Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174.nr.; 2011, 204.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.1 pantu šādā redakcijā:

"1.1 pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir kuģošanas līdzeklis - inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs."

2. 4.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir:

1) Latvijas valsts karogs;

2) valsts reģistrācijas numurs;

3) izsaukuma signāls;

4) Starptautiskās burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols "LAT" un Latvijas Jūras administrācijas piešķirtais cipars vai ciparu kombinācija;

5) pieraksta osta.";

izslēgt ceturto daļu.

3. Izteikt 5., 6. un 7.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Nosacījumi kuģu tehniskajai vadībai

(1) Latvijā reģistrētam tiesību subjektam (komersants, biedrība, kooperatīvā sabiedrība u.c.), kā arī Latvijas pilsonim, nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, piederošu kuģi, kas pakļauts Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk - ISM kodekss) prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību veic kuģa īpašnieks vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata īpašnieks uzdod to veikt Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai.

(2) Ārvalstniekam piederošu kuģi, kas pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

Ja kuģa īpašnieks ir reģistrēts Eiropas Savienības dalībvalstī vai ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kuģa tehnisko vadību uz menedžmenta līguma pamata var veikt arī Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona.

(3) Persona, kura veic šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto kuģu tehnisko vadību, ir sertificēta atbilstoši ISM kodeksa prasībām, un to sertificējusi Latvijas Jūras administrācija vai Latvijas Jūras administrācijas atzīta organizācija (klasifikācijas sabiedrība).

(4) Kuģi, kurš nav pakļauts ISM kodeksa prasībām, reģistrē Kuģu reģistrā bez nosacījumiem par tā tehnisko vadību. Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par tā tehnisko vadību.

6.pants. Kuģa vārds

(1) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Kuģa vārds var sastāvēt no viena vai diviem vārdiem vai vārda un ciparu kombinācijas, un tam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģa vārda rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti, un tas nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas kuģu reģistra grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Kuģu reģistrā reģistrētajām zvejas laivām un Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts.

(2) Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt reģistrēt Kuģu reģistrā kuģa vārda maiņu. Ja kuģim ir hipotekārie kreditori vai citi reģistrēto tiesību turētāji, kuģa vārdu var mainīt tikai ar minēto kreditoru vai tiesību turētāju piekrišanu.

(3) Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, kuģa ieguvējs vai būvētājs var rezervēt kuģa vārdu, iesniedzot Latvijas Jūras administrācijai attiecīgu iesniegumu. Kuģa vārdu Kuģu reģistrā pēc ieinteresētās personas lūguma uz laiku līdz vienam gadam var rezervēt arī citos gadījumos. Vārdam, kas rezervēts Kuģu reģistrā kā kuģa vārds, ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Kuģu reģistrā jau reģistrētam kuģa vārdam.

7.pants. Pieraksta osta

Pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks izvēlas kādu no Latvijas ostām kā pieraksta ostu savam kuģim."

4. 8.pantā:

izteikt pirmo daļu, otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

"(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības un nodrošināt valsts kontroli pār kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) kravas kuģus, pasažieru kuģus, izbraukuma kuģus (kuģi, kas pārvadā mazāk par 12 pasažieriem), speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u.c.) un kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.c.) veikšanai,

b) būvniecības stadijā esošus kuģus,

c) atpūtas kuģus - buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, motorjahtas, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk, kā arī motorjahtas, kuru garums ir mazāks par 12 metriem, ja tās tiek izmantotas komercdarbībai (pasažieru pārvadāšanai u.c.),

d) zvejas kuģus un zvejas laivas, kuras tiek izmantotas rūpnieciskajā zvejā teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos;";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Šis ierobežojums neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai kabotāžā Latvijā, pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai."

5. Papildināt kodeksu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Peldošās konstrukcijas

(1) Peldošā konstrukcija ir inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi šā kodeksa izpratnē.

(2) Peldošās konstrukcijas (peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas, debarkaderi, kravas pontoni) reģistrē Kuģu reģistrā, un uz tām attiecināmas normas, kas piemērojamas kuģiem saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

(3) Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras paredzētas noteiktu darbu veikšanai uz ūdens, bet nav šā panta otrajā daļā minētās konstrukcijas, nav obligāta. Šādas peldošās konstrukcijas, ja to ūdensizspaids bez kravas ir lielāks par 10 tonnām, pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi izvietotas Latvijas teritorijā. Šādas reģistrācijas vienīgais mērķis ir aizsargāt ar peldošajām konstrukcijām saistītās tiesības. Reģistrācijas gadījumā šādām konstrukcijām piemēro šā kodeksa 9., 10. (izņemot 10.panta trešās daļas pirmajā teikumā minētos nosacījumus), 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 43., 45., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 56.1, 56.2 un 57.pantā minētos nosacījumus."

6. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus, 8.1 pantā minētās peldošās konstrukcijas un 29.panta otrajā daļā minētās nostiprinātās iekārtas;

2) otrajā - kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem;

3) trešajā - kuģu apgrūtinājumus;

4) ceturtajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā minētos kuģus un 29.panta pirmajā daļā minētās nostiprinātās iekārtas;

5) piektajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā minētos kuģus;

6) sestajā - šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "d" apakšpunktā minētos kuģus.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar ierakstiem kuģu reģistru grāmatās. Pēc attiecīga rakstveida iesnieguma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības - Kuģu reģistra - amatpersonas (turpmāk - kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu ar Latvijas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "LATVIJAS KUĢU REĢISTRS" latviešu un angļu valodā.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "kā arī" un papildināt daļu pēc vārda "informāciju" ar vārdiem "kā arī izrakstā no Kuģu reģistra iekļaujamās informācijas apjomu".

7. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, un 8.1 panta otrajā daļā minētās peldošās konstrukcijas piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai no berbouta līguma noslēgšanas dienas, vai no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam atzītas īpašuma tiesības, vai no dienas, kad izdots dokuments, kas apliecina mantinieka tiesības iegūt īpašumā kuģi mantošanas ceļā, vai no būvētāja sertifikāta izdošanas dienas."

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz:

1) dokumentiem, kas ir par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi;

2) berbouta līgumu;

3) valsts iestādes izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka kuģis ir attiecīgās valsts institūcijas bilancē.

(2) Ja kuģis ir valsts īpašums, tas reģistrējams Kuģu reģistrā uz valsts vārda attiecīgās valsts institūcijas personā.

(3) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa īpašuma apliecību un reģistrācijas apliecību, kā arī citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Šā kodeksa 8.1 panta trešajā daļā minēto peldošo konstrukciju un 29.panta otrajā daļā minēto nostiprināto iekārtu īpašniekiem izsniedz tikai īpašuma apliecību.

(4) Ja kuģis tiek reģistrēts Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz berbouta fraktētājam, bet īpašuma apliecību neizsniedz.

(5) Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām, to nereģistrē Kuģu reģistrā, izņemot kuģi, kas atrodas Latvijas Republikā un pieder Eiropas Savienībā reģistrētai juridiskajai personai, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, Latvijas nepilsonim vai personai, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(6) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības un citus ar kuģa un tam piederīgo tiesību reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs."

9. 12.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Kuģa īpašniekam ir pienākums dokumentus, kas ir par pamatu kuģa izslēgšanai no Kuģu reģistra, iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad iestājušies šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētie apstākļi. Ja kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā, tad pirms tam tas jāizslēdz no Kuģu reģistra. Kuģa īpašniekam ir pienākums pildīt visas saistības pret Latvijas Jūras administrāciju līdz brīdim, kad kuģis tiek izslēgts no Kuģu reģistra. Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka:

1) kuģis jau ir reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā;

2) tiek slēptas kuģa valstiskās piederības pazīmes;

3) attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo tiesību aktu prasības.

(4) Kuģi, kas reģistrēts Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, izslēdz no Kuģu reģistra uz berbouta fraktētāja iesnieguma pamata. Kuģi var izslēgt arī uz kuģa īpašnieka iesnieguma pamata, ja ir notecējis berbouta līguma termiņš vai šādas tiesības kuģa īpašniekam ir paredzētas berbouta līgumā, vai berbouta līgums tiek izbeigts līgumā noteiktajā kārtībā. Kuģu reģistratoram ir tiesības izslēgt no Kuģu reģistra kuģi, kas tajā reģistrēts, pamatojoties uz berbouta līgumu, arī tad, ja iesniegums nav saņemts, bet ir notecējis berbouta līguma termiņš un uz tā pamata izdoto reģistrācijas apliecību derīguma termiņš. Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa berbouta fraktētājam vai kuģa īpašniekam izsniedz apliecību par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.";

izslēgt 4.1 un piekto daļu.

10. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kurā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā un ārvalstī. Lai Latvijā reģistrētu kuģi, pamatojoties uz berbouta līgumu, berbouta fraktētājam jābūt Latvijā reģistrētai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Šādas reģistrācijas laikā kā kuģa valstiskās piederības pazīmes drīkst izmantot tikai šā kodeksa 4.panta otrajā daļā noteiktās pazīmes.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un kuģa operatora vienošanās par kuģa tehnisko vadību, kurā obligāti iekļaujams noteikums par kuģa tehniskās vadības (tā ietver drošu kuģa pārvaldi atbilstoši ISM kodeksa prasībām) nodošanu kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis ir reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvo aktu prasības par kuģa karoga valsts uzraudzības īstenošanu."

11. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Kuģis un ar to saistītās tiesības

(1) Kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā. Ar kuģi saistītās tiesības ir īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi.

(2) Kuģu reģistrā obligāti reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi, hipotēkas, šo tiesību nodrošinājumus un aizliegumus. Ja kuģis Kuģu reģistrā ir reģistrēts, pamatojoties uz berbouta līgumu, ar kuģi saistītās tiesības (izņemot berbouta līgumu), kā arī šo tiesību pārgrozījumus, dzēsumus, nodrošinājumus, aprobežojumus un aizliegumus reģistrē kuģa pamatreģistrācijas valsts reģistrā.

(3) Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai pēc šo tiesību reģistrēšanas Kuģu reģistrā. Ja kuģa reģistrācija ir veikta steidzamā kārtā, izmantojot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, jaunas tiesības netiek reģistrētas līdz dokumentu oriģinālu saņemšanai un to atbilstības pārbaudei."

12. 16.pantā:

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "tiesas spriedums" ar vārdiem "tiesas nolēmums";

papildināt otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ja uzbūvēts jauns kuģis, - būvētāja apliecinājums (sertifikāts), kurā norādīts kuģa ieguvējs;

5) citas valsts kuģu reģistra vai līdzvērtīgas iestādes izdota kuģa izslēgšanas apliecība, kurā norādītais īpašnieks ir tiesīgs reģistrēt īpašuma tiesības Kuģu reģistrā.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja kuģis ir kopīpašums, kuģa īpašuma apliecībā norāda visus kopīpašniekus un tiem piederošās domājamās daļas. Kuģa reģistrācijas apliecībā norāda vienu no kopīpašniekiem, kurš saskaņā ar visu kopīpašnieku rakstveida vienošanos vienīgais ir tiesīgs pārstāvēt kopīpašniekus attiecībās ar Latvijas Jūras administrāciju.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja kuģa īpašnieka reģistrētā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav Latvijas Republikā, kuģa īpašniekam Latvijā ir pārstāvis tam adresēto pretenziju pieņemšanai, izpildei un saziņai ar Latvijas Jūras administrāciju. Minētā prasība neattiecas uz kuģiem, kas tiek reģistrēti uz berbouta līguma pamata.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka šā panta ceturtajā daļā minētā kuģa īpašnieka pārstāvja pienākumus, kā arī minimālo pilnvaru apjomu un tam izvirzāmās prasības."

13. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra vai attiecīgās kuģu reģistra grāmatas

(1) Būvniecības stadijā esošu kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz būvētāja vai ieguvēja iesniegumu. Lai kuģi, kas reģistrēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis, pārreģistrētu citā kuģu reģistra grāmatā, tam jābūt gatavam ekspluatācijai un jāatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām.

(2) Lai būvniecības stadijā esošu kuģi, kuram ir reģistrēti apgrūtinājumi, pārreģistrētu citā kuģu reģistra grāmatā, jāiesniedz tiesību turētāja rakstveida piekrišana pārreģistrācijai. Pēc tam kad būvniecības stadijā esošs kuģis pārreģistrēts citā kuģu reģistra grāmatā, reģistrētie apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti."

14. 29.pantā:

papildināt pirmās daļas pirmo teikumu un otro daļu pēc vārda "pētīšanai" ar vārdu "ieguvei";

izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā un otrajā daļā vārdus "vai transportēšanai";

izslēgt ceturtās daļas trešo teikumu.

15. 30.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "kuģu reģistra grāmatā" ar vārdiem "Kuģu reģistra apgrūtinājumu reģistrācijas grāmatā";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja uz kuģi vai tā daļu ir reģistrēta hipotēka, īpašuma tiesību maiņu var reģistrēt tikai ar hipotekārā kreditora piekrišanu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvniecības stadijā esošu kuģi var ieķīlāt būvētājs (ja kuģis tiek būvēts uz būvētāja rēķina), pasūtītājs (ja kuģis tiek būvēts par pasūtītāja līdzekļiem) vai būvētājam un pasūtītājam savstarpēji vienojoties. Būvētāja un pasūtītāja kopīgi noslēgta kuģa obligācija uzskatāma par šādas vienošanās apliecinājumu."

16. Papildināt 46.pantu pēc vārdiem "normatīvajiem aktiem" ar vārdiem "un ārvalsts tiesas nolēmums atzīts Latvijā".

17. Papildināt 237.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) starptautiskais pārvadājums - pārvadājums, ko saskaņā ar pārvadājuma līgumu veic starp ostu Latvijas Republikas teritorijā un ostu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

8) pasažieru kuģis - kuģis, kā tas definēts normatīvajos aktos par pasažieru kuģu drošības prasībām;

9) A klases un B klases kuģi - kuģi, kā tie definēti normatīvajos aktos par pasažieru kuģu drošības prasībām."

18. Papildināt 239.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Starptautiskajiem pārvadājumiem un pārvadājumiem, kas tiek veikti ar A klases un B klases kuģiem, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa regulas Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras (turpmāk - Regula Nr. 392/2009) noteikumus."

19. Papildināt kodeksu ar 241.1 pantu šādā redakcijā:

"241.1 pants. Obligātā apdrošināšana

(1) Pārvadātājam, kas faktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu ar Latvijas pasažieru kuģi, starptautisku pasažieru pārvadājumu vai pasažieru pārvadājumu ar Latvijā reģistrētu A klases vai B klases kuģi, ir pienākums obligāti apdrošināt savu atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši Regulas Nr. 392/2009 noteikumiem. Šādu apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu apliecina kuģu reģistratora izsniegts sertifikāts. Bez šā sertifikāta kuģis nedrīkst braukt zem Latvijas karoga.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumu piemēro arī ārvalstu pasažieru kuģiem, kuri ienāk Latvijas ostā vai iziet no tās."

20. Izteikt 244.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārvadātāja atbildība par nozaudēto vai bojāto pasažiera bagāžu nepārsniedz:

1) 2250 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar kajītes bagāžu;

2) 12 700 norēķina vienības par transportlīdzekli, ieskaitot visu bagāžu, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā;

3) 3375 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar tādu bagāžu, kas nav minēta šīs daļas 1. un 2.punktā."

21. Izteikt 245.pantu šādā redakcijā:

"245.pants. Pasažiera līdzdalība

Zaudējumu gadījumā pārvadātājs un pasažieris var vienoties par pārvadātāja atbildības samazināšanu šādā apmērā:

1) 330 norēķina vienības, ja bojāts transportlīdzeklis;

2) 149 norēķina vienības uz katru pasažieri, ja nozaudēta vai bojāta cita bagāža, minētās summas atskaitot no atlīdzības par nozaudēšanu vai bojājumu."

22. Papildināt kodeksu ar XXVI1 nodaļu šādā redakcijā:

"XXVI1 nodaļa. Pasažieru tiesību aizsardzība

251.1 pants. Pasažieru tiesību aizsardzība

(1) Pasažieru tiesību aizsardzības īstenošanā ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza regulu (EK) Nr. 2006/2004 (turpmāk - Regula Nr. 1177/2010).

(2) Par pasažieru tiesību aizsardzību atbildīgā iestāde Regulas Nr. 1177/2010 izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par kuģa tehnisko atbilstību normatīvo aktu prasībām atbild Latvijas Jūras administrācija.

(3) Pārvadātājs un ostas terminālis nodrošina Regulā Nr. 1177/2010 pārvadātājiem un ostu termināļiem izvirzīto prasību izpildi.

251.2 pants. Pasažieru sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Pasažieris sūdzību Regulā Nr. 1177/2010 noteiktajā termiņā (divu mēnešu laikā) sākotnēji iesniedz tieši pārvadātājam vai ostas terminālim (operatoram). Atbilstoši Regulai Nr. 1177/2010 pārvadātājs vai ostas terminālis (operators) mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz tās iesniedzējam atbildi pēc būtības vai informē tās iesniedzēju par sūdzības izskatīšanas procesu. Kopējais sūdzības izskatīšanas laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Par pārvadātāja vai ostas termināļa (operatora) atbildi vai par to, ka atbilde nav sniegta, pasažierim ir tiesības mēneša laikā iesniegt sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kas atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam izskata sūdzību vai pārsūta to pēc piekritības.

251.3 pants. Pasažieru ar invaliditāti un pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesību aizsardzības speciālie nosacījumi

(1) Pārvadātājs un ostas terminālis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu Regulā Nr. 1177/2010 noteikto palīdzību pasažieriem ar invaliditāti un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

(2) Atbilstoši Regulā Nr. 1177/2010 norādītajam pārvadātājs un ostas terminālis nodrošina attiecīgu darbinieku apmācību. To veic persona, kurai ir speciālās zināšanas par vajadzībām, kādas ir cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām."

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"10. Buru jahta, kurai valstiskās piederības pazīme piešķirta līdz 2013.gada 21.janvārim, saglabā šo valstiskās piederības pazīmi, un tai nepiešķir ciparu vai ciparu kombināciju atbilstoši šā kodeksa 4.panta otrās daļas 4.punkta nosacījumam.

11. Kuģu reģistrā reģistrēts kuģis, kura vārds reģistrēts līdz 2013.gada 21.janvārim, saglabā savu reģistrēto vārdu.

12. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.jūlijam izdod šā kodeksa 9.panta piektajā daļā minētos noteikumus par izrakstā no Kuģu reģistra iekļaujamās informācijas apjomu un šā kodeksa 16.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

13. Šā kodeksa 16.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.augustā.

14. Līdz dienai, kad stājas spēkā 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokols, šā kodeksa 244.panta otrajā daļā noteiktā pārvadātāja atbildība nepārsniedz:

1) 833 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar kajītes bagāžu;

2) 3333 norēķina vienības par transportlīdzekli, ieskaitot visu bagāžu, kas atrodas transportlīdzeklī vai uz tā;

3) 1200 norēķina vienības par zaudējumiem, kas saistīti ar tādu bagāžu, kas nav minēta šā punkta 1. un 2.apakšpunktā.

15. Līdz dienai, kad stājas spēkā 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokols, šā kodeksa 245.pantā noteiktā pārvadātāja atbildība samazināma šādā apmērā:

1) 117 norēķina vienības, ja bojāts transportlīdzeklis;

2) 13 norēķina vienības uz katru pasažieri, ja nozaudēta vai bojāta cita bagāža, minētās summas atskaitot no atlīdzības par nozaudēšanu vai bojājumu.

16. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas tiek veikti ar A klases kuģiem, šā kodeksa 239.panta trešā daļa un 241.1 pants piemērojams ar 2016.gada 31.decembri.

17. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kas tiek veikti ar B klases kuģiem, šā kodeksa 239.panta trešā daļa un 241.1 pants piemērojams ar 2018.gada 31.decembri."

Likums stājas spēkā 2013.gada 21.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 10.janvārī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 18.janvārī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 10.01.2013.Stājas spēkā: 21.01.2013. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Transports un sakariPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 13 (4819), 18.01.2013.OP numurs: 2013/13.1
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
254163
21.01.2013
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)