|
Ārlietu ministrijas informācija Rīgā 2013.gada 21.februārī Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanuĀrlietu ministrija pārsūta publicēšanai Satiksmes ministrijas sagatavotos konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumus: 1) 1973.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu 1978.gada Protokola pielikuma grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.201(62). Grozījumi ir stājušies spēkā 2013.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 23.jūlijā, Nr.112(3896). 2) 1997.gada Protokola pielikuma, ar ko groza 1973.gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar 1978.gada protokolu, grozījumi (pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums), kas pieņemti 2011.gada 15.jūlijā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Jūras Vides aizsardzības Komitejas (MEPC) rezolūciju MEPC.203(62). Grozījumi stāsies spēkā 2013.gada 1.augustā. Protokola teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2006.gada 30.maijā, Nr.83(3451). 3) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW) pielikuma grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21(2786). 4) 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (STCW Code) grozījumi, kas pieņemti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diplomātiskajā konferencē 2010.gada 21.-25.jūnijā Manilā, Filipīnās. Grozījumi stājušies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2003.gada 7.februārī, Nr.21(2786). Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule
13. PIELIKUMS REZOLŪCIJA MEPC.201(62) Pieņemta 2011. gada 15. jūlijā GROZĪJUMI PIELIKUMĀ, KURŠ PIEVIENOTS 1978. GADA PROTOKOLAM, KAS ATTIECAS UZ 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU(Pārskatītais MARPOL konvencijas V pielikums) JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBAS KOMITEJA, atsaucoties uz Konvencijas par Starptautisko Jūrniecības organizāciju 38. panta a) punktu, kas attiecas uz Jūras vides aizsardzības komitejas (Komitejas) funkcijām, kuras tai pildāmas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par jūras piesārņojuma novēršanu un kontroli; ievērojot 16. pantu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1973. gada konvencija") un VI pantu 1978. gada protokolā, kas attiecas uz 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (turpmāk tekstā - "1978. gada protokols"), un to, ka šajos pantos ir noteikta 1978. gada protokola grozīšanas procedūra un ka tie uzliek Organizācijas attiecīgajai iestādei pienākumu izskatīt un pieņemt grozījumus 1973. gada konvencijā, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78); izskatījusi MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumu projektu, 1. pieņem saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta d) apakšpunktu MARPOL 73/78 V pielikuma grozījumus, kuri ir izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā; 2. nolemj saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2. punkta f) apakšpunkta iii) daļu, ka grozījumi tiek uzskatīti par pieņemtiem 2012. gada 1. jūlijā, ja vien līdz šim datumam ne mazāk kā viena trešdaļa Pušu vai tās Puses, kuru kopējais tirdzniecības flotes apjoms ir vismaz 50 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības, nav paziņojušas Organizācijai, ka iebilst pret šiem grozījumiem; 3. aicina Puses ņemt vērā to, ka saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta g) apakšpunkta ii) daļu minētie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja tie būs pieņemti saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu; 4. lūdz ģenerālsekretāru saskaņā ar 1973. gada konvencijas 16. panta 2) punkta e) apakšpunktu šīs rezolūcijas un tās pielikumā iekļauto grozījumu teksta apstiprinātas kopijas nosūtīt visām MARPOL 73/78 Pusēm; 5. lūdz ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas locekļiem, kas nav MARPOL 73/78 Puses.
PIELIKUMS PĀRSKATĪTAIS MARPOL KONVENCIJAS V PIELIKUMS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KUĢU ATKRITUMU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU 1. noteikums Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Dzīvnieku līķi" ir visu to dzīvnieku līķi, kuri miruši vai nokauti reisa laikā un kuri pārvadāti uz kuģa kā krava. 2. "Kravas atlikumi" ir kravas paliekas, uz kurām neattiecas neviens cits no šīs Konvencijas pielikumiem un kuras paliek uz klāja vai tilpnēs pēc iekraušanas vai izkraušanas, tostarp iekraušanas un izkraušanas atlikumi vai izšļakstījumi, un tās var būt gan slapjas, gan sausas, gan tādas, kas nokļuvušas mazgāšanas ūdenī, bet tās nav kravas putekļi, kuri paliek uz klāja pēc izslaucīšanas, vai putekļi uz kuģa ārējās virsmas. 3. "Cepamā eļļa" ir jebkāda pārtikas eļļa vai dzīvnieku tauki, kas tiek vai tiks izmantoti ēdiena iepriekšējai apstrādei vai gatavošanai, bet tā nav pats ēdiens, kurš tiek gatavots, izmantojot šo eļļu. 4. "Sadzīves atkritumi" ir jebkādi atkritumi, uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri rodas dzīvojamās telpās uz kuģa klāja. Sadzīves ūdeņi nav sadzīves atkritumi. 5. "Maršrutā" nozīmē to, ka attiecīgais kuģis jūrā kuģo kādā maršrutā vai maršrutos, ietverot novirzi no īsākā tiešā ceļa, kas, cik vien iespējams saistībā ar navigāciju, izraisīs kādu noplūdi, kura varētu izplatīties tik lielā jūras teritorijā, cik tas ir pamatoti un iespējami. 6. "Zvejas rīki" ir jebkādas fiziskas ierīces vai to daļas, vai tādu priekšmetu apvienojums, ko var novietot uz ūdens, ūdeņos vai jūras dibenā, lai notvertu jūras vai saldūdens organismus vai kontrolēt to turpmāku notveršanu vai savākšanu. 7. "Stacionāras vai peldošas platformas" ir stacionāras vai peldošas būves, kas izvietotas jūrā un iesaistītas jūras dibena minerālu resursu izpētē, ieguvē un ar to saistītajā apstrādē. 8. "Pārtikas atkritumi" ir visas bojātās un nebojātās pārtikas vielas, tostarp augļi, dārzeņi, piena produkti, mājputnu gaļa, gaļas produkti un ēdiena paliekas, kas rodas uz kuģa klāja. 9. "Atkritumi" ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. 10. "Atkritumu dedzināmās krāsns pelni" ir pelni un izdedži, kas rodas uz kuģa esošajās atkritumu dedzināmajās krāsnīs, kuras tiek izmantotas atkritumu dedzināšanai. 11. "Tuvākā sauszeme". Jēdziens "no tuvākās sauszemes" nozīmē "no bāzes līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas teritoriālie ūdeņi", izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru "no tuvākās sauszemes" šajā pielikumā nozīmē "no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta: ar 11°00´ dienvidu platuma, 142°08´ austrumu garuma uz punktu ar 10°35´ dienvidu platuma, 141°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°00´ dienvidu platuma, 142°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°10´ dienvidu platuma, 143°52´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 9°00´ dienvidu platuma, 144°30´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 10°41´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 13°00´ dienvidu platuma, 145°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 15°00´ dienvidu platuma, 146°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 17°30´ dienvidu platuma, 147°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 21°00´ dienvidu platuma, 152°55´ austrumu garuma, no turienes uz punktu ar 24°30´ dienvidu platuma, 154°00´ austrumu garuma, no turienes uz punktu Austrālijas krastā ar 24°42´ dienvidu platuma, 153°15´ austrumu garuma". 12. "Ekspluatācijas atkritumi" ir visi cietie atkritumi (tostarp šķidrmēsli), uz kuriem neattiecas pārējie pielikumi un kuri tiek savākti uz klāja kuģa parastās apkopes vai ekspluatācijas laikā vai tiek izmantoti kravas iekraušanai un pārvietošanai. Ekspluatācijas atkritumi ir arī tīrīšanas līdzekļi un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī. Ekspluatācijas atkritumi nav sadzīves ūdeņi, sateces ūdeņi vai kāda cita līdzīga izvadīšana, kas ir būtiska kuģa darbībai, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 13. "Plastmasa" ir ciets materiāls, kura būtiska sastāvdaļa ir viens vai vairāki lielas molekulmasas polimēri un kuru polimēra vai gatavā produkta ražošanas laikā veido (formē), izmantojot karsēšanu un/vai spiedienu. Plastmasas materiāli var būt gan cieti un trausli, gan mīksti un elastīgi. Šajā pielikumā "jebkādas plastmasas materiāli" ir visi atkritumi, kuri ir no jebkāda veida plastmasas vai kuru sastāvā ir jebkāda veida plastmasa, tostarp sintētiskās virves, sintētiskie zvejas tīkli, plastmasas atkritumu maisi un atkritumu dedzināmās krāsns pelni, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 14. "Īpašā teritorija" ir jūras reģions, kur atzītu tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar tā okeanogrāfisko un ekoloģisko stāvokli un šī reģiona satiksmes specifiskajām iezīmēm, ir jāievieš īpašas obligātas metodes, lai novērstu jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Šajā pielikumā īpašās teritorijas ir Vidusjūras reģions, Baltijas jūras reģions, Melnās jūras reģions, Sarkanās jūras reģions, Jūras līča reģions, Ziemeļjūras reģions, Antarktikas reģions un Paplašinātais Karību reģions, un šīs īpašās teritorijas ir noteiktas šādi: 14.1. "Vidusjūras reģions" ir pati Vidusjūra un tās līči un jūras ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle un ko rietumos norobežo Gibraltāra jūras šaurums 5o36´ rietumu meridiānā. 14.2. "Baltijas jūras reģions" ir pati Baltijas jūra ar Botnijas līci, Somu līci un ieeju Baltijas jūrā, un to norobežo 57o44,8´ziemeļu paralēle, kas iet caur Skāgena ragu Skageraka šaurumā. 14.3. "Melnās jūras reģions" ir pati Melnā jūra ar robežlīniju starp Vidusjūru un Melno jūru, ko veido 41o ziemeļu paralēle. 14.4. "Sarkanās jūras reģions" ir pati Sarkanā jūra ar Suecas līčiem un Akabas līci, ko dienvidos norobežo loksodroma starp Rāsiani (12o28,5´Z, 43o19,6´A) un Husnmurādu (12o40,4´Z, 43o30,2´A). 14.5. "Jūras līča reģions" ir jūras reģions, kas atrodas ziemeļrietumos no loksodromas starp Hadas zemesragu (22o30΄Z, 59o48΄A) un Fasteha zemesragu (25o04΄Z, 61o25΄A). 14.6. "Ziemeļjūras reģions" ir pati Ziemeļjūra un tajā esošās jūras, kas atrodas robežās starp: 14.6.1. Ziemeļjūru uz dienvidiem no 62° ziemeļu platuma un uz austrumiem no 4° rietumu garuma, 14.6.2. Skageraku, kura dienvidu robeža ir noteikta austrumos no Skavas ar 57°44,8΄ ziemeļu platuma, un 14.6.3. Lamanšu un tā pieejām uz austrumiem no 5° rietumu garuma un uz ziemeļiem no 48°30΄ ziemeļu platuma. 14.7. "Antarktikas reģions" ir jūras reģions uz dienvidiem no 60o dienvidu platuma. 14.8. "Paplašinātais Karību reģions" ir Meksikas līcis, pati Karību jūra ar tās līčiem un jūrām un tā Atlantijas okeāna daļa, ko norobežo 30° ziemeļu paralēle no Floridas austrumu virzienā līdz 77°30΄ rietumu meridiānam, no turienes loksodroma līdz 20° ziemeļu paralēles un 59° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma līdz 7°20΄ ziemeļu paralēles un 50° rietumu meridiāna krustošanās punktam, no turienes loksodroma, kas vilkta dienvidrietumu virzienā līdz Franču Gvajānas austrumu robežai. 2. noteikums Piemērošana Ja vien nav nepārprotami noteikts citādi, šā pielikuma noteikumi attiecas uz visiem kuģiem. 3. noteikums Vispārējs aizliegums izmest atkritumus jūrā 1. Atkritumu izmešana jūrā ir aizliegta, izņemot šā pielikuma 4., 5., 6. un 7. noteikumā paredzētajos gadījumos. 2. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest jebkādas plastmasas materiālus, tostarp, bet ne tikai sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus un atkritumu dedzināmās krāsns pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus. 3. Izņemot šā pielikuma 7. noteikumā paredzētos gadījumus, jūrā aizliegts izmest cepamo eļļu. 4. noteikums Atkritumu izmešana ārpus īpašajām teritorijām 1. Saskaņā ar šā pielikuma 5., 6. un 7. noteikumu turpmāk minēto atkritumu izmešana jūrā ārpus īpašajām teritorijām ir atļauta vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, un pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet ne tuvāk kā: 1.1. 3 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti caur atkritumu smalcinātāju izlaisti pārtikas atkritumi. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem; 1.2. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti pārtikas atkritumi, kas nav apstrādāti saskaņā ar iepriekšminēto 1.1. apakšpunktu; 1.3. 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes, ja tiek izmesti kravas atlikumi, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes. Šo kravas atlikumu sastāvā nedrīkst būt nekādas vielas, kas klasificētas kā vielas, kuras ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 1.4. Dzīvnieku līķus drīkst izmest pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 2. Tīrīšanas līdzekļus un piedevas, kas atrodas kravas tilpņu, klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā, ja šīs vielas nekaitē jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 5. noteikums Īpašās prasības attiecībā uz atkritumu izmešanu no stacionārajām un peldošajām platformām 1. Saskaņā ar šā noteikuma 2. punkta nosacījumiem jebkādus atkritumus no stacionārajām vai peldošajām platformām un no visiem pārējiem kuģiem, ja tie atrodas līdzās šīm platformām vai līdz 500 m attālumā no tām, jūrā izmest ir aizliegts. 2. Pārtikas atkritumu izmešanu jūrā no stacionārām vai peldošām platformām, kas atrodas vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no sauszemes, un no visiem pārējiem kuģiem, kas atrodas līdzās šīm platformām vai 500 m attālumā no tām, var atļaut, ja tie ir izlaisti caur atkritumu smalcinātāju. Šie pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie varētu izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. 6. noteikums Atkritumu izmešana īpašajās teritorijās 1. Turpmāk minētos atkritumus ir atļauts izmest īpašajās teritorijās vienīgi laikā, kad kuģis kuģo pa maršrutu, šādā veidā. 1.1. Pārtikas atkritumu izmešana jūrā jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. Pārtikas atkritumi jāsasmalcina vai jāsamaļ tā, lai tie var izspiesties cauri sietam, kura acu izmērs nav lielāks par 25 milimetriem. Pārtikas atkritumus nedrīkst sajaukt ar citu veidu atkritumiem. Antarktikas reģionā ir aizliegts izmest ievestos putnu izcelsmes produktus, tostarp mājputnu gaļu un mājputnu daļas, ja tie nav apstrādāti, padarot tos sterilus. 1.2. Kravas atlikumus, no kuriem nevar atbrīvoties, izmantojot parastās izkraušanas metodes, ir atļauts izmest, ievērojot visus turpmāk minētos nosacījumus: 1.2.1. kravas atlikumos, tīrīšanas līdzekļos un piedevās, kas atrodas kravas tilpņu mazgāšanas ūdenī, nav nekādu vielu, kuras klasificētas kā vielas, kas ir kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas; 1.2.2. gan atiešanas osta, gan nākamā galamērķa osta atrodas īpašajā teritorijā, un kuģis neiziet ārpus šīs īpašās teritorijas ceļā starp šīm ostām; 1.2.3. šajās ostās nav pieejamas atbilstošas pieņemšanas iekārtas, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, un, 1.2.4. ja ir ievēroti šā punkta 2.1., 2.2. un 2.3. apakšpunkta nosacījumi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens izvadīšana ir jāveic pēc iespējas tālāk no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa, bet vismaz 12 jūras jūdžu attālumā no tuvākās sauszemes vai tuvākā ledus šelfa. 2. Tīrīšanas līdzekļus vai piedevas, kas atrodas klāja un ārējās virsmas mazgāšanas ūdenī, drīkst izvadīt jūrā vienīgi tad, ja šīs vielas nav kaitīgas jūras videi, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. 3. Turpmāk minētie noteikumi (papildus šā noteikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem) attiecas uz Antarktikas reģionu. 3.1. Ikviena Puse, no kuras ostām kuģi uzsāk maršrutu uz Antarktikas reģionu vai kuras ostās kuģi pienāk no minētā reģiona, apņemas nodrošināt to, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ierīkotas atbilstošas iekārtas atkritumu pieņemšanai no visiem kuģiem, tos nepamatoti neaizkavējot un ņemot vērā vajadzības, kādas ir kuģiem, kuri minētās iekārtas izmanto. 3.2. Ikviena Puse nodrošina to, ka visiem kuģiem, kuri ir tiesīgi kuģot ar šīs Puses karogu, pirms ieiešanas Antarktikas reģionā kuģa tilpne ir pietiekami liela, lai paturētu visus atkritumus, kamēr kuģi darbojas šajā reģionā un ir noslēguši vienošanos par minēto atkritumu novadīšanu uz pieņemšanas iekārtu pēc reģiona atstāšanas. 4. Ja atkritumi ir sajaukti vai piesārņoti ar citām vielām, kuras ir aizliegts izvadīt vai uz kurām attiecas atšķirīgas izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības. 7. noteikums Izņēmumi 1. Šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikums neattiecas: 1.1. uz atkritumu izmešanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz tādu atkritumu nejaušu pazaudēšanu, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu nejaušu pazaudēšanu, vai 1.3. nejaušu zvejas rīku pazaudēšanu, ja ir veikti visi vajadzīgie drošības pasākumi, lai to novērstu, vai 1.4. zvejas rīku izmešanu no kuģa, lai aizsargātu jūras vidi vai šā kuģa vai tā komandas drošību. 2. Izņēmumi no "maršrutā" prasībām: 2.1. Šā pielikuma 4. un 6. noteikumā ietvertās prasības attiecībā uz "maršrutā" neattiecas uz pārtikas atkritumu izmešanu, ja ir skaidrs, ka šo pārtikas atkritumu paturēšana uz kuģa apdraud uz kuģa esošo cilvēku veselību. 8. noteikums Pieņemšanas iekārtas 1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ostas un terminālus atklātā jūrā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām, kas atbilst to kuģu vajadzībām, kuri tās izmantos, un neizraisa nepamatotu kuģu aizkavēšanos. 2. Ikviena Puse visus gadījumus, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, dara zināmus Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm. 3. Pieņemšanas iekārtas īpašajās teritorijās 3.1. Ikviena Puse, kuras krasta līnija robežojas ar īpašo teritoriju, apņemas nodrošināt to, lai visās ostās un terminālos, kas atrodas attiecīgajā īpašajā teritorijā, pēc iespējas ātrāk ierīkotu pieņemšanas iekārtas, kuras atbilst to kuģu vajadzībām, kas darbojas šajās teritorijās. 3.2. Ikviena attiecīgā Puse paziņo Organizācijai par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šā noteikuma 3.1. punktu. Saņēmusi atbilstošus paziņojumus, Organizācija nosaka datumu, no kura konkrētajā teritorijā stājas spēkā šā pielikuma 6. noteikuma prasības. Noteikto datumu Organizācija Pusēm paziņo vismaz divpadsmit mēnešu laikā pirms šā datuma. Līdz šim datumam kuģi, kas kuģo īpašajā teritorijā, ievēro šā pielikuma 4. noteikuma prasības attiecībā uz izmešanu ārpus īpašajām teritorijām. 9. noteikums Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole1 1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa inspekciju attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa attiecībā uz atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu. 2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām. 3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs Konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu. 4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli. 1 Sk. ostas valsts veiktās kontroles procedūras, kuras Organizācija pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju A.787(19), kas grozīta ar rezolūciju A.882(21); sk. IMO publikāciju par pārdošanu IA650E. 10. noteikums Informatīvās norādes, atkritumu apsaimniekošanas plāni2 un atkritumu uzskaite 1. 1.1. Visos kuģos, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, un uz stacionārajām un peldošajām platformām jāizvieto norādes, kas informē kuģa komandu un pasažierus par attiecīgajām šā pielikuma 3., 4., 5. un 6. noteikumā izvirzītajām atkritumu izmešanas prasībām. 1.2. Šīs norādes jāraksta kuģa komandas darba valodā, un tajos kuģos, kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, tām jābūt arī angļu, franču vai spāņu valodā. 2. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 BT un vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk, un uz stacionārajām un fiksētajām platformām jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa komandai. Šajā plānā rakstveidā jānorāda atkritumu daudzuma samazināšanas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, apstrādes un iznīcināšanas kārtība, tostarp uz kuģa esošā aprīkojuma izmantošana. Tajā jānorāda arī persona vai personas, kas atbild par šī plāna īstenošanu. Šim plānam jāatbilst Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām2 un jābūt uzrakstītam kuģa komandas darba valodā. 3. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas un vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un visām stacionārajām vai peldošajām platformām jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam. Atkritumu reģistrācijas žurnālu, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi, veido saskaņā ar paraugu, kurš ievietots šā pielikuma papildinājumā: 3.1. Visas atkritumu izvadīšanas jūrā vai novadīšanas uz pieņemšanas iekārtu, vai pabeigtas sadedzināšanas jāreģistrē atkritumu reģistrācijas žurnālā, un atbildīgajam sardzes virsniekam tās ar parakstu jāapstiprina izvadīšanas vai sadedzināšanas dienā. Kuģa kapteinim ar parakstu jāapstiprina visas aizpildītās atkritumu reģistrācijas žurnāla lappuses. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja ierakstus veic arī valodā, kas ir valsts valoda attiecīgajā valstī, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot, tad strīdu vai pretrunu risināšanā tā ir galvenā valoda; 3.2. Ierakstos, kas tiek veikti par katru atkritumu izvadīšanas vai sadedzināšanas operāciju, jānorāda datums un laiks, kuģa atrašanās vieta, attiecīgo atkritumu kategorija un aptuvens izvadīto vai sadedzināto atkritumu daudzums; 3.3. Atkritumu reģistrācijas žurnālu glabā uz kuģa vai stacionārās vai peldošās platformas tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. To glabā divus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. 3.4. Saistībā ar šā pielikuma 7. noteikumā paredzēto izmešanu vai nejaušo pazaudēšanu atkritumu reģistrācijas žurnālā vai - ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT - kuģa oficiālajā žurnālā jānorāda norises vieta, izmešanas vai pazaudēšanas apstākļi un iemesli, izmesto vai pazaudēto vienību apraksts un vajadzīgie drošības pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādu izmešanu vai nejaušu pazaudēšanu. 4. Prasības attiecībā uz atkritumu reģistrācijas žurnālu administrācija drīkst nepiemērot: 4.1. kuģiem, kas veic reisus, kuru ilgums nepārsniedz vienu stundu, un kas ir sertificēti pārvadāt 15 cilvēkus un vairāk, vai 4.2. stacionārajām vai peldošajām platformām. 5. Attiecīgās konvencijas Puses valdības kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt atkritumu reģistrācijas žurnālu vai kuģa oficiālo žurnālu uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru šā žurnāla ierakstu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis apliecina šīs kopijas autentiskumu. Ikviena šāda kopija, kuru kuģa kapteinis apstiprinājis kā atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla ieraksta autentisku kopiju, ir uzskatāma par pieņemamu jebkurā tiesvedībā kā ierakstā paziņoto faktu pierādījums. Atkritumu reģistrācijas žurnāla vai kuģa oficiālā žurnāla inspekciju un kompetentās iestādes īstenotu apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai kuģi nepamatoti neaizkavētu. 6. Par zvejas rīku nejaušu pazaudēšanu vai izmešanu, ko paredz 7.1.3. un 7.1.3.bis noteikums un kas būtiski apdraud jūras vidi vai kuģošanu, ir jāziņo valstij, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, bet gadījumos, kad pazaudēšana vai izmešana notiek ūdeņos, kas atrodas piekrastes valsts jurisdikcijā, jāziņo arī attiecīgajai piekrastes valstij. 2 Skatīt Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes vadlīnijas, kuras Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja pieņēmusi saskaņā ar rezolūciju MEPC.71(38); skatīt MEPC/Apkārtrakstu Nr. 317 un IMO publikāciju par pārdošanu IA656E.
PAPILDINĀJUMS ATKRITUMU REĢISTRĀCIJAS ŽURNĀLA VEIDLAPA Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ____________________________________________ Laikposmā no: ________________________ līdz: ________________________ 1. Ievads Saskaņā ar V pielikuma 10. noteikumu 1973. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar 1978. gada protokolu (MARPOL 73/78), reģistrē visas atkritumu izvadīšanas operācijas vai veiktās sadedzināšanas, tostarp izvadīšanu jūrā, novadīšanu uz pieņemšanas iekārtām vai citiem kuģiem, kā arī nejaušu pazaudēšanu. 2. Atkritumi un to apsaimniekošana 1. Atkritumi ir visa veida pārtikas, sadzīves un ekspluatācijas atkritumi, jebkādas plastmasas materiāli, kravas atlikumi, cepamā eļļa, zvejas rīki un dzīvnieku līķi, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā un ir nepārtraukti vai periodiski iznīcināmi, izņemot vielas, kuras noteiktas vai uzskaitītas citos šīs konvencijas pielikumos. Atkritumi nav svaigas zivis un to daļas, kas iegūtas, reisa laikā veicot zvejas darbības vai veicot tādas akvakultūras darbības kā zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu, lai tos izvietotu akvakultūras iekārtā, un noķerto zivju, tostarp vēžveidīgo, transportēšanu no šādām iekārtām uz krastu, lai tos pārstrādātu. Attiecīgā informācija atrodama arī MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās3. 3 Skatīt MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijas, kas grozītas ar rezolūcijām. 3. Atkritumu apraksts Atkritumu reģistrācijas žurnālā (vai kuģa oficiālajā žurnālā) atkritumus grupē šādās kategorijās: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi; D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-u) līķis(-i); I. zvejas rīki4. 4 Skatīt vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija. 4. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā 4.1. Ieraksti atkritumu reģistrācijas žurnālā jāveic šādos gadījumos: 4.1.1. ja atkritumi novadīti uz pieņemšanas iekārtu5 krastā vai uz citiem kuģiem: 4.1.1.1. novadīšanas datums un laiks; 4.1.1.2. osta vai iekārta, vai kuģa vārds; 4.1.1.3. novadīto atkritumu kategorija; 4.1.1.4. aptuvenais novadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.1.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.2. ja atkritumus sadedzina: 4.1.2.1. sadedzināšanas datums un uzsākšanas un pabeigšanas laiks; 4.1.2.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) sadedzināšanas uzsākšanas un pabeigšanas laikā; 4.1.2.3. sadedzināto atkritumu kategorijas; 4.1.2.4. aptuvenais sadedzinātais daudzums, izteikts m³; 4.1.2.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts. 4.1.3. ja atkritumi ir izvadīti jūrā saskaņā ar 4., 5. vai 6. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.3.1. izvadīšanas datums un laiks; 4.1.3.2. kuģa atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums); Piezīme: attiecībā uz katru kravas atlikumu izvadi norādīt tās sākuma un beigu pozīciju. 4.1.3.3. izvadīto atkritumu kategorija; 4.1.3.4. aptuvenais izvadītais daudzums attiecībā uz katru kategoriju, izteikts m³; 4.1.3.5. par attiecīgo operāciju atbildīgā sardzes virsnieka paraksts; 4.1.4. atkritumu nejauša vai cita veida ārkārtas izplūde vai pazaudēšana jūrā, tostarp saskaņā ar 7. noteikumu MARPOL konvencijas V pielikumā: 4.1.4.1. norises datums un laiks; 4.1.4.2. osta vai cita kuģa atrašanās vieta norises laikā (ģeogrāfiskais platums, garums un ūdens dziļums, ja tie ir zināmi); 4.1.4.3. izvadīto vai pazaudēto atkritumu kategorijas; 4.1.4.4. katras kategorijas atkritumu aptuvenais daudzums, izteikts m³; 4.1.4.5. izplūdes vai pazaudēšanas iemesli un vispārējas piezīmes. 5. Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. 4.2. Atkritumu daudzums Uz kuģa esošo atkritumu daudzumu novērtē m³, ja iespējams, atsevišķi pa kategorijām. Atkritumu reģistrācijas žurnālā ir daudz norāžu par aptuveno atkritumu daudzumu. Tas, cik precīzi tiek aplēsts aptuvenais atkritumu daudzums, ir šo aprēķinu veicēju ziņā. Tilpuma aplēses atšķirsies pirms un pēc pārstrādes. Dažās pārstrādes procedūrās nav iespējams aplēst izmantoto tilpumu, piemēram, veicot pārtikas atkritumu nepārtraukto pārstrādi. Šie faktori jāņem vērā, veicot ierakstus un interpretējot reģistrācijas žurnālā ievietoto informāciju. 5 Kuģu kapteiņiem no pieņemšanas iekārtu, tostarp liellaivu un autocisternu, operatoriem jāiegūst kvīts vai apliecinošs dokuments, kurā precizēts pārvietoto atkritumu aptuvenais daudzums. Kvītis vai apliecinošos dokumentus glabā kopā ar atkritumu reģistrācijas žurnālu. ATKRITUMU IZVADĪŠANAS SARAKSTS Kuģa vārds: ____________________________________________ Pazīšanas numurs vai burti: ____________________________________________ IMO Nr.: ________________________ Atkritumu kategorijas: A. plastmasas; B. pārtikas atkritumi; C. sadzīves atkritumi (piem., sasmalcināts papīrs, lupatas, stikls, metāls, pudeles, māls un fajanss u. c.); D. cepamā eļļa; E. atkritumu dedzināmās krāsns pelni; F. ekspluatācijas atkritumi; G. kravas atlikumi; H. dzīvnieka(-u) līķis(-i); I. zvejas rīki. JAUNĀ TABULA IR ŠĀDA:
Kapteiņa paraksts: ________________________________________ Datums: ______________________________ ________________________
PIELIKUMS 1997. GADA PROTOKOLAM, AR KO GROZA 1973. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR KUĢU IZRAISĪTĀ PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANU, KURA GROZĪTA AR 1978. GADA PROTOKOLU(Pārskatītais MARPOL konvencijas VI pielikums) I NODAĻA 1. noteikums. Piemērošana Šā pielikuma noteikumus, izņemot 3., 5., 6., 13., 15., 16., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. noteikumu, kur nepārprotami noteikts citādi, piemēro visiem kuģiem. 2. noteikums. Definīcijas Šajā pielikumā: 1. "Pielikums" ir VI pielikums 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (MARPOL konvencija), kura grozīta ar 1978. gada protokolu un ar 1997. gada protokolu un kuru var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šie grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 2. "Līdzīga būvniecības stadija" ir stadija, kurā: 2.1. sākas ar konkrēto kuģi saistīti būvdarbi un 2.2. ir sākta šā kuģa montāža, kas aptver vismaz 50 tonnas vai vienu procentu no aprēķinātās visu konstrukcijas materiālu masas, piemērojot mazāko no šīm vērtībām. 3. "Ikgadējais datums" ir tā katra gada diena un mēnesis, kurā beidzas Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības derīguma termiņš. 4. "Vadības palīgierīce" ir sistēma, funkcija vai kontroles stratēģija, kas ierīkota kuģa dīzeļdzinējā un ko izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kuri varētu radīt bojājumus vai atteici, vai ko izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Vadības palīgierīce var būt arī stratēģija vai pasākums, attiecībā uz kuru ir pienācīgi pierādīts, ka tā nav regulējoša vadības ierīce. 5. "Nepārtraukta padeve" ir process, kurā atkritumus novirza sadegšanas kamerā bez cilvēku palīdzības, kamēr atkritumu dedzināmā krāsns ir parastas ekspluatācijas stāvoklī un sadegšanas kameras darba temperatūra ir starp 850°C un 1200°C. 6. "Regulējoša vadības ierīce" ir ierīce, kura mēra, uztver vai reaģē uz strādājošajiem mainīgajiem (piem., dzinēja ātrumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkuru citu parametru), lai aktivizētu, modulētu, atliktu vai dezaktivētu emisijas kontroles sistēmas jebkuras sastāvdaļas darbību vai funkciju tā, lai emisijas kontroles sistēmas efektivitāte tiktu samazināta kuģa parastu ekspluatācijas apstākļu gadījumā, ja vien uz šādas ierīces lietošanu būtībā attiecas pieļaujamās emisijas sertifikācijas testa procedūras. 7. "Emisija" ir jebkāda tādu vielu izplūde no kuģiem gaisā vai jūrā, uz kurām attiecas šajā pielikumā paredzētā kontrole. 8. "Emisijas kontroles zona" ir teritorija, kurā ir jāveic īpaši obligāti pasākumi attiecībā uz emisiju no kuģiem, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu gaisa piesārņojumu, gaisā nokļūstot slāpekļa oksīdiem, sēra oksīdiem vai cietajām daļiņām, vai visiem trim emisiju veidiem, kā arī to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Emisijas kontroles zonas ir uzskaitītas šā pielikuma 13. un 14. noteikumā vai tiek noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem. 9. "Smagā degviela" ir jebkāda degviela, kas tiek piegādāta un ir paredzēta sadedzināšanai, lai iedarbinātu kuģi vai izmantotu to uz kuģa, tostarp destilāti un dīzeļdegvielas atlikumi. 10. "Bruto tilpība" ir bruto tilpība, ko aprēķina saskaņā ar tilpības mērīšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā un visās nākamajās konvencijās, kas tiks pieņemtas šajā jomā. 11. "Ierīkošana" šā pielikuma 12. noteikuma izpratnē ir sistēmu, aprīkojuma, tostarp pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu, izolācijas vai citu materiālu ierīkošana uz kuģa, bet tā nav agrāk ierīkoto sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu labošana vai uzlādēšana vai pārnēsājamo ugunsaizsardzības iekārtu uzpildīšana. 12. "Ierīkots" ir kuģa dīzeļdzinējs, kurš ir uzstādīts vai kuru ir paredzēts uzstādīt uz kuģa, un tas var būt arī pārnēsājams kuģa palīgdzinējs, ja tā degvielas uzpildes, dzesēšanas vai izplūdes sistēma ir būtiska kuģa daļa. Degvielas uzpildes sistēma tiek uzskatīta par kuģa būtisku daļu vienīgi tad, ja tā ir pastāvīgi piestiprināta kuģim. Šī definīcija attiecas arī uz kuģa dīzeļdzinēju, ko izmanto, lai papildinātu vai palielinātu kuģa uzstādīto jaudu, un kas ir paredzēts kā kuģa būtiska daļa. 13. "Neracionāla emisijas kontroles stratēģija" ir jebkāda veida stratēģija vai pasākums, kas, kuģi ekspluatējot parastos lietošanas apstākļos, samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti līdz līmenim, kas ir zemāks par pieļaujamās emisijas testa procedūrā paredzēto līmeni. 14. "Kuģa dīzeļdzinējs" ir jebkurš iekšdedzes virzuļdzinējs, kuru darbina, izmantojot šķidro degvielu vai divus degvielas veidus, un uz kuru attiecas šā pielikuma 13. noteikums, tostarp attiecīgos gadījumos būsters/maisītājsistēma. 15. "Slāpekļa oksīdu tehniskais kodekss" ir Tehniskais kodekss par kuģu dīzeļdzinēju slāpekļa oksīdu emisijas kontroli, kas pieņemts ar 1997. gada MARPOL konvencijas konferences 2. rezolūciju un ko var grozīt Organizācija ar nosacījumu, ka šādi grozījumi tiek pieņemti un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. panta noteikumiem. 16. "Ozona slāni noārdošas vielas" ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošajām vielām 1. panta 4. punktā un uzskaitītas A, B, C vai E pielikumā, kas pievienots minētajam protokolam, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī. Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties kuģī, cita starpā var būt šādas: halons 1211 jeb bromhlordifluormetāns; halons 1301 jeb bromtrifluormetāns; halons 2402 jeb 1, 2-dibromo-1, 1, 2, 2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2); CFC-11 jeb trihlorfluormetāns; CFC-12 jeb dihlordifluormetāns; CFC-113 jeb 1, 1, 2-trihloro-1, 2, 2-trifluoretāns; CFC-114 jeb 1, 2-dihloro-1, 1, 2, 2-tetrafluoretāns; CFC-115 jeb hlorpentafluoretāns. 17. "Sadedzināšana uz kuģa" ir atkritumu vai citu vielu sadedzināšana uz kuģa, ja šādi atkritumi vai citas vielas radušās šā kuģa parastas ekspluatācijas laikā. 18. "Kuģa atkritumu dedzināmā krāsns" ir kuģa iekārta, kuras galvenais mērķis ir atkritumu sadedzināšana. 19. "Uzbūvēts kuģis" ir kuģis, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvniecības stadijā. 20. "Naftas nosēdumi" ir nosēdumi no smagās degvielas vai smēreļļas separatoriem, smēreļļas paliekas no galvenajiem mehānismiem vai palīgmehānismiem vai naftas paliekas sateces ūdeņu separatoros, naftas filtrēšanas iekārtās vai paliktņos. 21. "Tankkuģis" 15. noteikuma izpratnē ir naftas tankkuģis saskaņā ar šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma definīciju vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai saskaņā ar II pielikuma 1. noteikuma definīciju. 4. nodaļā: 22. "Esošais kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis. 23. "Jauns kuģis" ir kuģis: 23.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai 23.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram ir ielikts ķīlis vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā 2013. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai 23.3. kurš ir piegādāts 2015. gada 1. jūlijā vai pēc tam. 24. "Būtiska pārbūve" 4. nodaļas izpratnē ir kuģa pārbūve: 24.1. kura būtiski maina kuģa izmērus, kravnesību vai dzinēja jaudu vai 24.2. kura maina kuģa tipu, vai 24.3. kuras nolūks, pēc administrācijas atzinuma, ir būtiski pagarināt kuģa ekspluatāciju, vai 24.4. kura maina kuģi tā, ka, ja tas būtu jauns kuģis, tad uz to attiektos šīs konvencijas attiecīgie noteikumi, kas nav piemērojami esošajam kuģim, vai 24.5. kura būtiski maina kuģa energoefektivitāti un nozīmē jebkādus pārveidojumus, kuru dēļ kuģis varētu pārsniegt piemērojamo prasīto EEDI, kas noteikts 21. noteikumā. 25. "Beramkravu kuģis" ir kuģis, kas paredzēts galvenokārt beramkravu pārvadāšanai bez taras, tostarp tāda veida kuģis kā rūdas pārvadātājs, atbilstoši definīcijai, kas sniegta 1974. gada SOLAS konvencijas XII nodaļas 1. noteikumā, bet ne dažādu kravu pārvadātājs. 26. "Gāzes pārvadātājs" ir kravas kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un tiek izmantots jebkādas šķidrās gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai. 27. "Tankkuģis" 4. nodaļas izpratnē ir naftas tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 1. noteikumam vai tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai, vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši MARPOL konvencijas II pielikuma 1. noteikumam. 28. "Konteinerkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai tilpnēs un uz klāja. 29. "Ģenerālkravas kuģis" ir kuģis, kam ir vairāki klāji vai viens klājs un kas galvenokārt paredzēts ģenerālkravas pārvadāšanai. Šī definīcija neattiecas uz specializētajiem beramkravu transportkuģiem, uz kuriem neattiecas ģenerālkravas kuģu atskaites līniju aprēķini, proti, uz mājlopu pārvadātājiem, liellaivu pārvadātājiem, smagkravas pārvadātājiem, jahtu pārvadātājiem, kodoldegvielas pārvadātājiem. 30. "Refrižeratorkuģis" ir kuģis, kas paredzēts vienīgi atdzesētu kravu pārvadāšanai tilpnēs. 31. "Dažādu kravu pārvadātājs" ir kuģis, kura kravnesība ir 100 % un kurš paredzēts gan lejamkravu pārvadāšanai, gan beramkravu pārvadāšanai bez taras. 32. "Pasažieru kuģis" ir kuģis, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus. 33. "Ro-ro kravas kuģis" (transportlīdzekļu pārvadātājs) ir vairāku klāju ro-ro kravas kuģis, kas paredzēts tukšu vieglo un kravas automašīnu pārvadāšanai. 34. "Ro-ro kravas kuģis" ir kuģis, kas paredzēts ro-ro kravas transporta vienību pārvadāšanai. 35. "Ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām. 36. "Sasniegtais EEDI" ir EEDI lielums, ko atsevišķs kuģis sasniedzis saskaņā ar 4. nodaļas 20. noteikumu. 37. "Prasītais EEDI" ir sasniegtā EEDI maksimālais lielums, kas atļauts saskaņā ar 4. nodaļas 21. noteikuma prasībām konkrētam kuģa tipam un izmēram. 3. noteikums. Izņēmumi un atbrīvojumi Vispārējie noteikumi 1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas: 1.1. uz emisiju, kas ir nepieciešama kuģa drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai 1.2. uz emisiju, kas notiek kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ: 1.2.1. ja pēc tam, kad radies bojājums vai pamanīta emisija, ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu emisiju, un 1.2.2. izņemot gadījumu, kad īpašnieks vai kapteinis ir rīkojies vai nu ar nolūku radīt bojājumu, vai rīkojies nolaidīgi, apzinoties, ka bojājums visdrīzāk radīsies. Izmēģinājumi emisijas samazināšanai no kuģiem un kontroles tehnoloģijas izpēte 2. Puses administrācija, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar citām administrācijām, var piešķirt kuģim atbrīvojumu no konkrētiem šā pielikuma noteikumiem, lai veiktu izmēģinājumus, kuru nolūks ir noskaidrot, kā norisinājusies kuģu radītās emisijas samazināšana un attīstījušās kontroles tehnoloģijas un dzinēja konstrukcijas programmas. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt vienīgi tad, ja šā pielikuma konkrētu noteikumu vai pārskatītā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskā kodeksa noteikumu piemērošana varētu kavēt izpēti attiecībā uz šādu tehnoloģiju vai programmu attīstību. Šādus atbrīvojumus drīkst piešķirt tikai vismazākajam nepieciešamajam skaitam kuģu, un uz šiem atbrīvojumiem attiecas šādi nosacījumi: 2.1. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir mazāks par 30 litriem, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par 18 mēnešiem. Ja ir nepieciešams papildu laiks, atbrīvojuma piešķīrēja administrācija vai administrācijas var atjaunināt piešķirto atļauju uz vēl vienu laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus, vai 2.2. ja kuģa dīzeļdzinēja cilindra tilpums ir 30 vai vairāk litru, tad izmēģinājumus jūrā nedrīkst veikt ilgāk par pieciem gadiem, un atbrīvojuma piešķīrējai administrācijai vai administrācijām ir jāsaņem progresa pārskats katrā starpposma apskatē. Piešķirto atbrīvojumu drīkst atsaukt, pamatojoties uz šo pārskatu, ja, veicot izmēģinājumus, nav ievēroti atļaujā minētie nosacījumi vai ja tiek konstatēts, ka konkrētā tehnoloģija vai programma visdrīzāk nesniegs efektīvus rezultātus kuģu radītās emisijas samazināšanai un kontrolei. Ja administrācija vai administrācijas, kuras veic pārskatīšanu, konstatē, ka ir nepieciešams papildu laiks, lai veiktu konkrētas tehnoloģijas vai programmas izmēģināšanu, tad piešķirto atļauju var atjaunināt uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Emisijas, kas rodas, veicot pasākumus saistībā ar jūras dibena minerālu resursiem 3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz emisijām, kas rodas, veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi saskaņā ar šīs konvencijas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu. Šādas emisijas cita starpā ir: 3.1.1. emisijas, kas rodas, sadedzinot vielas, kuras rodas, vienīgi veicot jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi, tostarp, piemēram, tvaicējot ogļūdeņražus un dedzinot atgriezumus, dūņas un/vai aktivizēšanas šķidrumus aku veidošanas un izmēģināšanas operāciju laikā, un notiekot uzliesmojumiem kļūmes dēļ; 3.1.2. tādu gāzu un gaistošu savienojumu noplūde, ko satur urbšanas šķidrums un urbšanas skaidas; 3.1.3. emisijas, kas tieši saistītas vienīgi ar jūras dibena minerālu resursu apstrādi, pārvietošanu vai glabāšanu, un 3.1.4. emisijas no tādu kuģu dīzeļdzinējiem, kas veic vienīgi jūras dibena minerālu resursu izpēti, ieguvi un ar to saistīto apstrādi. 3.2. Šā pielikuma 18. noteikuma prasības neattiecas uz tādu ogļūdeņražu izmantošanu, kurus ražo un pēc tam turpat izmanto kā degvielu, ja ir saņemta administrācijas piekrišana. 4. noteikums. Ekvivalenti 1. Puses administrācija drīkst šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu vietā kuģī izmantot citus vai izmantot citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ja šīs citas ierīces, materiāli, iekārtas vai aparāti vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes emisiju samazināšanas ziņā ir vismaz tikpat efektīvi kā tie, kas prasīti šajā pielikumā, tostarp jebkurā no standartiem, kuri izklāstīti 13. un 14. noteikumā. 2. Administrācija, kas atļauj kuģī izmantot ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus, vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes šajā pielikumā prasīto ierīču, materiālu, iekārtu vai aparātu, vai citu procedūru, alternatīvu smago degvielu vai atbilstības metožu vietā, par to ziņo Organizācijai, kura savukārt šo informāciju nodod šīs konvencijas Pusēm zināšanai un, ja nepieciešams, attiecīgai rīcībai. 3. Konvencijas Puses administrācija ņem vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kuras izstrādājusi Organizācija attiecībā uz šajā noteikumā paredzētajiem ekvivalentiem. 4. Konvencijas Puses administrācija, kas atļauj izmantot kādu no šā noteikuma 1. punktā minētajiem ekvivalentiem, cenšas nenodarīt kaitējumu ne savas valsts, ne citu valstu videi, cilvēku veselībai, īpašumam vai resursiem.
II NODAĻA 5. noteikums. Apskates 1. Visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, un visām stacionārajām un peldošajām urbšanas platformām un citām platformām ir jāatbilst 3. nodaļas prasībām, un tie ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm: 1.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 6. noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi. Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.2. periodiskā apskate intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz piecus gadus, izņemot gadījumus, kuros piemērojams šā pielikuma 9.2., 9.5., 9.6. vai 9.7. noteikums. Periodiskās apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām; 1.3. starpperioda apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības otrā ikgadējā datuma vai trīs mēnešu laikā pirms vai pēc trešā ikgadējā datuma, un tā aizstāj vienu no šā noteikuma 1.4. punktā paredzētajām ikgadējām apskatēm. Starpperioda apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums un iekārtojums pilnīgi atbilstu 3. nodaļas piemērojamām prasībām un būtu labā darba kārtībā. Starpperioda apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu; 1.4. ikgadējā apskate trīs mēnešu laikā pirms vai pēc apliecības katra ikgadējā datuma, tostarp šā noteikuma 1.1. punktā minētā aprīkojuma, sistēmu, ierīču, iekārtojuma un materiālu vispārējā pārbaude, lai pārliecinātos, ka tie ir uzturēti saskaņā ar šā noteikuma 5. punktu un ir atbilstošā stāvoklī, lai veiktu pakalpojumus, kam kuģis ir paredzēts. Ikgadējo apskati apstiprina IAPP apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, un 1.5. papildu apskate, kas atkarībā no apstākļiem ir vispārēja vai daļēja un ko veic pēc jebkura nozīmīga remonta vai rekonstrukcijas, kura minēta šā noteikuma 5. punktā, vai ko veic pēc remonta, kura nepieciešamība konstatēta pārbaudē, kas minēta šā noteikuma 6. punktā. Apskates mērķis ir pārliecināties, vai nepieciešamais remonts vai rekonstrukcijas darbi ir veikti efektīvi, vai šā remonta vai rekonstrukcijas materiāli un veicamais darbs visādā ziņā ir apmierinošs un vai kuģis visādā ziņā atbilst 3. nodaļas prasībām. 2. Ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 400 BT, tad administrācija var noteikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 3. nodaļas piemērojamie nosacījumi. 3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. 3.1. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Šīm organizācijām jāievēro Organizācijas pieņemtās vadlīnijas;1 3.2. Kuģu dīzeļdzinēju un aprīkojuma apskate, lai pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 13. noteikumam, ir jāveic saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu. 3.3. Ja izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka aprīkojuma stāvoklis ievērojami atšķiras no apliecībā minētās informācijas, tad inspektors vai organizācija nodrošina to, ka tiek veikts izlabošanas pasākums, un pienācīgā veidā informē administrāciju. Ja šāds izlabošanas pasākums netiek veikts, administrācija attiecīgo apliecību anulē. Ja kuģis atrodas citas Puses ostā, tad par to nekavējoties informē arī minētās ostas attiecīgās valsts iestādes. Ja administrācijas darbinieks, izvirzītais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi minētās ostas attiecīgās valsts iestādes, tad attiecīgās ostas valsts valdība šim darbiniekam, inspektoram vai organizācijai sniedz visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo noteikumu, un 3.4. jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija pilnīgi garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva, un apņemas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo pienākumu. 4. Arī kuģi, uz kuriem attiecas 4. nodaļa, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas2: 4.1. sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā un pirms Starptautiskās enegroefektivitātes apliecības izsniegšanas. Apskatē tiek pārbaudīts, vai kuģa sasniegtais EEDI atbilst 4. nodaļas prasībām un vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa; 4.2. vispārēja vai daļēja apskate atkarībā no apstākļiem, ko veic pēc kuģa būtiskas pārbūves, uz kuru attiecas šis noteikums. Apskates mērķis ir vajadzības gadījumā pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra fāzē, kas atbilst līguma noslēgšanas vai ķīļa ielikšanas datumam vai datumam, kurā sākotnējais kuģis ir piegādāts saskaņā ar 2.23. noteikumu; 4.3. ja jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par kuģi, kas uzbūvēts no jauna, tad administrācija nosaka to, ka ir jāveic sākotnējā apskate attiecībā uz sasniegto EEDI. Ja šāda apskate tiek atzīta par nepieciešamu, tās mērķis ir pārrēķināt sasniegto EEDI un pārbaudīt tā atbilstību 21. noteikuma prasībām, piemērojot samazinājuma koeficientu atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. Šajā apskatē arī pārbauda to, vai 22. noteikumā paredzētais SEEMP atrodas uz kuģa, un 4.4. attiecībā uz esošajiem kuģiem to, vai SEEMP atrodas uz kuģa saskaņā ar 22. noteikumu, pārbauda šā noteikuma 1. punktā minētajā pirmajā starpposma apskatē vai periodiskajā apskatē atkarībā no tā, kura tiek veikta pirmā, 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam. 5. Aprīkojums ir jāuztur atbilstoši šā pielikuma noteikumiem, un apskatē pārbaudīto aprīkojumu, sistēmas, ierīces, iekārtojumu vai materiālus nedrīkst mainīt bez administrācijas skaidri izteikta apstiprinājuma. Šāda aprīkojuma un ierīču tieša aizvietošana ar aprīkojumu un ierīcēm, kas atbilst šā pielikuma noteikumiem, ir atļauta. 6. Ja uz kuģa notiek negadījums vai ja tiek atklāts bojājums, kas būtiski ietekmē šajā pielikumā minētā aprīkojuma pilnīgumu un efektivitāti, kuģa kapteinis vai īpašnieks pēc iespējas drīzāk par to ziņa administrācijai, izvirzītajam inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu. 1 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu
organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras
Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras
Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz
tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām,
kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar
rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 6. noteikums. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību pēc sākotnējās vai periodiskās apskates saskaņā ar šā pielikuma 5. noteikuma nosacījumiem izsniedz: 1.1. visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk un kuri veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, un 1.2. platformām un urbšanas platformām, kas tiek vestas uz citu šīs konvencijas Pušu suverenitātei pakļautajiem vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem. 2. Kuģim, kas uzbūvēts pirms datuma, kurā VI pielikums ir stājies spēkā attiecībā uz konkrētā kuģa administrāciju, Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu ne vēlāk kā pirmajā reizē, kad kuģis tiek ievests sausajā dokā pēc minētā spēkā stāšanās datuma, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā datuma. 3. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība 4. Starptautisko energoefektivitātes apliecību izsniedz pēc tam, kad ir veikta apskate saskaņā ar 5.4. noteikuma nosacījumiem, visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un pēc tās saņemšanas kuģis drīkst veikt reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā. 5. Apliecību izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota organizācija3. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par apliecību. 3 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām, kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 7. noteikums. Apliecības izsniegšana, ko veic cita šīs konvencijas Puse 1. Konvencijas Puse pēc administrācijas pieprasījuma var likt apskatīt konkrēto kuģi un, ja tā ir guvusi apstiprinājumu, ka šā pielikuma nosacījumi ir ievēroti, šim kuģim izsniedz vai atļauj izsniegt Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību, un, ja nepieciešams, apstiprina kuģim izsniegto apliecību vai atļauj tās apstiprināšanu saskaņā ar šo pielikumu. 2. Apliecības kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi. 3. Šādi izsniegtā apliecībā ir norāde, ka tā izsniegta pēc administrācijas pieprasījuma un ka tai ir tāds pats spēks kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu, un to tieši tāpat atzīst. 4. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību vai Starptautisko energoefektivitātes apliecību neizsniedz tādam kuģim, kas ir tiesīgs kuģot ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas Puse. 8. noteikums. Apliecību veidlapas Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma I papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība Starptautisko energoefektivitātes apliecību sagatavo veidā, kas atbilst šā pielikuma VIII papildinājumā sniegtajam paraugam, un tai jābūt sagatavotai vismaz angļu, franču vai spāņu valodā. Ja lieto arī izsniedzējvalsts attiecīgo valsts valodu, tad tā ir galvenā valoda strīdu vai pretrunu risināšanā. 9. noteikums. Apliecību derīguma termiņš Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība 1. Starptautisko gaisa piesārņojuma novēršanas apliecību izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem. 2. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta prasībām: 2.1. ja periodiskā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, skaitot no esošās apliecības derīguma termiņa beigām; 2.2. ja periodiskā apskate ir pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad jaunā apliecība ir derīga no periodiskās apskates pabeigšanas dienas uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, un, 2.3. ja periodiskā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas dienas. 3. Ja apliecību izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu uz maksimālo laikposmu, kas paredzēts šā noteikuma 1. punktā, ja attiecīgi tiek veiktas šā pielikuma 5.1.3. un 5.1.4. noteikumā minētās apskates, kuras veic tad, ja apliecību izsniedz uz pieciem gadiem. 4. Ja ir pabeigta periodiskā apskate un jaunu apliecību nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošās apliecības derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo apliecību, un šādu apliecību pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem, skaitot no esošā derīguma termiņa beigām. 5. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par trim mēnešiem, un kuģim, kuram ir piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kurā jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums. 6. Apliecību, kas izsniegta kuģim, kurš veic īsus reisus, un kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma iepriekšminētajiem nosacījumiem, administrācija var pagarināt uz papildu laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas. Kad periodiskā apskate ir pabeigta, jaunā apliecība ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus no esošās apliecības derīguma termiņa beigu dienas, pirms tika piešķirts pagarinājums. 7. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunā apliecība nav jādatē no esošās apliecības derīguma termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 2.1., 5. vai 6. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunā apliecība ir derīga ne ilgāk par pieciem gadiem no periodiskās apskates pabeigšanas datuma. 8. Ja ikgadējā vai starpperioda apskate ir pabeigta līdz laikposmam, kas noteikts šā pielikuma 5. noteikumā, tad: 8.1. apliecībā norādīto ikgadējo datumu groza, apstiprinot datumu, kas nav vēlāks par trim mēnešiem pēc apskates pabeigšanas datuma; 8.2. šā pielikuma 5. noteikumā paredzēto turpmāko ikgadējo apskati vai starpperioda apskati pabeidz minētajā noteikumā paredzētajos intervālos, izmantojot jauno ikgadējo datumu, un 8.3. derīguma termiņš var palikt nemainīts, ja vienu vai vairākas ikgadējās vai starpperioda apskates attiecīgi veic tā, lai nebūtu pārsniegti maksimālie intervāli starp šā pielikuma 5. noteikumā paredzētajām apskatēm. 9. Apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šā pielikuma 6. vai 7. noteikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos: 9.1. ja attiecīgās apskates nav pabeigtas laikposmos, kas noteikti šā pielikuma 5.1. noteikumā; 9.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šā pielikuma 5.1.3. vai 5.1.4. noteikumu un 9.3. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 5.4. noteikuma prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība 10. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība ir derīga visā kuģa ekspluatācijas laikā, ievērojot turpmāk minētos 11. punkta noteikumus. 11. Starptautiskā energoefektivitātes apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo pielikumu, zaudē derīgumu šādos gadījumos: 11.1. ja kuģis ir izņemts no ekspluatācijas vai ja pēc kuģa būtiskas pārbūves tiek izsniegta jauna apliecība, vai 11.2. ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti. Jaunu apliecību izsniedz tikai tad, kad valdība, kas izsniedz jauno apliecību, ir pilnīgi pārliecinājusies par to, ka konkrētais kuģis atbilst šā pielikuma 4. nodaļas prasībām. Gadījumā, kad kuģi viena Puse nodod citai Pusei, tad, ja tas tiek pieprasīts trīs mēnešu laikā pēc nodošanas, pirmās minētās Puses - šī kuģa iepriekšējās karogvalsts - valdība pēc iespējas drīzāk administrācijai nosūta tās apliecības kopijas, kas uz šī kuģa bija pirms nodošanas, un, ja tādi ir, - attiecīgo apskašu ziņojumu kopijas. 10. noteikums. Ostas valsts veiktā ekspluatācijas prasību kontrole 1. Ja kuģis atrodas kādas citas Puses jurisdikcijā esošā ostā vai terminālā atklātā jūrā, tad šīs Puses attiecīgi pilnvarotas amatpersonas veic minētā kuģa pārbaudi attiecībā uz ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas šajā pielikumā, ja ir nepārprotams pamats uzskatīt, ka šī kuģa kapteinis vai komanda nepārzina svarīgākās procedūras uz kuģa, kuras attiecas uz kuģa izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu. 2. Šā noteikuma 1. punktā minētajos apstākļos Puse veic darbības, lai nodrošinātu to, ka attiecīgais kuģis nedodas jūrā, līdz situācija nav noregulēta atbilstoši šā pielikuma prasībām. 3. Procedūras attiecībā uz ostas valsts veikto kontroli, kas noteikta šīs konvencijas 5. pantā, attiecas uz šo noteikumu. 4. Nevienu šā noteikuma daļu nedrīkst interpretēt tā, lai ierobežotu tiesības un pienākumus, kādi ir Pusei, kura veic šajā konvencijā īpaši noteikto ekspluatācijas prasību kontroli. 5. Saistībā ar 4. nodaļu ikviena ostas valsts drīkst veikt pārbaudi saskaņā ar konvencijas 5. pantu, lai attiecīgos gadījumos konstatētu vienīgi to, vai uz kuģa ir derīga Starptautiskā energoefektivitātes apliecība. 11. noteikums. Pārkāpumu atklāšana un pielikuma piemērošana 1. Konvencijas Puses sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šā pielikuma noteikumu piemērošanā, izmantojot visus atbilstošos un īstenojamos atklāšanas un vides monitoringa pasākumus un ievērojot atbilstošu ziņošanas un pierādījumu vākšanas kārtību. 2. Kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, jebkurā kādas Puses ostā vai terminālā atklātā jūrā var pārbaudīt šīs Puses norīkotas vai pilnvarotas amatpersonas, lai konstatētu, vai no kuģa nav notikusi tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un vai tādējādi nav pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēts šā pielikuma pārkāpums, ziņojumu pārsūta administrācijai, lai tā veic attiecīgos pasākumus. 3. Ikviena Puse sniedz administrācijai pierādījumu, ja tāds ir, ka no konkrētā kuģa ir notikusi jebkādu tādu vielu emisija, uz kurām attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Ja iespējams, šīs Puses kompetentā iestāde informē kuģa kapteini par iespējamo pārkāpumu. 4. Saņēmusi šādu pierādījumu, administrācija, kas tādējādi ir informēta, izmeklē lietu un var lūgt otru Pusi piegādāt papildu vai labākus iespējamā pārkāpuma pierādījumus. Ja administrācija ir pārliecinājusies par to, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai ierosinātu tiesvedību par iespējamo pārkāpumu, tad tā veic pasākumus, lai iespējami drīz tiktu ierosināta šāda tiesvedība saskaņā ar tās tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Pusi, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju. 5. Ikvienu kuģi, uz kuru attiecas šis pielikums, Puse var pārbaudīt, kad tas ienāk tās jurisdikcijā esošajā ostā vai pietauvojas terminālā atklātā jūrā, arī tad, ja no kādas Puses ir saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu un ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka no kuģa ir notikusi tādu vielu emisija, uz ko attiecas šis pielikums, un tādējādi ir pārkāpti šā pielikuma noteikumi. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta Pusei, kas pieprasījusi veikt minēto pārbaudi, un administrācijai, lai varētu veikt šajā Konvencijā noteiktās attiecīgās darbības. 6. Starptautisko tiesību akti, kas attiecas uz kuģu izraisītā jūras vides piesārņojuma novēršanu, samazināšanu un kontroli, tostarp tiesību akti, kuri attiecas uz piemērošanu un drošības pasākumiem, un kas ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas laikā, mutatis mutandis attiecas uz šajā pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un standartiem.
III NODAĻA 12. noteikums. Ozona slāni noārdošas vielas 1. Šis noteikums neattiecas uz pastāvīgi noslēgtu aprīkojumu, kam nav aukstumaģenta uzpildes savienojumu vai noņemamu sastāvdaļu, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas. 2. Saskaņā ar 3.1. noteikuma nosacījumiem ozona slāni noārdošu vielu tīša emisija ir aizliegta. Tīša emisija ir emisija, kas notikusi sistēmu vai aprīkojuma ekspluatācijas, apkopes, remonta vai iznīcināšanas laikā; taču emisija nav tīša tad, ja notikusi minimāla emisija, veicot ozona slāni noārdošas vielas savākšanu vai pārstrādi. Puses drīkst reglamentēt emisijas, kas radušās, noplūstot kādai ozona slāni noārdošai vielai, neatkarīgi no tā, vai šāda noplūde ir tīša vai netīša. 3.1. Iekārtas, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas: 3.1.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2005. gada 19. maijā vai pēc tam, vai 3.1.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2005. gada 19. maija, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2005. gada 19. maijs vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2005. gada 19. maijā vai pēc tam. 3.2. Iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas: 3.2.1. uz kuģiem, kas uzbūvēti 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai 3.2.2. uz kuģiem, kuri uzbūvēti pirms 2020. gada 1. janvāra, bet kuru aprīkojuma līgumā noteiktais piegādes datums ir 2020. gada 1. janvāris vai vēlāks datums vai - ja šāda līgumā noteikta piegādes datuma nav - kuru faktiskā aprīkojuma piegāde uz kuģa ir notikusi 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. 4. Kad šajā noteikumā minētās vielas un aprīkojums, kura sastāvā ir šādas vielas, tiek aizvākti no kuģa, tie jānogādā uz atbilstošām pieņemšanas iekārtām. 5. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums, jābūt sarakstam ar aprīkojumu, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas.1 6. Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 6.1. noteikums un uz kuriem ir uzlādējamas sistēmas, kuru sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas, veic ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā. Šis žurnāls var būt daļa no kuģa žurnāla vai elektroniskās uzskaites sistēmas, ko apstiprinājusi administrācija. 7. Veicot ierakstus ozona slāni noārdošo vielu žurnālā, šīs vielas ir jāizsaka masas izteiksmē (kg), un šie ieraksti ir jāveic nekavējoties pēc katra no turpmāk minētajiem notikumiem: 7.1. tāda aprīkojuma pilnīga vai daļēja uzpilde, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas; 7.2. tāda aprīkojuma remonts vai ekspluatācija, kura sastāvā ir ozona slāni noārdošas vielas; 7.3. ozona slāni noārdošo vielu izplūde atmosfērā: 7.3.1 tīša un 7.3.2. netīša; 7.4. ozona slāni noārdošo vielu novadīšana uz pieņemšanas iekārtām, kas atrodas uz sauszemes, un 7.5. ozona slāni noārdošo vielu piegāde uz kuģa. 1 Skatīt I papildinājumu, Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas apliecības (IAPP apliecība) papildinājums, 2.1. punktu. 13. noteikums. Slāpekļa oksīdi (NOx) Piemērošana 1.1. Šis noteikums attiecas: 1.1.1. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kurš ierīkoti uz kuģa, un 1.1.2. uz ikvienu kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 130 kW un kuram veikta būtiska pārbūve 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ja vien administrācijai netiek pierādīts, ka šis dzinējs ir identisks dzinējam, kas tika pārbūvēts, un uz to neattiecas šā noteikuma 1.1.1. punkts. 1.2. Šis noteikums neattiecas: 1.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, ko paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās vai vienīgi tādēļ, lai iedarbinātu kādu ierīci vai aprīkojumu, kuru paredzēts izmantot vienīgi ārkārtas situācijās uz kuģa, kur šis dzinējs ierīkots, vai uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz glābšanas laivām, kuras paredzētas vienīgi izmantošanai ārkārtas situācijās, un 1.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot, ar nosacījumu, ka uz šo dzinēju attiecas alternatīvi NOx kontroles pasākumi, ko noteikusi administrācija. 1.3. Neatkarīgi no šā punkta 1.1. apakšpunktā paredzētā administrācija drīkst noteikt, ka šis noteikums netiks piemērots nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2005. gada 19. maija, un nevienam kuģa dīzeļdzinējam, kam tikusi veikta būtiska pārbūve pirms minētā datuma, ar nosacījumu, ka kuģis, uz kura šis dzinējs ir ierīkots, veic reisus uz ostām vai atklātā jūrā esošiem termināliem, kas atrodas valstī, ar kuras karogu šis kuģis ir tiesīgs kuģot. Būtiska pārbūve 2.1. Šajā noteikumā "būtiska pārbūve" ir pārveidojums, kas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam ir veikts kuģa dīzeļdzinējam, kurš vēl nav bijis sertificēts atbilstoši šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem, ja: 2.1.1. šis dzinējs ir aizstāts ar kuģa dīzeļdzinēju vai ir ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, vai 2.1.2. dzinējam ir veikts kāds būtisks pārveidojums, kā paredzēts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai 2.1.3. dzinēja maksimāli ilgstošā jauda ir palielinājusies vairāk par 10 % salīdzinājumā ar dzinēja sākotnējā sertifikācijā noteikto maksimālo ilgstošo jaudu. 2.2. Ja, veicot būtisku pārbūvi, kuģa dīzeļdzinējs tiek aizstāts ar tādu kuģa dīzeļdzinēju, kas nav identisks pirmajam minētajam dzinējam, vai tiek ierīkots papildu kuģa dīzeļdzinējs, tad piemēro šā noteikuma standartus, kuri ir spēkā šādas aizvietošanas vai ierīkošanas laikā. Ja 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam, aizstājot dzinēju, nav iespējama šāda aizstājējdzinēja atbilstība minētā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem (III līmenis), tad šim aizstājējdzinējam ir jāatbilst šā noteikuma 4. punktā noteiktajiem standartiem (II līmenis). Organizācijai ir jāizstrādā vadlīnijas, kurās noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem nosaka, vai ir iespējama aizstājējdzinēja atbilstība šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem. 2.3. Kuģa dīzeļdzinējam, kas minēts 2.1.2. vai 2.1.3. punktā, ir jāatbilst šādiem standartiem: 2.3.1. ja kuģis ir uzbūvēts līdz 2000. gada 1. janvārim, tad piemēro šā noteikuma 3. punktā noteiktos standartus, un 2.3.2. ja kuģis ir uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, tad piemēro standartus, kas ir spēkā šā kuģa uzbūvēšanas laikā. I līmenis 3. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, bet pirms 2011. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2. kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 3.1. 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min; 3.2. 45… n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min; 3.3. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. II līmenis 4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2011. gada 1. janvārī vai pēc tam, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 4.1. 14,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min; 4.2. 44…n(-0.23) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min; 4.3. 7,7 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. III līmenis 5.1. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ekspluatēt kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kurš uzbūvēts 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam: 5.1.1. ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 5.1.1.1. 3,4 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min, 5.1.1.2. 9…n(-0.2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un 5.1.1.3. 2,0 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk; 5.1.2. uz šādu dzinēju attiecas šā punkta 5.1.1. apakšpunktā noteiktie standarti, ja kuģis kuģo emisijas kontroles zonā, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu, un 5.1.3. uz šādu dzinēju attiecas šā noteikuma 4. punktā noteiktie standarti, ja kuģis tiek ekspluatēts ārpus emisijas kontroles zonas, kas noteikta saskaņā ar šā noteikuma 6. punktu. 5.2. Saskaņā ar šā noteikuma 10. punktā paredzēto pārskatīšanu šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktie standarti neattiecas: 5.2.1. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura garums (L), kas definēts šīs konvencijas I pielikuma 1. noteikuma 19. punktā, ir mazāks par 24 metriem un kurš paredzēts un tiek izmantots vienīgi izklaides pasākumiem, vai 5.2.2. uz kuģa dīzeļdzinēju, kas ierīkots uz kuģa, kura kombinētā nominālā dīzeļdzinēja jauda ir mazāka par 750 kW, ja administrācijai tiek pierādīts, ka šis kuģis nevar atbilst šā noteikuma 5.1.1. punktā noteiktajiem standartiem kuģu projektēšanas vai būvniecības ierobežojumu dēļ. Emisijas kontroles zona 6. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas: 6.1. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā; 6.2. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un 6.3. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā. Kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz kuģa, kurš uzbūvēts pirms 2000. gada 1. janvāra 7.1. Neatkarīgi no šā noteikuma 1.1.1. punktā paredzētā kuģa dīzeļdzinējam, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, ir jāatbilst šā punkta 7.4. apakšpunktā noteiktajiem emisijas ierobežojumiem, ja Puses administrācija ir apliecinājusi apstiprināto metodi [Approved Method] šim dzinējam un apliecinātājadministrācija ir sniegusi Organizācijai paziņojumu par šādu apliecinājumu. Atbilstība šim punktam ir jāpierāda ar vienu no turpmāk minētajiem: 7.1.1. tādas sertificētās apstiprinātās metodes ieviešana, kas apstiprināta apskatē, izmantojot pārbaudes metodi, kas konkretizēta apstiprinātās metodes datnē, tostarp atbilstoša piezīme par apstiprinātās metodes esamību Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā, vai 7.1.2. dzinēja sertifikācija, kas apstiprina, ka šis dzinējs tiek ekspluatēts, ievērojot šā noteikuma 3., 4. vai 5.1.1. punktā noteiktos ierobežojumus, un atbilstoša piezīme par dzinēja sertifikāciju Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā. 7.2. Šā noteikuma 7.1. punktu piemēro ne vēlāk kā pirmajā periodiskajā apskatē, ko veic 12 vai vairāk mēnešu pēc 7.1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas. Ja īpašnieks kuģim, uz kura ir jāievieš apstiprinātā metode, var administrācijai pierādīt, ka apstiprinātā metode nebija pieejama tirdzniecībā, lai gan tika izdarīts viss iespējamais, lai to iegūtu, tad apstiprinātā metode ir jāievieš uz kuģa ne vēlāk kā nākamajā šā kuģa ikgadējā apskatē, kas notiek pēc tam, kad apstiprinātā metode kļuvusi pieejama tirdzniecībā. 7.3. Attiecībā uz kuģa dīzeļdzinēju, kura izejas jauda ir lielāka par 5000 kW un cilindra tilpums ir 90 litri vai lielāks un kurš ierīkots uz kuģa, kas uzbūvēts 1990. gada 1. janvārī vai pēc tam, taču pirms 2000. gada 1. janvāra, Starptautiskajā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecībā attiecībā uz kuģa dīzeļdzinējiem, kam piemēro šā noteikuma 7.1. punktu, ir jānorāda vai nu tas, ka apstiprinātā metode ir piemērota atbilstoši šā noteikuma 7.1.1. punktam, vai tas, ka dzinējs ir apstiprināts atbilstoši šā noteikuma 7.1.2. punktam vai ka apstiprinātā metode vēl nepastāv vai vēl nav pieejama tirdzniecībā, kā minēts šā noteikuma 7.2. punktā. 7.4. Saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikumu ir aizliegts ekspluatēt 7.1. punktā minēto dīzeļdzinēju, izņemot gadījumus, kad slāpekļa oksīdu emisija (ko aprēķina kā NO2 kopējo svērto emisiju) no dzinēja atbilst turpmāk norādītajiem ierobežojumiem, kur n = dzinēja nominālais griešanās ātrums (kloķvārpstas apgriezieni minūtē): 7.4.1 17,0 g/kWh, ja n ir mazāks par 130 apgr./min, 7.4.2. 45…n(-0,2) g/kWh, ja n ir 130 vai vairāk, taču mazāk par 2000 apgr./min, un 7.4.3. 9,8 g/kWh, ja n ir 2000 apgr./min vai vairāk. 7.5. Apstiprinātās metodes sertifikācijai jānotiek saskaņā ar pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu un saistībā ar to: 7.5.1. tā pamata kuģa dīzeļdzinēja projektētājam, uz kuru attiecas apstiprinātā metode, ir jāpārbauda, vai apstiprinātās metodes aplēstās sekas nesamazinās dzinēja jaudu par vairāk nekā 1,0 %, nepalielinās degvielas patēriņu par vairāk nekā 2,0 %, kā izmērīts, veicot atbilstošo testa ciklu, kas izklāstīts pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā, vai nelabvēlīgi neietekmēs dzinēja izturību vai drošumu, un 7.5.2. vai apstiprinātās metodes izmaksas nav pārmērīgas; tas tiek konstatēts, salīdzinot slāpekļa oksīdu daudzumu, kas samazināts, izmantojot apstiprināto metodi, lai sasniegtu standartu, kurš izklāstīts šā punkta 7.4. apakšpunktā, un apstiprinātās metodes iegādes un ieviešanas izmaksas.2 Sertifikācija 8. Pārskatīto 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu piemēro, veicot sertificēšanu, testēšanu un īstenojot mērīšanas procedūras, kuru mērķis ir noteikt atbilstību šajā noteikumā izklāstītajiem standartiem. 9. Pārskatītajā 2008. gada Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā izklāstīto emisijas noteikšanas procedūru nolūks ir radīt dzinēja parastas ekspluatācijas paraugu. Regulējošās vadības ierīces un neracionālas emisijas kontroles stratēģijas traucē šā nodoma īstenošanu, un tās nav atļautas. Šis noteikums neliedz lietot vadības palīgierīces, kuras izmanto, lai aizsargātu dzinēju un/vai tā palīgaprīkojumu pret tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas varētu radīt bojājumus vai atteici, vai kuras izmanto, lai atvieglotu dzinēja iedarbināšanu. Pārskatīšana 10. Organizācija no 2012. gada, bet ne vēlāk kā 2013. gadā pārskata tehnoloģiju attīstības statusu šā noteikuma 5.1.1. punktā izklāstīto standartu īstenošanai un vajadzības gadījumā koriģē minētajā punktā noteiktos laikposmus. 2 Apstiprinātās metodes izmaksas nedrīkst pārsniegt
375 speciālās aizņēmumtiesības/metriskā tonna slāpekļa oksīdu;
šīs izmaksas aprēķina, izmantojot šādu izmaksu efektivitātes
formulu: 14. noteikums. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas Vispārējās prasības 1. Sēra saturs jebkurā smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģa, nedrīkst pārsniegt šādas robežas: 1.1. 4,50 % m/m līdz 2012. gada 1. janvārim, 1.2. 3,50 % m/m 2012. gada 1. janvārī un pēc tam un 1.3. 0,50 % m/m 2020. gada 1. janvārī un pēc tam. 2. Pasaules vidējais sēra saturs tās smagās degvielas atlikumos, kas piegādāta izmantošanai uz kuģiem, tiek uzraudzīts, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.3 Prasības emisijas kontroles zonās 3. Šajā noteikumā emisijas kontroles zonas ir šādas: 3.1. Baltijas jūras reģions, kura definīcija ir I pielikuma 1. noteikuma 11. punkta 2. apakšpunktā, un Ziemeļjūras reģions, kura definīcija ir V pielikuma 1. noteikuma 12. punkta 6. apakšpunktā; 3.2. Ziemeļamerikas reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā; 3.3. ASV Karību jūras reģions, kura koordinātas minētas šā pielikuma VII papildinājumā, un 3.4. jebkuras citas jūras reģions, tostarp ostas teritorija, ko Organizācija noteikusi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kuri izklāstīti šā pielikuma III papildinājumā. 4. Kuģiem darbojoties emisijas kontroles zonā sēra saturs smagajā degvielā, ko izmanto uz kuģiem, nedrīkst pārsniegt šādas robežas: 4.1. 1,50 % m/m līdz 2010. gada 1. jūlijam, 4.2. 1,00 % m/m 2010. gada 1. jūlijā un pēc tam un 4.3. 0,10 % m/m 2015. gada 1. janvārī un pēc tam. 4.4. Līdz 2020. gada 1. janvārim šā noteikuma 4. punktā minētais sēra saturs smagajā degvielā neattieksies uz tiem kuģiem, kas darbojas Ziemeļamerikas reģionā vai ASV Karību jūras reģionā, kuru definīcija ir 3. punktā, un kas uzbūvēti 2011. gada 1. augustā vai pirms šā datuma, un ko darbina katli, kurus izmanto dzinēju vajadzībām un kuri sākotnēji netika projektēti ilgstošai darbināšanai ar destilētu degvielu vai dabasgāzi. 5. Sēra saturu smagajā degvielā, kas minēta šā noteikuma 1. un 4. punktā, atbilstoši šā pielikuma 18. noteikumam dokumentē tās piegādātājs. 6. Uz kuģiem, kas izmanto dažādas smagās degvielas, lai izpildītu šā noteikuma 4. punkta prasības, un kas ienāk šā noteikuma 3. punktā minētā emisijas kontroles zonā vai to atstāj, ir jābūt rakstveida procedūrai, kura parāda to, kā veicama smagās degvielas maiņa, piešķirot pietiekami daudz laika, lai pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā no smagās degvielas sistēmas pilnīgi izskalotu jebkādu smago degvielu, kurā ir pārsniegts šā noteikuma 4. punktā minētais pieļaujamais sēra saturs. Kuģa žurnālā administrācijas noteiktajā kārtībā ir jāreģistrē smagās degvielas ar zemu sēra saturu tilpums katrā tankā, kā arī datums, laiks un kuģa atrašanās vieta laikā, kad tiek veikta jebkāda degvielas maiņas operācija pirms ieiešanas emisijas kontroles zonā vai pēc šādas zonas atstāšanas. Pirmo divpadsmit mēnešu laikā pēc tāda grozījuma stāšanās spēkā, kurā norādīta konkrēta emisijas kontroles zona saskaņā ar šā noteikuma 3. punktu, kuģi, kas darbojas šajā emisijas kontroles zonā, ir atbrīvoti no šā noteikuma 4. un 6. punkta prasībām un no šā noteikuma 5. punkta prasībām, ciktāl tās attiecas uz šā noteikuma 4. punktu.4 Pārskatīšanas noteikums 8. Šā noteikuma 1.3. punktā noteiktā standarta pārskatīšana ir jāpaveic līdz 2018. gadam, lai noteiktu, vai ir pieejama tāda smagā degviela, kas atbilst šajā punktā noteiktajam smagās degvielas standartam, un ir jāņem vērā šādi faktori: 8.1. šā noteikuma 1.3. punkta nosacījumiem atbilstošas smagās degvielas piedāvājums un pieprasījums pasaules tirgū pārskatīšanas laikā, 8.2. smagās degvielas tirgos pastāvošo tendenču analīze un 8.3. citi būtiski faktori. 9. Organizācija izveido ekspertu grupu, kuras pārstāvjiem ir atbilstoša kompetence attiecībā uz smagās degvielas tirgu, kā arī kompetence jūrniecības, vides, zinātnes un tiesību jomā un kura veic pārskatīšanu, kas minēta šā noteikuma 8. punktā. Šī ekspertu grupa izstrādā atbilstošu informāciju, lai Puses varētu pieņemt apzinātu lēmumu. Puses, pamatojoties uz ekspertu grupas izstrādāto informāciju, var izlemt, vai kuģi varēs ievērot šā noteikuma 1.3. punktā minēto datumu. Ja tiek pieņemts lēmums, ka kuģi nevarēs ievērot šo datumu, tad minētajā punktā noteiktais standarts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. 3 MEPC.82(43), Vadlīnijas pasaules vidējā sēra
satura uzraudzīšanai atlikušajā smagajā degvielā, kas piegādāta
izmantošanai uz kuģiem. 15. noteikums. Gaistoši organiski savienojumi (GOS) 1. Ja GOS emisiju no tankkuģiem reglamentē osta/ostas vai termināls/termināli, kas ir kādas Puses jurisdikcijā, tad tā ir jāreglamentē saskaņā ar šā noteikuma nosacījumiem. 2. Puse, kas reglamentē GOS emisiju no tankkuģiem, iesniedz paziņojumu Organizācijai. Šajā paziņojumā jānorāda šāda informācija: kontrolējamo tankkuģu izmērs, kravas, kam nepieciešamas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, un šādas kontroles spēkā stāšanās datums. Paziņojums ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms šā spēkā stāšanās datuma. 3. Puse, kura nosaka ostas vai terminālus, kuros jāreglamentē GOS emisija no tankkuģiem, nodrošina to, ka izgarojumu emisijas kontroles sistēmas, kuras šī Puse ir apstiprinājusi, ņemot vērā šādu sistēmu drošības standartus, ko izstrādājusi Organizācija5, ir pieejamas visās norādītajās ostās un terminālos un darbojas droši un tā, lai izvairītos no kuģa nepamatotas aizkavēšanas. 4. Organizācija izplata Pušu noteikto ostu un terminālu sarakstu citām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm zināšanai. 5. Tankkuģim, uz kuru attiecas šā noteikuma 1. punkts, ir jābūt aprīkotam ar izgarojumu emisijas kontroles sistēmu, ko apstiprinājusi administrācija, ievērojot drošības standartus, kurus šādām sistēmām ir izstrādājusi Organizācija6, un tam šī sistēma ir jāizmanto attiecīgo kravu iekraušanas laikā. Osta vai termināls, kurā ierīkotas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas saskaņā ar šo noteikumu, var pieņemt tankkuģus, kas nav aprīkoti ar izgarojumu savākšanas sistēmām, trīs gadus pēc šā noteikuma 2. punktā minētā spēkā stāšanās datuma. 6. Uz tankkuģa, kas pārvadā jēlnaftu, ir jābūt GOS pārvaldības plānam, kuru apstiprinājusi administrācija. Šāds plāns ir jāizstrādā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas. Šis plāns ir īpašs katram kuģim, un tas vismaz: 6.1. paredz rakstveida procedūras GOS emisiju samazināšanai kravas iekraušanas, jūras pārgājienu un kravas izkraušanas laikā; 6.2. ņem vērā papildu GOS, ko rada mazgāšana ar jēlnaftu; 6.3. nosaka personu, kas ir atbildīga par šā plāna īstenošanu, un 6.4. kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, tas ir rakstīts kuģa kapteiņa un virsnieku darba valodā un, ja kuģa kapteiņa un virsnieku darba valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tam pievieno tulkojumu vienā no šīm valodām. 7. Šis noteikums attiecas arī uz gāzes pārvadātājiem, taču vienīgi tad, ja iekraušanas un iepakošanas sistēmas ļauj droši turēt uz kuģa GOS, kas nesatur metānu, un tos droši nogādāt krastā.7 5 MSC/Circ. Nr. 585, Kravas izgarojumu emisijas
kontroles sistēmu standarti. 16. noteikums. Sadedzināšana uz kuģa 1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā noteikuma 4. punktā, sadedzināšana uz kuģa ir atļauta vienīgi kuģa atkritumu dedzināmajā krāsnī. 2. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt šādas vielas: 2.1. kravas atlikumus, uz kuriem attiecas I, II un III pielikums, un ar tiem saistītos piesārņotos iepakojuma materiālus; 2.2. polihlorbifenilus (PCB); 2.3. atkritumus, kuru definīcija ir V pielikumā un kuri satur pietiekamu daudzumu smago metālu; 2.4. naftas pārstrādes produktus, kas satur halogēnu savienojumus; 2.5. notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas nav radušies uz kuģa klāja, un 2.6. izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu atlikumus. 3. Uz kuģa ir aizliegts sadedzināt polivinilhlorīdus (PVC), izņemot kuģa krāsnī, kam izsniegtas IMO tipa apstiprinājuma apliecības7. 4. Notekūdeņu nosēdumus un naftas nosēdumus, kas radušies parastas kuģa ekspluatācijas laikā, drīkst sadedzināt uz kuģa galvenajā energoiekārtā vai katlā vai palīgenergoiekārtā vai palīgkatlā, taču šādos gadījumos to nedrīkst darīt ostās, līčos un upju grīvās. 5. Nekas šajā noteikumā: 5.1. neskar aizliegumus vai citas prasības, ko paredz 1972. gada grozītā Konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izmetot atkritumus un citus priekšmetus, un tās 1996. gada protokols, un 5.2. neliedz izveidot, ierīkot un ekspluatēt alternatīvas kuģa termālās atkritumu pārstrādes iekārtas, kas atbilst šā noteikuma prasībām vai pārsniedz tās. 6.1. Izņemot gadījumos, kas paredzēti šā punkta 6.2. apakšpunktā, visām kuģa atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kuras uzbūvētas 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, vai atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam, ir jāatbilst šā pielikuma IV papildinājumā noteiktajām prasībām. Visas atkritumu dedzināmās krāsnis, uz kurām attiecas šis apakšpunkts, apstiprina administrācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās standarta specifikācijas8 kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, vai 6.2. administrācija var atļaut nepiemērot šā punkta 6.1. apakšpunktu atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas uz kuģa līdz 2005. gada 19. maijam, ar nosacījumu, ka šis kuģis veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot. 7. Atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt ražotāja izstrādātai ekspluatācijas rokasgrāmatai, kura jāglabā kopā ar šo krāsni un kurā ir noteikts, kā ekspluatēt atkritumu dedzināmo krāsni šā pielikuma IV papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās. 8. Personālam, kas ir atbildīgs par tādas atkritumu dedzināmās krāsns ekspluatēšanu, kura ierīkota saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, ir jābūt apmācītam īstenot norādījumus, kas minēti ražotāja izstrādātajā ekspluatācijas rokasgrāmatā, kā to paredz šā noteikuma 7. punkts. 9. Attiecībā uz atkritumu dedzināmajām krāsnīm, kas ierīkotas saskaņā ar šā noteikuma 6.1. punkta prasībām, sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir jāuzrauga katrā krāsns ekspluatācijas reizē. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir pastāvīgas padeves atkritumu dedzināmā krāsns, tad atkritumus tajā nedrīkst ievietot, ja sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra ir zemāka par 850°C. Ja atkritumu dedzināmā krāsns ir atkritumu dedzināmā krāsns ar dozētu ielādi, tai jābūt projektētai tā, lai sadegšanas kameras gāzes izplūdes temperatūra sasniegtu 600°C piecu minūšu laikā pēc palaides un pēc tam stabilizētos temperatūrā, kas nav zemāka par 850°C. 8 Skatīt rezolūciju MEPC.76(40), Standarta specifikācijas kuģu atkritumu dedzināmajām krāsnīm. 17. noteikums. Pieņemšanas iekārtas 1. Ikviena Puse apņemas nodrošināt ar iekārtām, kas atbilst: 1.1. to kuģu vajadzībām, kuri izmanto šīs valsts remonta ostas, kas pieņem ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kurš satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa; 1.2. to kuģu vajadzībām, kas izmanto tās ostas, terminālus vai remonta ostas, lai varētu pieņemt izplūdes gāzu attīrīšanas atlikumus no izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām, nepamatoti neaizkavējot kuģus, un 1.3. kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumu vajadzībām pieņemt ozona slāni noārdošās vielas un aprīkojumu, kas satur šādas vielas laikā, kad tiek noņemts no kuģa. 2. Ja kādas Puses konkrēta osta vai termināls - ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādās Organizācija, - atrodas tālu no rūpniecības infrastruktūras vai tai nav šādas infrastruktūras, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu un pārstrādātu šā noteikuma 1. punktā minētās vielas, un tādēļ šī osta vai termināls nevar pieņemt šīs vielas, tad šī Puse informē Organizāciju par katru šādu ostu vai terminālu, lai šo informāciju varētu izplatīt visām Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, lai tās būtu informētas un varētu atbilstoši rīkoties. Ikviena Puse, kas Organizācijai sniegusi šādu informāciju, tai paziņo arī, kurās šīs Puses ostās un terminālos ir pieejamas pieņemšanas iekārtas, kas var apsaimniekot un pārstrādāt šādas vielas. 3. Ikviena Puse par visiem gadījumiem, kuros šajā noteikumā minētās iekārtas nav pieejamas vai varētu būt neatbilstošas, paziņo Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu nodot Organizācijas dalībvalstīm. 18. noteikums. Smagās degvielas pieejamība un kvalitāte Smagās degvielas pieejamība 1. Ikviena Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu tādas smagās degvielas pieejamību, kas atbilst šā pielikuma prasībām, un informē Organizāciju par atbilstošas smagās degvielas pieejamību tās ostās un terminālos. 2.1. Ja Puse konstatē, ka kuģis neievēro atbilstošas smagās degvielas standartus, kas noteikti šajā pielikumā, tad šīs Puses kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt, lai šis kuģis: 2.1.1. uzrāda reģistra ierakstu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību, un 2.1.2. sniedz pierādījumus par to, ka tas ir centies iegādāties atbilstošu smago degvielu saskaņā ar savu reisa plānu, un, ja tā nav bijusi pieejama plānotajā vietā, par to, ka tas ir centies atrast alternatīvus avotus šādas smagās degvielas iegādei un ka, neņemot vērā visas iespējamās pūles iegādāties atbilstošu smago degvielu, to nav bijis iespējams iegādāties. 2.2. Nedrīkst pieprasīt, lai kuģis novirzītos no sava plānotā kursa vai nepamatoti aizkavētos nolūkā panākt atbilstību. 2.3. Ja kuģis sniedz šā punkta 2.1. apakšpunktā minēto informāciju, Puse ņem vērā visus būtiskos apstākļus un sniegtos pierādījumus, lai noteiktu piemērotāko rīcību, tostarp, neveicot kontroles pasākumus. 2.4. Ja nav iespējams iegādāties atbilstošu smago degvielu, kuģis paziņo savai administrācijai un kompetentajai iestādei attiecīgo galamērķa ostu. 2.5. Puse paziņo Organizācijai, tiklīdz kuģis ir sniedzis pierādījumus, ka nav pieejama atbilstoša smagā degviela. Smagās degvielas kvalitāte 3. Smagā degviela, kas paredzēta sadedzināšanai un tiek nogādāta un lietota uz kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, atbilst šādām prasībām: 3.1. izņemot 3.2. apakšpunktā paredzētos gadījumus: 3.1.1. smagā degviela ir tādu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts, attīrot naftu. Tas neliedz pievienot nelielu daudzumu piedevu, lai uzlabotu dažādus tehnisko raksturojumu aspektus; 3.1.2. smagajā degvielā nedrīkst būt neorganiskas skābes, un 3.1.3. smagajai degvielai nedrīkst būt pievienotas nekādas vielas vai ķīmiskie atkritumu, kas: 3.1.3.1. apdraud kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmē mehānismu tehniskos raksturojumus vai 3.1.3.2. ir kaitīgi personālam, vai 3.1.3.3. veicina papildu gaisa piesārņojumu. 3.2. Sadedzināšanai paredzēta smagā degviela, kas iegūta citādi, nevis attīrot naftu, nedrīkst: 3.2.1. pārsniegt pieļaujamo sēra saturu, kas noteikts šā pielikuma 14. noteikumā; 3.2.2. būt par iemeslu tam, ka dzinējs pārsniedz pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu, kas noteikts 13. noteikuma 3., 4., 5.1.1. un 7.4. punktā; 3.2.3. saturēt neorganisko skābi vai 3.2.3.1. apdraudēt kuģu drošību vai nelabvēlīgi ietekmēt mehānismu tehniskos raksturojumus vai 3.2.3.2. būt kaitīga personālam, vai 3.2.3.3. veicināt papildu gaisa piesārņojumu. 4. Šis noteikums neattiecas uz cietajām akmeņoglēm vai kodoldegvielu. Šā noteikuma 5., 6., 7.1., 7.2., 8.1., 8.2., 9.2., 9.3. un 9.4. punkts neattiecas uz gāzveida kurināmo, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi. Sēra saturu gāzveida kurināmajā, kas tiek nogādāts uz kuģa sadedzināšanai uz tā, dokumentē tās piegādātājs. 5. Katrs kuģis, uz kuru attiecas šā pielikuma 5. un 6. pants, informāciju par smago degvielu, kas tiek nogādāta uz kuģa sadedzināšanai un izmantota uz kuģa, reģistrē degvielas piegādes pavaddokumentā, kurā ir vismaz tā informācija, kas norādīta šā pielikuma V papildinājumā. 6. Degvielas piegādes pavaddokuments tiek glabāts uz kuģa tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams inspekcijai jebkurā pieņemamā laikā. 7.1. Puses kompetentā iestāde drīkst pārbaudīt degvielas piegādes pavaddokumentus uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas šis pielikums, kamēr minētie kuģi ir tās ostās vai terminālos atklātā jūrā, un nokopēt jebkuru piegādes pavaddokumentu, kā arī drīkst pieprasīt, lai kuģa kapteinis vai persona, kas ir atbildīga par kuģi, apliecina visu degvielas piegādes pavaddokumentu kopiju autentiskumu Kompetentā iestāde drīkst arī pārbaudīt katras pavadzīmes saturu, apspriežoties ar to ostu pārstāvjiem, kurās tās izsniegtas. 7.2. Degvielas piegādes pavaddokumentu pārbaudi un kompetentās iestādes īstenoto apstiprinātās kopijas iegūšanu saskaņā ar šo punktu veic pēc iespējas drīzāk, lai nepamatoti neaizkavētu kuģi. 8.1. Degvielas piegādes pavaddokumentam ir jāpievieno piegādātās smagās degvielas reprezentatīvs paraugs, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas9. Šo paraugu piegādātāja pārstāvis un kuģa kapteinis vai par bunkura darbību atbildīgais sardzes virsnieks apzīmogo un parakstās par degvielas uzņemšanas darbību paveikšanu, un tas paliek kuģa uzraudzībā līdz šīs smagās degvielas pilnīgai izlietošanai, taču jebkurā gadījumā ne īsāku laiku par 12 mēnešiem kopš piegādes brīža. 8.2. Ja administrācija pieprasa, lai tiktu veikta reprezentatīvā parauga analīze, tā jāveic saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas aprakstīta VI papildinājumā, lai noteiktu smagās degvielas atbilstību šā pielikuma prasībām. 9. Puses apņemas nodrošināt, ka to norādītās attiecīgās iestādes: 9.1. kārto vietējo smagās degvielas piegādātāju reģistru; 9.2. pieprasa vietējiem piegādātājiem saskaņā ar šo noteikumu iesniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un paraugu, kurā smagās degvielas piegādātājs apliecina, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasībām; 9.3. pieprasa, lai vietējie piegādātāji saglabātu degvielas piegādes pavaddokumentu kopijas vismaz trīs gadus un tādējādi, ja tas nepieciešams, ostas valsts varētu tās pārbaudīt; 9.4. atbilstoši rīkojas attiecībā pret smagās degvielas piegādātājiem, kuri ir piegādājuši smago degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai; 9.5. informē administrāciju par ikvienu kuģi, kas uzņem smago degvielu, kura neatbilst šā pielikuma 14. vai 18. noteikuma prasībām, un 9.6. informē Organizāciju par visu to gadījumu nodošanu Pusēm un Organizācijas dalībvalstīm, kad smagās degvielas piegādātāji nav izpildījuši šā pielikuma 14. vai 18. punktā minētās prasības. 10. Saistībā ar ostas valsts inspekcijām, ko veic Puses, šīs Puses apņemas: 10.1 informēt Pusi vai valsti, kas nav konvencijas Puse, kuras jurisdikcijā ir izsniegts degvielas piegādes pavaddokuments, par gadījumiem, kad tikusi piegādāta neatbilstoša smagā degviela, un sniegt visu attiecīgo informāciju, un 10.2. nodrošināt, ka tiek veiktas atbilstošas korektīvas darbības, lai panāktu konstatētās neatbilstošās smagās degvielas atbilstību. 11. Attiecībā uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk un kuri veic regulārus pakalpojumus, bieži un regulāri ierodoties ostās, administrācija, saņēmusi ieinteresēto valstu lūgumu un apspriedusies ar tām, var nolemt, ka atbilstību šā noteikuma 6. punktam var dokumentēt alternatīvā veidā, kas sniedz līdzīgu pārliecību, ka ir ievērotas šā pielikuma 14. un 18. noteikuma prasības. 9 Skatīt MEPC.96(47), Vadlīnijas smagās degvielas paraugu ņemšanai, lai konstatētu atbilstību MARPOL 73/78 VI pielikumam.
I PAPILDINĀJUMS Starptautiskās gaisa piesārņojuma novēršanas (IAPP) apliecības veidlapa (8. noteikums) STARPTAUTISKĀ GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBA Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar 2008. gada rezolūciju MEPC.xx(58), ar ko groza Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kura grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar
................................................................................................................................................................................................................... valdības pilnvarojumu izsniegusi
..................................................................................................................................................................... Ziņas par kuģi*: Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................................. Pazīšanas numurs vai burti ............................................................................................................................................................... Reģistrācijas osta ................................................................................................................................................................................. Bruto tilpība .......................................................................................................................................................................................... IMO numurs** ........................................................................................................................................................................................ AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA: 1. ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5. noteikumu, un 2. apskate liecina, ka kuģa aprīkojums, sistēmas, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnīgi atbilst konvencijas VI pielikuma attiecīgajām prasībām. Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība: ................................. (dd/mm/gggg) Šī apliecība ir derīga līdz ............................................................................................................................... ***, pakļauts apskatēm saskaņā ar konvencijas VI pielikums 5. noteikumu. Izsniegta
..........................…………………..................................…………………………………………………………………....................... (dd/mm/gggg): ...........................................
.................................................................................................................................... (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) * Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs
horizontāli. Ikgadējo un starpperioda apskašu apstiprinājums AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka konvencijas VI pielikuma 5. noteikumā paredzētajā apskatē ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Ikgadējā/starpperioda apskate saskaņā ar 9.8.3. noteikumu AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka ikgadējā/starpperioda* apskatē saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8.3. noteikumu ir konstatēts, ka šis kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem:
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, lai pagarinātu tādu apliecību, kas derīga ne ilgāk par pieciem gadiem, ja piemērojams 9.3. noteikums Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem nosacījumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.3. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, ja ir veikta periodiskā apskate un ir piemērojams 9.4. noteikums Kuģis atbilst šā pielikuma attiecīgajiem noteikumiem, un šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.4. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu līdz laikam, kad kuģis nonāks ostā, kur tiks veikta apskate, vai uz papildperiodu, ja piemērojams 9.5. vai 9.6. noteikums Šī apliecība saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.5. vai 9.6. noteikumu jāpieņem kā derīga līdz (dd/mm/gggg): ..........................
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Apstiprinājums ikgadējā datuma mainīšanai, ja piemērojams 9.8. noteikums Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) Saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 9.8. noteikumu jaunais ikgadējais datums ir (dd/mm/gggg): ..........................
(Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) * Nevajadzīgo svītrot
STARPTAUTISKĀS GAISA PIESĀRŅOJUMA NOVĒRŠANAS APLIECĪBAS (IAPP APLIECĪBA) PAPILDINĀJUMS KUĢU KONSTRUKCIJAS UN APRĪKOJUMA SARAKSTS
1. Ziņas par kuģi 1.1. Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................ 1.2 IMO numurs .......................................................................................................................................................................... 1.3. Datums, kurā ielikts ķīlis vai kuģis bijis līdzīgā būvniecības stadijā ..................................................................... 1.4. Garums (L) # metros ......................................................................................................................................................... # Aizpildīt vienīgi attiecībā uz kuģiem, kuri uzbūvēti 2016. gada 1. janvārī vai pēc tam un kuri paredzēti un tiek izmantoti vienīgi izklaides pasākumiem, un attiecībā uz kuriem saskaņā ar 13.5.2.1. noteikumu neattiecas 13.5.1.1. noteiktais slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojums. 2. Kuģu izraisītās emisijas kontrole 2.1. Ozona slāni noārdošās vielas (12. noteikums) 2.1.1. Šādas ugunsaizsardzības sistēmas un citas sistēmas un aprīkojums, kas satur ozona slāni noārdošas vielas, izņemot hlorfluorogļūdeņražus, un kas ierīkotas līdz 2005. gada 19. maijam, drīkst turpināt ekspluatēt:
2.1.2. Šādas sistēmas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus (HCFC) un kas ierīkotas līdz 2020. gada 1. janvārim, drīkst turpināt ekspluatēt:
2.2. Slāpekļa oksīdi (NOx) (13. noteikums) 2.2.1. Šādi kuģa dīzeļdzinēji, kas ierīkoti uz šā kuģa, atbilst 13. noteikumā noteiktajam emisijas ierobežojumam saskaņā ar 2008. gada pārskatīto Slāpekļa oksīdu tehnisko kodeksu:
2.3. Sēra oksīdi (SOx) un cietās daļiņas (14. noteikums) 2.3.1. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto: 2.3.1.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus: • 4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ......…..................................................[] • 3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai .............................................................[] • 0,50 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[] 2.3.1.2. līdzvērtīgu degvielu, kura apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kura ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, un kuras sēra saturs ir: • 4,50 % m/m (nav piemērojams 2012. gada janvārī un pēc tam) vai ................................................................[] • 3,50 % m/m (nav piemērojams 2020. gada 1. janvārī un pēc tam), vai ...........................................................[] • 0,50 % m/m ............................................................................................................................................................[] 2.3.2. Ja kuģis darbojas emisijas kontroles zonā, kas noteikta 14.3. noteikumā, šis kuģis lieto: 2.3.2.1. smago degvielu, kuras sēra saturs ir tāds, kā noteikts degvielas piegādes pavaddokumentā, un tas nepārsniedz šādus ierobežojumus: • 1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī vai pēc tam) vai ...........................................................[] • 0,10 % m/m un/vai ................................................................................................................................................[] 2.3.2.2. līdzvērtīgu degvielu, kas apstiprināta saskaņā ar 4.1. noteikumu, kā minēts 2.6. punktā, un kas ir vismaz tikpat efektīva sēra oksīdu emisijas samazināšanas ziņā, salīdzinot ar smago degvielu, kuras sēra saturs ir: • 1,00 % m/m (nav piemērojams 2015. gada 1. janvārī un pēc tam) vai ............................................................[] • 0,10 % m/m .....................................................................................................................................……….....………[] 2.4. Gaistoši organiski savienojumi (GOS) (15. noteikums) 2.4.1. Tankkuģim ir izgarojumu savākšanas sistēma, kas
ierīkota un apstiprināta saskaņā ar MSC/Circ. 2.4.2.1. Tankkuģim, kas pārvadā jēlnaftu, ir apstiprināts GOS pārvaldības plāns ..........................................................[][] 2.4.2.2. GOS pārvaldības plāna apstiprinājuma norāde: ............................................................................................................. 2.5. Sadedzināšana uz kuģa (16. noteikums) Uz kuģa ir atkritumu dedzināmā krāsns, kas: 2.5.1. ierīkota 2000. gada 1. janvārī vai pēc tam un ir saskaņā ar grozīto rezolūciju MEPC.76(40) ..........................[][] 2.5.2. ierīkota līdz 2000. gada 1. janvārim un ir saskaņā ar: 2.5.2.1. rezolūciju MEPC.59(33) ................................................................................................................................................[][] 2.5.2.2. rezolūciju MEPC.76(40) ................................................................................................................................................[][] 2.6. Ekvivalenti (4. noteikums) Uz kuģa ir atļauts izmantot šādas uz kuģa ierīkojamas ierīces, materiālus, iekārtas vai aparātus vai citas procedūras, alternatīvas smagās degvielas vai atbilstības metodes, ko izmanto alternatīvi šajā pielikumā noteiktajām ierīcēm, materiāliem, iekārtām, aparātiem, procedūrām, smagajām degvielām vai atbilstības metodēm.
AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos. Izsniegts
.................................................................................................................................................................................................. (dd/mm/gggg): ........................................
......................................................................................................................................... (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma)
II PAPILDINĀJUMS TESTA CIKLI UN
NOSLOGOJUMA KOEFICIENTI Turpmāk minētie testa cikli un svara koeficienti tiek izmantoti, lai pārbaudītu kuģa dīzeļdzinēju atbilstību piemērojamam slāpekļa oksīdu ierobežojumam saskaņā ar šā pielikuma 13. noteikumu, izmantojot testa procedūru un aprēķinu metodi, kā noteikts 2008. gada pārskatītajā Slāpekļa oksīdu tehniskajā kodeksā. 1. Konstanta griešanās ātruma kuģa dzinējiem, kas ir galvenie dzinēji, tostarp dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu, izmanto testa ciklu E2. 2. Regulējama soļa dzenskrūves agregātiem izmanto testa ciklu E2. 3. Ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem izmanto testa ciklu E3. 4. Konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem izmanto testa ciklu D2 un 5. Mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem, kas nav minēti iepriekš, izmanto testa ciklu C1. Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma galvenajiem dzinējiem (attiecas arī uz dzinējiem ar dīzeļelektrisko piedziņu un visiem regulējama soļa dzenskrūves agregātiem)
Testa cikls, ko piemēro ar dzenskrūvi darbināmiem galvenajiem dzinējiem un ar dzenskrūvi darbināmiem palīgdzinējiem
Testa cikls, ko piemēro konstanta griešanās ātruma palīgdzinējiem
Testa cikls, ko piemēro mainīgo apgriezienu un mainīgas slodzes palīgdzinējiem
Ja dzinējs ir jāapstiprina saskaņā ar 13. noteikuma 5.1.1. punktu, tad konkrētā emisija katrā atsevišķajā iedaļā nedrīkst pārsniegt pieļaujamo slāpekļa oksīdu emisijas ierobežojumu vairāk par 50 %, izņemot: 1. 10 % iedaļā D2 testa ciklā; 2. 10 % iedaļā C1 testa ciklā; 3. tukšgaitas iedaļā C1 testa ciklā.
III PAPILDINĀJUMS KRITĒRIJI UN
PROCEDŪRAS EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAI 1. MĒRĶI 1.1. Šā papildinājuma mērķis ir noteikt kritērijus un procedūras, ko Puses var izmantot, izstrādājot un iesniedzot priekšlikumus emisijas kontroles zonu noteikšanai, un izklāstīt faktorus, kuri Organizācijai jāņem vērā, izvērtējot šos priekšlikumus. 1.2. Slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisija no okeānos kuģojošajiem kuģiem veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos pilsētās un piekrastes zonās visā pasaulē. Tāda kaitīga ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, kas saistīta ar gaisa piesārņojumu, cita starpā ir pāragra mirstība, sirds un plaušu slimības, plaušu vēzis, hroniskas elpceļu slimības, acidifikācija un eitrofikācija. 1.3. Organizācija apsver iespēju apstiprināt emisijas kontroles zonu, ja ir uzskatāmi parādīta nepieciešamība novērst, samazināt un kontrolēt slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisiju (turpmāk tekstā - "emisija") no kuģiem. 2. EMISIJAS KONTROLES ZONU NOTEIKŠANAS PROCESS 2.1. Vienīgi Puses drīkst iesniegt Organizācijai priekšlikumu norādīt emisijas kontroles zonu, kurā tiktu kontrolēta slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija. Ja divām vai vairākām Pusēm ir kopējas intereses konkrētā zonā, tad tām jāizstrādā saskaņots priekšlikums. 2.2. Priekšlikums noteikt konkrētu zonu kā emisijas kontroles zonu ir jāiesniedz Organizācijai saskaņā ar Organizācijas izstrādātajiem noteikumiem un procedūrām. 3. EMISIJAS KONTROLES ZONAS NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI 3.1. Priekšlikumā ir jānorāda: 3.1.1. konkrēts ierosinātās zonas uzmetums kopā ar attiecīgu karti, kurā šī zona iezīmēta; 3.1.2. emisijas veids vai veidi, ko tiek ierosināts kontrolēt (t. i., slāpekļa oksīdu vai sēra oksīdu un cieto daļiņu, vai visu trīs veidu vielu emisija); 3.1.3. to populāciju un teritoriju apraksts, kuras apdraud kuģu izraisītā emisija; 3.1.4. novērtējums, ka emisija no kuģiem, kas darbojas ierosinātajā zonā, veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi. Šādā novērtējumā ir jāapraksta attiecīgās emisijas ietekme uz sabiedrības veselību un vidi, piemēram, nelabvēlīgā ietekme uz sauszemes un ūdens ekosistēmām, naturālās produktivitātes teritorijām, apdraudētajām dzīvotnēm, ūdens kvalitāti, sabiedrības veselību un kultūras un zinātnes nozīmes teritorijām. Jānorāda arī attiecīgā informācija, tostarp izmantotā metodika; 3.1.5. būtiska informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem ierosinātajā zonā saistībā ar apdraudētajām populācijām un vidi, jo īpaši par valdošajiem vējiem, topogrāfiskajiem, ģeoloģiskajiem, okeanogrāfiskajiem, morfoloģiskajiem un citiem apstākļiem, kas veicina gaisa piesārņojuma koncentrēšanos vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi; 3.1.6. kuģu satiksmes raksturojums ierosinātajā emisijas kontroles zonā, tostarp šādas satiksmes sistēma un biežums; 3.1.7. to kontroles pasākumu apskats, kurus veikusi Puse vai Puses, kas iesniedz priekšlikumu, un kuri attiecas uz tādu slāpekļa oksīdu, sēra oksīdu un cieto daļiņu emisiju kontroli, kuras nāk no cietzemes un ietekmē apdraudētās populācijas un vidi, un kuri pastāv un tiek īstenoti līdztekus pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar VI pielikuma 13. un 14. noteikuma nosacījumiem, un 3.1.8. kuģu izraisītās emisijas samazināšanas relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar cietzemes emisiju kontroli un šīs emisijas ekonomiskā ietekme uz tirdzniecības kuģiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā. 3.2. Emisijas kontroles zonas ģeogrāfisko robežu pamatā ir iepriekšminētie attiecīgie kritēriji, tostarp emisijas un nosēdumi no kuģiem, kas kuģo ierosinātajā zonā, satiksmes sistēma un biežums un valdošie vēji. 4. ORGANIZĀCIJAS VEIKTĀS EMISIJAS KONTROLES ZONU IZVĒRTĒŠANAS UN NOTEIKŠANAS KĀRTĪBA 4.1. Organizācija izskata ikvienu priekšlikumu, kuru tai iesniegusi(-ušas) Puse(Puses). 4.2. Izvērtējot šo priekšlikumu, Organizācija ņem vērā kritērijus, kas jāietver katrā šādā priekšlikumā, kā noteikts iepriekš 3. iedaļā. 4.3. Emisijas kontroles zona ir jānosaka, veicot tādu grozījumu šajā pielikumā, kas tiek izskatīts, pieņemts un stājas spēkā saskaņā ar šīs konvencijas 16. pantu. 5. EMISIJAS KONTROLES ZONU DARBĪBA 5.1. Puses, kuru kuģi kuģo šajā zonā, tiek mudinātas paust Organizācijai jebkādas bažas par šīs zonas darbību.
IV PAPILDINĀJUMS TIPA
APSTIPRINĀJUMS UN EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI KUĢA ATKRITUMU
DEDZINĀMAJĀM KRĀSNĪM 1. Uz kuģa ir jābūt IMO tipa apstiprinājuma apliecībai katrai kuģa atkritumu dedzināmajai krāsnij, kas aprakstīta 16.6.1. noteikumā Lai iegūtu šādu apliecību, atkritumu dedzināmajai krāsnij ir jābūt konstruētai un būvētai atbilstoši apstiprinātam standartam, kā minēts 16.6.1. noteikumā. Attiecībā uz katru modeli tiek veikts konkrēts tipa apstiprinājuma tests rūpnīcā vai apstiprinātā testa iekārtā, par testu veikšanu ir atbildīga administrācija, un tos veic, izmantojot turpmāk minēto degvielas/atkritumu standarta specifikāciju tipa apstiprinājuma testam, lai noteiktu, vai atkritumu dedzināmā krāsns darbojas šā papildinājuma 2. punktā noteiktajās robežās.
2. Atkritumu dedzināmās krāsnis, kas aprakstītas 16.6.1. noteikumā, tiek ekspluatētas šādās robežās:
V PAPILDINĀJUMS INFORMĀCIJA, KAS
JĀIEKĻAUJ DEGVIELAS PIEGĀDES PAVADDOKUMENTĀ Saņēmējkuģa vārds un IMO numurs: Osta: Piegādes sākšanas datums: Kuģa smagās degvielas piegādātāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs: Produkta nosaukums (nosaukumi): Daudzums metriskajās tonnās: Blīvums 15°C, izteikts kg/m³*: Sēra saturs (% m/m)** Smagās degvielas piegādātāja pārstāvja apliecinājums, ka šī smagā degviela atbilst šā pielikuma 14. noteikuma 1. vai 4. punktam un 18. noteikuma 3. punktam. * Smago degvielu testē saskaņā ar ISO 3675:1998 vai
ISO 12185:1996.
VI PAPILDINĀJUMS DEGVIELAS
PĀRBAUDES PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ MARPOL KONVENCIJAS VI
PIELIKUMĀ PEREDZĒTAJIEM SMAGĀS DEGVIELAS PARAUGIEM Turpmāk minēto procedūru izmanto, lai noteiktu, vai smagā degviela, kas tiek piegādāta kuģim un tiek lietota uz tā, atbilst VI pielikuma 14. noteikumā paredzētajiem sēra satura ierobežojumiem. 1. Vispārējās prasības 1.1. Smagās degvielas reprezentatīvais paraugs, ko paredz 18. noteikuma 8.1. punkts (turpmāk - "MARPOL paraugs"), tiek izmantots, lai pārbaudītu sēra saturu smagajā degvielā, kura tiek piegādāta kuģim. 1.2. Administrācija ar savas kompetentās iestādes starpniecību vada pārbaudes procedūru. 1.3. Laboratorijas, kas ir atbildīgas par šajā papildinājumā izklāstīto pārbaudes procedūru, ir pilnībā akreditētas* šādu testu veikšanai. 2. Pārbaudes procedūras 1. posms 2.1. Kompetentā iestāde nogādā MARPOL paraugu laboratorijā. 2.2. Laboratorija: 2.2.1. reģistrē plombu numuru un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā, 2.2.2. apstiprina, ka MARPOL parauga plomba nav bojāta, un 2.2.3. nepieņem MARPOL paraugu, ja plomba ir bojāta. 2.3. Ja MARPOL parauga plomba nav bojāta, tad laboratorija uzsāk pārbaudes procedūru un 2.3.1. pārliecinās, vai MARPOL paraugs ir pilnīgi homogenizēts, 2.3.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un 2.3.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā. 2.4. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "A" un "B". 2.4.1. Ja "A" un "B" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem. 2.4.2. Ja "A" un "B" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida un laboratorija ņem un analizē divas jaunas parauga daļas. Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 2.3.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas. 2.5. Ja "A" un "B" testēšanas rezultāti ir derīgi, tad aprēķina vidējo aritmētisko no šiem abiem rezultātiem un iegūto rezultātu nosauc par "X". 2.5.1. Ja "X" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām. 2.5.2. Ja "X" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek veikts pārbaudes procedūras 2. posms; tomēr, ja "X" rezultāts ir par 0,59R lielāks nekā specifikācijas limits (kur R ir testa metodes reproducējamība), tad smagā degviela tiek atzīta par neatbilstošu un turpmākā testēšana nav nepieciešama. 3. Pārbaudes procedūras 2. posms 3.1. Ja ir nepieciešams pārbaudes procedūras 2. posms saskaņā ar iepriekš minēto 2.5.2. punktu, tad kompetentā iestāde nosūta MARPOL paraugu otrai akreditētajai laboratorijai. 3.2. Pēc MARPOL parauga saņemšanas laboratorija: 3.2.1. reģistrē jauno plombu numuru, kas uzlikta saskaņā ar 2.3.3. punktu, un parauga uzlīmē norādīto informāciju testa reģistrā, 3.2.2. no MARPOL parauga paņem divas parauga daļas un 3.2.3. no jauna noplombē MARPOL paraugu, un reģistrē jauno informāciju testa reģistrā. 3.3. Abas parauga daļas tiek testētas pēc kārtas saskaņā ar norādīto testēšanas metodi, kas minēta V papildinājumā. Šajā pārbaudes procedūrā testēšanas analīžu rezultātus sauc "C" un "D". 3.3.1. Ja "C" un "D" rezultāti ir testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad šos rezultātus uzskata par derīgiem. 3.3.2. Ja "C" un "D" rezultāti nav testēšanas metodes atkārtojamības (r) robežās, tad abus rezultātus noraida, un laboratorija paņem un analizē divas jaunas parauga daļas. Parauga pudele tiek aizplombēta saskaņā ar iepriekš minēto 3.2.3. punktu pēc tam, kad ir paņemtas jaunās parauga daļas. 3.4. Ja "C" un "D" testēšanas rezultāti ir derīgi, un "A", "B", "C" un "D" rezultāti ir testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad laboratorija aprēķina vidējo aritmētisko no šiem rezultātiem, un iegūto rezultātu nosauc par "Y". 3.4.1. Ja "Y" rezultāts ir vienāds vai mazāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad tiek atzīts, ka smagā degviela atbilst prasībām. 3.4.2. Ja "Y" rezultāts ir lielāks par pieļaujamo robežu, ko paredz VI pielikums, tad smagā degviela neatbilst VI pielikumā noteiktajiem standartiem. 3.5. Ja "A", "B", "C" un "D" nav testa metodes reproducējamības (R) robežās, tad administrācija var noraidīt visus testēšanas rezultātus un pēc saviem ieskatiem atkārtot visu testēšanas procesu. 3.6. Rezultāti, kas iegūti, veicot pārbaudes procedūru, ir galīgi. * Akreditācija notiek saskaņā ar ISO 17025 vai līdzvērtīgu standartu.
VII papildinājums Emisijas kontroles
zonas 1. To emisijas kontroles zonu robežas, kas norādītas saskaņā ar 13.noteikuma 6. punktu un 14. noteikuma 3. punktu, izņemot Baltijas jūras un Ziemeļjūras reģionu, ir noteiktas šajā papildinājumā. 2. Ziemeļamerikas reģionā ietilpst šādi reģioni: 2.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas Klusā okeāna piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
2.2. jūras reģioni, kas atrodas virzienā no Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Francijas (Saint-Pierre-et-Miquelon) Atlantijas okeāna piekrastes un Amerikas Savienoto Valstu Meksikas līča piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
2.3. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni: 3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
3.2. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Havaju salu - Hawai΄i, Maui, Oahu, Moloka΄i, Ni΄ihau, Kaua΄i, Lāna΄i un Kaho΄olawe - piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
3.3. Amerikas Savienoto Valstu Karību jūras reģionā ietilpst šādi reģioni: 3.3.1. jūras reģions, kas atrodas virzienā no Puertoriko Sadraudzības un Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salu Atlantijas okeāna un Karību jūras piekrastes un ko norobežo ģeodēziskās līnijas, kuras savieno turpmāk minētās koordinātas:
4. NODAĻA 19. noteikums Piemērošana 1. Šī nodaļa attiecas uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk. 2. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz 2.1. kuģiem, kas veic reisus vienīgi tās valsts suverenitātei pakļautajos vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ar kuras karogu konkrētais kuģis ir tiesīgs kuģot. Tomēr katrai Pusei, veicot attiecīgus pasākumus, ir jānodrošina, ka šādi kuģi tiek būvēti un ekspluatēti saskaņā ar 4. nodaļu, ciktāl tas ir lietderīgi un iespējami. 3. Šā pielikuma 20. un 21. noteikums neattiecas uz kuģiem ar dīzeļelektrisko piedziņas, turbīnas piedziņas vai hibrīdpiedziņas sistēmu. 4. Neatkarīgi no šā noteikuma 1. punkta nosacījumiem administrācija drīkst nepiemērot prasību, ka kuģim, kura bruto tilpība ir 400 BT un vairāk, ir jāatbilst 20. un 21. noteikumam. 5. Šā noteikuma 4. punkta nosacījums neattiecas uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT un vairāk 5.1. un kuru būvēšanas līgums ir noslēgts 2017. gada 1. februārī vai pēc tam, vai 5.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, kuriem ielikts ķīlis vai kuri bijuši līdzīgā būvniecības stadijā 2017. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai 5.3. kuri piegādāti 2019. gada 1. jūlijā vai pēc tam, vai 5.4. gadījumos, kad jauna vai esoša kuģa būtiska pārbūve, kuras definīcija ir 2.24. noteikumā, tiek veikta 2017. gada 1. janvārī vai pēc tam un kad tiek piemērots 2. nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. noteikums. 6. Šīs konvencijas Puses administrācija, kas ļauj piemērot šā noteikuma 4. punktu vai aptur, atsauc vai atsakās veikt šā punkta piemērošanu kuģim, kurš ir tiesīgs kuģot ar šīs Puses karogu, nekavējoties par to sniedz informāciju Organizācijai, lai tā savukārt varētu to nodot šā protokola Pusēm zināšanai. 20. noteikums Sasniegtā projektētā energoefektivitāte (sasniegtais EEDI) 1. Sasniegto EEDI aprēķina 1.1. ikvienam jaunam kuģim, 1.2. ikvienam jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un 1.3. ikvienam jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-35. punktā. Sasniegtais EEDI ir specifisks katram kuģim, tas rāda aplēstos kuģa tehniskos raksturojumus energoefektivitātes ziņā, un tam tiek pievienota EEDI tehniskā datne, kurā ir visa informācija, kas nepieciešama sasniegtā EEDI aprēķināšanai, un kurā redzams aprēķinu process. Sasniegto EEDI pārbauda, pamatojoties uz EEDI tehnisko datni, vai nu administrācija, vai jebkura organizācija8, ko tā attiecīgi pilnvarojusi. 2. Sasniegto EEDI aprēķina, ievērojot Organizācijas izstrādātās vadlīnijas9. 8 Skatīt Vadlīnijas, kuras attiecas uz tādu
organizāciju pilnvarošanu, kas pārstāv administrāciju, un kuras
Organizācija pieņēmusi ar rezolūciju A.739(18), un kuras
Organizācija drīkst grozīt, un Specifikācijas, kuras attiecas uz
tādu atzītu organizāciju apskates un sertifikācijas funkcijām,
kas pārstāv administrāciju, un kuras Organizācija pieņēmusi ar
rezolūciju A.789(19), un kuras Organizācija drīkst grozīt. 21. noteikums Prasītais EEDI 1. Ikvienam 1.1. jaunam kuģim, 1.2. jaunam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, un 1.3. jaunam vai esošam kuģim, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, kas atbilst vienai vai vairākām kategorijām, kuras minētas 2. noteikuma 25.-31. punktā un kam ir piemērojama šī nodaļa, sasniegtais EEDI ir šāds: sasniegtais EEDI ≤ prasītais EEDI = (1-X/100) × atskaites līnijas vērtība, kur X ir 1. tabulā minētais samazinājuma koeficients prasītajam EEDI attiecībā pret EEDI atskaites līniju. 2. Attiecībā uz ikvienu jaunu un esošo kuģi, kam ir veikta būtiska pārbūve, kura ir tik plaša, ka administrācija to atzīst par no jauna uzbūvētu kuģi, sasniegto EEDI aprēķina saskaņā ar 21.1. punkta prasībām, un tam ir jāatbilst šīm prasībām, ņemot vērā samazinājuma koeficientu, kas piemērojams atkarībā no kuģa tipa un pārbūvētā kuģa izmēra pārbūves līguma noslēgšanas datumā vai, ja šāda līguma nav, pārbūves uzsākšanas datumā. 1. tabula. EEDI samazinājuma koeficienti (procentos) attiecībā pret EEDI atskaites līniju
* Samazinājuma koeficients tiek lineāri interpolēts
starp šīm divām vērtībām atkarībā no kuģa izmēra. Samazinājuma
koeficienta mazāko vērtību piemēro mazākā izmēra kuģiem. 3. Atskaites līnijas vērtības aprēķina šādi: atskaites līnijas vērtība = a ×b -c, kur a, b un c ir parametri, kas norādīti 2. tabulā. 2. tabula. Parametri atsauces vērtību noteikšanai dažādiem kuģu tipiem
4. Ja, ņemot vērā kuģa konstrukciju, tas atbilst vairāk nekā vienai no iepriekšminētajām kuģa tipa definīcijām, tad prasītais EEDI ir stingrākais (zemākais) prasītais EEDI. 5. Ikvienam kuģim, uz kuru attiecas šis noteikums, ierīkotā dzinēja jauda nedrīkst būt mazāka par jaudu, kas nepieciešama, lai saglabātu kuģa manevrējamību nelabvēlīgos apstākļos, kas definēti vadlīnijās, kuras izstrādās Organizācija. 6. 1. fāzes sākumā un 2. fāzes viduspunktā Organizācija pārskata tehnoloģiju attīstību un vajadzības gadījumā groza noteiktos laikposmus, EEDI atskaites līniju parametrus attiecīgajiem kuģu tipiem un šajā noteikumā noteiktos samazinājuma koeficientus. 22. noteikums Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP) 1. Uz katra kuģa ir īpašs Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP). Tas var būt daļa no kuģa drošības vadības sistēmas (SMS). 2. SEEMP tiek izstrādāts, ņemot vērā Organizācijas pieņemtās vadlīnijas. 23. noteikums Tehniskās sadarbības veicināšana un tādu tehnoloģiju nodošana, kas saistītas ar kuģu energoefektivitātes uzlabošanu 1. Administrācija, sadarbojoties ar Organizāciju un citām starptautiskajām struktūrām, tieši vai ar Organizācijas starpniecību vajadzības gadījumā sekmē un sniedz atbalstu valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību. 2. Puses administrācija, ievērojot savas valsts likumus, noteikumus un politiku, aktīvi sadarbojas ar citām Pusēm, sekmējot tehnoloģiju attīstību un nodošanu un informācijas apmaiņu ar valstīm, kas lūdz tehnisko palīdzību, jo īpaši jaunattīstības valstīm, saistībā ar pasākumu īstenošanu, lai izpildītu šā pielikuma 4. nodaļas prasības, jo īpaši 19. noteikuma 4.-6. punktu.
VIII
PAPILDINĀJUMS STARPTAUTISKĀ ENERGOEFEKTIVITĀTES APLIECĪBA Saskaņā ar 1997. gada protokolu, kas grozīts ar rezolūciju MEPC.203(62), ar kuru groza 1973. gada Starptautisko konvenciju par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu, kas grozīta ar attiecīgo 1978. gada protokolu (turpmāk tekstā - konvencija), un saskaņā ar
................................................................................................................................................................................................................... valdības pilnvarojumu izsniegusi
..................................................................................................................................................... Ziņas par kuģi10 Kuģa vārds ............................................................................................................................................................................................. Pazīšanas numurs vai burti ............................................................................................................................................................... Reģistrācijas osta ................................................................................................................................................................................. Bruto tilpība .......................................................................................................................................................................................... IMO numurs11 ........................................................................................................................................................................................ AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, KA: 1. Ir veikta šī kuģa apskate saskaņā ar konvencijas VI pielikuma 5.4. noteikumu, un 2. Apskate liecina, ka kuģis atbilst 20., 21. un 22. noteikuma attiecīgajām prasībām. Datums, kurā pabeigta apskate, uz ko pamatojas šī apliecība ..................................... (dd/mm/gggg) Izsniegta
.................................................................................................................................................................................................... (dd/mm/gggg)
.........................................
......................................................................................................................................... (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) 10 Ziņas par kuģi var ierakstīt ailēs
horizontāli.
Starptautiskās energoefektivitātes apliecības (IEE apliecība) papildinājums KUĢU KONSTRUKCIJAS SARAKSTS SAISTĪBĀ AR ENERGOEFEKTIVITĀTI
1. Ziņas par kuģi 1.1. Kuģa vārds ...................................................................................................................................................................................... 1.2 IMO numurs ...................................................................................................................................................................................... 1.3. Būvēšanas līguma datums .......................................................................................................................................................... 1.4. Bruto tilpība ...................................................................................................................................................................................... 1.5. Kravnesība ...................................................................................................................................................................................... 1.6. Kuģa tips* ........................................................................................................................................................................................ 2. Piedziņas sistēma 2.1. Dīzeļpiedziņa ............................................................................................................................................................................. [] 2.2. Dīzeļelektriskā piedziņa ......................................................................................................................................................... [] 2.3. Turbīnas piedziņa .................................................................................................................................................................... [] 2.4. Hibrīdpiedziņa .......................................................................................................................................................................... [] 2.5. Cita piedziņas sistēma ............................................................................................................................................................. [] 3. Sasniegtā projektētā energoefektivitāte 3.1. Sasniegto EEDI saskaņā ar 20.1. noteikumu aprēķina, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta EEDI tehniskajā datnē, kurā aprakstīts arī sasniegtā EEDI aprēķinu process …......................................................................................…….. [] Sasniegtais EEDI ir: .................................... grami CO2/tonnjūdze 3.2. Sasniegto EEDI neaprēķina, jo: 3.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ....................................................................................................................................................................... [] 3.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu .............................................................. [] 3.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 20. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... [] 3.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ [] 4. Prasītais EEDI 4.1. Prasītais EEDI ir: .................................... grami CO2/tonnjūdze 4.2. Prasīto EEDI nepiemēro, jo: 4.2.1. kuģis ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu, tāpēc ka tas nav jauns kuģis saskaņā ar 2. noteikuma 23. punkta definīciju ........................................................................................................................................................................ [] 4.2.2. piedziņas sistēmas tips ir atbrīvots saskaņā ar 19. noteikuma 3. punktu ............................................................... [] 4.2.3. kuģa administrācija nepiemēro 21. noteikuma prasības saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ......................... [] 4.2.4. kuģa tips ir atbrīvots saskaņā ar 21. noteikuma 1. punktu ........................................................................................ [] 4.2.5. kuģa jauda ir mazāka par minimālo jaudu, kas minēta 21. noteikuma 2. punkta 1. tabulā ................................. [] 5. Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns 5.1. Kuģim ir Kuģa energoefektivitātes pārvaldības plāns (SEEMP) saskaņā ar 22. noteikumu ..................................... [] 6. EEDI tehniskā datne 6.1. IEE apliecībai ir pievienota EEDI tehniskā datne saskaņā ar 20. noteikuma 1. punktu .......................................... [] 6.2. EEDI tehniskās datnes identifikācijas/pārbaudes numurs ........................................................................... 6.3. EEDI tehniskās datnes pārbaudes datums ......................................................................................... AR ŠO TIEK APLIECINĀTS, ka minētais saraksts ir pareizs visos aspektos. Izsniegts
.................................................................................................................................................................................................... (dd/mm/gggg)
.......................................
............................................................................................................................................ (Iestādes zīmogs vai spiedogs atkarībā no konkrētā gadījuma) * Norādiet kuģa tipu saskaņā ar definīcijām, kas minētas 2. noteikumā. Kuģi, kas atbilst vairāk nekā vienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tiek uzskatīti par kuģa tipu ar stingrāko (zemāko) prasīto EEDI. Ja kuģis neatbilst nevienam no kuģu tipiem, kuru definīcijas ir 2. noteikumā, tad norādiet: "kuģis, kas neatbilst nevienam no 2. noteikumā definētajiem kuģu tipiem". ________________________
NOBEIGUMA AKTA UN VISU NO KONFERENCES DARBA IZRIETOŠO TIESĪBU AKTU, IETEIKUMU UN REZOLŪCIJU PIEŅEMŠANAKONFERENCES REZOLŪCIJA1978. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (STCW) PIELIKUMA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANATekstus izskatījusi un apstiprinājusi Dokumentu izstrādes komiteja 2010. GADA MANILAS KONFERENCE, ATSAUCOTIES uz 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā - "Konvencija") XII panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas attiecas uz procedūru, kuru dalībvalstu konference piemēro grozījumu izdarīšanai; APSVĒRUSI ierosinātos Konvencijas pielikuma grozījumus, kas izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm, 1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta b) apakšpunkta ii) daļu Konvencijas pielikuma grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā; 2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļu, ka pievienotos grozījumus uzskata par pieņemtiem 2011. gada 1. jūlijā, ja vien viena trešdaļa no Konvencijas dalībvalstīm vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam nav darījušas zināmus savus iebildumus attiecībā uz šiem grozījumiem; 3. AICINA Konvencijas dalībvalstis ņemt vērā, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie grozījumi stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī, ja tos uzskatīs par pieņemtiem saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu; 4. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un pielikumā ietverto grozījumu teksta apliecinātas kopijas nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstīm, 5. LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī tiem Organizācijas biedriem, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis. ***
PIELIKUMS 1978. GADA STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM PIELIKUMA GROZĪJUMU PROJEKTS 1. 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: "PIELIKUMS I NODAĻA I/1. noteikums Definīcijas un paskaidrojumi 1. Ja vien konkrēti nav noteikts citādi, šajā Konvencijā ir lietoti turpmāk paskaidrotie termini šādā nozīmē: 1.1. "noteikumi" ir Konvencijas pielikumā iekļautie noteikumi; 1.2. "apstiprināts" nozīmē to, ka dalībvalstis to ir apstiprinājušas saskaņā ar šiem noteikumiem; 1.3. "kuģa kapteinis" ir persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība; 1.4. "virsnieks" ir apkalpes loceklis, kas nav kuģa kapteinis un ir norīkots pildīt pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem vai, ja šāda norīkojuma nav, tad saskaņā ar koplīgumu vai paražu tiesībām; 1.5. "stūrmanis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas II nodaļas noteikumiem; 1.6. "kapteiņa vecākais palīgs" ir virsnieks, dienesta pakāpē nākamais aiz kapteiņa, kura pārziņā nonāks kuģa vadība kapteiņa darba nespējas gadījumā; 1.7. "kuģa mehāniķis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/1., III/2. vai III/3. noteikumu; 1.8. "vecākais mehāniķis" ir galvenais kuģa mehāniķis, kas atbild par kuģa mehānisko piedziņu un mehānisko iekārtu un elektroiekārtu ekspluatāciju un tehnisko apkopi; 1.9. "otrais mehāniķis" ir kuģa mehāniķis, dienesta pakāpē nākamais aiz vecākā mehāniķa, kas būs atbildīgs par kuģa mehānisko piedziņu un mehānisko iekārtu un elektroiekārtu ekspluatāciju un tehnisko apkopi vecākā mehāniķa darba nespējas gadījumā; 1.10. "kuģa mehāniķa palīgs" ir persona, kas mācās, lai kļūtu par kuģa mehāniķi, un kas norīkota saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem; 1.11. "radiosakaru operators" ir persona, kam ir atbilstošs sertifikāts, kuru Administrācija ir izdevusi vai atzinusi saskaņā ar Radionoteikumiem; 1.12. "GMDSS radiosakaru operators" ir persona, kas kvalificēta saskaņā ar Konvencijas IV nodaļas noteikumiem; 1.13. "ierindas jūrnieks" ir kuģa apkalpes loceklis, kas nav kapteinis vai virsnieks; 1.14. "piekrastes kuģošana" ir kuģošana dalībvalsts apkaimē, kā to noteikusi šī dalībvalsts; 1.15. "dzinēju jauda" ir visu kuģa galveno piedziņas mehānismu kopējā maksimālā ilgstoša nominālā jauda kilovatos, kas norādīta kuģa reģistrācijas apliecībā vai citā oficiālā dokumentā; 1.16. "radiosakaru operatoru pienākumi" attiecīgā gadījumā ietver sardzi, tehnisko apkopi un remontdarbus atbilstoši Radionoteikumiem, Starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un, pēc Administrācijas ieskatiem, attiecīgajiem Organizācijas ieteikumiem; 1.17. "naftas tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts un ko izmanto naftas un naftas produktu pārvadāšanai bez taras; 1.18. "ķīmisko vielu tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkura Starptautiskā ķīmisko beramkravu kodeksa 17. nodaļā uzskaitītā šķidrā beztaras produkta pārvadāšanai; 1.19. "sašķidrinātas gāzes tankkuģis" ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkuras tādas sašķidrinātas beztaras gāzes vai cita tāda produkta pārvadāšanai, kurš minēts Starptautiskā ķīmisko beramkravu kodeksa 19. nodaļā; 1.20. "pasažieru kuģis" ir kuģis, kas atbilst definīcijai grozītajā 1974. gada Starptautiskā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras. 1.21. "ro-ro pasažieru kuģis" ir pasažieru kuģis ar ro-ro tipa kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas atbilst definīcijai grozītajā 1974. gada Starptautiskā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras; 1.22. "mēnesis" ir kalendārais mēnesis vai 30 dienas, ko veido nepilnu mēnesi ilgi periodi; 1.23. "STCW kodekss" ir Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodekss, kas pieņemts ar 1995. gada Konferences 2. rezolūciju un ietver visus grozījumus; 1.24. "funkcija" ir uzdevumu, pienākumu un atbildības kopums, kas paredzēts STCW kodeksā un nepieciešams, lai nodrošinātu kuģa ekspluatāciju, cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras vai jūras vides aizsardzību; 1.25. "kompānija" ir kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, kuģa pārvaldītājs vai fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju un kas, pārņemot šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko kompānijai uzliek šie noteikumi; 1.26. "jūras cenzs" ir dienests uz kuģa, kas ir nepieciešams, lai izsniegtu sertifikātu vai citu kvalifikācijas dokumentu vai pagarinātu to derīgumu; 1.27. "ISPS kodekss ir Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodekss, ko 2002. gada 12. decembrī pieņēma ar 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) līgumslēdzēju valdību konferences 2. rezolūciju (ar iespējamiem Organizācijas pieņemtajiem grozījumiem); 1.28. "kuģa aizsardzības virsnieks" ir persona uz kuģa, kura ir padota kapteinim un kurai kompānija uzticējusi atbildību par kuģa aizsardzību, tostarp par kuģa aizsardzības plāna īstenošanu un uzturēšanu un par sadarbību ar kompānijas aizsardzības virsnieku un ostu iekārtu aizsardzības virsniekiem; 1.29. "aizsardzības pienākumi" ir jebkādi uzdevumi un pienākumi, kas noteikti Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija ar grozījumiem) XI-2. nodaļā un Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības (ISPS) kodeksā; 1.30. "kompetences sertifikāts" ir sertifikāts, kas izdots un apstiprināts kuģa kapteiņiem, virsniekiem un GMDSS radiosakaru operatoriem saskaņā ar šā pielikuma II, II, IV vai VII nodaļu un kas tā likumīgajam turētājam nodrošina pilnvaras strādāt attiecīgajā amatā un pildīt funkcijas sertifikātā norādītajā atbildības līmenī; 1.31. "prasmju sertifikāts" ir jūrniekam izdots sertifikāts, kurš nav kompetences sertifikāts un kurā norādīts, ka šis jūrnieks atbilst attiecīgajām apmācības, kompetences vai jūras prakses prasībām, kas noteiktas šajā Konvencijā; 1.32. "dokumentārs pierādījums" ir dokuments, kas nav kompetences vai prasmju sertifikāts un ko izmanto, lai pierādītu atbilstību attiecīgām Konvencijas prasībām. 1.33. "elektromehāniķis" ir virsnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/6. noteikumu; 1.34. "kvalificēts matrozis" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas II/5. noteikumu; 1.35. "kvalificēts motorists" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/5. noteikumu; 1.36. "elektriķis" ir ierindas jūrnieks, kas kvalificēts saskaņā ar Konvencijas III/7. noteikumu. 2. Šos noteikumus papildina obligātie noteikumi STCW kodeksa A daļā, un 2.1. ikviena atsauce uz kāda noteikuma prasību ir arī atsauce uz STCW kodeksa A daļas atbilstošo iedaļu; 2.2. piemērojot šos noteikumus, cik vien iespējams jāņem vērā saistītie noradījumi un paskaidrojumi, kuri iekļauti STCW kodeksa B daļā, lai panāktu vienotāku Konvencijas noteikumu īstenošanu pasaules mērogā; 2.3. STCW kodeksa A daļas grozījumus pieņem, tie stājas spēkā un ir piemērojami saskaņā ar Konvencijas XII panta noteikumiem par pielikuma grozīšanas procedūru, un 2.4. STCW kodeksa B daļu groza Kuģošanas drošības komiteja saskaņā ar saviem darbības noteikumiem. 3. Atsauces Konvencijas VI pantā uz "Administrāciju" un "izdevēju Administrāciju" nav interpretējamas tā, ka tās kādai citai dalībvalstij liedz izdot un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar šiem noteikumiem. I/2. noteikums Sertifikāti un apstiprinājumi 1. Kompetences sertifikātus izdod vienīgi Administrācija pēc tam, kad ir pārbaudījusi nepieciešamo dokumentāro pierādījumu autentiskumu un spēkā esamību. 2. Sertifikātus saskaņā ar V/1-1. un V/1-2. noteikumu kuģu kapteiņiem un virsniekiem izdod vienīgi Administrācija. 3. Sertifikātus izdod valodā(-ās), kas ir valsts valoda(-as) izdevējvalstī. Ja šī(šīs) valoda(-as) nav angļu valoda, tekstā jāiekļauj tulkojums angļu valodā. 4. Attiecībā uz radiosakaru operatoriem dalībvalstis var: 4.1. eksāmenā, ko rīko, lai izsniegtu Radionoteikumiem atbilstošu sertifikātu, iekļaut tādu papildu zināšanu pārbaudi, kuras nepieciešamas attiecīgo noteikumu izpildei, vai 4.2. izsniegt atsevišķu sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājam ir papildu zināšanas, kas nepieciešamas attiecīgo noteikumu izpildei. 5. Konvencijas VI pantā paredzēto sertifikāta izdošanas apstiprinājumu veic vienīgi tad, ja ir izpildītas visas Konvencijas prasības. 6. Pēc dalībvalsts ieskatiem apstiprinājumus var iekļaut atbilstoši STCW kodeksa A-I/2. iedaļas noteikumiem izsniegto sertifikātu formātā. Tādā gadījumā izmanto veidlapu, kas norādīta A-I/2. iedaļas 1. punktā. Citā gadījumā apstiprinājumiem izmanto minētās nodaļas 2. punktā norādīto veidlapu. 7. Administrācija, kas atbilstoši I/10. noteikumam atzīst: 7.1. kompetences sertifikātu vai 7.2. prasmju sertifikātu, kas izdots kuģu kapteiņiem vai virsniekiem saskaņā ar V/1-1. un V/1-2. noteikumu, apstiprina šādu sertifikātu, lai apliecinātu tā atzīšanu, tikai pēc sertifikāta autentiskuma un spēkā esamības pārbaudes. Sertifikātu apstiprina vienīgi tādā gadījumā, ja ir izpildītas visas Konvencijas prasības. Apstiprinājumam izmanto veidlapu, kas norādīta STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā. 8. Apstiprinājumus, kas minēti 5., 6. un 7. punktā, 8.1. var izsniegt atsevišķu dokumentu veidā, 8.2. var izsniegt vienīgi Administrācija, 8.3. katram no tiem piešķir savu unikālu numuru, izņemot gadījumu, kad apstiprinājumiem, kas apliecina kāda sertifikāta izsniegšanu, var piešķirt tādu pašu numuru kā attiecīgajam sertifikātam, ar nosacījumu, ka šis numurs ir unikāls, un 8.4. tie zaudē spēku, kad beidzas apstiprinātā sertifikāta derīguma termiņš vai kad to atsauc, aptur vai anulē dalībvalsts, kura to ir izdevusi, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecus gadus ilgā termiņā no tā izdošanas datuma. 9. Amatu, kādā sertifikāta turētājs drīkst strādāt, apstiprinājumā norāda, izmantojot tādu pašu terminu, kāds lietots Administrācijas kuģa apkalpes komplektēšanas prasībās. 10. Administrācijas var izmantot veidlapu, kas atšķiras no STCW kodeksa A-I/2. iedaļā norādītās veidlapas, ja tajā ar latīņu burtiem un arābu cipariem ir norādīta vismaz prasītā informācija, ņemot vērā saskaņā ar A-I/2. iedaļu atļautos variantus. 11. Ievērojot I/10. noteikuma 5. punktu, ikviena šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta oriģinālam jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā turētājs. 12. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai sertifikātus izsniedz vienīgi tiem pretendentiem, kuri atbilst šā noteikuma prasībām. 13. Ikviens sertifikāta pretendents iesniedz pietiekamus pierādījumus par: 13.1. savu identitāti, 13.2. savu vecumu, kas nav mazāks par to, kurš norādīts noteikumā, kas attiecas uz to sertifikātu, kura saņemšanai iesniegts pieteikums, 13.3. to, ka viņš atbilst STCW kodeksa A-I/9. iedaļā iekļautajām veselības atbilstības prasībām, 13.4. to, ka viņš ir pabeidzis jūras praksi un jebkuru attiecīgo obligāto apmācību, kas paredzēta šajos noteikumos tā sertifikāta saņemšanai, kuram iesniegts pieteikums, un 13.5. to, ka viņš atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti šajos noteikumos attiecībā uz amatiem, funkcijām un līmeņiem, kuri jānorāda sertifikāta apstiprinājumā. 14. Ikviena dalībvalsts apņemas uzturēt sertifikātu reģistru vai reģistrus, kuros reģistrē visus kapteiņu, virsnieku un atbilstošā gadījumā arī ierindas jūrnieku sertifikātus un apstiprinājumus, kuri izsniegti, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuri atkārtoti apstiprināti, apturēti, anulēti, vai par kuru pazušanu vai iznīcināšanu ir paziņots, un izsniegto īpašo atļauju reģistrus. 15. Ikviena dalībvalsts apņemas nodrošināt piekļuvi informācijai par šādu kompetences sertifikātu, apstiprinājumu vai īpašo atļauju statusu citām dalībvalstīm un kompānijām, kas pieprasa pārbaudīt to sertifikātu autentiskumu un derīgumu, kurus tām iesnieguši jūrnieki, lūdzot savu sertifikātu atzīšanu saskaņā ar I/10. noteikumu vai darbu uz kuģa. 16. No 2017. gada 1. janvāra informāciju par šā noteikuma 15. punktā paredzētās informācijas statusu publisko angļu valodā, izmantojot elektroniskos līdzekļus. I/3. noteikums Principi, kas reglamentē piekrastes kuģošanu 1. Ikviena dalībvalsts, saistībā ar šo Konvenciju nosakot piekrastes kuģošanu, jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar citas dalībvalsts karogu un kuri veic šādus reisus, attiecībā uz apmācību, pieredzi vai sertificēšanu nenosaka tādas prasības, kuru dēļ uz minētajiem jūrniekiem attiektos stingrākas prasības, nekā uz tiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar pirmās minētās dalībvalsts karogu. Nekādā gadījumā neviena dalībvalsts jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar kādas citas dalībvalsts karogu, nenosaka prasības, kas būtu stingrākas nekā Konvencijas prasības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ārpus piekrastes. 2. Dalībvalsts, kas attiecībā uz kuģiem, kuri ir tiesīgi izmantot Konvencijas noteikumus par piekrastes kuģošanu, tostarp citu dalībvalstu krastu tuvumā, kur darbojas to dalībvalstu ierobežojumi piekrastes kuģošanai, vienojas ar attiecīgajām dalībvalstīm par precīziem noteikumiem saistībā gan ar konkrētajām kuģošanas zonām, gan ar citiem apstākļiem. 3. Attiecībā uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar kādas dalībvalsts karogu, un kas regulāri kuģo kādas citas dalībvalsts piekrastē, šī dalībvalsts, ar kuras karogu attiecīgais kuģis ir tiesīgs kuģot, jūrniekiem, kuri strādā uz šiem kuģiem, nosaka tādas apmācības, pieredzes un sertifikācijas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tās dalībvalsts prasībām, kuras krasta tuvumā reisi tiek veikti, ja šīs prasības nepārsniedz Konvencijas prasības attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ārpus piekrastes. Jūrnieki, kuri strādā uz kuģa, kura reiss neatbilst tam, ko dalībvalsts noteikusi kā kuģošanu tās piekrastes joslā, un kas iekuģo ūdeņos, kas ir ārpus šīs joslas, pilda šīs Konvencijas atbilstošās prasības attiecībā uz kompetenci. 4. Dalībvalsts kuģim, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, var noteikt prasības piekrastes kuģošanai saskaņā ar Konvenciju, ja minētais kuģis regulāri kuģo gar tādas valsts krastiem, kas nav Konvencijas dalībvalsts. 5. Sertifikātus ar piekrastes kuģošanas ierobežojumiem, kurus dalībvalsts izdevusi jūrniekiem, citas dalībvalstis var atzīt darbam uz kuģiem savās piekrastes kuģošanas zonās, ja attiecīgās dalībvalstis vienojas gan par konkrētajām kuģošanas zonām, gan par citiem saistītiem nosacījumiem. 6. Dalībvalstis, kuras nosaka prasības piekrastes kuģošanai atbilstoši šā noteikuma prasībām, 6.1. ievēro A-I/3. iedaļā noteiktos principus, kas reglamentē piekrastes kuģošanu, 6.2. atbilstoši I/7. noteikuma prasībām sniedz ģenerālsekretāram ziņas par pieņemtajiem noteikumiem un 6.3. norāda ierobežojumus piekrastes kuģošanai apstiprinājumos, kas izdoti atbilstoši I/2. noteikuma 5., 6. vai 7. punktam. 7. Šis noteikums nekādā ziņā neierobežo nevienas valsts jurisdikciju neatkarīgi no tā, vai šī valsts ir vai nav Konvencijas dalībvalsts. I/4. noteikums Kontroles procedūras 1. Kontrole, ko īsteno pienācīgi pilnvarota kontroles amatpersona saskaņā ar X pantu, attiecas vienīgi uz: 1.1. pārbaudi saskaņā ar X panta 1. punktu, vai visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģa un kam jābūt izdotam sertifikātam atbilstoši Konvencijai, patiešām ir atbilstošs sertifikāts vai derīga īpašā atļauja, vai arī viņi var uzrādīt dokumentārus pierādījumus, ka ir iesniegts apstiprinājuma pieteikums Administrācijai saskaņā ar I/10. noteikuma 5. punktu, 1.2. pārbaudi, vai uz kuģa strādājošo jūrnieku skaits un sertifikāti atbilst piemērojamajām Administrācijas kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām, un 1.3. novērtējumu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/4. iedaļu par kuģa jūrnieku spēju izpildīt atbilstošos sardzes un aizsardzības standartus, kas noteikti Konvencijā, ja ir pamats uzskatīt, ka atbilstība šiem standartiem netiek uzturēta šādu iemeslu dēļ: 1.3.1. kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai klintīm vai izmests krastā vai 1.3.2 no kuģa, kamēr tas bijis ceļā, noenkurots vai pietauvots, ir izmestas vielas, kas ir nelikumīgi saskaņā ar kādu no starptautiskajām konvencijām, vai 1.3.3. ar kuģi ir izdarīti neparasti vai nedroši manevri, kuru laikā nav ievērotas Organizācijas paredzētās maršruta noteikšanas prasības vai drošas kuģošanas prakse un procedūras, vai 1.3.4. ar kuģi ir izdarītas kādas citas tādas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai vidi vai mazinājušas aizsardzības iespējas. 2. Uzskata, ka cilvēki, īpašums vai vide ir apdraudēta gadījumos, kad tiek konstatēti šādi trūkumi: 2.1. jūrniekam nav sertifikāta, nav atbilstoša sertifikāta, nav derīgas īpašās atļaujas, vai arī tie nespēj sniegt dokumentārus pierādījumus par apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanu Administrācijai saskaņā ar I/10. noteikuma 5. punktu, 2.2. nav izpildītas Administrācijas prasības attiecībā uz kuģa apkalpes minimālo sastāvu, 2.3. navigācijas vai mašīntelpas sardzes organizācija neatbilst prasībām, kuras konkrētam kuģim noteikusi Administrācija, 2.4. sardzē nepiedalās persona, kas būtu kvalificēta rīkoties ar kuģošanas drošībai, radiosakaru drošībai vai jūras piesārņojuma novēršanai būtisku aprīkojumu, un 2.5. nav iespējams nodrošināt to, lai pirmajā sardzē reisa sākumā un turpmākajā sardzes nomaiņā piedalītos cilvēki, kas ir pietiekami atpūtušies un citādi piemēroti pienākumu veikšanai. 3. Šā noteikuma 2. punktā norādīto trūkumu nenovēršana, ciktāl dalībvalsts, kas veic kontroli, ir noteikusi, ka tie var radīt apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi, ir vienīgais pamats tam, lai dalībvalsts aizturētu kuģi atbilstoši Konvencijas X pantam. I/5. noteikums Valsts noteikumi 1. Ikviena dalībvalsts izstrādā procesus un procedūras, lai objektīvi pārbaudītu katru ziņojumu par minētās dalībvalsts izsniegtu sertifikātu vai apstiprinājumu turētāju nekompetenci, rīcību vai nolaidību, kas var radīt tiešus draudus cilvēku dzīvības vai īpašuma drošībai uz jūras vai jūras videi, saistībā ar sertifikātā minēto funkciju izpildi, un lai tāda iemesla dēļ atsauktu, anulētu šos sertifikātus, apturētu to darbību, kā arī lai novērstu krāpšanu. 2. Ikviena dalībvalsts veic un īsteno atbilstošus pasākumus, lai novērstu krāpšanu un citu nelikumīgu praksi saistībā ar izdotajiem sertifikātiem vai apstiprinājumiem. 3. Ikviena dalībvalsts paredz sodus vai disciplinārus pasākumus gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti, kas šai Konvencijai piešķir likuma spēku, netiek ievēroti attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karoga, vai attiecībā uz jūrniekiem, kurus tā pienācīgi sertificējusi. 4. Tādus sodus vai disciplināros pasākumus paredz un izpilda īpaši šādos gadījumos: 4.1. kompānija vai kuģa kapteinis ir pieņēmuši darbā personu, kurai nav Konvencijai atbilstoša sertifikāta, 4.2. kuģa kapteinis kādu funkciju vai darbu jebkurā amatā, kas atbilstoši šiem noteikumiem jāveic personai ar atbilstošu sertifikātu, ir atļāvis veikt personai, kam nav vajadzīgā sertifikāta, derīgas īpašās atļaujas vai I/10. noteikuma 5. punktā noteiktā dokumentārā pierādījuma, vai 4.3. kāda persona krāpšanas ceļā vai ar viltotiem dokumentiem ir pieņemta darbā veikt jebkuru tādu funkciju vai strādāt jebkurā tādā amatā, kas atbilstoši šiem noteikumiem jāveic personai, kam ir sertifikāts vai īpaša atļauja. 5. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas kāda kompānija vai persona, kuru, pamatojoties uz skaidriem apsvērumiem, uzskata par atbildīgu vai informētu par kādu acīmredzamu neatbilstību šai Konvencijai saskaņā ar 4. punktu, sadarbojas ar ikvienu dalībvalsti, kas to informē par savu nodomu sākt tiesvedību savā jurisdikcijā. I/6. noteikums Apmācība un novērtēšana Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai 1. Konvencijai atbilstoša jūrnieku apmācība un novērtēšana tiktu vadīta, pārraudzīta un kontrolēta saskaņā ar STCW kodeksa A-I/6. iedaļas noteikumiem un 2. par Konvencijai atbilstošu jūrnieku apmācību un novērtēšanu atbildīgās personas būtu pienācīgi kvalificētas saskaņā ar STCW kodeksa A-I/6. iedaļas noteikumiem par attiecīgās apmācības vai novērtēšanas veidu un līmeni. I/7. noteikums Informācijas sniegšana 1. Papildus informācijai, kas jāsniedz saskaņā ar IV pantu, ikviena dalībvalsts STCW kodeksa A-I/7. iedaļā norādītajā termiņā un formātā ģenerālsekretāram sniedz jebkuru informāciju, kas var būt noteikta Kodeksā, par pasākumiem, kurus veikusi attiecīgā dalībvalsts, lai pilnībā īstenotu Konvenciju. 2. Kad ir saņemta visa IV pantā un STCW kodeksa A-I/7. iedaļā norādītā informācija un tad, ja tā apstiprina, ka Konvencija ir pilnībā īstenota, ģenerālsekretārs šajā saistībā nosūta ziņojumu Kuģošanas drošības komitejai. 3. Pēc tam, kad ir saņemts Kuģošanas drošības komitejas apstiprinājums saskaņā ar šīs komitejas noteiktajām procedūrām par to, ka sniegtā informācija pierāda - Konvencijas noteikumi ir pilnībā īstenoti, 3.1. Kuģošanas drošības komiteja norāda attiecīgās dalībvalstis, 3.2. pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras sniegušas informāciju, kas pierāda, ka tās ir pilnībā īstenojušas attiecīgos Konvencijas noteikumus, lai pārliecinātos, ka šajā sarakstā ir tikai šādas dalībvalstis, un 3.3. citas dalībvalstis saskaņā ar I/4. un I/10. noteikumu ir tiesīgas faktiski pieņemt, ka sertifikāti, kurus izdevušas 3.1. punktā minētās dalībvalstis vai kuri izdoti to vārdā, atbilst Konvencijai. 4. A-I/7. iedaļas 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz tiem Konvencijas un STCW kodeksa grozījumiem, kuri stājās spēkā datumā, kas ir pēc tam, kad šī informācija ir paziņota vai tiks paziņota ģenerālsekretāram saskaņā ar 1. punkta noteikumiem. I/8. noteikums Kvalitātes standarti 1. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai 1.1. saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļas noteikumiem visas darbības, kuras saistītas ar sagatavošanu, kompetences novērtēšanu, sertificēšanu, apstiprināšanu un atkārtotu apstiprinājumu izsniegšanu un kuras veic nevalstiskās aģentūras vai to pilnvarotas iestādes, pastāvīgi tiktu uzraudzītas, piemērojot tām kvalitātes standartu sistēmu, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu, tostarp to mērķu sasniegšanu, kas attiecas uz pasniedzēju un eksaminētāju kvalifikāciju un pieredzi, un 1.2. pastāv kvalitātes standartu sistēma, ja tādas darbības veic valdības aģentūras vai iestādes. 2. Turklāt ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļas noteikumiem periodiski notiek izvērtēšana, ko veic kvalificētas personas, kuras pašas nepiedalās attiecīgajos pasākumos. Šajā izvērtēšanā iekļauj visas izmaiņas valsts tiesību aktos un procedūrās, kas atbilst Konvencijas un STCW kodeksa grozījumiem un kas stājušās spēkā datumā, kas ir pēc tam, kad šī informācija ir paziņota ģenerālsekretāram. 3. Ziņojumu, kurā iekļauj 2. punktā paredzētās izvērtēšanas rezultātus, nosūta ģenerālsekretāram STCW kodeksa I/7. iedaļā norādītajā formātā. I/9. noteikums Medicīniskie standarti 1. Ikviena dalībvalsts nosaka veselības atbilstības standartus jūrniekiem un medicīniskā sertifikāta izdošanas procedūras saskaņā ar šo noteikumu un STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem. 2. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, lai cilvēki, kas ir atbildīgi par jūrnieku veselības atbilstības novērtēšanu, būtu šīs dalībvalsts atzītas ārstniecības personas, kas drīkst veikt jūrnieku medicīniskās apskates saskaņā ar STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem. 3. Ikvienam jūrniekam, kuram ir atbilstoši Konvencijas noteikumiem izdots sertifikāts un kurš strādā jūrā, jābūt arī derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas izdots saskaņā ar šo noteikumu un STCW kodeksa I/9. iedaļas noteikumiem. 4. Sertifikāta pretendentiem 4.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem, 4.2. pienācīgi jāpierāda sava identitāte un 4.3. jāatbilst piemērojamajiem veselības atbilstības standartiem, kurus noteikusi dalībvalsts. 5. Maksimālais medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi, bet, ja jūrnieks nav sasniedzis 18 gadu vecumu, maksimālais derīguma termiņš ir viens gads. 6. Ja medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš beidzas kuģa reisa laikā, sertifikāts ir spēkā līdz nākamajai piestāšanas ostai, kurā jūrnieks var saņemt medicīnisko sertifikātu no dalībvalsts atzītas ārstniecības personas, ja šis termiņš nepārsniedz trīs mēnešus. 7. Steidzamos gadījumos Administrācija var atļaut jūrniekam strādāt bez derīga medicīniskā sertifikāta līdz nākamajai piestāšanas ostai, kur ir pieejama dalībvalsts atzīta ārstniecības persona, ar nosacījumu, ka 7.1. šādas atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus un 7.2. jūrnieka rīcībā esošā medicīniskā sertifikāta termiņš beidzies nesen. I/10. noteikums Sertifikātu atzīšana 1. Ikviena Administrācija nodrošina šā noteikuma izpildi, lai, izdodot apstiprinājumu saskaņā ar I/2. noteikuma 7. punktu, atzītu sertifikātu, ko citas dalībvalsts iestāde izdevusi kuģa kapteinim, virsniekam vai radiosakaru operatoram, un nodrošina arī to, lai 1.1. Administrācija, izvērtējot šo dalībvalsti, kas var ietvert iekārtu un procedūru pārbaudi, būtu apstiprinājusi, ka tā pilnībā atbilst visām Konvencijas prasībām attiecībā uz kompetences standartiem, apmācību un sertifikāciju, un kvalitātes standartiem, un 1.2. lai tiktu noslēgta vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti, ka tā nekavējoties paziņos par jebkādām būtiskām izmaiņām attiecībā uz apmācības un sertificēšanas pasākumiem, kurus tā nodrošina atbilstoši Konvencijai. 2. Nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrniekiem, kas atzīšanai iesniedz sertifikātus, kuri izdoti atbilstoši II/2., III/2. vai III/3. noteikumam vai STCW kodeksā definētajā vadības līmenī atbilstoši VII/1/ noteikumam, būtu pienācīgas zināšanas par tiem Administrācijas izdotajiem jūras tiesību aktiem, kas ir svarīgi saistībā ar funkcijām, kuras tie drīkst pildīt. 3. Saskaņā ar šo noteikumu sniegto informāciju un saskaņotos pasākumus paziņo ģenerālsekretāram atbilstoši I/7. noteikuma prasībām. 4. Sertifikātus, kurus izdevusi valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, vai kuri izdoti šīs valsts uzdevumā, neatzīst. 5. Neatkarīgi no tā, kas prasīts I/2. noteikuma 7. punktā, Administrācija vajadzības gadījumā saskaņā ar 1. punkta noteikumiem var atļaut jūrniekam strādāt laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kas ir tiesīgs kuģot ar tās karogu, ja šim jūrniekam ir atbilstošs un derīgs sertifikāts, kuru kāda cita dalībvalsts izdevusi lietošanai uz šīs citas dalībvalsts kuģiem, bet kurš vēl nav apstiprināts, lai būtu atbilstošs izmantošanai uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Administrācijas karogu. Jābūt pieejamam dokumentāram pierādījumam par to, ka Administrācijai ir iesniegts apstiprinājuma pieteikums. 6. Sertifikātus un apstiprinājumus, ko Administrācija izdevusi saskaņā ar šā noteikuma prasībām, atzīstot kādas citas dalībvalsts izdotu sertifikātu vai apliecinot šādu atzīšanu, neizmanto kā pamatu turpmākai atzīšanai citā Administrācijā. I/11. noteikums Sertifikātu derīguma termiņa pagarināšana 1. Ikvienam kapteinim, virsniekam un radiosakaru operatoram, kuram ir sertifikāts, kas izsniegts vai atzīts saskaņā ar jebkuru Konvencijas nodaļu, izņemot VI nodaļu, un kuri strādā jūrā vai kuri plāno atgriezties jūrā pēc krastā pavadīta laika, lai viņi saglabātu kvalifikāciju jūras dienestam, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, ir 1.1. jāizpilda veselības atbilstības standarti saskaņā ar I/9. noteikumu un 1.2. jāuztur nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu. 2. Ikvienam kapteinim, virsniekam un radiosakaru operatoram, lai turpinātu darbu uz kuģiem, attiecībā uz kuriem ir starptautiski saskaņotas atbilstošas profesionālās apmācības prasības, sekmīgi jāiziet attiecīga apstiprināta apmācība. 3. Ikvienam kapteinim un virsniekam, lai turpinātu darbu uz tankkuģiem, jāizpilda šā noteikuma 1. punkta prasības un ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, jāpierāda sava profesionālā kompetence attiecībā uz tankkuģiem saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 3. punktu. 4. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā ir izvirzījusi līdz 2017. gada 1. janvārim izsniegto sertifikātu pretendentiem, salīdzina ar tiem standartiem, kas atbilstošajam sertifikātam paredzēti STCW kodeksa A daļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šādu sertifikātu turētāji piedalītos atbilstošos kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursos vai noliktu eksāmenu. 5. Dalībvalsts, konsultējoties ar attiecīgajām personām, izstrādā kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursu programmu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu vai veicina to izstrādi. 6. Lai aktualizētu kuģu kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru zināšanas, ikviena Administrācija nodrošina to, lai jaunākie grozījumi valstu un starptautiskajos noteikumos attiecībā uz dzīvības drošību uz jūras un jūras vides aizsardzību būtu pieejami kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu. I/12. noteikums Trenažieru izmantošana 1. Tiek prasīta atbilstība veiktspējas standartiem un citiem noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa A-I/12. iedaļā, un citām prasībām, kas attiecībā uz konkrētajiem sertifikātiem noteiktas STCW kodeksa A daļā saistībā ar 1.1. visu obligāto sagatavotību, izmantojot trenažierus, 1.2. jebkāda veida kompetences novērtējumu, kas paredzēts STCW kodeksa A daļā un ko veic, izmantojot trenažierus, un 1.3. jebkāda veida pastāvīgas kvalifikācijas demonstrēšanu, kas paredzēta STCW kodeksa A daļā, izmantojot trenažieri. I/13. noteikums Izmēģinājumu veikšana 1. Šie noteikumi neliedz Administrācijai atļaut piedalīties izmēģinājumos kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar tās karogu. 2. Šajā noteikumā termins "izmēģinājums" nozīmē vienu vai vairākus eksperimentus ierobežotā laikposmā, kuros var izmantot automātiskas vai integrētas sistēmas, lai izvērtētu alternatīvas metodes noteiktu pienākumu veikšanai vai noteiktas kārtības ievērošanai saskaņā ar Konvenciju, kas nodrošinātu vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi. 3. Administrācija, kas atļauj šajos izmēģinājumos piedalīties kuģiem, pārliecinās, ka tos veic tā, lai nodrošinātu vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi. Šos izmēģinājumus veic saskaņā ar Organizācijas pieņemtām vadlīnijām. 4. Tuvāku informāciju par šiem izmēģinājumiem Organizācijai paziņo pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā izmēģinājuma sākšanas datuma. Organizācija šo paziņojumu izsūta visām Pusēm. 5. Atbilstoši 1. punktam atļautu izmēģinājumu rezultātus un visus ieteikumus, kurus Administrācija varētu vēlēties sniegt saistībā ar šiem rezultātiem, ziņo Organizācijai, kas šos rezultātus un ieteikumus izsūta visām dalībvalstīm. 6. Ikviena dalībvalsts, kurai ir iebildumi pret konkrētajiem izmēģinājumiem, kas atļauti saskaņā ar šo noteikumu, pēc iespējas drīzāk savus iebildumus dara zināmus Organizācijai. Organizācija šos iebildumus paziņo visām dalībvalstīm. 7. Administrācija, kas ir atļāvusi veikt izmēģinājumu, ņem vērā no citām dalībvalstīm saņemtos iebildumus saistībā ar šo izmēģinājumu, dodot norādījumus kuģiem, kas tiesīgi kuģot ar tās karogu, neiesaistīties izmēģinājumā, kuģojot tās piekrastes valsts ūdeņos, kas Organizācijai darījusi zināmus savus iebildumus. 8. Administrācija, kas, pamatojoties uz izmēģinājumu, secina, ka noteikta sistēma nodrošina vismaz līdzvērtīgu drošību un piesārņojuma novēršanu tai, kādu paredz šie noteikumi, var uz nenoteiktu laiku kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar tās karogu, atļaut turpināt šīs sistēmas izmantošanu, ievērojot šādas prasības: 8.1. pēc tam, kad ir iesniegti izmēģinājuma rezultāti saskaņā ar 5. punktu, Administrācija Organizācijai nosūta sīkas ziņas par šo atļauju, tostarp norāda konkrētos kuģus, kuri drīkst izmantot šo atļauju, savukārt Organizācijai šo informāciju izsūta visām dalībvalstīm; 8.2. jebkuras operācijas, kas ir atļautas saskaņā ar šo punktu, veic atbilstoši visām Organizācijas izstrādātām vadlīnijām tieši tādā pašā apmērā, kā tas darīts izmēģinājuma laikā, 8.3. veicot šādas operācijas, ievēro visus iebildumus, kas saņemti no dalībvalstīm saskaņā ar 7. punktu, ciktāl šie iebildumi nav atsaukti, un 8.4. operācijas saskaņā ar šo punktu atļauj vienīgi pēc tam, kad Kuģošanas drošības komiteja ir noteikusi, vai Konvencijas grozījumi būs atbilstoši, un, ja tas ir tā, tad, vai operāciju izpilde būtu jāpārtrauc vai jāatļauj turpināt, līdz šie grozījumi stāsies spēkā. 9. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Kuģošanas drošības komiteja nosaka datumu, līdz kuram jāizskata izmēģinājuma rezultāti un jāpieņem atbilstoši lēmumi. I/14. noteikums Kompāniju pienākumi 1. Ikviena Administrācija atbilstoši A-I/14. iedaļas noteikumiem nosaka to, ka kompānijas ir atbildīgas par jūrnieku norīkošanu darbā uz saviem kuģiem saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, un pieprasa, lai kompānijas nodrošinātu to, ka 1.1. ikvienam jūrniekam, kas ir norīkots darbā uz kāda no to kuģiem, ir atbilstošs sertifikāts saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un attiecīgās Administrācijas prasībām, 2. to kuģu apkalpes komplektē atbilstoši piemērojamajām Administrācijas kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām, 1.3. jūrnieki, kas norīkoti darbā uz kāda no to kuģiem, ir piedalījušies atbilstošos Konvencijā paredzētos kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursos, 1.4 dokumentāciju un datus attiecībā uz visiem jūrniekiem, kas nodarbināti uz to kuģiem, uztur kārtībā, tā ir viegli pieejama un cita starpā ietver dokumentus un datus par viņu pieredzi, sagatavotību, veselības atbilstību un kompetenci veikt uzticētos pienākumus, 1.5. pieņemot jūrniekus darbā uz saviem kuģiem, viņus iepazīstina ar tiem veicamajiem konkrētajiem pienākumiem un ar visu kuģa telpu izvietojumu, iekārtām, aprīkojumu, procedūrām un kuģa īpatnībām, kas attiecas uz jūrnieku ikdienas un ārkārtas pienākumiem, 1.6. kuģa apkalpes personālsastāvs var efektīvi koordinēt savas darbības gan ārkārtas situācijā, gan tad, kad veic funkcijas, kuras ir būtiskas kuģošanas drošībai, kuģa aizsardzībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai, un 1.7. uz to kuģiem vienmēr ir efektīva mutiskā saziņa saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 14. noteikuma 3. un 4. punktu. I/15. noteikums Pārejas noteikumi 1. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts var turpināt izdot, atzīt un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kas tika piemēroti tieši pirms 2012. gada 1. janvāra, attiecībā uz tiem jūrniekiem, kuri sāka apstiprināta jūras cenza iegūšanu, apstiprinātas izglītības un apmācības programmu vai apstiprinātu apmācības kursu apgūšanu līdz 2013. gada 1. jūlijam. 2. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts var turpināt atjaunot sertifikātus un apstiprinājumus un pagarināt to derīgumu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kas tika piemēroti tieši pirms 2012. gada 1. janvāra.
II NODAĻA II/1. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka 1. Ikvienam virsniekam, kas atbild par navigācijas sardzi un strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam. 2. Ikvienam sertifikāta pretendentam: 2.1. jābūt vismaz 18 gadus vecam, 2.2. jābūt pabeigušam vismaz vienu gadu ilgu apstiprinātu jūras praksi, kas ir daļa no apstiprinātas mācību programmas, kura ietver praktisko apmācību uz kuģiem, atbilstoši STCW kodeksa A-II/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī pabeigušiem vismaz 36 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, 2.3. paredzētās jūras prakses laikā vismaz sešus mēnešus jābūt pildījušam komandtiltiņa sardzes pienākumus kuģa kapteiņa vai kvalificēta virsnieka pārraudzībā, 2.4. attiecīgā gadījumā jāatbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu tam uzticētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar Radionoteikumiem, 2.5. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst STCW kodeksa A-II/1 iedaļā noteiktajam kompetences standartam, un 2.6. jāatbilst kompetences standartam, kāds noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. II/2. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka Kapteinis un kapteiņa vecākais palīgs uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka 1. Ikvienam kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam. 2. Ikvienam sertifikāta pretendentam 2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, un jābūt apstiprinātam jūras cenzam, kura laikā pildīti navigācijas sardzes virsnieka amata pienākumi un kura ilgums: 2.1.1. kapteiņa vecākā palīga sertifikāta saņemšanai ir vismaz 12 mēneši, bet 2.1.2. kapteiņa sertifikāta saņemšanai - vismaz 36 mēneši; tomēr minēto laikposmu var samazināt līdz periodam, kas nav īsāks par 24 mēnešiem, ja jūras cenzā vismaz 12 mēneši ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā, un 2.2. ja ir pabeigta apstiprināta izglītības un apmācības programma un ja šis pretendents atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 3000 BT vai lielāka. Kapteiņi un kapteiņu vecākie palīgi uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT 3. Ikvienam kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam. 4. Ikvienam sertifikāta pretendentam, 4.1. lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu, jāatbilst prasībām, kādas noteiktas navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, 4.2. lai saņemtu kapteiņa sertifikātu, jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas noteiktas navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka, un šajā amatā jābūt apstiprinātam 36 mēnešus ilgam jūras cenzam; tomēr minēto jūras cenzu var samazināt līdz periodam, kas nav īsāks par 24 mēnešiem, ja vismaz 12 mēneši apstiprinātajā jūras cenzā ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā, un 4.3. jāpabeidz apstiprināta apmācības programma un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/2. iedaļā noteikts kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT. II/3. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT Kuģi, kas kuģo ārpus piekrastes 1. Ikvienam navigācijas sardzes virsniekam, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo ārpus piekrastes, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam darbam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai lielāka. 2. Ikvienam kapteinim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo ārpus piekrastes, jābūt kapteiņa kompetences sertifikātam darbam uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir no 500 līdz 3000 BT. Kuģi, kas kuģo piekrastē Navigācijas sardzes virsnieks 3. Ikvienam navigācijas sardzes virsniekam, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo piekrastē, jābūt kompetences sertifikātam. 4. Ikvienam pretendentam navigācijas sardzes virsnieka sertifikāta saņemšanai darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, 4.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 4.2. jābūt pabeigušam: 4.2.1. atbilstošu profesionālo apmācību, tostarp attiecīgu jūras praksi, kas ilgusi Administrācijas prasībām atbilstošu adekvātu laikposmu, vai 4.2.2. jābūt apstiprinātam 36 mēnešus ilgam jūras cenzam darbā klāja komandā, 4.3. attiecīgā gadījumā jāatbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu tiem uzticētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar Radionoteikumiem, 4.4. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/3. iedaļā noteikts navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, un 4.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. Kuģa kapteinis 5. Ikvienam kapteinim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kurš kuģo piekrastē, jābūt kompetences sertifikātam. 6. Pretendentiem kapteiņa sertifikāta saņemšanai darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, 6.1. jābūt vismaz 20 gadus veciem, 6.2. jābūt ieguvušiem vismaz 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu navigācijas sardzes virsnieku amatā, 6.3. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas STCW kodeksa A-II/3. iedaļā noteikts kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka nekā 500 BT un kuri kuģo piekrastē, un 6.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. Atbrīvojumi 7. Ja Administrācija uzskata, ka kuģa izmēri un reisa apstākļi ir tādi, ka to dēļ šo noteikumu un visu STCW kodeksa A-II/2. iedaļas prasību piemērošana kļūst nepamatota vai neiespējama, tad tā var minētajā apjomā atbrīvot kapteiņus un navigācijas sardzes virsniekus, kas strādā uz šāda kuģa vai šādas kategorijas kuģa, no dažu prasību ievērošanas, paturot prātā visu to kuģu drošību, kas var kuģot tajos pašos ūdeņos. II/4. noteikums Obligātās minimālās prasības navigācijas sardzes sastāvā esošu ierindas jūrnieku sertificēšanai* 1. Katram navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, kas nav apmācāms ierindas jūrnieks vai ierindas jūrnieks, kam sardzē ir nekvalificēti pienākumi, ir jābūt pienācīgi sertificētam šādu pienākumu pildīšanai. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem, 2.2. jābūt pabeigušiem: 2.2.1. apstiprinātu jūras praksi, tostarp ieguvušiem vismaz sešus mēnešus ilgu mācību un darba pieredzi, vai 2.2.2. atbilstošu profesionālo apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un 2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/4. iedaļā. 3. Jūras prakse, apmācība un pieredze, kas prasīta 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā, ir saistīta ar navigācijas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic tiešā kapteiņa, navigācijas sardzes virsnieka vai kvalificēta ierindas jūrnieka pārraudzībā. * Šīs prasības nav tādaspašas kā kvalificēto matrožu sertificēšanas prasības, kas noteiktas SDO 1946. gada Konvencijā par kvalificētu matrožu sertifikāciju vai turpmākajās konvencijās. II/5. noteikums Obligātās minimālās prasības kvalificētu matrožu sertificēšanai 1. Ikvienam kvalificētam matrozim, kas strādā uz jūras kuģa, kura bruto tilpība ir vismaz 500 BT, jābūt pienācīgi sertificētam. 2. Sertifikāta pretendentiem: 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 2.2. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kādas noteiktas ierindas sardzes jūrniekiem, 2.3. jābūt sertificētam navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam un nostrādājušam šai amatā apstiprinātu jūras cenzu klāja komandā, kas ildzis: 2.3.1. vismaz 18 mēnešus vai 2.3.2. vismaz 12 mēnešus, un pabeigušiem atbilstošu apmācības programmu, un 2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/5. iedaļā. 3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā kvalificētu matrožu sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas atbilstošajam sertifikātam paredzēti STCW kodeksa A-II/5. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju. 4. Līdz 2012. gada 1. janvārim dalībvalsts, kas ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1946. gada Konvencijas par kvalificētu matrožu sertifikāciju (Nr. 74) dalībvalsts, var turpināt izdot, atzīt un apstiprināt sertifikātus saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas noteikumiem. 5. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalsts, kas ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1946. gada Konvencijas par kvalificētu matrožu sertifikāciju (Nr. 74) dalībvalsts, var turpināt atjaunināt un atkārtoti apstiprināt sertifikātus saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas noteikumiem. 6. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsts, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā klāja komandas sastāvā.
III NODAĻA III/1. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai norīkoto dežūrmehāniķu pienākumu pildīšanai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Katram sardzes mehāniķim pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai norīkotajam dežūrmehāniķim periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, jābūt kompetences sertifikātam. 2. Sertifikāta pretendentiem: 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 2.2. jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, kas ir daļa no apstiprinātās mācību programmas un ietver apmācību uz kuģa atbilstoši STCW kodeksa A-III/1. iedaļas prasībām, ko dokumentē apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī pabeigušiem ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienoto praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, no kuras vismaz 30 mēneši ir nostrādāti mašīntelpā, 2.3. paredzētās jūras prakses laikā vismaz sešus mēnešus jābūt pildījušiem mašīntelpas sardzes pienākumus vecākā mehāniķa vai kvalificēta kuģa mehāniķa pārraudzībā, 2.4. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/1. iedaļā, un 2.5. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. III/2. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 3000 kW 1. Ikvienam vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda vismaz 3000 kW, jābūt kompetences sertifikātam. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kuras izvirza sardzes mehāniķim uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, un jābūt nostrādājušiem šādu apstiprinātu jūras cenzu šajā amatā: 2.1.1. otrā mehāniķa sertifikāta saņemšanai - vismaz 12 mēnešus kvalificēta mehāniķa amatā, un 2.1.2. vecākā mehāniķa sertifikāta saņemšanai - vismaz 36 mēnešus; tomēr minēto jūras cenzu var samazināt līdz periodam, kas ilgst vismaz 24 mēnešus, ja vismaz 12 mēneši šī jūras cenza laikā ir nostrādāti otrā mehāniķa amatā, un 2.2. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/2. iedaļā. III/3. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW 1. Ikvienam vecākajam mehāniķim un otrajam mehāniķim uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3000 kW, jābūt kompetences sertifikātam. 2. Ikvienam sertifikāta pretendentam 2.1. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kuras izvirza sardzes mehāniķim, un 2.1.1. otrā mehāniķa sertifikāta saņemšanai ir jābūt vismaz 12 mēnešu ilgam apstiprinātam jūras cenzam mehāniķa palīga vai sardzes mehāniķa amatā, un 2.1.2. vecākā mehāniķa sertifikāta saņemšanai ir jābūt vismaz 24 mēnešu ilgam apstiprinātam jūras cenzam, kura laikā ir vismaz 12 mēnešus jābūt nostrādājušam otrā mehāniķa amatā, un 2.2. jābūt pabeigušam apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/3. iedaļā. 3. Ikviens mehāniķis, kas ir kvalificēts otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir vismaz 3000 kW, var strādāt vecākā mehāniķa amatā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka nekā 3000 kW, ar nosacījumu, ka sertifikāts ir atbilstoši apstiprināts. III/4. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas sardzes jūrniekiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā 1. Ikvienam ierindas sardzes jūrniekam, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā ar apkalpi vai mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, un kas nav ierindas jūrnieks, kurš iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieks, kurš veic nekvalificētus pienākumus, jābūt pienācīgi sertificētam šādu pienākumu pildīšanai. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jābūt vismaz 16 gadus veciem, 2.2. jābūt pabeigušiem 2.2.1. apstiprinātu jūras cenzu, tostarp vismaz sešus mēnešus ilgu apmācību un darba pieredzi, vai 2.2.2. atbilstošu apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, kura ietver vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un 2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/4. iedaļā. 3. Jūras prakse, apmācība un pieredze, kas prasīta 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā, ir saistīta ar mašīntelpas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic tiešā kvalificēta kuģa mehāniķa vai kvalificēta ierindas jūrnieka pārraudzībā. III/5. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem motoristiem, kas strādā mašīntelpā ar apkalpi vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību 1. Ikvienam kvalificētam motoristam, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, jābūt pienācīgi sertificētam. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 2.2. jāatbilst sertificēšanas prasībām, kas noteiktas ierindas sardzes jūrniekiem, kuri pilda savus pienākumus mašīntelpā ar apkalpi vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību, 2.3. jābūt sertificētiem ierindas sardzes jūrniekiem, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā, un nostrādājušiem šādu apstiprinātu jūras cenzu mašīntelpā: 2.3.1. vismaz 12 mēnešus vai 2.3.2. vismaz 6 mēnešus un pabeigušiem atbilstošu apmācības programmu, un 2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/5. iedaļā. 3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pretendentiem uz ierindas jūrnieka sertifikātu, kas pilda savus pienākumus mašīntelpā, ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas noteikti STCW kodeksa A-III/5. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju. 4. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsti, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā mašīntelpā. III/6. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektromehāniķiem 1. Ikvienam elektromehāniķim, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda vismaz 750 kW, jābūt atbilstošam kompetences sertifikātam. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 2.2. jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, kas ir daļa no apstiprinātās mācību programmas atbilstoši STCW kodeksa A-III/6. iedaļas prasībām, tostarp vismaz 6 mēnešus nostrādājušiem uz kuģiem jūrā, un kuru dokumentē apstiprinātajā prakses grāmatā, vai arī jābūt pabeigušiem ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu praktisko apmācību krasta darbnīcās un uz kuģiem jūrā, tostarp vismaz 30 mēnešus nostrādājušiem mašīntelpā, 2.3. jābūt pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/6. iedaļā, un 2.4. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1.-4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1.-4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. 3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā elektromehāniķu sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas paredzēti STCW kodeksa A-III/6. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjaunina savu kvalifikāciju. 4. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsti, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā uz kuģa un atbilst STCW kodeksa A-III/6. iedaļā noteiktajiem kompetences standartiem. 5. Neatkarīgi no prasībām, kas izklāstītas 1.-4. punktā, dalībvalsts var uzskatīt, ka atbilstoši kvalificēta persona var pildīt atsevišķas funkcijas, kas norādītas A-III/6. iedaļā. III/7. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektriķiem 1. Ikvienam elektriķim, kas strādā uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir vismaz 750 kW, jābūt pienācīgi sertificētam. 2. Sertifikāta pretendentiem 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 2.2. tiem jābūt 2.2.1. pabeigušiem apstiprinātu jūras praksi, tostarp ieguvušiem vismaz 12 mēnešus ilgu mācību un darba pieredzi, vai 2.2.2. pabeigušiem apstiprinātu apmācības programmu, tostarp apstiprinātu jūras praksi, kuras ilgums ir vismaz 6 mēneši, vai 2.2.3. ieguvušiem kvalifikāciju, kas atbilst A-III/7. tabulā norādītajām tehniskajām kompetencēm, un pabeigušiem apstiprinātu jūras praksi, kuras ilgums ir vismaz 3 mēneši, un 2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/7. iedaļā. 3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā elektriķa sertifikātu pretendentiem ir izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim, salīdzina ar tiem standartiem, kas paredzēti STCW kodeksa A-III/7. iedaļā, un nosaka, vai ir jāpieprasa, lai šie darbinieki atjauninātu savu kvalifikāciju. 4. Dalībvalsts var uzskatīt, ka jūrnieki atbilst šo noteikumu prasībām, ja viņi pēdējo 60 mēnešu laikā, pirms STCW konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo dalībvalsts, vismaz 12 mēnešus ir nostrādājuši attiecīgā amatā uz kuģa un atbilst STCW kodeksa A-III/7. iedaļā noteiktajam kompetences standartam. 5. Neatkarīgi no prasībām, kas izklāstītas 1.-4. punktā, dalībvalsts var uzskatīt, ka atbilstoši kvalificēta persona drīkst pildīt atsevišķas funkcijas, kas norādītas A-III/7. iedaļā.
IV NODAĻA Paskaidrojums Obligātie noteikumi attiecībā uz radiosakaru sardzes pildīšanu ir izklāstīti Radionoteikumos un grozītajā 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras. Noteikumi par radiosakaru ekspluatāciju ir izklāstīti grozītajā 1974. gada SOLAS Konvencijā un Organizācijas pieņemtajās vadlīnijās.* IV/1. noteikums Piemērošana 1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuri darbojas Pasaules jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS) saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras. 2. Radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuriem nav jāatbilst GMDSS noteikumiem SOLAS konvencijas IV nodaļā, nav obligāti jāizpilda šīs nodaļas prasības. Tomēr radiosakaru operatoriem uz šiem kuģiem ir jāatbilst Radionoteikumiem. Administrācija nodrošina to, lai šādiem radiosakaru operatoriem izsniegtu vai attiecībā uz šādiem radiosakaru operatoriem atzītu atbilstošus sertifikātus, kas paredzēti Radionoteikumos. IV/2. noteikums Obligātās minimālās sertificēšanas prasības GMDSS radiosakaru operatoriem 1. Ikvienai personai, kas atbild par radiosakaru operatoru pienākumiem vai pilda tos uz kuģa, kuram jābūt līdzdalīgam GMDSS sistēmā, jābūt atbilstošam sertifikātam saistībā ar GMDSS, kuru saskaņā ar Radionoteikumiem izdevusi vai atzinusi Administrācija. 2. Turklāt ikvienam pretendentam kompetences sertificēšanai atbilstīgi šiem noteikumiem darbam uz kuģiem, uz kuriem saskaņā ar grozīto 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras jābūt radiosakaru iekārtām, 2.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem un 2.2. pabeigušiem apstiprinātu izglītības un apmācības programmu un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-IV/2. iedaļā. * Noteikumus par Pasaules jūras avāriju un drošības sistēmu (GMDSS) saistībā ar A3 un A4 jūras rajonu sk. Radiosakaru ekspluatācijas vadlīnijās, ko Organizācija pieņēma ar Rezolūciju A.702(17).
V SADAĻA V/1-1. noteikums Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem 1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti noteikti uzdevumi un pienākumi saistībā ar kravu vai kravu aprīkojumu uz naftas un ķīmisko vielu tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā. 2. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā jābūt pabeigušam pamatapmācību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un 2.1. vismaz trīs mēnešus ilgu jūras cenzu uz naftas vai ķīmisko vielu tankkuģa un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā, vai 2.2. apstiprinātu pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā. 3. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu jūras pārgājienā, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz naftas tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina to, ka tie ir pabeiguši padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā. 4. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā 4.1. jāatbilst prasībām, kas noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un, 4.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un jābūt 4.2.1. pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz naftas tankkuģa, vai 4.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz naftas tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un 4.3. pabeigušam apstiprinātu paplašināto apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 2. punktā. 5. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu jūras pārgājienos, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz ķīmisko vielu tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā. 6. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā 6.1. jāatbilst prasībām, kas noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un, 6.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību naftas un ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un jābūt 6.2.1. pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz ķīmisko vielu tankkuģa, vai 6.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz ķīmisko vielu tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un 6.3. pabeigušam apstiprinātu paplašinātu apmācību ķīmisko vielu tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 3. punktā. 7. Administrācijas nodrošina prasmju sertifikāta izdošanu tiem jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā attiecīgi ar 2., 4. vai 6. punktu, vai arī esošā kompetences vai prasmju sertifikāta pienācīgu apstiprināšanu. V/1-2. noteikums Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības sašķidrinātas gāzes tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem 1. Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti noteikti uzdevumi un pienākumi saistībā ar kravu vai kravu aprīkojumu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operācijās. 2. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā jābūt pabeigušam pamatapmācību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un 2.1. vismaz trīs mēnešus ilgu jūras cenzu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā, vai 2.2. apstiprinātu pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā. 3. Kuģu kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un ikvienai personai, kas ir tieši atbildīga par kravas iekraušanu, tilpņu iztukšošanu, kravas aprūpēšanu tranzītā, kravas pārkraušanu, tilpņu tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām operācijām uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, jābūt sertifikātam, kas apliecina to, ka viņi ir pabeiguši paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā. 4. Ikvienam pretendentam sertifikāta saņemšanai par paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā, 4.1. jāatbilst prasībām, kuras noteiktas tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka tie ir pabeiguši pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un, 4.2. jābūt kvalificētam tāda sertifikāta saņemšanai, kas apliecina, ka viņš ir pabeidzis pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā, un 4.2.1. jābūt pabeigušam vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, vai 4.2.2. pabeigušam vismaz vienu mēnesi ilgu apmācības programmu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa kā ārštata darbiniekam, tostarp veikušam vismaz trīs iekraušanas un vismaz trīs izkraušanas operācijas, kas ir dokumentēts apstiprinātajā prakses grāmatā, ņemot vērā norādījumus B-V/1. iedaļā, un 4.3. pabeigušam apstiprinātu paplašinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā un jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 2. punktā. 5. Administrācijas nodrošina prasmju sertifikāta izdošanu tiem jūrniekiem, kas ir kvalificēti saskaņā attiecīgi ar 2. vai 4. punktu, vai arī esošā kompetences vai prasmju sertifikāta pienācīgu apstiprināšanu. V/2. noteikums Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam 1. Šo noteikumu piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus. Administrācijas nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri veic vietējos reisus. 2. Pirms jūrniekiem uztic veikt darba pienākumus uz pasažieru kuģiem, tiem jābūt pabeigušiem apmācību, kas paredzēta še turpmāk 4.-7. punktā, atbilstoši savam amatam, pienākumiem un atbildībai. 3. Jūrniekiem, kuriem jābūt apmācītiem saskaņā ar 4., 6. un 7. punktu še turpmāk, ik pēc laikposma, kas nepārsniedz piecus gadus, jāpiedalās atbilstošos kvalifikācijas atjaunināšanas kursos, vai arī tiem ir jāpierāda, ka viņi iepriekšējo piecu gadu laikā ir sasnieguši nepieciešamo kompetences līmeni. 4. Kapteiņiem, virsniekiem un pārējam personālam, kas trauksmju sarakstā norīkoti ārkārtas situācijās sniegt palīdzību pasažieriem uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem apmācību pūļa vadībā saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktu. 5. Darbiniekiem, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem drošības apmācības programmu saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktu. 6. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un visām personām, kas trauksmju sarakstā norīkotas uzņemties atbildību par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušām apstiprinātu apmācības programmu krīzes vadības un cilvēku uzvedības jomā saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktu. 7. Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un visām citām personām, kas tieši atbild par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai kuģa korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, jābūt pabeigušiem apstiprinātu apmācības programmu pasažieru drošības, kravas drošības un kuģa korpusa drošības jautājumos saskaņā ar STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktu. 8. Administrācijas nodrošina to, lai ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma prasībām, izsniegtu dokumentāru pierādījumu par pabeigto apmācības programmu.
VI NODAĻA VI/1. noteikums Obligātās minimālās prasības attiecībā uz drošības ievadapmācības, pamatapmācības un instruktāžas kursu, kas jāapgūst visiem jūrniekiem 1. Jūrniekiem jāapgūst drošības ievadapmācības un pamatapmācības vai instruktāžas kurss saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un jāatbilst tajā noteiktajam attiecīgam kompetences standartam. 2. Ja pamatapmācība nav iekļauta kvalifikācijā, kas nepieciešama sertifikāta saņemšanai, izdod prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis pamatapmācības kursu. VI/2. noteikums Obligātās minimālās prasības sertifikātu izsniegšanai par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem, glābšanas laivām un ātrgaitas glābšanas laivām 1. Pretendentiem prasmju sertifikāta saņemšanai darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas, 1.1. jābūt vismaz 18 gadus veciem, 1.2. pabeigušiem vismaz 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras cenzu vai apmeklējušiem apstiprinātu apmācības kursu un pabeigušiem vismaz sešus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, un 1.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 1.- 4. punktā attiecībā uz prasmju sertifikātiem darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām. 2. Ikvienam pretendentam prasmju sertifikāta saņemšanai darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām 2.1. jābūt saņēmušam prasmju sertifikātu darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas, 2.2. jābūt apmeklējušam apstiprinātu apmācības kursu un 2.3. jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 7.-10. punktā attiecībā uz prasmju sertifikātiem darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām. VI/3. noteikums Obligātās minimālās prasības attiecībā uz paplašinātu apmācību ugunsdzēšanā 1. Jūrniekiem, kas norīkoti vadīt ugunsdzēsības operācijas, jābūt veiksmīgi apguvušiem paplašinātu sagatavošanas kursu ugunsdzēsības tehnikā, kurā īpašs uzsvars liekts uz ugunsdzēsības organizēšanu, taktiku un vadību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/3. iedaļas 1.-4. punkta noteikumiem, un jāatbilst tur noteiktajam kompetences standartam. 2. Ja paplašināta apmācība ugunsdzēšanā nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis paplašinātu apmācības kursu ugunsdzēšanā. VI/4. noteikums Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un medicīnisko aprūpi 1. Jūrniekiem, kuri norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, jāatbilst pirmās medicīniskās palīdzības kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 1.-3. punktā. 2. Jūrniekiem, kuru pārziņā ir medicīniskā aprūpe uz kuģa, jāatbilst medicīniskās aprūpes uz kuģiem kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 4.-6. punktā. 3. Ja apmācība pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis apmācības kursu pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē. VI/5. noteikums Obligātās minimālās prasības kuģa aizsardzības virsnieka prasmju sertifikāta izsniegšanai 1. Ikvienam kuģa aizsardzības virsnieka prasmju sertifikāta pretendentam 1.1. jābūt pabeigušam apstiprinātu jūras cenzu, kura ilgums ir vismaz 12 mēneši, vai pabeigušam atbilstošu jūras praksi un ieguvušam zināšanas par kuģa operācijām, un 1.2. jāatbilst kompetences standartam, kas kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta saņemšanai noteikts STCW kodeksa A-VI/5. iedaļas 1.-4. punktā. 2. Administrācijas nodrošina to, lai personai, kuras kvalifikācija ir atzīta par atbilstošu šā noteikuma nosacījumiem, izsniegtu prasmju sertifikātu. VI/6. noteikums Obligātās minimālās prasības attiecībā uz aizsardzības apmācību un instruktāžu visiem jūrniekiem 1. Jūrnieki saņem aizsardzības ievadapmācību un aizsardzības izpratnes apmācību vai aizsardzības instruktāžu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1.-6. punktu un atbilst tur noteiktajam attiecīgajam kompetences standartam. 2. Ja aizsardzības izpratne nav iekļauta kvalifikācijā, kas nepieciešama sertifikāta saņemšanai, izdod prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis aizsardzības izpratnes apmācības kursu. 3. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pirms šā noteikuma stāšanās spēkā bija noteikusi jūrniekiem, kam ir attiecīga kvalifikācija vai kas var ar dokumentiem pierādīt attiecīgu kvalifikāciju, salīdzina ar standartiem, kuri noteikti STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 4. punktā, un lemj, vai ir jāpieprasa, lai šie jūrnieki atjauninātu savu kvalifikāciju. Jūrnieki, kuriem uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi 4. Jūrnieki, kuriem uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 6.-8. punktā. 5. Ja apmācība uzticēto aizsardzības pienākumu veikšanā nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, tad attiecīgi izsniedz prasmju sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis apmācības kursu attiecīgo aizsardzības pienākumu veikšanā. 6. Ikviena dalībvalsts kompetences standartus, kurus tā pirms šā noteikuma stāšanās spēkā bija noteikusi jūrniekiem, kam uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi un kam ir attiecīga kvalifikācija vai kas var ar dokumentiem pierādīt attiecīgu kvalifikāciju, salīdzina ar standartiem, kuri noteikti STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 8. punktā, un lemj, vai ir jāpieprasa, lai šie jūrnieki atjauninātu savu kvalifikāciju.
VII NODAĻA VII/1. noteikums Alternatīvu sertifikātu izsniegšana 1. Neatkarīgi no sertificēšanas prasībām, kas noteiktas šā pielikuma II un III nodaļā, dalībvalstis var nolemt izsniegt vai atļaut izsniegt sertifikātus, kas nav paredzēti minēto nodaļu noteikumos, ar šādiem noteikumiem: 1.1. saistītās funkcijas un atbildības līmeņus, kas jānorāda sertifikātos un apstiprinājumos, izvēlas no tiem un identiskus tiem, kas norādīti STCW kodeksa A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4., A-II/5., A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4., A-III/5. un A-IV/2. iedaļā; 1.2. pretendenti ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un apmācības kursu un atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti attiecīgajās STCW kodeksa iedaļās un noteikti šā kodeksa A-VII/1. iedaļā attiecībā uz funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda sertifikātos un apstiprinājumos; 1.3. pretendenti ir pabeiguši apstiprinātu jūras praksi, kas ir atbilstoša to funkciju un līmeņu izpildei, kuri jānorāda sertifikātā. Minimālais jūras prakses ilgums ir līdzvērtīgs tam jūras prakses ilgumam, kas paredzēts šā pielikuma II un III nodaļā. Tomēr minimālais jūras prakses ilgums nav mazāks, kā noteikts STCW kodeksa A-VII/2. iedaļā; 1.4. sertifikāta pretendenti, kuriem jāveic navigācijas funkcija izpildes līmenī, atbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām uzticēto radiosakaru operatoru pienākumu pildīšanai saskaņā ar Radionoteikumiem un 1.5. sertifikātus izsniedz saskaņā ar I/2. noteikuma prasībām un noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa VII nodaļā. 2. Nevienu sertifikātu neizdod saskaņā ar šo nodaļu, ja vien dalībvalsts nav Organizācijai sniegusi informāciju saskaņā ar IV pantu un I/7. noteikumu. VII/2. noteikums Jūrnieku sertificēšana 1. Visiem jūrniekiem, kuri pilda jebkuru funkciju vai funkciju grupu, kas noteikta STCW kodeksa II nodaļas A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4 vai A-II/5. tabulā vai III nodaļas A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4. vai A-III/5. tabulā, vai IV nodaļas A-IV/2. tabulā, jābūt atbilstošam kompetences vai prasmju sertifikātam. VII/3. noteikums Principi, kas reglamentē alternatīvo sertifikātu izsniegšanu 1. Ikviena dalībvalsts, kas nolemj izsniegt vai atļaut izsniegt alternatīvos sertifikātus, nodrošina šādu principu ievērošanu: 1.1. neievieš alternatīvu sertificēšanas sistēmu, ja tā nenodrošina tādu drošības līmeni jūrā un tai nav tādas preventīvas ietekmes attiecībā uz piesārņojumu, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta pārējās nodaļās, un 1.2. jebkuros noteikumos par alternatīviem sertifikātiem, kurus izsniedz saskaņā ar šo nodaļu, paredz sertifikātu savstarpējo aizvietojamību ar sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar pārējām nodaļām. 2. Savstarpējās aizvietojamības princips 1. punktā nodrošina to, lai 2.1. gan jūrnieki, kas sertificēti saskaņā ar II un/vai III nodaļas noteikumiem, gan jūrnieki, kas sertificēti saskaņā ar VII nodaļu, spētu strādāt uz kuģiem ar tradicionālu vai cita veida kuģa organizācijas formu un lai 2.2. jūrniekus neapmācītu darbam uz kuģiem ar īpašām kuģa organizācijas formām tā, ka tas mazinātu viņu spēju izmantot savas prasmes citur. 3. Izsniedzot sertifikātus saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ņem vērā šādus principus: 3.1. alternatīvo sertifikātu izsniegšanu neizmanto, lai 3.1.1. samazinātu kuģa apkalpes locekļu skaitu, 3.1.2. samazinātu jūrnieku profesionalitātes vai kvalifikācijas līmeni vai 3.1.3. attaisnotu to, ka jebkuras konkrētas sardzes laikā gan mašīntelpas, gan klāja sardzes virsnieku pienākumus uzdod veikt jūrniekam, kam ir tikai viens sertifikāts, un 3.2. kuģa vadību uztic kuģa kapteinim, un alternatīvas sertificēšanas kārtības īstenošana nelabvēlīgi neietekmē kapteiņa un citu personu juridisko statusu un pilnvaras. 4. Principi, kas ietverti šā noteikuma 1. un 2. punktā, nodrošina gan klāja virsnieku, gan kuģa mehāniķu kompetences saglabāšanu.
VIII
NODAĻA VIII/1. noteikums Gatavība sardzei 1. Lai novērstu noguruma rašanos, ikviena Administrācija: 1.1. nosaka un nodrošina atpūtas laiku sardzes personālam un tām personām, kuru pienākumi saistīti ar drošību, piesārņojuma novēršanu un aizsardzību saskaņā ar STCW kodeksa A-VIII/1. iedaļu, un 1.2. pieprasa sardzes sistēmas organizēt tā, lai nogurums nemazinātu sardzes personāla rīcībspēju, un pienākumus organizēt tā, lai gan pirmajā sardzes maiņā pēc reisa uzsākšanas, gan turpmākajās maiņās personāls būtu pietiekami atpūties un citādā ziņā gatavs sardzes pienākumu pildīšanai. 2. Lai novērstu alkohola un narkotiku pārmērīgu lietošanu, ikviena Administrācija nodrošina atbilstošu pasākumu veikšanu saskaņā ar A-VIII/1. iedaļas noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā norādījumus, kas sniegti STCW kodeksa B-VIII/1. iedaļā. VIII/2. noteikums Sardzes organizēšana un principi 1. Administrācijas vērš kompāniju, kuģu kapteiņu, vecāko mehāniķu un visa sardzes personāla uzmanību uz STCW kodeksā izklāstītajām prasībām, principiem un norādījumiem, kas jāievēro, lai uz visiem jūras kuģiem vienmēr nodrošinātu nepārtraukti drošu sardzi vai sardzi, kas ir atbilstoša pastāvošajiem apstākļiem un nosacījumiem. 2. Administrācijas ikvienam kuģa kapteinim pieprasa nodrošināt to, ka sardzes organizēšana ir atbilstoša, lai saglabātu drošu sardzi, ņemot vērā pastāvošos apstākļus un nosacījumus, un lai kapteiņa vispārējā vadībā: 2.1. navigācijas sardzes virsnieki būtu atbildīgi par kuģa drošu kuģošanu savas sardzes laikā, kad tie fiziski vienmēr atrodas uz komandtiltiņa vai kādā vietā tā tiešā tuvumā, piemēram, karšu telpā vai komandtiltiņa vadības telpā, 2.2. radiosakaru operatori savas dežūras laikā būtu atbildīgi par nepārtrauktu radiosardzi atbilstošās frekvencēs, 2.3. sardzes mehāniķi saskaņā ar STCW kodeksu vecākā mehāniķa vadībā būtu nekavējoties pieejami un gatavībā ierasties mašīntelpā un, kad tas vajadzīgs, būtu fiziski klātesoši mašīntelpā savu atbildības periodu laikā, 2.4. tiktu uzturēta atbilstoša un lietderīga sardze drošības nodrošināšanai visu laiku, kamēr kuģis ir noenkurots vai pietauvots, ja uz kuģa ir bīstama krava, tad, organizējot šādu sardzi, pilnībā tiktu ņemts vērā šīs bīstamās kravas veids, daudzums, iepakojums un izvietojums un visi īpašie nosacījumi, kādi var pastāvēt uz kuģa, jūrā vai krastā, un 2.5. atbilstošā gadījumā drošības labad tiktu uzturēta atbilstoša un rīkoties spējīga sardze." ________________________
KONFERENCES DARBA REZULTĀTĀ IZSTRĀDĀTĀ NOBEIGUMA AKTA UN VISU DOKUMENTU, REZOLŪCIJU UN IETEIKUMU PIEŅEMŠANA2. REZOLŪCIJAS PROJEKTSJŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA GROZĪJUMU PIEŅEMŠANADokumentu izstrādes komitejas pārbaudīts un apstiprināts teksts 2010. gada Manilas konference, PIEŅĒMUSI 1. rezolūciju par grozījumiem 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanu (STCW); ATZĪSTOT, ka ir svarīgi noteikt sīki izstrādātus kompetences standartus un citus obligātos noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka visi jūrnieki ir pienācīgi izglītoti un sagatavoti un ieguvuši atbilstošu pieredzi, prasmes un kompetenci savu pienākumu pildīšanai tādā veidā, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības un īpašuma drošību jūrā un jūras vides aizsardzību; ATZĪSTOT ARĪ nepieciešamību nodrošināt iespējas laikus grozīt šos obligātos standartus un noteikumus, lai efektīvi reaģētu uz izmaiņām kuģos izmantotajā tehnoloģijā, operācijās, praksē un procedūrās; ATGĀDINOT, ka lielu procentuālo daļu no jūras nelaimes gadījumiem un piesārņojuma gadījumiem ir izraisījušas cilvēku kļūdas; SAPROTOT, ka efektīvs veids, kā samazināt ar cilvēku kļūdām saistītos riskus jūras kuģu ekspluatācijā, ir nodrošināt, lai jūrniekiem, kas nodarbināti uz šādiem kuģiem, piemērotu visaugstākos iespējamos sagatavošanas, sertificēšanas un kompetences standartus; VĒLOTIES panākt un saglabāt visaugstākos iespējamos standartus dzīvības un īpašuma drošības garantēšanai gan jūrā, gan ostā un vides aizsardzībai; APSVĒRUSI Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa grozījumus, kas ietverti A daļā "Obligātie standarti attiecībā uz grozītajiem 1978. gada STCW konvencijas pielikuma noteikumiem" un B daļā "Ieteicamie norādījumi attiecībā uz grozītajiem STCW konvencijas noteikumiem" un kas ierosināti un izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm; IEVĒROJOT, ka 2. punkts 1978. gada STCW Konvencijas pielikuma I/1. noteikumā paredz, ka STCW kodeksa A daļas grozījumus pieņem, ievieš un izpilda saskaņā ar Konvencijas XII panta nosacījumiem par pielikuma grozījumu procedūru; IZSKATĪJUSI ierosinātos STCW kodeksa grozījumus, kas izplatīti visiem Organizācijas biedriem un visām Konvencijas dalībvalstīm, 1. PIEŅEM šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītos grozījumus Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksā, 2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta vii) daļu, ka minētie STCW kodeksa grozījumi ir uzskatāmi par pieņemtiem 2011. gada 1. jūlijā, ja vien vairāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu vai dalībvalstis, kuru tirdzniecības flotes kopā veido ne mazāk kā 50 % no visas pasaules 100 BRT un lielākas bruto tilpības kuģu tirdzniecības flotes kopējās bruto tilpības, līdz minētajam datumam nav ģenerālsekretāram darījušas zināmus savus iebildumus pret šiem grozījumiem, 3. AICINA Konvencijas dalībvalstis ņemt vērā to, ka saskaņā ar Konvencijas XII panta l. punkta a) apakšpunkta ix) daļu pielikumā iekļautie STCW kodeksa grozījumi stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, ja tie tiks pieņemti saskaņā ar šīs rezolūcijas 2. punktu, 4. IESAKA visām 1978. gada STCW konvencijas dalībvalstīm no datuma, kurā stāsies spēkā STCW kodeksa A daļas grozījumi, ņemt vērā grozītajā STCW kodeksa B daļā ietvertos norādījumus, 5. LŪDZ Kuģošanas drošības komitejai atbilstošā gadījumā pārskatīt un grozīt STCW kodeksu, 6. LŪDZ Organizācijas ģenerālsekretāru nosūtīt visām Konvencijas dalībvalstīm šīs rezolūcijas un tās pielikumā ietverto STCW kodeksa grozījumu teksta kopijas, 7. LŪDZ ģenerālsekretāru šīs rezolūcijas un tās pielikuma kopijas nosūtīt arī visiem tiem Organizācijas biedriem, kas nav šīs Konvencijas dalībvalstis. ***
1. PIELIKUMS JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS (STCW) KODEKSA GROZĪJUMU PROJEKTS 1. Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas (STCW) kodeksa A daļu aizstāj ar šādu tekstu: "A DAĻA Ievads 1. Šī STCW kodeksa daļa ietver obligātus noteikumus, uz kuriem ir īpaša atsauce grozītās 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk tekstā - "STCW konvencija") pielikumā. Šajos noteikumos ir sīki izklāstīti minimālie standarti, kas dalībvalstīm jāievēro, lai pilnībā īstenotu Konvenciju. 2. Šajā daļā ir ietverti arī kompetences standarti, kas pretendentiem jādemonstrē, lai tiktu izsniegti kompetences sertifikāti, kuri paredzēti saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem, un lai pagarinātu to derīguma termiņu. Lai precizētu saikni starp alternatīvās sertificēšanas noteikumiem, kas minēti VII nodaļā, un sertificēšanas noteikumiem, kas minēti II, III un IV nodaļā, kompetences standartos noteiktās prasmes ir atbilstoši sagrupētas atbilstoši šādām septiņām funkcijām: 1) kuģošana, 2) kravu apstrāde un izvietošana, 3) kuģu procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa, 4) kuģu mehāniskās iekārtas, 5) elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas, 6) tehniskā apkope un remonts, 7) radiosakari šādos atbildības līmeņos: 1) vadības līmenī, 2) operatīvajā līmenī, 3) izpildes līmenī. Funkcijas un atbildības līmeņi ir norādīti šīs daļas II, III un IV nodaļā sniegto kompetences standartu tabulu apakšvirsrakstos. Funkciju apjomu konkrētā atbildības līmenī, kas norādīts apakšvirsrakstā, nosaka prasmes, kuras uzskaitītas tabulas 1. slejā. Termini "funkcija" un "atbildības līmenis" ir vispārīgi definēti Kodeksa A-I/1. iedaļā. 3. Šīs daļas iedaļu numerācija atbilst STCW konvencijas pielikumā ietverto noteikumu numerācijai. Sadaļu teksts var būt iedalīts numurētās daļās un punktos, bet šādu numerāciju izmanto tikai attiecīgās iedaļas tekstā.
I NODAĻA A-I/1. iedaļa Definīcijas un paskaidrojumi 1. Konvencijas II pantā un I/1. noteikumā ietvertās definīcijas un paskaidrojumi attiecas arī uz šā Kodeksa A daļā un B daļā lietotajiem terminiem. Turklāt šādas papildu definīcijas attiecas tikai uz šo Kodeksu: 1.1. "kompetences standarts" ir lietpratīguma līmenis, kas jāsasniedz pienācīgai funkciju izpildei uz kuģa saskaņā ar šeit izklāstītajiem starptautiski saskaņotajiem kritērijiem, kuri ietver noteiktos zināšanu, izpratnes un pierādītu prasmju standartus; 1.2. "vadības līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar: 1.2.1. darbu, kuru uz jūras kuģa veic personas, kas pilda kapteiņa, vecākā kapteiņa palīga, vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa pienākumus, un 1.2.2. pienākumu nodrošināt, lai noteiktā atbildības jomā tiktu pienācīgi izpildītas visas funkcijas; 1.3. "operatīvais līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar: 1.3.1. darbu, kuru uz jūras kuģa veic personas, kas pilda navigācijas sardzes vai mašīntelpas sardzes virsnieka pienākumus vai periodiski bez apkalpes esošās mašīntelpās norīkota mehāniķa pienākumus, vai radiosakaru operatora pienākumus, un 1.3.2. tiešu kontroli pār visu funkciju izpildi noteiktā atbildības jomā saskaņā ar atbilstošajām procedūrām un tādas personas vadībā, kura šajā atbildības zonā strādā vadības līmenī; 1.4. "izpildes līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar uzdoto uzdevumu pildīšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos uz jūras kuģa tādas personas vadībā, kura strādā operatīvajā vai vadības līmenī; 1.5. "vērtēšanas kritēriji" ir ieraksti A daļas "Kompetences obligāto standartu specifikācijas" tabulu 4. slejā, un tie vērtētājam ļauj spriest, vai pretendents var vai nevar veikt attiecīgos uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, un 1.6. "neatkarīgs vērtējums" ir vērtējums, ko atbilstoši kvalificētas personas, kuras ir neatkarīgas no vērtējamās vienības vai darbības vai pie tās nepieder, veic ar mērķi pārbaudīt, ka administratīvās un darba procedūras visos līmeņos tiek vadītas, organizētas, izpildītas un iekšēji kontrolētas, lai nodrošinātu to atbilstību noteiktajiem mērķiem un piemērotību šo mērķu sasniegšanai. A-I/2. iedaļa Sertifikāti un apstiprinājumi 1. Ja apstiprinājums, kas nepieciešams atbilstoši Konvencijas VI pantam, ir iekļauts pašā sertifikāta tekstā, kā paredz I/2. noteikuma 6. punkts, sertifikātam jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā sertifikāta derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts sertifikāta otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja sertifikāts pēc termiņa beigšanās ir jānomaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.
(Oficiālais zīmogs) (VALSTS) SERTIFIKĀTS, KAS IZDOTS SASKAŅĀ AR NOTEIKUMIEM, KURUS PAREDZ 1978. GADA STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM) ........................................................... valdība apliecina, ka ………………............………..…….. ir atzīts par pienācīgi kvalificētu saskaņā ar iepriekšminētās Konvencijas (ar grozījumiem) ……............…… noteikuma prasībām un ir atzīts par kompetentu, lai, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, veiktu šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā sertifikāta derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:
Šā sertifikāta likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:
Šā sertifikāta oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks. Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums ..................................................................................................................................... Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................
2. Izņemot 1. punktā paredzēto, veidlapai, ko izmanto, lai apstiprinātu sertifikāta izdošanu, jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts apstiprinājuma otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja apstiprinājums pēc termiņa beigšanās ir jāapmaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.
(Oficiālais zīmogs) (VALSTS) APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA, KA SERTIFIKĀTS IR IZDOTS SASKAŅĀ AR 1978. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM) ............................................................. valdība apliecina, ka sertifikāts Nr. ............... ir izdots …………………........…….., kurš atzīts par pienācīgi kvalificētu saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas (ar grozījumiem) ………........… noteikuma prasībām un ir atzīts par kompetentu, lai, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, veiktu šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:
Šā apstiprinājuma likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:
Šā apstiprinājuma oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks. Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums ..................................................................................................................................... Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................
3. Veidlapai, ko izmanto, lai apstiprinātu sertifikāta atzīšanu, jāatbilst turpmāk norādītajam paraugam, bet frāzi "vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa jebkura pagarinājuma beigām, kurš var būt norādīts apstiprinājuma otrā pusē", kas norādīta veidlapas priekšpusē, un noteikumus attiecībā uz derīguma termiņa pagarinājuma ierakstu veidlapas otrā pusē izlaiž, ja apstiprinājums pēc termiņa beigšanās ir jāapmaina. Norādījumi par veidlapas aizpildīšanu ir sniegti šā Kodeksa B-I/2. iedaļā.
(Oficiālais zīmogs) (VALSTS) APSTIPRINĀJUMS, KAS APLIECINA, KA SERTIFIKĀTS IR ATZĪTS SASKAŅĀ AR 1978. GADA STARPTAUTISKO KONVENCIJU PAR JŪRNIEKU SAGATAVOŠANAS, SERTIFICĒŠANAS UN SARDZES PILDĪŠANAS STANDARTIEM (AR GROZĪJUMIEM) ........................................................... valdība apliecina, ka sertifikāts Nr. ..............., kuru ……………………..…….. izdevusi ........................................................... valdība vai kurš izdots šīs valdības vārdā, ir pienācīgi atzīts saskaņā ar iepriekšminētās konvencijas (ar grozījumiem) I/10. noteikuma prasībām un ka tā likumīgajam īpašniekam, ievērojot visus norādītos ierobežojumus, ir atļauts veikt šādas funkcijas minētajos līmeņos līdz …........……… vai līdz šā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājuma beigām, kas var būt norādīts nākamajā lappusē:
šā apstiprinājuma likumīgais īpašnieks var strādāt šādā amatā vai amatos, kas norādīti Administrācijas pieņemtajās kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībās:
Šā apstiprinājuma oriģinālam saskaņā ar Konvencijas I/2. noteikuma 11. punktu jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura strādā tā īpašnieks. Sertifikāta īpašnieka dzimšanas datums ..................................................................................................................................... Sertifikāta īpašnieka paraksts ........................................................................................................................................................
4. Izmantojot veidlapas, kas var atšķirties no šajā iedaļā noteiktajām, atbilstoši I/2. noteikuma 10. punktam, dalībvalstīm jānodrošina, ka visos gadījumos: 1) visa informācija attiecībā uz sertifikāta īpašnieka identitāti un personas aprakstu, tostarp vārds, uzvārds, dzimšanas datums, fotogrāfija un paraksts, kā arī datums, kurā dokuments izdots, ir redzama vienā un tajā pašā dokumenta pusē un 2) visa informācija attiecībā uz amatu vai amatiem, kuros sertifikāta īpašnieks ir tiesīgs strādāt saskaņā ar Administrācijas pieņemtajām kuģa apkalpes minimālā sastāva prasībām, kā arī attiecībā uz visiem ierobežojumiem, ir uzskatāma un viegli atrodama. SERIFIKĀTU IZDOŠANA UN REĢISTRĒŠANA Jūras prakses apstiprināšana 5. Apstiprinot Konvencijā paredzēto jūras praksi, dalībvalstīm jānodrošina, lai attiecīgā prakse atbilstu kvalifikācijai, kuras saņemšanai iesniegts pieteikums, ņemot vērā, ka papildus sākotnējai iepazīstināšanai ar darbu uz jūras kuģiem, šādas prakses mērķis ir dot jūrniekam iespēju atbilstošā uzraudzībā teorētiski un praktiski apgūt to drošo un atbilstošo jūras praksi, procedūras un kārtību, kas attiecas uz kvalifikāciju, kuras saņemšanai iesniegts pieteikums. Apmācības kursu apstiprināšana 6. Apstiprinot apmācības kursus un programmas, dalībvalstīm jāņem vērā, ka dažādi IMO standarta kursi, kas norādīti šā Kodeksa A daļā parindēs, var palīdzēt šādu kursu un programmu sagatavošanā, un jānodrošina, lai tiktu atbilstoši aptverti tajos norādītie detalizētie apmācības mērķi. Elektroniska piekļuve reģistriem 7. Uzturot elektronisko reģistru saskaņā ar I/2. noteikuma 15. punktu, jānodrošina kontrolēta elektroniskā piekļuve šādam reģistram vai reģistriem, lai dalībvalstis un uzņēmumi varētu pārliecināties par: 7.1. tā jūrnieka vārdu un uzvārdu, kuram izdots šāds sertifikāts, apstiprinājums vai cits kvalifikācijas dokuments, tā atbilstošo numuru, izdošanas datumu un derīguma termiņu, 7.2. amatu, kādā attiecīgā dokumenta īpašnieks drīkst strādāt, un visiem piemērojamajiem ierobežojumiem, 7.3. funkcijām, kuras attiecīgā dokumenta īpašnieks drīkst veikt, atļautajiem līmeņiem un visiem piemērojamajiem ierobežojumiem. Sertifikātu reģistrācijas datubāzes izstrāde 8. Īstenojot grozītās STCW Konvencijas I/2. noteikuma 14. punkta prasību attiecībā uz sertifikātu un apstiprinājumu reģistra uzturēšanu, nav vajadzīga standarta datubāze ar nosacījumu, ka visa attiecīgā informācija tiek reģistrēta un ir pieejama saskaņā ar I/2. noteikumu. 9. Saskaņā ar I/2. noteikumu ir jāreģistrē šāda informācija, un tai ir jābūt pieejamai vai nu papīra, vai elektroniskā formātā: 9.1. Sertifikāta statuss Derīgs Apturēts Anulēts Nozaudēts Iznīcināts Jāreģistrē statusa izmaiņas, norādot izmaiņu veikšanas datumu. 9.2. Sertifikātā iekļautā informācija Jūrnieka vārds un uzvārds Dzimšanas datums Valstspiederība Dzimums Vēlams, fotogrāfija Attiecīgā dokumenta numurs Izdošanas datums Derīguma termiņa beigu datums Pēdējās derīguma termiņa pagarināšanas datums Informācija par atbrīvojumu(-iem) 9.3. Ziņas par kompetenci STCW kompetences standarts (piem., II/1. noteikums) Amats Funkcija Atbildības līmenis Apstiprinājumi Ierobežojumi 9.4. Ziņas par veselības stāvokli Izdošanas datums pēdējam medicīniskajam sertifikātam, kas attiecas uz atbilstošā kompetences sertifikāta izdošanu vai derīguma termiņa pagarinājumu. A-I/3. iedaļa Principi, kas reglamentē piekrastes kuģošanu 1. Ja dalībvalsts definē piekrastes kuģošanu, lai cita starpā mainītu jautājumus, kas uzskaitīti Kodeksa A daļas II un III nodaļā ietverto kompetences standarta tabulu 2. slejā, tādu sertifikātu izdošanai, kas derīgi darbam uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuri veic šādus kuģošanu, tad jāņem vērā šādi apstākļi, ievērojot ietekmi uz visu kuģu drošību un aizsardzību un jūras vidi: 1.1. kuģa tips un pārvadājumu veids, ar ko tas nodarbojas, 1.2. kuģa bruto tilpība un galveno piedziņas iekārtu jauda (kW), 1.3. reisu veids un ilgums, 1.4. maksimālais attālums no patvēruma ostas, 1.5. atrašanās vietas noteikšanas navigācijas ierīces pārklājuma pietiekamība un precizitāte, 1.6. meteoroloģiskie apstākļi, kas parasti dominē piekrastes kuģošanas rajonā, 1.7. meklēšanā un glābšanā izmantojamo kuģa un krasta sakaru līdzekļu nodrošinājums un 1.8. krasta atbalsta dienestu pieejamība, jo īpaši tehniskās apkopes pieejamība uz kuģa. 2. Kuģi, kas veic piekrastes kuģošanu, nedrīkst veikt kuģošanu visā pasaulē, aizbildinoties, ka tie vienmēr kuģo kaimiņos esošo dalībvalstu noteiktajos piekrastes kuģošanas rajonos. A-I/4. iedaļa Kontroles procedūras 1. Novērtēšanas procedūra, kas paredzēta I/4. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunktā un ko veic, ja noticis kāds no tajā minētajiem incidentiem, jāveic kā pārbaude, vai komandas locekļiem, kuriem jābūt noteiktai kompetencei, tiešām ir prasmes, kas nepieciešamas saistībā ar attiecīgo incidentu. 2. Veicot šo novērtējumu, jāņem vērā, ka uz procedūrām uz kuģa attiecas Starptautiskais drošas pārvaldes (ISM) kodekss un ka šīs Konvencijas noteikumi attiecas tikai uz kompetenci, kas vajadzīga šo procedūru drošai izpildei. 3. Šajā Konvencijā paredzētās kontroles procedūras attiecas tikai uz atsevišķu uz kuģa esošo jūrnieku kompetences standartiem un to prasmēm attiecībā uz sardzes pildīšanu, kā noteikts šī Kodeksa A daļā. Kompetences novērtēšanu uz kuģa sāk ar jūrnieku sertifikātu pārbaudi. 4. Neatkarīgi no sertifikāta pārbaudes, veicot novērtējumu saskaņā ar I/4. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunktu, jūrniekam var prasīt attiecīgo kompetenci pierādīt viņa darba vietā. Kompetences demonstrēšana var ietvert pārbaudi, ka tiek izpildītas rīcības prasības attiecībā uz sardzes pildīšanas standartiem un ka jūrnieki atbilstoši savam kompetences līmenim pareizi rīkojas avārijas situācijās. 5. Novērtēšanā izmanto tikai tās kompetences demonstrēšanas metodes kopā ar kritērijiem tās novērtēšanai un standartu apjomu, kas minēti šā Kodeksa A daļā. 6. Ar aizsardzības aspektiem saistītā kompetence tiem jūrniekiem, kuri pilda īpašus uzdevumus saistībā ar aizsardzību, jānovērtē vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli saskaņā ar XI/2. nodaļu Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS). Visos pārējos gadījumos jāpārbauda tikai jūrnieku sertifikāti un/vai apstiprinājumi. A-I/5. iedaļa Valsts noteikumi Konvencijas I/5. noteikuma normas nevar interpretēt tā, ka tās aizliedz noteikt uzdevumus apmācībai pārrauga vadībā vai force majeure gadījumos. A-I/6. iedaļa Apmācība un novērtēšana 1. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai jūrnieku apmācību un novērtēšanu sertificēšanai saskaņā ar šo Konvenciju 1.1. veidotu saskaņā ar rakstiskām programmām, tostarp izmantojot tādas pasniegšanas metodes un līdzekļus, procedūras un mācību materiālus, kas nepieciešami, lai sasniegtu paredzēto kompetences standartu, un 1.2. veiktu, pārraudzītu, vērtētu un nodrošinātu personas, kam ir 4., 5. un 6. punktā noteiktā kvalifikācija. 2. Personas, kuras veic apmācību darba vietā vai novērtēšanu uz kuģa, to dara tikai tad, ja šādai apmācībai vai novērtēšanai nav negatīvas ietekmes uz kuģa normālu darbību un ja tās var veltīt savu laiku un uzmanību šādai apmācībai vai novērtēšanai. Instruktoru, apmācības vadītāju un vērtētāju kvalifikācija* 3. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai instruktoriem, apmācības vadītājiem un vērtētājiem būtu kvalifikācija, kas nepieciešama noteiktiem apmācības veidiem un līmeņiem vai jūrnieku kompetences novērtēšanas veidiem un līmeņiem vai nu uz kuģa, vai krastā, kā to nosaka šī Konvencija, saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. * Kursu sagatavošanā var noderēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). Apmācība darba vietā 4. Ikvienai personai, kas vai nu uz kuģa, vai krastā veic jūrnieku apmācību darba vietā, kura paredzēta, lai iegūtu kvalifikāciju, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai: 4.1. jāpārzina apmācības programma un jāsaprot konkrētā apmācības veida īpašie mērķi, 4.2. jābūt kvalifikācijai, kas nepieciešama uzdevumam, kuram notiek apmācība, un, 4.3. ja apmācību veic, izmantojot trenažieri, tad: 4.3.1. jābūt saņēmušai atbilstošus norādījumus par apmācības metodiku, izmantojot trenažierus, un 4.3.2. jābūt ar praktisku pieredzi darbā ar konkrēto izmantojamā trenažiera veidu. 5. Ikvienai personai, kuras atbildībā ir pārraudzīt jūrnieku apmācību darba vietā, kura paredzēta, lai iegūtu kvalifikāciju, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai, pilnībā jāsaprot apmācības programma un katra konkrētā apmācības veida īpašie mērķi. Kompetences novērtēšana 6. Ikvienai personai, kas vai nu uz kuģa, vai krastā veic jūrnieku kompetences novērtēšanu darba vietā, lai noteiktu, vai viņiem ir kvalifikācija, kas nepieciešama šajā Konvencijā paredzētā sertifikāta saņemšanai: 6.1. jābūt atbilstošam zināšanu līmenim un izpratnei par novērtējamo kompetenci; 6.2. jābūt kvalifikācijai, kas nepieciešama uzdevumam, kuram notiek novērtēšana; 6.3. jābūt saņēmušai atbilstošus norādījumus par novērtēšanas metodēm un praksi; 6.4. jābūt ar praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā, un, 6.5. ja veic tāda veida novērtēšanu, kurai jāizmanto trenažieri, jābūt ar praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā ar konkrēto izmantojamo trenažiera veidu, kuru minētā persona ieguvusi pieredzējuša vērtētāja pārraudzībā un kuru šāds vērtētājs ir atzinis par pietiekamu. Apmācība un novērtēšana mācību iestādē 7. Ikviena dalībvalsts, kura atzīst kādu apmācības kursu, mācību iestādi vai mācību iestādes piešķirtu kvalifikāciju kā vienu no savām prasībām Konvencijā noteiktā sertifikāta izdošanai, nodrošina, lai instruktoru un vērtētāju kvalifikācijai un pieredzei piemērotu A-I/8. iedaļā minētos kvalitātes standartus. Šādai kvalifikācijai, pieredzei un kvalitātes standartu piemērošanai jāietver atbilstoša apmācība attiecībā uz apmācības metodiku, apmācības un novērtēšanas metodēm un praksi un jāatbilst visām 4.-6. punktā noteiktajām prasībām. A-I/7. iedaļa Informācijas sniegšana 1. Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I/7. noteikuma 1. punktu, ģenerālsekretāram sniedz formātos, kas noteikti šīs iedaļas 2. punktā. 1. DAĻA. SĀKOTNĒJAIS INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS 2. Viena kalendārā gada laikā pēc I/7. noteikuma stāšanās spēkā ikviena dalībvalsts iesniedz ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai pilnībā īstenotu Konvenciju, un šajā ziņojumā ietver šādu informāciju: 2.1. par Konvencijas īstenošanu atbildīgās ministrijas, departamenta vai valsts aģentūras kontaktinformāciju un organigrammu; 2.2. īsu paskaidrojumu par juridiskajiem un administratīvajiem pasākumiem, kas paredzēti un veikti, lai nodrošinātu Konvencijas, jo īpaši tās I/6. un I/9. noteikuma, ievērošanu; 2.3. pieņemtās izglītības, apmācības, eksaminēšanas, kompetences novērtēšanas un sertificēšanas politikas skaidru izklāstu; 2.4. īsu kopsavilkumu par kursiem, apmācības programmām, eksāmeniem un novērtējumiem, kas paredzēti katram saskaņā ar Konvenciju izdotam sertifikātam; 2.5. īsu pārskatu par procedūrām, ko ievēro, pilnvarojot, akreditējot vai apstiprinot apmācību un eksāmenus, veselības stāvokli un kompetences novērtējumu, ko paredz Konvencija, un par attiecīgajiem nosacījumiem un piešķirto pilnvarojumu, akreditāciju un apstiprinājumu sarakstu; 2.6. īsu kopsavilkumu par procedūrām, ko ievēro, piešķirot jebkādu atbrīvojumu saskaņā ar Konvencijas VIII pantu, un 2.7. rezultātus salīdzinājumam, kas veikts saskaņā ar I/11. noteikumu, un obligātu kvalifikācijas uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursu īsu aprakstu. 2. DAĻA. TURPMĀKIE ZIŅOJUMI 3. Ikviena dalībvalsts sešu mēnešu laikā: 3.1. pēc līdzvērtīgu izglītības vai apmācības pasākumu saglabāšanas vai pieņemšanas atbilstoši IX pantam sniedz šo pasākumu pilnīgu aprakstu; 3.2. pēc citas dalībvalsts izdoto sertifikātu atzīšanas sniedz ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību I/10. noteikumam, un 3.3. pēc tam, kad tā atļāvusi uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar tās karogu, nodarbināt jūrniekus, kam ir citi sertifikāti, kuri izdoti atbilstoši VII/1. noteikumam, ģenerālsekretāram nosūta paraugu apliecībai, kas attiecībā uz kuģa apkalpes minimālo sastāvu tiek izdota šādiem kuģiem. 4. Ikviena dalībvalsts par rezultātiem, kas gūti katrā novērtējumā, kurš veikts atbilstoši I/8. noteikuma 2. punktam, ziņo sešu mēnešu laikā pēc tā pabeigšanas. Izvērtēšanas ziņojumā iekļaujama šāda informācija: 4.1. vērtētāju kvalifikācija un pieredze (piemēram, kompetences sertifikāti, pieredze, kas gūta gan jūrnieka, gan neatkarīga vērtētāja statusā, pieredze apmācībā un izvērtēšanā jūrniecības jomā, pieredze sertifikācijas sistēmu vadībā vai cita atbilstoša kvalifikācija/pieredze); 4.2. neatkarīgās vērtēšanas un vērtētāju darba uzdevums; 4.3. to apmācības iestāžu/centru saraksts, kuros jāveic neatkarīgā vērtēšana, un 4.4. neatkarīgās vērtēšanas rezultāti, tostarp 4.4.1. pārbaude, vai 4.4.1.1. dalībvalsts kvalitātes standartu sistēma ietver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp to grozījumus saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3.1. punktu, un 4.4.1.2. visi iekšējie vadības kontroles un pārraudzības pasākumi un visas papildu darbības atbilst paredzētajām metodēm un dokumentētajām procedūrām un efektīvi nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3.2. punktu; 4.4.2. īss apraksts par: 4.4.2.1. neatkarīgās vērtēšanas laikā konstatētajām neatbilstībām, ja tādas ir; 4.4.2.2. korektīvajiem pasākumiem, kas ieteikti, lai novērstu konstatētās neatbilstības, un 4.4.2.3. korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu konstatētās neatbilstības. 5. Dalībvalstis ziņo par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu turpmākos obligātos Konvencijas un STCW kodeksa grozījumus, un kas nav bijuši iekļauti nedz sākotnējā informatīvajā ziņojumā atbilstoši I/7. noteikumam, nedz kādā no iepriekšējiem ziņojumiem atbilstoši I/8. noteikumam. Šī informācija jāiekļauj nākamajā ziņojumā atbilstoši I/8. noteikuma 3. punktam pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie grozījumi. 6. Informējot par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu obligātos Konvencijas un STCW kodeksa grozījumus, atbilstošā gadījumā sniedz šādas ziņas: 6.1. īsu paskaidrojumu par juridiskajiem un administratīvajiem pasākumiem, kas paredzēti un veikti, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem; 6.2. īsu kopsavilkumu par visiem kursiem, apmācību programmām, eksāmeniem un novērtējumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem; 6.3. īsu pārskatu par procedūrām, ko ievēro, pilnvarojot, akreditējot vai apstiprinot apmācību un eksāmenus, veselības stāvokļa un kompetences novērtējumu, ko paredz grozījumi; 6.4. īsu pārskatu par jebkādu kvalifikācijas uzturēšanas vai profesionālās pilnveides apmācību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību grozījumiem, un 6.5. to pasākumu salīdzinājumu, kas veicami, lai īstenotu grozījumus, ar esošajiem pasākumiem, kas atbilstošā gadījumā ietverti iepriekšējos ziņojumos atbilstoši I/7. noteikuma 1. punktam un/vai I/8. noteikuma 2. punktam. 3. DAĻA. KOMPETENTU PERSONU APAKŠKOMISIJA 7. Ģenerālsekretārs izveido kompetentu personu sarakstu, kuru apstiprinājusi Kuģošanas drošības komiteja, iekļaujot dalībvalstu norīkotās vai ieteiktās kompetentās personas, kurām var lūgt palīdzēt izvērtēt I/7. un I/8. noteikumā paredzētos ziņojumus un kurām var lūgt palīdzēt sagatavot I/7. noteikuma 2. punktā paredzēto ziņojumu. Parasti šīs personas ir pieejamas Kuģošanas drošības komitejas vai tās apakšstruktūru attiecīgo sēžu laikā, bet tās var savu darbu veikt arī tad, kad šādas sēdes nenotiek. 8. Attiecībā uz I/7. noteikuma 2. punktu kompetentajām personām jāpārzina Konvencijas prasības, un vismaz vienai no tām jāzina attiecīgās dalībvalsts apmācības un sertificēšanas sistēma. 9. Kad no kādas dalībvalsts tiek saņemts ziņojums atbilstoši I/8. noteikuma 3. punktam, ģenerālsekretārs no saraksta, ko uztur saskaņā ar 7. punktu, izraugās kompetentās personas, kurām ziņojums jāizskata un jāsniedz savs viedoklis par šādiem aspektiem: 9.1. vai ziņojums ir pilnīgs un pierāda, ka dalībvalsts ir veikusi neatkarīgu vērtējumu attiecībā uz zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences ieguves un novērtēšanas pasākumiem un sertifikācijas sistēmas (ietverot apstiprināšanu un derīguma termiņa pagarināšanu) vadību saskaņā ar A-I/8. iedaļas 3. punktu, 9.2. vai ziņojumā ir iekļauta pietiekama informācija, lai pierādītu, ka 9.2.1. vērtētāji bijuši atbilstoši kvalificēti, 9.2.2. darba uzdevums bijis pietiekami skaidrs, lai nodrošinātu to, ka 9.2.2.1. dalībvalsts kvalitātes standartu sistēma aptver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp arī to grozījumus, un 9.2.2.2. attiecībā uz visiem atbilstošajiem pasākumiem iespējams pārliecināties par skaidri noteiktu mērķu īstenošanu saskaņā ar I/8. noteikuma 1. punktu, 9.2.3. neatkarīgās vērtēšanas laikā ievērotās procedūras bijušas atbilstošas, lai konstatētu visas tās būtiskās neatbilstības dalībvalsts apmācības, kompetences novērtēšanas un jūrnieku sertifikācijas sistēmā, kas var attiekties uz šo dalībvalsti, un 9.2.4. pasākumi, kas veikti, lai novērstu visas pamanītās neatbilstības, ir veikti laikus un bijuši atbilstoši.* 10. Visas kompetento personu sanāksmes: 10.1. tiek rīkotas pēc ģenerālsekretāra ieskatiem; 10.2. sastāv no dalībnieku nepāra skaita, kas parasti nepārsniedz 5 personas; 10.3. ieceļ savu priekšsēdētāju un 10.4. ģenerālsekretāram sniedz viedokli, par kuru vienojušies tās dalībnieki, vai, ja vienošanās nav panākta, gan vairākuma, gan mazākuma viedokli. 11. Kompetentās personas konfidenciāli rakstveidā pauž savus viedokļus par: 11.1. to faktu salīdzinājumu, par kuriem ziņots informācijā, ko dalībvalsts nosūtījusi ģenerālsekretāram, ar visām attiecīgajām Konvencijas prasībām; 11.2. ziņojumu par visiem attiecīgajiem novērtējumiem, kas iesniegti saskaņā ar I/8. noteikuma 3. punktu, un 11.3. ziņojumu par visiem pasākumiem, kas veikti STCW konvencijas un Kodeksa grozījumu īstenošanai saskaņā ar 5. punktu, un 11.4. jebkādu papildu informāciju, ko sniegusi konkrētā dalībvalsts. * Tas, ka korektīvie pasākumi jāveic laikus un tiem jābūt atbilstošiem, nozīmē to, ka šo pasākumu laikā jākoncentrējas uz nepilnību cēloņu novēršanu un tas jādara atbilstoši paredzētajam grafikam. 4. DAĻA. ZIŅOJUMS KUĢOŠANAS DROŠĪBAS KOMITEJAI 12. Gatavojot I/7. noteikuma 2. punktā paredzēto ziņojumu Kuģošanas drošības komitejai, ģenerālsekretārs 12.1. pieprasa un ņem vērā viedokļus, ko paudušas kompetentās personas, kuras izraudzītas no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 7. punktu; 12.2. vajadzības gadījumā pieprasa dalībvalstij sniegt paskaidrojumus par jebkādiem jautājumiem attiecībā uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar I/7. noteikuma 1. punktu, un 12.3. norāda visas jomas, kurās dalībvalsts var būt lūgusi palīdzību īstenot Konvenciju. 13. Attiecīgo dalībvalsti informē par kompetento personu sanāksmju rīkošanu, un tās pārstāvjiem ir tiesības tajās piedalīties, lai sniegtu paskaidrojumus par jebkādiem jautājumiem saistībā ar informāciju, kas sniegta atbilstoši I/7. noteikuma 1. punktam. 14. Ja ģenerālsekretārs nevar iesniegt ziņojumu, ko paredz I/7. noteikuma 2. punkts, attiecīgā dalībvalsts var lūgt Kuģošanas drošības komiteju veikt I/7. noteikuma 3. punktā minētos pasākumus, ņemot vērā informāciju, kas iesniegta atbilstoši šai iedaļai, un viedokļus, kas pausti saskaņā ar 10. un 11. punktu. A-I/8. iedaļa Kvalitātes standarti Valsts mērķi un kvalitātes standarti 1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai būtu skaidri noteikti izglītības un apmācības mērķi un ar tiem saistītie kompetences standarti, kas jāsasniedz, un nosaka zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņus, kas atbilst šajā Konvencijā paredzētajiem eksāmeniem un novērtējumiem. Mērķus un ar tiem saistītos kvalitātes standartus var noteikt atsevišķi dažādiem kursiem un apmācības programmām, un tiem jāattiecas arī uz sertificēšanas sistēmas vadību. 2. Kvalitātes standartus piemēro sertificēšanas sistēmas vadībai, visiem apmācības kursiem un programmām, eksaminēšanai un novērtēšanai, ko veic dalībvalsts vai tās pilnvarotas personas, kā arī kvalifikācijai un pieredzei, kas vajadzīga instruktoriem un vērtētājiem, ņemot vērā kvalitātes nodrošināšanas principus, sistēmas, kontroli un iekšējās pārbaudes, kas noteikti, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu. 3. Dalībvalstis nodrošina, lai ar starplaikiem, kas nav ilgāki par pieciem gadiem, tiktu veikts zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences iegūšanas un novērtēšanas darbību un sertificēšanas sistēmas vadības neatkarīgs vērtējums lai pārbaudītu, ka: 3.1. kvalitātes standartu sistēma aptver visus piemērojamos Konvencijas un STCW kodeksa noteikumus, tostarp arī to grozījumus; 3.2. visi iekšējie vadības kontroles un pārraudzības pasākumi un visas papildu darbības atbilst paredzētajām metodēm un dokumentētajām procedūrām un efektīvi nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu; 3.3. katra neatkarīgā vērtējuma rezultātus dokumentē un iesniedz tiem, kas atbild par novērtēto jomu, un 3.4. laikus veic darbības, lai labotu trūkumus. A-I/9. iedaļa Medicīniskie standarti 1. Nosakot jūrniekiem standartus attiecībā uz veselības stāvokli saskaņā ar I/9. noteikumu, dalībvalstis ievēro A-I/9. tabulā noteiktos minimālos standartus attiecībā uz redzi darbam uz kuģa un ņem vērā 2. punktā izklāstītos fiziskā un veselības stāvokļa novērtēšanas kritērijus. Tām jāņem vērā arī šā Kodeksa B-I/9. punktā un B-I/9 tabulā sniegtie norādījumi attiecībā uz minimālās fiziskās sagatavotības novērtēšanu. Ciktāl dalībvalstis šos standartus nosaka, nekaitējot jūrnieku vai kuģa drošībai, tie var būt atšķirīgi personām, kuras vēlas sākt darbu jūrā, un tiem jūrniekiem, kas jau strādā jūrā, un var paredzēt atšķirīgas funkcijas uz kuģa, paturot prātā dažādos jūrnieku pienākumus. Tās ņem vērā arī jebkuru veselības stāvokļa pasliktināšanos vai slimību, kas mazinās jūrnieka spēju efektīvi veikt savus pienākumus medicīniskā sertifikāta derīguma periodā. 2. Dalībvalsts noteiktie fiziskā un veselības stāvokļa standarti nodrošina to, ka jūrnieks atbilst šādiem kritērijiem: 2.1. ņemot vērā šā punkta 5. apakšpunktu, jūrniekam ir tādas fiziskās spējas, lai viņš varētu izpildīt visas pamatapmācības prasības saskaņā ar A-VI/1. iedaļas 2. punktu; 2.2. viņam ir atbilstoša dzirde un runas spējas, lai efektīvi sazinātos un dzirdētu skaņas trauksmes signālus; 2.3. jūrniekam nav slimības, traucējumu vai invaliditātes, kuras dēļ medicīniskā sertifikāta derīguma periodā viņš uz kuģa nevarēs efektīvi pildīt ne savus ikdienas pienākumus, ne funkcijas avārijas situācijās; 2.4. jūrniekam nav slimības, kura varētu pasliktināties laikā, kad tas veic darba pienākumus jūrā, vai kuras dēļ jūrnieks varētu nebūt piemērots šādam darbam, vai kura apdraudētu citu uz kuģa esošo personu veselību un drošību, un 2.5. jūrnieks nelieto zāles, kuru blaknes mazina spriešanas spēju, līdzsvara izjūtu u. c. vai citas spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu efektīvi un droši uz kuģa pildīt gan savus ikdienas pienākumus, gan funkcijas avārijas situācijās. 3. Jūrnieku veselības stāvokļa pārbaude jāveic atbilstoši kvalificētiem un pieredzējušiem praktizējošiem ārstiem, kuri ir dalībvalsts atzīti. 4. Ikviena dalībvalsts nosaka prasības praktizējošo ārstu atzīšanai. Dalībvalstij jāuztur atzīto praktizējošo ārstu reģistrs un pēc pieprasījuma jānodrošina tā pieejamība arī citām dalībvalstīm, uzņēmumiem un jūrniekiem. 5. Ikviena dalībvalsts sniedz norādījumus veselības stāvokļa pārbaužu veikšanai un medicīnisko sertifikātu izdošanai, ņemot vērā šā Kodeksa B-I/9. iedaļā izklāstītos noteikumus. Ikviena dalībvalsts nosaka rīcības brīvības apmēru atzītajiem praktizējošajiem ārstiem attiecībā uz medicīnisko standartu piemērošanu, paturot prātā dažādos jūrnieku pienākumus; ārstiem nav rīcības brīvības attiecībā uz A-I/9. tabulā iekļautajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz redzi tālumā ar palīglīdzekļiem, tuvumā/vidējā attālumā un krāsu redzi jūrniekiem klāja komandā, kuriem jāveic novērošanas pienākumi. Dalībvalsts var atļaut ārstam pēc saviem ieskatiem piemērot šos standartus jūrniekiem, kuri ir mašīntelpas komandā, ar nosacījumu, ka jūrnieku kopējā redzes spēja atbilst A-I/9. tabulā norādītajām prasībām. 6. Ikviena puse nosaka procesus un procedūras, lai jūrnieki, kuri pēc pārbaužu veikšanas atzīti par neatbilstošiem veselības atbilstības standartiem vai kuriem ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz viņu spēju strādāt, jo īpaši attiecībā uz laiku, darba jomu vai darbības apgabalu, varētu pārsūdzēt savas lietas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts pārsūdzības noteikumiem. 7. Medicīniskajā sertifikātā, kas paredzēts I/9. noteikumā, obligāti jāiekļauj šāda informācija: 7.1. pilnvarojošā iestāde un prasība, saskaņā ar kuru dokuments ir izdots, 7.2. informācija par jūrnieku: 7.2.1. vārds un uzvārds, 7.2.2. dzimšanas datums, (datums/mēnesis/gads), 7.2.3. dzimums (vīrietis/sieviete), 7.2.4. valstspiederība 7.3. atzītā praktizējošā ārsta deklarācija: 7.3.1. apstiprinājums, ka eksaminācijas vietā ir pārbaudīti identifikācijas dokumenti: Jā/Nē, 7.3.2. dzirde atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē, 7.3.3. dzirde bez palīglīdzekļiem ir apmierinoša: Jā/Nē, 7.3.4. redze atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē, 7.3.5. krāsu redze* atbilst STCW A-I/9. noteikuma prasībām: Jā/Nē, 7.3.5.1. pēdējās krāsu redzes pārbaudes datums, 7.3.6. jūrnieks ir piemērots novērošanas pienākumu pildīšanai: Jā/Nē, 7.3.7. jūrnieka atbilstībai nav noteikti ierobežojumi: Jā/Nē. Ja atbilde ir noliedzoša, norādiet ierobežojumus. 7.3.8. Vai jūrniekam ir kāda slimība, kuru var pasliktināt darba pienākumu izpildi jūrā vai kuras dēļ jūrnieks var kļūt nepiemērots šādam darbam vai apdraudēt citu uz kuģa esošo personu veselību: Jā/Nē. 7.3.9. pārbaudes datums: (datums/mēnesis/gads), 7.3.10. sertifikāta derīguma termiņš: (datums/mēnesis/gads), 7.4. Ziņas par izdevēju iestādi: 7.4.1. oficiāls izdevējas iestādes zīmogs (tostarp nosaukums), 7.4.2. Pilnvarotās personas paraksts, 7.5. jūrnieka paraksts, kas apstiprina, ka jūrnieks ir informēts par sertifikāta saturu un tiesībām uz pārskatīšanu saskaņā ar A-I/9. iedaļas 6. punktu. 8. Medicīniskie sertifikāti jāizdod valodā, kas ir valsts valoda izdevējā valstī. Ja šī valoda nav angļu valoda, tekstā iekļauj tulkojumu angļu valodā. * Piezīme. Krāsu redzes pārbaude jāveic tikai reizi sešos gados. A-I/9. tabula Minimālie jūrnieku redzes standarti
Piezīmes: 1 Vērtības norādītas decimālpierakstā (Snellena tabulas). 2 Vienai acij ir ieteicams redzes asums vismaz 0,7, lai samazinātu iespēju, ka netiek atklāta slēpta acs slimība. 3 Saskaņā ar Starptautiskās Apgaismes komisijas [Commission Internationale de l'Eclairage] izdotajiem "Starptautiskajiem ieteikumiem attiecībā uz krāsu redzes prasībām transporta nozares darbiniekiem" (CIE-143-2001, tostarp visās turpmākās redakcijas). 4 To pārbauda klīniskais redzes speciālists, ja sākotnējos ārsta atzinumos tā norādīts. 5 Mašīntelpas personāla kopējai redzes spējai jābūt vismaz 0,4. 6 1. vai 2. CIE krāsu redzes standarts. 7 1., 2. vai 3. CIE krāsu redzes standarts. A-I/10. iedaļa Sertifikātu atzīšana 1. Konvencijas I/10. noteikuma 4. punktu attiecībā uz to sertifikātu neatzīšanu, kurus izdevusi valsts, kas nav Konvencijas dalībvalsts, nav jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas dalībvalstīm liedz, izdodot savu sertifikātu, atzīt jūras praksi, kā arī izglītību un apmācību, kas iegūta pēc tādas valsts pilnvarojuma, kura nav Konvencijas dalībvalsts, ja attiecīga dalībvalsts, izdodot katru šādu sertifikātu, ievēro I/9. noteikumu un nodrošina, ka tiek izpildītas Konvencijas prasības attiecībā uz jūras praksi, izglītību, apmācību un kompetenci. 2. Ja Administrācija, kas atzinusi sertifikātu, disciplināru iemeslu dēļ atsauc savu atzīšanas apstiprinājumu, tā par attiecīgajiem apstākļiem informē dalībvalsti, kura izdevusi sertifikātu. A-I/11. iedaļa Sertifikātu derīguma termiņa pagarināšana Profesionālā kompetence 1. Nepārtrauktu profesionālo kompetenci, ko paredz I/11. noteikums, pierāda: 1.1. ar to, ka ir iegūts apstiprināts jūras cenzs, kura laikā jūrnieks ir veicis savam sertifikātam atbilstošas funkcijas 1.1.1. kopā vismaz divpadsmit mēnešus pēdējo piecu gadu laikā vai 1.1.2. kopā vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā tieši pirms sertifikāta termiņa pagarināšanas, vai 1.2. ar to, ka ir veiktas funkcijas, kuras uzskata par līdzvērtīgām 1. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam jūras cenzam, vai 1.3. ar to, ka ir nokārtots apstiprināts tests, vai 1.4. ar to, ka ir sekmīgi pabeigts viens vai vairāki apstiprināti kursi, vai 1.5. ar to, ka ir iegūts vismaz trīs mēnešus ilgs apstiprināts jūras cenzs, veicot sertifikātam atbilstošas funkcijas ārštata amatā vai zemākā virsnieka pakāpē nekā tā, kurai attiecīgais sertifikāts ir derīgs, tieši pirms tam, kad saņemta pakāpe, kurai tas ir derīgs. 2. Konvencijas I/11. noteikumā noteiktajiem kompetences uzturēšanas un profesionālās pilnveides kursiem jābūt apstiprinātiem, un tajos jāietver izmaiņas, kas veiktas attiecīgajos nacionālajos un starptautiskajos noteikumos par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību, un jāņem vērā attiecīgā kompetences standarta pilnveidošanu. 3. Nepārtrauktu profesionālo kompetenci, ko paredz I/11. noteikums, pierāda 3.1. ar apstiprinātu jūras cenzu, kura laikā veikti tankkuģa sertifikātam vai apstiprinājumam atbilstoši pienākumi kopā vismaz trīs mēnešus pēdējo piecu gadu laikā, vai 3.2. ar to, ka ir sekmīgi pabeigts viens vai vairāki apstiprināti mācību kursi. A-I/12. iedaļa Standarti, kas reglamentē trenažieru izmantošanu 1. DAĻA. VEIKTSPĒJAS STANDARTI Vispārējie veiktspējas standarti trenažieriem, kurus izmanto apmācībā 1. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai visi trenažieri, kurus izmanto obligātajā apmācībā ar trenažieriem, 1.1. būtu piemēroti apmācības mērķiem un uzdevumiem; 1.2. spētu imitēt attiecīgā kuģa aprīkojuma darbības iespējas tik reāli, cik nepieciešams apmācības mērķiem, un ietvertu šāda aprīkojuma iespējas, iespēju robežas un iespējamos traucējumus; 1.3. radītu pietiekami reālus apstākļus cilvēka rīcībai, lai apmācāmie varētu apgūt apmācības mērķiem atbilstošās prasmes; 1.4. nodrošinātu kontrolētu darbības vidi, kurā var imitēt dažādus apstākļus, tostarp arī ārkārtas, bīstamas vai neparastas situācijas atbilstoši apmācības mērķiem; 1.5. nodrošinātu saskarni, caur kuru apmācāmais var mijiedarboties ar aprīkojumu, imitēto vidi un attiecīgā gadījumā ar instruktoru, un 1.6. ļautu instruktoram vadīt, pārraudzīt un reģistrēt nodarbību, lai pēc tam ar apmācāmo varētu efektīvi analizēt gūtos rezultātus. Vispārējie veiktspējas standarti trenažieriem, kurus izmanto kompetences novērtēšanai 2. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai visi trenažieri, kurus izmanto Konvencijā paredzētās kompetences novērtēšanai vai tajā paredzētās kompetences saglabāšanas demonstrēšanai: 2.1. atbilstu konkrētajiem novērtēšanas mērķiem; 2.2. spētu imitēt attiecīgā kuģa aprīkojuma darbības iespējas tik reāli, cik nepieciešams apmācības mērķiem, un ietvertu šāda aprīkojuma iespējas, ierobežojumus un iespējamās kļūdas; 2.3. pietiekami reāli imitētu uzvedību, lai apmācāmie varētu parādīt novērtēšanas mērķiem atbilstošās prasmes; 2.4. nodrošinātu saskarni, caur kuru pretendents var mijiedarboties ar aprīkojumu un imitēto vidi; 2.5. nodrošinātu kontrolētu darbības vidi, kurā var imitēt dažādus apstākļus, tostarp arī ārkārtas, bīstamas vai neparastas situācijas atbilstoši novērtēšanas mērķiem, un 2.6. ļautu vērtētājam vadīt, pārraudzīt un reģistrēt nodarbību, lai varētu efektīvi novērtēt pretendentu gūtos rezultātus. Papildu veiktspējas standarti 3. Papildus 1. un 2. punktā izklāstītajām pamatprasībām trenažieru aprīkojumam, uz ko attiecas šī iedaļa, jāatbilst turpmāk izklāstītajiem veiktspējas standartiem, kas norādīti atbilstoši konkrētajam aprīkojuma tipam. Radiolokatora trenažieris 4. Radiolokatora trenažierim jāspēj imitēt darbības iespējas, kas piemīt navigācijas radiolokatora aprīkojumam, kurš atbilst visiem piemērojamiem veiktspējas standartiem, ko pieņēmusi Organizācija*, un jābūt aprīkotam ar ierīcēm, kuras ļauj: 4.1. darboties stabilizētas relatīvās kustības režīmā un stabilizētas īstās kustības režīmā attiecībā pret jūru un jūras grunti; 4.2. imitēt meteoroloģiskos apstākļus, plūdmaiņas kustību, straumes, ēnas sektorus, neīstas atbalss signālus un citus faktorus, kas ietekmē radioviļņu izplatīšanos, un attēlot krasta līnijas, navigācijas bojas un meklēšanas un glābšanas radiolokatoru atbildētājus, un 4.3. radīt reālā laika darbības vidi, kas ietver vismaz divas kuģa stacijas, kas spēj mainīt sava kuģa kursu un ātrumu, un iekļaut parametrus vismaz 20 mērķa kuģiem un atbilstošus sakaru līdzekļus. Automātiskās radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūras (ARPA) trenažieris 5. ARPA trenažieriem jāspēj imitēt darbības iespējas, kas piemīt ARPA aparatūrai, kura atbilst visiem piemērojamajiem veiktspējas standartiem, ko pieņēmusi Organizācija, un tam jābūt aprīkotam ar ierīcēm: 5.1. manuālai un automātiskai mērķa atrašanās vietas noteikšanai, 5.2. informācijas sniegšanai par iepriekšējo maršrutu, 5.3. slēgto zonu izmantošanai, 5.4. vektoru/grafiskas laika skalas un datu parādīšanai uz ekrāna un 5.5. izmēģinājuma manevru veikšanai. * Sk. atbilstošos Organizācijas pieņemtos veiktspējas standartus. 2. DAĻA. CITI NOTEIKUMI Mērķi apmācībai ar trenažieriem 6. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai mērķus un uzdevumus apmācībai ar trenažieriem noteiktu saistībā ar vispārēju apmācības programmu un lai konkrētos apmācības mērķus un uzdevumus izvēlētos tā, lai tie būtu pēc iespējas ciešāk saistīti ar uzdevumiem un praktisko darbu uz kuģa. Apmācības procedūras 7. Veicot obligāto apmācību ar trenažieriem, instruktori nodrošina, lai: 7.1. apmācāmie iepriekš būtu atbilstoši informēti par nodarbības mērķiem un uzdevumiem un lai viņiem pirms nodarbības sākuma būtu pietiekami daudz laika, lai sagatavotos; 7.2. pirms jebkādu apmācības vai novērtēšanas nodarbību sākuma apmācāmajiem būtu pietiekami daudz laika iepazīties ar trenažieri un tā aprīkojumu; 7.3. viņu sniegtie norādījumi un nodarbībā nepieciešamā reakcija atbilstu noteiktajiem nodarbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī apmācāmo pieredzei; 7.4. nodarbības efektīvi pārraudzītu, vajadzības gadījumā nodrošinot apmācāmā rīcības audio un vizuālu novērošanu, kā arī apkopojot ziņojumā apmācāmo novērtējumu pirms un pēc nodarbības; 7.5. ar apmācāmajiem tiktu efektīvi analizēti gūtie rezultāti, pārliecinoties, ka viņi ir sasnieguši apmācības mērķus un ka parādītajām praktiskajām prasmēm ir pietiekami augsts līmenis; 7.6. rezultātu analīzes laikā tiktu veicināta salīdzinošā novērtēšana un 7.7. trenažieru nodarbības tiktu gatavotas un pārbaudītas tā, lai nodrošinātu to piemērotību konkrētajiem apmācības mērķiem. Novērtēšanas procedūras 8. Ja pretendentu spējas pierādīt viņu kompetences līmeni vērtē, izmantojot trenažierus, vērtētāji nodrošina, ka: 8.1. veiktspējas kritēriji ir noteikti skaidri un saprotami un ir piemēroti un pieejami pretendentiem; 8.2. novērtēšanas kritēriji ir skaidri un precīzi noteikti tā, lai nodrošinātu novērtējuma uzticamību un vienveidību un lai maksimāli paaugstinātu novērtējuma objektivitāti, līdz minimumam samazinot subjektīvu vērtējumu iespējamību; 8.3. pretendentus skaidri informē par uzdevumiem un/vai prasmēm, kas tiks vērtēti, un par uzdevumiem un efektivitātes kritērijiem, pēc kuriem noteiks viņu kompetenci; 8.4. novērtējot rezultātus, ņem vērā parastās darba procedūras un uzvedību mijiedarbībā ar citiem pretendentiem, kas strādā uz trenažiera, vai personālu, kas apkalpo trenažieri; 8.5. punktu vai atzīmju metodes rezultātu novērtēšanai, kamēr tās nav apstiprinātas, izmanto piesardzīgi; 8.6. galvenais kritērijs ir tas, ka pretendents vērtētājam pierāda spēju droši un efektīvi izpildīt uzdevumu. Instruktoru un vērtētāju kvalifikācija* 9. Ikviena dalībvalsts nodrošina, lai instruktoriem un vērtētājiem būtu atbilstoša kvalifikācija un pieredze konkrētajiem apmācības veidiem un līmeņiem un atbilstošai kompetences novērtēšanai, kā noteikts I/6. noteikumā un A-I/6. iedaļā. * Sagatavojot kursus, var noderēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i) un Rezolūcija Nr. MSC.64(67) "Ieteikumi attiecībā uz jauniem un grozītiem veiktspējas standartiem". A-I/13. iedaļa Izmēģinājumu veikšana (Nav noteikumu). A-I/14. iedaļa Kompāniju atbildība 1. Gan kompānijas, gan kapteiņi, gan arī apkalpes locekļi ir atbildīgi par to, lai tiktu nodrošināta šajā iedaļā izklāstīto pienākumu pilnīga izpilde un lai tiktu veikti visi citi pasākumi, kas vajadzīgi, lai katrs apkalpes loceklis varētu ar pilnu izpratni sniegt savu ieguldījumu kuģa ekspluatācijas drošībā. 2. Kompānija katra tāda kuģa kapteinim, uz kuru attiecas šī Konvencija, sniedz rakstiskus norādījumus, izklāstot principus un procedūras, kas jāievēro, lai nodrošinātu, ka visiem jūrniekiem, kuri sāk strādāt uz kuģa, tiktu dota iespēja iepazīties ar kuģa aprīkojumu, ekspluatācijas procedūrām un citām ierīcēm, kas vajadzīgas pienācīgai viņu pienākumu izpildei, pirms viņiem uztic šo pienākumu veikšanu. Šādai politikai un procedūrām cita starpā jāparedz, ka: 2.1. visiem jūrniekiem, kas sāk strādāt uz kuģa, dod pietiekamu laiku, kurā viņi var iepazīties ar 2.1.1. konkrēto aprīkojumu, ko jūrnieks izmantos vai ekspluatēs, un 2.1.2. kuģa īpašajām sardzes pildīšanas, drošības, vides aizsardzības, kuģa aizsardzības un ārkārtas procedūrām un kārtību, kas jūrniekam jāzina, lai pienācīgi pildītu uzticētos pienākumus, un 2.2. tiek norīkots pieredzējis apkalpes loceklis, kuram būs jānodrošina, lai katram jūrniekam, kas sāk strādāt uz kuģa, tiktu dota iespēja saņemt pamatinformāciju viņam saprotamā valodā. 3. Kompānijas nodrošina to, lai kapteiņi, virsnieki un pārējais personāls, kuram uzticēti īpaši uzdevumi un pienākumi uz "ro-ro" pasažieru kuģiem, būtu pilnībā izgājuši ievadapmācību ar nolūku iegūt spējas, kas būtu atbilstošas to amatam un veicamajiem uzdevumiem un pienākumiem, ņemot vērā norādījumus šā Kodeksa B-I/14. iedaļā. A-I/15. iedaļa Pārejas noteikumi (Nav noteikumu)
II NODAĻA A-II/1. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku Kompetences standarts 1. Katram sertifikāta pretendentam: 1.1. jāapliecina kompetence operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 1. slejā; 1.2. jābūt vismaz atbilstošam sertifikātam, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar radiosakariem ultraīsviļņu diapazonā saskaņā ar Radionoteikumu prasībām, un 1.3. ja viņu norīko par atbildīgo par radiosakariem briesmu situācijās, jābūt atbilstošam sertifikātam, kas izdots vai atzīts saskaņā ar Radionoteikumu prasībām. 2. A-II/1. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai. 3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai sardzes virsnieki varētu veikt savus sardzes pildīšanas pienākumus.* 4. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/2. iedaļas 4-1. daļu "Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi", un jāņem vērā arī šīs daļas prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi. 5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/1. tabulas 3. un 4. slejā. * Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i). Apmācība uz kuģa 6. Katram pretendentam uz sertificēšanu navigācijas sardzes virsnieka pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, kura jūras prakse saskaņā ar II/1. noteikuma 2. punkta 2. apakšpunktu ir daļa no apmācības programmas, kas atzīta par atbilstošu šīs iedaļas prasībām, jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa: 6.1. kas nodrošina, ka nepieciešamajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisku apmācību un pieredzi saistībā ar navigācijas sardzes virsnieka uzdevumu veikšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos, ņemot vērā šā Kodeksa B-II/1. iedaļā sniegtos norādījumus; 6.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti virsnieki uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un 6.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā vai līdzīgā dokumentā.* * Prakses grāmatas sagatavošanā var palīdzēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i) un līdzīgi Starptautiskās Kuģniecības federācijas dokumenti. Piekrastes kuģošana 7. Attiecībā uz ierobežotu sertifikātu izdošanu darbam piekrastes kuģošanā no A-II/1. tabulas 2. slejā uzskaitītajiem jautājumiem var izlaist šādus jautājumus, ņemot vērā visu to kuģu drošību, kas kuģo tajos pašos ūdeņos: 7.1. jūrniecības astronomiju un 7.2. tās navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas elektroniskās sistēmas, kas neietver ūdeņus, kuriem attiecīgais sertifikāts būs derīgs. A-II/1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku Funkcija: kuģošana operatīvajā līmenī
Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana operatīvajā līmenī
* Jāsaprot, ka stūrmaņiem nav jābūt kvalificētiem kuģu inspicēšanas veikšanā. Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī
A-II/2. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku Kompetences standarts 1. Katram pretendentam uz sertificēšanu kapteiņa vai kapteiņa vecākā palīga pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, jāapliecina kompetence vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/2. tabulas 1. slejā. 2. A-II/2. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina prasības, kas A-II/1. tabulas 2. slejā norādītas navigācijas sardzes virsniekiem. 3. Ņemot vērā, ka galīgā atbildība par kuģa, tā pasažieru, apkalpes un kravas drošību un par jūras vides aizsardzību pret kuģa radīto piesārņojumu gulstas uz kapteini un ka kapteiņa vecākajam palīgam jābūt pastāvīgi gatavam uzņemties šo atbildību, novērtējumam attiecībā uz šiem jautājumiem jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt viņu prasmi apgūt visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģa, tā pasažieru, apkalpes vai kravas drošību vai jūras vides aizsardzību. 4. A-II/1. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmenim jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt kuģa kapteiņa vai kapteiņa vecākā palīga amatā*. 5. Teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmenis, kas nepieciešams saskaņā ar dažādām A-II/1. tabulas 2. slejas daļām, var atšķirties atkarībā no tā, vai sertifikātam jābūt derīgam kuģiem ar bruto tilpību 3000 BT vai lielāku vai kuģiem ar bruto tilpību no 500 BT līdz 3000 BT. 6. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā šīs daļas attiecīgās prasības un norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā. 7. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/2. tabulas 3. un 4. slejā. Piekrastes kuģošana 8. Administrācija var izdot ierobežotu sertifikātu darbam uz kuģiem, kas veic tikai piekrastes kuģošanu, un šāda sertifikāta izdošanai var izlaist tādus jautājumus, kuri neattiecas uz attiecīgajiem ūdeņiem vai kuģiem, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. * Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i). A-II/2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku Funkcija: kuģošana vadības līmenī
Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana vadības līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa vadības līmenī
* Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). A-II/3. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu NAVIGĀCIJAS SARDZES VIRSNIEKS Kompetences standarts 1. Katram sertifikāta kandidātam: 1.1. jāapliecina kompetence operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 1. slejā; 1.2. jābūt vismaz atbilstošam sertifikātam, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar radiosakariem ultraīsviļņu diapazonā saskaņā ar Radionoteikumu prasībām, un 1.3. ja viņu norīko par atbildīgo par radiosakariem briesmu situācijās, jābūt atbilstošam sertifikātam, kas izdots vai atzīts saskaņā ar Radionoteikumu prasībām. 2. A-II/3. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertificēšanai. 3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt par navigācijas sardzes virsnieku. 4. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/1. iedaļas 3-1. daļu - "Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi" -, un jāņem vērā arī šīs daļas attiecīgās prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie ieteikumi. 5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/3. tabulas 3. un 4. slejā. Atbilstoša profesionālā apmācība 6. Katram pretendentam uz sertificēšanu navigācijas sardzes virsnieka pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu, kam saskaņā ar II/3. noteikuma 4.2.1. apakšpunktu jābūt atbilstošai profesionālajai apmācībai, jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa: 6.1. kas nodrošina, ka nepieciešamajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisku apmācību un pieredzi saistībā ar navigācijas sardzes virsnieka uzdevumu veikšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos, ņemot vērā šā Kodeksa B-II/1. iedaļā sniegtos norādījumus; 6.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti virsnieki uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un 6.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā vai līdzīgā dokumentā.* KAPTEINIS 7. Katram pretendentam uz sertificēšanu kapteiņa pienākumu veikšanai uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu, jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām navigācijas sardzes virsniekam un turklāt jāsniedz pierādījumi par šāda kapteiņa pienākumu zināšanām un spēju tos veikt. * Prakses grāmatas sagatavošanā var palīdzēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i) un līdzīgi Starptautiskās Kuģniecības federācijas dokumenti. A-II/3. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību mazāk par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu Funkcija: kuģošana operatīvajā līmenī
Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana operatīvajā līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī
A-II/4. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem) Kompetences standarts 1. Katram navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes matrozim) uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku jāapliecina kompetence izpildes līmenī pildīt navigācijas funkcijas, kā noteikts A-II/4. tabulas 1. slejā. 2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas navigācijas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes matrozim) uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, ir uzskaitītas A-II/4. tabulas 2. slejā. 3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/4. tabulas 3. un 4. slejā. Tabulas 3. slejā minētā "praktiskā pārbaude" var ietvert apstiprinātu apmācību krastā, kuras laikā apmācāmajiem jāpiedalās praktiskās pārbaudēs. 4. Ja attiecībā uz noteiktām funkcijām atbalsta līmenī nav kompetences tabulu, Administrācijas pienākums ir noteikt atbilstošas apmācības, novērtēšanas un sertificēšanas prasības, kas jāpiemēro personālam, kuru norīko veikt šīs funkcijas izpildes līmenī. A-II/4. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem) Funkcija: kuģošana izpildes līmenī
A-II/5. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem matrožiem Kompetences standarts 1. Katram kvalificētam matrozim uz jūras kuģa ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, jāapliecina kompetence izpildes līmenī pildīt A-II/5. tabulas 1. slejā norādītās navigācijas funkcijas. 2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētiem matrožiem uz jūras ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, ir uzskaitītas A-II/5. tabulas 2. slejā. 3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-II/5. tabulas 3. un 4. slejā. A-II/5. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem Funkcija: kuģošana izpildes līmenī
Funkcija: kravas apstrāde un izvietošana izpildes līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī
III NODAĻA A-III/1. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Apmācība 1. Izglītībai un apmācībai, ko paredz III/1. noteikuma 2. punkta 4. apakšpunkts, ir jāietver apmācība elektriskajās un mehāniskajās darbnīcās, lai iegūtu kuģa mehāniķa pienākumu veikšanai nozīmīgas prasmes. Apmācība uz kuģa 2. Katram pretendentam uz sertificēšanu sardzes mehāniķa pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku ir jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa: 2.1. kas nodrošina, ka nepieciešamajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisku apmācību un pieredzi saistībā ar sardzes mehāniķa uzdevumu veikšanu un pienākumu un atbildības uzņemšanos, ņemot vērā šā Kodeksa B-III/1. iedaļā sniegtos norādījumus; 2.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēts un sertificēts kuģa mehāniķis uz kuģa, uz kura notiek apstiprināta jūras prakse, un 2.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā. Kompetences standarts 3. Katram pretendentam uz sertificēšanu sardzes mehāniķa pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku ir jāapliecina spēja operatīvajā līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 1. slejā. 4. A-III/1. tabulas 2. slejā ir uzskaitītas minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas sertifikāta saņemšanai. 5. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai kuģa mehāniķi varētu veikt savus sardzes pienākumus.* 6. Apmācība un pieredze, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jābalsta uz A-VIII/2. iedaļas 4-2. daļu - "Principi, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi" -, un jāņem vērā arī šīs daļas attiecīgās prasības un šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi. 7. Pretendentus sertifikāta saņemšanai darbam uz kuģiem, uz kuriem nav uzstādīti tvaika katli, var atbrīvot no attiecīgo A-III/1. tabulas prasību izpildes. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs uz kuģiem, uz kuriem ir uzstādīti tvaika katli, līdz kuģa mehāniķis sasniedz kompetences standartu A-III/1. tabulas izlaistajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. 8. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu piedziņas iekārtu veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šie ierobežojumi jānorāda gan sertifikātā, gan apstiprinājumā. 9. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/1. tabulas 3. un 4. slejā. Piekrastes kuģošana 10. A-III/1. tabulas 2. slejas dažādajās daļās norādīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni var mainīt mehāniķiem uz kuģiem, kuriem ir ierobežota galveno dzinēju jauda un kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šie ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. * Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i). A-III/1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas operatīvajā līmenī
Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas operatīvajā līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts operatīvajā līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī
A-III/2. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku Kompetences standarts 1. Katram pretendentam uz sertificēšanu vecākā mehāniķa un otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz jūras kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku ir jāapliecina spēja vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 1. slejā. 2. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes ir uzskaitītas A-III/2. tabulas 2. slejā. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina jautājumus, kas A-III/1. tabulas 2. slejā norādīti sardzes mehāniķiem. 3. Ņemot vērā to, ka otrajam mehāniķim jābūt pastāvīgi gatavam uzņemties vecākā mehāniķa pienākumus, novērtējumam attiecībā uz šiem jautājumiem jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt kandidāta spēju apgūt visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģa mehānismu drošu ekspluatāciju un jūras vides aizsardzību. 4. A-III/2. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmenim jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa amatā.* 5. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā šīs daļas attiecīgās prasības un norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā. 6. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu galveno dzinēju veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. 7. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 3. un 4. slejā. Piekrastes kuģošana 8. A-III/2. tabulas 2. slejas dažādajās daļās uzskaitīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni var mainīt mehāniķiem uz kuģiem ar ierobežotu galveno dzinēju jaudu, kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. * Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). A-III/2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas vadības līmenī
Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas vadības līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts vadības līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa vadības līmenī
A-III/3. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu no 750 kW līdz 3000 kW Kompetences standarts 1. Katram pretendentam uz sertificēšanu vecākā mehāniķa un otrā mehāniķa pienākumu veikšanai uz jūras kuģiem ar galveno dzinēju jaudu no 750 kW līdz 3000 kW ir jāapliecina spēja vadības līmenī veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 1. slejā. 2. Sertificēšanai nepieciešamās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes ir uzskaitītas A-III/2. tabulas 2. slejā. Šis uzskaitījums ietver, paplašina un padziļina jautājumus, kas A-III/1. tabulas 2. slejā uzskaitīti sardzes mehāniķiem pienākumu pildīšanai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā. 3. Ņemot vērā to, ka otrajam mehāniķim jābūt pastāvīgi gatavam uzņemties vecākā mehāniķa pienākumus, novērtējumam attiecībā uz šiem jautājumiem jābūt tādam, lai varētu pārbaudīt kandidāta spēju apgūt visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģa mehānismu drošu ekspluatāciju un jūras vides aizsardzību. 4. A-III/2. tabulas 2. slejā uzskaitīto jautājumu zināšanas līmeni var pazemināt, bet tam jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu strādāt vecākā mehāniķa vai otrā mehāniķa amatā uz kuģiem ar šajā iedaļā norādīto galveno dzinēju jaudu. 5. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā šīs daļas attiecīgās prasības un norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā. 6. Administrācija var neizvirzīt prasības attiecībā uz zināšanām par kuģu piedziņas iekārtu veidiem, kas atšķiras no iekārtām, kurām piešķirtais sertifikāts ir derīgs. Šādi piešķirts sertifikāts nav derīgs nevienai iekārtu kategorijai, kas ir tikusi izlaista, līdz mehāniķis pierāda, ka ir kompetents šajos jautājumos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. 7. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/2. tabulas 3. un 4. slejā. Piekrastes kuģošana 8. A-III/2. tabulas 2. slejas dažādajās daļās uzskaitīto nepieciešamo zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni un III/3. noteikuma 2. punkta 1.1. apakšpunkta un 2. punkta 1.2. apakšpunkta prasības var mainīt mehāniķiem uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka par 3000 kW un kuri veic piekrastes kuģošanu, ņemot vērā ietekmi uz visu to kuģu drošību, kas var atrasties tajos pašos ūdeņos. Visi šādi ierobežojumi jānorāda sertifikātā un apstiprinājumā. A-III/4. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas sardzes jūrniekiem (sardzes motoristiem) pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Kompetences standarts 1. Katram mašīntelpas sardzes sastāvā esošam ierindas jūrniekam (sardzes motoristam) uz jūras kuģa jāapliecina kompetence izpildes līmenī veikt ar kuģa tehnisko aprīkojumu saistītās funkcijas, kā noteikts A-III/4. tabulas 1. slejā. 2. Minimālās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem) ir uzskaitītas A-III/4. tabulas 2. slejā. 3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/4. tabulas 3. un 4. slejā. Tabulas 3. slejā minētā "praktiskā pārbaude" var ietvert apstiprinātu apmācību krastā, kuras laikā apmācāmie iziet praktisko pārbaudi. 4. Ja attiecībā uz noteiktām funkcijām izpildes līmenī nav kompetences tabulu, Administrācijas pienākums ir noteikt atbilstošas apmācības, novērtēšanas un sertifikātu izsniegšanas prasības, kas jāpiemēro personālam, kuru norīko veikt šīs funkcijas izpildes līmenī. A-III/4. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem) Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas izpildes līmenī
A-III/5. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības kvalificētiem motoristiem pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Kompetences standarts 1. Ikvienam kvalificētam motoristam uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir jāpierāda sava kompetence atbalsta līmenī pildīt A-II/5. tabulas 1. slejā norādītās funkcijas. 2. Obligātās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas kvalificētam motoristam uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir uzskaitītas A-III/5. tabulas 2. slejā. 3. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-III/5. tabulas 3. un 4. slejā. A-III/5. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā Funkcija: kuģu mehāniskās iekārtas izpildes līmenī
Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas izpildes līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī
A-III/6. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības elektromehāniķiem Apmācība 1. Izglītībai un apmācībai, kas paredzēta III/6. noteikuma 2. punkta 3. apakšpunktā, ir jāietver apmācība elektriskajās un mehāniskajās darbnīcās, lai iegūtu elektromehāniķa pienākumu veikšanai nozīmīgās prasmes. Apmācība uz kuģa 2. Katram pretendentam sertificēšanai elektromehāniķa pienākumu veikšanai ir jāapgūst apstiprināta apmācības programma uz kuģa: 2.1. kas nodrošina to, ka paredzētajā jūras prakses periodā pretendents gūst sistemātisku praktisko apmācību un pieredzi saistībā ar elektromehāniķa uzdevumu, pienākumu un funkciju pildīšanu; 2.2. ko cieši pārrauga un kontrolē kvalificēti un sertificēti virsnieki uz kuģiem, uz kuriem notiek apstiprināta jūras prakse, un 2.3. ko atbilstoši dokumentē prakses grāmatā. Kompetences standarts 3. Turklāt katram sertifikāta pretendentam jāpierāda sava spēja veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību saskaņā ar A-III/6. tabulas 1. sleju. 4. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās obligātās zināšanas, izpratne un prasmes ir norādītas A-III/6. tabulas 2. slejā, un jāņem vērā arī šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi. 5. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar A-III/6. tabulas 3. un 4. sleju. A-III/6. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas operatīvajā līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts operatīvajā līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa operatīvajā līmenī
A-III/7. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības ierindas elektriķiem 1. Ikvienam ierindas elektriķim uz jūras kuģa ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku jāpierāda sava kompetence izpildes līmenī pildīt A-III/7. tabulas 1. slejā norādītās funkcijas. 2. Obligātās zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas ierindas elektromehāniķim uz jūras kuģa ar galveno dzinēju jaudu 750 kW vai lielāku, ir norādītas A-III/7. tabulas 2. slejā. 3. Ikvienam sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas norādīti A-III/7. tabulas 3. un 4. slejā. A-III/7. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija ierindas elektriķiem Funkcija: elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas izpildes līmenī
Funkcija: tehniskā apkope un remonts izpildes līmenī
Funkcija: kuģa procesu vadība un rūpes par personām uz kuģa izpildes līmenī
IV NODAĻA A-IV/1. iedaļa Piemērošana (Nav noteikumu) A-IV/2. iedaļa Obligātās minimālās sertificēšanas prasības GMDSS (Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) radiosakaru operatoriem Kompetences standarts 1. Minimālajām zināšanām, izpratnei un prasmēm, kas vajadzīgas GMDSS radiosakaru operatoru sertificēšanai, jābūt pietiekamām, lai radiosakaru operatori varētu veikt savus radiosakaru pienākumus. Katra Radionoteikumos definētā sertifikāta veida iegūšanai nepieciešamajām zināšanām jāatbilst minētajiem noteikumiem. Turklāt katram sertifikāta pretendentam jāapliecina spēja veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-IV/2. tabulas 1. slejā. 2. Zināšanas, izpratne un prasmes, kas nepieciešamas, lai saskaņā ar Konvenciju apstiprinātu sertifikātus, kas izdoti atbilstoši Radionoteikumiem, ir uzskaitītas A-IV/2. tabulas 2. slejā. 3. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-IV/2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu veikt savus pienākumus.* 4. Katram pretendentam jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu: 4.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un pienākumus un uzņemties atbildību, kā noteikts A-IV/2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un 4.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprināta apmācības kursa, kurš aptver A-IV/2. tabulas 2. slejā izklāstīto materiālu. * Kursu sagatavošanā var noderēt IMO kursu paraugs(-i). A-IV/2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija GMDSS radiosakaru operatoriem Funkcija: radiosakari operatīvajā līmenī
* Sk. šā Kodeksa B-I/12. iedaļas 72. punktu. ** Sk. šā Kodeksa B-I/12. iedaļas 72. punktu.
V NODAĻA A-V/1. iedaļa Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem Kompetences standarts 1. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību naftas un ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā: 1.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-1. tabulas 1. slejā, un 1.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir: 1.2.1. A-V/1-1-1. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un 1.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-1. tabulas 3. un 4. slejā. 2. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā: 2.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-2. tabulas 1. slejā, un 2.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir: 2.2.1. A-V/1-1-2. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un 2.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-2. tabulas 3. un 4. slejā. 3. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā: 3.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-1-3. tabulas 1. slejā, un 3.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir: 3.2.1. A-V/1-1-3. tabulas 2. slejā norādītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un 3.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-1-3. tabulas 3. un 4. slejā. A-V/1-1-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pamatapmācību naftas un ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā
A-V/1-1-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību naftas tankkuģu kravas operāciju veikšanā
A-V/1-1-3. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību ķīmijas tankkuģu kravas operāciju veikšanā
A-V/1-2. iedaļa Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības sašķidrinātas gāzes tankkuģu kapteiņiem, virsniekiem un ierindas jūrniekiem Kompetences standarts 1. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā: 1.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-2-1. tabulas 1. slejā, un 1.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir: 1.2.1. A-V/1-2-1. tabulas 2. slejā uzskaitītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un 1.2.2. ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-2-1. tabulas 3. un 4. slejā. 2. Katram pretendentam sertifikāta saņemšanai par padziļinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā: 2.1. jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-V/1-2-2. tabulas 1. slejā, un 2.2. jāsniedz pierādījumi, ka viņam ir: 2.2.1. A-V/1-2-2. tabulas 2. slejā norādītās minimālās zināšanas, izpratne un prasmes un 2.2.2. un ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/1-2-2. tabulas 3. un 4. slejā. A-V/1-2-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pamatapmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā
A-V/1-2-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz padziļinātu apmācību sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas operāciju veikšanā
A-V/2. iedaļa Obligātās minimālās apmācības un kvalifikācijas prasības pasažieru kuģu kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un citam personālam Pūļa vadības apmācība 1. V/2. noteikuma 4. punktā noteiktajai pūļa vadības apmācībai personālam, kam trauksmju sarakstā uzdots palīdzēt pasažieriem avārijas situācijās, katrā ziņā jāietver: 1.1. zināšanas par glābšanas līdzekļiem un avārijas plāniem, tostarp: 1.1.1. trauksmju saraksta un avārijas situācijas norādījumu zināšana; 1.1.2. avārijas izeju zināšana un 1.1.3. liftu izmantošanas ierobežojumi; 1.2. prasme palīdzēt pasažieriem ceļā uz pulcēšanās vietām un vietām iekāpšanai glābšanas līdzekļos, tostarp: 1.2.1. prasme dot skaidrus, nomierinošus rīkojumus; 1.2.2. prasme vadīt pasažierus gaiteņos, kāpņu telpās un ejās; 1.2.3. prasme nodrošināt, lai netiktu aizsprostoti evakuācijas ceļi; 1.2.4. metodes, ko var izmantot, lai evakuētu invalīdus un personas ar īpašām vajadzībām, un 1.2.5. dzīvojamo telpu pārmeklēšana; 1.3. pulcināšanas procedūras, tostarp: 1.3.1. kārtības saglabāšanas svarīgums; 1.3.2. prasme izmantot procedūras panikas mazināšanai un nepieļaušanai; 1.3.3. prasme attiecīgā gadījumā izmantot pasažieru sarakstus evakuēto personu skaitīšanai un 1.3.4. prasme nodrošināt, lai pasažieri būtu piemēroti apģērbti un būtu pareizi uzvilkuši savas glābšanās vestes. Apmācība drošības jautājumos personālam, kas tieši apkalpo pasažierus pasažieru telpās 2. V/2. noteikuma 5. punktā noteiktajai papildu apmācībai drošības jautājumos jānodrošina vismaz turpmāk minēto prasmju iegūšanu. Sazināšanās 2.1. Prasme sazināties ar pasažieriem avārijas situācijā, ņemot vērā šādus apsvērumus: 2.1.1. izmantotajai valodai vai valodām jāatbilst konkrētajā maršrutā pārvadājamo pasažieru valodai vai valodām; 2.1.2. prasme izmantot elementāru angļu valodas vārdu krājumu pamatnorādījumu sniegšanai var nodrošināt pieņemamu saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, neatkarīgi no tā, vai pasažieris un attiecīgais apkalpes loceklis runā vai nerunā vienā valodā; 2.1.3. avārijas situācijā var būt nepieciešams sazināties ar citiem līdzekļiem (piemēram, rādot, žestikulējot vai pievēršot uzmanību vietai, kur atrodas instrukcijas, pulcēšanās punkts, glābšanas līdzekļi vai evakuācijas ceļi), kad mutiska sazināšanās nav iespējama; 2.1.4. pakāpi, kādā pasažieri ir saņēmuši visas drošības instrukcijas dzimtajā valodā, un 2.1.5. valodas, kurās var tikt pārraidīti avārijas paziņojumi avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, lai sniegtu nozīmīgus norādījumus pasažieriem un atvieglotu komandas locekļu uzdevumus, palīdzot pasažieriem. Glābšanās līdzekļi 2.2. Prasme demonstrēt pasažieriem individuālo glābšanās līdzekļu lietošanu. Iekāpšanas procedūras 2.3. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot invalīdiem un personām, kam vajadzīga palīdzība. Apmācība krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos 3. Kuģu kapteiņiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un personām, kas atbildīgas par pasažieru drošību avārijas situācijās: 3.1. ir jābūt sekmīgi apguvušiem apstiprinātu apmācību krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos, kas noteikta V/2. noteikuma 6. punktā, saskaņā ar savu amatu, pienākumiem un atbildību, kā izklāstīts A-V/2. tabulā, un 5.2. ir jāsniedz pierādījumi, ka ir sasniegts vajadzīgais kompetences standarts, saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas uzskaitīti A-V/2. tabulas 3. un 4. slejā. Apmācība pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos 4. V/2. noteikuma 7. punktā noteiktā apmācība pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos kuģu kapteiņiem, kapteiņu vecākajiem palīgiem, vecākajiem mehāniķiem, otrajiem mehāniķiem un personām, kuras ir tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravas iekraušanu, izkraušanu un nostiprināšanu un par korpusa atveru noslēgšanu, nodrošina vismaz šādu prasmju iegūšanu, kas atbilst to pienākumiem: Iekraušanas un iekāpšanas procedūras 4.1. Prasme pareizi piemērot kuģim noteiktās procedūras attiecībā uz: 4.1.1. transportlīdzekļu, dzelzceļa vagonu un citu kravas transporta vienību, kā arī ar tām saistītā aprīkojuma iekraušanu un izkraušanu; 4.1.2. rampu nolaišanu un pacelšanu; 4.1.3. paceļamo transportlīdzekļu klāju uzstādīšanu un nostiprināšanu un 4.1.4. pasažieru iekāpšanu un nokāpšanu, īpašu uzmanību veltot invalīdiem un personām, kam vajadzīga palīdzība. Bīstamo kravu pārvadāšana 4.2. Prasme piemērot visus īpašos piesardzības pasākumus, procedūras un prasības attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu uz ro-ro pasažieru kuģiem. Kravu nostiprināšana 4.3. Prasme: 4.3.1. pareizi piemērot Kravu drošas kraušanas un nostiprināšanas kodeksa prasības transportlīdzekļiem, dzelzceļa vagoniem un citām pārvadātajām kravas transporta vienībām un 4.3.2. pareizi izmantot kravas nostiprināšanas aprīkojumu un pieejamos materiālus, ņemot vērā to iespēju robežas. Noturības, galsveres un slodžu aprēķini 4.4. Prasme: 4.4.1. pareizi izmantot pieejamo informāciju par noturību un slodzēm; 4.4.2. aprēķināt noturību un galsveri dažādiem iekraušanas apstākļiem, izmantojot pieejamās noturības aprēķināšanas ierīces vai datorprogrammas; 4.4.3. aprēķināt klāju slodžu koeficientus un 4.4.4. aprēķināt balasta un degvielas pārvietošanas ietekmi uz noturību, galsveri un slodzēm. Korpusa atveru atvēršana, aizvēršana un nostiprināšana 4.5. Prasme: 4.5.1. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz priekšgala, pakaļgala vai sānu durvju vai rampu atvēršanu, aizvēršanu un nostiprināšanu, un pareizi ekspluatēt ar tām saistītās sistēmas, un 4.5.2. veikt korpusa atveru pienācīgas hermetizācijas apskates. Ro-ro klāja atmosfēra 4.6. Prasme: 4.6.1. izmantot aprīkojumu, ja tāds uzstādīts, lai uzraudzītu atmosfēru ro-ro kravas telpās, un 4.6.2. pareizi piemērot procedūras, kas kuģim noteiktas attiecībā uz ro-ro kravas telpu ventilēšanu transportlīdzekļu iekraušanas un izkraušanas laikā, reisa laikā un avārijas situācijās. A-V/2. tabula Obligātā kompetences standarta specifikācija krīzes situāciju vadībā un cilvēku uzvedības jautājumos
VI NODAĻA A-VI/1. iedaļa Obligātās minimālās prasības visiem jūrniekiem attiecībā uz ievadapmācību, drošības pamatu apmācību un instruktāžu Drošības ievadapmācība 1. Pirms norīkošanas noteiktu pienākumu pildīšanai uz kuģa visām personām, kas strādā vai kas nolīgtas darbā uz jūras kuģa un kas nav pasažieri, jāsaņem apstiprināta ievadapmācība par izdzīvošanas paņēmieniem jūrā vai jāsaņem pietiekama informācija un instruktāža, ņemot vērā B daļā sniegtos norādījumus, lai minētās personas: 1.1. varētu runāt ar citām personām uz kuģa par elementāriem drošības jautājumiem un saprast drošības informācijas simbolus, zīmes un trauksmes signālus; 1.2. zinātu, kas jādara gadījumā, ja: 1.2.1. cilvēks iekrīt jūrā; 1.2.2. tiek atklāta uguns vai dūmi vai 1.2.3. atskan ugunsgrēka vai kuģa atstāšanas trauksme; 1.3. zinātu pulcēšanās vietas un vietas iekāpšanai glābšanas līdzekļos, kā arī evakuācijas ceļus; 1.4. varētu atrast un uzvilkt glābšanās vestes; 1.5. varētu izziņot trauksmi un lai tām būtu pamazināšanas par pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu lietošanu; 1.6. spētu nekavējoties rīkoties, ja noticis nelaimes gadījums, vai cita veida situācijā, kad vajadzīga neatliekama medicīniskā palīdzība, pirms meklēt tālāku medicīnisko palīdzību, ko var saņemt uz kuģa, un 1.7. aizvērt un atvērt ugunsdrošās, negaisizturīgās un ūdensnecaurlaidīgas durvis, kas ierīkotas attiecīgajā kuģī un kas nav korpusa atveres. Pamatapmācība* 2. Jūrniekiem, kas uz kuģa strādā vai kas nolīgti jebkādā amatā tās kuģa apkalpes daļas sastāvā, kura ir atbildīga par noteiktu drošības vai piesārņojuma novēršanas uzdevumu veikšanu saistībā ar kuģa ekspluatāciju, pirms to norīkošanas jebkādu pienākumu veikšanai uz kuģa: 2.1. ir jāsaņem atbilstoša pamatapmācība vai instruktāža par: 2.1.1. izdzīvošanas paņēmieniem jūrā atbilstoši A-VI/1-1. tabulai, 2.1.2. ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbilstoši A-VI/1-2. tabulai, 2.1.3. elementāro pirmo palīdzību atbilstoši A-VI/1-3. tabulai un 2.1.4. personīgo drošību un sociālo atbildību atbilstoši A-VI/1-4. tabulai; 2.2. ir jāsniedz pierādījumi, ka viņi pēdējo piecu gadu laikā ir sasnieguši vajadzīgo kompetences standartu, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas minēti A-VI/1-1., A-VI/1-2., A-VI/1-3. un A-VI/1-4. tabulas 1. slejā, šādā veidā: 2.2.1. demonstrējot kompetenci saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas uzskaitīti minēto tabulu 3. un 4. slejā, un 2.2.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātās apmācības programmas, kura aptver tabulu 2. slejā norādītos jautājumus. 3. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību saskaņā ar 2. punktu, ik pēc pieciem gadiem ir jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/1-1. un A-VI/1-2. tabulas 1. slejā. 4. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu savu kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās: 4.1. izdzīvošanas paņēmieni jūrā atbilstoši A-VI/1-1. tabulai: 4.1.1. glābšanās vestes uzvilkšana; 4.1.2. iekļūšana glābšanās peldlīdzeklī no kuģa un no ūdens ar uzvilktu glābšanās vesti; 4.1.3. sākotnējo darbību veikšana pēc iekļūšanas glābšanās peldlīdzeklī, lai palielinātu izdzīvošanas iespējas; 4.1.4. glābšanas laivas peldošā enkura izmešana; 4.1.5. glābšanās peldlīdzekļu aprīkojuma izmantošana un 4.1.6. atrašanās vietas noteikšanas ierīču, tostarp radioiekārtu, izmantošana; 4.2. ugunsdrošība un ugunsdzēsība atbilstoši A-VI/1-2. tabulai: 4.2.1. autonomu elpošanas aparātu lietošana; 4.2.2. glābšana ar dūmiem piepildītā telpā, izmantojot apstiprinātas dūmus radošas ugunsdzēsības ierīces uz kuģa un elpošanas aparātus. Izņēmumi 5. Attiecībā uz kuģiem, kuri nav pasažieru kuģi ar bruto tilpību lielāku par 500 BT tonnām, kas veic starptautiskus reisus, un tankkuģi, Administrācija, ja tā uzskata, ka kuģa izmēri un garums vai tā reisu veids ir tāds, ka nav lietderīgi vai nav iespējams piemērot visas šīs iedaļas prasības, var atbilstošā mērā atbrīvot jūrniekus uz šāda kuģa vai kuģu klases no dažām prasībām, ņemot vērā uz kuģa esošo cilvēku, kuģa un īpašuma drošību un jūras vides aizsardzību. * Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgie IMO paraugkursi. A-VI/1-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar izdzīvošanas paņēmieniem jūrā
A-VI/1-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar ugunsdrošību un ugunsdzēsību
A-VI/1-3. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar elementāro pirmo palīdzību
A-VI/1-4. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija jautājumos, kas saistīti ar personīgo drošību un sociālo atbildību
* Kursu sagatavošanā var noderēt ILO praktisko noteikumu kodekss "Nelaimes gadījumu novēršana uz kuģa jūrā un ostā" [Accident Prevention on Board Ship at Sea and in Port] A-VI/2. iedaļa Obligātās minimālās prasības sertifikātu izsniegšanai par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem, glābšanas laivām (rescue boats) un ātrgaitas glābšanas laivām SAGATAVOTĪBA DARBAM AR GLĀBŠANĀS PELDLĪDZEKĻIEM UN GLĀBŠANAS LAIVĀM, KAS NAV ĀTRGAITAS GLĀBŠANAS LAIVAS Kompetences standarts 1. Katram pretendentam uz sertifikāta saņemšanu par sagatavotību darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām, kas nav ātrgaitas glābšanas laivas, jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā. 2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu avārijas situācijās nolaist ūdenī glābšanās peldlīdzekli vai glābšanas laivu un uzņemties tās vadību.* 3. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāņem vērā šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi. 4. Katram sertificēšanas pretendentam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu, šādā veidā: 4.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un 4.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-1. tabulas 2. slejā izklāstīto materiālu. 5. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību darbam uz glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-1. tabulas 1. slejā. 6. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/2-1. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās: 6.1. atbildības uzņemšanās par glābšanās peldlīdzekli vai glābšanas laivu, nolaižot to ūdenī un pēc tam: 6.1.1. izskaidrot uz glābšanās peldlīdzekļiem redzamos apzīmējumus par to, cik personas tas var uzņemt; 6.1.2. dot pareizas komandas par glābšanās peldlīdzekļu nolaišanu ūdenī un iekāpšanu tajos, par atiešanu no kuģa, par to vadīšanu un cilvēku izsēdināšanu; 6.1.3. sagatavot un drošā veidā nolaist ūdenī glābšanās peldlīdzekļus un ātri atiet no kuģa borta; 6.1.4. drošā veidā glābšanās peldlīdzekļus un glābšanas laivas uzcelt atpakaļ uz kuģa borta; 6.2. vadīt izdzīvojušos un glābšanās peldlīdzekli pēc kuģa atstāšanas: 6.2.1. airēt un stūrēt laivu un to stūrēt pēc kompasa 6.2.2. atsevišķa glābšanās peldlīdzekļu aprīkojuma, izņemot pirotehniku, izmantošana un 6.2.3. tādu ierīču uzstādīšana, kas palīdz noteikt atrašanās vietu; 6.3. atrašanās vietas norādīšanas ierīču, tostarp sakaru un signālierīču, izmantošana; 6.3.1. pārvietojamās glābšanās peldlīdzekļa radioiekārtas izmantošana un 6.4. pirmās palīdzības sniegšana izdzīvojušajiem. * Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). SAGATAVOTĪBA DARBAM AR ĀTRGAITAS GLĀBŠANAS LAIVĀM Kompetences standarts 7. Katram pretendentam uz sertifikāta saņemšanu par sagatavotību darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā. 8. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu avārijas situācijās nolaist ūdenī ātrgaitas glābšanas laivu un uzņemties tās vadību.* 9. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāņem vērā šā Kodeksa B daļā sniegtie norādījumi. 10. Katram sertificēšanas pretendentam ir jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences standartu, šādā veidā: 8.1. demonstrējot kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un 8.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-2. tabulas 2. slejā norādīto materiālu. 11. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši pamatapmācību darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/2-2. tabulas 1. slejā. 12. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/2-2. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās: 12.1. atbildības uzņemšanās pār ātrgaitas glābšanas laivu, nolaižot to ūdenī un pēc tam: 12.1.1. vadīt ātrgaitas glābšanas laivas drošu nolaišanu ūdenī un uzcelšanu atpakaļ uz kuģa borta; 12.1.2. vadīt ātrgaitas glābšanas laivu dominējošajos meteoroloģiskajos un jūras apstākļos; 12.1.3. lietot sakaru un signalizācijas aprīkojumu starp ātrgaitas glābšanas laivu un helikopteru, un kuģi; 12.1.4. lietot pieejamo avārijas aprīkojumu un 12.1.5. izpildīt meklēšanas metodes, ņemot vērā vides faktorus. * Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). A-VI/2-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija sagatavotībai darbam ar glābšanās peldlīdzekļiem un glābšanas laivām (rescue boats), kas nav ātrgaitas glābšanas laivas
A-VI/2-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija sagatavotībai darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām
A-VI/3. iedaļa Obligātās minimālās prasības attiecībā uz paplašināto apmācību ugunsdzēšanā Kompetences standarts 1. Jūrniekiem, kuri norīkoti vadīt ugunsdzēsības operācijas, jābūt sekmīgi pabeigušiem paplašinātas programmas ugunsdzēsības tehnisko paņēmienu kursus, īpaši pievēršot uzmanību darbu organizēšanai, taktikai un vadīšanai, un tiem jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 1. slejā. 2. Zināšanu līmenim un izpratnei par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamiem, lai efektīvi vadītu ugunsdzēšanas operācijas uz kuģa.* 3. Apmācībā un pieredzē, kas nepieciešama, lai sasniegtu teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju vajadzīgo līmeni, jāņem vērā norādījumi, kas sniegti šā Kodeksa B daļā. 4. Katram sertifikāta pretendentam jāsniedz pierādījumi, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 3. un 4. slejā. 5. Jūrniekiem, kas ir saņēmuši padziļinātu apmācību ugunsdzēšanā saskaņā ar 4. punktu, ik pēc pieciem gadiem jāsniedz pierādījumi par to, ka tie ir saglabājuši savu kompetenci vajadzīgajā līmenī, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/3. tabulas 1. slejā. 6. Puses var piekrist apmācībai un pieredzes iegūšanai uz kuģa, lai saglabātu A-VI/3. tabulā norādīto kompetenci vajadzīgajā līmenī šādās jomās: 1. ugunsdzēsības operāciju vadīšana uz kuģa: 6.1.1. ugunsdzēsības procedūras jūrā un ostā, īpašu uzmanību pievēršot ugunsdzēsības organizēšanai, taktikai un vadīšanai; 6.1.2. sakari un koordinācija ugunsdzēsības operāciju laikā; 6.1.3. ventilācijas, tostarp dūmu novadītāja, kontrole; 6.1.4. degvielas sistēmu un elektrosistēmu kontrole; 6.1.5. bīstamība, ko rada ugunsdzēšanas procesi (sausā pārtvaice, ķīmiskas reakcijas, liesmas katlu dūmvados u. c.); 6.1.6. ugunsdrošības pasākumi un bīstamība, kas saistīta ar dažādu materiālu (krāsu u. c.) glabāšanu un izmantošanu; 6.1.7. ievainoto personu aprūpe un 6.1.8. koordinācijas procedūras ar krasta ugunsdzēsēju vienībām. * Kursu sagatavošanā var palīdzēt attiecīgais(-ie) IMO paraugkurss(-i). A-VI/3. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz paplašināto apmācību ugunsdzēšanā
A-VI/4. iedaļa Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un veselības aprūpi Kompetences standarts jūrniekiem, kas norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa 1. Katram jūrniekam, kas norīkots sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 1. slejā. 2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai norīkotais jūrnieks varētu nekavējoties efektīvi rīkoties tādos nelaimes gadījumos vai slimību gadījumos, kas var rasties uz kuģa.* 3. Katram sertificēšanas pretendentam saskaņā ar VI/4. noteikuma 1. punkta prasībām ir jāapliecina, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/4-1. tabulas 3. un 4. slejā. Kompetences standarts jūrniekiem, kas ir atbildīgi par medicīnisko aprūpi uz kuģa 4. Katram jūrniekam, kas ir atbildīgs par medicīnisko aprūpi uz kuģa, ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 1. slejā. 5. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai norīkotais jūrnieks varētu nekavējoties efektīvi rīkoties tādos nelaimes gadījumos vai slimību gadījumos, kas var rasties uz kuģa.* 6. Katram sertificēšanas pretendentam saskaņā ar VI/4. noteikuma 2. punkta prasībām ir jāapliecina, ka viņš ir sasniedzis vajadzīgo kompetences standartu, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kas uzskaitīti A-VI/4-2. tabulas 3. un 4. slejā. * Kursu sagatavošanā var noderēt atbilstošs(-i) IMO paraugkurss(-i). A-VI/4-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija attiecībā uz pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu
A-VI/4-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija personām, kuras ir atbildīgas par medicīnisko aprūpi uz kuģa
A-VI/5. iedaļa Obligātās minimālās prasības attiecībā uz kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta izsniegšanu Kompetences standarts 1. Katram pretendentam kuģa aizsardzības virsnieka sertifikāta saņemšanai ir jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/5. tabulas 1. slejā. 2. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/5. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai pretendents varētu pildīt pilnvarotā kuģa aizsardzības virsnieka pienākumus. 3. Mācībām un praksei, kas nepieciešama, lai sasniegtu vajadzīgo teorētisko zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni, jāatbilst šā kodeksa B daļā sniegtajiem norādījumiem. 4. Katram sertifikāta pretendentam jāapliecina tas, ka viņš atbilst vajadzīgajam kompetences līmenim saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti A-VI/5. tabulas 3. un 4. slejā. A-VI/5. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija par sagatavotību kuģa aizsardzības virsnieka darbam
A-VI/6. iedaļa Obligātās minimālās prasības visiem jūrniekiem attiecībā uz aizsardzības apmācību un instruktāžu Kompetences standarts aizsardzības ievadapmācībai 1. Pirms norīkošanas pienākumu pildīšanai uz kuģa visām personām, kas ir nodarbinātas vai atrodas uz jūras kuģiem, kuriem jāatbilst ISPS kodeksa noteikumiem, izņemot pasažierus, jāsaņem apstiprināta aizsardzības ievadapmācība atbilstoši B daļā sniegtajiem norādījumiem, lai varētu: 1.1. ziņot par aizsardzības incidentu, tostarp par pirātisma vai bruņotas laupīšanas draudiem vai uzbrukumu; 1.2. pārzināt procedūras, kas jāievēro, kad tās apzinās draudus aizsardzībai, un 1.3. piedalīties ar aizsardzību saistītās ārkārtas procedūrās. 2. Jūrniekiem, kuriem ir uzticēti aizsardzības pienākumi un kuri atrodas vai ir nodarbināti uz jūras kuģa, pirms viņiem tiek uzticēti šie pienākumi, ir jāsaņem aizsardzības ievadapmācība attiecībā uz saviem attiecīgajiem pienākumiem un uzdevumiem atbilstoši B daļā sniegtajiem norādījumiem. 3. Aizsardzības ievadapmācību sniedz kuģa aizsardzības virsnieks vai līdzvērtīgi kvalificēta persona. Kompetences standarts apmācībai aizsardzības jautājumos 4. Jūrniekiem, kuri komandas sastāvā jebkādā statusā strādā vai atrodas uz kuģa, kam jāatbilst ISPS kodeksa noteikumiem attiecībā uz šā kuģa darbību, un kuriem nav uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, pirms viņiem uztic šos pienākumus: 4.1. jāsaņem atbilstoša apstiprināta apmācība vai instruktāža A-VI/6-1. tabulā norādītajos aizsardzības jautājumos; 4.2. jāpierāda, ka ir sasnieguši tādu kompetenci līmeni, lai veiktu uzdevumus un uzņemtos pienākumus un atbildību, kas uzskaitīti A-VI/6-1. tabulas 1. slejā, 4.2.1. demonstrējot kompetenci saskaņā ar kompetences novērtēšanas metodēm un kritērijiem, kas norādīti A-VI/6-1. tabulas 3. un 4. slejā, un 4.2.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātās apmācības programmas, kura aptver A-VI/6-1. tabulas 2. slejā norādītos jautājumus. Pārejas noteikumi 5. Līdz 2014. gada 1. janvārim jūrnieki, kuri ir sākuši apstiprinātu jūras praksi pirms šīs iedaļas spēkā stāšanās datuma, var apliecināt savu atbilstību 4. punkta prasībām, sniedzot pierādījumus par: 5.1. apstiprinātu jūras cenzu, kurā vismaz sešus mēnešus pēdējo trīs gadu laikā veiktas kuģa aizsardzības virsnieka funkcijas; 5.2. tādu aizsardzības funkciju pildīšanu, kuras uzskata par līdzvērtīgām 5.1. punktā noteiktajai jūras cenzam, vai par 5.3. apstiprināta testa nokārtošanu, vai par 5.4. sekmīgi pabeigtu, apstiprinātu apmācības kursu. Kompetences standarts jūrniekiem, kam uzticēts veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus 6. Katram jūrniekam, kas norīkots veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus, jāapliecina kompetence veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kuri uzskaitīti A-VI/6-2. tabulas 1. slejā. 7. Zināšanu līmenim par jautājumiem, kas uzskaitīti A-VI/6-2. tabulas 2. slejā, jābūt pietiekamam, lai ikviens pretendents varētu pildīt ar aizsardzību saistītus pienākumus, tostarp veikt pasākumus pirātisma un bruņotas laupīšanas apkarošanai. 8. Katram sertificēšanas pretendentam jāsniedz pierādījumi par to, ka viņš pēdējo piecu gadu laikā ir sasniedzis nepieciešamo kompetences līmeni, šādā veidā: 8.1. demonstrējot savu prasmi veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību, kas norādīti A-VI/6-2. tabulas 1. slejā, saskaņā ar kompetences demonstrēšanas metodēm un kompetences novērtēšanas kritērijiem, kuri uzskaitīti minētās tabulas 3. un 4. slejā, un 8.2. nokārtojot pārbaudi vai ar nepārtrauktu vērtēšanu, kas ir daļa no apstiprinātas apmācības programmas, kura aptver A-VI/2-2. tabulas 6. slejā izklāstīto materiālu. Pārejas noteikumi 9. Līdz 2014. gada 1. janvārim jūrnieki, kam uzticēti ar aizsardzību saistīti pienākumi un kas ir sākuši apstiprinātu jūras praksi pirms šīs iedaļas spēkā stāšanās datuma, var apliecināt kompetenci veikt uzdevumus un uzņemties pienākumus un atbildību saskaņā ar A-VI/6-2. tabulas 1. aili, sniedzot pierādījumus par: 9.1. apstiprinātu jūras cenzu, kurā vismaz sešus mēnešus pēdējo trīs gadu laikā veiktas kuģa aizsardzības virsnieka funkcijas; 9.2. tādu aizsardzības funkciju pildīšanu, kuras uzskata par līdzvērtīgām 5.1. punktā noteiktajai jūras cenzam, vai par 9.3. apstiprināta testa nokārtošanu, vai par 9.4. sekmīgi pabeigtu, apstiprinātu apmācības kursu. A-VI/6-1. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija aizsardzības jautājumos
A-VI/6-2. tabula Minimālā kompetences standarta specifikācija jūrniekiem, kam uzticēts veikt ar aizsardzību saistītus pienākumus
VII NODAĻA A-VII/1. iedaļa Alternatīvu sertifikātu izsniegšana 1. Katram pretendentam uz sertificēšanu izpildes līmenī saskaņā ar Konvencijas pielikuma VII nodaļu jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartam attiecībā uz visām funkcijām, kuras paredzētas vai nu A-II/1. tabulā, vai A-III/1. tabulā. Funkcijas, kas paredzētas attiecīgi A-II/1. vai A-III/1. tabulā, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām. 2. Katram pretendentam uz sertificēšanu vadības līmenī kā personai, kura vada kuģi ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku, vai kā personai, kurai šāds kuģis būs jāvada gadījumā, ja to nespēj darīt persona, kurai tas jādara, papildus atbilstībai A-II/1. tabulā noteiktajam kompetences standartam, jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartiem, kas paredzēti visām A-II/2. tabulā noteiktajām funkcijām. Funkcijas, kas paredzētas šīs daļas III nodaļas tabulās, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un ka viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām. 3. Katram pretendentam uz sertificēšanu vadības līmenī kā personai, kura ir atbildīga par mehāniskajām iekārtām uz kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, vai kā personai, kurai šāda atbildība būs jāuzņemas gadījumā, ja to nespēj nodrošināt persona, kas ir atbildīga par kuģa mehānisko piedziņu, papildus atbilstībai A-III/1. tabulā noteiktajam kompetences standartam, jābūt attiecīgai izglītībai un jābūt saņēmušam attiecīgu apmācību, un jāatbilst kompetences standartiem, kas paredzēti visām A-III/2. tabulā noteiktajām funkcijām. Funkcijas, kas paredzētas šīs daļas III nodaļas tabulās, var pievienot ar nosacījumu, ka pretendentam ir attiecīga papildu izglītība un viņš ir saņēmis attiecīgu apmācību un atbilst kompetences standartiem, kas minētajās tabulās noteikti konkrētajām funkcijām. 4. Katram pretendentam uz sertificēšanu izpildes līmenī: 4.1. navigācijas vai kuģu dzinēju un mehānismu ekspluatācijas un remonta jomā ir jāpierāda, ka viņš ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai funkcijai noteikts vai nu A-II/4. tabulā, vai A-III/4. tabulā. Var pievienot arī A-II/4. un A-III/4. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai funkcijai noteikts šajās tabulās; 4.2. kvalificēta matroža amatam ir ne tikai jāatbilst A-II/4. tabulā noteiktajam kompetences standartam, bet arī jābūt pabeigušam attiecīgu apmācības kursu un jāatbilst kompetences standartam, kas visām funkcijām noteikts A-II/5. tabulā. Var pievienot arī A-III/4. un A-III/5. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai(-ām) funkcijai(-ām) noteikts šajā(-ās) tabulā(-ās), un 4.3. kvalificēta motorista amatam ir ne tikai jāatbilst A-III/4. tabulā noteiktajam kompetences standartam, bet arī jābūt pabeigušam attiecīgu apmācības kursu un jāatbilst kompetences standartam, kas visām funkcijām noteikts A-III/5. tabulā. Var pievienot arī A-II/4. un A-II/5. tabulā norādītās funkcijas ar nosacījumu, ka pretendents ir saņēmis atbilstošu apmācību un atbilst kompetences standartam, kas attiecīgajai(-ām) funkcijai(-ām) noteikts šajā(-ās) tabulā(-ās). A-VII/2. iedaļa Jūrnieku sertificēšana 1. Saskaņā ar VII/1. noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta prasībām katram pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/1. vai A-III/1. tabulā minēto funkciju veikšanai operatīvajā līmenī: 1.1. jābūt ne mazāk kā vienu gadu ilgai apstiprinātai jūras praksei, kas ietver mašīntelpas pienākumu pildīšanu kvalificēta kuģa mehāniķa uzraudzībā vismaz sešus mēnešus un, ja nepieciešama navigācijas funkcija, navigācijas sardzes pienākumu veikšanu kvalificēta navigācijas sardzes virsnieka uzraudzībā vismaz sešus mēnešus, un 1.2. šī darba perioda laikā jābūt pabeigušam apmācības programmas uz kuģa, kas apstiprinātas kā atbilstošas A-II/1. un A-III/1. iedaļas attiecīgajām prasībām un ir dokumentētas apstiprinātā prakses grāmatā. 2. Katram pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem gan A-II/2., gan A-III/2. tabulā minēto funkciju veikšanai vadības līmenī jābūt apstiprinātai jūras praksei saistībā ar šīm funkcijām, kuras šādā veidā jānorāda sertifikāta apstiprinājumā: 2.1. personām, kas neveic kuģa vadību vai kas nav atbildīgas par kuģa mehāniskajām iekārtām, - 12 mēnešus ilga pienākumu pildīšana operatīvajā līmenī saistībā attiecīgi ar III/2. vai III/3. noteikumu, bet gadījumā, ja ir nepieciešams veikt navigācijas funkcijas vadības līmenī, vismaz 12 mēnešus ilga navigācijas sardzes pienākumu veikšana operatīvajā līmenī; 2.2. personām, kas veic kuģa vadību vai kas ir atbildīgas par kuģa mehāniskajām iekārtām, - ne mazāk kā 48 mēnešus ilga, ieskaitot šīs iedaļas 2. punkta 1. apakšpunktā paredzēto periodu, to pienākumu pildīšana sertificēta virsnieka statusā, kuri jānorāda sertifikāta apstiprinājumā; 24 mēneši no minētā perioda jānostrādā, veicot A-II/1. tabulā izklāstītās funkcijas, un 24 mēneši jānostrādā, veicot A-III/1. un A-III/2. tabulā izklāstītās funkcijas. 3. Saskaņā ar VII/1. noteikuma 4. punkta 3. apakšpunkta prasībām ikvienam pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/4. vai A-III/1. tabulā minēto funkciju veikšanai izpildes līmenī: 3.1. jābūt apstiprinātai jūras praksei, kas ietver ne mazāk kā 12 mēnešu pieredzi, no kuriem 3.1.1. ne mazāk kā 6 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar navigācijas sardzes pienākumiem un 3.1.2. ne mazāk kā 6 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar pienākumu pildīšanu mašīntelpā, vai 3.2. jābūt pabeigušam atbilstošu profesionālo apmācību vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp apstiprinātu jūras praksi, kura ilgusi vismaz 4 mēnešus un kuras laikā 3.2.1. ne mazāk kā 2 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar navigācijas sardzes pienākumiem un 3.2.2. ne mazāk kā 2 mēnešus darbs ir bijis saistīts ar pienākumu pildīšanu mašīntelpā, 3.3. jūras praksi, apmācību vai pieredzi saskaņā ar 3. punkta 1. vai 2. apakšpunktu tiešā veidā ir pārraudzījis atbilstoši kvalificēts virsnieks vai ierindas jūrnieks. 4. Saskaņā ar VII/1 noteikuma 1. punkta 3. apakšpunkta prasībām ikvienam pretendentam uz sertificēšanu atbilstoši VII nodaļas noteikumiem A-II/5. un A-III/5. tabulā norādīto funkciju veikšanai atbalsta līmenī, kurš ir pietiekami kvalificēts, lai pildītu ierindas jūrnieka pienākumus navigācijas un mašīntelpas sardzē, jāatbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/5. un A-III/5. iedaļā un ir jābūt pabeigušam 4.1. ne mazāk kā 30 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras praksi, kuras laikā 4.1.1. ne mazāk kā 18 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu veikšanu un 4.1.2. ne mazāk kā 12 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu, vai 4.2. apstiprinātu apmācību programmu un ne mazāk kā 18 mēnešus ilgu jūras praksi, kuras laikā 4.2.1. ne mazāk kā 12 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu pildīšanu un 4.2.2. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu, vai 4.3. īpašu apstiprinātu, apvienotu matroža un motorista apmācību programmu, tostarp ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu jūras praksi apvienotā klāja dienesta un mašīntelpas nodaļā, kuras laikā 4.3.1. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta matroža pienākumu pildīšanu un 4.3.2. ne mazāk kā 6 mēnešus viņa darbs ir bijis saistīts ar kvalificēta motorista pienākumu pildīšanu. A-VII/3. iedaļa Principi, kas regulē alternatīvo sertifikātu izsniegšanu (Nav noteikumu)
VIII NODAĻA A-VIII/1. iedaļa Gatavība sardzei 1. Administrācijas ņem vērā bīstamību, ko rada jūrnieku nogurums, jo īpaši to jūrnieku nogurums, kuru pienākumi ir saistīti ar drošu kuģa ekspluatāciju. 2. Visām personām, kurām ir uzticēti par sardzi atbildīgo virsnieku vai sardzes jūrnieku pienākumi un kuru pienākumi saistīti drošību, piesārņojuma novēršanu un aizsardzību, nepieciešams nodrošināt atpūtas laiku, kura ilgums nav mazāks kā: 2.1. vismaz 10 atpūtas stundas katrā 24 stundu periodā un 2.2. 77 stundām katrā 7 dienu periodā. 3. Atpūtas laiku var iedalīt ne vairāk kā divos periodos, no kurām viens ir vismaz 6 stundas ilgs, un intervāli starp secīgiem atpūtas periodiem nepārsniedz 14 stundas. 4. Šīs iedaļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atpūtas laiku nav jāievēro avārijas situācijā vai mācību trauksmes laikā, vai citos ārkārtas apstākļos. Valsts tiesību aktos un noteikumos un starptautiskajos dokumentos paredzētās mācību trauksmes, ugunsgrēka un kuģa evakuācijas trauksmes veic tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas laiku pārtraukšanu un neradītu nogurumu. 5. Administrācijas pieprasa, lai sardzes grafiki būtu izlikti viegli pieejamās vietās. Grafiki jāsagatavo standartizētā formātā * vai nu darba valodā, vai uz kuģa lietotajās valodās un angļu valodā. 6. Ja jūrnieku izsauc dežūrā, piemēram, kad mašīntelpa ir nepieskatīta, jūrniekam atbilstoši kompensē atpūtas periodu, ja izsaukums darbā ir iztraucējis viņam parasto atpūtas laiku. 7. Administrācija pieprasa jūrnieku ikdienas atpūtas laika reģistrēšanu standartizētā formātā* vai nu darba valodā, vai uz kuģa lietotajās valodās un angļu valodā, lai būtu iespējams uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību šīs iedaļas noteikumiem. Jūrniekam izsniedz uz viņu attiecināmā reģistra daļas kopiju, kuru ir apstiprinājis kuģa kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona un attiecīgais jūrnieks. 8. Šīs iedaļas noteikumi neierobežo kuģa kapteiņa tiesības pieprasīt, lai jūrnieks strādā papildu stundas, ja tas neatliekami nepieciešams kuģa vai uz kuģa esošo personu vai kravas drošībai vai lai palīdzētu citiem briesmās nokļuvušiem kuģiem vai personām jūrā. Atbilstoši kuģa kapteinis var apturēt atpūtas laiku un pieprasīt, lai jūrnieks nostrādā jebkuru stundu skaitu līdz normālās situācijas atjaunošanai. Tiklīdz tas iespējams pēc normālās situācijas atjaunošanas, kuģa kapteinis nodrošina, lai visiem jūrniekiem, kas ir strādājuši ieplānotajā atpūtas laikā, tiktu nodrošināts atbilstošs atpūtas laiks. 9. Puses var pieļaut atkāpes no iepriekš 2. punkta 2. apakšpunktā un 3. punktā norādītā atpūtas laika ar nosacījumu, ka atpūtas periods nav īsāks kā 70 stundas 7 dienu laikā. Atkāpes no 2. punkta 2. apakšpunktā norādītā nedēļas atpūtas laika nav pieļaujamas vairāk kā divas nedēļas pēc kārtas. Starplaikiem starp divām atkāpēm uz kuģa jābūt vismaz divas reizes lielākiem nekā atkāpes ilgums. 2. punkta 1. apakšpunktā paredzēto atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā trīs periodos, no kuriem viens ir vismaz 6 stundas ilgs, un neviens no šiem periodiem nav īsāks kā viena stunda. Starplaiki starp diviem secīgiem atpūtas periodiem nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Atkāpes nedrīkst pārsniegt divus 24 stundu periodus 7 dienu laikā. Ciktāl tas iespējams, nosakot atkāpes, ņem vērā B-VIII/1. iedaļas norādījumus attiecībā uz noguruma novēršanu. 10. Lai nepieļautu alkoholismu, ikviena Administrācija kuģa kapteiņiem, virsniekiem un citiem jūrniekiem, kuriem uzticēts veikt ar drošību, aizsardzību vai jūras vides aizsardzību saistītus pienākumus, nosaka robežu alkohola līmenim asinīs, kas nedrīkst pārsniegt 0,05 % jeb 0,25 mg/l alkohola izelpā, jeb tādu alkohola daudzumu, kas rada šādu alkohola koncentrāciju. * Var izmantot IMO/SDO "Vadlīnijas attiecībā uz tabulu izveidi jūrnieku darba grafika reģistrēšanai un jūrnieku darba un atpūtas laika reģistrēšanas formātiem". A-VIII/2. iedaļa Sardzes organizēšana un principi 1. DAĻA. SERTIFICĒŠANA 1. Navigācijas vai klāja sardzes virsniekam jābūt atbilstošai kvalifikācijai saskaņā ar II nodaļas noteikumiem vai VII nodaļas noteikumiem attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar navigācijas vai klāja sardzi. 2. Sardzes mehāniķim jābūt atbilstošai kvalifikācijai saskaņā ar III nodaļas noteikumiem vai VII nodaļas noteikumiem attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar mašīntelpas sardzi. 2. DAĻA. PĀRGĀJIENA PLĀNOŠANA Vispārējās prasības 3. Paredzēto pārgājienu plāno iepriekš, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju, un visus nospraustos kursus pārbauda pirms pārgājiena sākuma. 4. Vecākais mehāniķis, apspriežoties ar kuģa kapteini, iepriekš nosaka paredzētā reisa vajadzības, ņemot vērā nepieciešamo degvielu, ūdeni, smērvielas, ķimikālijas, vienreizējās lietošanas un citas rezerves daļas, rīkus, rezerves un citas vajadzības. Plānošana pirms katra pārgājiena 5. Pirms katra pārgājiena ikviena kuģa kapteinis nodrošina, lai paredzēto maršrutu no iekraušanas ostas līdz pirmajai piestāšanas ostai plānotu, izmantojot atbilstošas un piemērotas kartes un citas paredzētajam pārgājienam vajadzīgās navigācijas publikācijas, kurās ir precīza, pilnīga un jaunākā informācija par tiem kuģošanas ierobežojumiem un riskiem, kas ir pastāvīgi vai paredzami un kas attiecas uz kuģa drošu kuģošanu. Plānotā maršruta pārbaude un attēlošana 6. Kad maršruta plāns ir pārbaudīts, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju, plānoto maršrutu skaidri attēlo atbilstošās kartēs, un pārgājiena laikā tam jābūt nepārtraukti pieejamam sardzes virsniekam, kuram, pirms sekot attiecīgam kursam pārgājiena laikā, ir pienākums to pārbaudīt. Novirze no plānotā maršruta 7. Ja pārgājiena laikā tiek pieņemts lēmums mainīt plānotā maršruta nākamo piestāšanas ostu vai ja kuģim citu iemeslu dēļ ir būtiski jānovirzās no plānotā maršruta, tad grozītais maršruts jāplāno pirms būtiskas novirzīšanās no sākotnēji plānotā maršruta. 3. DAĻA. VISPĀRĒJIE SARDZES PILDĪŠANAS PRINCIPI 8. Sardze jāpilda, pamatojoties uz šādiem komandtiltiņa un mašīntelpas resursu pārvaldības principiem: 8.1. nodrošina pienācīgu sardzes personāla izvietojumu atbilstoši situācijai; 8.2. izvietojot sardzes personālu, ņem vērā visus personu kvalifikācijas vai piemērotības ierobežojumus; 8.3. noskaidro, vai sardzes personāls izprot savus pienākumus, atbildību un uzdevumu grupā; 8.4. kuģa kapteinis, galvenais mehāniķis vai sardzes virsnieks uztur pienācīgu sardzi, visefektīvākajā iespējamajā veidā izmantojot pieejamos resursus, piemēram, informāciju, iekārtas/aprīkojumu un personālu; 8.5. sardzes personāls izprot iekārtu/aprīkojuma funkcijas un darbību un prot ar to rīkoties; 8.6. sardzes personāls izprot informāciju un to, kā reaģēt uz informāciju, ko saņem no katras stacijas/iekārtas/aprīkojuma; 8.7. informāciju, ko sniedz stacijas/iekārtas/aprīkojums atbilstoši dara zināmu visam sardzes personālam; 8.8. sardzes personāls uztur katrai situācijai atbilstošu paziņojumu apmaiņu un 8.9. sardzes personāls nekavējoties paziņo kuģa kapteinim/vecākajam mehāniķim/sardzes virsniekam, ja radušās šaubas par to, kā rīkoties, lai saglabātu drošību. 4. DAĻA. SARDZES PILDIŠANA JŪRĀ Sardzes pildīšanas vispārējie principi 9. Pusēm jāpievērš kompāniju, kuģu kapteiņu, vecāko mehāniķu un sardzes personāla uzmanība šādiem principiem, kas jāievēro, lai pastāvīgi nodrošinātu drošu sardzes pildīšanu. 10. Katra kuģa kapteiņa pienākums ir nodrošināt, lai sardzes organizācija atbilstu drošas navigācijas sardzes pildīšanai. Kapteiņa vispārējā vadībā navigācijas sardzes virsnieki ir atbildīgi par kuģa drošu vadīšanu savas sardzes laikā, pievēršot īpašu vērību tam, lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa. 11. Katra kuģa vecākā mehāniķa pienākums ir, apspriežoties ar kuģa kapteini, nodrošināt, lai sardzes organizācija atbilstu drošai mašīntelpas sardzes pildīšanai. Jūras vides aizsardzība 12. Kuģa kapteinim, virsniekiem un ierindas jūrniekiem jāapzinās nopietnās sekas, ko var izraisīt ar ekspluatāciju saistīts vai avārijas dēļ radies jūras vides piesārņojumam, un jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai nepieļautu šādu piesārņojumu, jo īpaši ievērojot attiecīgos starptautiskos un ostu noteikumus. 4-1. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot navigācijas sardzi 13. Navigācijas sardzes virsnieks ir kapteiņa pārstāvis, un uz viņu pastāvīgi gulstas galvenā atbildība par kuģa drošu kuģošanu un par 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu ievērošanu. Novērošana 14. Pastāvīgi jāveic pienācīga novērošana saskaņā ar grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu 5. pantu, un tās uzdevumi ir: 14.1. saglabāt nepārtrauktu modrību attiecībā uz nozīmīgām izmaiņām darbības vidē, izmantojot redzi un dzirdi, kā arī visus citus pieejamos līdzekļus; 14.2. pilnībā novērtēt situāciju, kā arī sadursmes un uzskriešanas uz sēkļa risku un citas briesmas kuģošanai un 14.3. atklāt kuģus vai gaisa kuģus briesmās, kuģa avārijā cietušās personas, kuģu vrakus un atliekas un citus draudus drošai kuģošanai. 15. Novērotājam jābūt iespējai visu uzmanību veltīt novērošanai; viņš neuzņemas un viņam neuzdod veikt nekādus citus pienākumus, kas varētu traucēt šim uzdevumam. 16. Novērotāja un stūres vīra pienākumi ir šķirti; stūres vīrs nevar tikt uzskatīts par novērotāju, izņemot uz maziem kuģiem, uz kuriem no stūres atrašanās vietas pieejams neaizsegts skats visapkārt un nakts redzamība nav pasliktināta, kā arī nepastāv citi traucējumi pienācīgas novērošanas veikšanai. Dienasgaismā navigācijas sardzes virsnieks var viens pats veikt novērošanu, ja ikvienā šādā gadījumā: 16.1. situācija ir rūpīgi novērtēta un bez šaubīšanās ir konstatēts, ka tas ir droši; 16.2. pilnībā ir ņemti vērā visi būtiskie apstākļi, tostarp arī šādi: - meteoroloģiskie apstākļi, - redzamība, - satiksmes blīvums, - navigācijas briesmu tuvums un - uzmanība, kas vajadzīga, kuģojot satiksmes sadales sistēmās vai to tuvumā, un 16.3. uz komandtiltiņa ir iespējams nekavējoties izsaukt palīdzību, ja to prasa situācijas izmaiņas. 17. Nosakot, ka navigācijas sardzes sastāvs ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu nepārtrauktu novērošanu, kuģa kapteinis ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp šā Kodeksa šajā iedaļā izklāstītos, kā arī šādus apstākļus: 17.1. redzamību, meteoroloģiskos apstākļus un jūras stāvokli; 17.2. satiksmes blīvumu un citas darbības, kas notiek rajonā, kurā kuģis kuģo; 17.3. uzmanību, kas vajadzīga, kuģojot satiksmes sadales sistēmās un citos kuģošanas ceļos vai to tuvumā; 17.4. papildu darba slodzi, kas saistīta ar kuģa funkcijām, tiešajām ekspluatācijas prasībām un paredzamajiem manevriem; 17.5. visu to apkalpes locekļu fizisko gatavību veikt attiecīgos pienākumus, kuri vajadzības gadījumā tiek norīkoti sardzes sastāvā; 17.6. kuģa virsnieku un apkalpes kompetences pazīšanu un uzticību viņu kompetencei; 17.7. katra navigācijas sardzes virsnieka pieredzi un to, kā šis virsnieks pārzina kuģa aprīkojumu, procedūras un manevrēšanas spēju; 17.8. darbības, kas konkrētā laikā tiek veiktas uz kuģa, tostarp darbības, kas saistītas ar radiosakariem, un iespēju vajadzības gadījumā uz komandtiltiņu nekavējoties izsaukt palīdzību; 17.9. komandtiltiņa aprīkojuma un vadības ierīču, tostarp trauksmes izziņošanas sistēmu, ekspluatācijas stāvokli; 17.10. stūres un dzenskrūves vadību un kuģa manevrēšanas īpašības; 17.11. kuģa izmērus un redzes lauku no kuģa vadīšanas vietas; 17.12. komandtiltiņa konfigurāciju un to, cik daudz šāda konfigurācija var kavēt sardzes loceklim atklāt ar redzi vai dzirdi kādus notikumus ārpus kuģa; 17.13. visus pārējos Organizācijas pieņemtos standartus, procedūras vai norādījumus attiecībā uz sardzes organizēšanu un gatavību sardzei. Sardzes organizācija 18. Nosakot sardzes sastāvu uz komandtiltiņa, kurā var iekļaut atbilstoši kvalificētus ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi apstākļi: 18.1. komandtiltiņu nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības; 18.2. meteoroloģiskie apstākļi, redzamība un diennakts gaišais un tumšais laiks; 18.3. tādu navigācijas briesmu tuvums, kuru dēļ sardzes virsniekam var nākties veikt papildu navigācijas pienākumus; 18.4. tādu navigācijas līdzekļu izmantošana un tehniskais stāvoklis kā, piemēram, radiolokators vai elektroniskās pozicionēšanas ierīces un jebkurš cits aprīkojums, kas ietekmē kuģa drošu kuģošanu; 18.5. vai kuģis ir aprīkots ar autopilotu; 18.6. vai ir jāveic radiosakaru pienākumi; 18.7. uz komandtiltiņa atrodas bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmas, brīdinājuma signalizācijas un indikatori; to lietošanas procedūras un ierobežojumi un 18.8. jebkādas neparastas vajadzības, kas navigācijas sardzei var rasties īpašu ekspluatācijas apstākļu dēļ. Sardzes pārņemšana 19. Navigācijas sardzes virsnieks nenodot sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka nomainošais virsnieks nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to jāpaziņo kapteinim. 20. Nomainošais virsnieks pārliecinās, ka nomainošās sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi veikt savus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz viņu pielāgošanos nakts redzamībai. Nomainošie virsnieki nepārņem sardzi, kamēr viņu redze nav pilnībā pielāgojusies apgaismojumam. 21. Pirms sardzes pārņemšanas nomainošie virsnieki pārliecinās par aprēķināto vai īsto kuģa atrašanās vietu, paredzētā ceļa, kursa un ātruma ievērošanu, pārbauda bezapkalpes mašīntelpas sistēmas vadības stāvokli, ja tāda ir, un ņem vērā visus sardzes laikā paredzamos navigācijas šķēršļus. 22. Nomainošie virsnieki personīgi pārliecinās par: 22.1. pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai un citiem īpašiem norādījumiem attiecībā uz kuģa vadīšanu; 22.2. kuģa atrašanās vietu, kursu, ātrumu un iegrimi; 22.3. dominējošajām un paredzamajām plūdmaiņām, straumēm, meteoroloģiskajiem apstākļiem, redzamību un šo apstākļu ietekmi uz kursu un ātrumu; 22.4. procedūrām galveno dzinēju lietošanai, lai manevrētu, ja galvenie dzinēji tiek vadīti no komandtiltiņa; 22.5. kuģošanas situāciju, tostarp arī par: 22.5.1. visa tā navigācijas un drošības aprīkojuma tehnisko stāvokli, ko izmanto vai var izmantot sardzes laikā; 22.5.2. žirokompasu un magnētisko kompasu labojumiem; 22.5.3. redzeslaukā esošo kuģu vai tādu kuģu klātbūtni un kustību, par kuriem zināms, ka tie atrodas apkārtnē; 22.5.4. apstākļiem un briesmām, ar kurām varētu sastapties sardzes laikā, un 22.5.5. sānsveres, galsveres, ūdens blīvuma un pakaļgala iegrimes iespējamo ietekmi uz zemķīļa rezervi. 23. Ja sardzes maiņas laikā notiek manevrs vai jebkāda cita darbība, lai izvairītos no briesmām, navigācijas sardzes virsnieka nomaiņa jāatliek līdz brīdim, kad attiecīgās darbības ir pabeigtas. Navigācijas sardzes pildīšana 24. Navigācijas sardzes virsnieks: 24.1. pilda sardzi uz komandtiltiņa; 24.2. nekādos apstākļos nepamet komandtiltiņu, pirms nav pienācīgi nomainīts; 24.3. turpina būt atbildīgs par kuģa drošu kuģošanu, pat ja uz komandtiltiņa atrodas kapteinis, līdz viņu speciāli informē, ka šo atbildību uzņemas kapteinis, un to ir sapratušas abas personas. 25. Sardzes pildīšanas laikā, lai nodrošinātu, ka kuģis seko plānotajam kursam, pietiekami bieži jāpārbauda kuģa kurss, atrašanās vieta un ātrums, izmantojot jebkādus pieejamos nepieciešamos navigācijas līdzekļus. 26. Navigācijas sardzes virsniekam pilnībā jāpārzina visa uz kuģa esošā drošības un navigācijas aprīkojuma atrašanās vieta un darbība un jāzina un jāņem vērā šāda aprīkojuma ekspluatācijas ierobežojumi. 27. Navigācijas sardzes virsniekam neuzdod un viņš neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucēt kuģa drošai kuģošanai. 28. Izmantojot radiolokatoru, navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā nepieciešamību vienmēr ievērot noteikumus par radiolokatora lietošanu, kuri iekļauti spēkā esošajos Starptautiskajos Kuģu sadursmju novēršanas noteikumos. 29. Nepieciešamības gadījumā navigācijas sardzes virsnieks nevilcinās izmantot stūri, dzinējus un skaņas signalizācijas ierīces. Tomēr, ja iespējams, par paredzētajām dzinēja apgriezienu izmaiņām vai bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmu faktisku izmantošanu uz komandtiltiņa jāziņo iepriekš saskaņā ar piemērojamām procedūrām. 30. Navigācijas sardzes virsniekiem jāzina sava kuģa manevrēšanas īpašības, tostarp tā apstāšanās attālumi, un viņiem jāņem vērā, ka citiem kuģiem var būt atšķirīgas manevrēšanas īpašības. 31. Sardzes laikā pienācīgi jāreģistrē ar kuģa navigāciju saistītās kustības un darbības. 32. Ir sevišķi svarīgi, lai navigācijas sardzes virsnieks nodrošinātu, ka tiek veikta pienācīga novērošana. Kuģī ar atsevišķu karšu telpu navigācijas sardzes virsnieks var, ja tas ir nepieciešams, tajā uz īsu brīdi ieiet, lai veiktu vajadzīgos navigācijas pienākumus, bet viņam vispirms jānodrošina, ka tas ir droši un ka tiek veikta pienācīga novērošana. 33. Kuģa navigācijas aprīkojuma darbības pārbaudes jūrā veic tik bieži, cik iespējams, un atbilstoši apstākļiem, jo īpaši tad, kad gaidāmi bīstami apstākļi, kas var ietekmēt kuģošanas drošību. Kad vien tas ir vajadzīgs, šīs pārbaudes reģistrē. Šādas pārbaudes veic arī pirms ienākšanas ostā un pirms iziešanas no tās. 34. Navigācijas sardzes virsnieks veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka: 34.1. persona, kas stūrē kuģi, vai autopilots ievēro pareizo kursu; 34.2. galvenā kompasa labojums tiek noteikts vismaz reizi sardzes laikā un, ja iespējams, pēc katras nozīmīgākas kursa maiņas; žirokompass un galvenais magnētiskais kompass tiek regulāri salīdzināti, un repīteri tiek sinhronizēti ar to galveno kompasu; 34.3. autopilots tiek manuāli pārbaudīts vismaz reizi sardzes laikā; 34.4. navigācijas un signalizācijas ugunis un cits navigācijas aprīkojums darbojas pareizi; 34.5. radioiekārtas darbojas pareizi saskaņā ar šīs iedaļas 86. punktu, un 34.6. bezapkalpes mašīntelpas vadības sistēmas, trauksmes sistēmas un rādītāji darbojas pareizi. 35. Navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā nepieciešamību vienmēr ievērot 1974. gada Starptautiskās Konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS konvencijas) spēkā esošās prasības.* Navigācijas sardzes virsnieks ņem vērā: 35.1. nepieciešamību laikus izsaukt kādu personu kuģa stūrēšanai un pāriet uz manuālo stūres vadību, lai visas iespējami bīstamās situācijas varētu atrisināt drošā veidā, 35.2. ka tad, ja kuģi vada autopilots, ir ārkārtīgi bīstami ļaut situācijai attīstīties tiktāl, ka navigācijas sardzes virsniekam nav pieejama palīdzība un ir jāpārtrauc nepārtraukta novērošana, lai veiktu avārijas pasākumus. 36. Navigācijas sardzes virsniekam pilnībā jāpārzina visu kuģa elektronisko navigācijas līdzekļu lietošana, tostarp to iespējas un ierobežojumi, un, kad nepieciešams, jāizmanto katrs no šiem līdzekļiem, un jāņem vērā, ka eholote ir vērtīgs navigācijas līdzeklis. 37. Navigācijas sardzes virsniekam jāizmanto radiolokators ikreiz, kad pasliktinās redzamība vai gaidāma tās pasliktināšanās, kā arī vienmēr kuģojot intensīvas satiksmes rajonos, pienācīgi ņemot vērā tā iespēju robežas. 38. Navigācijas sardzes virsniekam jānodrošina, lai izmantotās attāluma skalas tiktu mainītas pietiekami bieži, lai atstarotais signāls tiktu atklāts pēc iespējas ātrāk. Jāņem vērā, ka signāls no nelieliem objektiem vai objektiem ar sliktu atstarošanas spēju var netiktu uztverts. 39. Vienmēr, kad tiek lietots radiolokators, navigācijas sardzes virsnieks izvēlas atbilstošu attāluma skalu un uzmanīgi vēro ekrānu, un nodrošina, ka laikus tiek uzsākta mērķu kursu noteikšana (plotting) vai to kustības sistemātiskā analīze. 40. Navigācijas sardzes virsnieks kuģa kapteinim nekavējoties ziņo: 40.1. ja pasliktinās redzamība vai ja ir paredzams, ka tā pasliktināsies; 40.2. ja satiksmes apstākļi vai citu kuģu kustība rada bažas; 40.3. ja rodas grūtības saglabāt kursu; 40.4. ja paredzētajā laikā nevar saskatīt zemi, navigācijas zīmi vai iegūt dziļuma mērījumu; 40.5. ja negaidīti kļūst redzama zeme, navigācijas zīme vai mainās dziļuma mērījums; 40.6. ja salūst dzinēji, piedziņas iekārtas tālvadības sistēma, stūres mehānisms vai kāda būtiska navigācijas iekārta, trauksmes sistēma vai rādītājs; 40.7. radioiekārtu darbības traucējumu gadījumā; 40.8. vētrainā laikā - ja pastāv iespēja, ka meteoroloģisko apstākļu dēļ varētu rasties kādi bojājumi; 40.9. ja kuģis sastopas ar kādiem draudiem kuģošanai, piemēram, ar ledu vai pamestu kuģi; 40.10. jebkurā citā avārijas situācijā vai, ja rodas jebkādas šaubas. 41. Neņemot vērā prasību iepriekšminētajos apstākļos nekavējoties ziņot kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekam turklāt ir nevilcinoties jāveic tūlītēji pasākumi kuģa drošībai, ja apstākļi to prasa. 42. Navigācijas sardzes virsnieks sardzes personālam sniedz visus vajadzīgos norādījumus un informāciju, kas nodrošina drošas sardzes pildīšanu, tostarp pienācīgu novērošanu. * Sk. SOLAS konvencijas V/24., V/25. un V/26. noteikumu. Sardzes pildīšana dažādos apstākļos un dažādos rajonos Skaidrs laiks 43. Navigācijas sardzes virsniekam bieži un precīzi jānosaka kompasa peilējums kuģiem, kas tuvojas, lai laikus atklātu sadursmes risku, un jāņem vērā, ka šāds risks dažreiz var pastāvēt pat tad, ja var novērot ievērojamas peilējuma izmaiņas, jo īpaši gadījumos, kad kuģis tuvojas ļoti lielam kuģim vai velkoņa sastāvam vai ļoti tuvu pietuvojas kādam citam kuģim. Navigācijas sardzes virsniekam ir arī laikus jāveic pietiekami pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un pēc tam jāpārbauda, vai šiem pasākumiem ir vēlamais rezultāts. 44. Skaidrā laikā, kad vien iespējams, navigācijas sardzes virsniekam jāpraktizējas radiolokatora lietošanā. Ierobežota redzamība 45. Ierobežotas redzamības apstākļos vai tad, ja tāda ir gaidāma, navigācijas sardzes virsnieka galvenais pienākums ir pildīt grozīto 1972. gada Starptautisko Kuģu sadursmju novēršanas noteikumu attiecīgās prasības, jo īpaši attiecībā uz miglas signālu atskaņošanu, kustību ar drošu ātrumu un dzinēju gatavību tūlītējiem manevriem. Turklāt navigācijas sardzes virsnieks: 45.1. informē kuģa kapteini; 45.2. norīko novērotāju; 45.3. uzstāda gaitas ugunis; 45.4. ieslēdz un izmanto radiolokatoru. Diennakts tumšajā laikā 46. Kapteinis un navigācijas sardzes virsnieks, organizējot novērošanu, pienācīgi ņem vērā komandtiltiņa aprīkojumu un lietošanai pieejamos navigācijas līdzekļus un to ierobežojumus, kā arī pieņemtās procedūras un drošības pasākumus. Piekrastes ūdeņi un intensīvas satiksmes rajoni 47. Jāizmanto vislielākā mēroga karte, kura uz kuģa pieejama konkrētajam rajonam un kurā izdarītas korekcijas atbilstoši jaunākajai pieejamajai informācijai. Ar biežiem starplaikiem jānosaka atrašanās vieta, izmantojot vairāk nekā vienu metodi, kad vien apstākļi to ļauj. Izmantojot ECDIS, lieto atbilstoša koda (mēroga) elektroniskās navigācijas kartes un kuģa atrašanās vietu pārbauda ar atbilstošiem starplaikiem, izmantojot alternatīvus atrašanās vietas noteikšanas līdzekļus. 48. Navigācijas sardzes virsnieks nepārprotami nosaka visas atbilstošās navigācijas zīmes. Kuģošana ar loci uz kuģa 49. Tas, ka uz kuģa atrodas locis un pilda savus pienākumus, kuģa kapteini vai navigācijas sardzes virsnieku neatbrīvo no to pienākumiem un atbildības par kuģa drošību. Kapteinim un locim ir jāapmainās ar informāciju attiecībā uz navigācijas procedūrām, vietējiem apstākļiem un kuģa īpašībām. Kapteinis un/vai navigācijas sardzes virsnieks cieši sadarbojas ar loci un rūpīgi seko kuģa atrašanās vietai un kustībai. 50. Ja pastāv šaubas par loča darbībām vai nodomiem, navigācijas sardzes virsniekam jāprasa locim paskaidrojumi un, ja joprojām ir šaubas, nekavējoties jāziņo kapteinim, un pirms kapteiņa ierašanās jāveic visi vajadzīgie pasākumi. Noenkurots kuģis 51. Ja kapteinis uzskata, ka tas ir nepieciešams, uz noenkurota kuģa tiek nodrošināta nepārtraukta navigācijas sardze. Stāvot uz enkura, navigācijas sardzes virsnieks: 51.1. cik ātri iespējams, nosaka un atzīmē kuģa atrašanās vietu attiecīgā kartē; 51.2. ja atļauj apstākļi, ar pietiekami biežiem starplaikiem pārbauda, vai kuģis joprojām ir droši noenkurots, nosakot stacionāru navigācijas zīmju vai viegli identificējamu krasta objektu peilējumu; 51.3. nodrošina, lai tiktu saglabāta pienācīga novērošana; 51.4. nodrošina, lai periodiski tiktu veiktas kuģa pārbaudes apgaitas; 51.5. novēro meteoroloģiskos un plūdmaiņu apstākļus un jūras stāvokli; 51.6. ziņo kapteinim un veic visus vajadzīgos pasākumus, ja kuģis velk enkuru; 51.7. nodrošina, lai galveno dzinēju un citu mehānismu gatavība atbilstu kapteiņa norādījumiem; 51.8. ziņo kapteinim, ja pasliktinās redzamība; 51.9. nodrošina, lai kuģis uzstādītu atbilstošas ugunis un izliktu zīmes un lai atskaņotu atbilstošus skaņas signālus saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem; 51.10. veic pasākumus, lai aizsargātu vidi no kuģa piesārņojuma, un pilda piemērojamos piesārņojuma novēršanas noteikumus. 4-2. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot mašīntelpas sardzi 52. Termins "mašīntelpas sardze", kas lietots šīs iedaļas 4-2., 5-2. un 5-4. daļā, nozīmē vai nu personu vai personu grupu, kas veido sardzes komandu, vai arī virsnieka atbildības laikposmu, kurā šī virsnieka fiziska klātbūtne mašīntelpā var būt vai nebūt vajadzīga. 53. "Sardzes mehāniķis" ir vecākā mehāniķa pārstāvis, un uz viņu pastāvīgi gulstas galvenā atbildība par drošu un efektīvu to mehānismu darbību un uzturēšanu, kas ietekmē kuģa drošību, un viņš ir atbildīgs par visu to mehānismu un aprīkojuma apskati, ekspluatāciju un pārbaudi - ja tas nepieciešamas -, par ko atbild mašīntelpas sardze. Sardzes organizēšana 54. Mašīntelpas sardzes sastāvam vienmēr jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu visu to mehānismu drošu darbību, kuri ietekmē kuģa darbību, gan automātiskā, gan manuālā režīmā, un jāatbilst dominējošajiem apstākļiem un nosacījumiem. 55. Nosakot mašīntelpas sardzes sastāvu, kurā var iekļaut atbilstoši kvalificētus ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji: 55.1. kuģa tips un mehānismu veids un stāvoklis; 55.2. visu to mehānismu pienācīga nepārtraukta uzraudzība, kuri ietekmē kuģa drošu darbību; 55.3. visi īpašie darbības režīmi, kurus nosaka tādi faktori kā meteoroloģiskie apstākļi, ledus, piesārņots ūdens, sekls ūdens, avārijas situācija, bojājumu novēršana vai piesārņojuma mazināšana; 55.4. mašīntelpas sardzes personāla kvalifikācija un pieredze; 55.5. cilvēku dzīvības, kuģa, kravas un ostas drošība un vides aizsardzība; 55.6. starptautisko, valsts un vietējo noteikumu ievērošana un 55.7. kuģa normālas ekspluatācijas uzturēšana. Sardzes pārņemšana 56. Sardzes mehāniķis nenodod sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka pēdējais nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to ziņo vecākajam mehāniķim. 57. Nomainošais sardzes mehāniķis pārliecinās, ka nomainošās mašīntelpas sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi efektīvi veikt savus pienākumus. 58. Pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas nomainošie virsnieki pārliecinās vismaz par: 58.1. vecākā mehāniķa pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai un citiem īpašiem norādījumiem attiecībā uz kuģa sistēmu un mehānismu ekspluatāciju; 58.2. visu to darbu veidu, kas jāveic mehānismiem un sistēmām, šajos darbos iesaistīto personālu un iespējamo bīstamību; 58.3. ūdens vai nosēdumu līmeni un, kur piemērojams, stāvokli satecēs, balasta tankos, nostādināšanas tankos, rezerves tankos, saldūdens tvertnēs, notekūdeņu tvertnēs un visām īpašajām prasībām to satura izmantošanai vai novadīšanai; 58.4. degvielas līmeni un stāvokli rezerves tankos, degvielas nostādināšanas tankā, degvielas patēriņa tankos un citos degvielas uzglabāšanas tankos; 58.5. visām īpašām prasībām attiecībā uz sanitārās sistēmas atkritumu apstrādāšanu; 58.6. dažādu galveno un palīgsistēmu, tostarp elektroenerģijas sadales sistēmas, stāvokli un darbības režīmu; 58.7. kontroles un vadības paneļa aprīkojuma stāvokli, ja tāds ir, un par manuālās vadības iekārtām; 58.8. katlu automātiskās vadības sistēmu stāvokli un darbības režīmu, ja tādas ir, piemēram, liesmu nodzīšanas aizsardzības un kontroles sistēmas, katlu darbības ierobežošanas vadības sistēmas, degvielas sadegšanas vadības sistēmas, degvielas padeves vadības sistēmas, un cita ar tvaika katlu darbību saistīta aprīkojuma stāvokli un darbības režīmu; 58.9. visiem iespējami nelabvēlīgiem apstākļiem, kas rodas nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, ledus, piesārņota vai sekla ūdens dēļ; 58.10. visiem speciālajiem darbības režīmiem, kuri nepieciešami aprīkojuma darbības traucējumu vai nelabvēlīgu kuģa ekspluatācijas apstākļu dēļ; 58.11. mašīntelpas ierindas jūrnieku ziņojumiem attiecībā uz viņiem uzdotajiem uzdevumiem; 58.12. ugunsdzēsības ierīču pieejamību; 58.13. mašīntelpas žurnāla aizpildīšanas stāvokli. Mašīntelpas sardzes pildīšana 59. Sardzes mehāniķis nodrošina, lai tiktu ievērota sardzes pildīšanas kārtība un lai ierindas jūrnieki, ja tādi ir iekļauti mašīntelpas sardzes sastāvā, viņa vadībā palīdzētu droši un efektīvi ekspluatēt galveno piedziņas iekārtu un palīgmehānismus. 60. Sardzes mehāniķis turpina būt atbildīgs par darbu mašīntelpā, pat ja tajā atrodas vecākais mehāniķis, līdz viņu speciāli informē, ka šo atbildību uzņemas vecākais mehāniķis, un tas ir savstarpēji saprasts. 61. Visiem mašīntelpas sardzes locekļiem jāzina savi sardzes pildīšanas pienākumi. Turklāt visiem sardzes locekļiem par savu kuģi jāzina: 61.1. atbilstošo iekšējo sakaru sistēmu lietošana; 61.2. evakuācijas ceļi no mašīntelpām; 61.3. mašīntelpas brīdinājuma signalizācijas sistēmas un jāspēj atšķirt dažādi signāli, jo īpaši ugunsdzēsības vielas padošanas trauksmes signāls, un 61.4. ugunsdzēšanas aprīkojuma un bojājumu novēršanas (damage control) aprīkojuma skaits, atrašanās vieta un veidi mašīntelpās, kā arī to lietošana un dažādi piesardzības pasākumi, kas jāievēro. 62. Jāpievērš uzmanība visiem mehānismiem, kuri nedarbojas pareizi, par kuriem var paredzēt, ka radīsies darbības traucējumi, vai kuriem nepieciešama īpaša apkope, kā arī visiem jau veiktajiem pasākumiem. Ja vajadzīgs, jāizstrādā turpmākas rīcības plāni. 63. Kad mašīntelpas ir ar apkalpi, sardzes mehāniķim vienmēr jābūt gatavam vadīt galveno piedziņas iekārtu atbilstoši nepieciešamībai mainīt virzienu vai ātrumu. 64. Kad mašīntelpas ir periodiskā stāvoklī bez apkalpes, norīkotajam sardzes mehāniķim jābūt pastāvīgā gatavībā un pēc izsaukuma nekavējoties ierasties mašīntelpās. 65. Nekavējoties jāizpilda visas komandtiltiņa komandas. Jāreģistrē galveno piedziņas iekārtu kustības virziena vai apgriezienu izmaiņas, izņemot gadījumus, kad Administrācija ir noteikusi, ka konkrētā kuģa izmēru vai īpašību dēļ šāda reģistrēšana nav lietderīga. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai galvenās piedziņas iekārtas vadība, kad tā ir manuālā darbības režīmā, tiek nepārtraukti uzraudzīta "gatavības" vai manevrēšanas stāvoklī. 66. Pienācīga uzmanība jāpievērš visu mehānismu, tostarp mehānisko, elektrisko, elektronisko, hidraulisko un pneimatisko sistēmu, to vadības iekārtu un ar tām saistītā drošības aprīkojuma, visu dzīvojamo telpu sadzīves aprīkojuma sistēmu, nepārtrauktai tehniskajai apkopei un uzturēšanai, kā arī krājumu un rezerves daļu izlietojuma reģistrēšanai. 67. Vecākajam mehāniķim jānodrošina, lai sardzes mehāniķis tiktu informēts par visiem profilaktiskās apkopes, bojājumu novēršanas (damage control) vai remonta pasākumiem, kas jāveic mašīntelpas sardzes laikā. Sardzes mehāniķis ir atbildīgs par visu to mehānismu izolēšanu, atslēgšanu un regulēšanu, par kuriem ir atbildīga mašīntelpas sardze un kuriem jāveic noteikti darbi, un reģistrē visus veiktos darbus. 68. Kad mašīntelpa ir "gatavības" stāvoklī, sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visi mehānismi un aprīkojums, ko var izmantot manevru veikšanai, būtu tūlītējas gatavības stāvoklī un lai stūres mehānismam un citiem patērētājiem būtu pieejama atbilstoša jaudas rezerve. 69. Sardzes mehāniķim neuzdod un viņš neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucēt viņa pienākumiem attiecībā uz galvenās piedziņas sistēmas un palīgiekārtu uzraudzību. Viņam nepārtraukti jāuzrauga galvenā piedziņas iekārta un palīgsistēmas, līdz viņu pienācīgi nomaina, un periodiski jāpārbauda tā pārziņā esošie mehānismi. Viņam arī jānodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša mašīntelpas un stūres mašīnas telpas apgaita ar mērķi atklāt iekārtu darbības traucējumus vai salūšanu un par to ziņot, kā arī veikt vai vadīt kārtējo regulēšanu, nepieciešamo apkopi un citus vajadzīgos uzdevumus. 70. Sardzes mehāniķim ir jāprasa, lai visi pārējie mašīntelpas sardzes locekļi viņu informētu par iespējami bīstamiem apstākļiem, kas var kaitēt mehānismiem vai apdraudēt dzīvību vai kuģa drošību. 71. Sardzes mehāniķim jānodrošina mašīntelpas sardzes locekļu uzraudzība un jāparedz aizstājēji gadījumiem, kad kāds mašīntelpas sardzes loceklis nespēj pildīt savus pienākumus. Mašīntelpas sardze nedrīkst atstāt mašīntelpu bez uzraudzības, nenodrošinot mašīntelpas mehānismu vai droseļvārstu manuālu vadību. 72. Sardzes mehāniķim jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu sekas bojājumiem, ko izraisījusi aprīkojuma salūšana, ugunsgrēks, applūšana, pārrāvums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa vai cits cēlonis. 73. Pirms sardzes nodošanas sardzes mehāniķim jānodrošina, lai būtu atbilstoši reģistrēti visi notikumi saistībā ar galvenajiem un palīgmehānismiem, kas radušies mašīntelpas sardzes laikā. 74. Sardzes mehāniķis sadarbojas ar visiem mehāniķiem, kas atbildīgi par apkopes un tehniskās uzturēšanas darbiem profilaktiskās apkopes, bojājumu novēršanas (damage control) vai remonta laikā. Tas ietver arī šādus pasākumus: 74.1. to mehānismu izolēšanu un atslēgšanu, kuriem jāveic darbi; 74.2. joprojām darbojošos iekārtu regulēšanu, lai tehniskās apkopes laikā tās pienācīgi un droši darbotos 74.3. informācijas reģistrēšanu mašīntelpas žurnālā vai citā atbilstošā dokumentā nomainošo virsnieku uzmanībai un reģistrācijas nolūkā, norādot iekārtas, kurām veikti darbi, un darbos iesaistītās personas, kā arī veiktos drošības pasākumus un personas, kas šos pasākumus veikušas; 74.4. saremontēto mehānismu vai aprīkojuma pārbaudi un ieviešanu darbībā. 75. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visi mašīntelpas ierindas jūrnieki, kuri veic tehniskās apkopes darbus, automātiskā aprīkojuma atteices gadījumā būtu pieejami, lai palīdzētu manuāli vadīt mehānismus. 76. Sardzes mehāniķim jāņem vērā, ka ātruma izmaiņas mehānismu darbības traucējumu dēļ vai vadāmības zaudēšana var apdraudēt kuģa drošību un dzīvību uz jūras. Komandtiltiņu nekavējoties jāinformē par ugunsgrēku un par tādām tūlīt veicamām darbībām mašīntelpās, kuru dēļ var samazināties kuģa ātrums, rasties tieši draudi stūres mašīnas darbībai, apstāties kuģa piedziņas sistēma vai rasties elektroenerģijas ģenerēšanas izmaiņas vai līdzīgi draudi drošībai. Ja iespējams, komandtiltiņš jāinformē pirms šādu izmaiņu notikšanas, lai tā rīcībā būtu maksimāli ilgs laiks veikt visus pasākumus, lai nepieļautu iespējamu jūras negadījumu. 77. Sardzes mehāniķis vecākajam mehāniķim nekavējoties ziņo: 77.1. ja rodas dzinēja bojājums vai darbības traucējumi, kas var apdraudēt kuģa drošu ekspluatāciju; 77.2. ja rodas tādi darbības traucējumi, kas varētu izraisīt piedziņas iekārtas, palīgmehānismu vai kontroles un vadības sistēmu bojājumus vai salūšanu; 77.3. par visām avārijas situācijām vai par to, ka viņam ir šaubas attiecībā uz pieņemamajiem lēmumiem vai veicamajiem pasākumiem. 78. Neņemot vērā prasību iepriekšminētajos apstākļos ziņot vecākajam mehāniķim, sardzes mehāniķim ir nevilcinoties jāveic tūlītēji pasākumi kuģa, tā mehānismu un apkalpes drošībai, ja apstākļi to prasa. 79. Sardzes mehāniķis sardzes personālam sniedz visus vajadzīgos norādījumus un informāciju, kas nodrošinās drošas mašīntelpas sardzes pildīšanu. Kārtējā mehānismu apkope, ko veic kā vienreizēju uzdevumu, pildot drošu sardzi, ir pastāvīgās sardzes sastāvdaļa. Sardzes mehāniķim un vecākajam mehāniķim sīki jāpārzina visi remonta un tehniskās apkopes darbi, kas saistīti ar elektrisko, mehānisko, hidraulisko, pneimatisko vai attiecīgo elektronisko aprīkojumu uz kuģa. Šos remontdarbus reģistrē. Mašīntelpas sardzes pildīšana dažādos apstākļos un dažādos rajonos Ierobežota redzamība 80. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai skaņas signāliem būtu pieejams pastāvīgs gaisa vai tvaika spiediens un lai vienmēr nekavējoties tiktu izpildītas komandtiltiņa komandas attiecībā uz ātruma vai virziena izmaiņām, un turklāt lai manevros izmantotie palīgmehānismi būtu pilnīgā gatavībā. Piekrastes ūdeņi un intensīvas satiksmes rajoni 81. Sardzes mehāniķim jānodrošina, lai visus mehānismus, ko izmanto kuģa manevrēšanai, varētu tūlīt pārslēgt uz manuālo darbības režīmu, tiklīdz tiek paziņots, ka kuģis atrodas intensīvas satiksmes ūdeņos. Sardzes mehāniķim arī jānodrošina, lai stūrēšanai un citām manevrēšanas vajadzībām būtu pieejama pietiekama jaudas rezerve. Avārijas stūrēšanas iekārtai un citam palīgaprīkojumam jābūt gatavam tūlītējai izmantošanai. Noenkurots kuģis 82. Kuģim atrodoties neaizsargātā enkurvietā, vecākais mehāniķis apspriežas ar kapteini par to, vai saglabāt tādu pašu mašīntelpas sardzi kā gaitā vai ne. 83. Kad kuģis ir noenkurojies atklātā reidā vai atrodas citos faktiskos "jūras" apstākļos, sardzes mehāniķim jānodrošina, lai: 83.1. tiktu nodrošināta efektīva mašīntelpas sardze; 83.2. tiktu periodiski pārbaudīti visi izmantojamie vai "gatavības" stāvoklī esošie mehānismi; 83.3. galvenie un palīgmehānismi tiktu uzturēti gatavības stāvoklī saskaņā ar komandtiltiņa komandām; 83.4. tiktu veikti pasākumi vides aizsardzībai no kuģa radītā piesārņojuma un tiktu ievēroti visi piemērojamie piesārņojuma novēršanas noteikumi; 83.5. būtu gatavībā visas sistēmas, ko izmanto bojājumu novēršanai un ugunsdzēšanai. 4-3. daļa. Principi, kas jāievēro, pildot radiosardzi Vispārējie noteikumi 84. Administrācijām jāpievērš kompāniju, kuģu kapteiņu un radiosardzes personāla uzmanība šādiem principiem, kas jāievēro, lai, kuģim atrodoties jūrā, nodrošinātu drošu radiosardzi. Piemērojot šo Kodeksu, jāņem vērā Radionoteikumi. Sardzes organizēšana 85. Nosakot radiosardzes organizāciju, katra jūras kuģa kapteinim: 85.1. jānodrošina, lai radiosardze tiktu pildīta saskaņā ar Radionoteikumu un SOLAS konvencijas attiecīgajām prasībām; 85.2. jānodrošina, lai galvenos pienākumus saistībā ar radiosardzes pildīšanu nelabvēlīgi neietekmētu tādu radiosakaru izmantošana, kas nav saistīti ar kuģa drošu kustību un kuģošanas drošību, un 85.3. jāņem vērā uz kuģa uzstādītās radioiekārtas un to ekspluatācijas stāvoklis. Radiosardzes pildīšana 86. Radiosakaru operatoram, kas pilda radiosardzes pienākumus, ir: 86.1. jānodrošina, lai sardze tiktu pildīta Radionoteikumos un SOLAS konvencijā norādītajās frekvencēs, un 86.2. sardzes laikā regulāri jāpārbauda radioiekārtu darbība un to enerģijas avotus un jāziņo kapteinim par visām ievērotajām šā aprīkojuma atteicēm. 87. Jāpilda Radionoteikumu un SOLAS konvencijas prasības par radiotelegrāfa vai radio žurnāla uzturēšanu atkarībā no gadījuma. 88. Pierakstu uzturēšana par radiosakariem saskaņā ar Radionoteikumu un SOLAS konvencijas prasībām ir radiosakaru operatora pienākums, un uz viņu gulstas galvenā atbildība par radiosakariem briesmu situācijās. Jāreģistrē šādi notikumi, norādot laiku, kad tie notikuši: 88.1. briesmu, steidzamības un drošības radiosakaru kopsavilkums; 88.2. svarīgi notikumi saistībā ar radiosakaru dienestu; 88.3. attiecīgā gadījumā - kuģa atrašanās vietu vismaz vienreiz dienā un 88.4. radioiekārtu stāvokļa, tostarp arī to enerģijas avotu stāvokļa, kopsavilkums. 89. Pieraksti par radiosakariem jāglabā briesmu situācijas sakaru norises vietā, un tiem jābūt pieejamiem: 89.1. kapteiņa pārbaudei; 89.2. pārbaudei, ko veic Administrācijas pilnvarota amatpersona un atbilstoši pilnvarots virsnieks, kas veic kontroli saskaņā ar Konvencijas X pantu. 5. DAĻA. SARDZES PILDĪŠANA OSTĀ Visu sardzes veidu pildīšanas principi Vispārējie noteikumi 90. Uz ikviena droši pietauvota vai noenkurota kuģa ostas parastajos apstākļos kuģa kapteinis organizē atbilstošu un efektīvu sardzi, lai saglabātu drošību. Īpašiem kuģu piedziņas sistēmu vai palīgmehānismu veidiem un kuģiem, kas pārvadā bīstamus, riskantus, toksiskus vai viegli uzliesmojošus materiālus vai citus īpašus kravu veidus, var būt nepieciešamas īpašas prasības. Sardzes organizācija 91. Klāja sardzes organizācijai, kad kuģis atrodas ostā, jābūt tādai, lai vienmēr: 91.1. nodrošinātu dzīvības, kuģa, ostas un vides drošību un visu ar kravas operācijām saistīto mehānismu drošu ekspluatāciju; 91.2. ievērotu starptautiskos, valsts un vietējos noteikumus; 91.3. uzturētu kārtību un normālu kuģa procesu norisi. 92. Kuģa kapteinim klāja sardzes sastāvs un ilgumus jānosaka atkarībā no pietauvošanās apstākļiem, kuģa tipa un pienākumu veida. 93. Ja kapteinis uzskata, ka tas ir vajadzīgs, par atbildīgo par klāja sardzi norīko kvalificētu virsnieku. 94. Vajadzīgajam aprīkojumam jābūt izvietotam tā, lai nodrošinātu efektīvu sardzes pildīšanu. 95. Vecākajam mehāniķim, apspriežoties ar kapteini, jānodrošina, lai mašīntelpas sardzes organizācija ļautu saglabāt drošu mašīntelpas sardzi, atrodoties ostā. Nosakot mašīntelpas sardzes sastāvu, kurā var iekļaut atbilstošus mašīntelpas ierindas jūrniekus, cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji: 95.1. uz visiem kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW vai lielāku vienmēr jābūt sardzes mehāniķim; 95.2. uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, kas ir mazāka par 3000 kW, pēc kapteiņa ieskatiem un apspriežoties ar vecāko mehāniķi, var nebūt sardzes mehāniķa, un 95.3. virsniekiem, kamēr tie ir atbildīgi par mašīntelpas sardzi, neuzdod un viņi neuzņemas nekādus pienākumus, kas varētu traucētu viņu pienākumiem attiecībā uz kuģa mehānismu uzraudzību. Sardzes pārņemšana 96. Klāja sardzes virsnieks vai sardzes mehāniķis nenodod sardzi viņu nomainošajam virsniekam, ja ir iemesls uzskatīt, ka pēdējais nav spējīgs efektīvi veikt sardzes pienākumus, un šādā gadījumā par to jāpaziņo attiecīgi kapteinim vai vecākajam mehāniķim. Nomainošais klāja virsnieks vai sardzes mehāniķis pārliecinās, ka nomainošās sardzes locekļi ir pilnībā spējīgi efektīvi veikt savus pienākumus. 97. Ja klāja vai mašīntelpas sardzes pārņemšanas laikā tiek veikta svarīga operācija, to pabeidz nomaināmais virsnieks, izņemot gadījumus, ja kapteinis vai vecākais mehāniķis dod citādus norādījumus. 5-1. daļa. Klāja sardzes pārņemšana 98. Pirms klāja sardzes pārņemšanas klāja sardzes virsnieks informē nomainošo virsnieku par: 98.1. ūdens dziļumu piestātnē, kuģa iegrimi, paisuma un bēguma līmeni un laiku; tauvošanās galu stāvokli, enkuru izvietojumu un izlaistās enkurķēdes garumu; galveno dzinēju stāvokli un to gatavību avārijas lietošanai; 98.2. visiem darbiem, kas veicami uz kuģa; iekrautās vai atlikušās kravas veidu, daudzumu un izvietojumu un par visiem atlikumiem uz kuģa pēc tā izkraušanas; 98.3. ūdens līmeni satecēs un balasta tankos; 98.4. atskaņotajiem signāliem vai iedegtajām ugunīm; 98.5. to apkalpes locekļu skaitu, kuriem jāatrodas uz kuģa, un citu personu klātbūtni uz kuģa; 98.6. ugunsdzēsības ierīču stāvokli; 98.7. visiem īpašajiem ostas noteikumiem; 98.8. kapteiņa norādījumiem sardzes pildīšanai un speciālām pavēlēm; 98.9. sakaru līnijām, kas pieejamas saziņai starp kuģi un krasta personālu, tostarp ostas pārvaldei, gadījumā, ja rodas avārijas situācija vai nepieciešama palīdzība; 98.10. visiem citiem apstākļiem, kas ir svarīgi kuģa, tā apkalpes vai kravas drošībai, vai vides aizsardzībai no piesārņojuma, un 98.11. procedūrām, lai attiecīgajām iestādēm paziņotu par vides piesārņojumu, kas radies kuģa darbību rezultātā. 99. Nomainošajiem virsniekiem pirms klāja sardzes pārņemšanas jāpārliecinās, ka: 99.1. pietauvošanās gali un enkurķēde ir pienācīgi nostiprināti; 99.2. tiek atskaņoti atbilstoši signāli un iedegtas atbilstošas ugunis; 99.3. tiek pildīti drošības pasākumi un ievēroti ugunsdzēsības noteikumi; 99.4. viņi ir informēti par to, kāda veida riskantas vai bīstamas kravas tiek iekrautas vai izkrautas, un par atbilstošajiem pasākumiem, kas veicami noplūdes vai ugunsgrēka gadījumā, un 99.5. nekādi ārēji apstākļi neapdraud kuģi un tas neapdraud citus. 5-2. daļa. Mašīntelpas sardzes pārņemšana 100. Pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas sardzes mehāniķis informē nomainošo virsnieku par: 100.1. dienas pastāvīgajiem rīkojumiem (standing orders) sardzes pildīšanai, visām speciālajām pavēlēm attiecībā uz kuģa operācijām, tehniskās apkopes funkcijām un kuģa mehānismu vai vadības sistēmu remontdarbiem; 100.2. visu to darbu veidu, ko veic kuģa mehānismiem un sistēmām, iesaistīto personālu un iespējamo bīstamību; 100.3. ūdens vai nosēdumu līmeni un, kur piemērojams, stāvokli satecēs, balasta tankos, nostādināšanas tankos, rezerves tankos, saldūdens tankos, notekūdeņu tvertnēs un visām īpašajām prasībām to satura izmantošanai vai novadīšanai; 100.4. visām īpašām prasībām attiecībā uz sanitārās sistēmas atkritumu apstrādāšanu; 100.5. pārnēsājamo ugunsdzēšanas iekārtu, stacionāro ugunsdzēšanas sistēmu un uguns atklāšanas sistēmu stāvokli un gatavību; 100.6. pilnvarotajām personām, kas uz kuģa veic remontdarbus, vietu, kur tās strādā, un remonta uzdevumiem, kā arī par citām pilnvarotām personām uz kuģa un nepieciešamajiem apkalpes locekļiem; 100.7. visiem ostas noteikumiem attiecībā uz kuģa notekūdeņiem, ugunsdzēsības prasībām un kuģa gatavību, jo īpaši iespējamos sliktos meteoroloģiskajos apstākļos; 100.8. sakaru līnijām, kas pieejamas saziņai starp kuģi un krasta personālu, tostarp ostas pārvaldēm, gadījumā, ja rodas avārijas situācija vai nepieciešama palīdzība; 100.9. visiem citiem apstākļiem, kas ir svarīgi kuģa, tā apkalpes vai kravas drošībai vai vides aizsardzībai no piesārņojuma, un 100.10. procedūrām, lai attiecīgajām iestādēm paziņotu par vides piesārņojumu, kas radies mašīntelpu operāciju rezultātā. 101. Nomainošie virsnieki pirms mašīntelpas sardzes pārņemšanas pārliecinās, ka nomainītais virsnieks viņus ir pilnībā informējis par iepriekšminētajiem jautājumiem, un viņiem ir: 101.1. jāzina esošie un iespējamie enerģijas, siltuma un gaismas avoti un to sadalījums; 101.2. jāzina par kuģa degvielas, smērvielu un visa veida ūdens krājumu pieejamību un stāvokli un 101.3. jābūt gataviem, cik iespējams, sagatavot kuģi un tā mehānismus gatavības vai avārijas situācijas stāvoklim atkarībā no gadījuma. 5-3. daļa. Klāja sardzes pildīšana 102. Klāja sardzes virsniekam: 102.1. ar atbilstošiem starplaikiem jāveic kuģa apgaitas; 102.2. jāpievērš īpaša uzmanība: 102.2.1. trapu, enkurķēdes un tauvu stāvoklim un stiprinājumiem, jo īpaši, mainoties plūdmaiņām un piestātnēs ar ievērojamu paisumu un bēgumu, nepieciešamības gadījumā veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie ir normālā darba kārtībā; 102.2.2. iegrimei, zemķīļa rezervei un kuģa vispārējam stāvoklim, lai novērstu bīstamu sānsveri vai galsveri kravas vai balasta operāciju laikā; 102.2.3. meteoroloģiskajiem apstākļiem un jūras stāvoklim; 102.2.4. visu drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanai; 102.2.5. ūdens līmenim satecēs un tankos; 102.2.6. visām personām uz kuģa un viņu atrašanās vietām, jo īpaši attālās vai noslēgtās telpās, un 102.2.7. atkarībā no gadījuma - atskaņotajiem signāliem un izliktajām ugunīm; 102.3. sliktos meteoroloģiskajos apstākļos vai tad, ja saņemts vētras brīdinājums, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu kuģi, personas uz kuģa un kravu; 102.4. jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu kuģa radītu vides piesārņojumu; 102.5. avārijas situācijā, kas apdraud kuģa drošību, jāizziņo trauksme, jāinformē kapteinis, jāveic visi iespējamie aizsargpasākumi, lai nepieļautu kaitējumu kuģim, kravai un uz kuģa esošajām personām, un nepieciešamības gadījumā jālūdz palīdzība krasta dienestiem vai blakus esošajiem kuģiem; 102.6. jāzina kuģa noturības stāvoklis, lai ugunsgrēka gadījumā krasta ugunsdzēsējus varētu informēt par aptuveno ūdens daudzumu, ko iespējams iesūknēt kuģī, to neapdraudot; 102.7. jāsniedz palīdzība briesmās esošiem kuģiem vai personām; 102.8. jāveic vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu negadījumus vai bojājumus, iedarbinot dzenskrūves, un 102.9. atbilstošā žurnālā reģistrē visus svarīgos notikumus, kas attiecas uz kuģi. 5-4. daļa. Mašīntelpas sardzes pildīšana 103. Sardzes mehāniķim īpaša uzmanība jāpievērš: 103.1. tam, lai tiktu pildītas visas pavēles, īpašas darba procedūras un noteikumi attiecībā uz bīstamiem apstākļiem un to novēršanu visās savas atbildības jomās; 103.2. kontroles mērsistēmām un vadības sistēmām, visu enerģijas avotu uzraudzībai, ekspluatācijā esošajiem elementiem un sistēmām; 103.3. paņēmieniem, metodēm un procedūrām, kas vajadzīgi, lai nepieļautu vietējo varas institūciju noteikto piesārņojuma novēršanas noteikumu pārkāpšanu, un 103.4. sateču stāvoklim. 104. Sardzes mehāniķiem: 104.1. avārijas situācijās jāizziņo trauksme, ja viņi uzskata, ka tas ir nepieciešams, un jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu kaitējumu kuģim, personām uz kuģa un kravai; 104.2. jāzina klāja virsnieku vajadzības attiecībā uz aprīkojumu, kas nepieciešams kravas iekraušanai vai izkraušanai, un papildu vajadzības attiecībā uz balasta un citām kuģa noturības vadības sistēmām; 104.3. jāveic biežas pārbaudes apgaitas, lai noteiktu iespējamos aprīkojuma darbības traucējumus vai atteices, un jāveic tūlītēji pasākumi to novēršanai, lai nodrošinātu kuģa, kravas operāciju, ostas un vides drošību; 104.4. jānodrošina, lai viņu atbildības jomā tiktu veikti vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu negadījumus vai bojājumus dažādām elektriskām, elektroniskām, hidrauliskām, pneimatiskām vai mehāniskām kuģa sistēmām; 104.5. jānodrošina, lai tiktu atbilstoši reģistrēti visi svarīgie notikumi, kas attiecas uz kuģa iekārtu darbību, regulēšanu vai remontu. 5-5. daļa. Sardze ostā uz kuģiem, kuri pārvadā bīstamas kravas Vispārējie noteikumi 105. Katram tāda kuģa kapteinim, kas pārvadā bīstamas, tostarp sprādzienbīstamas, uzliesmojošas, toksiskas, veselību apdraudošas vai vidi piesārņojošas, kravas, jānodrošina, lai tiktu veikta droša sardze. Uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas beramkravas, vienam vai vairākiem atbilstoši kvalificētiem virsniekiem un vajadzības gadījumā arī ierindas jūrniekiem jābūt pastāvīgā gatavībā pildīt šādu sardzi, pat ja kuģis ir droši pietauvots vai noenkurots ostā. 106. Uz kuģiem, kas pārvadā cita veida bīstamas kravas, kas nav beramkravas, kapteinim pilnībā jāņem vērā bīstamās kravas veids, daudzums, iepakojums un izvietojums un visi īpašie apstākļi uz kuģa, jūrā un krastā. 5-6. daļa. Kravas sardze 107. Virsniekiem, kas ir atbildīgi par kravas operāciju plānošanu un norisi, jānodrošina, lai šīs operācijas tiktu veiktas drošā veidā, samazinot specifiskos riskus, tostarp gadījumā, ja operācijās piedalās personas, kas nav kuģa apkalpes locekļi. ________________________ |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par konvenciju grozījumu, kuri stājušies spēkā, tulkojumu publicēšanu
Izdevējs: Ārlietu ministrija
Veids:
informācija
Pieņemts: 21.02.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 46, 06.03.2013.
OP numurs:
2013/46.10
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
