Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.264

Rīgā 2012.gada 12.jūnijā (prot. Nr.33 41.§)
Par Pasākumu plānu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē

1. Apstiprināt Pasākumu plānu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2013.gada 1.janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju, līdz 2013.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu.

5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts
(Ministru kabineta
2012.gada 12.jūnija rīkojums Nr.264)
Pasākumu plāns "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju administratīvajā praksē

(Plāns grozīts ar MK 15.04.2013. rīkojumu Nr.147, MK 06.05.2014. rīkojumu Nr.195)

SATURS

1. Pasākuma plāna mērķis un uzdevums

2. Darbības rezultāti

3. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

4. Pasākumi, tiešie darbības rezultāti, atbildīgās institūcijas un nepieciešamais finansējums plāna noteiktā mērķa un rīcības virzienu sasniegšanai

1. Pasākuma plāna mērķis un uzdevums

Viena no izplatītākajām problēmām, ar kurām tradicionāli nākas saskarties maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), realizējot savu nodomu par piekļuvi konkrētai pakalpojumu darbībai vai pakalpojuma sniegšanai, ir saistīta ar administratīvo procedūru sarežģītību. Šāda sarežģītība nav raksturojama tikai ar iesniedzamo dokumentu vai izpildāmo darbību skaitu nepieciešamās atļaujas saņemšanai, bet arī ar administratīvo procedūru ilgumu un nereti arī tiesisko nenoteiktību jeb nedrošību, kuru lielākoties veicina neprognozējama atbildīgo institūciju rīcība.

Saimnieciskās darbības vides sakārtošanas un administratīvo procedūru vienkāršošanas kontekstā būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvai 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk - Pakalpojumu direktīva), kuras mērķis, cita starpā, ir administratīvā sloga mazināšana pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī publiskās pārvaldes vienkāršošana un modernizēšana.

Pakalpojumu direktīvā paredzētās publiskās pārvaldes modernizācijas mērķis, saglabājot prasības par administratīvo procedūru pārskatāmību un vienkāršību, ir samazināt kavēšanos lēmumu pieņemšanā, izmaksas un nelabvēlīgas sekas, kas rodas MVU, piemēram, no procedūru atkārtošanās, pārliekas birokrātijas saistībā ar dokumentu iesniegšanu, atbildīgo iestāžu iespējamo patvaļu, nenoteiktiem vai pārmērīgi gariem termiņiem atļaujas pieteikumu izskatīšanai, piešķirto atļauju derīguma termiņiem, kā arī nesamērīgām maksām par atļauju izsniegšanu un sodiem par atļauju nosacījumu neievērošanu. Kā viens no pārvaldes modernizāciju veicinošiem instrumentiem ir uzskatāms arī "klusēšanas-piekrišanas" princips, kas nosaka, ka gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja pakalpojumu sniedzējam ir piešķirta (Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punkts) un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu.

Lai sekmētu Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā noteikto prasību ieviešanu un īstenošanu atbildīgo iestāžu administratīvajā praksē, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar atbildīgām ministrijām ir sagatavojusi pasākumu plānu, nosakot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai ieviestu "klusēšanas – piekrišanas" principu un piemērotu to atbildīgo institūciju administratīvajā praksē.

Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes atbilst pasākumiem, kas noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos:

- Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību;

- Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 "Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam"). Drošas un stabilas attīstības priekšnoteikumu 4.1.4. sadaļas Valsts pārvaldes darboties spējas stiprināšanas 4.uzdevums paredz samazināt administratīvos šķēršļus komersantiem un iedzīvotājiem;

- Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.- 2013.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406 "Par Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu 2007.-2013.gadam"). 1.rīcības virziens - radīt labvēlīgu komercdarbības vidi, samazināt administratīvos šķēršļus un barjeras.

- Latvijas nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makrostrukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir minēta uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem.

- Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2011.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 10.februāra rīkojumu Nr.54 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011.gadam"). Plāna mērķis ir nodrošināt vienkāršus un kvalitatīvus pakalpojumus uzņēmējdarbībā;

- Pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem (apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409 "Par Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem"). Pasākumu plāna mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, optimizēt kontrolējošo institūciju funkcijas.

Pasākumu plāna mērķis ir spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām. Pasākumu plāns, kā uzdevumus (rīcības virzienus) izvirzītā mērķa sasniegšanai, paredz normatīvo aktu grozījumus, kas saistīti ar "klusēšanas-piekrišanas" principa ieviešanu, ievērojot labas pārvaldības principu, Pakalpojumu direktīvas ietvertajās pakalpojumu jomās.

Pasākumu plānā paredzēti darbības rezultāti, kā arī noteikti uzdevumi, to izpildes termiņi un par uzdevumu izpildi atbildīgās nozaru ministrijas.

Pasākumu plāns attiecas uz industrijas un pakalpojumu politiku.

Pasākumu plānam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

2. Darbības rezultāti

Tiesību aktu caurskatīšanas rezultātā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir veikusi normatīvo aktu analīzi (skatīt pielikumu) par iespējām ieviest "klusēšanas – piekrišanas" principu un piemērot to atbildīgo institūciju administratīvajā praksē.

Darbības rezultāts

Rezultatīvie rādītāji

Rādītājs

1. Pakalpojumu direktīvas darbības jomas analīzeIdentificētie pakalpojumi (pakalpojumu darbības, kas aptvertas Pakalpojumu direktīvas darbības jomu);

72

2. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punkta prasībām ("klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana)2.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvā regulējuma pamatojums, kā arī iespēja ieviest "klusēšanas – piekrišanas" principu;

72

2.2. Kopējais nepieciešamo grozījumu skaits tiesību aktos "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai;

15

2.3. Izpildīto pasākumu skaits ("klusēšanas – piekrišanas" princips tiesību aktos iekļauts pasākumu plāna izstrādes gaitā).

3

3. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi būs atbildīgas nozaru ministrijas, bet uzdevumu izpildes uzraudzību un koordināciju nodrošinās Ekonomikas ministrija. Pasākumu plānā ir noteikti rezultatīvie rādītāji uzdevuma izpildei, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi.

Lai novērtētu pasākumu plāna īstenošanu atbilstoši plānā noteiktajiem pasākumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un izpildes termiņiem, atbildīgās institūcijas līdz 2013.gada 1.janvārim iesniegs Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par pasākumu plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu.

Ekonomikas ministrija apkopoto informāciju par pasākumu plāna izpildi iesniegs Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.martam.

4. Pasākumi, tiešie darbības rezultāti, atbildīgās institūcijas un nepieciešamais finansējums plānā noteiktā mērķa un rīcības virzienu sasniegšanai

Plānā noteiktais mērķis

Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām

Rīcības virziens mērķa sasniegšanai

Normatīvo aktu grozījumi "klusēšanas-piekrišanas" principa ieviešanai

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai

Izpildes termiņi

Atbildīgā institūcija un iesaistītās institūcijas

Tiešie darbības rezultāti

Paredzētais finansējums un tā avoti

1. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 13.04.2010. noteikumos Nr.353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību".

01.01.2013.

EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - tūrisma pakalpojumi (tūrisma operatori, tūrisma aģentu darbība, tūristu gidi).

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
2. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".

01.01.2013.

FM/
EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
3. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par zvērinātiem revidentiem".

01.12.2012.

FM/
EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšana.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumus.

31.10.2013.

IeM/
EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - detektīvdarbības veikšana.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
5. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 03.07.2007. noteikumos Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība".

30.04.2013.

LM/ EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
6. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un noteikumus par kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā.

31.12.2015.

LM/ EM

Ieviests "klusēšanas –piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs.Plānā ietvertie pasākumi īstenojami attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
7. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 08.09.2008. noteikumos Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību".

01.07.2012.

LM/ EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - kompetento institūciju pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
8. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 13.04.2010. noteikumos Nr.358 "Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām".01.07.2012.

SM/EM

Ieviests "klusēšanas – piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai – transportlīdzekļu vadītāju apmācība (autoskolas).

Plānā ietvertie pasākumi īstenojami attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
9. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 18.12.2007. noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".

30.11.2012.

SM/ EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
10. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 09.12.2002. noteikumos Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".

01.05.2013.

TM/ EM

Ieviests "klusēšanas -piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai - nekustamā īpašuma vērtētāju darbība.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojumi attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
11. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 18.12.2007. noteikumos Nr.897 "Noteikumi par traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību".

01.10.2012.

ZM/ EM

Ieviests "klusēšanas – piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai – traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojami attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
12. Izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus MK 02.03.2010. noteikumos Nr.206 "Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību".

01.09.2012.

ZM/ EM

Ieviests "klusēšanas – piekrišanas" princips pakalpojuma darbībai – traktortehnikas vadītāju apmācība.

Plānā ietvertie pasākumi īstenojami attiecīgajai institūcijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Pielikums plāna projektam "Pasākumu plāns
"klusēšanas – piekrišanas" principa
ieviešanai un piemērošanai atbildīgo
institūciju administratīvajā praksē"

Normatīvo aktu izvērtējums par "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanas iespējām

Aizsardzības ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

1.

Komercdarbība ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm.Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums (5.panta ceturtā daļa).

MK 29.07.2008. noteikumi Nr.612/1 "Kārtība, kādā izsniedz Speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm".

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma mērķis ir nodrošināt kontrolētu stratēģiskas nozīmes preču apriti atbilstoši LR nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērst kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko un citu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī novērst starptautiskā terorisma draudus.

Speciālā atļauja (licence), kuru izsniedz AM dod tiesības individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībai, veikt ES Kopējā militāro preču sarakstā minēto preču ražošanu, remontu, realizēšanu, glabāšanu, transportēšanu, ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumu (2.panta otrās daļas 9.punkts), kura mērķis ir veicināt brīvu pakalpojumu apriti un nodrošināt tiesības brīvi veikt saimniecisko darbību dalībvalstī, to neattiecina uz ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un 1., 2., 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu un palīgierīču aprites jomu [ražošanai (izgatavošanai), eksportam, importam un tranzītam].

Līdz ar to AM sniegtajam pakalpojumam par speciālajām atļaujām (licencēm) "klusēšanas -piekrišanas" principa ieviešana nav piemērojama.

2.

Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana.Likums "Par piesārņojumu" (44.¹panta piektā daļa).

MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība".

Likuma "Par piesārņojumu" mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas.

Likumā noteiktā mērķa īstenošanai un normatīvajos aktos par licences sanācijas darbu uzsākšanai un veikšanai noteiktajām prasībām bez atbilstoša saskaņojuma var rasties tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā rezultātā veiktā kontrole vai uzraudzība būs novēlota un neefektīva.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana iepriekš minētajam pakalpojumam sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nav piemērojama.

3.

Ģeodēziskie darbiĢeotelpiskās informācijas likums (10.panta trešā daļa, 22.panta otrā daļa un 23.pants).

MK 01.11.2010. noteikumi Nr.1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā".

Ģeodēzisko darbību veic valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuriem šādi uzdevumi ir noteikti speciālajos normatīvajos aktos, ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam, vai sertificētas personas, kuras var būt darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskajās attiecībās ar komersantu.

Fiziskā persona var pretendēt uz sertifikāta saņemšanu ģeodēzisko darbu veikšanai, ja tā ir ieguvusi vismaz akadēmiskā bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, kartogrāfijā vai kādā no būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarēm un tai ir vismaz divu gadu pieredze ģeodēziskajos darbos pēdējo piecu gadu laikā.

Ģeodēzijas darbiem saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību nav iespējams piemērot "klusēšanas – piekrišanas" principu. Ģeodēzista profesija pēc būtības atbilst likuma "Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 2.panta pirmās un ceturtās daļas prasībām, bet kā ģeodēzisko darbību veicējs pašreizējā redakcijā norādīts zvērināts mērnieks (saskaņā ar sākotnējo nozares politiku, zvērinātam mērniekam bija tiesības veikt visus darbus, kuri šobrīd atbilst 01.11.10. MK noteikumu Nr.1011 prasībām). Tāpat, sertificēšanas procesā nevar atraut lēmuma pieņemšanu no paziņošanas, jo MK noteikumu Nr.1011 17.punktā (II. nodaļa) noteikts, ka sertificēšanas institūcija 10 darba dienu laikā pēc sertificēšanas pārbaudes pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu [...] un paziņo pretendentam par sertificēšanas pārbaudes rezultātiem. Sertificēšanas process ģeodēzisko darbu veikšanai ir identisks tam, kāds tas ir zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, kā arī viena persona var iegūt sertifikātu visos trīs darbu veidos.

Nepieciešami grozījumi likumā "Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kur zvērināta mērnieka profesija aizstājama ar attiecīgo nozaru inženieru profesijām.

Ņemot vērā iepriekš minēto un plāna projekta pielikuma 45.punkta apsvērumus attiecībā uz zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem, "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana minētajam pakalpojumam sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nav piemērojama.

4.

Aerofotogrāfešanas darbi, ko gaisa kuģa ekspluatants sniedz pasūtītājamLikums "Par aviāciju".

MK 10.07.2007. noteikumi Nr.481 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība attiecībā uz atsevišķām darbībām"’.

Lai veiktu aerofotografēšanas darbus, ko gaisa kuģa ekspluatants sniedz pasūtītājam, nepieciešama atļauja.

Aerofotografēšanas darbu jomā lēmumu par atļaujas izsniegšanu pieņem Civilās aviācijas aģentūra (CAA).

Lai saņemtu atļauju speciālo aviācijas darbu gaisa kuģu lidojumiem, atbilstoši MK 10.07.2007. noteikumiem Nr.481, gaisa kuģa ekspluatants pirms darbu uzsākšanas iesniedz CAA iesniegumu. Ja AM saskaņo apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbus, tā nekavējoties informē aerofotografēšanas darbu veicēju un nosūta lēmumu CAA. Ja paredzētās darbības neapdraud lidojumu drošību, kā arī neskar trešo personu tiesības vai intereses, CAA izsniedz atļauju veikt attiecīgās darbības. Pirms speciālo aviācijas darbu gaisa kuģu lidojumu uzsākšanas, gaisa kuģa kapteinis ne vēlāk kā 30 minūtes pirms lidojuma sākuma iesniedz V/AS "Latvijas gaisa satiksme" lidojumu plānu, kurā norāda Civilās aviācijas aģentūras izsniegtās atļaujas numuru.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana šim pakalpojumam sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nav piemērojama.

Pakalpojums līdzatbildībā ar Satiksmes ministriju (SM), jo AM ir tikai starpposms lēmuma pieņemšanā, bet pašu atļauju izsniedz CAA.

Ekonomikas ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

5.

Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)Būvniecības likums.

MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu".

Persona var pretendēt uz būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu vienā vai vairākās sertificēšanas jomās (sk. MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 pielikumu), ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras vai attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un atbilst šo noteikumu pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz prakses ilgumu

Persona var pretendēt uz būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu vienā vai vairākās sertificēšanas jomās (sk. MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 pielikumu), ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras vai attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un atbilst šo noteikumu pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz prakses ilgumu

Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar Būvniecības likuma 8.panta pirmo daļu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam jāreģistrējas būvkomersantu reģistrā.

"Klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana būvniecības pakalpojumu regulēšanai nav piemērojama, jo:

1. Būvniecības pakalpojumu sniegšana skar "sabiedrības intereses", kādas definētas Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 1.panta 10.punktā: cilvēka dzīvības un veselības aizsardzība, nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība, vides aizsardzība, komercdarījumu aizsardzība, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzība, kā arī saistīta būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildi.

2. Būvniecības pakalpojumu sniegšana var radīt gan tūlītēju risku un apdraudējumu sabiedrības interesēm (piemēram, būvdarbu izpilde būvlaukumā), gan arī būt ar ilgstošu negatīvu ietekmi (piemēram, saskaņā ar projektu tapusi būve).

3. Būvniecības pakalpojumu regulējums ir pamatots Būvniecības likumā.

6.

Arhitekta prakse (arhitektūras pakalpojumi)Būvniecības likums.

Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu".

MK 12.07.2005. noteikumi Nr.507 "Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

7.

Būvkomersanta (būvuzņēmēja) darbībaBūvniecības likums.

MK 19.10.2011. noteikumi Nr.799 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi".

8.

Tūrisma pakalpojumi

(Tūrisma operatori, tūrisma aģentu darbība, tūristu gidi)

Tūrisma likums.

MK 13.04.2010. noteikumi Nr.353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību".

Tūrisma pakalpojumus var sniegt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējies komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, ja tā darbības mērķis ir atsevišķu vai kompleksu tūrisma pakalpojumu sniegšana tūristiem.

Tūrisma aģentus un tūrisma operatorus reģistrē tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē.

Attiecībā uz tūristu gidiem vietējai pašvaldībai ir tiesības savas administratīvās teritorijas publiskajā ārtelpā noteikt tos tūrisma objektus, kā arī tās tūrisma maršrutos iekļautās apskates vietas par kurām vispusīgu informāciju var sniegt tāds tūristu gids, kurš ir apliecinājis savu profesionālo kvalifikāciju.

Vietējai pašvaldībai ir tiesības izdot savus saistošos noteikumus, kuros tā reglamentē kārtību, kādā tūristu gids apliecina savu profesionālo kvalifikāciju, kā arī tos tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām informāciju drīkst sniegt tūristu gids ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" principu tūrisma pakalpojumiem ir iespējams piemērot.

9.

Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība

Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

MK 12.05.2010. noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

Ar pašvaldību saskaņojami šādi tirdzniecības veidi:
- ielu tirdzniecība;
- tirgus.

Tirdzniecības noteikumos (MK 12.05.2010. noteikumos Nr.440) ir ietverts princips, ka ielu tirdzniecība ir atļauta, ja tirdzniecības dalībnieks ir saņēmis pašvaldības atļauju un tā atrodas tirdzniecības vietā. Ielu tirdzniecība ir atļauta tikai tajās tirdzniecības vietās, kuras iekārtojusi vai to iekārtošanu saskaņojusi attiecīgā pašvaldība. Preču pārdošana tirdzniecības vietā bez pašvaldības atļaujas ir tirdzniecība neatļautā vietā. Lai saņemtu pašvaldības atļauju ielu tirdzniecībai, tirdzniecības dalībnieks iesniedz pašvaldībā iesniegumu. Pašvaldība piecu darbdienu laikā izskata minēto iesniegumu un izsniedz ielu tirdzniecības atļauju vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju un rakstiski informē par to iesnieguma iesniedzēju.

Minētā saskaņošanas procedūra paredzēta, lai pašvaldības iegūtu informāciju par plānotajām saimnieciskās darbības aktivitātēm tās administratīvajā teritorijā, saskaņotu to atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un attiecīgi nodrošinātu kārtību un drošību, koordinētu saimnieciskās darbības veikšanu publiskās vietās. Turklāt prasība nodrošināt pašvaldības atļaujas atrašanos tirdzniecības vietā, ir būtiska arī tādēļ, lai uzraudzības iestādes varētu pārliecināties par to, vai tirdzniecība tiek veikta ar pašvaldību saskaņotā tirdzniecības vietā (t.i. tirdzniecība atļautā/neatļautā tirdzniecības vietā, attiecīgi no tā izrietošajiem kārtības, drošības un kvalitatīva pakalpojuma aspektiem).

Ņemot vērā minēto, uz pakalpojumu tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā paredzētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošanu, kas pamatots ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, līdz ar to minētajam pakalpojumam nav piemērojams "klusēšanas - piekrišanas" princips.

10.

Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība)

Enerģētikas likums.

Elektroenerģijas tirgus likums.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

MK 21.07.2009. noteikumi Nr.793 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

Pakalpojumu sniegšanai nepieciešama licence.

Elektroenerģijas (siltumenerģijas) ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesības uzsākt elektroenerģijas (siltumenerģijas) ražošanu vai tirdzniecību, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts elektroenerģijas (siltumenerģijas) ražotāju vai elektroenerģijas (siltumenerģijas) tirgotāju reģistrā.

Atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) un grozījumiem Enerģētikas likumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) no 2012.gada 1.janvāra reģistrē elektroenerģijas ražotājus, elektroenerģijas tirgotājus (izņemot publisko tirgotāju), siltumenerģijas ražotājus un siltumenerģijas tirgotājus.

Atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī, ja SPRK mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējusi reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas (siltumenerģijas) ražotājs vai tirgotājs ir reģistrēts.

Līdz ar to attiecībā uz elektroenerģijas (siltumenerģijas) ražotāju vai tirgotāju reģistrēšanu "klusēšanas - piekrišanas" princips ir ieviests ar nozares speciālajiem normatīvajiem aktiem.

11.

Siltumenerģijas tirdzniecībaEnerģētikas likums.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

12.

Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība)

Enerģētikas likums.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

Pakalpojuma sniegšanai nepieciešama licence. Regulējamās nozares komersantu licencēšanas primārais normatīvais akts ir likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 18.panta devītā daļa paredz, ka lēmumu par licences izsniegšanu, piešķirtās licences anulēšanu (atcelšanu), atteikumu piešķirt licenci, par grozījumiem licences nosacījumos vai licences darbības apturēšanu vai atjaunošanu SPRK pieņem mēneša laikā no iesnieguma un visu noteikto dokumentu vai visas lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Ne minētajā, ne kādā citā speciālajā normatīvajā aktā ietverta tiesību norma neparedz SPRK noklusējumu kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu. Līdz ar to SPRK lēmumam par licences izsniegšanu, grozījumu izdarīšanu licences nosacījumos vai licences anulēšanu un tā paziņošanas procedūrai ir jāatbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam regulējumam.

Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 16.panta otrā daļa, uz kuras pamata izdoti MK 30.08.2005. noteikumi Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi", paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā regulators licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī licences pieprasījuma iesniegšanas kārtību, ja tā nav noteikta nozaru speciālajos aktos. Minētā deleģējuma norma paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt detalizētāku licencēšanas kārtību nekā noteikts likumā, bet to nekādā gadījumā nevar iztulkot kā tādu, kas paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt atšķirīgu licencēšanas kārtību, konkrēti – lēmuma pieņemšanu, nekā to paredz likums. Līdz ar to likumpakārtots akts (noteikumu projekts) nevar manīt likumdevēja noteiktu kārtību, neizdarot attiecīgus grozījumus likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Latvijā šobrīd darbojas viens vertikāli integrēts energoapgādes komersants – AS "Latvijas Gāze", kas atrodas monopolstāvoklī, ko nosaka gan AS "Latvijas Gāze" privatizācijas nosacījumi, gan arī infrastruktūras iespējas, kas nenodrošina iespējas saņemt dabasgāzes piegādes pa citiem ceļiem vai no citiem piegādātājiem. AS "Latvijas Gāze" izsniegtās licences aptver pilnu dabasgāzes apgādes ciklu – pārvadi, sadali, tirdzniecību un uzglabāšanu.

2012.gada 12.janvārī AS "Latvijas Gāze" ir izsniegta licence Nr.E34003 dabasgāzes tirdzniecībai Latvijas Republikā uz laiku no 2012.gada 11.februāra līdz 2017.gada 10.februārim, tādējādi piešķirot tiesības un uzliekot pienākumu turpināt dabasgāzes tirdzniecību licences darbības zonā. Ņemot vērā minēto, norādītajā laika posmā citas licences dabasgāzes realizācijai netiks izsniegtas.

Ņemot vērā, ka pakalpojuma dabasgāzes realizācija tiek nodrošināta jebkuram enerģijas lietotājam (dabasgāzes tirdzniecība), un tā regulējuma specifiku, "klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

Finanšu ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

13.

Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem.Likums "Par valsts proves uzraudzību".

MK 20.08.2002. noteikumi Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".

Komersantiem un individuālā darba veicējiem, kuri veic saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, saimnieciskās darbības vietas noteiktajā kārtībā jāreģistrē VSIA "Latvijas proves birojs".

Iespējams piemērot "klusēšanas - piekrišanas" principu saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem vietu reģistrācijā.

14.

Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope)

Likums "Par nodokļiem un nodevām".

MK 02.05.2007. noteikumi Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".

Pirms kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanas uzsākšanas nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai tās jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā iekļaušanai Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā).

Atbilstoši MK 02.05.2007. noteikumu Nr.282 113.punktam VID reģistrē apkalpojošos dienestus un to apkalpojamo kases aparātu modeļus (modifikācijas) un veic attiecīgas izmaiņas VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 76. un 77.punktā minēto dokumentu saņemšanas. Lēmumu par apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu modeļu (modifikāciju) reģistrēšanu un attiecīgu izmaiņu veikšanu VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) VID paziņo savā mājaslapā internetā.

Apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu modeļus (modifikācijas), kā arī attiecīgās izmaiņas uzskata par reģistrētām VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) tajā dienā, kad paziņots lēmums. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 113.2punktu, ja reģistrācijai VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) nepieciešamie dokumenti netiek saņemti, tie nav pilnīgi, tajos sniegtā informācija nav pietiekama un patiesa vai ir iestājušies šo noteikumu 114. un 115.punktā minētie apstākļi, VID 15 darbdienu laikā pieņem lēmumu atteikt reģistrāciju un rakstiski par to paziņo personai.

Ņemot vērā, ka kases aparātu, kases sistēmu, specializētās ierīces vai iekārtas lietošana ir saistīta ar nodokļu reģistrēšanu un saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 2.panta 3.punktu nodokļu joma ir izslēgta no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas, "klusēšanas - piekrišanas" principu nav iespējams piemērot.

15.

Zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšana, darbības apturēšana un anulēšana, kā arī atteikums izsniegt zvērināta revidenta sertifikātu

Likums "Par zvērinātiem revidentiem".

MK 08.06.2004. noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai".

Likums "Par zvērinātiem revidentiem" nenoteic zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanas, piešķirtā sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas konkrētu termiņu. Līdz ar to Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) lēmumam par sertifikāta izsniegšanu, piešķirtā sertifikāta anulēšanu un darbības apturēšanu, un atteikumu piešķirt sertifikātu ir jāatbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam regulējumam.

Saskaņā ar likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajām prasībām, pirms zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas pretendents, kurš vēlas būt par zvērinātu revidentu, paraksta zvērināta revidenta zvērestu. Šajā gadījumā nav piemērojams "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanu, jo sertifikāta izsniedzējs LZRA lēmumu par zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanu ir pieņēmis Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, bet ar "klusēšanas-piekrišanas" principu to nevar izsniegt, jo pirms sertifikāta izsniegšanas ir vēl vajadzīga darbība no sertifikāta saņēmēja puses – zvēresta parakstīšana, lai LZRA varētu izsniegt un saņēmējs varētu saņemt sertifikātu.

16.

Zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences izsniegšana, darbības apturēšana, anulēšana un atteikums izsniegt licenci.

Likums "Par zvērinātiem revidentiem".

MK 08.06.2004. noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai".

Saskaņā ar likuma "Par zvērinātiem revidentiem" noteikto, LZRA 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas izsniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrībai licenci vai motivētu rakstveida atteikumu. Šobrīd ne likumā, ne citā speciālajā normatīvajā aktā nav paredzēts "klusēšanas-piekrišanas" princips attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt. Tāpat arī ne šajā likumā, ne citā speciālajā normatīvajā aktā nav paredzēts termiņš licences anulēšanai un licences darbības apturēšanai. Līdz ar to LZRA lēmumam par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences apturēšanu un anulēšanu ir jāatbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam regulējumam.

Attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanu, ja LZRA pieņem lēmumu to izsniegt, var tikt piemērots "klusēšanas - piekrišanas" princips.

17.

Muitas brokera darbībaMuitas likums.Lai iegūtu muitas brokera statusu, nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju muitas brokera darbībai. Tāpat Muitas likums nosaka atļaujas muitas brokera darbībai saņemšanu, atteikumu izsniegt, grozījumu veikšanu tajā un anulēšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem komersantam labvēlīgu lēmumu, proti, par atļaujas muitas brokera darbībai izsniegšanu, tad par šo lēmumu paziņojums netiek speciāli nosūtīts, jo šajā gadījumā tiek fiziski izsniegta atļauja.

Ņemot vērā, ka muitas lietas, cita starpā, ietver nodokļu jautājumus, kas izslēgti no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas, un muitas brokera darbība, veicot nelikumīgas darbības LR muitas teritorijā, var radīt tūlītēju apdraudējumu sabiedrības interesēm un drošībai, "klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

18.

Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība.Alkoholisko dzērienu aprites likums .

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" speciālā atļauja (licence) ir nepieciešama šādām darbībām ar akcīzēm precēm:

- alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai;

- alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai un citām.

Kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, anulē un izmanto speciālo atļauju licenci alkoholisko dzērienu, alus, tabakas izstrādājumu vai degvielas mazumtirdzniecībai vai vairumtirdzniecībai reglamentē MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība". Savukārt speciālo atļauju (licenču) izsniegšana, pārreģistrēšana, anulēšana minētām darbībām ar akcīzes precēm tiek veikta ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības.

Tādējādi, ņemot vērā likumā "Par akcīzes nodokli" un MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 noteiktās prasības, kā arī Administratīvā procesa likumā noteiktus administratīvā akta izsniegšanas termiņus, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem komersantam labvēlīgu lēmumu, proti, par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, tad par šo lēmumu paziņojums netiek speciāli nosūtīts, jo šajā gadījumā tiek izsniegta specialā atļauja (licence).

Ņemot vērā, ka alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, naftas produktu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība bez attiecīgām atļaujām (licencēm) var nodarīt tūlītēju kaitējumu sabiedrības interesēm – sabiedrības veselībai, dzīvībai un videi, "klusēšanas - piekrišanas" princips minētajiem pakalpojumiem nav piemērojams.

19.

Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecībaAlkoholisko dzērienu aprites likums.

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

Iekšlietu ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

20.

Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu eksponēšana izstādēs, realizācija, remontsIeroču un speciālo līdzekļu aprites likums.

MK 06.12.2011. noteikumi Nr.939 "Noteikumi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru".

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 41.panta pirmā daļa nosaka atļauju izsniegšanas nepieciešamību ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai, eksportam vai importam, kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu remontam. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai komercdarbības veikšanai ar ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļiem nosaka Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums nav jāvērtē attiecībā uz grozījumu veikšanu saistībā ar "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu/nepiemērošanu.

Saskaņā ar MK 06.12.2011. noteikumu Nr.939 "Noteikumi par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru" 22. punktu speciālās atļaujas (licences) tiek izsniegtas šādiem pakalpojumiem:

1) noteikta veida un kategorijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izgatavošanai;

2) noteiktas kategorijas šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes pistoļu revolveru un speciālo līdzekļu remontam;

3) noteikta veida un kategorijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu vairumtirdzniecībai;

4) noteikta veida un kategorijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu mazumtirdzniecībai;

5) A, B, C un D kategorijas dienesta lietojumam klasificētu šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, speciālo līdzekļu, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, vairumtirdzniecībai.

Minēto pakalpojumu licencēšana ir vērsta uz to, lai pirms noteikta veida un kategorijas ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izgatavošanas, mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un remonta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, attiecīgās valsts institūcijas pārliecinātos, ka ir izpildītas visas prasības, kas piemērojamas, lai uzsāktu minēto pakalpojumu sniegšanu.

Ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi ir pieskaitāmi pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, līdz ar to, to neatbilstoša realizēšana un remonts var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam. Ievērojot minēto, attiecībā uz augstāk minēto pakalpojumu licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

21.

Detektīvdarbības veikšanaDetektīvdarbības likums.

MK 10.08.2010. noteikumi Nr.742 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi"

Detektīvdarbības likuma 3.pants nosaka, ka detektīvdarbību var uzsākt detektīvsabiedrība - pēc speciālas atļaujas (licences) detektīvdarbības veikšanai saņemšanas. Savukārt detektīvs - pēc sertifikāta detektīvdarbības veikšanai saņemšanas. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nosaka Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to Detektīvdarbības likums nav jāvērtē attiecībā uz grozījumu veikšanu saistībā ar "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu/nepiemērošanu.

MK 10.08.2010. noteikumi Nr.742 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi" nosaka prasības licences un sertifikāta saņemšanai.

Attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumu sniegšanu nav attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā paredzētais izņēmuma gadījums, kas pamatots ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm, līdz ar to detektīvdarbības pakalpojumu licencēšanā ir piemērojams "klusēšanas -piekrišanas" princips.

22.

Apsardzes pakalpojumi (apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, to uzstādīšanu, apkope un remonts)

Apsardzes darbības likums.

MK 11.11.2008. noteikumi Nr.930 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi".

Atbilstoši Apsardzes darbības likuma 5.panta trešajai daļai, lai apsardzes komersantam būtu tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem, nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai apsardzes pakalpojumu sniegšanai nosaka MK 11.11.2008. noteikumi Nr.930 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi".

Apsardzes tehniskās sistēmas ir līdzeklis, ko izmanto prettiesisku vai citādu apdraudējumu novēršanai personām, kustamai mantai, vērtībām un nekustamajam īpašumam. To neatbilstoša, nepamatota projektēšana, uzstādīšana, apkope un remonts var nodarīt būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī īpašumam. Ievērojot minēto, pakalpojumu - apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, to uzstādīšana, apkope un remonts, licencēšanā ir piemērojams Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas-piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

23.

Šautuvju izveidošana

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums.

MK 01.11.2011.noteikumi Nr.840 "Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi".

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Minētā pakalpojuma - šautuves izveidošana, licencēšana ir vērsta uz to, lai, pirms fiziska vai juridiska persona izveido šautuvi (šaušanas stendu) sev piederošā vai savā valdījumā esošā nekustamajā īpašumā, attiecīgā pašvaldība pārliecinātos, ka ir izpildītas visas prasības, kas piemērojamas, lai izveidotu šautuvi (šaušanas stendu).

Šautuvē (šaušanas stendiem) tiek izmantoti šaujamieroči un munīcija, kas ir pieskaitāmi pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, līdz ar to šaujamieroči un munīcijas neatbilstoša pielietošana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam.

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz augstāk minēto pakalpojumu licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

24.

Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu, realizācija (mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība)

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums.

MK 28.06.2011. noteikumi Nr.502 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) un Valsts policijas atļaujas komercdarbībai ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem un maksājama valsts nodeva".

MK 28.06.2011. noteikumu Nr.502 27.punkts nosaka, ka speciālās atļaujas (licences) tiek izsniegtas šādiem pakalpojumiem:
1) uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu ražošanai;
2) noteiktas klases uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu vairumtirdzniecībai;
3) noteiktas klases uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu mazumtirdzniecībai;
4) pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai ar noteiktas klases uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem;
5) cita veida komercdarbībai ar noteiktas klases uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas dod tiesības veikt speciālajā atļaujā (licencē) norādīto komercdarbību.

Uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskie izstrādājumi ir pieskaitāmi pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, līdz ar to, to neatbilstoša realizēšana, remonts vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam.

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz augstāk minēto pakalpojumu licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

25.

Pirotehnisko pakalpojumu sniegšana

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums.

MK 10.01.2012. noteikumi Nr.45 "Noteikumi par pirotehniķa sertifikāta iegūšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru".

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ka, lai persona būtu pilnvarota rīkoties ar 4.klases uguņošanas ierīcēm, T2 klases skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem vai P2 klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un izmantot tos, tai jāsaņem pirotehniķa sertifikāts.

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 19.panta ceturtā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek iegūts pirotehniķa sertifikāts.

Pirotehniķa sertifikāta saņemšana ir nepieciešama, lai pirms persona būtu pilnvarota rīkoties ar 4.klases uguņošanas ierīcēm, T2 klases skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem vai P2 klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un izmantot tos, attiecīgās valsts institūcijas pārliecinātos, ka persona ir saņēmusi attiecīgu izglītību apliecinošu dokumentu un uz personu neattiecas Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā noteiktie pirotehniķa sertifikāta izsniegšanas ierobežojumi.

Uguņošanas ierīces un skatuves pirotehniskie izstrādājumi ir pieskaitāmi pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, līdz ar to, to neatbilstoša realizēšana, remonts vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam.

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz augstāk minēto pakalpojumu licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

26.

Uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšana un komercizstāžu rīkošanaPirotehnisko izstrādājumu aprites likums.

MK 28.06.2011. noteikumi Nr.502 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) un Valsts policijas atļaujas komercdarbībai ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem un maksājama valsts nodeva".

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 14.pants nosaka, ka uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas un demonstrēšanas (izmantošanas) kārtību nosaka Ministru kabinets.

Speciālās atļaujas izsniegšanas nosacījumus uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu realizācijai, ražošanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai nosaka MK 28.06.2011. noteikumi Nr.502.

Attiecībā uz uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu realizācijas, ražošanas vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

27.

Pirotehnisko pakalpojumu sniegšana kinofilmu vai televīzijas raidījumu uzņemšanā, teātra uzvedumu iestudēšanā un izrādīšanā vai citu mākslas un izklaides pasākumu rīkošanā

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums.

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 16.panta devītā daļa nosaka Valsts policijas atļaujas izsniegšanas nepieciešamību juridiskajām personām, kuru darbības veids ir kinofilmu vai televīzijas raidījumu uzņemšana, teātra uzvedumu iestudēšana un izrādīšana vai citu mākslas un izklaides pasākumu rīkošana. Atļauja nepieciešama, lai iegādātos, glabātu un savā darbībā izmantotu 4.klases uguņošanas ierīces un T2 klases skatuves pirotehniskos izstrādājumus.

Ievērojot to, ka uguņošanas ierīces un skatuves pirotehnisko izstrādājumi ir pieskaitāmi pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, to neatbilstoša realizēšana un remonts var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam.

Ņemot vērā minēto, attiecībā uz augstāk minēto pakalpojumu licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

28.

Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, realizēšana, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadāšanāCivilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums.

MK 27.12.2011. noteikumi Nr.1000 "Speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība komercdarbībai ar sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm un valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība".

Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 10.panta pirmā daļa nosaka atļauju izsniegšanas nepieciešamību, lai nodarbotos ar spridzināšanas darbu veikšanu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanu, realizēšanu, eksportu, importu, tranzītu. Saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 10.panta trešo daļu speciālo atļauja (licence) tiek izsniegta: 1) spridzināšanas darbu veikšanai; 2) sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu realizēšanai; 3) sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanai.

Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums nenosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, līdz ar to minētais likums nav jāvērtē attiecībā uz grozījumu veikšanu saistībā ar "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu/nepiemērošanu.

Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nosaka MK 27.12.2011. noteikumi Nr.1000. Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 10.panta pirmā daļā minēto pakalpojumu licencēšana ir vērsta uz to, lai pirms komersants uzsāk sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu realizēšana un spridzināšanas darbu veikšanu, attiecīgās valsts iestādes pārliecinātos, ka ir izpildītas visas prasības, kas piemērojamas, lai uzsāktu minētās darbības. Sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ir pieskaitāmas pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, to neatbilstoša realizēšana un spridzināšanas darbu veikšana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam. Ievērojot minēto, attiecībā uz pakalpojumu - Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, realizēšana, licencēšanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

29.

Spridzināšanas darbu veikšana (atļauja attiecībā uz fiziskām personām)Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums.

MK 29.11.2011. noteikumi "Noteikumi par spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtība un apmēru".

Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 24.panta pirmā daļa nosaka sertifikāta izsniegšanas nepieciešamību fiziskām personām, lai veiktu spridzināšanas darbus un vadītu spridzināšanas darbus. Prasības augstāk minēto sertifikātu saņemšanai nosaka Ministru kabineta noteikumu "Spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas noteikumi, valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība par spridzinātāja sertifikāta vai spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu" projekts. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu projektu tiek izsniegts: spridzinātāja sertifikāts un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāts.

Spridzinātāja un spridzinātāja un spridzināšanas darbu vadītāja sertificēšana ir vērsta uz to, lai, pirms fiziskā persona uzsāk darbību - spridzināšanas darbu veikšana, vai šo darbu vadīšana, attiecīgās valsts institūcijas pārliecinātos, ka persona ir saņēmusi attiecīgu izglītību apliecinošu dokumentu un uz personu neattiecas Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā noteiktie spridzinātāja vai spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas ierobežojumi.

Ja, komersants vēlas nodarboties ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā minētajiem komercdarbības veidiem, tai nepieciešams saņemt ne tikai speciālo atļauju (licenci), atbilstoši Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 10.panta pirmajai daļai, bet arī pieņemt darbā personu, kurai ir spridzinātāja sertifikāts un personu, kura ir saņēmusi spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātu.

Tā kā sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ir pieskaitāmas pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, to neatbilstoša realizēšana un spridzināšanas darbu veikšana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam. Ievērojot minēto, attiecībā uz spridzinātāja un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas procedūru ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

30.

Spridzināšanas darbu veikšana (atļauja attiecībā uz juridiskām personām)Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likums.

MK 03.01.2012. noteikumi Nr.25 "Noteikumi par spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību".

Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma 16.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par spridzināšanas darbu saskaņošanas un veikšanas kārtību, kā arī šo darbu veikšanas ierobežojumiem" attiecīgās institūcijas sniedz atļauju spridzināšanas darbu veikšanai. Atļaujas saņemšana spridzināšanas darbu veikšanai ir vērsta uz to, lai, pirms spridzināšanas darbu uzsākšanas attiecīgās valsts institūcijas pārliecinātos, ka ir izpildītas visas prasības, kas piemērojamas, lai uzsāktu minēto pakalpojumu sniegšanu. Tā kā sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises ir pieskaitāmas pie paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, to neatbilstoša realizēšana un spridzināšanas darbu veikšana var nodarīt tūlītēju būtisku kaitējumu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī videi vai īpašumam. Ievērojot minēto, attiecībā uz spridzināšanas darbu saskaņošanu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošanu.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams.

Izglītības un zinātnes ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

31.

Vispārējā izglītība

Izglītības likums.

Vispārējās izglītības likums.

MK 23.11.2004. noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība".

MK 14.07.2009. noteikumi Nr.775 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība".

Izglītības iestādes dibinātājs vai tā pilnvarota persona mēneša laikā pēc izglītības iestādes dibināšanas iesniedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā izglītības iestādes reģistrācijas iesniegumu.

Lēmumu par izglītības iestādes reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikšanu Izglītības kvalitātes valsts dienests pieņem mēneša laikā (koledžām — divu mēnešu laikā) pēc iesnieguma un visu Izglītības likuma 24.panta trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas.

Izglītības likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka izglītības programmas (tai skaitā, arī studiju programmas) akreditācija ir tiesību iegūšana izglītības iestādei (tai skaitā, augstskolai un koledžai) izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Izglītības nozarē licenču izsniegšana vai anulēšana nav tikai formāls process, bet ir komplicēts administratīvu procesu un izvērtēšanas kopums. Papildus tam reģistrācija un licencēšana ir kvalitātes sākotnējais novērtējums, kas nodrošina arī turpmāku kvalitātes novērtēšanas un nodrošināšanas sistēmu. Piemērojot "klusēšanas -piekrišanas" principu, pastāv risks ierobežot privātpersonas (pakalpojuma saņēmēja) tiesības, jo bez atbilstoša saskaņojuma pastāv apdraudējuma risks izglītojamiem kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanai un pakalpojuma sniedzējam - korektu priekšlikumu sniegšanai, lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti.

Ņemot vērā, ka IZM kompetencē esošajās pakalpojumu nozarēs atļauju izsniegšana (reģistrēšana, akreditācija, licencēšana) atļaujas pieteicējam atbilst Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā noteiktajam izņēmumam, proti, sniedzot izglītības pakalpojumus, kas neatbilst noteiktiem izglītības standartiem un kvalitātei, sabiedrībai var rasties tūlītējs interešu apdraudējums, maksājot un iegūstot neatbilstošu izglītību, "klusēšanas - piekrišanas" princips izglītības pakalpojumu jomā nav piemērojams.

32.

Profesionālā izglītība

Izglītības likums.

Vispārējās izglītības likums.

MK 23.11.2004. noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība".

MK 14.07.2009. noteikumi Nr.775 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība".

33.

Augstākā izglītībaIzglītības likums.

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība".

34.

ZinātneZinātniskās darbības likums.

35.

SportsSporta likums.

MK 08.12.2009. noteikumi Nr.1396 "Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība".

MK 26.01.2010. noteikumi Nr.77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām".

36.

JaunatneJaunatnes likums.

MK 16.12.2008. noteikumi Nr.1047 "Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība".

MK 15.03.2011. noteikumi Nr.188 "Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām".

Labklājības ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

37.

Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanaBezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums.

MK 03.07.2007. noteikumi Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība".

Komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus licencē norādītajā valstī vai valstīs, ja ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.

Komersants, kas vēlas saņemt licenci, iesniedz aģentūrā iesniegumu licences saņemšanai.

Lēmumu par licences izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt licenci, ja nav ievērotas MK 03.07.2007. noteikumos Nr.458 minētās prasības, aģentūra atbilstoši Administratīvā procesa likumam pieņem mēneša laikā pēc pretendenta iesnieguma saņemšanas.

Pakalpojumam darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana piemērojams "klusēšanas - piekrišanas" princips.

Nepieciešami grozījumi MK 03.07.2007. noteikumos Nr.458.

38.

Sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

MK 20.11.2008. noteikumi Nr. 951 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā".

Sociālos pakalpojumus atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (17. pants).

Lai reģistrētu pakalpojumu sniedzēju, privātpersona, valsts vai pašvaldību institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz LM iesniegumu sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanai. Mēneša laikā LM pieņem lēmumu par pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanu vai par atteikumu reģistrēt pakalpojumu sniedzēju, ja nav ievērotas MK 20.11.2008. noteikumos Nr. 951 minētās prasības.

Attiecībā uz minēto pakalpojumu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana ir iespējama. Nepieciešami grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un izstrādājami jauni MK noteikumi, kuri reglamentē sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

39.

Kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses)Darba aizsardzības likums.

MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību".

Lai veiktu darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos, kompetentam speciālistam nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas (profesionālā augstākā izglītība) darba aizsardzībā atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai.

Darba aizsardzības vecākais speciālists, kurš ieguvis nepieciešamo izglītību, ko apliecina attiecīgs dokuments, ir pielīdzināms kompetentam speciālistam un ir tiesīgs veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos piecus gadus no izglītību apliecinošā dokumenta izdošanas dienas.

Pēc minētā termiņa beigām darba aizsardzības vecākais speciālists lai iegūtu kompetenta speciālista sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci darba aizsardzības jautājumos, vēršas personāla sertificēšanas institūcijā iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus.

Noteiktā kārtībā akreditēta personāla sertifikācijas institūcija organizē pretendenta zināšanu un spēju pārbaudi un novērtē viņa kompetences atbilstību sertifikācijai pieteiktajā jomā. Personām, kuras ir nokārtojušas sertifikācijas eksāmenu, personāla sertifikācijas institūcija izsniedz kompetentā speciālista sertifikātu.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pretlikumīga kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos darbība, nenovēršot darba vides riskus vai nemazinot to ietekmi uz nodarbinātajiem, var radīt tūlītēju sabiedrības interešu apdraudējumu, "klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

40.

Kompetento institūciju pakalpojumi darba aizsardzības jautājumosDarba aizsardzības likums.

MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību".

Kompetentas institūcijas darba aizsardzības jautājumos statusu var iegūt komersants, kas ir ieguvis kvalitātes sistēmu sertifikātu, nodarbina vismaz vienu darba aizsardzības vecāko speciālistu un arodslimību ārstu, ir apdrošinājis civiltiesisko atbildību kā arī atbilst citām MK 08.09.2008. noteikumu Nr.723 prasībām. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, Labklājības ministrijas izveidota komisija pieņem lēmumu par kompetentas institūcijas statusa piešķiršanu.

Attiecībā uz minēto pakalpojumu "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana ir iespējama, nepieciešami grozījumi MK 08.09.2008. noteikumos Nr.723.

Satiksmes ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

41.

Transportlīdzekļu vadītāju apmācība (autoskolas)

Ceļu satiksmes likums.

MK 13.04.2010. noteikumi Nr.358 "Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām".

Transportlīdzekļu vadītājus drīkst apmācīt komersanti un izglītības iestādes, kuras ir saņēmušas mācību karti.

Lai saņemtu mācību karti, autoskola iesniedz iesniegumu (CSDD.

CSDD pārbauda mācību telpu atbilstību MK 13.04.2010. noteikumu Nr.358 3.pielikumā noteiktajām prasībām un sastāda aktu.

CSDD mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz mācību karti vai atsaka to izsniegt. Mācību karti atsaka izsniegt, ja mācību telpas neatbilst noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz minēto pakalpojumu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana ir iespējama, nepieciešami grozījumi Ceļu satiksmes likumā un MK 13.04.2010. noteikumos Nr.358.

42.

Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībaCeļu satiksmes likums.

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.876 nosaka transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības vietu reģistrācijas kārtību, prasības transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības un tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību.

Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersants iesniedz CSDD iesniegumu un nepieciešamos dokumentus.

CSDD reģistrē komersanta tirdzniecības vietu un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību komersants novieto klientiem redzamā vietā.

Attiecībā uz minēto pakalpojumu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana ir iespējama, nepieciešami grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.876.

43.

Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare)Likums "Par aviāciju".

MK 17.06.2008. noteikumi Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum".

Lidlauka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz pieeju tirgum, lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām, ja tas ir saņēmis Civilās aviācijas aģentūras apliecinājumu par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai.

Virszemes pakalpojumu sniegšana bez pienācīga izvērtējuma, kam seko atbilstošs saskaņojums, var tieši apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī radīt ilgstošu negatīvu ietekmi uz vidi.

"Klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošanu nepieļauj tas, ka:

1. lidlauku pakalpojumus sniedz galvenokārt lidostas slēgtajā zonā, kur nepieciešams saņemt īpašas caurlaides, turklāt jāievēro muitas un robežsardzes prasības;

2. pakalpojumus var ierobežot, ņemot vērā drošības prasības, lidlauka jaudu un pieejamo platību;

3. lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots;

4. Padomes direktīva 96/67/EL par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās Preambulas 22.punktā nosaka, ka "lai lidostas varētu veikt savas infrastruktūras pārvaldību un garantēt drošību lidostā, kā arī aizsargāt apkārtējo vidi un izpildīt spēkā esošos sociālos noteikumus, dalībvalstīm ir jāapstiprina lidlauka pakalpojumu sniegšana; tā kā šā apstiprinājuma saņemšanas kritērijiem jābūt objektīviem, atklātiem un nediskriminējošiem."

Attiecībā uz minēto pakalpojumu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana nav iespējama,

Tieslietu ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

Noteikumu projekta īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai izstrāde

44.

(Zvērinātu) advokātu pakalpojumiAdvokatūras likums.

Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

MK 20.07.2004. noteikumi Nr.609 " Noteikumi par advokāta eksāmena maksu ".

Saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma 39.pantu persona, kura vēlas iestāties advokātu skaitā, iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniegumu un attiecīgus dokumentus, apliecinot, ka viņa uzņemšanai nav Latvijas Republikas Advokatūras likumā minēto šķēršļu.

Ja pretendents atbilst Latvijas Republikas Advokatūras likuma prasībām, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pielaiž viņu pie advokāta eksāmena kārtošanas.

Ja pretendents ir nokārtojis advokāta eksāmenu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzņem viņu advokātu skaitā, nosakot, pie kuras apgabaltiesas advokāts darbosies un kuras tiesas darbības teritorijā tam būs praktizēšanas vieta.

Pēc zvēresta nodošanas advokāts ir iekļaujams advokātu sarakstā (zvērestu pieņem Augstākās tiesas priekšsēdētājs).

Advokatūras likuma 121.pants nosaka, ja ES dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (ES dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē ES dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā un izsniedz apliecību (sertifikāts) ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu reģistrācijai Latvijā, kas ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

Ņemot vērā advokāta statusa un tā iegūšanas īpatnības (tiesu sistēmai piederīga persona, advokāta zvērests), tiesības un pienākumus (konfidencialitātes princips, tiesības aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses, vākt pierādījumus, vākt informāciju, kas saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā arī saņemt šo dokumentu norakstus), advokāta statusa iegūšanas procedūrai un darbībai "klusēšanas - piekrišanas" princips nav piemērojams, jo piemērojot šādu principu advokāta darbības uzsākšanai un veikšanai bez atbilstoša saskaņojuma varētu būt ilgstoša negatīva ietekme Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 1.panta 10.punktā noteiktajās sabiedrības interešu aizsardzības jomās, īpaši, sabiedriskās kārtības un drošības, komercdarījumu aizsardzības, krāpniecisko darījumu apkarošanas, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzības interesēs, piem., piemērojot "klusēšanas - piekrišanas" principu, advokāts nevarētu uzsākt praktizēt, jo tam nebūtu ne apliecības, ne vienošanās (stingras uzskaites dokuments, kuru izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome), ne orderu, kas ir par pamatu advokāta tiesībām klienta pilnvarojumā sniegt juridisko palīdzību; tāpat neviena institūcija Latvijā nereģistrē un nepārrauga citu juristu, kuri nav advokāti darbu, tādejādi negarantējot kvalitatīvas juridiskās palīdzības nodrošināšanu klientam utml.

45.

Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki)Ģeotelpiskās informācijas likums.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums.

Zemes ierīcības likums.

MK 01.11.2010. noteikumi Nr.1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā".

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29.panta ceturtajai daļai, Zemes ierīcības likuma 4.panta ceturtajai daļai un Ģeotelpiskās informācijas likuma 23.panta ceturtajai daļai un ģeodēzisko, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic personas, kuras sertificētas atbilstoši MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1011.

Atbilstoši noteikumu Nr.1011. 16.punktam persona ir tiesīga saņemt sertifikātu, ja viņa atbilst noteikumos noteiktajām prasībām, ir nokārtojusi sertificēšanas pārbaudi (eksāmenu) un samaksājusi valsts nodevu. Lēmumu per sertifikāta piešķiršanu pieņem pēc sertificēšanas pārbaudes, ja tā ir nokārtota.

Informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem sertificēšanas institūcija reģistrē Ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā, kura informācija ir publiski pieejama.

Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 32. pantu zvērināts mērnieks ir reglamentēta profesija (saskaņā ar jaunāku likumu - Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 29.pantu, - zemes kadastrālo uzmērīšanu veic sertificētas personas, nevis zvērināti mērnieki, kas pēc būtības nemaina nostādni par to, ka šī ir sabiedriski nozīmīga profesija, kas reglamentējama. Ir uzsākts darbs pie likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" grozījuma projekta izstrādes). Līdz ar to mērnieka profesija ir viena no reglamentētajām profesijām. Saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 2. panta pirmās daļas 1. un 4. punktu šā likuma mērķis cita starp ir nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību, kā arī veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, reglamentējot (pārbaudot profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem) tās profesijas, kuru profesionālā darbība saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību. Mērnieka sagatavotie tehniskie dokumenti robežu nostiprināšanā apvidū ir pamatdokuments nekustamā īpašuma formēšanā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanā zemesgrāmatā. Savukārt mērniecības kļūda vai nepareizi noformēti tehniskie dokumenti, vai procesuālās kārtības neievērošana var radīt vienai vai vairākām personām nelabvēlīgas sekas – īpašuma tiesību aizskārumu. Vienlaikus mērniekam ir normatīvajos aktos noteiktas tiesības pieņemt lēmumus dažādās robežu nesakritības un strīdus situācijās, kas skar gan privātpersonu, gan publisko personu īpašuma apjomu.

Ņemot vērā minēto, pakalpojumam - zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki) nav iespējama "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošana.

Minētais ir pamatots ar likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" un MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" regulējumu.

46.

Nekustamā īpašuma vērtētāju darbībaHipotekāro ķīlu zīmju likums.

MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".

Saskaņā ar Hipotekāro ķīlu zīmju 15.pantu ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.

Normatīvajos aktos nav noteikti citi, Hipotekāro ķīlu zīmju likuma 15.pantā neminēti, gadījumi, kuros personai ir nepieciešams saņemt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.

Saskaņā ar MK 09.12.2002. noteikumu Nr.534 2.punktu sertifikātu, kas apliecina personas kvalifikāciju profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izsniedz pēc Finanšu ministrijas ieteikuma Ministru kabineta pilnvarotas sertificēšanas institūcijas. Personas, kas ir saņēmušas minēto sertifikātu tiek reģistrētas sertificēto personu reģistrācijas žurnālā, kura ieraksti ir publiski un jebkurai personai pieejami bez maksas. Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu pieņem pēc personas iesniegto dokumentu atbilstības MK 09.12.2002. noteikumu Nr.534 prasībām izvērtējuma un personas nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudes eksāmena nokārtošanas.

Ņemot vērā minēto, pakalpojumam nekustamā īpašuma vērtētāju darbība ir iespējama "klusēšanas - piekrišanas" principa piemērošana.

47.

Maksātnespējas administratoru darbība

Maksātnespējas likums.

Maksātnespējas procesa administratora sertifikāta nepieciešamība noteikta Maksātnespējas likuma 16.panta pirmajā daļā. Lai administrators spētu pildīt Maksātnespējas likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas vērsti uz maksātnespējas subjekta maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa sekmīgu un likumīgu administrēšanu, ir nepieciešams iegūt kompleksas zināšanas un kvalifikāciju, ņemot vērā, ka maksātnespējas tiesības aptver gan jurista, gan ekonomista kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas.

Lai persona kļūtu par administratoru, tai jāievēro un jāatbilst noteiktām prasībām (jānoklausās administratoru pretendentu apmācības kurss, jāatbilst likumā noteiktām prasībām un eksāmena darba vērtēšanā jāiegūst vismaz minimāli noteiktā punktu summa, lai eksāmens būtu nokārtots), kas piešķir personai tiesības veikt administratora pienākumus. Šādas prasības ir izvirzītas, lai nodrošinātu augsti kvalificētu un profesionālu speciālistu – administratoru darbību maksātnespējas jomā, ņemot vērā administratora augsto atbildības līmeni un to, ka administrators darbojas kreditoru interesēs, pārņem un realizē maksātnespējas subjekta jeb parādnieka mantu, kā arī realizē citas būtiskas Maksātnespējas likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par veiktās darbības profesionalitāti un kvalitāti.

Administratoru sertificēšanai nav iespējams piemērot "klusēšanas – piekrišanas" principu, ievērojot apstākli, ka šāda principa piemērošana varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības intereses.

Pieļaujot ar normatīvo aktu grozījumiem situāciju, ka administrators iegūst sertifikātu tikai tā iemesla dēļ, ka sertifikāta izdevējiestāde nav nodrošinājusi laicīgi šīs personas eksāmena rezultātu novērtēšanu, var aizskart kreditoru tiesības un intereses, jo atklājot, ka attiecīgajam administratoram tomēr sertifikāts nebija piešķirams un atņemot šo sertifikātu caur uzraudzības pasākumiem, nevarēs novērst šī administratora paveiktās aktivitātes, patērēto laiku, mantas vērtības krišanos utt. Administratora pilnvaru lielais apjoms un kreditoru interešu ievērošanas atkarība no administratora darbības liecina, ka bez sertifikāta administratora darbība rada tūlītēju risku un apdraudējumu kreditoriem, un šādas darbības rezultātā radušās negatīvās sekas nevarēs novērst ar administratoru kontroles un uzraudzības pasākumiem – uzraudzības gadījumā administrators vairs neturpinās savu darbību, bet maksātnespējīgā subjekta kreditori cietīs zaudējumus.

Minētās negatīvās sekas var atstāt ilgstošu negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi – ja administratora darbības rezultātā tiek pazudināti maksātnespējas subjekta aktīvi un negatīvi ietekmētas kreditoru intereses, paildzinās maksātnespējas procesa ilgums, kas attiecīgi nozīmē, ka maksātnespējīgās juridiskās personas netiek izslēgtas no aprites, netiek uzlabota un stabilizēta saimnieciskās darbības vide valstī, palielinās saimnieciskās darbības veicēju ikdienas risks, ka potenciālais partneris ir maksātnespējīgs; maksātnespējīgā subjekta aktīvi neatgriežas saimnieciskajā vidē, tādējādi bremzējot uzņēmējdarbības vides attīstību; maksātnespējīga subjekta manta zaudē tās vērtību, tādējādi apdraudot kreditoru maksātspēju un aktivitāti uzņēmējdarbībā.

"Klusēšanas – piekrišanas" princips nav piemērojams.

48.

Tiesu eksperta pakalpojumiTiesu ekspertu likums.

MK 10.06.2008. noteikumi Nr.427 "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība".

Lai persona varētu kļūt par tiesu ekspertu un veikt tiesu ekspertīzes, tai ir jāatbilst Tiesu ekspertu likumā noteiktajiem tiesu ekspertu kandidātu kritērijiem, kā arī jānokārto sertifikācijas pārbaudījums. Ja persona tiesu eksperta sertifikācijas pārbaudījumu nokārto, tai tiek izsniegts tiesu eksperta sertifikāts un atbilstoši Tiesu ekspertu likuma 4.pantā noteiktajam informācija par šo sertificēto tiesu ekspertu tiek iekļauta tiesu ekspertu reģistrā, kas ir publisks reģistrs un kurā iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī.

Tādējādi secināms, ka likumdevējs ir noteicis gan īpašas prasības, gan kārtību, kādā pārbaudāmas tiesu ekspertu kandidātu zināšanas, ar mērķi nodrošināt tiesu ekspertu atzinumu kvalitāti, kas lietās, kurās ir nepieciešamas speciālas (eksperta) zināšanas, ir priekšnosacījums taisnīgam un pamatotam tiesas nolēmumam. Tiesu eksperta sertifikāts ir dokuments, kas apliecina eksperta kā tiesu ekspertīžu veicēja kvalifikāciju un kompetenci. Minētais dokuments var tikt piešķirts tikai pamatojoties uz pozitīvu vērtējumu sertifikācijas eksāmenā. Tātad bezdarbība vai klusēšana kā tiesību radīšanas veids šajā gadījumā netiek pieļauta pēc būtības. Minētā procedūra reglamentēta arī ar normatīvajiem aktiem – Tiesu ekspertu likumu, MK 10.06.2008. noteikumiem Nr.427.

Arī atkārtotas sertifikācijas gadījumā (resertifikācija), tiek analizēta eksperta iepriekšējā darbība, katru aktivitāti novērtējot ar plus vai mīnus punktiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (MK 10.06.2008. noteikumi Nr.427). Lēmumu par jauna sertifikāta izsniegšanu pieņem, ja tiesu eksperts saņēmis ne mazāk par 120 punktiem, no kuriem vismaz 25 punkti ir piešķirti par minimālo ekspertīžu skaitu. Ņemot vērā, ka aktivitāšu novērtējums nav atraujams no lēmuma par resertifikācijas rezultātu, tad atzīstams, ka arī attiecībā uz resertifikācijas rezultātu nav piemērojams "klusēšanas – piekrišanas" princips.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka, pieņemot nepamatotu un prettiesisku tiesas nolēmumu, var rasties tūlītējs sabiedrības interešu apdraudējums, "klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

Veselības ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

49.

Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanaĶīmisko vielu likums.

MK 13.04.2010. noteikumi Nr.350 "Kārtība, kādā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniedzējs paziņo par komercdarbības uzsākšanu".

Pirms komercdarbības uzsākšanas – dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas – komersants Veselības inspekcijā iesniedz iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši MK 13.04.2010.noteikumiem Nr.350.

Veselības inspekcija pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas informē komersantu, ja iesniegums nav aizpildīts atbilstoši šo noteikumu pielikumā norādītajam paraugam, ir aizpildīts nepilnīgi vai nav pievienoti nepieciešamie dokumenti. Pēc Veselības inspekcijas norādīto trūkumu novēršanas komersants iesniegumu var iesniegt atkārtoti. Ja komersants mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas nav saņēmis Veselības inspekcijas iebildumus par to, ka iesniegums nav aizpildīts noteikumos paredzētajā kārtībā, uzskatāms, ka komersants ir izpildījis Ķīmisko vielu likuma 9.panta astotajā daļā minēto pienākumu.

"Klusēšanas – piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam ir piemērojams un ir iestrādāts MK 13.04.2010. noteikumos Nr.350.

50.

Ar prekursoru apriti saistīti pakalpojumi

Likums "Par prekursoriem".

MK 21.12.2010. noteikumi Nr.1142 "Operatoru reģistrēšanas un licencēšanas kārtība".

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) darbībai ar 1.kategorijas prekursoriem, operators iesniedz Zāļu valsts aģentūrā iesniegumu.

Zāļu valsts aģentūra novērtē iesniegtos datus un dokumentus, pārliecinās, vai iesniegums speciālās atļaujas (licences) saņemšanai atbilst MK 21.12.2010. noteikumu Nr.1142 2.punktā minētajiem nosacījumiem, un pēc attiecīgajā objektā Veselības inspekcijas veiktās pārbaudes rezultātiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu uz nenoteiktu laiku vai par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci), ja nav ievērotas normatīvajos aktos par prekursoru apriti minētās prasības.

Lai saņemtu operatora reģistrācijas karti darbībai ar 2. un 3.kategorijas prekursoriem, izņemot gadījumus, ja reģistrēšana nav nepieciešama saskaņā ar regulas Nr. 1277/2005 14.pantu un likuma "Par prekursoriem" 4.pantu, operators iesniedz Zāļu valsts aģentūrā iesniegumu.

Zāļu valsts aģentūra pārliecinās, vai iesniegums reģistrācijas kartes saņemšanai atbilst noteikumu minētajiem nosacījumiem, novērtē iesniegtos datus un dokumentus un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par reģistrācijas kartes izsniegšanu uz nenoteiktu laiku vai par atteikumu izsniegt reģistrācijas karti, ja nav ievērotas normatīvajos aktos par prekursoru apriti minētās prasības.

Ņemot vērā, ka uz minēto pakalpojumu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā minētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošanu, jo prettiesiska darbība (nokļūšana nelegālā apritē) ar 1.kategorijas prekursoriem var radīt tūlītēju sabiedrības interešu apdraudējumu - sabiedrības veselības un vides kaitējumu.

"Klusēšanas – piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

51.

Atkritumu apsaimniekošanaAtkritumu apsaimniekošanas likums.

MK 13.09.2011. noteikumi Nr.703 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību".

Attiecīgā joma ir saistīta ar kaitējuma videi ierobežošanu, tā skar sabiedrības intereses kopumā, tostarp trešo personu intereses, kā norādīts Pakalpojumu direktīvas 4.panta 8.apakšpunktā un 13.panta 4.punktā. Piemēram, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarē sniedzamie pakalpojumi ir tieši saistīti ar risku pakalpojumu saņēmēju veselībai. Vides jomas specifika apgrūtina "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošanu. Tādējādi atļauju piešķiršana vides jomā nav veicama saskaņā ar "klusēšanas – piekrišanas" principu.

Vides aizsardzības likuma 3.pants nosaka vides aizsardzības principus valstī, kas atbilstoši šā panta pirmajai daļai ietver šādus nosacījumus:

(1) Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot šādus vides aizsardzības principus:

1) princips "piesārņotājs maksā" — persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu;

2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;

3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;

4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.

Minētie principi cita starpā tiek īstenoti caur noteiktu veidu atļauju/licenču izsniegšanu operatora veiktām darbībām. Vides aizsardzības jomā atļaujas/licences ir komplekss administratīvs akts: ir atļaujas sadaļa (viena lapa) un darbības veikšanas nosacījumu sadaļa. Līdz ar to nav iedomājama jaunas atļaujas izsniegšana klusēšanas piekrišanas procedūrā. Jebkurā gadījumā darbība nav īstenojama bez nosacījumu sadaļas.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu jomu reglamentējošo atļauju izsniegšanu, pārskatīšanu vai darbības termiņa pagarināšanu nav piemērojams atļaujām vides aizsardzības jomā kopumā.

52.

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanaLikums "Par piesārņojumu".

MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

53.

Ūdens resursu apsaimniekošanaŪdens apsaimniekošanas likums.

MK 23.12.2003. noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju".

54.

Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai)Likums "Par piesārņojumu".

MK 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

55.

Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkosLikums "Par zemes dzīlēm".

MK 06.09.2011. noteikumi Nr.696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība".

56.

Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā aukstuma aģentiemĶīmisko vielu likums.

MK 15.04.2003. noteikumi Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem".

MK 03.04.2007. noteikumi Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem".

MK 12.07.2011. noteikumi Nr.563 "Noteikumi par īpašiem ierobežojumiem un aizliegumiem attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm".

57.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības (norādītas likuma 2.pielikumā)Likums "Par piesārņojumu".

MK 22.04.2004. noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība".

58.

Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībāDabas resursu nodokļa likums.

MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju".

59.

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas RepublikāAtkritumu apsaimniekošanas likums.

Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību".

MK 13.12.2011 noteikumi Nr.960 "Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus un izsniedz licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā, kā arī par valsts nodevas likmi par licenci metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai un valsts nodevas maksāšanas kārtību".

Zemkopības ministrija

Nr.p.k.

Pakalpojums

Normatīvie akti

"Klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešana

60.

Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanaAugu aizsardzības likums.

MK 27.07.2010. noteikumi Nr.682 "Noteikumi par speciālajām atļaujām (licencēm) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai".

Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Ir šādi speciālo atļauju (licenču) veidi:

- speciālā atļauja (licence) pirmās, otrās un trešās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai;

- speciālā atļauja (licence) trešās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai.

Speciālā atļauja (licence) nepieciešama katrai augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vai uzglabāšanas vietai.

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), komersants samaksā valsts nodevu un iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu.

Dienests lēmumu pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas un triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta lēmumu komersantam.

Augu aizsardzības līdzekļu (lielākoties ķīmisku) aprite, tai skaitā arī izplatīšana, var būt saistīta gan ar tūlītēju risku un apdraudējumu konkrētai sabiedrības daļai, gan var atstāt ilgstošu negatīvu ietekmi gan uz vidi, gan tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai. Piemēram, pirms speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas tiek pārbaudītas augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un uzglabāšanas vietas, tādējādi novēršot situāciju, ka ķīmiskie līdzekļi tiek glabāti un izplatīti tam nepiemērotos apstākļos, kā arī tiek pārbaudīts, vai tirdzniecības vietā ir pieejams darbinieks, kurš ir tiesīgs sniegt konsultācijas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī iespējamo cilvēku veselības un vides apdraudējumu, lietojot attiecīgos līdzekļus.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana nav piemērojams.

61.

Traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība

Ceļu satiksmes likums.

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.897 "Noteikumi par traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību".

Komersants, kas vēlas nodarboties ar traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecību, ierīko tirdzniecības vietu un reģistrē to valsts aģentūrā "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra".

Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersants aģentūrā iesniedz iesniegumu.

Aģentūra piecu darbdienu laikā pēc MK 18.12.2007. noteikumu Nr.897 10. un 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas reģistrē komersanta tirdzniecības vietu un izsniedz komersantam tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību. Tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību komersants novieto klientiem redzamā vietā.

Pakalpojumam traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība ir iespējama "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana, nepieciešami grozījumi Ceļu satiksmes likumā un MK 18.12.2007. noteikumos Nr.897.

62.

Traktortehnikas vadītāju apmācībaCeļu satiksmes likums.

MK 02.03.2010. noteikumi Nr.206 "Noteikumi par prasībām komersantiem, izglītības iestādēm un speciālistiem, kuri nodrošina traktortehnikas vadītāju apmācību, traktortehnikas vadītāju apmācības programmām, kā arī apmācību kontroles kārtību".

Traktortehnikas vadītājus ir tiesības sagatavot izglītības iestādei, ja tā atbilst šādām prasībām:
- izglītības iestāde ir saņēmusi attiecīgu mācību atļauju (1.pielikums);
- izglītības iestādes darbību reglamentējošā dokumentā (nolikumā, statūtos) vai izglītības programmā paredzēta traktortehnikas vadītāju sagatavošana.

Mācību atļauju izsniedz Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izveidota komisija.

Lai saņemtu mācību atļauju, izglītības iestāde aģentūrā iesniedz iesniegumu.

Aģentūra nedēļas laikā pēc MK 02.03.2010. noteikumu Nr.206 4.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda mācību materiālās bāzes atbilstību noteikumu prasībām un sastāda mācību materiālās bāzes pārbaudes aktu.

Pakalpojumam traktortehnikas vadītāju apmācība "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana ir iespējama, nepieciešami grozījumi Ceļu satiksmes likumā un MK 02.03.2010. noteikumos Nr.206.

63.

Veterinārfarmaceitiskā darbība

- veterināro zāļu izplatīšana;

- veterinārās aptiekas atvēršana (darbība);

- veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana darbība).

Farmācijas likums.

Likums "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību".

MK 11.01.2011. noteikumi Nr.35 "Kārtība, kādā izsniedzamas, apturamas, pārreģistrējamas un anulējamas speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai".

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) veterināro zāļu ražošanai, persona, uz kuras vārda paredzēts izsniegt speciālo atļauju, iesniedz dienestā iesniegumu (1.pielikums) speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai vai pārreģistrēšanai veterināro zāļu ražošanai vai importēšanai. Iesniegumam pievieno tajā norādītos dokumentus. Lēmumu par minēto speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, apturēšanu, pārreģistrēšanu un anulēšanu pieņem Pārtikas un veterinārais dienests pēc tam, kad ir novērtēta veterināro zāļu ražotāja, importētāja vai izplatītāja atbilstība veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Pakalpojumam veterinārfarmaceitiskā darbība "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana nav iespējama.

"Klusēšanas-piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Veterināro zāļu ražošana un importēšana pieļaujama tikai pēc kompetentās iestādes veiktas pārbaudes uzņēmumā un atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtēšanas. Licenču izsniegšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, novērst iespējamos riskus dzīvnieku veselībai un dzīvībai un arī cilvēku dzīvībai un veselībai, jo veterinārās zāles tiek lietotas arī produktīvajiem dzīvniekiem, kurus izmanto pārtikā.

64.

Veterinārā darbībaVeterinārmedicīnas likums.

MK 21.12.2010. noteikumi Nr.1173 "Kārtība, kādā izsniedz, pagarina un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu un reģistrē sertificēto personu un veterinārmedicīniskās prakses vietu".

Lai saņemtu veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu, pretendents, izņemot personu, kura veterinārmedicīnisko izglītību un veterinārārsta kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, Latvijas Veterinārārstu biedrībā iesniedz iesniegumu.

Sertifikācijas komisija izvērtē iesniegtos dokumentus un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu.

Pakalpojumam veterinārā darbība "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešana nav iespējama.

"Klusēšanas-piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu nav iespējams izsniegt, nenovērtējot attiecīgās personas zināšanas un kompetenci. Praktizējoša veterinārārsta darbība saistīta ar dzīvnieku (arī produktīvo) ārstēšanu, dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu (tostarp, tādu slimību, ar kurām var inficēties arī cilvēki).

65.

Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbībaDzīvnieku aizsardzības likums.

Veterinārmedicīnas likums.

MK 16.05.2006. noteikumi Nr.407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā".

Dzīvnieku patversmes vai viesnīcas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir reģistrējusies Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Reģistrācijas veikšanai patversmes vai viesnīcas īpašnieks iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu.

Dienests 10 darbdienu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas pārbauda patversmi vai viesnīcu.

Ja patversme vai viesnīca atbilst MK 16.05.2006. noteikumu Nr.407 prasībām, dienests datus par patversmi vai viesnīcu ievada dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un informē par to vietējo pašvaldību.

"Klusēšanas-piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Dzīvnieku patversmju un viesnīcu darbības uzsākšana nav pieļaujama bez iepriekšējas kompetentās iestādes veiktas pārbaudes un atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtēšanas. Minētajiem uzņēmumiem jānodrošina dzīvnieku labturības prasību ievērošana un jānovērš iespējamie riski cilvēku un dzīvnieku veselībai un dzīvībai, īpaši dzīvnieku patversmēs, kur nonāk arī slimi dzīvnieki, kas var būt inficēti ar cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgu slimību izraisītājiem.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība nav piemērojams.

66.

Dzīvnieku kapsētu darbībaVeterinārmedicīnas likums.

MK 29.09.2009. noteikumi Nr.1114 "Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām".

Lai dzīvnieku kapsētu reģistrētu Pārtikas un veterinārajā dienestā, dzīvnieku kapsētas valdītājs attiecīgajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstiski (papīra vai elektroniska dokumenta formā) iesniedz iesniegumu

Dienests, saņemot minēto iesniegumu un informāciju par ekspluatācijā pieņemtām būvēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedz informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtību, kādā šī informācija ir pieejama, dzīvnieku kapsētai piešķir reģistrācijas numuru, iekļauj to valsts veterināro uzraudzības objektu reģistrā un rakstiski paziņo dzīvnieku kapsētas valdītājam par dzīvnieku kapsētas reģistrāciju.

"Klusēšanas-piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Dzīvnieku kapsētas darbības uzsākšana nav pieļaujama bez iepriekšējas kompetentās iestādes veiktas pārbaudes attiecīgajā teritorijā un atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtēšanas. Minētajā jomā veicamā darbība saistīta ar iespējamiem riskiem cilvēku un dzīvnieku veselībai, jo dzīvnieku kapsētā var tikt apglabāti arī dzīvnieki, kuri miruši no infekcijas slimībām (tostarp, tādām, ar kurām var saslimt arī cilvēki).

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu dzīvnieku kapsētu darbība nav piemērojams.

67.

Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšanaDzīvnieku barības aprites likums.

MK 30.06.2009. noteikumi Nr.730 "Dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas un atzīšanas kārtība".

Par uzņēmumu, kas nodarbojas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 183/2005 5.panta 1.punktā minētajām dzīvnieku barības primārās ražošanas darbībām, dzīvnieku barības apritē iesaistītā persona valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" iesniedz iesniegumu primārās dzīvnieku barības ražošanas uzņēmuma reģistrācijai (MK 30.06.2009. noteikumu Nr.730 7.punkts).

Datu centrs triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas reģistrē uzņēmumu un paziņo par to personai.

Par uzņēmumu, kas dzīvnieku barības apritē veic tādas darbības, kuras nav minētas MK 30.06.2009. noteikumu Nr.730 7.punktā, persona Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz iesniegumu dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijai vai atzīšanai.

Dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda uzņēmuma atbilstību dzīvnieku barības apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām un pieņem attiecīgu lēmumu.

Dienests triju darbdienu laikā pēc pārbaudes paziņo personai pieņemto lēmumu un reģistrē uzņēmumu, ja pieņemts lēmums par uzņēmuma reģistrāciju.

"Klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Uzņēmumu darbības uzsākšana dzīvnieku barības apritē MK noteikumos noteiktajās barības aprites jomās nav pieļaujama bez iepriekšējas kompetentās iestādes veiktas pārbaudes un atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtēšanas. Nepieciešams nodrošināt nekaitīgas dzīvnieku barības apriti. Dzīvnieku barības ražošana vai izplatīšana prasībām neatbilstošā uzņēmumā saistīta ar risku dzīvnieku veselībai un dzīvībai, kā arī cilvēku veselībai un dzīvībai, jo dzīvnieku barība tie lietota dzīvniekiem, no kuriem iegūst produktus cilvēku patēriņam.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana nav piemērojams.

68.

Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska personaCiltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums.

MK 12.07.2011. noteikumi Nr.566 "Kārtība, kādā apmāca fiziskās personas, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, un kārtība, kādā šīm personām izsniedz un anulē sertifikātus un apliecības".

Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju transplantācijas sertifikātu fiziskai personai izsniedz un anulē valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

Fiziska persona var saņemt sertifikātu:

- lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā;

- lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzībā;

- lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgajā apsēklošanā;

- lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantācijā.

Datu centra izveidotas komisija lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu pieņem, pamatojoties uz pārbaudes testa rezultātiem, un paziņo to fiziskai personai.

Komisija lēmumu par testa rezultātiem pretendentam paziņo uzreiz pēc pārbaudes testa iesniegšanas un izskatīšanas, līdz ar to saskaņā ar Ciltsdarba normatīviem aktiem "klusēšanas – piekrišanas" princips nav piemērojams.

69.

Pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite)Pārtikas aprites uzraudzības likums.

MK 02.02.2010. noteikumi Nr.104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība".

Pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts. Pārtikas uzņēmuma atzīšana ir nepieciešama, ja tas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Pārtikas uzņēmumu atzīst, atzīšanas numuru piešķir un atzīšanas apliecību pēc uzņēmuma pieprasījuma izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Pārtikas uzņēmums, kura atzīšana nav nepieciešama, var iesaistīties pārtikas apritē, ja tas reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pēc pārtikas uzņēmuma pieprasījuma Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz reģistrācijas apliecību.

"Klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Pārtikas uzņēmumu, kuriem saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem nepieciešama atzīšana, darbības uzsākšana nav pieļaujama bez iepriekšējas kompetentās iestādes veiktas pārbaudes un atbilstības normatīvo aktu prasībām novērtēšanas. Pamatā tie ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes produktu apriti. Uzņēmumu pārbaudes un atzīšanas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, novērst iespējamos riskus cilvēku veselībai un dzīvībai, nodrošināt nekaitīgas pārtikas apriti.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite) nav piemērojams.

70.

ZooveikaliDzīvnieku aizsardzības likums.

Veterinārmedicīnas likums.

MK 04.04.2006. noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

Pirms tirdzniecības uzsākšanas ar mājas (istabas) dzīvniekiem un reizi trijos gados pēc tirdzniecības uzsākšanas specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem.

Pēc minētās informācijas saņemšanas dienesta inspektors pārbauda specializētās tirdzniecības vietas atbilstību noteikumiem un veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku apriti regulējošajos normatīvajos aktos.

"Klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. Dzīvnieku tirdzniecība nav pieļaujama vietā, kuru nav pārbaudījusi kompetentā iestāde un novērtējusi tās atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tirdzniecības vietu reģistrācijas mērķis ir aizsargāt patērētāju intereses, novērst iespējamos riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī nodrošināt dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

Ņemot vērā minēto, "klusēšanas - piekrišanas" princips attiecībā uz pakalpojumu zooveikali nav piemērojams.

71.

Šķirnes atšķirīguma viendabīguma un stabilitātes pārbaudeAugu šķirņu aizsardzības likums.

MK 28.12.2010. noteikumi Nr.1229 "Noteikumi par šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi".

MK 28.12.2010. noteikumi Nr.1229 paredz izsniegt atļauju institūcijām veikt šķirnes atšķirīguma un viendabīguma pārbaudi (AVS), t.i. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izvērtē katru konkrēto institūciju un izsniedz atļauju institūcijai nodarboties ar šķirņu AVS pārbaudi, pārbaudot gan savas selekcionētās šķirnes, gan citu selekcionāru šķirnes. VAAD ar šo atļauju nodod trešajai personai savas funkcijas, ko tā nevar veikt finanšu trūkuma dēļ (pēc provizoriskiem aprēķiniem, lai VAAD pats varētu veikt šo funkciju būtu jāveic investīcijas ~0,5-0,75 milj. Ls apmērā).

VAAD savā kompetencē patur visas uzraudzības un kontroles funkcijas, bet praktisko šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes (AVS) pārbaudi saskaņā ar atbilstošo metodiku veic trešā persona. VAAD šajā sakarā arī informē visas attiecīgās jomas starptautiskās institūcijas (CPVO un UPOV), kā arī citas dalībvalstis, ka, piemēram, Latvijā ābeļu šķirņu AVS pārbaude tiek veikta Latvijas valsts augļkopības institūtā (LVAI). Ja LVAI sāks darboties ar šķirņu AVS pārbaudi piemērojot "klusēšanas - piekrišanas principu" varētu rasties ļoti nopietni sarežģījumi starptautiskajā sadarbībā, respektīvi, ja VAAD kaut kāda iemesla dēļ nebūs izsniedzis atļauju veikt šķirņu AVS pārbaudi un LVAI būs uzsācis šķirņu AVS pārbaudi piemērojot "klusēšanas- piekrišanas principu", tad VAAD saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 47.punktu visticamāk atteiksies apstiprināt šķirņu AVS pārbaudes rezultātus. Rezultātā būs ieguldīts liels darbs un līdzekļi, taču arī pozitīvi šķirņu AVS pārbaudes rezultāti nebūs izmantojami pie šķirnes reģistrācijas.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojuma nav piemērojams.

72.

Lopbarības augu sēklu maisījumu, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai, tirdzniecībaSēklu un šķirņu aprites likums.

MK 22.11.2011. noteikumi Nr.899 "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai".

Ar sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai ieguvi, sagatavošanu un tirgošanu atļauts nodarboties personai, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību ir reģistrējusies Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

Sēklu maisījumu dabiskās vides saglabāšanai ieguve un tirdzniecība atļauta tikai to izcelsmes reģionā – Latvijas teritorijā.

Saskaņā ar Komisijas 23.08.2010. Direktīvā 2010/60/ES, ar ko paredz atsevišķas atkāpes tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai noteikto kārtību atļaujas izsniedz un visus piemērojamos nosacījumus saistībā ar atļaujas izsniegšanu administrē oficiāla valsts institūcija. Latvijas gadījumā tas ir Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un daļēji Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

MK 22.11.2011. noteikumu Nr.899 20.punkts nosaka, ka, ja VAAD rodas šaubas par sēklu maisījuma dabiskās vides saglabāšanai atbilstību noteikumu 26.1. un 27.1.apakšpunktā minētajām prasībām, tas konsultējas ar sertificētu ekspertu, kas sniedzis noteikumu 13.punktā minēto atzinumu. Šajā gadījumā sertificētais eksperts nav VAAD pakļautībā esoša persona, bet DAP sertificēts sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts zālāju biotopu un vaskulāro augu grupās. Attiecīgi atļauju izsniegšanu var ietekmēt gan DAP (saskaņā ar noteikumu 13.2.apakšpunktu DAP sagatavo lēmumu par to, ka sēklu ievākšana sēklu maisījumiem dabiskās vides saglabāšanai atbilst sugu, biotopu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām), kā arī DAP sertificētie eksperti. VAAD, kurš izsniedz atļauju, praktiski nevar ietekmēt ne DAP, ne sertificēto ekspertu darbību attiecībā uz tam nepieciešamās informācijas saņemšanu noteiktajos termiņos, lai lemtu par atļaujas izsniegšanu.

Šo maisījumu tirdzniecība ir specifisks izņēmums no vispārējās sēklu tirdzniecības kārtības, arī Direktīvā 2010/60/ES ir paredzēta sarežģīta atļaujas izsniegšanas kārtība, lai nodrošinātu šādas sabiedrības intereses:
- saglabātu dabisko vidi;
- dotu iespēju izplatīt īpašās teritorijās ievāktās augu sēklas, nodrošinot to, ka no šiem maisījumiem izveidosies identisks biotops, tādā veidā nodrošinot vides aizsardzību.

Kā maisījumus dabiskās vides saglabāšanai var izplatīt arī tādus sēklu maisījumus, kas degradē dabisko vidi, piemēram, satur invazīvo augu sugu sēklas, kā rezultātā rodas kaitējums visas sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā minēto un pakalpojumam - lopbarības augu sēklu maisījumu, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai tirdzniecība - paredzēto sarežģīto atļaujas saņemšanas procesu, uz pakalpojumu ir attiecināms Pakalpojumu direktīvas 13.panta 4.punktā paredzētais izņēmuma gadījums attiecībā uz "klusēšanas – piekrišanas" principa piemērošanu, kas pamatots ar sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm.

"Klusēšanas - piekrišanas" princips minētajam pakalpojumam nav piemērojams.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Pasākumu plānu "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo .. Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 264Pieņemts: 12.06.2012.Stājas spēkā: 12.06.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 94, 15.06.2012.
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Pasākumu plāns "klusēšanas – piekrišanas" principa ieviešanai un piemērošanai atbildīgo institūciju .. Veids: plānsPolitikas joma: Uzņēmējdarbības politika Atbildīgā iestāde: Ekonomikas ministrija
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokumenti
  • Citi saistītie dokumenti
249188
{"selected":{"value":"06.05.2014","content":"<font class='s-1'>06.05.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"06.05.2014","iso_value":"2014\/05\/06","content":"<font class='s-1'>06.05.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"15.04.2013","iso_value":"2013\/04\/15","content":"<font class='s-1'>15.04.2013.-05.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2012","iso_value":"2012\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2012.-14.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
06.05.2014
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"