Ministru kabineta rīkojums Nr.148

Rīgā 2012.gada 28.martā (prot. Nr.16 44.§)

Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā "Kuplā priede", Ragaciemā, Lapmežciema pagastā, Engures novadā

1. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (reģ. Nr.90009225180, adrese - Ernestīnes iela 34, Rīga, LV-1046) 2011.gada 25.novembrī iesniegto meža zemes transformācijas iesniegumu Nr.3588 (turpmāk - iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. 2011.gada 29.novembrī Valsts meža dienestā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un 21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut Engures novada pašvaldības īpašumā "Kuplā priede", Ragaciemā, Lapmežciema pagastā, Engures novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9066 001 0604, kopējā platība 0,88 ha) (turpmāk - nekustamais īpašums), transformēt meža zemi 0,2212 ha kopplatībā. Lai nodrošinātu Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu Latvijā atbilstoši tehniskajām prasībām, minētā nekustamā īpašuma teritorijā paredzēta autostāvvietas rekonstrukcija un valsts aizsardzības būves - tehniskās novērošanas punkta - būvniecība;

2.2. nekustamais īpašums, tajā skaitā meža zeme, kuras transformāciju ierosina, - 1.kvartāla 2.nogabala daļa 0,2212 ha platībā - ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā;

2.3. transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana. Saskaņā ar Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības 2011.gada 15.decembra aktu Nr.8628-2011-007 cērtami 46 bērzi (16 kubikmetri) un 42 priedes (14,43 kubikmetri);

2.4. ar Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2011.gada 17.janvāra lēmumu Lapmežciema pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000486369 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības Engures novada pašvaldībai;

2.5. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu, ja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.7.  2011.gada 16.novembrī autostāvvietas rekonstrukcijas un tehniskās novērošanas torņa jaunbūves būvprojekts skiču stadijā akceptēts Engures novada domes būvvaldē;

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 23.punktu republikas pilsētas, novada vai apriņķa domes atzinums par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam nav nepieciešams, ja Ministru kabinets izdevis ikreizēju rīkojumu saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu;

2.9. Ministru kabinets 2011.gada 6.oktobrī saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu izdevis rīkojumu Nr.517 "Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Ragaciemā" (rīkojums satur informāciju dienesta vajadzībām);

2.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu, tajā skaitā valsts militārās aizsardzības objektu, apsaimniekošana, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra funkcijas;

2.11. Engures novada dome 2011.gada 15.jūlijā ir pilnvarojusi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru pārstāvēt Engures novada domi kā nekustamā īpašuma īpašnieku Valsts meža dienestā, lai reģistrētu meža inventarizācijas datus, pieprasītu un saņemtu meža zemes transformācijas atļauju;

2.12. Engures novada domes būvvalde 2011.gada 8.decembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā, norādot, ka atbilstoši Engures novada Lapmežciema pagasta teritorijas plānojumam (apstiprināts ar Lapmežciema novada domes 2009.gada 5.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.10 "Par Lapmežciema novada teritorijas plānojuma (2009.-2020.) grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" un pārapstiprināts ar Engures novada domes 2009.gada 18.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.4 "Par Engures novada teritorijas plānojumiem") zemesgabalā "Kuplā priede" (kadastra apzīmējums 9066 001 0604) plānotā (atļautā) izmantošana ir "publiskas apbūves teritorija" un pieļaujama meža zemes transformācija, lai to izmantotu apbūvei;

2.13. Jūras novērošanas sistēmas projektu Aizsardzības ministrija īsteno atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

2.14. mežu un virsāju, un jūras piekrastes eksperts J.Greivulis 2011.gada 21.jūlija atzinumā par teritorijas apsekošanu stāvlaukumā "Kuplā priede", Lapmežciema pagastā, Engures novadā (zemes kadastra Nr.90660010604), norāda, ka apsekojamajā teritorijā netika konstatētas īpaši aizsargājamas sugas, kas minētas Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu", neliela daļa no teritorijas gar ziemeļu malu atbilst Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam - mežainas jūrmalas kāpas (aizsargājamā biotopa platība apsekotajā teritorijā ir 0,1170 ha), teritorija uz austrumiem un rietumiem no stāvlaukuma neatbilst aizsargājamiem biotopiem un teritorijā nav konstatēti dabiskie meža biotopi;

2.15. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2011.gada 15.novembra ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējumā Nr.VE11SI0064 (turpmāk - izvērtējums) norādīts, ka plānotās darbības vieta atrodas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Ķemeru nacionālā parka (Natura 2000) dabas lieguma zonā. Paredzētā darbība ir saistīta ar meža zemes platību samazināšanu. Autostāvvietu ierīkošana (tajā skaitā labiekārtotu atpūtas vietu ierīkošana) ir paredzēta arī Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānā. Izvērtējumā konstatēts, ka paredzētās darbības ietekmē palielināsies antropogēnā slodze uz vidi, tajā skaitā krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Autostāvvietas rekonstrukcija vērtējama pozitīvi no tāda viedokļa, ka tiks labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz jūrai, līdz ar to antropogēnā slodze tiks regulēta, mazinot kāpu izbradāšanu. Izvērtējumā secināts, ka meža zemes transformācijai un autostāvvietas rekonstrukcijai, un tehniskās novērošanas punkta būvniecībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, jo paredzētā darbība neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Būvdarbu laikā tiks pārveidota ainava, taču bioloģiskā daudzveidība nesamazināsies un nemainīsies ekoloģiskā stabilitāte. Transformējot meža zemi, galvenokārt tiek paredzēta mazvērtīgo lapu koku (bērzu) izciršana, maksimāli saglabājot vērtīgākos skuju kokus. Autostāvvietas rekonstrukcija nav pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 6.punktu, un Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta izbūvi iespējams īstenot saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu;

2.16. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde 2012.gada 23.janvārī ir izdevusi tehniskos noteikumus Nr.VE12TN0008 autostāvlaukuma rekonstrukcijai un Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamajā īpašumā;

2.17. saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka likuma 7.panta pirmo daļu dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopu veidus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus. Saskaņā ar šā panta otro daļu dabas lieguma zonā ir aizliegta tāda saimnieciskā darbība, kas traucē ekosistēmu dabisko attīstību, izņemot nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos minētos gadījumus. Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.236 "Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.236). Saskaņā ar noteikumu Nr.236 6.7.apakšpunktu Ķemeru nacionālā parka teritorijā bez saskaņošanas ar parka administrāciju aizliegts veikt zemes transformāciju. Saskaņā ar noteikumu Nr.236 7.2.apakšpunktu dabas lieguma zonā aizliegts veikt zemes transformāciju ārpus parka dabas aizsardzības plānā norādītajām vietām;

2.18. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot meža zemes transformācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, kas regulē Ķemeru nacionālā parka teritorijas aizsardzību un izmantošanu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 24.punktu, 2011.gada 15.decembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu (Nr.K-2-07/449 "Par meža zemes transformāciju nekustamā īpašumā "Kuplā priede", Lapmežciema pag., Engures nov.") par meža zemes transformāciju 0,2212 ha platībā, lai to izmantotu apbūvei, un norādījusi, ka meža zemes transformācija nav pretrunā ar Ķemeru nacionālā parka lieguma zonas izveidošanas mērķiem, jo tehniskā novērošanas punkta būvniecība nepieciešama valsts aizsardzībai, savukārt autostāvvietas rekonstrukcija uzlabos situāciju Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā, samazinot antropogēno slodzi un koncentrējot to jau iepriekš ietekmētā teritorijā;

2.19. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 "Aizsardzības ministrijas nolikums" 4.4.¹ apakšpunktu Aizsardzības ministrijas funkcija ir plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, savukārt saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2.20. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.21  56.§) "Par iepirkuma "Jūras novērošanas sistēmas izveide un uzturēšana" veikšanu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes aģentūras starpniecību", Aizsardzības ministrija 2006.gada 30.maijā noslēdza līgumu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru par Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu. 2007.gada 20.augustā minētais līgums papildināts, noslēdzot papildu vienošanos par turpmāku Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas norisi, tai skaitā finansēšanas apmēru un kārtību. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.263 "Par Jūras novērošanas sistēmas projekta ieviešanas termiņa pagarināšanu", Aizsardzības ministrija noslēdza ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru papildu vienošanos par Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu un izdevumu palielināšanu;

2.21. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta pirmo daļu Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkti uzskatāmi par kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanai, un tās iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Jūras novērošanas sistēmai kā kritiskajai infrastruktūrai ir būtiska nozīme valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanā, pildot gan valsts civilās funkcijas (piemēram, krasta apsardze, cilvēku meklēšana un glābšana uz jūras, vides aizsardzība, katastrofu likvidācija uz jūras), gan militārās funkcijas (teritoriālo ūdeņu novērošana un citi militārie uzdevumi);

2.22. tehniskās novērošanas punkta būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā ir nepieciešama, lai netiktu apdraudēta valsts aizsardzības stratēģiskā pamatprincipa īstenošana - dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) aizsardzības sistēmā - un Jūras novērošanas sistēmas pilnvērtīga funkcionēšana, kas nav iespējama, ja netiek nodrošināta pilna piekrastes pārklājuma tehniskās novērošanas punktu darbība;

2.23. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmā daļa nosaka aprobežojumus visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt 36.panta otrās daļas 6.punkts papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.15.apakšpunktā minēto izvērtējumu autostāvvietas rekonstrukcija un valsts aizsardzības būves - tehniskās novērošanas punkta - būvniecība nav pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi, kā arī ar vides aizsardzības principiem un neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju.

3. Ievērojot Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmo daļu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā.

Ja netiks atļauta meža zemes transformācija tehniskās novērošanas punkta būvniecībai, valstij tiks radītas papildu izmaksas, jo būs jāizvērtē cita būvniecības vieta, kā arī jāpagarina starp Aizsardzības ministriju un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru noslēgtais līgums par Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.oktobra rīkojumu Nr.517 "Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Ragaciemā" Aizsardzības ministrijai ir atļauts normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajā kārtībā veikt valsts nozīmes infrastruktūras objekta - tehniskās novērošanas punkta - būvniecību.

Ievērojot minētos apsvērumus, ka meža zemes transformācija nav pretrunā ar Ķemeru nacionālā parka lieguma zonas izveidošanas mērķiem, jo tehniskā novērošanas punkta būvniecība nepieciešama valsts aizsardzībai, savukārt autostāvvietas rekonstrukcija vērtējama pozitīvi, jo tiks labiekārtota vieta tūristu atpūtai un organizētai piekļuvei līdz jūrai, regulējot antropogēno slodzi un koncentrējot to jau iepriekš ietekmētā teritorijā, tādējādi mazinot kāpu izbradāšanu, meža zemes transformācija autostāvvietas rekonstrukcijai nekustamajā īpašumā ir atbalstāma. Meža zemes transformācija autostāvvietas rekonstrukcijai nekustamajā īpašumā ir lietderīga, lai aizsargātu mežainas jūrmalas kāpas no cilvēka kaitīgās ietekmes un nodrošinātu brīvu un labiekārtotu piekļuvi jūrai, tā īstenojot Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmajā daļā minētos piekrastes aizsargjoslas mērķus - aizsargāt piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu (arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Plānotā darbība atbilst Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam") minētajam mērķim - attīstīt piekrastes infrastruktūru, uzlabojot piekļuvi piekrastei, mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no plānotās darbības ir aizsargāta piekrastes ainava un ilgtermiņā nodrošināta piekrastes krasta kāpu, tajā skaitā zemsedzes, saglabāšana un aizsardzība.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu, 66.panta pirmo daļu un 68.panta pirmo daļu, kā arī izvērtējot valstiski nozīmīgo interešu līdzsvaru, sabiedrības intereses un ietekmi uz vidi, sabiedrības ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā nostiprinātās tiesības uz sabiedrības drošību, Ministru kabinets nolemj atļaut nekustamajā īpašumā transformēt meža zemi (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas 1.kvartāla 2.nogabala daļu 0,2212 ha platībā), kas nepieciešama autostāvvietas rekonstrukcijai un valsts aizsardzības būves - tehniskās novērošanas punkta - būvniecībai. Transformējot meža zemi, ir nepieciešams nocirst 88 kokus 30,43 kubikmetru apjomā.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma