Tulkojums

LĪGUMS PAR ZIEMEĻEIROPAS FUNKCIONĀLĀ GAISA TELPAS BLOKA IZVEIDOŠANU STARP IGAUNIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU UN NORVĒĢIJAS KARALISTI

Igaunijas Republika, Somijas Republika, Latvijas Republika un Norvēģijas Karaliste (turpmāk tekstā - Līgumslēdzēja valsts vai Līgumslēdzējas valstis),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par Eiropas vienoto gaisa telpu, attiecīgos īstenošanas noteikumus, ES dalībvalstu 2004. gada 31. marta paziņojumu par militārajiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas vienoto gaisa telpu,

atsaucoties uz 1994. gada 3. janvāra Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu,

atzīstot pienākumus, kas katrai Līgumslēdzējai valstij ir saistoši kā 1944. gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) pusei,

ņemot vērā, ka starp Līgumslēdzējām valstīm jāpastāv ciešai sadarbībai, lai būtu iespējams izveidot Ziemeļeiropas funkcionālo gaisa telpas bloku (NEFAB) un nodrošināt tā funkcionēšanu,

ņemot vērā 2011. gada augusta ziņojumu par NEFAB tehniski ekonomisko pamatojumu,

ņemot vērā ministru kopīgo 2011. gada 30. augusta deklarāciju par nodomu izveidot NEFAB,

atzīstot to, ka ir būtiski turpināt ciešu sadarbību ar Islandi un Dānijas - Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku, kā arī ar blakusesošajiem funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, neizslēdzot turpmākas apvienošanās iespēju tālākā nākotnē,

ņemot vērā 1921. gada Līgumu par Ālandu salu demilitarizāciju un neitralitātes piešķiršanu Ālandu salām,

ievērojot to, ka uz sadarbību vērsta pieeja gaisa satiksmes vadības pārvaldībai būtiski veicina civilās un militārās gaisa satiksmes vajadzību nodrošināšanu,

ņemot vērā, ka šā Līguma noteikumi nedrīkst ierobežot spēkā esošos Līgumslēdzēju valstu līgumus par funkciju deleģēšanu gaisa telpas pārvaldības jomā starptautiskajām aizsardzības organizācijām un reģionālajiem projektiem,

ņemot vērā, ka NEFAB izveidei nepieciešama uzlabota un pastiprināta aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana pārrobežu līmenī,

atzīstot, ka, lai nodrošinātu civilās un militārās gaisa satiksmes vajadzības, būtiska nozīme ir ciešai sadarbībai starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem,

ņemot vērā starptautiskajos un Eiropas tiesību aktos atspoguļotā "taisnīguma kultūras" principa būtisko nozīmi,

vēloties sasniegt maksimālu gaisa satiksmes tīkla kapacitāti, efektivitāti un produktivitāti, vienlaikus saglabājot augstu lidojumu drošuma līmeni,

nešauboties par NEFAB izveides pievienoto vērtību vispārējai vides ilgtspējībai,

atzīstot, ka Līguma noslēgšana starp Līgumslēdzējām valstīm par NEFAB izveidi neierobežo principu, kurš nosaka, ka katrai Līgumslēdzējai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār gaisa telpu virs tās teritorijas, ne arī Līgumslēdzēju valstu spēju izmantot to prerogatīvas attiecībā uz sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību un aizsardzības jautājumiem tās gaisa telpā,

ir vienojušās par turpmāko.

1. nodaļa. Vispārējie principi

1. pants. Definīcijas

1.1. Līgumā izmantotajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kāda tiem piešķirta ES regulās par Eiropas vienoto gaisa telpu un Čikāgas konvencijā, ja vien tiem nav piešķirta cita nozīme vai attiecīgajā kontekstā tie nav izmantoti citā nozīmē.

1.2. Līgumā piemēro šādas definīcijas:

"Līgums" ir šis Līgums un tā grozījumi, ja vien nav noteikts citādi;

"Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB)" ir funkcionālais gaisa telpas bloks, ko Līgumslēdzējas valstis izveidojušas saskaņā ar šo līgumu;

"NEFAB gaisa telpa" ir gaisa telpa, kurā ietilpst katras Līgumslēdzējas valsts attiecīgā gaisa telpa;

"sertificējošā NSA" ir Līgumslēdzējas valsts norīkota vai izveidota valsts uzraudzības institūcija (NSA), kas ir sertificējusi šo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju (ANSP);

"teritoriālā NSA" ir ar konkrētu gaisa telpas daļu saistīta valsts uzraudzības institūcija, ko norīkojusi vai izveidojusi Līgumslēdzēja valsts, kura ir atbildīga par šo gaisa telpas daļu.

2. pants. Darbības joma un mērķis

2.1. Ar šo Līgumu tiek izveidots Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

2.2. NEFAB mērķis ir nodrošināt optimālu sniegumu ar lidojumu drošumu, vides ilgtspējību, kapacitāti, rentabilitāti, lidojumu efektivitāti un militāro misiju efektivitāti saistītos jautājumos, izveidojot gaisa telpu un organizējot gaisa satiksmes pārvaldību attiecīgajā gaisa telpā neatkarīgi no pastāvošajām robežām.

2.3. Šajā Līgumā noteiktas Līgumslēdzēju valstu tiesības un pienākumi, un šis Līgums ir viens no galvenajiem dokumentiem Eiropas vienotās gaisa telpas mērķu sasniegšanai.

2.4. Šo Līgumu piemēro attiecībā uz gaisa telpu, kura veidota no šādiem Ziemeļeiropas gaisa telpas lidojumu informācijas rajoniem (FIR) un augšējiem informācijas rajoniem (UIR):

a) Igaunija;

b) Somija;

c) Latvija;

d) Norvēģija;

e) Bodo Oceanic.

3. pants: Suverenitāte

Šā Līguma noteikumi neierobežo Līgumslēdzēju valstu suverenitāti pār to gaisa telpu vai to tiesības un pienākumus, kas noteikti Čikāgas konvencijā vai citos starptautisko tiesību dokumentos.

4. pants: Sabiedrības drošība un aizsardzība

4.1. Šā Līguma noteikumi neierobežo Līgumslēdzēju valstu kompetenci sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības un aizsardzības jautājumos.

4.2. Līgumslēdzēju valstu kompetentās civilās un militārās institūcijas izstrādā efektīvus civilmilitārās sadarbības pasākumus NEFAB ietvaros un noformulē tos rakstiski saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta valstu attiecīgajos normatīvajos aktos.

5. pants. Sadarbības jomas

Lai sasniegtu NEFAB mērķi, Līgumslēdzējas valstis apņemas sadarboties un veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar savu valstu procedūrām, it īpaši šādās jomās:

a) NEFAB pārvaldība;

b) civilmilitārā sadarbība;

c) gaisa telpa;

d) normatīvo aktu un procedūru saskaņošana;

e) aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana;

f) meteoroloģiskie pakalpojumi;

g) maksu noteikšana;

h) pārraudzība;

i) darbības uzlabošana.

6. pants. Kompetentās institūcijas

Kompetentās institūcijas:

a) Igaunijā - Ekonomikas un sakaru ministrija, bet militārajos jautājumos - Aizsardzības ministrija;

b) Somijā - Transporta un sakaru ministrija, bet militārajos jautājumos - Aizsardzības ministrija;

c) Latvijā - Satiksmes ministrija, bet militārajos jautājumos - Aizsardzības ministrija;

d) Norvēģijā - Transporta un sakaru ministrija, bet militārajos jautājumos - Aizsardzības ministrija.

7. pants. Valstu uzraudzības institūciju pilnvarošana

Līgumslēdzēju valstu NSA ir pilnvarotas noteikt NEFAB drošas un efektīvas īstenošanas pasākumus. Šie pasākumi jānosaka sadarbības līgumos, kurus slēdz starp Līgumslēdzēju valstu NSA, kā arī sadarbības līgumos, kurus slēdz ar citu Eiropas funkcionālo gaisa telpas bloku NSA. Šajos sadarbības līgumos iekļauj vienīgi konkrētus reglamentējošus, darbības un tehniskus aspektus, kas atbilst šā Līguma darbības jomai un mērķim, kā arī attiecīgo institūciju vispārējai kompetencei, kura noteikta katras Līgumslēdzējas valsts normatīvajos aktos.

Sadarbības līgumos, kas noslēgti starp NSA, cita starpā ietilpst šādas sadarbības jomas:

a) apmaiņa ar tehnisko un operatīvo informāciju, izņemot apmaiņu ar personas datiem;

b) pakalpojumu sniedzēju apmaiņa ar informāciju, izņemot apmaiņu ar personas datiem;

c) apmaiņa ar visu NEFAB darbībai būtisko lidojumu drošuma informāciju;

d) NEFAB darbībai būtisko tehnisko sistēmu, darbību, pakalpojumu sniedzēju un citu operatoru pārraudzība;

e) tehnisko sistēmu apstiprināšana;

f) NEFAB darbībai būtisko procedūru izstrāde un saskaņošana, kā arī apmaiņa ar drošības informāciju;

g) NEFAB darbības uzlabošanas plānu sagatavošana.

2. nodaļa. NEFAB pārvaldība

8. pants. NEFAB padome

8.1. NEFAB padomi izveido NEFAB pārvaldības vajadzībām.

8.2. NEFAB padomi veido Līgumslēdzēju valstu kompetento institūciju pārstāvji. Katra kompetentā institūcija var iecelt vairākus pārstāvjus, lai nodrošinātu, ka tiek pārstāvētas gan civilās aviācijas, gan militārās aviācijas intereses.

8.3. NEFAB padomi katru gadu vada viena no Līgumslēdzējām valstīm. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss. NEFAB padomes lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības principu. Līgumslēdzējas valstis īsteno NEFAB padomes pieņemtos lēmumus saskaņā ar savām nacionālajām procedūrām, nepieciešamības gadījumā saņemot parlamenta apstiprinājumu.

8.4. NEFAB padome pieņem savu reglamentu un apstiprina komiteju reglamentus.

9. pants. NEFAB padomes funkcijas

9.1. Lai tiktu īstenotas Līgumslēdzēju valstu saistības, ko paredz šis Līgums, NEFAB padome nodrošina šā Līguma īstenošanu un NEFAB mērķu sasniegšanu kopumā.

9.2. Jo īpaši NEFAB padome:

a) nosaka NEFAB attīstības stratēģiskos mērķus, novērtē sasniegtos rezultātus un vajadzības gadījumā veic atbilstošus pasākumus;

b) nosaka civilmilitārās sadarbības attīstību;

c) vienojas par kopēju politiku un plānu attiecībā uz konkrēto gaisa telpu;

d) nosaka sadarbības formas attiecībā uz gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu;

e) veicina normatīvo aktu un procedūru saskaņošanu;

f) veicina kopīgu gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju norīkošanas procesu;

g) veicina Aeronavigācijas pakalpojumu konsultatīvās padomes darbu;

h) pieņem maksu noteikšanas politiku, kas piemērojama attiecīgajā gaisa telpā;

i) vienojas par kopēju lidojumu drošuma politiku un atbalsta aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus vienotas lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas izstrādē un ieviešanā;

j) pieņem NEFAB darbības uzlabošanas plānus un ar tiem saistītos darbības uzlabošanas mērķus, kā arī lemj par stimuliem un papildu pasākumiem vai darbības uzlabošanas pasākumiem;

k) cenšas koordinēt Līgumslēdzēju valstu nostājas attiecībā pret Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), EUROCONTROL, Eiropas Komisijas, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un kopuzņēmumu darbu aeronavigācijas pakalpojumu jomā;

l) nodrošina koordināciju ar blakusesošajiem funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, tostarp efektīvas saskarnes;

m) izveido komitejas, kas nav saskaņā ar šo Līgumu izveidotās komitejas, un darba grupas, kas tai sniedz palīdzību konkrētos jautājumos, un apstiprina šo komiteju un darba grupu priekšlikumus.

10. pants. Komitejas

Lai sasniegtu NEFAB mērķi un palīdzētu NEFAB padomei, tiks izveidota Valstu uzraudzības institūciju komiteja, Civilmilitārā komiteja un Finanšu un darbības uzlabošanas komiteja.

11. pants. Aeronavigācijas pakalpojumu konsultatīvā padome

11.1. Aeronavigācijas pakalpojumu konsultatīvo padomi izveido NEFAB padome, lai nodrošinātu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju konsultēšanu jautājumos par pakalpojumu sniegšanu NEFAB.

11.2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju konsultatīvo padomi veido pārstāvji no:

a) NEFAB padomes;

b) Valstu uzraudzības institūciju komitejas;

c) aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem;

d) meteoroloģiskajiem dienestiem.

11.3. Novērotāja statusā var piedalīties arī citi dalībnieki, kas ir saņēmuši NEFAB padomes uzaicinājumu.

11.4. Aeronavigācijas pakalpojumu konsultatīvā padome pieņem savu reglamentu.

12. pants. Attiecības starp pakalpojumu sniedzējiem pārrobežu pakalpojumu jomā

Līgumus, kas noformēti rakstiskā veidā, vai citas juridiski saistošas vienošanās starp gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem un meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem attiecīgajā gaisa telpā apstiprina attiecīgās kompetentās institūcijas pēc apspriešanās ar NEFAB padomi. Pēc apstiprināšanas šos līgumus vai vienošanās paziņo NEFAB padomei.

13. pants. Kopīga norīkošana

13.1. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir tiesības norīkot vienu vai vairākus gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus, kas pilnīgi vai daļēji nodrošinās gaisa satiksmes pakalpojumus tās attiecīgajā gaisa telpā, atsaukt tos vai veikt grozījumus to pilnvarojumā. Par šādu norīkošanu, atsaukšanu vai grozījumu veikšanu Depozitāriju informē rakstiski.

13.2. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kas norīkots saskaņā ar šā panta 1. punktu, uzskata par visu Līgumslēdzēju valstu kopīgi norīkotu no dienas, kad šis pakalpojumu sniedzējs paziņots Depozitārijam.

13.3. Katra Līgumslēdzēja valsts nodrošina, ka jebkurš aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kas darbojas tās gaisa telpā, atbilst visiem šā Līguma noteikumiem.

3. nodaļa. Gaisa telpa

14. pants. NEFAB gaisa telpa

14.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina nedalītas gaisa telpas izveidi un pārvaldību, kā arī koordinētu gaisa satiksmes plūsmas un kapacitātes pārvaldību, pienācīgi ņemot vērā sadarbības procesus starptautiskajā līmenī.

14.2. Līgumslēdzējas valstis it īpaši nodrošina:

a) kopējas gaisa telpas politikas izstrādi, civilajām institūcijām cieši sadarbojoties ar militārajām institūcijām;

b) tādas struktūras izveidi, kas nodrošinās optimālu gaisa telpas izmantošanu;

c) to gaisa telpā veikto pārmaiņu novērtēšanu, kas ietekmē darbību NEFAB līmenī;

d) saskaņotību ar Eiropas vienotās gaisa telpas tīkla funkcijām;

e) konsultācijas ar gaisa telpas lietotājiem;

f) pārrobežu zonu koordinētu izveidi.

15. pants. Elastīga gaisa telpas izmantošana

15.1. Līgumslēdzējas valstis sadarbojas juridiskajā, operatīvās sadarbības un tehniskajā līmenī, lai nodrošinātu gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas efektīvu un saskanīgu piemērošanu, ievērojot gan civilās, gan militārās vajadzības.

15.2. Šis Līgums neierobežo Līgumslēdzējas valsts tiesības rezervēt, ierobežot vai citādi nodrošināt noteiktu savas gaisa telpas daļu vienīgi militāro lietotāju vajadzībām vai īpašām militāro lietotāju darbībām un (vai) gaisa kuģim, kas tiek izmantots kā operatīvais gaisa transportlīdzeklis.

16. pants. Civilmilitārā sadarbība

16.1. Pienācīgi ņemot vērā gaisa telpas elastīgas izmantošanas principus un ievērojot valstī pastāvošās vienošanās un piemērojamos starptautiskos līgumus, attiecīgās Līgumslēdzējas valstis vajadzības gadījumā noslēdz rakstiskas vienošanās, lai attiecīgajā gaisa telpā varētu veikt militārās apmācības pasākumus neatkarīgi no esošajām robežām.

16.2. Līgumslēdzējas valstis atļauj citas Līgumslēdzējas valsts civilās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam sniegt pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumus gan valsts gaisa kuģim, kas darbojas vispārējā gaisa satiksmē, gan valsts gaisa kuģim, kas darbojas operatīvajā gaisa satiksmē, saskaņā ar atbilstošu rakstisku vienošanos, kas paziņota NEFAB padomei.

16.3. Līgumslēdzējas valstis atļauj citas Līgumslēdzējas valsts gaisa aizsardzības organizācijām un taktiskās gaisa telpas komandējošām un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanas organizācijām sniegt taktiskās vadības pakalpojumus operatīvajai gaisa satiksmei saskaņā ar atbilstošu rakstisku vienošanos, kas paziņota NEFAB padomei.

16.4. Lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus attiecīgajā gaisa telpā, Līgumslēdzējas valstis veicina ciešu sadarbību starp civilajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un atbilstīgajām gaisa telpas aizsardzības un taktiskās gaisa telpas komandējošām un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanas organizācijām.

16.5. Līgumslēdzējas valstis cenšas saskaņot attiecīgos civilos un militāros pasākumus, lai veicinātu civilmilitāro sadarbību.

4. nodaļa. Saskaņošana

17. pants. NEFAB būtisko normatīvo aktu un procedūru saskaņošana

17.1. NEFAB padome identificē normatīvos aktus un procedūras, kas piemērojamas NEFAB.

17.2. Līgumslēdzējas valstis cenšas saskaņot savus normatīvos aktus un procedūras atbilstoši NEFAB padomes ieteikumam.

17.3. Valstu uzraudzības institūciju komiteja regulāri apspriežas, lai noskaidrotu un novērstu atšķirības starp to atbilstīgajiem normatīvajiem aktiem.

17.4. NEFAB padome nodrošina, ka attiecīgās gaisa telpas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji izstrādā kopēju lidojumu drošuma politiku, lai izveidotu saskaņotu lidojumu drošuma pārvaldības sistēmu.

5. nodaļa. Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana

18. pants. Aeronavigācijas pakalpojumi

Līgumslēdzējas valstis nodrošina šādu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un it īpaši to pārvaldību un uzraudzību:

a) gaisa satiksmes pakalpojumi;

b) sakaru, navigācijas un novērošanas pakalpojumi;

c) aeronavigācijas informācijas pakalpojumi;

d) meteoroloģiskie pakalpojumi.

19. pants. Gaisa satiksmes pakalpojumi

Līgumslēdzējas valstis savstarpēji apmainās ar informāciju par to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, kuri norīkoti valsts līmenī saskaņā ar 13. pantu, un par visām pārmaiņām šo pakalpojumu sniedzēju sertificēšanā vai juridiskajā statusā.

20. pants. Sakaru, navigācijas un novērošanas pakalpojumi

Līgumslēdzējas valstis izstrādā kopīgas tehniskās sistēmas un rentabli izvērš infrastruktūru, kas nepieciešama civilajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem sakaru, navigācijas un novērošanas pakalpojumu sniegšanai.

21. pants. Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi

Līgumslēdzējas valstis sadarbojas aeronavigācijas informācijas jomā un koordinē aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšanu.

22. pants. Meteoroloģiskie pakalpojumi

22.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina sadarbību starp meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējiem.

22.2. Katra Līgumslēdzēja valsts var ekskluzīvi norīkot meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējus un informēt par to NEFAB padomi.

23. pants. Neparedzēti apstākļi

Līgumslēdzējas valstis mudina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus izstrādāt kopīgu ārkārtas rīcības plānu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti NEFAB. Kad aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji izstrādā šo plānu, tie apspriežas ar NEFAB padomi saskaņā ar 12. panta noteikumiem.

6. nodaļa. Maksu noteikšana

24. pants. Maksu noteikšana

Līgumslēdzējas valstis izstrādā un piemēro kopīgus principus, kas reglamentē maksu noteikšanas politiku attiecīgajā gaisa telpā, ievērojot katras valsts tiesības noteikt izņēmumus.

7. nodaļa. Pārraudzība

25. pants. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārraudzība

25.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka NSA cieši sadarbojas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārraudzības jomā un ka to prakse ir saskaņota.

25.2. NSA noslēdz līgumus atbilstīgi to kompetencei un saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem par sadarbību, kas minēta šā panta 1. punktā, tostarp vienošanās par rīcību neatbilstību gadījumos. Šādos līgumos var iekļaut vienošanās par atbildības sadalījumu pārraudzības uzdevumu jomā. Attiecīgās NSA šos līgumus paziņo NEFAB padomei.

25.3. Tādā NEFAB daļā, kura neietilpst tās Līgumslēdzējas valsts atbildībā, kas norīkoja sertificējošo NSA, sertificējošā NSA, neskarot šā panta 2.punktā minētās vienošanās, veic visu pārraudzību un lidojumu drošuma uzraudzību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ko veic attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs.

25.4. Teritoriālajai NSA ir tiesības pieprasīt auditu veikšanu un tieši piedalīties visos pārraudzības pasākumos, ko veic sertificējošā NSA, ciktāl šie pasākumi veikti attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu teritoriālās NSA atbildībā ietilpstošajā NEFAB gaisa telpā. Sertificējošā NSA pienācīgi ņem vērā teritoriālās NSA ieteikumus vai atzinumus. Sertificējošās NSA pārraudzītais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju teritoriālajai NSA īstenot šīs tiesības.

25.5. Teritoriālā NSA informē sertificējošo NSA par visiem normatīvajiem aktiem un procedūrām, kas piemērojamas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tās atbildībā esošajā gaisa telpā.

25.6. Tādā NEFAB daļā, kura neietilpst tās Līgumslēdzējas valsts atbildībā, kas norīkoja sertificējošo NSA, Līgumslēdzējas valstis savstarpēji atzīst visus sertificējošās NSA iegūtos konstatējumus, secinājumus vai lēmumus attiecībā uz tā pakalpojuma sniegšanu, ko nodrošina attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Ja sertificējošā NSA iegūst kādu konstatējumu, izdara secinājumu vai pieņem lēmumu, neņemot vērā normatīvos aktus un procedūras, par kurām to informējusi teritoriālā NSA saskaņā ar 5. punktu, Līgumslēdzējai valstij, kas norīkojusi teritoriālo NSA, ir tiesības neatzīt šādu konstatējumu, secinājumu vai lēmumu un vajadzības gadījumā apturēt šā panta piemērošanu un attiecīgi atjaunot atbildību pār pārraudzību un lidojumu drošuma uzraudzību.

25.7. Šā panta 1.-6.punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) un gaisa telpas pārvaldības (ASM) lidojumu drošuma uzraudzību. Par lidojumu drošuma uzraudzību ir atbildīga tās Līgumslēdzējas valsts NSA, kuras teritorijā atrodas tās organizācijas galvenā komercdarbības vieta, kas nodrošina ATFM vai ASM taktiskā līmenī.

25.8. Šo pantu nepiemēro attiecībā uz tādas pakalpojumu sniegšanas pārraudzību un uzraudzību, ko nodrošina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kuri nav Līgumslēdzējas valsts NSA sertificētie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji.

25.9. Attiecīgās Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka to NSA izveido kopīgu informācijas apmaiņas, konsultāciju un koordinācijas mehānismu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām.

25.10. Atbilstīgajām militārās aviācijas institūcijām ir neierobežota piekļuve visiem dokumentiem par to militārajiem lietotājiem sniedzamo aeronavigācijas pakalpojumu uzraudzību, kuri tiek sniegti saskaņā ar Līgumslēdzēju valstu normatīvajiem aktiem.

8. nodaļa. Darbības uzlabošana

26. pants. Darbības uzlabošana

26.1. Līgumslēdzējas valstis izstrādā un piemēro NEFAB darbības uzlabošanas plānus, kas atbilst Eiropas Savienības līmeņa darbības uzlabošanas mērķiem, ņemot vērā militārās vajadzības. Darbības uzlabošanas plānus pieņem NEFAB padome.

26.2 Darbības uzlabošanas plānos ietilpst NEFAB darbības uzlabošanas mērķi un skaidri un izmērāmi darbības uzlabošanas pamatrādītāji vismaz šādās galvenajās darbības uzlabošanas jomās:

a) lidojumu drošums;

b) vide;

c) kapacitāte;

d) rentabilitāte;

e) militāro misiju efektivitāte.

26.3. Darbības uzlabošanas plānos iekļauj arī NEFAB veicināšanas pasākumu sistēmas.

26.4. Valstu uzraudzības institūciju komiteja sniedz NEFAB padomei informāciju par:

a) darbības uzlabošanas mērķu īstenošanu un sasniegšanu;

b) darbības uzlabošanas plānu īstenošanas koordināciju ar Līgumslēdzējām valstīm.

9. nodaļa. Atbildība

27. pants. Atbildība

27.1. Līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā vai atbildībā esošā rajonā ir radīts zaudējums vai kaitējums, var iesniegt prasību pret citu Līgumslēdzēju valsti par izmaksāto kompensāciju vai radušos izdevumu segšanu, ja minētais zaudējums vai kaitējums radies šīs citas Līgumslēdzējas valsts nolaidības dēļ.

27.2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus NEFAB teritorijā, ir atbildīgi vienīgi par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies šo pakalpojumu sniedzēju vai to darbinieku vai pārstāvju nolaidības dēļ. Tiešas prasības neiesniedz pret aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem vai pārstāvjiem, kuri ir veikuši savus darba pienākumus.

27.3. Līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā vai atbildībā esošajā rajonā ir radīts zaudējums vai kaitējums, var iesniegt prasību pret aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai atgūtu kompensācijas vai izdevumus, kas izmaksāti vai radušies saistībā ar zaudējumu vai kaitējumu, kuru izraisījusi šo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vai to darbinieku vai pārstāvju nolaidība.

27.4. Ja Līgumslēdzēja valsts ar savu darbību vai bezdarbību ir veicinājusi zaudējuma vai kaitējuma rašanos, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var iesniegt prasību, lai atgūtu kompensācijas vai izdevumus, kas izmaksāti vai radušies atbilstīgi šā panta 2. punktam, proporcionāli Līgumslēdzējas valsts līdzatbildībai par minētā zaudējuma vai kaitējuma radīšanu.

27.5. Visas šajā pantā noteiktās prasības attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbildību iesniedz tās Līgumslēdzējas valsts tiesās, kuras teritorijā un atbildībā esošā rajonā zaudējums vai kaitējums radīts, un saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem.

27.6. Katra Līgumslēdzēja valsts paziņo Depozitārijam par pasākumiem, kas veikti, lai piemērotu šo pantu.

10. nodaļa. Institucionālie noteikumi

28. pants. Strīdu izšķiršana

28.1. Visus strīdus starp Līgumslēdzējām valstīm attiecībā uz šo Līgumu, kuri sešu mēnešu laikā netiek izšķirti iesaistīto Līgumslēdzēju valstu tiešās pārrunās vai ar citiem līdzekļiem, nodod NEFAB padomei.

28.2. Ja NEFAB padome nespēj izšķirt strīdu trīs mēnešu laikā pēc tā nodošanas NEFAB padomei, iesaistītās Līgumslēdzējas valstis ir tiesīgas nodot šo strīdu trešās puses starpniekam vai saistošai šķīrējtiesai galīgā lēmuma pieņemšanai.

29. pants. Valsts pievienošanās šim Līgumam

29.1. Šim Līgumam var pievienoties citas valstis. Jebkura valsts, kura vēlas kļūt par šā Līguma pusi, iesniedz Depozitārijam pievienošanās pieteikumu.

29.2. Līgumslēdzējas valstis un kandidātvalsts vienojas par pievienošanās nosacījumiem un visiem no tās izrietošajiem Līguma pielāgojumiem. Līgumu par pievienošanos ratificē, pieņem vai apstiprina saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem.

29.3. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponē Depozitārijam.

29.4. Pievienošanās Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas.

30. pants. Līgumslēdzējas valsts izstāšanās no šā Līguma

30.1. Ja Līgumslēdzēja valsts izstājas no šā Līguma, tā pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informē NEFAB padomi un paziņo savu lēmumu Depozitārijam.

30.2. Izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu.

30.3. NEFAB padome veic visus pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar izstāšanos.

30.4. Līgumslēdzēja valsts, kas izstājas no šā Līguma, sedz visas ar izstāšanos radītās izmaksas. Izstāšanās radītās finanšu sekas nosaka īpašā līgumā starp Līgumslēdzēju valsti, kura izstājas, un pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Līgumslēdzējas valsts tiesības izstāties netiek skartas.

31. pants. Līguma grozīšana

31.1. Ja Līgumslēdzēja valsts vēlas ierosināt šā Līguma grozījumu, tā rakstiski informē NEFAB padomi.

31.2. Līguma grozījumus sagatavo rakstiski, un Līgumslēdzējas valstis tos pieņem NEFAB padomē.

31.3. Līguma grozījumi stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad deponēts pēdējais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

32. pants. Līguma darbības izbeigšana

32.1. Līgumslēdzējas valstis jebkurā laikā var vienprātīgi nolemt izbeigt šā Līguma darbību.

32.2. Līguma darbību izbeidz ar Līgumslēdzēju valstu rakstisku paziņojumu Depozitārijam par to, ka Līgums zaudē spēku Līgumslēdzēju valstu noteiktajā dienā.

32.3. Līgumslēdzējas valstis kopīgi nosaka un sadala ar Līguma darbības izbeigšanu saistītās izmaksas.

33. pants. Piemērošanas pārtraukšana

33.1. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir tiesības nekavējoties pārtraukt šā Līguma vai tā daļu piemērošanu ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai aizsardzību saistītu iemeslu dēļ. Līgumslēdzēja valsts, kas pārtrauc šā Līguma vai tā daļu piemērošanu, par savu lēmumu nekavējoties informē pārējās Līgumslēdzējas valstis un paziņo šo lēmumu Depozitārijam.

33.2. Līgumslēdzēja valsts, kas pārtrauc šā Līguma vai tā daļu piemērošanu, cenšas iespējami drīz atsākt piemērošanu. Par savu lēmumu tā nekavējoties informē pārējās Līgumslēdzējas valstis un attiecīgi paziņo šo lēmumu Depozitārijam.

33.3. Piemērošanas pārtraukšana neatbrīvo pārējās Līgumslēdzējas valstis no 30. panta ievērošanas.

34. pants. Reģistrācija Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā

Līgumu un jebkurus turpmākus tā grozījumus reģistrē ICAO saskaņā ar Čikāgas konvencijas 83. panta noteikumiem.

35. pants. Stāšanās spēkā

35.1. Līgumu ratificē, pieņem vai apstiprina saskaņā ar Līgumslēdzēju valstu normatīvajiem aktiem. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijam.

35.2. Šis Līgums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad deponēts pēdējais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

36. pants. Depozitārijs un tā funkcijas

36.1. Šā Līguma Depozitārijs ir Norvēģijas Karalistes valdība.

36.2. Depozitārijs:

1) informē Līgumslēdzējas valstis:

a) par katra ratifikācijas, apstiprināšanas un pieņemšanas instrumenta deponēšanu un paziņo deponēšanas datumu;

b) par šā Līguma un tā grozījumu spēkā stāšanās dienu;

c) par citas valsts iesniegtu pieteikumu par pievienošanos šim Līgumam;

d) par Līgumslēdzējas valsts izstāšanos no šā Līguma, kā arī paziņo dienu, kad Depozitārijs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, un dienu, kad Līgums zaudē spēku attiecīgajā Līgumslēdzējā valstī;

e) par visiem paziņojumiem par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju norīkošanu;

f) par visiem paziņojumiem par Līguma piemērošanas pārtraukšanu un piemērošanas atsākšanu;

g) par visiem paziņojumiem par 27. panta piemērošanu;

2) reģistrē šo Līgumu un jebkurus turpmākus tā grozījumus ICAO;

3) paziņo Eiropas Komisijai dienu, kad stājas spēkā Līgums un jebkurš turpmāks tā grozījums;

4) informē ICAO un Eiropas Komisiju:

a) par jebkuru pievienošanos Līgumam un paziņo pievienošanās dienu;

b) par jebkuru izstāšanos no Līguma un paziņo izstāšanās dienu;

c) par šā Līguma piemērošanas pārtraukšanu vai daļēju pārtraukšanu un paziņo šādas pārtraukšanas dienu;

d) par Līguma darbības izbeigšanu un paziņo darbības izbeigšanas dienu;

5) veic citas parastās Depozitārija funkcijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.

PARAKSTĪTS Tallinā 2012. gada 4. jūnijā vienā (1) oriģināleksemplārā angļu valodā. Depozitārijs nosūta apliecinātas kopijas visām Līgumslēdzējām valstīm.

Igaunijas Republikas vārdā Ekonomisko lietu un sakaru ministrs Juhan Parts	Somijas Republikas vārdā Vēstnieks Aleksi Harkonen
Latvijas Republikas vārdā Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kārlis Eihenbaums	Norvēģijas Karalistes vārdā Vēstniece Lise Nicoline Kleven Grevstad