darba
nodrošināšana un vadīšana.".
38. Izteikt 69.punktu šādā redakcijā:
"69.Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar
doktora grādu vai personu ar maģistra grādu, kuras
mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas
Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.".
39. Izteikt 70.punktu šādā redakcijā:
"70. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus
profesora goda nosaukumu normatīvajos aktos noteikto pensijas
vecumu sasniegušiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem
profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē,
mākslā saskaņā ar Senātā apstiprinātu nolikumu. Senātam ir
tiesības piešķirt arī citus goda nosaukumus." .
40. Izteikt 74.punktu šādā redakcijā:
"74. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai
maģistra grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas
Senāta apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem
amatiem.".
41. Izteikt 76.punktu šādā redakcijā:
"76. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai
maģistra grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas
Senāta apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem
amatiem.".
42. Papildināt Satversmi ar 77.¹ punktu šādā
redakcijā:
"77.¹ Studiju kursu īstenošanai var pieaicināt docētājus,
kuri nav Akadēmijas akadēmiskā personāla sastāvā. Ar šīm studiju
kursu īstenošanā iesaistītajām personām, nerīkojot konkursu,
rektors slēdz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, nosakot darbības
periodu un stundas darba atalgojuma likmi.".
43. Izteikt 82.punkta pēdējo rindkopu šādā redakcijā:
"Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic
Akadēmijas rektors. Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo
saraksta var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās
šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā.".
44. Izteikt 83.punktu šādā redakcijā:
"83. Studijas Akadēmijā notiek atbilstoši Akadēmijas
Senāta noteiktajai kārtībai, Akadēmijas Senāta apstiprinātajām
studiju programmām, kuras ir licencētas un akreditētas Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā.".
45. Papildināt ar 83.¹ punktu šādā redakcijā:
"83.¹ Akadēmija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir
tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta
augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola
ārvalstī, izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās
īstenošanā. Atbilstoši Akadēmijas un partnerinstitūcijas līgumam,
kopīgas programmas apguves rezultātā var izsniegt:
83.¹ 1. kopīgu diplomu;
83.¹ 2. Akadēmijas diplomu.".
46. Izteikt 86.punktu šādā redakcijā:
"86. Akadēmijas studējošie, kuri sekmīgi apguvuši
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditētam studiju
virzienam atbilstošu studiju programmu, ir tiesīgi:
86.1. saņemt valsts atzītu bakalaura diplomu, profesionālā
bakalaura diplomu, profesionālā maģistra diplomu, maģistra
diplomu;
86.2. iegūt profesionālo bakalaura grādu mūzikā vai mūzikas
pedagoģijā, vai horeogrāfijā, kā arī atbilstošu piektā līmeņa
profesionālo kvalifikāciju; iegūt profesionālo maģistra grādu
mūzikā vai horeogrāfijā, vai humanitāro zinātņu bakalaura un
maģistra grādu mākslā;
86.3. saņemt doktora diplomu un iegūt mākslas zinātņu doktora
(Dr.art.) zinātnisko grādu, ja ir sekmīgi aizstāvējuši promocijas
darbu.".
47. Aizstāt 88.punktā vārdus "Mūzikas vēsture un
teorija" ar vārdu "Muzikoloģija".
48. Papildināt 89.2.apakšpunktu aiz vārda
"institūcijās" ar vārdiem: "un nosaka kārtību,
kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas koleģiālajās
institūcijās;".
49. Papildināt Satversmi ar 89.¹ punktu šādā
redakcijā:
"89.¹ Akadēmijas klausītājs ir persona, kura
reģistrējusies Akadēmijā profesionālās kvalifikācijas pilnveidei,
atsevišķa studiju moduļa vai studiju kursa apguvei. Par apgūtu
studiju moduli vai kursiem klausītājam izsniedz apliecību.
Reģistrēšanās kārtību un apliecību izsniegšanas kārtību nosaka
Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.".
50. Papildināt Satversmi ar 89.² punktu šādā
redakcijā:
"89.² Akadēmija izvērtē un atbilstoši normatīvajos aktos
augstākās izglītības jomā noteiktajai kārtībai un kritērijiem
atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē
sasniegtus studiju rezultātus.".
51. Svītrot 92.punktā vārdus "bet budžeta izpildi
kontrolē Revīzijas komisija".
52. Papildināt Satversmi ar 92.¹ punktu šādā
redakcijā:
"92.¹ Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību
saskaņā ar revīzijas procesu regulējošajiem Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts
revidents. Zvērināta revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par
Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, iesniedz
Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras
ministrijai.".
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijas Satversme
JAUNĀ REDAKCIJĀ
(ar
grozījumiem, kas pieņemti 2011.gada 30.novembra (protokols nr.2)
un 2012.gada 9.maija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē (protokols nr.1)
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sākotne ir saistīta
ar 1919.gada 20.augustā dibināto un 1920.gada 11.janvārī oficiāli
atklāto Latvijas Konservatoriju. Latvijas Konservatorija dibināta
ar Ministru kabineta lēmumu, ieceļot par Konservatorijas
direktoru profesoru Jāzepu Vītolu.
Latvijas Konservatorijas pirmā Satversme tika apstiprināta
Saeimā 1923. gada 12.novembrī.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada
18.jūnija lēmumu "Par Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes
apstiprināšanu" augstskolas nosaukums ir Jāzepa Vītola
Latvijas Mūzikas akadēmija. Satversmes grozījumus saskaņā ar
Augstskolu likumu pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijas Satversmes sapulce 1996.gada 11.decembrī, Satversme
apstiprināta Latvijas Republikas Ministru kabinetā 1998.gada
26.maijā ar rīkojumu Nr.273.
Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem
pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes
sapulce 2001.gada 4.maijā, Satversmes grozījumi apstiprināti
Latvijas Republikas Ministru kabinetā 2001.gada 14.septembrī ar
rīkojumu Nr.446.
2006.gada 10.maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas
Satversmes sapulce pieņēmusi jaunu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas
akadēmijas Satversmi.
Satversmes grozījumus saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem
pieņēmusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes
sapulce 2011.gada 30.novembrī un 2012.gada 9.maijā.
I. VISPĀRĪGIE
NOTEIKUMI
1. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk -
Akadēmija) ir Latvijas valsts dibināta augstākās izglītības un
zinātnes institūcija, kas īsteno profesionālās bakalaura,
akadēmiskās un profesionālās maģistra studiju programmas mūzikā
un skatuves mākslā, pedagogu izglītībā un doktora studiju
programmas muzikoloģijā, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību
un māksliniecisko jaunradi.
2. Akadēmijas mērķis ir nodrošināt studijas mūzikas,
horeogrāfijas un izglītības zinātņu jomās, humanitārajās un
sociālajās zinātnēs, veikt pētījumus mākslas zinātnē, sekmēt
māksliniecisko jaunradi, profesionālo mūziķu, horeogrāfu, nozares
pedagogu un mākslas zinātnieku sagatavošanu.
3. Akadēmija ir autonoma augstskola ar tiesībām izstrādāt un
pieņemt savu Satversmi, veidot personālsastāvu, noteikt studiju
programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildu
noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,
organizatorisko un pārvaldes struktūru, veikt citas darbības, kas
nav pretrunā ar Akadēmijas darbības principiem un uzdevumiem,
atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
4. Akadēmijas Satversme garantē Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteikto akadēmiskā personāla un studējošo
akadēmisko, pētniecisko un mākslinieciskās jaunrades brīvību.
5. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais
statuss, tā likumā noteiktā kārtībā ar Nr.3342301472 ir
reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā, tai ir savs zīmogs ar
Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu; sava atribūtika:
karogs un emblēma. Akadēmija atrodas Kultūras ministrijas
pārraudzībā.
6. Pildot savu pamatuzdevumu, Akadēmija balstās uz
humanitātes, demokrātiskuma, zinātniskuma, profesionalitātes,
individualizācijas, radošas darbības, tautiskuma un mūsdienīguma
principiem:
6.1. studiju procesā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā
jaunradē tiek ievērotas Latvijas tautas intereses, pasaules
humanitārās kultūras tradīcijas un jaunākie sasniegumi;
6.2. iekļaujoties starptautiskajā kultūras apritē, tiek
saglabāts un attīstīts nacionālās mūzikas un mākslas kultūras
mantojums, piemērojot pirmā rektora profesora Jāzepa Vītola
iedibinātos un mūsdienu mākslinieciskajā, kā arī pedagoģiskajā
praksē radoši attīstītos principus;
6.3. Akadēmija īsteno studiju, praktiskās un zinātniskās
darbības vienotību;
6.4. Akadēmija veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās
tālākas izglītības pasākumos;
6.5. Akadēmija sadarbojas ar citām izglītības, mākslas un
kultūras institūcijām, zinātniskajām iestādēm Latvijā un citās
valstīs, nodrošinot studējošo, akadēmiskā personāla un
zinātniskās informācijas apmaiņu.
6.¹ Akadēmija īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas
sistēmas.
7. Akadēmijai ir tiesības tiem studējošiem, kuri ir sekmīgi
apguvuši piešķiramajai kvalifikācijai atbilstošās akreditētas
studiju programmas vai studiju programmas, kas atbilst konkrētam,
likumā noteiktā kārtībā akreditētam, Akadēmijas studiju virzienam
piešķirt:
7.1. profesionālos grādus;
7.2. akadēmiskos grādus;
7.3. zinātniskos grādus;
7.4. profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju.
8. Akadēmijai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar ārvalstu
izglītības iestādēm, ar mūzikas, mākslas un kultūras
institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām.
9. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas saīsinātais
nosaukums ir JVLMA.
Tās nosaukums citās valodās:
Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music (angļu valodā);
Jāzeps Vītols Musikakademie Lettlands (vācu valodā);
Académie de musique J.Vītols de Lettonie (franču valodā);
Латвийская академия музыки имени Язепа Витола (krievu
valodā).
10. Akadēmijas juridiskā adrese: Krišjāņa Barona iela Nr.1,
Rīga, LV 1050, Latvija.
II. AKADĒMIJAS
PAŠPĀRVALDE UN STRUKTŪRVIENĪBAS
11. Akadēmijas galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes
sapulce, Senāts, rektors, Akadēmiskā šķīrējtiesa.
12. Akadēmijas augstākā pārstāvības un vadības institūcija un
lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir
Satversmes sapulce.
13. Satversmes sapulce:
13.1. pieņem un izdara grozījumus Akadēmijas Satversmē;
13.2. ievēlē un atceļ rektoru;
13.3. noklausās un vērtē rektora pārskatu;
13.4. ievēlē Senātu un atceļ tā locekļus;
13.5. svītrots;
13.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus;
13.7. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Akadēmiskās
šķīrējtiesas un rektora vēlēšanu nolikumus;
13.8. noklausās un vērtē Senāta pārskatu, pieņem lēmumus par
tā darbību;
13.9. izskata un izlemj konceptuālus Akadēmijas darbības un
attīstības jautājumus un apstiprina Akadēmijas attīstības
stratēģiju.
14. Akadēmijas Satversmes sapulci 40 personu sastāvā ievēlē uz
trīs gadiem. Proporcionālas pārstāvniecības nodrošināšanai
personāla pārstāvju grupas, aizklāti balsojot, ievēlē: 24
pārstāvjus no akadēmiskā personāla, 8 - no studējošajiem, 8 - no
vispārējā personāla. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt tā
personāla grupa, kura viņu ievēlējusi. Satversmes sapulces
pārstāvis ir atsaukts, ja par tā atsaukšanu nobalso ne mazāk kā
75 procenti no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo
Satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulces pārstāvja
atsaukšanas gadījumā attiecīgā personāla grupa ievēlē jaunu
Satversmes sapulces pārstāvi.
Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi
gadā. Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka
Satversmes sapulces nolikums.
15. Satversmes sapulci vada priekšsēdētājs, kuru, tāpat kā
viņa vietnieku un sekretāru, ievēlē Satversmes sapulces locekļi.
Satversmes sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Akadēmijas
Satversmes sapulces pieņemtais nolikums. Satversmes sapulce savu
darbību izbeidz, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par
Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju.
16. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla
vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus
visām Akadēmijas darbības jomām. Senāta darbību reglamentē
Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
17. Senātu, aizklāti balsojot, ievēlē uz trim gadiem.
Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē
Satversmes sapulce, studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studējošo
pašpārvalde. Senātā ir 20 senatori, no kuriem ne mazāk par 50
procentiem ir profesori un asociētie profesori. Senāta sastāvā ir
75 procenti akadēmiskā personāla pārstāvji, 20 procenti studējošo
pārstāvji, 5 procenti vispārējā personāla pārstāvji.
18. Ja senators pārtrauc darba vai studiju attiecības ar
Akadēmiju, viņam izbeidzas senatora pilnvaras un viņa vietā jaunu
senatoru ievēlē attiecīgi Satversmes sapulce vai Studējošo
pašpārvalde.
19. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts
var izveidot padomes vai komisijas. Padomju un komisiju darbības
kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.
20. Senāts:
20.1. ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru;
20.2. pieņem lēmumus par nozīmīgākajiem akadēmiskās,
zinātniskās un mākslinieciskās darbības jautājumiem;
20.3. izskata un apstiprina studiju programmas;
20.4. izskata un apstiprina studiju programmu pašnovērtēšanas
ziņojumus;
20.4.¹ nosaka iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;
20.5. apstiprina visus Akadēmijas nolikumus, noteikumus un
citus augstskolas darbību reglamentējošos dokumentus, izņemot
tos, kas ir Satversmes sapulces kompetencē vai tos, kurus Senāts
ir deleģējis apstiprināt rektoram (rīkojuma dokumentus par Senāta
vai Senāta deleģētu padomju vai komisiju lēmumu izpildes
kārtību);
20.6. dibina un likvidē struktūrvienības;
20.7. nosaka Akadēmijas finanšu struktūru un apstiprina
Akadēmijas gada budžetu;
20.8. nosaka akadēmiskā personāla darba samaksas
principus;
20.9. noklausās un vērtē rektora ikgadēju pārskatu par budžeta
izpildi;
20.10. izveido komisijas un padomes atsevišķu jautājumu
risināšanai;
20.11. svītrots;
20.12. ierosina Akadēmijas Padomnieku konventa dibināšanu.
21. Svītrots.
22. Akadēmija izveido Padomnieku konventu. Padomnieku konvents
konsultē Senātu un rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas
jautājumos un tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu
Satversmes sapulcē un Senātā.
23. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina pēc Akadēmijas
Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra
pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē
Akadēmijas Senāts.
24. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne
mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku
konventu vada tā priekšsēdētājs.
25. Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot
Padomnieku konventu pēc rektora un Senāta pārstāvju viedokļu
noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs,
viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50
procentiem konventa locekļu.
26. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno
Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša
pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju.
27. Rektoru Akadēmijas Satversmes sapulce ievēlē uz termiņu,
kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc
kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Satversmes sapulces apstiprināto
Rektora vēlēšanu nolikumu un atbilstoši Akadēmijas Senāta
apstiprinātajam Nolikumam par kārtību, kādā tiek organizētas
rektora vēlēšanas. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai
personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Vienas nedēļas
laikā pēc rektora vēlēšanām Satversmes sapulces priekšsēdētājs
informē Izglītības un zinātnes ministriju par rektora vēlēšanu
rezultātiem.
28. Kārtējās rektora vēlēšanas Akadēmija rīko vismaz vienu
mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā
rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus
pilda iepriekšējais rektors.
29. Akadēmijas Satversmes sapulcē ievēlēto rektoru apstiprina
Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc
apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek
apstiprināts, Satversmes sapulce divu mēnešu laikā atkārtoti
organizē rektora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta
rektora apstiprināšanai rektora pienākumus pilda Kultūras
ministrijas izvirzītais un Ministru kabineta ieceltais Akadēmijas
rektora vietas izpildītājs.
30. Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms
termiņa beigām, kā arī ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru
kabinets ieceļ Kultūras ministrijas izvirzītu rektora vietas
izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora
apstiprināšanai.
31. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas
Senāta vai Kultūras ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā
konstatēti Satversmes vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora
atcelšanas ierosināšanai ir nepieciešams vairāk nekā puse balsu
no Akadēmijas Satversmes sapulces balsu kopskaita.
32. Rektors veicina augstskolas attīstību un nodrošina
akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību
ievērošanu.
33. Rektors:
33.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Latvijas
Republikas likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas
Satversmei;
33.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības, veikto
zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades
kvalitāti;
33.3. nodrošina Akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu,
kā arī Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu
izmantojumu; personiski atbild par Akadēmijas finansiālo
darbību;
33.4. atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu un sagatavo
Akadēmijas budžetu.
34. Personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā,
Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var
apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto
lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai
faktisko rīcību veicis rektors, personas, kuras nav Akadēmijas
personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko
rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.
Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt
tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
35. Akadēmijas Rektorāts ir konsultatīva, koleģiāla
institūcija, kura ir izveidota operatīvai un regulārai Akadēmijas
vadības un organizatorisku jautājumu apspriešanai. Rektorātu vada
rektors; tajā ietilpst: rektors, prorektori, personāldaļas
vadītājs, finanšu struktūrvienības vadītājs.
36. Prorektorus pieņem darbā rektors, slēdzot ar tiem
darba līgumu. Prorektori veic Akadēmijas tiešo vadību rektora
prombūtnes laikā.
37. Akadēmijas Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata akadēmiskā
personāla un studējošo iesniegumus par Akadēmijas Satversmē
noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem, Akadēmijas
personāla iesniegumus par Akadēmijas izdoto administratīvo aktu
vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, strīdus starp Akadēmijas
amatpersonām, struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas
pakļautības attiecībās un savas kompetences ietvaros pieņem
atbilstošus lēmumus.
38. Akadēmisko šķīrējtiesu piecu personu sastāvā ievēlē uz
trim gadiem. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā ievēlē trīs
pārstāvjus no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst
būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji, studējošo
pašpārvalde ievēlē divus studējošo pārstāvjus.
39. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.
Akadēmiskā šķīrējtiesa par savu darbību atbild Satversmes
sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas
pārstāvjus no darba var atlaist tikai ar Satversmes sapulces
piekrišanu. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās pārstāvjus atsauc
Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces
pārstāvju pieprasījuma. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus
Akadēmijas personāls var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā.
40. Svītrots.
41. Svītrots.
42. Svītrots.
43. Akadēmijas Zinātniskā padome veido Akadēmijas pētnieciskās
darbības stratēģiju un veic organizatorisko darbu Akadēmijas
zinātniskās pētniecības vadīšanā. Zinātniskā padome risina ar
Akadēmijas Doktorantūru un akadēmiskā personāla zinātnisko
darbību saistītus jautājumus.
44. Zinātnisko padomi 7 personu sastāvā pēc rektora
ierosinājuma uz trim gadiem apstiprina Senāts. Zinātnisko padomi
vai tās locekli atsauc Senāts pēc rektora priekšlikuma.
Zinātniskās padomes darbību reglamentē Akadēmijas Senāta
apstiprināts Zinātniskās padomes nolikums.
45. Akadēmijas pamatstruktūru veido katedras, nodaļas, studiju
programmu direkcija, Zinātniskās pētniecības centrs un
Bibliotēka. Satversmē noteikto uzdevumu veikšanai Akadēmijai ir
tiesības veidot arī citas struktūrvienības - mākslinieciskās
jaunrades, sporta centrus, starpdisciplināras studiju un
pētnieciskā darba vienības, kā arī struktūrvienības
organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.
46. Lēmumu par struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju vai
likvidēšanu pieņem Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas
un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina
Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par
struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu
un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu
izmantošanu.
47. Akadēmijas Katedra ir studiju, zinātniskā, radošā,
mākslinieciskā un metodiskā darba pamatvienība, kura pārstāv
apstiprināta studiju virziena noteiktu apakšprogrammu
specializāciju vai profilu un apvieno katedras kompetencē nodoto
studiju kursu īstenošanā iesaistīto akadēmisko personālu,
pieaicinātos mācībspēkus un studējošos.
Profesionāli atšķirīgu specializāciju vai profilu studiju
kursu īstenošanas vadībai var būt izveidota katedras
apakšstruktūra - klase. Katedras darbību reglamentē Senāta
apstiprināts nolikums.
48. Katedras galvenais uzdevums ir veidot Akadēmijas mērķiem
un līmenim atbilstošas programmas studiju kursu saturu,
nodrošināt satura kvalitatīvu īstenošanu un kontrolēt tās
kompetencē ietilpstošo studiju kursu attīstību.
49. Katedru vada katedras vadītājs, kurš ir atbildīgs rektoram
un akadēmiskā darba prorektoram par studiju programmas
realizāciju.
50. Nodaļa ir Akadēmijas struktūrvienība, kas izveidota
studējošo akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības
darbības organizēšanai vienā vai vairākās specializācijās vai
profilos. Nodaļas uzdevums ir organizēt un vadīt studējošo
studiju procesu. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts
nolikums.
51. Studiju programmu direkcija ir Akadēmijas struktūrvienība,
kas plāno, koordinē un kontrolē studiju programmu īstenošanas
procesu, izveido, uztur un analizē informatīvo bāzi par
studējošajiem, studiju programmām, studiju programmu apguves
sasniegumiem, sadarbībā ar studējošajiem, katedru un nodaļu
vadītājiem nodrošina studiju programmu pašnovērtēšanas ziņojumu
izstrādi, sekmē docētāju tālākizglītību un profesionālo
pilnveidi. Struktūrvienības darbību reglamentē Senāta
apstiprināts nolikums.
52. Zinātniskās pētniecības centrs nodrošina saites starp
izglītību un zinātni, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu,
izpēti, zinātnieku iekļaušanos mūsdienu mūzikas pētniecībā,
starpdisciplinārus pētījumus. Zinātniskās pētniecības centra
darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.
III. PERSONĀLS
UN STUDIJAS AKADĒMIJĀ
53. Akadēmijas personālu veido:
53.1 akadēmiskais personāls - Akadēmijas akadēmiskajos amatos
ievēlētie darbinieki;
53.2. vispārējais Akadēmijas personāls;
53.3. studējošie, ieskaitot maģistrantus un doktorantus.
54. Akadēmijas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt
mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, pildot savus tiešos
darba un studiju pienākumus, kā arī piedaloties Akadēmijas
pārvaldes un pašpārvaldes institūciju darbībā, atbilstoši
Akadēmijas Satversmes sapulces noteiktajai kārtībai un spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem.
55. Akadēmijas personāls par savu pienākumu pildīšanu un
Senāta apstiprināto iekšējo normatīvo aktu ievērošanu ir tieši
atbildīgs attiecīgās struktūrvienības vadītājam. Akadēmijas
personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to
pieprasa.
56. Akadēmijas akadēmisko personālu veido:
56.1. profesori, asociētie profesori;
56.2. docenti, vadošie pētnieki;
56.3. lektori, pētnieki;
56.4. asistenti.
57. Akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanas un
pētniecības darbu mūzikas, horeogrāfijas un mūzikas pedagoģijas
nozarēs.
58. Akadēmiskā personāla darba slodzi un uzdevumu apjomu
studējošo izglītošanā, pētniecības darba vadīšanā, zinātniskajā
pētniecībā, mākslinieciskajā jaunradē un nozares attīstības
kvalitātes vērtēšanā nosaka Senāts atbilstoši spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
59. Akadēmijas personāla darba samaksas principus nosaka
Akadēmijas Senāts, bet mēneša darba algas likmes nedrīkst būt
mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.
60. Akadēmiskajam personālam atbilstoši Augstskolu likumam ir
tiesības uz:
60.1. ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu;
60.2. ik pēc sešiem gadiem - apmaksātu sešu kalendāro mēnešu
ilgu akadēmisko atvaļinājumu zinātnisko pētījumu vai zinātniskā
darba veikšanai ārpus savas darbavietas;
60.3. vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju
atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai.
61. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā
ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz
24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem
citās augstskolās.
62. Vēlētos Akadēmijas profesora, asociētā profesora, docenta,
lektora, asistenta, vadošā pētnieka un pētnieka amatus var ieņemt
atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Akadēmijas
Satversmei:
62.1. personas profesora un asociētā profesora amatā atklātā
konkursā ievēlē Akadēmijas Profesoru padome;
62.2. personas docenta, lektora, asistenta amatā atklātā
konkursā ievēlē Senāts;
62.3. personas vadošā pētnieka un pētnieka amatā atklātā
konkursā ievēlē Zinātniskā padome.
63. Akadēmijas profesorus, asociētos profesorus, docentus,
lektorus un asistentus ievēlē uz sešiem gadiem saskaņā ar
Akadēmijas Senāta apstiprināto Nolikumu par akadēmiskajiem
amatiem. Akadēmijas vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt
amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar
Zinātniskās darbības likumu un Akadēmijas Senāta apstiprināto
nolikumu. Akadēmijas rektors slēdz ar ievēlēto personu darba
līgumu uz personas ievēlēšanas termiņu.
63.¹ Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais
amats, Senāts var nolemt neizsludināt konkursu un uz laiku līdz
diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto
viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.
Arī vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā
bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku,
kas nepārsniedz divus gadus.
64. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesora vai
asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā izveidota nozares
profesoru padome, kuras sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas
profesori, viena trešdaļa - nozares profesionālo apvienību vai
institūciju pārstāvji, kuri nestrādā Akadēmijā. Profesoru padomes
darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.
65. Akadēmijas profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts
speciālists, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās
pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina
augstas kvalitātes studijas attiecīgajā mākslas vai zinātnes
apakšnozarē.
66. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt:
66.1. personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā trīs gadu
darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā;
66.2. personu, kurai ir maģistra grāds un tās mākslinieciskās
jaunrades rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par
akadēmiskajiem amatiem, un kurai ir ne mazāk kā trīs gadu darba
pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.
67. Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors atbilstoši profesora
amata nosaukumam iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai
mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītojošo
darbību.
68. Akadēmijas asociētā profesora galvenie uzdevumi ir
pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai
mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora
amata nosaukumam, pētnieciskā darba vadīšana, studiju darba
nodrošināšana un vadīšana.
69. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora
grādu vai personu ar maģistra grādu, kuras mākslinieciskās
jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par
akadēmiskajiem amatiem.
70. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus
profesora goda nosaukumu normatīvajos aktos noteikto pensijas
vecumu sasniegušiem Akadēmijas profesoriem vai asociētajiem
profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, zinātnē,
mākslā saskaņā ar Senātā apstiprinātu nolikumu. Senātam ir
tiesības piešķirt arī citus goda nosaukumus.
71. Akadēmijas docenta galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana,
nodarbību vadīšana, pētniecības darbs mākslas zinātnes mūzikas
vai horeogrāfijas apakšnozarē, pedagoģijas zinātnes mūzikas
pedagoģijas apakšnozarē, vai mākslinieciskā jaunrade mūzikā vai
horeogrāfijā, kas atbilst docenta amata vietas nosaukumam.
72. Docenta amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu vai
personu ar maģistra grādu, kuras mākslinieciskās jaunrades
rezultāti atbilst Akadēmijas Nolikumam par akadēmiskajiem
amatiem.
73. Akadēmijas lektora galvenie uzdevumi ir lekciju lasīšana,
nodarbību vadīšana, mākslinieciskā jaunrade mūzikas vai mākslas
nozarē, pētnieciskais darbs mākslas zinātnes mūzikas vai
horeogrāfijas apakšnozarē, pedagoģijas zinātnes mūzikas
pedagoģijas apakšnozarē.
74. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra
grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta
apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
75. Akadēmijas asistenta uzdevumi ir īstenot izglītojošo darbu
- nodarbību vadīšana, mācību metodisko līdzekļu izstrādāšana,
veikt mākslinieciskās jaunrades vai pētniecisko darbu mākslas
zinātnes mūzikas vai horeogrāfijas apakšnozarē vadošā docētāja
vadībā.
76. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai
maģistra grādu atbilstoši normatīvajiem aktiem un Akadēmijas
Senāta apstiprinātajam Nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
77. Asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu amata
vietu skaitu nosaka Akadēmijas Senāts atbilstoši normatīvajiem
aktiem, studiju programmu īstenošanas nepieciešamībai un
finansējuma iespējām.
77.¹ Studiju kursu īstenošanai var pieaicināt docētājus, kuri
nav Akadēmijas akadēmiskā personāla sastāvā. Ar šīm studiju kursu
īstenošanā iesaistītajām personām, nerīkojot konkursu, rektors
slēdz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, nosakot darbības periodu
un stundas darba atalgojuma likmi.
78. Vispārējais personāls tiek pieņemts darbā un atlaists no
darba saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
79. Akadēmijā studējošie ir profesionālo bakalaura studiju
programmu studenti, profesionālo un akadēmisko studiju programmu
maģistranti, doktora studiju programmas doktoranti.
80. Tiesības studēt Akadēmijā nosaka Augstskolu likums.
Uzņemšana un imatrikulācija notiek saskaņā ar spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem un Akadēmijas Senāta apstiprinātajiem
uzņemšanas noteikumiem un uzņemšanas prasībām. Ja reflektantu
skaits ir lielāks par izsludināto valsts budžeta finansēto
studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā
atbilstoši papildu prasību vai iestājpārbaudījumu
rezultātiem.
81. No valsts budžeta līdzekļiem studijas Akadēmijā tiek
finansētas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.
Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts
budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskas un fiziskas
personas, noslēdzot par to attiecīgu līgumu ar Akadēmiju.
82. Personu var izslēgt no studējošo skaita (eksmatrikulēt),
ja:
82.1. tā pati to vēlas;
82.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi
maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts
pretendentu vienlīdzības princips;
82.3. tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi
nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju
uzdevumus;
82.4. tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības
noteikumus.
Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas
rektors. Lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta var
apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas
lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā.
83. Studijas Akadēmijā notiek atbilstoši Akadēmijas Senāta
noteiktajai kārtībai, Akadēmijas Senāta apstiprinātajām studiju
programmām, kuras ir licencētas un akreditētas Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā.
83.¹ Akadēmija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir
tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta
augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola
ārvalstī, izstrādāt kopīgu studiju programmu un piedalīties tās
īstenošanā. Atbilstoši Akadēmijas un partnerinstitūcijas līgumam,
kopīgas programmas apguves rezultātā var izsniegt:
83.¹ 1. kopīgu diplomu;
83.¹ 2. Akadēmijas diplomu.
84. Studējošo galvenais pienākums ir sekmīgi apgūt izvēlēto
akadēmisko vai profesionālo studiju programmu.
85. Akadēmijas studējošajiem ir tiesības iegūt augstāko
izglītību, noteiktā kārtībā izmantot Akadēmijas infrastruktūru,
pārtraukt un atsākt studijas, saņemt informāciju jautājumos, kas
tieši saistīti ar viņu studijām, brīvi paust un aizstāvēt savus
uzskatus, vēlēt un tikt ievēlētam studentu pašpārvaldē,
līdzdarboties citās Akadēmijas pašpārvaldes institūcijās, dibināt
biedrības.
86. Akadēmijas studējošie, kuri sekmīgi apguvuši Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā akreditētam studiju virzienam
atbilstošu studiju programmu, ir tiesīgi:
86.1. saņemt valsts atzītu bakalaura diplomu, profesionālā
bakalaura diplomu, profesionālā maģistra diplomu, maģistra
diplomu;
86.2. iegūt profesionālo bakalaura grādu mūzikā vai mūzikas
pedagoģijā, vai horeogrāfijā, kā arī atbilstošu piektā līmeņa
profesionālo kvalifikāciju; iegūt profesionālo maģistra grādu
mūzikā vai horeogrāfijā, vai humanitāro zinātņu bakalaura vai
maģistra grādu mākslā;
86.3. saņemt doktora diplomu un iegūt mākslas zinātņu doktora
(Dr.art.) zinātnisko grādu, ja ir sekmīgi aizstāvējuši promocijas
darbu.
87. Studijās iegūstamos grādus un profesionālās kvalifikācijas
Akadēmijā ir tiesības piešķirt:
87.1. Valsts pārbaudījumu komisijai, kura darbojas atbilstoši
Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam, - profesionālo
bakalaura grādu mūzikā, mūzikas pedagoģijā vai horeogrāfijā un
atbilstošu piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; profesionālo
maģistra grādu mūzikā vai horeogrāfijā;
87.2. Akadēmiskai padomei, kura darbojas atbilstoši Akadēmijas
Senāta apstiprinātajam nolikumam, - humanitāro zinātņu maģistra
grādu mākslā;
87.3. Promocijas padomei - mākslas zinātņu doktora (Dr.art.)
zinātnisko grādu.
88. Akadēmijā darbojas Promocijas padome, kuras uzdevums ir
zinātņu nozares "Mākslas zinātne" apakšnozarē
"Muzikoloģija" zinātniskās kvalifikācijas darba
novērtēšana un mākslas zinātņu doktora (Dr.art.) zinātniskā grāda
piešķiršana. Promocijas padomes darbību atbilstoši spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem reglamentē Senāta apstiprināts
nolikums.
89. Akadēmijā studējošajiem ir sava pašpārvalde:
89.1. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar Senāta
apstiprinātu nolikumu. Senāts var atteikt apstiprinājumu
nolikumam tikai tiesisku apsvērumu dēļ;
89.2. Studējošo pašpārvalde pārstāv studējošo intereses
akadēmiskās, sociālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijas un
citās valsts institūcijās, un nosaka kārtību, kādā studējošie
tiek ievēlēti Akadēmijas koleģiālajās institūcijās;
89.3. Akadēmijas Senātā pārstāvētajiem studējošajiem ir veto
tiesības jautājumos, kas saistīti ar studējošo interesēm. Pēc
veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko
Senāts izveido ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu;
89.4. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības
līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās, saņemt informāciju no
jebkuras amatpersonas jautājumos, kas skar studējošo
intereses;
89.5. Studējošo pašpārvalde reprezentē Akadēmijā studējošos
Latvijā un ārvalstīs;
89.6. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas
Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.
89.¹ Akadēmijas klausītājs ir persona, kura reģistrējusies
Akadēmijā profesionālās kvalifikācijas pilnveidei, atsevišķa
studiju moduļa vai studiju kursa apguvei. Par apgūtu studiju
moduli vai kursiem klausītājam izsniedz apliecību. Reģistrēšanās
kārtību un apliecību izsniegšanas kārtību nosaka Akadēmijas
Senāta apstiprināts nolikums.
89.² Akadēmija izvērtē un atbilstoši normatīvajos aktos
augstākās izglītības jomā noteiktajai kārtībai un kritērijiem
atzīst iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē
sasniegtus studiju rezultātus.
IV. AKADĒMIJAS
ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
90. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un
intelektuālais īpašums, naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija
rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.
Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma
pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē
attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajiem
aktiem.
91. Akadēmijas finanšu resursus veido:
91.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;
91.2. pašu ieņēmumi:
91.2.1. ieņēmumi no maksas par studijām;
91.2.2. ieņēmumi no saimnieciskās darbības;
91.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi ar
norādītu mērķi vai bez tā;
91.4 citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.
92. Akadēmijas finanšu resursu struktūru un izmantošanu nosaka
Akadēmijas Senāts. Finanšu resursus, ko fiziskās un juridiskās
personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu
finansēšanai, Akadēmija nodod tieši tai struktūrvienībai,
fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai
projektu.
92.¹ Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību saskaņā ar
revīzijas procesu regulējošajiem Latvijas Republikas
normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts
revidents. Zvērināta revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par
Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, iesniedz
Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai.
93. Akadēmija var veikt savam profilam atbilstošu saimniecisko
darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās
attīstībai.
V. AKADĒMIJAS
SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪJUMU IZDARĪŠANAS KĀRTĪBA
94. Akadēmijas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara
tikai Akadēmijas Satversmes sapulce.
95. Akadēmijas Satversme un tajā izdarītie grozījumi stājas
spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.
VI. AKADĒMIJAS
REORGANIZĀCIJA VAI LIKVIDĀCIJA
96. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju
pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai
kultūras ministra ierosinājuma, pamatojoties uz Augstākās
izglītības padomes atzinumu.
97. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā
studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā
augstskolā.
