Ministru kabineta rīkojums Nr.48

Rīgā 2013.gada 6.februārī (prot. Nr.7 20.§)

Par Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepciju

1. Atbalstīt Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas (turpmāk - koncepcija) 2.1.apakšpunktā ietverto risinājuma 2.variantu (valsts dienests), 2.9.apakšpunkta daļā "Politikas plānošana" ietverto risinājuma 2.variantu un 2.9.apakšpunkta daļā "Politikas ieviešana" ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Atbildīgā institūcija koncepcijas izpildes koordinācijas jomā ir Valsts kanceleja.

3. Valsts kancelejai līdz 2013.gada 1.martam izveidot darba grupu, lai izstrādātu likumprojektu par nodarbinātības attiecībām valsts tiešajā pārvaldē.

4. Šā rīkojuma 3.punktā minētajai darba grupai izstrādāt un līdz 2014.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par nodarbinātības attiecībām valsts tiešajā pārvaldē.

5. Valsts kancelejai:

5.1. izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Valsts civildienesta likumā un līdz 2013.gada 1.jūnijam iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;

5.2. mēneša laikā pēc šā rīkojuma 5.1.apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumos Nr.263 "Valsts kancelejas nolikums", pārskatot Valsts kancelejas funkcijas atbilstoši koncepcijai.

6. Jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kancelejai un Valsts administrācijas skolai 2014.gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014.-2016.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas procesā.

7. Valsts kancelejai sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

7.1. līdz 2016.gada 1.jūnijam - starpposma novērtējumu par koncepcijas īstenošanas gaitu;

7.2. līdz 2019.gada 1.jūnijam - koncepcijas īstenošanas novērtējumu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

(Ministru kabineta
2013.gada 6.februāra
rīkojums Nr.48)

Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas
kopsavilkums

Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija (turpmāk - koncepcija) ir izstrādāta, lai īstenotu pasākumus efektīvai cilvēkresursu pārvaldībai valsts pārvaldē, kas paredzēti Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam, Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai. Koncepcija nodrošina sasaisti ar Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam un Koncepciju par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

Cilvēkresursu attīstības politikas vīzija ir efektīva valsts pārvalde, kas darbojas kā vienots darba devējs un nodrošina uz rezultātu orientētu valsts pārvaldību.

Cilvēkresursu attīstības politikas mērķis ir profesionāli, motivēti un godīgi valsts pārvaldē nodarbinātie.

Cilvēkresursu attīstības politikas apakšmērķi:

1) efektīva cilvēkresursu pārvaldības sistēma, kas balstās uz vienotiem personālvadības procesiem - ieviesta atlases, novērtēšanas, attīstības un darba samaksas sistēma, kas veicina visu valsts pārvaldē nodarbināto profesionalitāti neatkarīgi no amata statusa;

2) efektīva cilvēkresursu institucionālās vadības un koordinācijas sistēma, kas veicina informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldē.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi un apakšmērķus, tiek piedāvāti šādi rīcības virzieni:

1) valsts pārvaldē nodarbināto tiesisko attiecību pilnveide, nodrošinot idejas - valsts pārvalde kā vienots darba devējs - ieviešanu;

2) darba samaksas un sociālo garantiju sistēmas pilnveide;

3) motivācijas sistēmas un profesionālās pilnveides pasākumu nodrošināšana;

4) cilvēkresursu vadības procesu pilnveide;

5) augstākā līmeņa civildienesta izveide un tā kompetences paaugstināšana;

6) personāla piesaiste un motivēšana Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai;

7) pozitīva valsts pārvaldes tēla veidošana un iekšējās kultūras stiprināšana;

8) cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izveide;

9) cilvēkresursu vadības institucionālā modeļa pilnveide.

Valsts pārvaldē nodarbināto tiesisko attiecību pilnveidei tiek piedāvāti divi risinājuma varianti:

1.variants: valsts un pašvaldību dienests - vienotu tiesisko attiecību nostiprināšana visiem nodarbinātajiem gan valsts tiešajā pārvaldē, gan pašvaldībās. Tas veicinātu idejas - valsts pārvalde kā vienots darba devējs - ieviešanu un radītu vienlīdzīgus pārvaldības tiesiskos pamatus (piemēram, vienāda atbildība personām, kas pieņem lēmumus).

2.variants: valsts dienests - 1.variantā iekļautais modelis tiek attiecināts tikai uz valsts tiešo pārvaldi. Pašvaldībās personāla pārvaldība tiek noteikta ieteikumu veidā.

Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, nepieciešams stiprināt cilvēkresursu vadības funkciju valsts pārvaldē un pilnveidot institucionālās pārvaldības modeli. Līdz ar to gan politikas plānošanas, gan politikas ieviešanas jomā tiek piedāvāti divi risinājuma varianti:

Politikas plānošana

1.variants: cilvēkresursu attīstības politikas plānošana vienā iestādē, valsts sektora darba samaksas politiku apvienojot ar cilvēkresursu attīstības politikas izstrādi.

2.variants: cilvēkresursu attīstības politikas un valsts sektora darba samaksas politikas nodalīšana (esošās situācijas saglabāšana).

Politikas ieviešana

1.variants: cilvēkresursu attīstības politikas ieviešanas funkcijas stiprināšana Valsts kancelejā (piemēram, centralizēta profesionālā atlase, rotācijas un karjeras attīstības sistēma, talantu vadība, metodiskā vadība).

2.variants: cilvēkresursu attīstības politikas ieviešanas funkcijas stiprināšana Valsts administrācijas skolā.

Koncepcijā piedāvātie pasākumi ir īstenojami esošo budžeta līdzekļu ietvaros vai ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu līdzfinansējumu (izņemot obligāto mācību kursu darbiniekiem, kas uzsāk dienestu valsts pārvaldē, elektroniskās datubāzes abonementu, kā arī izdevumus, kas nepieciešami cilvēkresursu attīstības politikas ieviešanas funkcijas stiprināšanai).

Finanšu ministrs A.Vilks