|
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
EIROPAS
NOLĪGUMS Konsolidētā versija LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, APZINOTIES nepieciešamību Eiropā veicināt un attīstīt starptautisko ceļu satiksmi, ŅEMOT VĒRĀ to, ka, lai stiprinātu attiecības starp Eiropas valstīm, ir nepieciešams izstrādāt koordinētu nākotnes starptautiskās satiksmes un vides prasībām atbilstošu ceļu būvniecības un attīstības plānu, ir vienojušĀs par turpmāko: 1. pants Līgumslēdzējas puses pieņem ierosināto ceļu tīklu, ko turpmāk tekstā apzīmē ar nosaukumu "starptautiskais E-ceļu tīkls" un kas aprakstīts I pielikumā, lai to izmantotu kā koordinētu plānu starptautiskas nozīmes ceļu būvniecībai un attīstībai, kuru tās apņemas īstenot saskaņā ar savām nacionālajām programmām. 2. pants Starptautisko E-ceļu tīklu veido galvenās nozīmes ceļu sistēma ziemeļu-dienvidu virzienā un rietumu-austrumu virzienā; tas ietver arī vidējas nozīmes ceļus, kuri atrodas starp galvenās nozīmes ceļiem, kā arī ceļu atzarus, apvadceļus un pievedceļus. 3. pants Līgumslēdzējas puses nodrošina šā nolīguma 1. pantā minētā starptautiskā E-ceļu tīkla ceļu atbilstību šā nolīguma II pielikumam 4. pants 1. Starptautiskā E-ceļu tīkla ceļus identificē un apzīmē ar šā nolīguma III pielikumā aprakstīto ceļa zīmi. 2. Visas E-ceļu apzīmēšanai izmantotās zīmes, kuras neatbilst šā nolīguma un tā pielikumu noteikumiem, nomaina triju gadu laikā pēc datuma, kad šis nolīgums attiecīgajai valstij stājies spēkā saskaņā ar 6. pantu. 3. Jaunas ceļa zīmes, kas atbilst šā nolīguma III pielikumā aprakstītajai zīmei, uzstāda uz visiem starptautiskā E-ceļu tīkla ceļiem četru gadu laikā pēc datuma, kad šis nolīgums attiecīgajai valstij stājies spēkā saskaņā ar 6. pantu. 4. Uz šā panta noteikumiem neattiecas nekādi ierobežojumi, kuri var rasties saistībā ar šā nolīguma 1. pantā minētajām nacionālajām programmām 5. pants 1. Šis nolīgums līdz 1976. gada 31. decembrim ir atklāts parakstīšanai valstīm, kuras vai nu ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas locekles, vai kurām ir atļauts Komisijā piedalīties konsultatīvā statusā atbilstoši Komisijas nolikuma 8. punktam 2. Minētās valstis var kļūt par šā nolīguma Līgumslēdzējām pusēm: a) to parakstot bez ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas nosacījuma; b) to parakstot ar ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas nosacījumu, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, vai c) tam pievienojoties. 2. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta, atbilstošā un pienācīgā veidā deponējot attiecīgo instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. 6. pants 1. Šis nolīgums stājas spēkā pēc 90 dienām, skaitot no datuma, kad astoņu valstu valdības ir to parakstījušas bez ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas nosacījuma vai arī deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, ar nosacījumu, ka viens vai vairāki starptautiskā E-ceļu tīkla ceļi vienlaidu veidā savieno vismaz četru valstu teritorijas, kuras nolīgumu ir šādi parakstījušas vai kuras ir deponējušas šādu instrumentu. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, nolīgums stājās spēkā pēc 90 dienām, skaitot no datuma, kad tas parakstīts bez ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas atrunas, vai no datuma, kurā deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ar ko būs izpildīts minētais nosacījums. 2. Attiecībā uz katru valsti, kura deponē savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu pēc šā panta 1. punktā minētā deviņdesmit dienu perioda sākuma, nolīgums stājas spēkā pēc 90 dienām, skaitot no minētā instrumenta deponēšanas datuma. 3. Stājoties spēkā šim nolīgumam, tas attiecībās starp Līgumslēdzējām pusēm atceļ un aizstāj 1950. gada 16. septembrī Ženēvā parakstīto Deklarāciju par galveno starptautisko automaģistrāļu būvniecību. 7. pants 1. Šā nolīguma pamattekstu var grozīt ar vienu no šajā pantā noteiktajām procedūrām. 2. a) Pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru grozījumu, ko tā ierosinājusi šā nolīguma pamattekstam, izskata Eiropas Ekonomikas komisijas (EKK) Autotransporta darba grupa. b) Ja to pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu divu trešdaļu vairākumu un ja šis vairākums ietver divas trešdaļas no klātesošajām un balsojošajām Līgumslēdzējām pusēm, ģenerālsekretārs grozījumu nosūta visām Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai. c) Ja grozījumu pieņem divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu, ģenerālsekretārs par to informē visas Līgumslēdzējas puses un grozījums stājas spēkā pēc 12 mēnešiem, skaitot no informēšanas datuma. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras pirms grozījuma stāšanās spēkā ir paziņojušas, ka tās to nepieņem. 3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma ģenerālsekretārs sasauc konferenci, uz kuru tiek uzaicināta vismaz viena trešdaļa no 5. pantā minētajām valstīm. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto procedūru piemēro jebkuram grozījumam, kurš iesniegts izskatīšanai šādā konferencē. 8. pants 1. Šā nolīguma I pielikumu groza saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru. 2. Pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru grozījumu, ko tā ierosinājusi šā nolīguma I pielikumam, izskata Eiropas Ekonomikas komisijas (EKK) Autotransporta darba grupa. 3. Ja to pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu vairākumu un ja šis vairākums ietver klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu vairākumu, ģenerālsekretārs grozījumu nosūta tieši iesaistīto Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm. Par tieši iesaistītām Līgumslēdzējām pusēm uzskata: a) gadījumā, ja pievieno jaunu vai pārveido kādu esošu starptautisku A klases ceļu, - jebkuru Līgumslēdzēju pusi, kuras teritoriju šķērso šāds ceļš; b) gadījumā, ja pievieno jaunu vai pārveido kādu esošu starptautisku B klases ceļu, - jebkuru Līgumslēdzēju pusi, kas robežojas ar prasītāju valsti, kuras teritoriju šķērso starptautisks A klases ceļš vai ceļi, ar ko ir savienots jaunais vai pārveidojamais starptautiskais B klases ceļš. Par blakus esošām valstīm šā punkta nozīmē uzskata arī divas Līgumslēdzējas puses, kuru attiecīgajās teritorijās uz iepriekš minētā starptautiskā A klases ceļa vai ceļiem atrodas jūras satiksmes savienojuma galapunkti. 4. Jebkuru grozījuma priekšlikumu, par ko paziņots saskaņā ar šā panta 3. punktu, uzskata par pieņemtu, ja sešu mēnešu laikā pēc tā paziņošanas datuma neviena no tieši iesaistīto Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm nav informējusi ģenerālsekretāru par to, ka tā pret attiecīgo grozījumu iebilst. Ja kādas Līgumslēdzējas puses iestāde paziņo, ka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tās piekrišanai ir nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums vai apstiprinājums, tad uzskata, ka minētā kompetentā iestāde šā nolīguma I pielikuma grozījumam ir piekritusi tikai tad - un grozījumu pieņem tikai tad -, kad minētā kompetentā iestāde ir informējusi ģenerālsekretāru, ka tā ir saņēmusi nepieciešamo pilnvarojumu vai apstiprinājumu. Ja šāda informēšana nenotiek 18 mēnešu laikā pēc datuma, kurā grozījuma priekšlikums nosūtīts minētajai kompetentajai iestādei, vai ja iepriekšminētajā sešu mēnešu periodā tieši iesaistītās Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde iesniedz iebildumu pret grozījuma priekšlikumu, tad šis grozījums netiek pieņemts. 5. Ģenerālsekretārs paziņo Līgumslēdzējām pusēm par visiem pieņemtajiem grozījumiem, un šie grozījumi attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no paziņošanas datuma. 9. pants 1. Šā nolīguma II un III pielikumu groza saskaņā ar šajā pantā noteikto procedūru. 2. Pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma jebkuru grozījumu, ko tā ierosinājusi šā nolīguma II un III pielikumam, izskata Eiropas Ekonomikas komisijas (EKK) Autotransporta darba grupa. 3. Ja to pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu vairākumu un ja šis vairākums ietver klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu vairākumu, ģenerālsekretārs grozījumu nosūta pieņemšanai visu Līgumslēdzēju pušu kompetentajām iestādēm. 4. Šis grozījums tiek pieņemts, ja sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas datuma mazāk nekā viena trešdaļa Līgumslēdzēju pušu kompetento iestāžu informē par iebildumiem pret šo grozījumu. 5. Ģenerālsekretārs paziņo Līgumslēdzējām pusēm par visiem pieņemtajiem grozījumiem, un šie grozījumi stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no paziņošanas datuma, attiecībā uz visām Līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras 9. panta 4. punktā minētā sešu mēnešu perioda laikā paziņo, ka tās nepieņem visu vai daļu no grozījumu. 10. pants Katra valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo nolīgumu vai tam pievienojoties, informē ģenerālsekretāru par tās iestādes nosaukumu un adresi, kurai saskaņā ar šā nolīguma 8. un 9. pantu jānosūta grozījumi, kas ierosināti šā nolīguma pielikumiem 11. pants Jebkura Līgumslēdzēja puse šo nolīgumu var denonsēt ar rakstisku paziņojumu, kas adresēts ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu. 12. pants Šis nolīgums zaudē spēku, ja kādā divpadsmit secīgu mēnešu ilgā laika periodā Līgumslēdzēju pušu skaits ir mazāks par astoņām. 13. pants 1. Jebkuru strīdu starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ko strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā vai citā veidā, iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā, ja to lūdz kāda no strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm, un šādā nolūkā nodot vienam vai vairāk šķīrējtiesnešiem, ko pēc savstarpējas vienošanās izraugās strīdā iesaistītās puses. Ja strīdā iesaistītās puses nevar vienoties par šķīrējtiesas tiesneša vai tiesnešu izvēli triju mēnešu laikā pēc lietas nodošanas šķīrējtiesai, tad jebkura no šīm pusēm var lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru iecelt vienu šķīrējtiesas tiesnesi, kuram nodot strīda izskatīšanu. 2. Saskaņā ar šā panta 1. punktu ieceltā šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām pusēm ir saistošs. 14. pants Nevienu no šā nolīguma noteikumiem nevar interpretēt tādā nozīmē, ka tas liegtu kādai no Līgumslēdzējām pusēm veikt pasākumus, kuri ir saderīgi ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un nepārsniedz to, ko prasa attiecīgā situācija, un kurus tā uzskata par nepieciešamiem savai ārējai vai iekšējai drošībai. 15. pants Jebkura valsts, parakstot šo nolīgumu vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var deklarēt, ka tā neuzskata, ka tai ir saistošs šā nolīguma 13. pants. Citām Līgumslēdzējām pusēm 13. pants nav saistošs attiecībā uz jebkuru Līgumslēdzēju pusi, kura izdarījusi šādu deklarāciju. 16. pants Papildus deklarācijām, informēšanai un paziņojumiem, kas paredzēti šā nolīguma 7., 8., 9. un 15. pantā, ģenerālsekretārs Līgumslēdzējas puses un citas 5. punktā minētās valstis informē par: a) parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu un pievienošanos saskaņā ar 5. pantu; b) datumiem, kad šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 6. pantu; c) datumu, kad stājas spēkā šā nolīguma grozījumi saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 8. panta 4. un 5. punktu un 9. pantu; d) denonsēšanu saskaņā ar 11. pantu; e) šā nolīguma izbeigšanu saskaņā ar 12. pantu. 17. pants Pēc 1976. gada 31. decembra šā nolīguma oriģinālu deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūta apstiprinātus norakstus visām šā nolīguma 5. pantā minētajām valstīm. TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu. PARAKSTĪTS Ženēvā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit piektā gada piecpadsmitajā novembrī vienā eksemplārā angļu, franču un krievu valodā; visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. I pielikums Paskaidrojumi 1. Galvenās nozīmes ceļiem un vidējas nozīmes ceļiem, ko sauc par A kategorijas ceļiem, ir divciparu numuri; ceļu atzariem, apvadceļiem un pievedceļiem, ko sauc par B kategorijas ceļiem, ir trīsciparu numuri. 2. Galvenās nozīmes ceļiem ziemeļu-dienvidu virzienā ir divciparu nepāra numuri, kuru pēdējais cipars ir 5 un kuri pieaug virzienā no rietumiem uz austrumiem. Galvenās nozīmes ceļiem austrumu-rietumu virzienā ir divciparu pāra numuri, kuru pēdējais cipars ir 0 un kuri pieaug virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Vidējas nozīmes ceļiem attiecīgi ir divciparu nepāra un divciparu pāra numuri, kuri izvietoti starp to galvenās nozīmes ceļu numuriem, starp kuriem tie atrodas. B kategorijas ceļiem ir trīsciparu numuri, kuru pirmais cipars sakrīt ar tā tuvākā galvenās nozīmes ceļa numuru, kurš atrodas uz ziemeļiem no attiecīgā B kategorijas ceļa, un otrais cipars sakrīt ar tā tuvākā galvenās nozīmes ceļa numuru, kurš atrodas uz rietumiem no attiecīgā B kategorijas ceļa; trešais cipars ir kārtas numurs. 3. Ziemeļu-dienvidu A kategorijas ceļiem, kuri atrodas uz austrumiem no ceļa E 99, ir trīsciparu nepāra numuri no 101 līdz 129. Uz šiem ceļiem attiecas pārējie 2. punktā minētie noteikumi. 4. Ceļu atzariem, apvadceļiem un pievedceļiem, kuri atrodas uz austrumiem no E 101, ir trīsciparu numuri, kuri sākas ar 0, - no 001 līdz 099. AUTOCEĻU SARAKSTS A. GALVENIE CEĻI (1) Rietumu-austrumu virziens a) Galvenās nozīmes ceļi
b) Vidējas nozīmes ceļi
(2) Ziemeļu-dienvidu virziens a) Galvenās nozīmes ceļi
b) Vidējas nozīmes ceļi
B. CEĻU ATZARI, APVADCEĻI UN PIEVEDCEĻI
II pielikums Saturs I. VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA II. STARPTAUTISKO CEĻU KLASIFIKĀCIJA III. ĢEOMETRISKIE PARAMETRI 1. Vispārējie apsvērumi 2. Ceļa plāns un ceļa profils 2.1. Galvenie parametri 2.2. Redzamības nosacījumi 3. Ceļa šķērsprofils starp krustojumiem 3.1. Braukšanas joslu skaits un platums 3.2. Nomales 3.3. Centrālā izdalītā josla 3.4. Šķērskritums 4. Brīvais augstums 5. Krustojumi 5.1. Krustojuma vietas izvēle 5.2. Viena līmeņa krustojuma izvietojums 5.3. Šķērsojuma mezgli 5.3.1. Vispārējie noteikumi 5.3.2. Ģeometriskie parametri 6. Ātruma samazināšanas un ieskrējiena joslas 7. Dzelzceļa pārbrauktuves IV. APRĪKOJUMS 1. Vispārējie apsvērumi 2. Vertikālās zīmes un ceļa apzīmējumi 2.1. Vertikālo zīmju un ceļa apzīmējumu vispārējs raksturojums 2.2. Ceļa apzīmējumi 2.3. Vertikālās zīmes 2.4. Ceļu darbu un brīdinājuma zīmes 3. Aprīkojums un pakalpojumi ceļa lietotājiem 3.1. Drošības nožogojumi un barjeras 3.2. Atstarotājas ceļa rādītājas zīmes 3.3. Pretžilbes ierīces 3.4. Ātrumu slāpējošās joslas 4. Satiksmes kontrole 4.1. Luksofora signāli 4.2. Mainīgās ceļa zīmes 4.3. Ārkārtas situāciju sakaru sistēmas 5. Ceļu apgaismojums 6. Palīgierīču uzstādīšana 6.1. Gājēju un riteņbraucēju drošība 6.2. Invalīdu aizsardzība 6.3. Aizsardzība pret dzīvniekiem 7. Servisa objekti 7.1. Atpūtas vietas 7.2. Servisa zonas 7.3. Ceļa nodevas samaksas zonas 7.4. Robežkontroles punkti V. TUNEĻU PĀRVALDĪBA, DROŠĪBAS APRĪKOJUMS UN VISPĀRĒJIE PASĀKUMI 1. Satiksmes pārvaldības sistēmas 2. Kontroles centrs 3. Avārijas izejas un ārkārtas situāciju dienestu piekļuve 4. Tuneļu aprīkojums 4.1. Apgaismojuma ierīces, elektroapgāde un elektriskās ķēdes 4.2. Ārkārtas situāciju aprīkojums 4.3. Ventilācijas sistēmas 4.4. Citas ierīces un sistēmas drošības palielināšanai VI. VIDE UN AINAVU VEIDOŠANA 1. Vispārējas piezīmes 2. Ceļu iekļaušana vidē 3. Galvenās negatīvās sekas, ko ceļi rada attiecībā uz vidi 3.1. Ūdens piesārņojums 3.1.1. Piesārņojums ceļa darbu laikā 3.1.2. Sezonāls piesārņojums 3.1.3. Negadījumu radīts piesārņojums 3.1.4. Hronisks piesārņojums 3.2. Troksnis 3.2.1. Faktori, kas jāņem vērā 3.2.2. Veicamie pasākumi 4. Ainavas un kultūras vides ņemšana vērā VII. UZTURĒŠANA 1. Vispārējie apsvērumi 2. Ceļu uzturēšanas vadība 3. Īpaši uzturēšanas aspekti NOTEIKUMI, KURIEM JĀATBILST GALVENAJĀM STARPTAUTISKAJĀM AUTOMAĢISTRĀLĒM I.VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA Šajos noteikumos, kuru pamatā ir ceļu būves tehnoloģiju mūsdienīgas koncepcijas, ir aplūkoti galveno starptautisko automaģistrāļu (turpmāk tekstā - starptautiskie autoceļi) būvniecības, pilnveidošanas, aprīkošanas un uzturēšanas svarīgākie aspekti. Šie noteikumi neattiecas uz apdzīvotām vietām. Jā šādas vietas traucē satiksmei vai rada apdraudējumu, ir jānodrošina to apbraukšana. Šā pielikuma noteikumos ir ņemti vērā dažādi kritēriji, tostarp satiksmes drošība, vides aizsardzība, satiksmes plūsmas intensitāte un autoceļu lietotāju ērtība, kurus piemēro, pamatojoties uz ekonomisko novērtējumu. Šī pielikuma noteikumus par tuneļiem piemēro tuneļiem, kuru garums pārsniedz 500 m. Tomēr daži no šiem noteikumiem attiecas tikai uz gariem tuneļiem. Valstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem noteikumiem, gan būvējot jaunus ceļus, gan arī modernizējot esošos. II. STARPTAUTISKO CEĻU KLASIFIKĀCIJA Starptautiskos ceļus iedala šādi: 1. Automaģistrāles "Automaģistrāle" ir ceļš, kas ir īpaši paredzēts un būvēts automašīnu satiksmei un ko neizmanto blakus esošajiem īpašumiem, un kas: i) izņemot īpašas vietas vai pagaidu situācijas, ietver atsevišķas brauktuves abiem satiksmes virzieniem, kuras viena no otras ir atdalītas ar sadalošo joslu, kas nav paredzēta satiksmei, vai izņēmuma gadījumā ar citiem līdzekļiem; ii) nekrustojas vienā līmenī ar jebkādu ceļu, dzelzceļu vai tramvaju ceļu, vai gājēju ceļu, un iii) ir ar ceļa zīmēm speciāli apzīmēts kā automaģistrāle. 2. Ātrgaitas ceļi Ātrgaitas ceļš ir ceļš, kurš paredzēts automašīnu satiksmei un uz kura var nokļūt tikai no šķērsojamiem mezgliem vai kontrolējamiem krustojumiem, un: i) uz kura brauktuves(-ēm) ir aizliegta apstāšanās un stāvēšana, un ii) kurš nekrustojas vienā līmenī ar jebkādu dzelzceļu vai tramvaju ceļu, vai gājēju ceļu. 3. Parastie ceļi Parastais ceļš ir ceļš, ko var izmantot visas lietotāju un transportlīdzekļu kategorijas. Tam var būt viena brauktuve vai atdalītas brauktuves. Vēlams, lai starptautiskie ceļi būtu automaģistrāles vai ātrgaitas ceļi. III. ĢEOMETRISKIE PARAMETRI III.1. Vispārējie apsvērumi Ģeometriskie parametri jāizvēlas tā, lai nodrošinātu visu lietotāju pienācīgu drošību un tādus satiksmes plūsmas apstākļus, kuros ir minimāls pārslogojums, ņemot vērā attiecīgā ceļa funkciju un vadītāju vispārējo izturēšanos. Vispārējie projektēšanas noteikumi attiecas gan uz jaunu ceļu būvniecību, gan arī uz esošo ceļu tīklu modernizāciju. Tomēr pēdējā gadījumā jāņem vērā īpaši ierobežojumi un situācijas, un pamatnoteikumi ir jāpiemēro elastīgi, lai saglabātu maršruta vispārējo atbilstību. Tādēļ dažus pamata parametrus var uzskatīt par mazāk nozīmīgiem, vienlaikus uzlabojot ceļa trases kvalitāti un tās pārredzamību vadītājiem (ceļa "lasāmību"), lai palielinātu drošību. Ceļa pakāpeniski uzlabojumi ir jāveic īpaši piesardzīgi, lai katrā to īstenošanas posmā saglabātu maršruta vispārējo atbilstību (pārejas pasākumu nozīme). Ja automaģistrāles vai ceļa ar atsevišķām brauktuvēm būvniecību īsteno vairākos posmos, sākotnēji paredzot vienas divvirzienu brauktuves izveidi, tad šis pirmais posms ir jāplāno tā, lai lietotāji to varētu nepārprotami pazīt kā divvirzienu brauktuvi un lai šādu funkciju varētu nodrošināt; tas nozīmē, ka ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt apdzīšanai nepieciešamo pārredzamību ceļa trases lielākajā daļā satiksmei abos virzienos un sākotnēji izveidotos objektus pēc iespējas noslēpt beigu posmā. Projektēšanas parametri un izmēri ir atkarīgi no ceļa kategorijas izvēles, ko nosaka tā funkcijas, atrašanās vieta (reljefs, zemes izmantošana u. c.) un vispārējie tehniskie un ekonomiskie apstākļi. Nosakot kategoriju, jāņem vērā: uzbūves īpatnību iekšējā atbilstība (homogenitāte); ceļa atbilstība ceļa lietotāju priekšstatam par to. Tādējādi ir iespējams noteikt konsekventu vispārējo pieeju konkrētā maršruta (vai ceļa posma) attīstībai un attiecīgi lemt par visām projekta komponentēm (ģeometrija, zīmes un aprīkojums un krustojumi). Katrai ceļu kategorijai atbilst noteikts projektētā ātruma diapazons. Projektētais ātrums ir tas ātrums, ko ceļa uzlabošanas vai būvniecības projekta izstrādē izvēlas, lai noteiktu ģeometriskos parametrus, kuri nodrošina atsevišķu transportlīdzekļu drošu braukšanu ar šo ātrumu. Ieteicamo projektēto ātrumu diapazons (km/h) uz starptautiskajiem ceļiem ir šāds:
Projektētos ātrumus, kas lielāki par 100 km/h, vajadzētu izvēlēties tikai tad, ja brauktuves ir atdalītas un to atļauj krustojumu izvietojums. Zemāko projektēto ātrumu (60 km/h uz ceļiem vai 80 km/h uz automaģistrālēm) var izmantot ceļa posmos, kuros pastāv lieli ierobežojumi. Projektēto ātrumu izņēmuma gadījumos var samazināt ierobežota garuma ceļa posmos un sarežģīta reljefa vai citu apstākļu dēļ. Viena projektētā ātruma nomaiņa ar citu jāveic pakāpeniski, tā lai transportlīdzekļa vadītājs to var viegli paredzēt. Pastāv iespēja, ka jēdzienu "projektētais ātrums" nevar piemērot atsevišķos maršrutos ar sarežģītu reljefu. Starptautisko ceļu parametriem ir jābūt vienveidīgiem pietiekami garos ceļa posmos. Ceļa kategoriju maina vietās, kur šāda maiņa ir labi pamanāma ceļa lietotājiem (apdzīvotu vietu tuvumā, vietās, kur mainās reljefs, šķērsojuma mezglos, ceļa nodevas samaksas zonās un pie robežkontroles punktiem), un īpaša uzmanība tiek pievērsta pārejas zonām. Ir svarīgi arī pārbaudīt, vai visos ceļa posmos tiek ievēroti minimālie drošības noteikumi, ņemot vērā faktisko ātrumu, ar kādu brauc lielākā daļa ceļa lietotāju, un ievērojot vispārējo ceļa trases konfigurāciju un spēkā esošos noteikumus. Starptautiskajiem ceļiem ir jānodrošina, lai mehāniskie transportlīdzekļi varētu pārvietoties saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par transportlīdzekļu izmēriem, pilno masu un asslodzi. III.2. Ceļa plāns un ceļa profils III.2.1. Galvenie parametri Ceļa plāns un ceļa profils ir jāsaskaņo tā, lai vadītājs ceļu uztvertu kā tādu, kam nav lieku ceļa trases pārtraukumu, kas tam ļauj iepriekš paredzēt savus manevrus un skaidri redzēt kritiskās vietas, jo īpaši krustojumus un šķērsojuma mezglu ieejas un izejas. Noteikumus par ceļa plānu un ceļa profilu izstrādā, ņemot vērā vispārpieņemtos satiksmes inženiertehniskos parametrus (reakcijas laiks, berzes koeficients, šķēršļa augstums u. c.), kas atbilst lielākajai daļai ceļa lietotāju. Ieteicamie minimālie ceļa plāna un ceļa trases parametri ir norādīti šajā tabulā:
* Ātrgaitas ceļiem un automaģistrālēm maksimālais kritums jāsamazina par 1 %. Ja piemēro maksimālo kritumu, tad jāparedz papildu josla lēnas gaitas transportlīdzekļiem. ** Ja vien neviens cits risinājums nav ģeometriski iespējams. Tuneļos, kuros kritums pārsniedz 3 %, pamatojoties uz riska analīzi, ir jāveic papildu un/vai pastiprināti pasākumi, lai palielinātu drošību. No minimālā ceļa profila rādiusa jāvairās kritisko punktu (krustojumi, šķērsojuma mezgli, pievedceļi, apdzīvotu vietu sākums u. c.) tuvumā. Slīpums, kuru veido nogāzes slīpums un virāžas pacēlums, nedrīkst pārsniegt 10 %. Ja nepieciešams, ceļa plāna līknes veido ar pārejas līknēm. III.2.2. Redzamības nosacījumi Visa ceļa garumā redzamības attālumiem ir jābūt vismaz tādiem pašiem kā apstāšanās attālumiem pirms šķēršļiem. Ieteicamie minimālie attālumi ir norādīti šajā tabulā:
Uz divvirzienu ceļiem minimālo redzamības attālumu, kas nepieciešams apdzīšanai, nodrošina pēc iespējas lielākā ceļa daļā un pēc iespējas vienmērīgāk. Vietās, kur uz divvirzienu ceļiem ar vienu brauktuvi redzamība ir nepietiekama, ir ieteicams izveidot apdzīšanas joslas vai saprātīgi izvietotus ceļa paplašinājumus. Vietās, kur nav iespējams nodrošināt nepieciešamo redzamības attālumu (pastāvīgi vai īslaicīgi), ar atbilstošiem ceļa apzīmējumiem un zīmēm ir skaidrā un ceļa lietotājiem saprotamā veidā jāaizliedz apdzīšana. III.3. Ceļa šķērsprofils starp krustojumiem Papildus brauktuvei vai brauktuvēm, starptautiskie ceļi ietver arī ceļa nomaļu, kā arī var ietvert centrālās izdalītās joslas un speciālas gājēju un velosipēdistu joslas. Šādas speciālas joslas nav atļautas uz automaģistrālēm un ātrgaitas ceļiem. Ceļa šķērsprofilam ir jābūt tādam, lai vienmēr nodrošinātu netraucētu esošo un paredzamo satiksmes plūsmu atbilstošos drošības un ērtības apstākļos. Šajā sakarībā tuneļos un uz tiltiem, struktūrām, kas nav ceļu sistēmas sastāvdaļa, jābūt, ja tas ir iespējams un izņemot ārkārtas gadījumu joslu, tādam pašam braukšanas joslu skaitam, kāds ir pirms un pēc šīm struktūrām. Jebkādām joslu skaita izmaiņām jānotiek pietiekamā attālumā no ieejas šādos infrastruktūras objektos. Attiecībā uz tuneļiem galvenie kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, cik atsevišķas caurbrauktuves jābūvē (viena vai divas caurbrauktuves), ir prognozējamā satiksmes intensitāte un drošība (ņemot vērā tādus aspektus kā kravas automašīnu procentuālais lielums, caurbrauktuves kritums un garums). Šauros divvirzienu tuneļos ar lielu satiksmes intensitāti vismaz ik pēc 1000 m jāierīko ārkārtas gadījumu apstāšanās vietas. Jaunos tuneļos, kuros nav ārkārtas gadījumu joslas, pēc iespējas jāierīko ārkārtas gadījumu gājēju celiņi - vai nu paaugstināti, vai ne - , pa kuriem lietotāji var izkļūt, ja noticis negadījums. Esošajos tuneļos, kuros nav ne ārkārtas gadījumu joslas, ne ārkārtas gadījumu gājēju celiņi, jāveic papildu vai pastiprināti pasākumi, lai nodrošinātu drošību. III.3.1. Braukšanas joslu skaits un platums Braukšanas joslu skaits ir jāizvēlas, pamatojoties uz esošo un paredzamo satiksmes plūsmu. Joslu skaitam ir jānodrošina atbilstoša līmeņa pakalpojuma sniegšana, ņemot vērā ceļa ekonomisko funkciju. Ekspluatācijas pasākumi, lai uz laiku palielinātu kapacitāti, inter alia pretplūsmas satiksme, ātruma samazinājumi un joslu platuma samazināšana, var arī nodrošināt nepārtrauktu satiksmes plūsmu noteiktos īpašos apstākļos un noteiktos laikposmos. Īpaša piesardzība jāievēro attiecībā uz ceļu izbūvi ar trīs braukšanas joslām un centrālās joslas izmantošanu. Centrālo joslu nedrīkst izmantot apdzīšanai vienlaicīgi abos virzienos. Lai nodrošinātu atbilstošu drošības standartu ievērošanu, ieteicams nodalīt brauktuves kustībai vienā virzienā tiem ceļiem, kuriem ir četras braukšanas joslas. Ir jāapsver iespēja izbūvēt papildu joslas jo īpaši uz slīpiem ceļiem, kur lēni braucošu transportlīdzekļu daudzums un ātrums veicina pakalpojuma līmeņa nepieņemamu pazemināšanos. Braukšanas joslām taisnos trases posmos ir jābūt vismaz 3,50 m platām. Ir jāizbūvē platākas joslas vietās ar nelielu līknes rādiusu, lai pa to varētu pārvietoties lielākie atļautie transportlīdzekļi. Papildu joslu platumu uz slīpiem ceļiem var samazināt līdz 3 m. III.3.2. Nomales Var uzskatīt, ka ceļa nomali veido nostiprināta vai ar cieto segumu klāta josla un ar zāli vai granti klāta josla. Ieteicamas minimālais nomales platums ir no 2,50 m uz parastajiem ceļiem līdz 3,25 m uz automaģistrālēm. Sarežģītos ceļa posmos kalnainā apvidū un posmos, kuri šķērso blīvi apdzīvotas vietas ar tādām konstrukcijām kā gaisa pārvadi, viadukti, tilti un tuneļi, kā arī ceļa posmos ar ieskrējiena vai ātruma samazināšanas joslām, nomales platums var būt mazāks. Uz automaģistrālēm nomalēm parasti ir jāietver arī vismaz 2,50 m plata (3 m plata, ja tas nepieciešams smago transportlīdzekļu satiksmei) nepārtraukta apstāšanās josla (avārijas apstāšanās josla), kura ir nostiprināta un klāta ar cieto segumu, lai nodrošinātu apstāšanos. Uz parastajiem ceļiem ir ieteicams izveidot vismaz 0,7 m platas nostiprinātas sānu joslas, kuras acīmredzami atšķiras no brauktuves. Drošības iemeslu dēļ, ja iespējams, ir jānodrošina vismaz 3 m plata no šķēršļiem brīva josla, mērot no brauktuves malas, un šķēršļi, kuri atrodas pārāk tuvu brauktuves malai, ir atbilstoši jānorobežo. Ja nav izveidota apstāšanās josla, tad pēc noteiktiem intervāliem jānodrošina stāvvietas (apstāšanās vietas). Vajadzības gadījumā ir jāizveido arī apstāšanās vietas autobusiem. Ja ir jānodrošina divriteņu transportlīdzekļu satiksme, tad jāizveido īpašas šādai satiksmei paredzētas vietas (riteņbraucēju ceļi vai joslas). Ja gājēju klātbūtnes dēļ tas ir nepieciešams, ir jāparedz arī īpašas vietas gājēju kustībai. Ceļa malai ir jābūt pietiekami platai, lai nodrošinātu labu redzamību un vajadzības gadījumā arī vietu automaģistrāles aprīkojumam (zīmes, barjeras - skatīt IV nodaļu). III.3.3. Centrālā izdalītā josla Ieteicamais minimālais centrālās izdalītās joslas platums uz automaģistrālēm un ceļiem ar atsevišķām brauktuvēm ir apmēram 3 m. Šo minimālo platumu var samazināt posmos, kur pastāv sevišķi ierobežojumi, taču jāsaglabā atbilstošs platums drošības nožogojuma uzstādīšanai. Šādos gadījumos ir jāuzstāda atbilstoši drošības nožogojumi (skatīt IV nodaļu). Centrālo izdalīto joslu parasti aprīko ar drošības nožogojumu (atdalošās barjeras vai drošības barjeras), izņemot tad, ja tā ir pietiekami plata, lai transportlīdzekļu negadījumu risks būtu neliels. III.3.4. Šķērskritums Taisnās vai gandrīz taisnās trasēs automaģistrāles šķērskritumam parasti jābūt 2-3 %, lai veicinātu ūdens noteci. Uz divvirzienu ceļiem šķērskritumam ir jāsākas no brauktuves vidusdaļas izliekuma un uz ceļiem ar nodalītām brauktuvēm - no centrālās izdalītās joslas. Īpaša uzmanība ir jāpievērš vietām ar dažādu virāžas pacēlumu, lai nodrošinātu atbilstošu ūdens noteci. III.4. Brīvais augstums Brīvajam augstumam jābūt ne mazākam par 4,5 m. III.5. Krustojumi* Krustojums ir vieta, kur saskaras divas vai vairāk satiksmes plūsmas. * Piezīme: Šī teksta pamatā ir pieņēmums, ka ir labās puses satiksme. III.5.1. Krustojuma veida izvēle Visā maršrutā šķērsojuma mezglu sistēmai ir jābūt saskaņotai gan to izvietojuma, gan attāluma ziņā, gan arī aprīkojuma izvēles ziņā, kam jābūt saprotamam visiem lietotājiem un uzstādītam tā, lai pēc iespējas samazinātu konflikta risku (galvenokārt satiksmes plūsmu krustošanās vietās). Šķērsojuma mezglu skaitu ir iespējams arī samazināt, novirzot atsevišķas satiksmes plūsmas uz labāk izbūvētiem tuvumā esošiem krustojumiem. Starptautiskajiem ceļiem parasti jābūt galvenajiem ceļiem, izņemot īpašās vietās (krustojums ar citu starptautisku ceļu, pārejas zonas, apvedceļi), kur tiem var piešķirt mazāk svarīga ceļa statusu. Uz divvirzienu ceļiem krustojumi var būt vairākos līmeņos vai vienā līmenī. Vairāku līmeņu krustojumus var paredzēt izmantošanai nozīmīgos šķērsojuma mezglos, ja to atļauj ekonomiskie apstākļi, kā arī satiksmes novirzīšanai vairākos līmeņos ārpus šķērsojuma mezgliem, lai nodrošinātu noteikta veida satiksmi (piemēram, lauksaimniecības tehnikas satiksmi). Apvedceļi ir risinājums, kas ir piemērots noteiktos gadījumos (pārejas zonas, apdzīvotu vietu nomales, lieli šķērsojuma mezgli). Uz ceļiem ar nodalītām brauktuvēm krustojumus parasti veido vairākos līmeņos (plūsmu novirzīšana dažādos līmeņos), jo viena līmeņa krustojumi ar šķērsojuma mezgliem ir paredzēti tikai izmantošanai noteiktos īpašos apstākļos, kuros ir iespējams ievērot drošības noteikumus. Noteiktos gadījumos iespējams izmantot pagaidu risinājumus (plūsmu novirzīšana vairākos līmeņos ārpus šķērsojuma mezgliem, krustojums, kurā aizliegts nogriezties pa kreisi). Uz automaģistrālēm vairāku līmeņu krustojumi ir obligāti. Krustojumus ar satiksmes gaismas signāliem (trīs krāsu sistēma) ārpus apdzīvotām vietām var izmantot, ja ir iespējams nodrošināt signālu redzamību un nepārtrauktu darbību, neradot risku ceļa lietotājiem. III.5.2. Viena līmeņa krustojumu izvietojums Viena līmeņa krustojumus būvē saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, pamatojoties uz šādiem vispārējiem principiem: - tiek nodrošināti labākie iespējamie krustojuma redzamības un uztveres apstākļi, tuvojoties pa galveno vai mazākas nozīmes ceļu; - ir jāvairās no sarežģītām konfigurācijām un ģeometrijai ir jābūt pēc iespējas vienkāršākai un atbilstošai krustojuma funkcijām, lai tas būtu pārskatāms un saprotams ceļa lietotājiem. Tādēļ krustojumi, kurus veido vairāk kā četri atzari, ir jāvienkāršo, grupējot atsevišķas satiksmes plūsmas, vai arī tie jāpārveido par lokveida krustojumiem; - ir jāizmanto ģeometriskie un satiksmes signāli, lai brīdinātu ceļa lietotājus, kuri tuvojas pa mazākas nozīmes ceļu, un samazinātu to ātrumu. Krustojumā uz mazākas nozīmes brauktuvēm mazākas nozīmes satiksmes plūsmu novirzīšanai (joslu novirzīšanai) ir jānovieto virzienu saliņās, kuras ir norobežotas, piemēram, ar nedaudz paaugstinātu malu; - joslām ir jākrustojas pēc iespējas taisnākā leņķī; - tiklīdz atbilstošā satiksme sasniedz augstu intensitātes līmeni, pirms kreisā pagrieziena* ir jāizveido ātruma samazināšanas josla; - ir savlaicīgi jābrīdina galveno ceļu lietotāji un jāvairās no pārāk platām joslām, jo tās veicina ātru braukšanu, samazina piesardzību un apgrūtina ceļa šķērsošanu (piemēram, jāvairās palielināt maršruta joslu skaitu, jāveido ātruma samazināšanas joslas pirms pagrieziena pa kreisi un jāapvieno joslas, ja satiksmes plūsma to pieļauj); - šķērsojuma mezglos ar intensīvu satiksmi un vietās, kur izveidotas ātruma samazināšanas joslas* pirms kreisā pagrieziena, ir skaidri jāapzīmē centrālā glabāšanas zona un speciālās joslas (saliņas un atbilstoši ceļa apzīmējumi un segums); - ja nepieciešams, ir jāizveido atbilstoši un skaidri apzīmēti gājēju un riteņbraucēju ceļi. * Piezīme: Šī teksta pamatā ir pieņēmums, ka ir labās puses satiksme. III.5.3. Šķērsojuma mezgli III.5.3.1. Vispārējie noteikumi Šķērsojuma mezgli ir vairāku līmeņu krustojumi ar nobrauktuvēm, kuras ļauj transportlīdzekļiem nokļūt no viena ceļa un citu. Šķērsojuma mezgla veida izvēles pamatā jābūt vienkāršības un vienveidības principam. Vienveidībai ir jābūt "funkcionālai", t. i., saistītai ar to, ka automaģistrāles lietotāji "paredz", ka tiem būs jāveic līdzīgi manevri pat dažāda veida šķērsojuma mezglos. Šķērsojuma mezgla veids ir atkarīgs no reljefa, satiksmes plūsmu relatīvā nozīmīguma, krustojošos ceļu veida un iespējamās ceļa nodevas kases atrašanās vietas. III.5.3.2. Ģeometriskie parametri Nobrauktuves: vēlamais minimālais nobrauktuves platums, ietverot ceļa malu apzīmējumus un nomales, ir šāds: vienvirziena brauktuve - 6 m, ietverot horizontālos ceļa apzīmējumus un nomales; divvirzienu brauktuve - 9 m, ietverot horizontālos ceļa apzīmējumus un nomales. Nobrauktuvju trases parametriem ir jābūt šādiem (izņēmuma gadījumos parametri var būt mazāki par turpmāk minētajiem): - iekšējais minimālais plāna rādiuss 50 m - maksimālais augšupceļa kritums 7% - maksimālais lejupceļa kritums 8% - minimālais izliektas vertikālās līknes rādiuss 800 m - minimālais ieliektas vertikālās līknes rādiuss 400 m Horizontālās līknes vienmēr ir jāsavieno ar atbilstoša garuma pārejas līknēm. Šai sakarā ir nepieciešams izvietot atbilstošas zīmes un/vai apzīmējumus. Līkumi: ieteicams, lai līkumi būtu pietiekami gari, lai nodrošinātu pilnīgi drošu manevru veikšanu. Satiksmes plūsmu novirzīšana: vietās, kur brauktuve sadalās divās vai vairāk brauktuvēs, divu satiksmes plūsmu atdalīšana ir jāveic tā, lai tā būtu skaidri pamanāma. Tādēļ ir jānodrošina, lai ceļa lietotājam būtu pietiekami daudz laika pārkārtoties joslā, kura ir vispiemērotākā braukšanas virziena maiņai, un laba satiksmes plūsmu novirzīšanas vietas pārskatāmība. Šai sakarā ir nepieciešams izvietot atbilstošas zīmes un/vai apzīmējumus. Mazākas nozīmes satiksmes plūsmai ir jāatstāj ceļš pa brauktuvi labajā pusē. Satiksmes plūsmu apvienošana: vietās, kur divas brauktuves tiek apvienotas vienā, ir jāparedz droša divu satiksmes plūsmu apvienošana un jāizvairās no ievērojamas transportlīdzekļu ātruma samazināšanas. Tādēļ: a) vēlams, lai mazākas nozīmes satiksmes plūsmas transportlīdzekļu vadītāji no labās puses iekļaujas nozīmīgākā satiksmes plūsmā; b) vadītājiem, kuriem ir jāiekļaujas citā satiksmes plūsmā, ir jānodrošina laba otras brauktuves pārskatāmība pirms un pēc vietas, kur notiek plūsmu apvienošanās. Plūsmu apvienošanās manevrs, ja iespējams, ir jāveic, izmantojot ieskrējiena joslu, un tas nedrīkst radīt ievērojamu galvenās plūsmas ātruma samazinājumu. c) ja apvienojamo braukšanas joslu kopējais skaits ir jāsamazina, šis samazinājums jāveic pietiekamā attālumā no apvienošanas vietas. III.6. Ātruma samazināšanas un ieskrējiena joslas Ieteicams izveidot ieskrējiena un ātruma samazināšanas joslas ieejai vai izejai no galvenās brauktuves šķērsojuma mezglos vai līdzīgās vietās. Šo joslu platumam ir jābūt nemainīgam ar sašaurinājumu to sākumā vai beigās. Ieskrējiena un ātruma samazināšanas joslu garumu aprēķina, pamatojoties uz satiksmes plūsmas projektēto ātrumu. III.7. Dzelzceļa pārbrauktuves Vēlams, lai starptautisko ceļu un dzelzceļu krustošanās tiktu organizēta dažādos līmeņos. IV. APRĪKOJUMS IV.1. Vispārējie apsvērumi Turpmāk tekstā aprakstītie ceļu aprīkojuma veidi ir būtisks ceļu tīkla funkcionēšanas elements, un aprīkojumam ir liela ietekme uz satiksmes nepārtrauktību un drošību, kā arī uz ceļu lietotāju ērtību. Šāda aprīkojuma darbības regulāra pārbaude un atbilstoša uzturēšana nodrošina maksimālu tā efektivitāti. IV.2. Vertikālās zīmes un ceļa apzīmējumi IV.2.1. Vertikālo zīmju un ceļa apzīmējumu vispārējs raksturojums Saskaņā ar starptautiskajās konvencijās un nolīgumos noteiktajiem principiem vertikālās zīmes un ceļa apzīmējumi veicina ceļa saprotamību, un tie ir jāprojektē un jāizmanto tā, lai tie atbilstu cits citam un projekta komponentēm kopumā. Galvenais priekšnoteikums attiecībā uz zīmēm ir vienveidība; tās ir paredzētas lietotājiem, kuri pārvietojas ātri, un tādēļ tām gan dienā, gan arī naktī ir jābūt no attiecīga attāluma pamanāmām un tūlītēji saprotamām. Ir jācenšas vispārināt nerakstītu paziņojumu izmantošana, izmantojot standarta izmērus, simbolus un zīmes, lai padarītu šos paziņojumus viegli saprotamus jebkuras valsts ceļu lietotājiem. Uz neapgaismotiem ceļiem zīmēm ir jāizmanto izgaismotas izkārtnes vai izkārtnes ar atstarojošiem materiāliem, un tās var izmantot arī uz ceļiem ar pastāvīgu apgaismojumu. Uz ceļiem bez pastāvīga apgaismojuma ceļu apzīmējumiem ir ieteicams izmantot atstarojošus materiālus. Ir svarīgi arī izvairīties no pārmērīgi liela zīmju daudzuma. IV.2.2. Ceļa apzīmējumi Ceļa apzīmējumiem ir jābūt saskaņotiem ar vertikālajām zīmēm, un izmantotajiem materiāliem ir jābūt ar augstu slīdes pretestību. IV.2.3. Vertikālās zīmes Tā kā runa ir par starptautiskiem ceļiem, jāievēro īpaša piesardzība, izmantojot indikatoru paneļus un "E" zīmes. Zīmju efektivitāte un jo īpaši to saprotamība un lasāmība ir atkarīga no vairākiem apstākļiem: to izmēriem un pareiza novietojuma, starptautisku simbolu izmantošanas teksta vietā, paziņojuma īsuma, viena alfabēta lietošanas visā starptautiskajā tīklā (citi alfabēti ir izmantojami tikai kopā ar latīņu burtiem), atbilstoša simbola un burtu izmēra un to lieluma attiecībā pret fonu, un maksimālā satiksmes ātruma. IV.2.4. Ceļu darbu un brīdinājuma zīmes Lai brīdinātu par ceļu darbiem, avārijas situācijām (negadījumiem) vai uz ceļa notiekošām darbībām, kuru dēļ satiksmei ir jāslēdz brauktuves vai braukšanas joslas, ir jāuzstāda atbilstošas pagaidu zīmes, lai nodrošinātu ceļa lietotāju un šādu darbību veikšanā iesaistītā personāla drošību. Šīs zīmes ir jānoņem, kad tās vairs nav nepieciešamas. Vietās, kur ceļš ir apgaismots, šīm zīmēm ir jābūt izgatavotām no atstarojoša materiāla. Vietās, kur ceļš nav apgaismots, zīmēm ir jābūt izgatavotām no atstarojoša materiāla un tās pēc iespējas jālieto kopā ar īpašām izgaismotām vadotnēm. Pastāvīgās zīmes, kuras ir pretrunā pagaidu zīmēm, ir jānoņem vai jāaizklāj. IV.3. Aprīkojums un pakalpojumi ceļa lietotājiem IV.3.1. Drošības nožogojumi un barjeras Drošības nožogojumi un barjeras ir paredzētas tam, lai nepieļautu nejaušu transportlīdzekļa nobraukšanu no brauktuves vai ierobežotu šādas darbības sekas. Ierīces (apmales, atdalošās barjeras, drošības barjeras un nožogojumi) izvēle un tās izmantošanas apstākļi ir atkarīgi no apturamā transportlīdzekļa veida, šķērsprofila, iespējamām sekām gadījumā, kad transportlīdzeklis nobrauc no brauktuves, īpašām redzamības problēmām un uzturēšanas grūtībām. Tā kā šādas ierīces jau pašas par sevi ir šķēršļi, tās neuzstāda, izņemot tad, ja risks, ko rada to neuzstādīšana, attaisno to nepieciešamību. Šādas drošības ierīces parasti uzstāda uz struktūrām un to pietuvošanās zonās. Nepieciešamība uzstādīt drošības ierīces uz centrālās izdalītās joslas ir atkarīga no vairākiem faktoriem, no kuriem visbūtiskākie ir satiksmes intensitāte un centrālās izdalītās joslas platums. Drošības ierīces ir jāuzstāda uz nomalēm, kur izturīgi šķēršļi ir izvirzīti pārāk tuvu brauktuvei, kur uzbēruma augstums vai krasta nogāžu slīpums rada acīmredzamu bīstamību, vai ceļa posmos, kuri robežojas vai kuri šķērso ūdenstilpnes, intensīvi izmantotu ceļu, dzelzceļu u. c. IV.3.2. Atstarotājas ceļa rādītājas zīmes Tādu atstarotāju ceļa rādītāju zīmju uzstādīšana (t. i., ceļa kniedes un briesmu brīdinājuma stabiņi), kuras ir apstrādātas ar atstarojošiem materiāliem, var ievērojami uzlabot ceļa trases uztveršanu. IV.3.3. Pretžilbes ierīces Ārpus apgaismotiem ceļa posmiem uz automaģistrāļu un ātrgaitas ceļu centrālajām izdalītajām joslām vai uz citu ceļu nomalēm, ja tie atrodas blakus E-ceļiem, ir ieteicams uzstādīt mākslīgu aizsegu vai žogu. Ir ieteicams pārliecināties, vai šādi pasākumi netraucē ceļa lietotāju redzamībai un nemazina tuvumā uzstādīto satiksmes drošības ierīču efektivitāti. IV.3.4. Ātrumu slāpējošās joslas Lai nodrošinātu kravas furgonu drošību uz ļoti gariem, stāviem lejupceļiem, var būt lietderīgi uz lejupceļa saprātīgos attālumos izveidot ātrumu slāpējošās joslas. Tomēr šis aprīkojuma veids ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, gadījumos, kad neviens cits risinājums nav piemērots. IV.4. Satiksmes kontrole un informācija ceļa lietotājiem IV.4.1. Luksofora signāli Luksoforu signālus izmanto saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem. Mirgojošu dzeltenu gaismu izmanto, lai brīdinātu par noteiktu apdraudējumu (ceļa darbi, ceļa nodevas vārti, gājēju pārejas u. c.), tādējādi aicinot lietotājus pievērst šiem apstākļiem lielāku uzmanību un samazināt ātrumu. Atsevišķos ārkārtas gadījumos var izmantot pagaidu luksoforu signālus (piemēram, regulējot satiksmi laikā, kad notiek ceļa darbi vai kad noticis negadījums). IV.4.2. Mainīgās ceļa zīmes Mainīgajām ceļa zīmēm ir jābūt tikpat labi uztveramām, cik nemainīgajām ceļa zīmēm, un saprotamām gan dienā, gan naktī vadītājiem visās braukšanas joslās. IV.4.3. Ārkārtas situāciju sakaru sistēmas Uz jebkura veida starptautiskajiem ceļiem ir ieteicams uzstādīt telefonus, pa kuriem var sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, vai cita veida sakaru līdzekļus, kuri ir apzīmēti ar īpašām zīmēm un savienoti ar centru, kurš strādā 24 stundas diennaktī. Šādi sakaru punkti ir jāuzstāda pie ceļa ārējās malas, atstatus no būvēm, vienādā attālumā vienu no otra un pietiekami bieži. Uz automaģistrālēm tos ir ieteicams izvietot 2 km attālumā vienu no otra. Ārkārtas situāciju sakaru sistēmai ir jāietver zīmes (vai izkārtnes), uz kurām norādīts virziens un attālums līdz tuvākajam sakaru punktam. Ja uz ātrgaitas ceļiem un parastajiem ceļiem nav izveidota ārkārtas situāciju sakaru sistēma, iespējams izmantot parasto telefonu sistēmu, un ir lietderīgi uz zīmēm norādīt tuvākā taksofona atrašanās vietu. Gariem tiltiem un tuneļiem var paredzēt izņēmumus. Sakaru punktu ekspluatācijai ir jābūt vienkāršai un lietotājiem viegli saprotamai, un ir vēlams, lai tā būtu paskaidrota ar simboliem vai ideogrammām. IV.4.4. Informācija ceļa lietotājiem Ceļu lietotājiem atbilstošā veidā ir jāsniedz aktuāla informācija par ceļiem un satiksmes apstākļiem. Vēlams nodrošināt šādas informācijas saņemšanu arī tuneļos. IV.5. Ceļu apgaismojums Ir vēlams nodrošināt ceļa apgaismojumu noteiktās īpašas vietās, piemēram, robežkontroles punktos, garos tuneļos, tiem blakus esošās teritorijās, vietās, kurš ceļš šķērso citus E-ceļus, ceļa nodevas samaksas zonās un citur. Ja satiksmes intensitāte attaisno apgaismojuma uzstādīšanu un izmantošanu, ir vēlams nodrošināt arī vienveidīgu un atbilstošu ceļa apgaismojums vietās, kur ceļš šķērso vai robežojas ar teritoriju, kurā apgaismojums var apgrūtināt satiksmi uz starptautiska ceļa (lidostas, rūpnieciskas vai blīvi apdzīvotas vietas u. c.). IV.6. Palīgierīču uzstādīšana IV.6.1. Gājēju un riteņbraucēju drošība Uz parastajiem ceļiem speciāli gājēju un riteņbraucēju ceļi var uzlabot drošību. Lielākā uzmanība ir jāpievērš vietām, kur divriteņu transportlīdzekļi un gājēji šķērso ceļu, jo īpaši krustojumos. IV.6.2. Invalīdu aizsardzība Ir jānodrošina, lai arī tie ceļu lietotāji - pasažieri vai vadītāji -, kuriem braukšana ir apgrūtināta vai kuri nespēj nodrošināt savas tūlītējās vajadzības bez citu palīdzības, varētu brīvi lietot ceļu. Tādēļ ceļa plānojumam un tā aprīkojumam ir jābūt tādam, lai pēc iespējas samazinātu kritisku situāciju iespējas, kurās šādi ceļu lietotāji var nonākt. Jebkurā gadījumā ir jānodrošina, lai ierobežojumi, kuriem ir pakļauti ceļa lietotāji, jo īpaši atpūtas un servisa zonās, atbilstu viņu spējām. IV.6.3. Aizsardzība pret dzīvniekiem un dzīvnieku aizsardzība Lai aizsargātu ceļa lietotājus no dzīvniekiem, ir jāuzstāda atbilstošs nožogojums vietās, kurās reljefa dēļ pastāv risks, ka dzīvnieki var šķērsot ceļu. Aizsardzības pasākumi ir jāveic arī attiecībā pret pašiem dzīvniekiem, piemēram, ir jāizveido atbilstoša lieluma un formas ceļa šķērsojumi virs un zem ceļa. IV.7. Servisa objekti Atkarībā no starptautisko ceļu ekspluatācijas veida pie tiem ir jāizveido atsevišķas atpūtas vietas, servisa zonas, robežkontroles punkti un citi objekti. IV.7.1. Atpūtas vietas Atpūtas vietas atstatus no šķērsojuma mezgliem ļauj ceļa lietotājiem apstāties pie dabas un tādējādi atpūsties no satiksmes monotonitātes; šādos gadījumos liela nozīme ir ainavu veidošanai. Atpūtas vietas ir jāveido atbilstošā attālumā viena no otras; zīmē, kura norāda par tuvošanos atpūtas vietai, ir jānorāda arī attālums līdz nākamajai atpūtas vietai vai servisa zonai. Atpūtas vietās vēlams nodrošināt ūdens ņemšanas vietas, galdus, pajumtes un tualetes, kuras ir viegli pieejamas personām ar fizisko spēju traucējumiem. IV.7.2. Servisa zonas Servisa zonās, kuras ir pielāgotas gan attiecīgajai vietai, gan arī tās lietotājiem (tūristiem, autopārvadātājiem u. c.) un atrodas atstatus no šķērsojuma mezgliem, ir jānodrošina vismaz tādi pakalpojumi kā stāvvieta, telefons, degviela un tualetes, kuras ir viegli pieejamas personām ar fizisko spēju traucējumiem. Šādas zonas ir jānodrošina atbilstošā attālumā viena no otras, cita starpā ņemot vērā satiksmes intensitāti; zīmē, kura norāda par tuvošanos servisa zonai, ir jānorāda arī attālums līdz nākamajai servisa zonai. Visām satiksmes un transportlīdzekļu novietošanas zonām ir jābūt norobežotām no E-ceļa brauktuves (-ēm). IV.7.3. Ceļa nodevas samaksas zonas Ceļa nodevas samaksas zonas veido pakāpenisks brauktuves paplašinājums vai šķērsojuma cilpas līdz kontroles līnijām un aiz tām. Kontroles līniju skaitu nosaka, ņemot vērā paredzamo satiksmes intensitāti. Ceļa nodevas kases jānovieto laukumos; nav vēlams tās novietot ielejā vai uz nogāzes. Ārpus kontroles līnijām jānodrošina pietiekami daudz vietas ēkām un iekārtām, kuras nepieciešamas ceļu nodevas iekasēšanai, novērošanas nodrošināšanai un iesaistītajam personālam. IV.7.4. Robežkontroles punkti Robežkontroles punktu atrašanās vieta, izmēri un veids, kā arī iekārtu, ēku, stāvvietu un citu objektu veids un izkārtojums ir jāizvēlas, ņemot vērā paredzamās pārbaudes un satiksmes plūsmu caur šiem punktiem. Vienojoties ar kaimiņvalstīm, jācenšas panākt kopīgu robežkontroles iekārtu uzstādīšanu, kā arī saskaņotu kontroles dienestu darbību ar pietiekamu darbinieku daudzumu. Robežkontroles kompleksa struktūrai un veidam un iekšējam komunikāciju tīklam ar efektīviem signālrādītājiem un signālzīmēm, kuras ir saskaņotas ar kaimiņvalstīm, ir jānodrošina iespēja savlaicīgi izvēlēties un nošķirt pasažieru un preču pārvadāšanas transportlīdzekļus, atbilstoši atšķirīgajiem kontroles veidiem pirms šie transportlīdzekļi sasniedz ēkas un iekārtas. Robežkontroles punktos ar intensīvu kravas furgonu satiksmi pirms robežkontroles punkta iekārtām ir jānodrošina kravas furgonu pieņemšanas vieta priekškontroles vai priekšatlases veikšanai atkarībā no robežkontroles punktā veicamās kontroles veidiem. V. TUNEĻU PĀRVALDĪBA, DROŠĪBAS APRĪKOJUMS UN VISPĀRĒJIE PASĀKUMI V.1 Satiksmes pārvaldības sistēmas Tuneļi ar lielu satiksmes intensitāti jāaprīko ar satiksmes pārvaldības sistēmām, lai nepieļautu sastrēgumus, jo īpaši tad, ja noticis negadījums. Tuneļu ilgstošas vai īslaicīgas slēgšanas gadījumos jāplāno vislabākie iespējamie alternatīvie maršruti, kas lietotājiem jānorāda atzarojuma vietās, kas atrodas pirms tuneļa. Ja noticis nopietns negadījums, satiksme jāslēdz visās attiecīgā tuneļa caurbrauktuvēs, kuras skāris negadījums. Satiksme jāvada tādā veidā, lai transportlīdzekļi, kurus negadījums nav skāris, varētu izbraukt no tuneļa. V.2. Kontroles centrs Garos tuneļos ar lielu satiksmes intensitāti jāizveido kontroles centrs. Vairāku tuneļu uzraudzību centralizētā veidā var veikt no viena kontroles centra. Tuneļiem, kas sākas un beidzas dažādās valstīs vai kas jākontrolē atšķirīgiem valsts reģioniem, jāizraugās viens kontroles centrs, kas to kontrolē jebkurā brīdī. V.3. Avārijas izejas un ārkārtas situāciju dienestu piekļuve Par avārijas izeju izveides nepieciešamību un attālumu starp tām jālemj, pamatojoties uz attiecīgā tuneļa riska analīzes. Taču jaunos tuneļos avārijas izejas jānodrošina tad, ja satiksmes intensitātes gada vidējais lielums pārsniedz 2 000 transportlīdzekļus dienā vienā joslā. Maksimālas attālums starp divām avārijas izejām nedrīkst pārsniegt 500 m. Jaunu tuneļu būvniecībā jāatturas no tādu patvertņu izveides, kurām nav izejas uz avārijas ceļiem, kas ved ārā no tuneļa. Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm gadījumā, ja vienā caurbrauktuvē noticis negadījums, kā avārijas izeju var izmantot otru caurbrauktuvi. Šim nolūkam caurbrauktuvēm jābūt regulāros intervālos savienotām ar gājēju savienojumiem un savienojumiem, kas ļauj pārvietoties ārkārtas situāciju dienestiem. Ja tādu nav, tad katrā caurbrauktuvē jānodrošina tiešs savienojums ar ārpusi vai ar ārkārtas situācijas eju. Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm, ja tas ir ģeogrāfiski iespējams, centrālās izdalītās joslas (vidusjoslas) šķērsošanai jābūt iespējamai ārpusē pie katras iebrauktuves un izbrauktuves, lai ārkārtas situāciju dienesti varētu bez kavēšanās iekļūt katrā no caurbrauktuvēm. V.4. Tuneļa aprīkojums Visām tuneļa lietotājiem paredzētajām drošības ierīcēm vai aprīkojumam, jo īpaši ārkārtas situāciju telefoniem, ugunsdzēsības aparātiem, avārijas izejām, stāvvietām vai norādēm par radio frekvencēm vai radio izmantošanu, jābūt norādītām ar pilnībā saskatāmām zīmēm un paneļiem. Zīmes un paneļi, kas jāizmanto, ir aprakstīti 1968. gada Vīnes Konvencijā par ceļa zīmēm un signāliem. Tuneļos nepieciešamais drošības aprīkojums jānosaka, pamatojoties uz attiecīgā tuneļa riska analīzes. Šeit ir sniegts šāda aprīkojums saraksts. Daži šī aprīkojuma elementi ir paredzēti galvenokārt gariem tuneļiem un/vai tuneļiem ar lielu satiksmes intensitāti. V.4.1. Apgaismojuma ierīces, elektroapgāde un elektriskās ķēdes Normāla redzamība, lai dienā un naktī vadītājiem nodrošinātu atbilstošu redzamību; - Drošības apgaismojums, lai nodrošinātu minimālo redzamību gadījumā, ja sabojājas elektroapgāde; - Evakuācijas apgaismojums, piemēram, evakuācijas apzīmējuma gaismas, ne vairāk kā 1,5 m augstumā, lai tuneļa lietotājiem palīdzētu izkļūt no tuneļa ar kājām ārkārtas situācijā; - Ārkārtas elektroapgāde, kas spēj nodrošināt lietotāju evakuācijai nepieciešamā drošības aprīkojuma darbību; - Tāds elektrisko, mērījumu un kontroles ķēžu plānojums, kas nodrošina, ka vietēja mēroga bojājums (piemēram, tāds, ko izraisījis ugunsgrēks) neietekmē neskartās ķēdes. V.4.2. Ārkārtas situāciju aprīkojums - Ārkārtas situāciju posteņi, kas aprīkoti vismaz ar ārkārtas situācijas telefonu un diviem ugunsdzēsības aparātiem, jāizvieto pie iebrauktuves tunelī un izbrauktuves no tā, un pēc regulāriem intervāliem tuneļa iekšienē. Šie intervāli nedrīkst būt garāki par 150 m jauniem tuneļiem un garāki par 250 m esošajiem tuneļiem. - Turklāt jānodrošina ūdensapgāde ugunsdzēsējiem; tai jābūt tuvu pie iebrauktuves tunelī un izbrauktuves no tā un pēc intervāliem, kas nepārsniedz 250 m, tuneļa iekšienē. V.4.3. Ventilācijas sistēmas Jāierīko atbilstošas ventilācijas sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiek izvadītas transportlīdzekļu izdalītās piesārņojošās vielas normālos apstākļos un tad, ja noticis negadījums, kā arī lai kontrolētu gaisu un dūmus ugunsgrēka gadījumā. Ja ir nepieciešama mehāniska ventilācija, jāievēro šādi ieteikumi: - tuneļos ar intensīvu divvirzienu vai vienvirziena satiksmi garenisku ventilāciju drīkst izmantot tikai tad, ja attiecīgā tuneļa riska analīze liecina, ka tas ir pieņemami, un vai/ja ir veikti attiecīgi pasākumi. - Pārējos gadījumos jāizmanto šķērseniskas vai daļēji šķērseniskas ventilācijas sistēmas. - Divvirzienu tuneļos ar šķērsenisku vai daļēji šķērsenisku ventilāciju, kuri ir aprīkoti ar kontroles centru, jāuzstāda gaisa un dūmu vilkmes iekārtas, ko var darbināt atsevišķi vai grupās, ja to attaisno tuneļa garums un satiksmes plūsma. Turklāt ir pastāvīgi jāuzrauga gaisa un dūmu garenplūsmas ātrums un attiecīgi jākoriģē ventilācijas sistēmas vadības process. - Tuneļos ar divām caurbrauktuvēm ir jāuzstāda atbilstošo līdzekļi, lai nepieļautu, ka ugunsgrēka gadījumā dūmi un gāze izplatās no vienas caurbrauktuves otrā. V.4.4. Citas ierīces un sistēmas drošības palielināšanai - Radioapraides iekārtas, ko var izmantot ārkārtas situāciju dienesti; - Video novērošanas sistēmas un negadījumu un/vai ugunsgrēka automātiskās noteikšanas sistēmas; - Lietotāju informēšanas sistēmas (radio, skaļruņi, zīmes ar maināmiem ziņojumiem); - Satiksmes gaismas signāli, barjeras un citas iekārtas, lai pirms iebrauktuves tunelī apstādinātu transportlīdzekļus, un, ja nepieciešams, ceļa zīmes un citas atbilstošas ierīces pašā tunelī; - Pārkāršanas kontroles sistēmas kravas automašīnām (ko uzstāda tuneļa ārpusē); - Ceļa zīmes un/vai apzīmējumi, kas vadītājiem palīdz saglabāt pietiekamu attālumu no priekšā esošā transportlīdzekļa; - Automātiskas sistēmas, kas nosaka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, jo īpaši attiecībā uz ātruma ierobežojumiem un attālumu starp transportlīdzekļiem. V.5. Struktūras ugunsizturība Tuneļu galvenajai struktūrai vietās, kur vietējam sabrukumam būtu katastrofālas sekas (piemēram, tunelis zem ūdens vai tunelis, kas var izraisīt plašu blakus esošo struktūru sabrukumu), jānodrošina pietiekams ugunsizturības līmenis. VI. VIDE UN AINAVU VEIDOŠANA VI.1. Vispārējas piezīmes Ceļi ir instruments, ko izmanto ceļu lietotāji un kas tiek projektēti saskaņā ar pilsētplānošanu un lauku vides plānošanu. Tie ļauj pārvietot un pārvadāt cilvēkus un preces un nodrošina piekļuvi darba, atpūtas un izklaides vietām. Taču noteiktos apstākļos tie var radīt dažādus traucējumus (troksnis, piesārņojums, vibrācija) gan pilsētās, gan arī ārpus tām; tā kā ceļu satiksme ir ievērojami palielinājusies šiem traucējumiem ir parādījusies jauna dimensija. Tāpēc ir pienācīgi jāņem vērā ceļu ietekme uz vidi, ievērojot vispārējo mērķi pēc iespējas palielināt pozitīvo ietekmi uz vidi un novērst negatīvo ietekmi. Vēlme saglabāt vides kvalitāti (vizuālo un ekoloģisko) nozīmē arī to, ka, ceļi ir jāprojektē tā, lai tie iekļautos ainavā. Tādēļ ir svarīgi, lai visi administratori iepazītos ar konkrētajām vides īpašībām un pēc tam veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai lietotājus informētu par šīm īpašībām un noteikumiem, kas tās aizsargā, vai arī veiktu pasākumus, lai tās aizsargātu fiziski. VI.2. Ceļu iekļaušana vidē Kad tiek ierosināts jauns projekts vai tiek attīstīti esošie ceļi, ir jāapsver, kāda būs ceļu un satiksmes tiešā un netiešā ietekme uz: - cilvēkiem, faunu, floru; - augsni, augsnes zemākajiem slāņiem, ūdeni, gaisu, mikroklimatu; - ainavu, fizisko īpašumu un kultūras mantojumu. Šai sakarā ir ieteicams ņemt vērā šādus aspektus: labam trases plāna un garenprofila izvietojumam attiecībā pret ainavas elementiem būtu jānodrošina ne tikai harmoniska trases plāna integrēšana vietējā reljefā un zemes izmantojumā, bet arī jānovērš nelabvēlīga to ietekme uz ceļa lietotāju drošību; pēc iespējas atbilstošā veidā, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību normām un noteikumiem, ir jāierobežo satiksmes radītais troksnis, vibrācija un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī ceļu uzturēšana un ekspluatācija; gadījumos, kad jauns ceļš un ar tā būvi saistītie darbi lielā mērā ietekmē ainavu, ir vēlams nodrošināt ceļa kvalitāti, izveidojot jaunu ainavu, nevis cenšoties noslēpt izmainīto ainavu. VI.3. Galvenā negatīvās sekas, ko ceļi rada attiecībā uz vidi Visnopietnākās problēmas parasti rodas saistībā ar ūdens piesārņojumu un troksni. Ūdens piesārņojums var ietekmēt cilvēkus un viņu vidi, bet troksnis traucē cilvēku dzīves ritmu un jo īpaši miegu. VI.3.1. Ūdens piesārņojums Ceļi rada četrus piesārņojumu veidus. Tā kā parastās kanalizācijas sistēmas var novadīt tikai nelielu daļu no piesārņojuma, kas nonāk uz autoceļa, katram piesārņojuma veidam ir jāizstrādā īpaši risinājumi. VI.3.1.1. Piesārņojums ceļa darbu laikā No vienas puses, notiek augsnes un uzbēruma erozija, ko iztaisa lietus ūdens, kurš aiznes sīkākās daļiņas. Lai to novērstu, ir svarīgi notīrīt un noplicināt tikai tās virsmas, kas nepieciešamas darbam. Uz laiku uzstādot atūdeņošanas vai iesūkšanās tvertnes, var samazināt vai aizturēt atkritumus visjūtīgākajās vietās. No otras puses, darbā izmantojamie transportlīdzekļi aiz sevis atstāj eļļas un dažādu cietu materiālu pēdas. VI.3.1.2. Sezonāls piesārņojums Sezonālu piesārņojumu rada šķīstoši un abrazīvi materiāli, kurus ziemas apstākļos izmanto ledus kausēšanai un kuru sastāvā parasti ir vārāmais sāls. Šo piesārņojuma veidu var samazināt, retāk kaisot sāli un samazinot izmantotā sāls daudzumu. Turklāt ir ļoti ieteicams pārklāt sāls krājumus, lai nepieļautu, ka pastāvīgi noplūst sāls šķīdums. VI.3.1.3. Negadījumu radīts piesārņojums Negadījumos piesārņojums rodas tad, kad dažādas vielas noplūst satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti transportlīdzekļi, kas pārvadā bīstamas preces. Statistika liecina, ka šādi negadījumi parasti notiek ārpus apdzīvotām vietām. Šāda piesārņojuma galvenais cēlonis parasti ir ogļūdeņraža produkti. Lai šo problēmu atrisinātu, ir jāveic pasākumi infrastruktūras pielāgošanai un operatīvie pasākumi. Sevišķi jūtīgu vidi var aizsargāt, uzstādot atdalošās barjeras vai izveidojot ūdensnecaurlaidīgu kanalizācijas sistēmu. VI.3.1.4. Hronisks piesārņojums Ar jēdzienu "hronisks piesārņojums" apzīmē visus piesārņojuma veidus, kas saistīti ar ceļu satiksmi: ceļa nolietojums, metāla korozija, riepu nolietojums un izplūdes emisijas. Jāpiebilst, ka lietus ūdens uz kanalizācijas notekām aiznes tikai nelielu daļu no izdalītajiem daudzumiem. Taču vētras vai nelielu plūdu laikā var applūst ievērojama platība, un tas var izraisīt plašu piesārņojumu. Tāpēc ir maksimāli jāpalielina grāvju un augsnes tīrīšanas kapacitāte. VI.3.2. Troksnis Ceļu radītais troksnis parasti ir nepatīkamu un nevēlamu trokšņu apkopojums, ko rada garām braucošie vieglie un/vai smagie transportlīdzekļi. Trokšņa līmenis, ko mēra decibelos (dBA), var radīt traucējumus cilvēku ikdienas dzīvei un viņu miega ieradumiem. Attiecībā starp piedzīvoto trokšņa līmeni un attiecīgajiem traucējumiem ļauj noteikt sliekšņus, virs kuriem jāveic trokšņa samazināšanas pasākumi. Šie sliekšņi, kuri jānosaka valsts līmenī vai, ja tas nenotiek, administratoriem, katrā valstī atšķiras. VI.3.2.1. Faktori, kas jāņem vērā Novērtējot ietekmi uz vidi, attiecībā uz troksni jāņem vērā šādi faktori: - informācija par aplēsto dienas un nakts satiksmi un par satiksmi, kas novērojama noteiktā laikā (kravas transportlīdzekļu procentuālais daudzums); - apdzīvotas vai jūtīgas vietas, ja vajadzīgs; - informācija par reljefu; - projekta veids: jauns, esošs vai izmainīts; - informācija par ceļa virsmu; - aizsargājamo ēku veids; slimnīcām, dzīvojamām ēkām un rūpnīcām piemērojamie pasākumi atšķiras; - attiecīgā ceļa kategorija un atļautais(-ie) ātrums(-i) u. c. VI.3.2.2. Veicamie pasākumi Jāveic šādi pasākumi: - jāvairās no apdzīvotām vai jūtīgām zonām (skolas, slimnīcas); - jāuzstāda aizsargājošas ierīces (trokšņa barjeras); - kad vien iespējams, jāizmanto virsmas, kas rada mazāku troksni; - skaņas necaurlaidīgas fasādes; - plānošanas dokumentos jāņem vērā esošais trokšņa piesārņojums. VI.4 Ainavas un kultūras vides ņemšana vērā Šādi ainavas elementi, kas ir redzami no ceļa, veicinās satiksmes drošību un ceļa lietotāju ērtības. Šiem elementiem būtu jāpapildina un jāuzlabo redzamība un jāpadara ceļojums interesantāks. Skats uz pilsētām, upēm, kalniem un citiem objektiem ļauj ceļa lietotājiem noteikt viņu atrašanās vietu un būtu pēc iespējas jāsaglabā. Stādījumi (ceļa trasē vai cita veida stādījumi) var uzlabot redzamību un mazināt ceļa monotonitāti ar nosacījumu, ka stādījumu izveide nerada papildu riskus. Ainavu veidošana var nodrošināt aizsardzību pret apžilbināšanu un nelabvēlīgiem laika apstākļiem (vējš, sniegs u. c.). Ja tiek apsvērta iespēja uzstādīt trokšņa barjeras, tad to būvniecībā jārūpējas par to, lai tās pēc iespējas iekļautu ainavā un lai lietotājiem kompensētu jebkādu paslēpto informāciju. Ir vēlams, lai lietotāju uzmanība ar atbilstošiem līdzekļiem tiktu vērsta uz kultūras mantojumu reģionos, kuriem tie brauc cauri - tam var izmantot zīmes, informācijas centrus servisa un atpūtas vietās u. c. Drošības apsvērumu dēļ, kuriem ir prioritāte, ceļu tuvumā nedrīkst pieļaut komerciālu reklāmu. VII. UZTURĒŠANA VII.1. Vispārējie apsvērumi Ir jānodrošina ceļu un palīgierīču uzturēšana pēc iespējas līdzvērtīgāk to sākotnējam stāvokli, lai saglabātu to ieguldījumu vērtību un nodrošinātu nemainīgu drošības un ērtības līmeni. Vēlams, lai, veicot sākotnējo projektēšanu un būvniecību, tiktu ņemtas vērā nākotnē veicamās uzturēšanas darbības, lai samazinātu to izmaksas un negatīvo ietekmi uz satiksmes plūsmu un drošību. Joslu pilnīgai vai daļējai slēgšanai iepriekš plānotu būvniecības vai uzturēšanas darbu dēļ vienmēr jāsākas ārpus tuneļiem. Uzturēšana attiecas uz visiem ceļa elementiem: segums, struktūras, uzbērumi un nogāzes, drenāžas zīmes un apzīmējumi, satiksmes kontroles sistēmas, ainavu veidošana, ēkas u. c. Arī veidojot ainavas, būtu jāņem vērā paredzamie uzturēšanas aspekti. Jāuzrauga koku un krūmu augšana un jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu zīmju aizsegšanu un drošības ierīču aizšķērsošanu. Jebkurām speciālām ceļu uzturēšanas iekārtām nevajadzētu apdraudēt ceļa lietotāju drošību un pārlieku traucēt normālai satiksmes plūsmai un ceļa ekspluatācijai. Sistemātiska un racionāla pieeja ceļu uzturēšanas darbībām var ievērojami samazināt ceļu administrēšanas tiešās izmaksas, kā arī ceļu lietotāju radītās netiešās izmaksas attiecīgajā ceļu tīklā. Profilaktisku uzturēšanu ir nepieciešams nošķirt no atjaunošanas darbībām, lai iestādes lēmumu pieņemšanas procesā optimizētu uzturēšanas programmas rentabilitāti. VII.2. Ceļu uzturēšanas vadība Ceļu uzturēšanas vadība, kas ir cieši saistīta ar satiksmes vadību, ir jāpapildina ar procesuālajiem un tehniskās apskates plāniem, sistemātisku datu apkopošanu un analīzi, instrukcijām u. c. Šie pasākumi ceļu uzturēšanas efektivitātes nodrošināšanai būtu jāveic ceļu administrācijai, un tai atsevišķos gadījumos ir jālemj par kompromisa risinājumiem. Organizējot darbu saistībā ar esošo ceļu un to aprīkojuma uzturēšanas līmeņa uzraudzību, jāņem vērā visa jaunākā informācija par visiem attiecīgā ceļa aspektiem. Tā ir svarīga šī darba sastāvdaļa, kas ļauj ātri pieņemt lēmumus un strauji rīkoties, ja noticis incidents, kas samazina satiksmes plūsmas ātrumu, vai ja noticis negadījums. Plānošanas un budžeta procedūrās, ar kurām nosaka tehnisko pasākumu prioritātes, jāņem vērā sistemātisku seguma mērījumu un novērojumu rezultāti, vertikālo ceļa zīmju un horizontālo ceļa apzīmējumu stāvoklis un redzamība (gan dienā, gan arī naktī) un citi faktori atbilstoši starptautisko standartu prasībām. Šāda tehniska apsekošana un pārbaude ir ieteicama kā viens no galvenajiem informācijas avotiem, kas jāizmanto, lai plānotu profilaktiskās vai atjaunošanas uzturēšanas pasākumus, ņemot vērā vietējo transporta ekonomiku. Par uzturēšanas darbu uzraudzību atbildīgajai izpildorganizācijai ir jākontrolē arī visi pagaidu pasākumi, kas jāveic saistībā ar ceļu uzturēšanas darbībām, nodrošinot drošības prasību ievērošanu, efektīvu darbu izpildi un tehnoloģiju izmantošanu. Attiecībā uz ierobežojumiem, satiksmes ātrumu, konstrukcijas parametriem un citiem aspektiem ir nepieciešams konsekvents noteikumu un tiesību aktu kopums. VII.3 Īpaši uzturēšanas aspekti Tādu ceļa elementu uzturēšanai, kuri ir tieši saistīti ar satiksmes drošību, ir jāpiešķir augstākā prioritāte. Tie ir šādi: - segumi, to slīdes pretestība un virszemes ūdeņu novadīšana; - struktūras, piemēram, tiltu un viaduktu paplašinošie savienojumi, balsti, aizsargbarjeras un citi elementi; tuneļu aprīkojums; - apgaismojums, drošības ierīces; - ceļa zīmes un apzīmējumi; - pilnīga izmantojamība visa gada garumā: sniega un ledus tīrīšanas nodrošināšana un pasākumu veikšana citos īpaši nelabvēlīgos laika apstākļos; - darbi, kas ir saistīti ar ceļa iekļaušanu vidē, piemēram, trokšņa aizsargekrānu uzstādīšana, ainavu veidošana u. c. Ir būtiski nodrošināt brauktuvju un ceļa būvju augstu kvalitāti, īstenojot saskaņotu uzturēšanas politiku, un garantēt transporta uzticamību uzturēšanas darbību veikšanas laikā. Uzturēšanas darbības ir jāveic savlaicīgi, lai nepieļautu ceļa seguma pakāpenisku bojāšanos. Ir jānodrošina ceļu strādnieku, kā arī ceļu lietotāju drošība, veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus, kuri jāparedz, plānojot darbības, un regulāri jāpārbauda darbu veikšanas laikā. Ceļu drošības aprīkojuma, zīmju un apzīmējumu uzstādīšana darbu veikšanas vietās ir būtiska, lai izvairītos no negadījumiem, satiksmes kavēšanas un citām problēmām, un tie ir jāuzstāda tā, lai būtu skaidri saskatāmi gan dienā, gan arī naktī. Ar sistemātiskām pārbaudēm jānodrošina, lai šie elementi būtu redzami un saprotami saskaņā ar spēkā esošo starptautisko konvenciju prasībām. Arī pagaidu aprīkojumam un ceļa zīmēm ir jāatbilst šīm konvencijām. Ziemas laikā, izmantojot atbilstošus līdzekļus, pēc iespējas labāk ir jānodrošina satiksmes drošība un kustība. Īpaša uzmanība ir jāpievērš atbilstošas virsmas slīdes pretestības uzturēšanai un ceļa zīmju attīrīšanai no sniega un ledus. Šīs darbības ir uzskatāmas par papildu uzturēšanas darbībām ziemas laikā. III pielikums 1. E-ceļu identifikācijai un apzīmēšanai izmanto zīmi taisnstūra formā. 2. Uz šīs zīmes ir attēlots burts E, kam parasti seko ar arābu ciparu apzīmēts ceļa numurs. 3. Zīmes fons ir zaļš, un uz zīmes attēlotie simboli ir baltā krāsā; to var novietot vai uzstādīt kopā ar citām zīmēm. 4. Zīmes lielumam ir jābūt tādam, lai braucošu transportlīdzekļu vadītāji to varētu viegli identificēt un saprast. 5. Kopā ar zīmi E-ceļu identifikācijai un apzīmēšanai var izmantot zīmi valsts ceļu identifikācijai. 6. Kopumā E-ceļu numuri jāiekļauj attiecīgās dalībvalsts virziena zīmju sistēmā (vai ar to jāapvieno). Numuru ceļam var piešķirt gan pirms pievedceļa vai šķērsojuma mezgla, gan arī pēc tā. 7. Ja E-ceļš kļūst par citas kategorijas ceļu vai ja tas šķērso citu E-ceļu, ir ieteicams norādīt attiecīgā E-ceļa numuru pirms pievedceļa vai šķērsojuma mezgla. |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 15.11.1975. Stājas spēkā: 10.09.1997. Pievienošanās: 12.06.1997. Ratificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Ir Depozitārijs: Apvienoto Nāciju OrganizācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 12, 17.01.2013.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
