Ministru kabineta rīkojums Nr.601

Rīgā 2012.gada 12.decembrī (prot. Nr.70 15.§)

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību ''Biznesa augstskola Turība'' Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola Turība" Satversmes sapulces 2012.gada 30.maijā pieņemto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola Turība" Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2001.gada 13.jūnija rīkojumu Nr.312 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Biznesa augstskola Turība" Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 93.nr.; 2006, 156.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministra vietā -
vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

 

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2012.gada 12.decembra
rīkojumu Nr.601

Biznesa augstskolas Turība Satversme

Preambula

Biznesa augstskola Turība dibināta 1993.gada 5.jūlijā. Augstskolas licence saņemta 1995.gadā. Augstskolas akreditācijas lapa N 002 izsniegta 1997.gada 8.maijā. Augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā 2000.gada 2.februārī, reģistrācijas apliecība Nr. 3343800213.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Biznesa augstskola Turība, turpmāk tekstā "Augstskola" ir juridisku personu dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Komerclikumu, citus normatīvos aktus, kā arī Augstskolas statūtus un Satversmi.

Augstskolas dibinātājs, turpmāk tekstā "Dibinātājs" ir SIA "AVE ASTRA", reģistrācijas apliecības Nr. 40003401637, ar juridisko adresi Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058, Latvijas Republikā un SIA "BBRC", reģistrācijas apliecības Nr. 40003128215, ar juridisko adresi Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058, Latvijas Republikā.

Augstskolas juridiskā adrese ir: Graudu ielā 68, Rīgā, LV - 1058, Latvijas Republikā. 

2. Augstskolas juridiskais statuss ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

3. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības dibināt struktūrvienības, kuru darbību reglamentē Augstskolas Senāta apstiprinātie nolikumi.

4. Augstskola patstāvīgi nosaka studiju programmu saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskās darbības pamatvirzienus.

5. Augstskola izsniedz valstiski atzītus diplomus, kā arī citus izglītības dokumentus normatīvos aktos noteiktā kārtībā. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas - doktora zinātniskais grāds, bet pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

6. Augstskolai ir tiesības, saistībā ar savu akadēmisko un zinātnisko darbību, būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības, organizācijas un fondus, organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām institūcijām. Minētās biedrības, organizācijas un fondi tiek dibināti un darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas statūtiem un Satversmi.

7. Augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī, izstrādāt studiju programmas un piedalīties to īstenošanā.

8. Augstskolai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī Augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku. Augstskolai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

II. Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

9. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir radīt studējošajiem iespēju iegūt augstāko izglītību, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tautsaimniecības attīstību.

10. Augstskolas uzdevums ir izglītot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, īstenot viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, veikt zinātniskos pētījumus, izdot mācību grāmatas un studiju līdzekļus.

11. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Augstskola pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

11.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem;

11.2. studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība;

11.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

12. Augstskola, atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot pamatprincipus:

12.1. izstrādā un pilnveido studiju programmas, studiju virzienus, plānus, kursu programmas, iekārto auditorijas, laboratorijas, datorklases, bibliotēku un citas struktūras, kā arī veic citas darbības, lai studējošiem tiktu radīta iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, profesionālo kvalifikāciju, kā arī organizē atbilstošu tālākizglītības posmu īstenošanu atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

12.2. nodrošina tādas studiju, pārbaudījumu un eksāmenu formas un prasības, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studējošo iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs;

12.3. veido personālsastāvu;

12.4. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

12.5. nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;

12.6. ievēl goda biedrus un goda doktorus;

12.7. īsteno iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

III. Augstskolas pārvalde un struktūra

13. Augstskolas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ir:

13.1. Valde;

13.2. Satversmes sapulce;

13.3. Senāts;

13.4. Rektors;

13.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

14. Augstskolas Dibinātājs ir augstākās vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos.

15. Šīs Satversmes 13.punktā minētās institūcijas savā darbībā ievēro Augstskolas statūtos noteikto Dibinātāja ekskluzīvo kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā. Tikai Dibinātāja kompetencē ir saskaņot lēmumus, kurus pieņēmušas augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas:

15.1. Satversmes sapulces ievēlētā augstskolas rektora ierosināšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā;

15.2. Augstskolas studiju maksas izmaiņas;

15.3. Stratēģiskā darbības plāna apstiprināšanu;

15.4. jaunu Augstskolas studiju programmu ieviešanu vai esošo studiju programmu būtisku grozīšanu;

15.5. Satversmes grozīšanu, atcelšanu vai jaunas Satversmes pieņemšanu;

15.6. lēmumu par Augstskolas pārstāvniecību un filiāļu dibināšanu vai likvidāciju.

16. Valde ir Dibinātāja izveidota izpildinstitūcija, kuras sastāvu un izveidošanas kārtību, nosaka Augstskolas statūti un Komerclikums. Valdes darbību un kompetenci nosaka Augstskolas statūti, Komerclikums un šī Satversme.

17. Valde ir Augstskolas pārvaldes institūcija Augstskolas stratēģiskajos un finanšu jautājumos un tās kompetencē ir:

17.1. ierosināt Rektora amata kandidatūru ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Rektora atcelšanu;

17.2. izteikt priekšlikumu Senātam sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci;

17.3. sadarbībā ar Senātu lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

17.4. izteikt priekšlikumus Senātam par augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

17.5. noteikt augstskolas personāla darba samaksu;

17.6. izstrādāt augstskolas Satversmes vai tās grozījumu projektu;

17.7. veikt citus tai uzliktos pienākumus.

18. Valde savā darbībā ievēro Dibinātāja noteiktās Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas, kā arī Dibinātāja apstiprināto Stratēģisko darbības plānu.

19. Satversmes sapulce ir augstākā Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija.

20. Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas organizē Augstskolas Valde.

21. Satversmes sapulcē piedalās divdesmit pārstāvji, kurus ievēl, aizklāti balsojot. Divpadsmit pārstāvjus ievēl no akadēmiskā personāla, četrus pārstāvjus - no studējošiem un četrus pārstāvjus - no vispārējā personāla.

22. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir četri gadi. Satversmes sapulces pārstāvi var atsaukt no Satversmes sapulces pirms tā pilnvaru termiņa beigām, pamatojoties uz šī pārstāvja vēlētāju lēmuma, kas pieņemts tādā pašā kārtībā, kā lēmums par pārstāvja ievēlēšanu. Satversmes sapulcei vai Senātam ir tiesības izslēgt personu no Satversmes sapulces pārstāvju sastāva izņēmuma gadījumos, ja attiecīgā persona vairs nepārstāv akadēmisko personālu, studējošos vai vispārējo personālu.

23. Satversmes sapulce:

23.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

23.2. ievēl un atceļ rektoru Satversmē noteiktajā kārtībā;

23.3. noklausās rektora pārskatu;

23.4. ievēl Senātu;

23.5. ievēl Akadēmisko šķīrējtiesu;

23.6. apstiprina Senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

23.7. ievēl Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

23.8. izslēdz personu no Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva.

24. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu. Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks izpilda priekšsēdētāja pienākumus tā atvaļinājuma, slimības vai komandējuma laikā.

25. Satversmes sapulces sasaukšanas un darba kārtības noteikumus nosaka Satversmes sapulces apstiprināts Satversmes sapulces darbības nolikums.

26. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces. Reizi gadā, oktobra otrās nedēļas trešdienā, Satversmes sapulces priekšsēdētājs sasauc kārtējo Satversmes sapulci, kurā noklausās rektora pārskatu. Tiesības sasaukt ārkārtas Satversmes sapulces ir rektoram vai Senātam. Augstskolas dibinātājs un Satversmes sapulces priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt Satversmes sapulces sasaukšanu. Ārkārtas Satversmes sapulces sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un lēmumu projektus.

27. Satversmes sapulces sasaucēja uzdevumā Satversmes sapulces priekšsēdētājs piecu dienu laikā izsūta pārstāvjiem paziņojumu par Satversmes sapulces sasaukšanu. Šis paziņojums jānogādā Satversmes sapulces pārstāvjiem ne vēlāk kā desmit dienas pirms Satversmes sapulces.

28. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Lai izlemtu jautājumus par Satversmes grozīšanu un rektora ievēlēšanu vai atcelšanu, ir nepieciešams, lai Satversmes sapulcē piedalītos vismaz trīs ceturtdaļas no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Balsojot katram Satversmes sapulces pārstāvim ir viena balss.

29. Ja izrādās, ka savlaicīgi sasaukta Satversmes sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tad piecu dienu laikā Satversmes sapulce tiek sasaukta atkārtoti ar to pašu dienas kārtību, par kuru Satversmes sapulces pārstāvjiem ir jāpaziņo vismaz trīs dienas pirms atkārtoti sasauktās Satversmes sapulces. Atkārtoti sasauktā Satversmes sapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no pārstāvju skaita, ja tās sanāksmē bez balsstiesībām piedalās Augstskolas Dibinātāja pārstāvis.

30. Lemttiesīgas Satversmes sapulces lēmumi par Satversmes grozīšanu ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Citi lēmumi ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz puse no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā puse balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Pieņemtie Satversmes sapulces lēmumi stratēģijas, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Augstskolas Dibinātājs.

31. Atkārtotas sapulces gadījumā jebkuri lēmumi ir pieņemti, ja "par" lēmumu nobalso vismaz puse no Satversmes sapulcē klātesošo pārstāvju skaita. Pieņemtie atkārtotās Satversmes sapulces lēmumi stratēģijas, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Augstskolas Dibinātājs.

32. Satversmes sapulcei, pieņemot lēmumus, balsošana notiek atklāti. Balsošana notiek aizklāti, ja to pieprasa vairāk kā trešā daļa no klātesošo Satversmes sapulces pārstāvju skaita.

33. Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras. Senāta darbības jautājumi, kas nav noteikti Satversmē, var tikt noteikti Satversmes sapulces apstiprinātā Senāta nolikumā.

34. Senāta sastāvs, senatoru ievēlēšanas kārtība, darbība un kompetence tiek noteikta Senāta nolikumā, ko apstiprina Satversmes sapulce.

35. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Senāta lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Augstskolas Dibinātājs. Senāta lēmumus var pārsūdzēt Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā vienas nedēļas laikā pēc Senāta sēdes, iesniedzot iesniegumu ar motivētu lēmuma atcelšanas prasību. Kārtējā Senāta sēdē Akadēmiskā šķīrējtiesa ziņo par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Ja Akadēmiskā šķīrējtiesa atzīst to par pamatotu, jautājumu Senātā izskata atkārtoti, ja atzīst par nepamatotu, Senāta lēmums paliek spēkā.

36. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Augstskolas Dibinātāja apstiprināto akadēmiskās un zinātniskās darbības budžetu.

37. Senāts:

37.1. izvirza attiecīgās nozares profesoru padomei ievēlēšanai amatā profesorus, asociētos profesorus, vadošos pētniekus, pētniekus, ar kuriem pēc ievēlēšanas var slēgt darba līgumus;

37.2. apstiprina studiju virzienus, programmas un kalendāros grafikus;

37.3. lemj par augstskolas un struktūrvienību akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

37.4. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību;

37.5. apstiprina studiju procesu reglamentējošos dokumentus;

37.6. lemj par Padomnieku konventa izveidošanu, kura sastāvu iesaka Augstskolas Valde, un apstiprina Padomnieku konventa darbības nolikumu;

37.7. lemj arī citus jautājumus, kas saskaņā ar šo Satversmi un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu ietilpst Senāta kompetencē.

38. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas Padomnieku konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventa darbības nolikumu apstiprina Senāts.

39. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

40. Rektoru ievēl Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēl profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Satversmes sapulcē ievēlētais rektors tiek apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Rektoru var atcelt Satversmes sapulce. Rektora atcelšanu Satversmes sapulcei var ierosināt Senāts vai Augstskolas Dibinātājs. Satversmes sapulces atcelto Rektoru no amata atceļ Ministru kabinets pēc Augstskolas Senāta ierosinājuma.

41. Rektors:

41.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas satversmei;

41.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti;

41.3. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;

41.4. veicina un atbild par Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

41.5. atbild par Augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Augstskolas budžetu;

41.6. veic citus normatīvajos aktos un Augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.

42. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, kurus ievēl uz trim gadiem. Divus pārstāvjus no Augstskolas akadēmiskā personāla vidus, aizklāti balsojot, ievēl Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēl studējošo pašpārvalde.

43. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa pieņem un izskata pieteikumus šādās no Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbībās izrietošās lietās:

43.1. studējošo un akadēmiskā personāla pieteikumi par Augstskolu likumā noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

43.2. pieteikumi strīdos starp Augstskolas amatpersonām, struktūrvienību vadītājiem un personālu, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī strīdos starp Augstskolas struktūrvienībām, kas ir pakļautības attiecībās;

43.3. Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos - iesniegumus par administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem.

44. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.

45. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei.

46. Pēc Valdes priekšlikuma Senāts lemj par Augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu, kā arī apstiprina šo struktūrvienību nolikumus.

IV. Augstskolas personāls

47. Augstskolas personāls sastāv no:

47.1. akadēmiskā personāla - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētiem darbiniekiem;

47.2. vispārējā personāla;

47.3. studējošiem, arī maģistrantiem, un doktorantiem.

48. Augstskolas personālam ir pienākums sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, kā arī pildīt līgumos noteiktos pienākumus tā, lai Augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

49. Augstskolas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas pārvaldē, tikt ievēlētam Augstskolas pārvaldes institūcijās, kā arī citas normatīvajos aktos un darba līgumos noteiktas tiesības. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Augstskolas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, Augstskolai beidzas darba attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.

50. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu Augstskolā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība.

51. Augstskolas studējošajiem ir tiesības:

51.1. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskajam darbam Augstskolas telpas, iekārtas, bibliotēku, aparatūru un citu Augstskolas īpašumu;

51.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības un studijas;

51.3. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

51.4. līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

51.5. dibināt biedrības, klubus un citas organizācijas;

51.6. citas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktas tiesības.

52. Augstskolā studējošajiem ir sava pašpārvalde. Augstskolas Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas Senāts.

53. Studējošo pašpārvalde:

53.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

53.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Augstskolā un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;

53.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

V. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

54. Augstskolas īpašums veidojas no Augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finanšu līdzekļiem. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents.

55. Augstskolu finansē tās Dibinātājs. Augstskolas Dibinātājs nodrošina Augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī Dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli. Augstskolas īpašumu pārvalda Dibinātājs tā statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot normatīvo aktu noteikumus. Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārvaldes institūcijas rīkojas ar Augstskolas īpašumu un finanšu resursiem Augstskolas Dibinātāja noteiktajā kārtībā.

VI. Nobeiguma noteikumi

56. Lēmumu par Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Augstskolas Dibinātājs.

57. Augstskolas Satversmi un tās grozījumus apstiprina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.