1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.prioritātes "Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai" 3.1.1.pasākuma "Profesionālās izglītības infrastruktūra" 3.1.1.1.aktivitātes "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai" otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – aktivitātes otrā kārta);

1.2. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesnieguma iesniedzējam;

1.3. projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Aktivitātes otrās kārtas mērķis ir profesionālās izglītības programmu īstenošanu nodrošinošās infrastruktūras uzlabošana, lai veicinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.

3. Šo noteikumu izpratnē infrastruktūras uzlabošana ir profesionālās izglītības iestādes (turpmāk – izglītības iestāde) īstenoto profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu modernizācija šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās, paredzot šādus pasākumus:

3.1. nepieciešamo mācību līdzekļu iegāde, ieskaitot transportlīdzekļus kā uzskates un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami izglītības programmu apguves nodrošināšanai, kā arī tehniskā aprīkojuma, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju, iegāde;

3.2. bibliotēku un mācību kabinetu modernizācija (izņemot sporta zāles mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādi);

3.3. ēku, būvju un telpu, tajā skaitā dienesta viesnīcu, rekonstrukcija, renovācija, jaunas būves vai ēkas būvniecība;

3.4. esošo būvju, ēku vai to daļu nojaukšana;

3.5. ēku, būvju un telpu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem un citi šo noteikumu VII nodaļā minētie būvniecības darbi, ja šīs infrastruktūras uzlabošanu veic izglītības iestādes esošajā ēku kompleksā. Jaunas būves vai ēkas būvniecību atbalsta, ja jaunas būves vai ēkas būvniecības izmaksas ir ekonomiski izdevīgākas nekā esošas būves vai ēkas rekonstrukcija vai renovācija.

4. Izglītības iestādes investīciju un attīstības stratēģija ir dokuments, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju un kurā noteikts izglītības iestāžu optimizācijas rezultātā plānotais izglītības iestādes statuss atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam (profesionālās izglītības kompetences centrs; profesionālās izglītības iestāde ar specializāciju; profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu apgūšanai; profesionālās izglītības iestādes filiāle; integrēta izglītības iestāde), kā arī atbilstoši izglītības iestādes statusam noteikta plānotā turpmākā izglītības iestādes darbība un attīstība, plānotais audzēkņu skaits 2014./2015.mācību gadā un 2019./2020.mācību gadā, nepieciešamās investīcijas infrastruktūras uzlabošanai un izglītības iestādei aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais finansējums (turpmāk – stratēģija). Stratēģijā norāda arī citas publisko vai privāto līdzekļu ietvaros plānotās investīcijas izglītības iestādes infrastruktūrā, pamatojot, kā tiks nodrošināta citu investīciju nepārklāšanās ar aktivitātes otrajā kārtā plānotajām investīcijām.

5. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros īstenotos projektus finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem un nacionālā publiskā finansējuma, ko veido budžeta un pašvaldību finansējums:

5.1. kopējais aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais ERAF līdzfinansējums ir 88 733 157 euro, un valsts budžeta finansējums ir 13 779 556 euro;

5.2. aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais saistību apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 5.1. apakšpunktā norādīto ERAF līdzfinansējumu, ir 22 838 179 euro. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros pieejamais saistību apjoms, kas pārsniedz šo noteikumu 5.1. apakšpunktā norādīto valsts budžeta finansējumu attiecināmajām izmaksām, ir 3 715 306 euro. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde, nodrošina savu finansējumu proporcionāli projekta īstenošanai paredzētajam virssaistību finansējumam saskaņā ar šo noteikumu 15. punktu.

(MK 27.01.2015. noteikumu Nr.35 redakcijā)

6. Aktivitātes otro kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases (turpmāk – ierobežota atlase) veidā par visu kārtas ietvaros pieejamo publisko finansējumu 129 066 198 euro apmērā, ko veido ERAF līdzfinansējums 88 733 157 euro apmērā, valsts budžeta finansējums 13 779 556 euro apmērā un šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais virssaistību finansējums 26 553 485 euro apmērā.

(MK 27.01.2015. noteikumu Nr.35 redakcijā)

7. Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina atbildīgās iestādes funkcijas. Atbildīgā iestāde:

7.1. nodrošina projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu:

7.1.1. izstrādā, apstiprina un ievieto savā tīmekļa vietnē projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas un projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību;

7.1.2. izstrādā un apstiprina projekta iesnieguma vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku;

7.1.3. izveido ierobežotas atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija);

7.1.4. izstrādā un apstiprina vērtēšanas komisijas reglamentu;

7.1.5. nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu;

7.1.6. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu, kā arī izvērtē lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem ietverto nosacījumu izpildi;

7.2. sagatavo apstiprinātajam projekta iesniegumam nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu;

7.3. uzkrāj datus par projekta iesniegumiem normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu noteiktajā kārtībā;

7.4. saskaņo šo noteikumu 56.punktā noteiktos projekta grozījumus;

7.5. plāno un īsteno informatīvus pasākumus par aktivitātes otrās kārtas īstenošanu;

7.6. nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais aktivitātes otrās kārtas īstenošanai pieejamais ERAF līdzfinansējums un valsts budžeta finansējums un šo noteikumu 5.2.apakšpunktā noteiktais saistību apmērs, kā arī uzrauga un kontrolē pieejamā ERAF līdzfinansējuma apguvi, tai skaitā Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi aktivitātes līmenī;

7.7. atbilstoši šo noteikumu 8.19. apakšpunktā minētajam publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismam Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumā noteiktajā projekta pārskata (dzīves cikla) periodā (turpmāk – infrastruktūras amortizācijas periods) no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim nodrošina projekta ikgadēju uzraudzību un atbilstošo datu uzkrāšanu šo noteikumu 65.¹ 2. apakšpunktā minētajā gadījumā.

(Grozīts ar MK 26.11.2019. noteikumiem Nr. 566)

8. Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošina sadarbības iestādes funkcijas. Sadarbības iestāde:

8.1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādā civiltiesiskā līguma (turpmāk – līgums) vai vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) projektu, nosakot tajā projekta īstenošanas prasības finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, un iesniedz to saskaņošanai atbildīgajā iestādē;

8.2. slēdz līgumu vai vienošanos ar finansējuma saņēmēju;

8.3. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projektu īstenošanas vietā un uzrauga Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minētā principa izpildi projektu līmenī;

8.4. sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par valsts budžeta līdzekļu plānošanu projektu īstenošanai;

8.5. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

8.6. veic projektu iepirkumu pirmspārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu īstenošanu;

8.7. sagatavo un iesniedz informāciju atbildīgajā iestādē par aktivitātes otrās kārtas īstenošanu un tai pieejamā finansējuma apguvi, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedzot informāciju par atsevišķu projektu;

8.8. sagatavo maksājumu rīkojumu īstermiņa prognozi un ERAF izdevumu prognozi nākamajiem 12 mēnešiem un iesniedz to maksājumu iestādē;

8.9. pārbauda un apstiprina finansējuma saņēmēja maksājumu pieprasījumus un sagatavo izdevumu deklarāciju;

8.10. sniedz finansējuma saņēmējam informāciju, kas saistīta ar noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem un to izpildi;

8.11. izskata un apstiprina grozījumus projektā, ievērojot šo noteikumu 55., 56. un 57.punktā minētos nosacījumus;

8.12. uzkrāj datus par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu;

8.13. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti jautājumos, kas saistīti ar aktivitātes otrās kārtas īstenošanu;

8.14. ja konstatēta neatbilstība, nodrošina neatbilstošo izdevumu atgūšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus;

8.15. pirms projekta iesniegums iesniegts atbildīgajā iestādē, veic visu projekta būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrādes iepirkumu un būvdarbu veikšanas iepirkumu dokumentācijas pirmspārbaudi, šo iepirkumu procedūru norises pirmspārbaudi un sniedz atzinumu šo noteikumu 19. un 20.punktā noteiktajā kārtībā;

8.16. nodrošina valsts dibināto izglītības iestāžu būvdarbu tehniskās dokumentācijas un būvdarbu veikšanas iepirkuma dokumentācijas izstrādes uzraudzību, ievērojot, ka minētajai dokumentācijai un tajā iekļautajiem risinājumiem jāatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotajai stratēģijai, skiču projektam, plānotā finansējuma pieprasījumam projektā un citām publisko iepirkumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, lai sekmētu projektu ietvaros plānoto būvdarbu kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi, kā arī novērstu nepiemērotu arhitektonisko, tehnoloģisko, funkcionālo un saimniecisko risinājumu īstenošanu būvniecībā;

8.17. nodrošina šo noteikumu 17.punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksu attaisnojošās dokumentācijas pārbaudi, pirms finansējuma saņēmējs, kas ir valsts dibināta izglītības iestāde, veic maksājumu izpildītājam vai piegādātājam;

8.18. nodrošina projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā noslēgto būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrādes, būvuzraudzības un būvniecības līgumu izpildes uzraudzību;

8.19. izveido publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismu, veic projekta ikgadēju uzraudzību un uzkrāj datus infrastruktūras amortizācijas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim šo noteikumu 65.¹ 2. apakšpunktā minētajā gadījumā. Pēc 2020. gada 31. decembra šajā apakšpunktā minētās funkcijas nodrošina atbildīgā iestāde saskaņā ar šo noteikumu 7.7. apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 26.11.2019. noteikumiem Nr. 566)

9. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

10. Šo noteikumu 5.punktā minētā maksimāli pieejamā ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēra sadalījums ir šāds:

10.1. Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 12 126 242 euro;

10.2. Cēsu Profesionālā vidusskola – 3 276 771 euro;

10.3. Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 9 513 542 euro;

10.4. Daugavpils Valsts tehnikums – 11 303 042 euro;

10.5. Ogres Valsts tehnikums – 12 632 827 euro;

10.6. Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums" – 18 807 941 euro;

10.7. Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums" – 9 566 741 euro;

10.8. Jelgavas Tehnikums – 15 524 113 euro;

10.9. Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 8 722 487 euro;

10.10. Valmieras Profesionālā vidusskola – 12 094 410 euro;

10.11. Ventspils Tehnikums – 15 498 082 euro.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1238; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

11. Atbildīgā iestāde nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu šo noteikumu 10.punktā minētajai izglītības iestādei vai tās dibinātājam, ja izglītības iestāde ir pašvaldības vai citas juridiskas vai fiziskas personas dibināta izglītības iestāde (turpmāk – projekta iesniedzējs).

12. Ierobežotas atlases ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

13. Projekta ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt atbildīgās iestādes uzaicinājumā izglītības iestādei vai tās dibinātājam norādīto maksimāli pieejamo ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēru, ievērojot šo noteikumu 15.punktā minētos nosacījumus.

14. Vērtējot izglītības iestādi atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 4.punktā noteiktajam kritērijam, ņem vērā publiski pieejamos datus par attiecīgās izglītības iestādes darbības rādītājiem 2012.gada 1.oktobrī.

15. Maksimāli pieļaujamais ERAF līdzfinansējuma apmērs ir 86 procenti no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 14 procentu no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas – veido nacionālais publiskais finansējums. ERAF līdzfinansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs nepārsniedz šo noteikumu 5.punktā minēto finansējuma apmēru. Valsts dibinātām izglītības iestādēm finansējumu projekta īstenošanai nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldību vai citu juridisko un fizisko personu dibinātas izglītības iestādes, īstenojot projektu, nodrošina nacionālo publisko finansējumu no saviem līdzekļiem.

16. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās, nodrošina finansējuma saņēmējam, kas nav budžeta iestāde, avansa maksājumu līgumā vai vienošanās nosacījumos minētajos termiņos un kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai un kādā veicami maksājumi un sagatavojama izdevumu deklarācija.

17. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanu saistītas darbības:

17.1. mācību līdzekļu iegāde, ieskaitot transportlīdzekļus kā uzskates un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami izglītības programmu īstenošanai, kā arī tehniskā aprīkojuma, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju, iegāde izglītības iestādes īstenoto profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu modernizācijai šādās prioritārās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās:

17.1.1. mehānika un metālapstrāde;

17.1.2. enerģētika;

17.1.3. elektronika un automātika;

17.1.4. ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija;

17.1.5. mašīnzinības;

17.1.6. pārtikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;

17.1.7. tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;

17.1.8. kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;

17.1.9. poligrāfijas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;

17.1.10. būvniecība un civilā celtniecība;

17.1.11. lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība;

17.1.12. veterinārija;

17.1.13. individuālie pakalpojumi (tūrisma un atpūtas organizācija vai viesnīcu un restorānu serviss);

17.1.14. mākslas (radošās industrijas) grupās;

17.2. izglītības iestāžu ēku, būvju, telpu, tajā skaitā dienesta viesnīcu, un infrastruktūras renovācija, rekonstrukcija un tādu jaunu ēku vai būvju būvniecība, kas nepieciešamas izglītības iestāžu infrastruktūras modernizēšanai atbilstoši šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajām prioritārajām izglītības tematiskajām jomām vai programmu grupām un to ietvaros īstenotajām profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmām, kā arī būvju, ēku vai to daļu nojaukšana, kas nepieciešama esošas ēkas vai būves rekonstrukcijai vai jaunas ēkas vai būves būvniecībai;

17.3. izglītības iestāžu bibliotēku un mācību kabinetu modernizācija (izņemot sporta zāles mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegāde);

17.4. sporta zāles renovācija vai rekonstrukcija, ja sporta zāle ir tādas projekta ietvaros renovējamas vai rekonstruējamas ēkas vai būves neatņemama sastāvdaļa, kurā īsteno izglītības programmas šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās;

17.5. izglītības iestāžu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem.

(Grozīts ar MK 26.11.2019. noteikumiem Nr. 566)

18. Atbildīgā iestāde 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izpilda šo noteikumu 7.1.1., 7.1.2., 7.1.3. un 7.1.4.apakšpunktā paredzētās funkcijas.

19. Atbildīgā iestāde uzaicina projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu, ja tas, ievērojot šo noteikumu 1.pielikuma 18.punktā minētos nosacījumus, ir iesniedzis sadarbības iestādē izvērtēšanai un saņēmis pozitīvu atzinumu par:

19.1. būvdarbu tehniskā projekta izstrādes iepirkuma un būvdarbu iepirkuma dokumentācijas atbilstību publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

19.2. būvdarbu tehniskā projekta izstrādes iepirkuma un būvdarbu iepirkuma procedūras atbilstību publisko iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

20. Sadarbības iestāde, izvērtējot šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minēto informāciju, ir tiesīga sniegt pozitīvu atzinumu, ja šo noteikumu 43.2.apakšpunktā ietvertās un būvdarbu iepirkuma rezultātā noteiktās izmaksas nepārsniedz Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotajā stratēģijā paredzēto finansējuma apmēru. Sadarbības iestāde šo noteikumu 19.punktā minētos atzinumus nosūta izglītības iestādei vai tās dibinātājam un informācijai – arī atbildīgajai iestādei.

21. Atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 19.punktā minētā pozitīvā atzinuma par būvdarbu iepirkumu saņemšanas dienas attiecīgajam projekta iesnieguma iesniedzējam nosūta uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu.

22. Uzaicinājumā iesniegt projekta iesniegumu ierobežotai atlasei norāda:

22.1. projekta iesnieguma iesniegšanas beigu termiņu, kas nav īsāks par piecām darbdienām no uzaicinājuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk par 2013.gada 27.decembri;

22.2. projekta iesnieguma iesniegšanas vietu, kārtību tā nosūtīšanai pa pastu, iesniegšanai personīgi vai elektroniska dokumenta veidā;

22.3. projektam pieejamo finansējuma apmēru saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un ievērojot šo noteikumu 15. un 17.punktā minētos nosacījumus;

22.4. tīmekļa vietni, kurā publicēti projekta iesnieguma sagatavošanā izmantojamie dokumenti.

(Grozīts ar MK 26.11.2013. noteikumiem Nr.1364)

23. Projekta iesnieguma iesniedzējs, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus (1.pielikums), sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesnieguma veidlapai (2.pielikums).

24. Projekta iesniegumam pievienojami šādi pielikumi:

24.1. projekta iesnieguma iesniedzēja apliecinājums par nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu (attiecināms uz finansējuma saņēmējiem, kas nav valsts dibināta profesionālās izglītības iestāde);

24.2. projekta iesnieguma iesniedzēja sagatavots finansēšanas plāna projekts (attiecināms uz valsts dibinātām izglītības iestādēm) (3.pielikums);

24.3. atbilstoši šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajām prioritārajām izglītības tematiskajām jomām vai programmu grupām visu izglītības iestādes īstenoto profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu pilnīgai modernizācijai nepieciešamā un projekta ietvaros iegādājamā aprīkojuma saraksts un šā aprīkojuma iegādes izmaksu aprēķins;

24.4. attiecīgo nozaru organizāciju saskaņojums par šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētā aprīkojuma sarakstu;

24.5. būvvaldē saskaņotā tehniskā projekta ekonomiskās daļas ekspertīze (tehniskais projekts paredz izglītības iestādes īstenoto profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu infrastruktūras modernizāciju šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās);

24.6. projekta ietvaros plānoto būvdarbu iepirkuma ietvaros izraudzītā pretendenta iesniegtais finanšu piedāvājums (koptāme) (plānotie būvdarbi atbilst šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētajam tehniskajam projektam);

24.7. sertificēta būvinženiera vai būvuzrauga (pievienojot attiecīga sertifikāta kopiju) atzinums par projekta ietvaros plānoto būvdarbu pabeigšanu un ēku un būvju nodošanu ekspluatācijā līdz projekta beigu datumam (plānotie būvdarbi atbilst šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētajam tehniskajam projektam), norādot pēdējo pieļaujamo būvdarbu uzsākšanas termiņu, lai iekļautos projekta īstenošanas periodā;

24.8. apraksts par izglītības iestādes personāla kompetenci un gatavību modernizētā mācību aprīkojuma izmantošanai mācību procesā, kurā sniegta informācija par novērtēšanas rezultātiem attiecībā uz pedagogu zināšanām, prasmēm un gatavību darbam ar projekta ietvaros modernizējamo aprīkojumu, kā arī ietverts sagatavotais pedagogu kompetences un kvalifikācijas paaugstināšanas plāns (norādot konkrētus pasākumus, finansējuma avotus, pedagogu skaitu), kas tiks ieviests līdz projekta īstenošanas beigām;

24.9. šo noteikumu 2.pielikuma aizpildīta A sadaļa "Ekonomiskās ienesīguma normas (ERR) un ekonomiskās neto pašreizējās vērtības (ENPV) aprēķins" (Microsoft Excel datnes formātā elektroniskā datu nesējā);

24.10. citi dokumenti, kurus projekta iesnieguma iesniedzējs uzskata par nepieciešamiem, lai pamatotu projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

25. Projekta iesniegumu projekta iesnieguma iesniedzējs var iesniegt vienā no šādiem veidiem:

25.1. papīra formā, iesniedzot vienu oriģināleksemplāru un vienu kopiju, kā arī identisku tā elektronisko versiju elektroniskajā datu nesējā, visus dokumentus ievietojot iepakojumā (aploksnē) un to aizzīmogojot. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt noformētiem atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajai kārtībai;

25.2. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, tai skaitā projekta iesniegumam jābūt izstrādātam DOC (Microsoft Office Word document) datnes formātā, XLS (Microsoft Excel format file) vai PDF (Portable Document Format) datņu formātā. Projekta iesnieguma veidlapai un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināliem jābūt parakstītiem katram atsevišķi ar projekta iesniedzēja institūcijas vadītāja vai tā pilnvarotas personas drošu elektronisko parakstu un apliecinātiem ar laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tiem jābūt apliecinātiem katram atsevišķi ar projekta iesnieguma iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projekta iesniegumu atlases termiņa beigām.

26. Šo noteikumu 22.punktā minētajā uzaicinājumā norādītais projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir pēdējā diena, kad projekta iesnieguma iesniedzējs projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu.

27. Atbildīgā iestāde reģistrē saņemto projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā. Apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu atbildīgā iestāde projekta iesnieguma iesniedzējam izsniedz uzreiz pēc tā iesniegšanas vai 10 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām nosūta pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

28. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros iesniegtos projekta iesniegumus vērtē atbilstoši administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem, kvalitātes kritērijiem un finansējuma piešķiršanas kritērijam (1.pielikums).

29. Aktivitātes otrās kārtas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina atbildīgā iestāde, izveidojot vērtēšanas komisiju. Vērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un atbildīgās iestādes pārstāvjus.

30. Vērtēšanas komisijas sēdēs novērotāja statusā var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Vērtēšanas komisija dalībai vērtēšanas komisijas sēdēs var pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus bez balsstiesībām.

31. Vērtēšanas komisijas darbību nosaka atbildīgās iestādes apstiprināts reglaments.

32. Uzsākot komisijas darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka:

32.1. komisijas sēžu laikā iegūto informāciju un dokumentu saturu neizpaudīs trešajām personām;

32.2. viņu darbībā nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņi varētu pārkāpt normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību noteiktos ierobežojumus Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītajai personai, un nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta projekta iesniedzēja iesniegtā projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā.

33. Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ievērojot arī atbildīgās iestādes izstrādātu un apstiprinātu projekta iesniegumu vērtēšanas kārtību un normatīvos aktus, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, īstenošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī izmantojot projekta iesnieguma vērtēšanas metodiku.

34. Projekta iesnieguma iesniedzēju un iesniegumu vērtē šādā secībā:

34.1. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40. un 41.punktā minētajiem administratīvajiem kritērijiem;

34.2. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 28.punktā minētajiem atbilstības kritērijiem;

34.3. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem;

34.4. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 42.punktā minētajam finansējuma piešķiršanas kritērijam.

35. Projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem kritērijiem, atbilstības kritērijiem un finansējuma piešķiršanas kritērijiem vērtē ar "Jā" vai "Nē" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību kvalitātes kritērijiem vērtē, piešķirot noteiktu punktu skaitu.

36. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ja tā atbilstība visiem šo noteikumu 1.pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ir novērtēta ar "Jā", kā arī atbilstība šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ir novērtēta ar ne mazāk kā astoņiem punktiem.

37. Atbildīgā iestāde pieņem lēmumu noraidīt projekta iesniegumu un neturpināt tā vērtēšanu, ja īstenojas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

37.1. projekta iesniegums neatbilst kādam no šo noteikumu 1.pielikuma 10., 11., 12., 13., 14., 18., 19., 29., 30. vai 35.punktā minētajiem kritērijiem;

37.2. vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 1.pielikuma 4., 5., 6., 7., 8. vai 9.punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem projekta iesniegums saņēmis mazāk par vienu punktu vai vērtējumā par atbilstību šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā minētajam kvalitātes kritērijam – mazāk par diviem punktiem;

37.3. iesniegums neatbilst šo noteikumu 1.pielikuma 42.punktā minētajam finansējuma piešķiršanas kritērijam.

38. Atbildīgā iestāde lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu var ietvert šādus nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta iesnieguma iesniedzējs varētu noslēgt līgumu vai vienošanos:

38.1. precizēt projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 15., 16., 17., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 31., 32., 33., 34., 36., 37., 38., 39., 40. vai 41.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

38.2. veikt citu atbildīgās iestādes noteiktu, tiesiski pamatotu darbību, kura ir vērsta uz projekta atbilstošu sagatavošanu un īstenošanu.

39. Atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas nosūta:

39.1. projekta iesniedzējam – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noraidīšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumiem;

39.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu un apstiprināto projekta iesniegumu vai projekta iesniegumu elektroniska dokumenta formā, kas noformēts atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.

40. Ja projekta iesniegums ir apstiprināts ar nosacījumiem, projekta iesnieguma iesniedzējs lēmumā noteiktajā termiņā, kas nepārsniedz 15 darbdienas no lēmuma nosūtīšanas dienas, nodrošina lēmumā ietverto nosacījumu izpildi un iesniedz atbildīgajai iestādei izvērtēšanai informāciju par to izpildi. Lēmumā noteiktajā termiņā informāciju par nosacījumu izpildi projekta iesnieguma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu reizi.

41. Atbildīgā iestāde pēc šo noteikumu 40.punktā minētās informācijas saņemšanas to izvērtē 20 darbdienu laikā. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs nodrošina šo noteikumu 40.punktā minētajā lēmumā ietverto nosacījumu izpildi lēmumā noteiktajā termiņā, atbildīgās iestādes atzinums ir pozitīvs un atbildīgā iestāde piecu darbdienu laikā no atzinuma parakstīšanas dienas nosūta:

41.1. projekta iesnieguma iesniedzējam – atzinumu;

41.2. sadarbības iestādei – lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumiem, atzinumu un apstiprinātā projekta iesnieguma oriģināleksemplāru, kas iesniegts papīra formā, vai projekta iesniegumu, kas iesniegts elektroniska dokumenta formā, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un apliecināts ar laika zīmogu atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

42. Ja projekta iesnieguma iesniedzējs nenodrošina lēmumā ietverto nosacījumu izpildi šo noteikumu 40.punktā paredzētajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Atzinumu par lēmumā ietverto nosacījumu neizpildi atbildīgā iestāde ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no atzinuma sagatavošanas nosūta projekta iesnieguma iesniedzējam.

43. Projekta ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

43.1. mācību iekārtu iegādes izmaksas, ieskaitot transportlīdzekļus kā uzskates un tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami izglītības programmu īstenošanai, tehniskā aprīkojuma, tajā skaitā informācijas tehnoloģiju, iegādes izmaksas, kā arī bibliotēkas un mācību kabinetu modernizēšanas izmaksas;

43.2. ēku, būvju, telpu un infrastruktūras renovācijas un rekonstrukcijas izmaksas; jaunas būves vai ēkas būvniecības, tai skaitā ēku, telpu, ieskaitot dienesta viesnīcu un infrastruktūras pielāgošanas personām ar funkcionāliem traucējumiem, būvdarbu izmaksas; sporta zāles renovācijas vai rekonstrukcijas izmaksas, ja sporta zāle ir tādas projekta ietvaros renovējamas vai rekonstruējamas ēkas vai būves neatņemama sastāvdaļa, kurā īsteno izglītības programmas šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās; būvobjekta labiekārtošanas izmaksas; ēku vai būvju nojaukšanas izmaksas, ja minēto ēku vai būvju nojaukšana nepieciešama esošas ēkas vai būves rekonstrukcijai vai jaunas ēkas vai būves būvniecībai;

43.3. to projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, kas atbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasības, kā arī publisko informāciju par šo fondu projektiem;

43.4. pakalpojumu un citas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar aktivitāšu īstenošanu, izņemot samaksu par juridisko pakalpojumu veikšanu;

43.5. neparedzētās izmaksas, kuras var izmantot šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.4.apakšpunktā minēto izmaksu segšanai.

44. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.4.apakšpunktā minētās izmaksas ir projekta tiešās attiecināmās izmaksas. Šo noteikumu 43.3.apakšpunktā minētās izmaksas ir projekta netiešās attiecināmās izmaksas.

45. Šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētās izmaksas var ietvert:

45.1. profesionālās izglītības programmu modernizācijai nepieciešamo mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādes izmaksas, tai skaitā transportlīdzekļu iegādes izmaksas profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

45.2. bibliotēkas un mācību kabinetu modernizācijai nepieciešamo mācību iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas;

45.3. informācijas tehnoloģiju, tai skaitā iekšējo tīklu un interneta pieslēgumu izveides, un programmatūras iegādes izmaksas;

45.4. mācību iekārtu, aprīkojuma, tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju piegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas, kā arī lietošanas tehniskās apmācības izmaksas izglītības iestādes pedagogiem.

46. Šo noteikumu 43.2.apakšpunktā minētās izmaksas var ietvert:

46.1. ēku, būvju, telpu un infrastruktūras rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, jaunas būves vai ēkas būvniecības un esošo būvju vai to daļu nojaukšanas izmaksas;

46.2. ēku, būvju, tai skaitā jaunbūvju, telpu pielāgošanas personām ar funkcionāliem traucējumiem izmaksas;

46.3. būvprojektā paredzētās teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas.

47. Šo noteikumu 46.3.apakšpunktā noteiktās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no būvniecības tāmē iekļauto attiecināmo izmaksu kopsummas.

48. Šo noteikumu 43.4.apakšpunktā minētās izmaksas var ietvert:

48.1. būvdarbu tehniskās dokumentācijas izstrādes izmaksas;

48.2. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

48.3. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas izmaksas, tai skaitā būvprojekta ekonomiskās sadaļas neatkarīgas ekspertīzes veikšanas izmaksas un šo noteikumu 24.7.apakšpunktā minētā atzinuma sagatavošanas izmaksas;

48.4. izmaksas mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju izstrādei;

48.5. izmaksas, kas saistītas ar būves vai ēkas nodošanu ekspluatācijā.

49. Šo noteikumu 43.4.apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

50. Šo noteikumu 43.3.apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 1422,87 euro.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1238; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

51. Šo noteikumu 43.5.apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

52. Neatgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi ir attiecināmās izmaksas.

53. Neattiecināmas ir šādas izmaksas:

53.1. nekustamā īpašuma (būves, ēkas vai zemes) iegādes izmaksas;

53.2. izdevumi, kas neparedz tūlītēju iekārtu iegādi, piemēram, līzings;

53.3. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu transakcijām, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;

53.4. projekta administrēšanas izmaksas;

53.5. izmaksas, kas nav norādītas šo noteikumu 43., 45., 46., 48.punktā un 53.7.apakšpunktā vai pārsniedz šo noteikumu 47., 49., 50. un 51.punktā minēto izmaksu apjoma ierobežojumu;

53.6. izmaksas, kuras nav saistītas ar projekta aktivitāšu īstenošanu;

53.7. izmaksas, kuras radušās pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, izņemot šo noteikumu 48.1., 48.3. un 48.4.apakšpunktā minētās izmaksas, vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

53.8. izmaksas, kas nav pamatotas ar izmaksas attaisnojošiem dokumentiem vai radušās normatīvo aktu prasību neievērošanas dēļ;

53.9. izmaksas, kas veiktas uz darba līguma pamata;

53.10. jauna elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanas izmaksas.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1238)

54. Projekta iesnieguma iesniedzējs, kas ir valsts dibināta izglītības iestāde, šo noteikumu 53.punktā minētās neattiecināmās izmaksas, izņemot šo noteikumu 53.10.apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, projektā neplāno. Projekta iesnieguma iesniedzējs, kas nav valsts dibināta izglītības iestāde, projektā var plānot šo noteikumu 53.punktā minētās neattiecināmās izmaksas, tās sedzot no projekta iesnieguma iesniedzēja rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav valsts budžeta līdzekļi.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1238)

54.¹ Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir valsts dibināta izglītības iestāde, šo noteikumu 53.10.apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, kas nepārsniedz vienu procentu no kopējās projekta attiecināmo izmaksu summas, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1238 redakcijā)

54.² Ja projekta iesnieguma iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs, kas ir valsts dibināta izglītības iestāde, paredz šo noteikumu 53.10.apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, tas nodrošina, lai projekta attiecināmo izmaksu un neattiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniegtu šo noteikumu 10.punktā minēto izglītības iestādei pieejamo maksimālo finansējuma apmēru.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1238 redakcijā)

55. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

56. Finansējuma saņēmējs, pirms projekta grozījumi iesniegti sadarbības iestādē, tos saskaņo ar atbildīgo iestādi, ja izmaiņas ir saistītas ar:

56.1. projekta īstenošanas sākuma un beigu termiņu;

56.2. projekta kopējo attiecināmo izmaksu apjomu vai plānoto sadalījumu pa gadiem, bet, ja finansējuma saņēmējs ir valsts dibināta izglītības iestāde, šo noteikumu 53.10.apakšpunktā minēto neattiecināmo izmaksu apjomu vai sadalījumu pa gadiem.

(Grozīts ar MK 29.10.2013. noteikumiem Nr.1238)

57. Sadarbības iestāde var ierosināt grozījumu veikšanu projektā, saskaņojot tos ar atbildīgo iestādi.

58. Finansējuma saņēmējs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās, aktualizētu iepirkuma plānu iesniedz sadarbības iestādē. Ja finansējuma saņēmējs projekta ietvaros veic iepirkumu, pirms tiek noslēgts līgums vai vienošanās, tas 10 darbdienas pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas iesniedz iepirkuma plānu sadarbības iestādē.

59. Projekta iesnieguma iesniedzējam šo noteikumu 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto darbību veikšanai iepirkuma konkurss jāizsludina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, ievērojot šo noteikumu 19. un 21.punktā minētos nosacījumus. Projekta iesnieguma iesniedzējs šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai iepirkuma konkursu var izsludināt pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

60. Finansējuma saņēmējs nodrošina aktuālās informācijas par projekta īstenošanu ievietošanu finansējuma saņēmēja iestādes tīmekļa vietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

61. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 48.1., 48.3. un 48.4.apakšpunktā minēto projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanu var uzsākt pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas ar sadarbības iestādi.

62. Ja projekta īstenošanas rezultātā plāno gūt vai gūst ieņēmumus un projekts atbilst Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 55.panta nosacījumiem, projekta iesniedzējs veic finanšu analīzi atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 6.3.4.apakšpunktā noteiktajai metodikai un B sadaļā norādītajai formai, lai noteiktu finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

63. Projektu īsteno ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.augustam.

64. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinājuma izmaksas, finansējuma saņēmējs sedz tās no saviem budžeta līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 54.¹ punktā minēto gadījumu, un uzskaita saskaņā ar līguma vai vienošanās nosacījumiem.

(MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1238 redakcijā)

65. Ja aktivitātes otrās kārtas ietvaros kādā projektā ir konstatēta neatbilstība vai tiek lauzts līgums vai vienošanās, attiecīgais finansējums neatbilstoši veikto izdevumu apmērā vai atbilstoši summai, kas paredzēta līguma vai vienošanās laušanas gadījumā, nevar tikt novirzīts jaunu projektu īstenošanai vai papildu darbību finansēšanai esošā projekta ietvaros, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā finansējuma izlietošanu ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

65.¹ Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta ietvaros modernizēto profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru amortizācijas periodā izmanto šādu darbību īstenošanai:

65.¹ 1. ar saimniecisku darbību nesaistīta pamatdarbība – profesionālās izglītības iestādes pamatdarbība, kas neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā, – valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošināta valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts;

65.¹ 2. saimnieciska rakstura darbības, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

65.¹ 2.1. papildinoša saimnieciskā darbība, ja tā ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā profesionālās izglītības iestādes pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un katru gadu iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē;

65.¹ 2.2. parastie papildpakalpojumi infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un tie neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojums ir vietējs).

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.² Ja projekta ietvaros modernizēto infrastruktūru amortizācijas periodā izmanto papildinoša saimnieciska rakstura darbībai, pārsniedzot šo noteikumu 65.¹ 2.1. apakšpunktā minēto papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītās kapacitātes apmēru platības, laika vai finanšu izteiksmē, finansējuma saņēmējam piemēro šo noteikumu 8.19. apakšpunktā minēto publiskā finansējuma atgūšanas mehānismu.

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.³ Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros modernizēto infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītām pamatdarbībām atbilstoši šo noteikumu 65.¹ 1. apakšpunktam un saimnieciskām darbībām atbilstoši šo noteikumu 65.¹ 2. apakšpunktam, ievērojot šādus nosacījumus:

65.³ 1. pakalpojumu sniedz par pašizmaksu, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un neiekļaujot uzcenojumu, ja infrastruktūras lietotājs (trešā puse) ir valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde un infrastruktūru izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības veikšanai;

65.³ 2. ja infrastruktūras lietotājs (trešā puse) infrastruktūru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, pakalpojumu sniedz par tirgus cenu, ievērojot tirgus nosacījumus. Ja tirgus cena nav noteikta, finansējuma saņēmējs sniedz savu pakalpojumu par tādu cenu, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

65.³ 2.1. cena atspoguļo pakalpojuma izmaksas, neietverot to nolietojuma izmaksu daļu, kas tiek segta no publiskā finansējuma, un iekļauj uzcenojumu, kas noteikts, pamatojoties uz tādiem uzcenojumiem, ko piemēro uzņēmumi, kuri darbojas attiecīgā pakalpojuma nozarē;

65.³ 2.2. cena ir godīgas konkurences sarunu rezultāts, ko profesionālās izglītības iestāde risina kā pakalpojuma sniedzēja, lai iegūtu maksimālo saimniecisko labumu brīdī, kad tiek noslēgts līgums, un tā sedz vismaz robežizmaksas.

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.⁴ Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka infrastruktūras amortizācijas periodā:

65.⁴ 1. katru gadu papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes platības, laika vai finanšu izteiksmē. Ja kādā no kalendāra gadiem infrastruktūras amortizācijas periodā papildinošai saimnieciskai darbībai iedalītā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē pārsniedz 20 procentus no infrastruktūras kopējās gada kapacitātes, finansējuma saņēmējam piemēro šo noteikumu 8.19. apakšpunktā minēto publiskā finansējuma atgūšanas mehānismu;

65.⁴ 2. parastos papildpakalpojumus infrastruktūrā galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un tie neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji).

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.⁵ Ja infrastruktūras amortizācijas periodā projekta ietvaros modernizēto infrastruktūru izmanto šo noteikumu 65.¹ 2. apakšpunktā minētajai saimnieciska rakstura darbībai, finansējuma saņēmējs:

65.⁵ 1. izstrādā kārtību, kurā nosaka visam projekta dzīves ciklam izvēlēto kapacitātes aprēķina metodi platības, laika vai finanšu izteiksmē un metodi, kā tiks nodalīta šo noteikumu 65.¹ punktā minēto darbību izvēlētā kapacitāte platības, laika vai finanšu izteiksmē un nodrošināta projekta atbilstība šo noteikumu 65.¹, 65.³ un 65.⁴ punktam;

65.⁵ 2. atbilstoši šo noteikumu 65.⁵ 1. apakšpunktā minētajai kārtībai nodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāmu uzskaiti par šo noteikumu 65.¹ 2.1. apakšpunktā minētās papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu.

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.⁶ Šo noteikumu 65.¹ punktā minētās darbības ir atbalstāmas un šo noteikumu 65.², 65.³, 65.⁴ un 65.⁵ punktā minētie nosacījumi ir piemērojami infrastruktūras amortizācijas periodā.

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

65.⁷ Finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu.

(MK 26.11.2019. noteikumu Nr. 566 redakcijā)

(Nodaļa MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1238 redakcijā)

66. Līdz 2013.gada 31.decembrim norēķinus veic latos un šo noteikumu 5. un 6.punktā norādīto finansējumu euro pārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.