Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"

Izdarīt likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "pilsētas pašvaldības" ar vārdiem "pilsētas vai novada pašvaldības";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas.

(3) Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "pilsētas pašvaldība" ar vārdiem "pilsētas vai novada pašvaldība";

aizstāt piektajā daļā vārdus "pilsētas domes" ar vārdiem "pilsētas vai novada domes".

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pagasttiesa ir pagasta vai novada pašvaldības izveidota iestāde, kura attiecīgās pašvaldības teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un veic mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas."

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Bāriņtiesai un pagasttiesai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesas vai pagasttiesas nosaukumu."

4. 5.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Darbības likumības uzraudzību attiecībā uz mantojuma lietu kārtošanu un mantojuma apsardzību, apliecinājumu izdarīšanu un citu šajā likumā noteikto funkciju pildīšanu veic rajona (pilsētas) tiesa, izskatot konkrētas lietas. Metodisko vadību minētajos jautājumos īsteno Tieslietu ministrija.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "pilsētas dome" ar vārdiem "pilsētas vai novada dome".

5. Aizstāt 6.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "pilsētas dome" ar vārdiem "pilsētas vai novada dome".

6. Aizstāt 10.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "pilsētas domes" ar vārdiem "pilsētas vai novada domes".

7. Aizstāt 11.pantā vārdus "pilsētas domes" ar vārdiem "pilsētas vai novada domes".

8. 15.pantā:

izslēgt 7.punktā vārdus "un veic citas darbības bērna personisko un mantisko interešu aizstāvībai";

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) veic citus pasākumus bērna personisko interešu un mantisko tiesību aizsardzībai, nodrošinot normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību ievērošanu."

9. Aizstāt 25.panta piektajā daļā vārdus "pilsētā vai pagastā" ar vārdiem "pilsētā, novadā vai pagastā".

10. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apliecinājumus izdara un citas šajā likumā noteiktās funkcijas pilda pagasttiesas (bāriņtiesas) priekšsēdētājs vai pagasttiesas (bāriņtiesas) loceklis, kuram tas uzdots ar pagasttiesas (bāriņtiesas) lēmumu."

11. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. (1) Pieteikumu par adopciju pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc adoptētāja dzīvesvietas.

(2) Ārvalstīs dzīvojoša persona pieteikumu par adopciju personiski iesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.

(3) Pieteikumā norāda faktus, kas apliecina Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno attiecīgus dokumentus.

(4) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas (pagasttiesas) sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski bāriņtiesā (pagasttiesā) pēc savas dzīvesvietas vai arī iesniedz publiski pie notāra vai pagasttiesā apliecinātu piekrišanu.

(5) Adoptējot brāļi un māsas nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu un māsu šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus un māsas adoptēt kopā. Lēmumu par brāļu un māsu šķiršanu, pirms tam noskaidrojusi bērnu viedokli, pieņem bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē."

12. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas."

13. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieņemot lēmumu par to, ka adopcija ir bērna interesēs, bāriņtiesa (pagasttiesa):

1) pārbauda adoptētāja personu apliecinošu dokumentu;

2) pārbauda pieteikumā norādīto apstākļu atbilstību Civillikuma 162., 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169. un 170.panta prasībām;

3) izvērtē adoptētāja dzīves apstākļus;

4) izvērtē, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptēto veidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.";

izslēgt trešo daļu.

14. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Apliecinājumu izdarīšana un citu funkciju pildīšana ".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskai vadībai ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim Tieslietu ministrijā izveidojama attiecīga struktūrvienība. Nepieciešamos līdzekļus bāriņtiesu un pagasttiesu metodiskās vadības struktūrvienības izveidošanai un darbības nodrošināšanai Ministru kabinets paredz valsts budžeta projektā."

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 30.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 13.jūnijā