1. Noteikumi nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap kuģošanas drošībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas noteikti normatīvajos aktos par jūrlietu pārvaldi un jūras drošību (turpmāk – kuģošanas navigācijas līdzekļi).

2. Aizsargjoslas platība ir šāda:

2.1. ap bākām:

2.1.1. zemesgabals, kura rādiuss ir:

a – bākas uguns viduspunkta augstums, skaitot no pamata līmeņa, bet ne mazāk kā 10 metru plata zemes josla, skaitot no bākas pamata ārējās malas;

2.1.2. zemesgabals, kas vienāds ar bākas redzamības sektoru atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) izdevumam "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

2.2. ap citiem kuģošanas navigācijas līdzekļiem (krasta zīmes, krasta ugunszīmes, molu ugunis, vadlīniju zīmes u.c.):

2.2.1. zemesgabals, kura rādiuss ir:

b – kuģošanas navigācijas līdzekļa uguns vai, ja tās nav, konstrukcijas augstums, skaitot no pamata līmeņa, bet ne mazāk kā piecus metrus plata zemes josla, skaitot no kuģošanas navigācijas līdzekļa pamata ārējās joslas;

2.2.2. zemesgabals, kas vienāds ar kuģošanas navigācijas līdzekļa redzamības sektoru atbilstoši Jūras administrācijas izdevumam "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

2.3. ap stacionāriem kuģošanas navigācijas līdzekļiem jūrā – ūdens akvatorija, kas vienāda ar kuģošanas navigācijas līdzekļa redzamības sektoru atbilstoši Jūras administrācijas izdevumam "Ugunis un zīmes Latvijas Republikas ūdeņos";

2.4. ap dzīvojamām ēkām un citām būvēm, kuras izmanto par kuģošanas navigācijas līdzekli, – 10 metru plata zemes josla, skaitot no ēkas vai citas būves pamata ārējās malas.

3. Kuģošanas navigācijas līdzekļu aizsargjoslu platumu nosaka kuģošanas navigācijas līdzekļa īpašnieks vai valdītājs. Kuģošanas navigācijas līdzekļa aizsargjoslas saskaņo:

3.1. ostas teritorijā – ar attiecīgo pašvaldību un attiecīgās ostas pārvaldi;

3.2. ārpus ostas teritorijas – ar attiecīgo pašvaldību;

3.3. teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā – ar Jūras administrāciju.

4. Pie katra kuģošanas navigācijas līdzekļa, kas atrodas uz sauszemes, ierīko ne mazāk kā 3,5 metrus platu piebraucamo ceļu.

5. Lai nodrošinātu jūras navigācijas līdzekļu ekspluatāciju un drošību, zemes īpašnieki vai lietotāji aizsargjoslas teritorijā ievēro Aizsargjoslu likuma 35. un 50.pantā noteiktos aprobežojumus, kā arī Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu un normatīvos aktus par navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanu.

6. Kuģošanas navigācijas līdzekļa īpašnieks vai valdītājs nodrošina kuģošanas navigācijas līdzekļa redzamību horizontālajā un vertikālajā plaknē noteiktās aizsargjoslas robežās.

7. Jebkāda veida saimniecisko darbību kuģošanas navigācijas līdzekļa aizsargjoslas teritorijā pirms tās uzsākšanas saskaņo:

7.1. ostas teritorijā – ar attiecīgās ostas pārvaldi;

7.2. ārpus ostas teritorijas – ar attiecīgo pašvaldību;

7.3. teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā – ar Jūras administrāciju.

8. Ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kuģošanas navigācijas līdzekļa īpašnieks vai valdītājs darbu veikšanu šajā aizsargjoslā saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

9. Aizsargjoslu uzrauga un kontrolē kuģošanas navigācijas līdzekļa īpašnieks vai valdītājs.

10. Aizsargjoslas attēlo, ievērojot Aizsargjoslu likumā, Teritorijas attīstības plānošanas likumā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteikto kārtību.

11. Aizsargjoslas robežu zemesgabala plānā iezīmē kuģošanas navigācijas līdzekļa īpašnieks vai valdītājs par saviem līdzekļiem un atbilstoši Zemesgrāmatu likumā noteiktajām prasībām nodrošina aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā.

12. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.