Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.77

Rīgā 2012.gada 14.februārī (prot. Nr.8 8.§)

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma projektu

1. Atbalstīt programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" (turpmāk - programma) iesnieguma projektu.

2. Kultūras ministrijai līdz 2012.gada 15.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju.

3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā.

4. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

5. Kultūras ministrijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu līdz 2012.gada 31.martam iesniegt Eiropas Komisijā vienotu valsts atbalsta paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu kultūras nozarei, tai skaitā infrastruktūras objektiem (piemēram, investīcijas, uzturēšana), ieskaitot muzejus, teātrus, kultūras centrus un bibliotēkas (neatkarīgi no to īpašuma formas), atbilstoši Eiropas Komisijas valsts atbalsta lēmumu praksei.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

 



(Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
rīkojums Nr.77)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma projekts

1.1. Kopsavilkums

Programma "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" (turpmāk - Programma) paredz finanšu atbalstu prioritātes sektorā "Kultūras mantojuma aizsardzība" un tās galvenie mērķi ir pasargāt un saglabāt nākamajām paaudzēm kultūras un dabas mantojumu, padarīt to publiski pieejamu, kā arī paplašināt kultūras dialogu, veicinot Eiropas identitāti.

Programmas ietvaros tiks veikta kultūras mantojuma objektu restaurācija un saglabāšana, veicinot to ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu, sekmējot ekonomisko aktivitāti attiecīgajās teritorijās. Programma sekmēs zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un attiecīgām donorvalstu institūcijām, kā arī paaugstinās sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma nozīmību un daudzveidību.

Programma paredz atbalstu sadarbības izveidei un stiprināšanai, pieredzes un ideju apmaiņai, mobilitātes veicināšanai starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un donorvalstīs, sekmējot kultūras un mākslas dažādību ar starpkultūru dialoga palīdzību.

Programmas ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus:

- atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums;

- sabiedrībai pieejams kultūras mantojums;

- veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija.

Lai nodrošinātu izvirzīto Programmas rezultātu sasniegšanu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumentu finansējums tiks novirzīts šādām aktivitātēm:

- kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai (atklāts projektu iesniegumu konkurss);

- kultūras apmaiņai mazo grantu shēmas ietvaros (atklāts projektu iesniegumu konkurss);

- kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras pakalpojuma klāsta paplašināšanai (Saprašanās memorandā par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2009.-2014.gadā (turpmāk - Saprašanās memorands) ietvertie iepriekš noteiktie projekti);

- divpusējās sadarbības veicināšanai starp Latvijas un donorvalstu institūcijām, tai skaitā zināšanu un pieredzes apmaiņai Bilaterālā fonda ietvaros.

Programmas mērķa grupas ir:

- sabiedrība - objektu un pasākumu apmeklētāji, tūristi, pētnieki un attiecīgo reģionu iedzīvotāji, kuriem Programmas īstenošanas rezultātā būs pieejami sakārtoti un daudzveidīgus pakalpojumus piedāvājoši kultūras mantojuma objekti, daudzveidīgi kultūras un mākslas pasākumi, sakārtota apkārtējā vide un līdz ar to arī augstāka dzīves kvalitāte;

- institūcijas un personas, kas gūst tiešu labumu no projekta īstenošanas - objektu īpašnieki, apsaimniekotāji, lietotāji, restauratori un amatnieki, tai skaitā topošie speciālisti, kā arī kultūras pakalpojumu sniedzēji un institūcijas, kas darbojas kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, gan Latvijā, gan donorvalstīs.

Programmas ieviešanu nodrošinās Programmas apsaimniekotājs - Latvijas Republikas Kultūras ministrija (turpmāk - KM) sadarbībā ar programmas donoru partneriem - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju un Norvēģijas Mākslas padomi. Programmas donoru partneru iesaiste programmas ieviešanā veicinās programmas mērķu sasniegšanu, sekmējot sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu kultūras institūcijām.

Programmas īstenošanai pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums ir 10 019 500 EUR.

1.2. Pamatinformācija

Programmas nosaukums

Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Programmas joma (atsauce uz Saprašanās memorandu)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu Programmas joma ir "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Programmā paredzētā mazo grantu shēma kultūras apmaiņas projektiem atbilst Programmas jomai "Kultūras un mākslas dažādības veicināšana Eiropas kultūras mantojuma ietvaros".

Programmas apsaimniekotāja nosaukums

Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir)

Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija, Norvēģija.

Norvēģijas Mākslas padome (mazo grantu shēmai), Norvēģija.

1.3. Programmas svarīgums

Atbilstība vispārīgiem EEZ finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta mērķiem

Saskaņā ar EEZ līguma Protokola Nr.38.b 1.pantu Islandes Republika, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste ir izveidojušas EEZ finanšu instrumentu ar mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm, sniedzot finanšu atbalstu prioritārajās jomās. Ņemot vērā, ka Programmas ietvaros tiks sekmēta kultūras mantojuma saglabāšana, kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstība un starpkultūru dialoga veicināšana, Programmas īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz kultūrvides attīstību, kultūras vērtību saglabāšanu, atjaunošanu un pieejamību, vienlaikus mazinot sociālās atšķirības starp EEZ valstīm.

Atbilstība Programmas kopējam mērķim

Programmas īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta nozīmīgu valsts un pašvaldību kultūras mantojumu objektu atjaunošana un saglabāšana, kalpojot kā nozīmīgs faktors cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī teritoriju ekonomiskajai reģenerācijai, piesaistot reģioniem kultūras tūristus, uzlabojot dzīves vides kvalitāti, sekmējot jaunu darba vietu izveidi un investīciju pieplūdumu, sekmējot Eiropas Komisijas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķa - ilgtspējīga izaugsme, sasniegšanu.

Atbilstība tiesību aktiem un valsts prioritātēm

Kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana nodrošina cilvēkiem kvalitatīvu dzīves telpu un ir viens no priekšnoteikumiem kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un pilnībā saskan ar Nacionālo reformas programmu ES 2020 stratēģijas īstenošanu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam norādīts, ka kvalitatīva kultūrvide, ko veido saglabāts un pieejams kultūras mantojums un daudzveidīgas kultūras tradīcijas, radošas izpausmes, ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas teritoriālās attīstības nosacījumiem. Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts" stratēģiskais mērķis ir sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem. Vadlīnijās norādīts, ka kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts teritoriju attīstības nosacījumiem.

Programmas mērķu īstenošana nodrošinās kultūras apmaiņu un profesionālās mākslas pieejamību, zināšanu apmaiņu un labo praksi, kā arī kultūras daudzveidības veicināšanu, kas saskan ar ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas "Nacionāla valsts" 2006. - 2015.gadam" un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" mērķiem.

1.4. Programmas motivācija un pamatojums

1.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Gan kultūras mantojums, gan daudzveidīgu kultūras un mākslas pasākumu esamība ietekmē kultūrvides attīstību un kultūras vērtību pieejamības veicināšanu, kam ir svarīga loma vides un dzīvesapstākļu kvalitātes nodrošināšanā un augstas kvalitātes pilsētvides veidošanā, kas padara to pievilcīgu darbam, dzīvei un investīcijām.

Kultūras mantojums un kultūras pasākumi, kas pieejami plašai sabiedrībai, piemēram, teātris, opera, mākslas darbu izstādes, veido vienu no redzamākajām kultūras nozares daļām. Tādēļ ir būtiski ne vien nodrošināt šo kultūras vērtību esamību, bet arī sekmēt to uzturēšanu un izmantošanu atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām, piedāvājot sabiedrībai jaunus, daudzveidīgus kultūras vērtību pasniegšanas veidus, neatkarīgi no tā, vai tās ir vairākus gadsimtus vecas vai laikmetīgās kultūras un mākslas vērtības.

Lai sekmētu kultūrvides attīstību, Programmas ietvaros tiks īstenotas aktivitātes kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanai un starpkultūru dialoga veicināšanai.

Programmas realizācija dos iespēju sabiedrībai izmantot savu kultūras mantojumu daudzpusīgi un ilgtspējīgi, sniegs ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašapziņas un vērtību izpratnes veicināšanā. Programmas rezultātā kultūras mantojums tiks izmantots kā efektīvs instruments ekonomiskās atdzimšanas stimulēšanai un darbavietu radīšanai.

Izaicinājumi un nepieciešamības kultūras mantojuma saglabāšanas jomā

Latvija ir bagāta ar daudzveidīgu kultūras mantojumu. Pateicoties iepriekšējo paaudžu radītajām vērtībām, ar mantojuma palīdzību Latvija Eiropas un pasaules sabiedrībai stāsta par to, ka tā ir sena valsts ar bagātu vēsturi. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - VKPAI) datiem, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā uz 2011.gada 1.novembri uzskaitē bija 8 559 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi. Latvijā pēdējos gados ir notikusi strauja attīstība, daudzi objekti un vietas ir sakoptas, bet ir arī tādas, kur ekonomiskā spiediena rezultātā kultūras mantojums ir cietis. Ekonomisko grūtību apstākļos būtiski ir samazināts finansējums arī kultūras mantojuma saglabāšanai, trūkst restaurācijā kvalificētu speciālistu, zema ir sabiedrības izpratne par kultūras mantojuma lomu kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanā. Kultūras mantojuma objektu tehniskais stāvoklis lielākoties ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas un to interjeri, bet arī citi ar tām saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina objektu pieejamība sabiedrībai. Saskaņā ar VKPAI datiem tikai 17% no valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā labs, 59% tas vērtējams kā apmierinošs, bet 20% - kā slikts.

Īpaša vērtība gan no vēsturiskā, gan mākslinieciskā viedokļa Latvijā ir jūgendstilam, kas Latvijā, tāpat kā Skandināvijā, ir saistīts ne vien ar mākslas estētisko pusi, bet arī ar nacionālās pašapziņas celšanos, jo ar jūgendstilu iezīmējās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē. Jūgendstila mantojums ir kļuvis par Latvijas, jo īpaši Rīgas, atpazīšanas zīmi Eiropā un pasaulē.

Līdztekus jūgendstila kultūras mantojumam arī koka kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no Latvijas lielākajiem dārgumiem. Eiropas kultūras mantojuma kontekstā Latvija izceļas ar lielu koka apbūves īpatsvaru pilsētās un laukos. Pēdējos gados koka kultūras mantojums ir kļuvis par vienu no Latvijas prioritātēm kultūras mantojuma saglabāšanā, taču ilgu laiku tas nepelnīti bija atstāts novārtā un pat uzskatīts par apgrūtinājumu, zaudējot daudzas nenovērtējamas koka arhitektūras pērles.

Jūgendstila un koka kultūras mantojuma saglabāšana ir joma, kas izpelnījusies uzmanību arī Norvēģijā, kas pazīstama ar pietāti pret kultūras mantojumu, izkoptajām prasmēm un zināšanām kultūras mantojuma, jo īpaši koka un jūgendstila mantojuma, saglabāšanā. Šīs vērtīgās zināšanas un pieredze ir būtisks iemesls sadarbības izveidei un veicināšanai starp Latvijas un Norvēģijas restauratoriem un amatniekiem, kā rezultātā jūgendstila un koka kultūras mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm ir iekļauta saprašanās memorandā kā viena no prioritātēm kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā.

Šobrīd trūkst publisku un privātu investīciju kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un uzturēšanai, jo kultūras pieminekļu atjaunošanai pieejamais publiskais finansējums ir nepietiekams - tikai viena desmitā daļa no nepieciešamā minimuma. Kultūras pieminekļu saglabāšanas un uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā valsts kultūras pieminekļa specifiku un apjomu, piemēram, piļu, muižu vai baznīcu restaurācijas gadījumā, pārsniedz to īpašnieku ierobežotās finansiālās iespējas. Neveicot kultūras pieminekļu atjaunošanu, to stāvoklis tikai pasliktināsies, radot lielāku finanšu līdzekļu patēriņu nākotnē. Nepietiekamais finansējums kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un saglabāšanai un Latvijas kultūras mantojuma objektu sliktais tehniskais stāvoklis nav ļāvis pilnībā izmantot kultūrvēsturiskā mantojuma potenciālu tūrismā un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā.

Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma objektu saglabāšanu un atjaunošanu, kultūras mantojuma objektu īpašnieki un pārvaldītāji aktīvi izmanto ārvalstu finanšu instrumentus.

Līdz šim kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un saglabāšanai no ārvalstu finanšu līdzekļiem laika posmā no 2000.gada līdz 2011.gadam ir bijuši pieejami finanšu līdzekļi 44 miljonu EUR apmērā (detalizētu dalījumu pa finansējuma avotiem lūdzu skatīt 2.pielikumā). Jāatzīmē, ka sākotnēji Kultūras ministrija, plānojot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu finansējumu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai 2007.-2013.gada plānošanas periodam, bija paredzējusi investīcijas kultūras mantojuma objektu atjaunošanā vairāk kā 24 miljoni EUR apmērā. Tomēr, pasliktinoties valsts ekonomiskajiem rādītājiem un sākoties ekonomiskajai krīzei, Finanšu ministrijas izveidota darba grupa veica visu plānoto ES struktūrfondu aktivitāšu izvērtējumu, kā rezultātā finansējums kultūras nozarei tika samazināts par 9 miljoniem EUR.

EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros 2004.-2009.gada plānošanas periodā kultūras mantojuma saglabāšanai tika novirzīts finanšu instrumentu līdzfinansējums 2.72 miljonu EUR apmērā (5,4 % no kopējā Latvijai piešķirtā finanšu instrumentu finansējuma), kas tika piešķirts sešiem atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā atbalstītiem projektiem no dažādiem Latvijas reģioniem. Pateicoties prioritātes "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana" ietvaros pieejamajam finansējumam, izdevies īstenot vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, tajos sniegto kultūras pakalpojumu pilnveidošanu un izveidot veiksmīgu divpusējo sadarbību ar Norvēģijas un citu valstu institūcijām. Tomēr prioritātes ietvaros iesniegto atbalsta pieprasījumu skaits pārsniedza pieejamā finansējuma apjomu, liedzot atbalstu daudzu kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un atjaunināšanai.

Lai kvalitatīvi atjaunotu kultūras mantojuma objektus, tai skaitā restaurētu vai atjaunotu to interjerus, nepieciešama kvalificētu restauratoru iesaiste. Saskaņā ar 2008.gadā veikto Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumu "Muzeja darbinieku raksturojums un darba motivācijas analīze: muzeju vadītāju vērtējums" Latvijā trūkst restauratori, kuriem būtu pieredze kultūras mantojuma objektu atjaunošanā, tai skaitā interjera elementu atjaunošanā. Līdz ar to, lai nodrošinātu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, vitāli svarīga ir kultūras mantojuma objektu saglabāšanā un atjaunošanā iesaistīto ekspertu apmācība un kvalifikācijas celšana, kas tiks nodrošināta Programmas ietvaros, tai skaitā ar bilateriāla fonda atbalstu.

Lai novērstu daudzu nozīmīgu koka mantojuma objektu bojāeju un sekmētu šī mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, svarīgs ir ne vien finansiālais atbalsts, bet arī darbs ar sabiedrību, vairojot izpratni par koka mantojuma vērtību, demonstrējot veiksmīgus restaurācijas piemērus un mācoties no labās prakses kultūras mantojuma objektu saglabāšanas piemēriem Latvijā un Programmas partneru valstīs.

Izaicinājumi un nepieciešamības kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanā un starpkultūras dialogu veicināšanā

Kultūras pasākumus, kas pieejami plašai sabiedrībai, Latvijā pārsvarā organizē gan publiskais sektors - valsts un pašvaldību iestādes, gan privātais sektors, piemēram, kultūras nevalstiskās organizācijas.

Līdz šim atbalsts kultūras institūciju sadarbības projektiem kultūras norišu organizēšanā, ir bijis pieejams šādu finanšu līdzekļu ietvaros:

- Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" ietvaros;

- Eiropas Komisijas programmas "Kultūra 2000" un "Kultūra" ietvaros;

- atsevišķu Pārrobežu sadarbības programmu ietvaros.

Līdz šim pieejamie finanšu instrumenti lielākoties atbalstījuši individuālos braucienus, pieredzes apmaiņas braucienus profesionāliem māksliniekiem vai kultūras darbiniekiem. Liela mēroga starptautiskām kultūras norisēm atbalsts ir bijis pieejams tikai Eiropas Komisijas programmas "Kultūra 2000" un "Kultūra" ietvaros, tomēr ņemot vērā sarežģīto projekta iesnieguma sagatavošanas procesu, kā arī ilgo projektu iesniegumu izvērtēšanas procesu, starptautisku nozīmīgu kultūras pasākumu organizēšana šī finanšu instrumenta ietvaros ir apgrūtināta. Jāuzsver, ka lai īstenotu kultūras projektu Eiropas Komisijas programmas "Kultūra" ietvaros projekta īstenotājam nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos ir sarežģīti.

Kā atzīts arī virknē Eiropas Komisijas komunikācijās un pētījumos, lai kultūras pasākumi un kultūras notikumi būtu radoši un ieinteresētu, iesaistītu plašu sabiedrības daļu, tajos nepieciešams starpkulturālais aspekts, kas ienestu pasākumā iespēju piedzīvot jaunas sajūtas un iedvesmu.

Mūsdienu pasaulē, kurā pastāv daudz dažādu kultūru, katra ar savu unikālu izpausmi un kurā pieejami dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ar kuru palīdzību kultūru iespējams izpaust visdažādākajos veidos un vietās, paveras neizmērojamas iespējas dažāda veida sadarbībai un jaunradei kultūras jomā, sekmējot kultūras un mākslas daudzveidību.

Viens no veidiem, kā sekmēt kultūras un mākslas daudzveidību un starpkultūru dialogu ir uzlabot kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitāti. Sadarbības un mobilitātes veicināšana ir veids, kā sekmēt jaunu kultūras pakalpojumu radīšanu, netradicionālu risinājumu izmantošanu, pieredzes un zināšanu apmaiņu un vienlaikus veicināt sabiedrībā izpratni par citu valstu kultūru, tās bagātību, daudzveidību un izpausmes formu dažādību.

Diemžēl ir vairāki šķēršļi, kas ierobežo kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitāti. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir finansējuma trūkums, kas īpaši aktuāls ir šobrīd - laikā, kad daudzu institūciju budžeta apjomi ir būtiski samazinājušies ekonomisko grūtību apstākļos.

Tikpat nozīmīgs šķērslis ir informācijas trūkums, kas sasaucas ar vēl vienu nozīmīgu problēmu - nespēju izveidot sadarbību ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs (nepietiekama informācija par iespējamajiem partneriem, ierobežota kapacitāte utt.). Lai risinātu minētās problēmas, ir svarīgi nodrošināt gan plašu publicitāti saistībā ar pieejamo atbalstu kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitātes veicināšanai, gan atbalstīt minēto institūciju centienus atrast sadarbības partnerus un izveidot ilgtermiņa sadarbību. Minētās problēmas plānots risināt gan mazo grantu shēmas ietvaros, gan daļēji arī ar Bilaterālā fonda palīdzību, kura ietvaros tiks sekmēti sadarbības partneru meklējumi un ilgtermiņa sadarbības tīklu izveide.

1.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes

Programmas vadībā iesaistītās institūcijas

· KM - vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku. KM pārziņā ir autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūrizglītības apakšnozares, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumi. Atbilstoši kompetencei KM izstrādā kultūrpolitiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu, organizē valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību, sekmē muzeju darbības pilnveidošanu un koordinē to attīstību, pārrauga Nacionālo muzeju krājumu, sekmē tā saglabāšanu un koordinē komplektēšanas stratēģiju, kā arī organizē kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu;

· VKPAI - kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti.

KM kā Programmas apsaimniekotājs nodrošinās Programmas vadību. Kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumos KM sadarbosies ar VKPAI.

Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas

· Valsts un pašvaldību institūcijas, kuras piedalās Programmas iepriekš noteikto projektu īstenošanā:

- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) - valsts kapitālsabiedrība, kuras svarīgākā funkcija ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu un nodrošināt ar telpām valsts institūcijas, tai skaitā. valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu apsaimniekošanu, kā arī jaunu valstiski nozīmīgu būvniecības projektu attīstīšanu un dažādu nekustamā īpašuma mērķprojektu realizēšanu. Saskaņā ar Likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji, kas visbiežāk valsts piederošajiem kultūras pieminekļiem ir VNĪ;

- Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, kuras funkcijās ietilpst Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras procesa un kultūras dzīves norišu daudzveidības, attīstības un sabiedrības pieejamības nodrošināšana, kultūras vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pētīšana un popularizēšana, jaunrades attīstīšana, materiālo un nemateriālo kultūras vērtību izzināšana, uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana, kā arī profesionālās un tautas mākslas pieejamības nodrošināšana. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības ietvaros darbojas Rīgas Jūgendstila muzejs, kas piedalīsies Programmas iepriekš noteiktā projekta īstenošanā;

- Rēzeknes pilsētas dome, kuras uzdevumos atbilstoši likumam Par pašvaldībām ietilpst rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Rēzeknes pilsēta tiek dēvēta par Latgales kultūras galvaspilsētu, jo tajā var sastapt Latvijai netipisku kultūras tradīciju daudzveidību. Pilsētā darbojas latgaliešu, krievu, poļu, ukraiņu un ebreju biedrības, aktīvi saglabājot pilsētas multietnisko kultūras mantojumu;

- VA "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs", kas ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs saglabā, pēta un eksponē Latvijas tautas tradicionālos dzīves pieminekļus no 17.gs. beigām - 20.gs. sākumam. Muzeja teritorijā uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, tādējādi iepazīstinot visus interesentus ar latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu un darba un sadzīves tradīcijām;

- Tai skaitā, VNĪ īstenoto iepriekš noteikto projektu ieviešanā iesaistītās partnerinstitūcijas: VA "Memoriālo muzeju apvienība" un VA "Rakstniecības un mūzikas muzejs".

· Institūcijas, kuras piedalās atklāto konkursu ietvaros

- Pašvaldību institūcijas atklātā konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros, jo tām saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" jārūpējas par kultūru un jāsekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšana un ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā;

- Valsts institūcijas atklātā konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros, jo tām saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā, valdījumā vai lietojumā;

- Profesionālās kultūras institūcijas, kuras piedalās starptautisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā mazo grantu shēmas ietvaros.

1.4.3. Ar Programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Programmas ieviešana tiks nodrošināta, pamatojoties uz starptautiskajām konvencijām un rekomendācijām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas nosaka nozares politiku kultūras mantojumu saglabāšanas un atjaunošanas jautājumos.

Starptautiskās konvencijas:

- UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;

- Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai;

- konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai;

- Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā;

- vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai;

- Eiropas ainavu konvencija;

- Eiropas kultūras konvencija;

- UNESCO konvencijas par kultūras mantojuma daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

Starptautiskie dokumenti:

- Saprašanās memorands;

- EEZ finanšu instrumenta komitejas apstiprinātie noteikumi par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā (turpmāk - Noteikumi);

- EEZ līgums par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009-2014 (Protokols 38b.).

Plānošanas dokumenti:

- Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam "Nacionāla valsts";

- Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007-2013.gadam;

- Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam.

Likumi:

- Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (izstrādes stadijā) - nosaka vispārējos finanšu instrumentu ieviešanas nosacījumus un finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības;

- Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" - nosaka prasības kultūras mantojuma objektu aizsardzībai;

- Būvniecības likums - nosaka prasības, kādas ir jāievēro nodrošinot būvniecības darbus;

- Administratīvās procesa likums - nosaka projektu iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pārsūdzēšanas kārtību;

- Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums - nosaka prasības iepirkumu procedūru veikšanai;

- Informācijas atklātības likums - nosaka prasības informācijas pieejamībai saistībā ar Programmā īstenojamajiem projektiem;

- Fizisko personu datu aizsardzības likums - nosaka prasības, kādas jānodrošina Programmas ietvaros iegūtajiem fizisko personu datiem;

- Komercdarbības atbalsta kontroles likums - nosaka prasības, kas jāievēro īstenojot Programmu, kurai ir piemērojamas valsts atbalsta normas.

Ministru kabineta noteikumi:

- Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu";

- Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi";

- Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem";

- Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr. 842 "Noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību".

1.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Attiecībā uz valsts atbalstu Programmas apsaimniekotājs rīkosies atbilstoši Latvijas Republikas normatīvā akta - Komercdarbības atbalsta kontroles likuma - prasībām un iesniegs Eiropas Komisijā vienotu valsts atbalsta paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu kultūras nozarei, tai skaitā, infrastruktūras objektiem (piemēram, investīcijas, uzturēšana), tai skaitā muzejiem, teātriem, kultūras centriem un bibliotēkām (neatkarīgi no to īpašuma formas) atbilstoši Eiropas Komisijas valsts atbalsta lēmumu praksei.

Atbalsts kino jomai Programmas ietvaros tiks sniegts saskaņā ar atbalsta shēmu N 233/2008 "Atbalsta shēma Latvijas filmām".

Programmas ietvaros līdzfinansējuma saņēmējiem būs jāpiemēro iepirkumu veikšanu reglamentējošie normatīvie akti - Publisko iepirkumu likums, Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums.

Savukārt gadījumos, kad projekta ietvaros tiks slēgti līgumi zem līgumcenu sliekšņiem, no kuriem projektu īstenotājam ir jāpiemēro iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, projektu īstenotājiem projekta īstenošanas ietvaros pirms nepieciešamo apakšlīgumu noslēgšanas izvēloties līgumslēdzēju būs jāveic līgumslēdzēja izvēles procedūra, kuras ietvaros tiks izvēlēts tas līgumslēdzējs, kura piedāvājums ir saimnieciski un ekonomiski visizdevīgākais, nodrošinot līgumslēdzēja izvēles procedūrā brīvu konkurenci, vienlīdzīgu attieksmi un atklātumu. Projektu īstenotājiem dokumentācija, kas pierāda līgumslēdzēja izvēles pamatotību un atbilstību iepriekš norādītajiem principiem, jāglabā vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

Projektu īstenotājiem ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no projekta līguma noslēgšanas jāiesniedz Programmas apsaimniekotājam iepirkumu plāns, kurā par katru iepirkumu jānorāda: iepirkuma priekšmets, piemērojamā iepirkumu procedūra vai līgumslēdzēja izvēles procedūra, iepirkuma paredzamā līgumcena, kā arī paredzamais iepirkuma procedūras īstenošanas termiņš.

Programmas apsaimniekotājs pēc iepirkumu plāna saņemšanas, veiks iepirkumu plānā norādīto iepirkumu veikšanas atbilstības pārbaudi iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, savukārt Programmas apsaimniekotājs vai noteiktos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs (Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde) nodrošinās projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.

Tādējādi Programmas ietvaros, jau pirms finansējumu saņēmēji veiks iepirkumus, tiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu risku, ka projekta īstenotāji veic neatbilstošas iepirkumu procedūras, nepamatoti sadala iepirkumus vai neveic iepirkumu procedūras gadījumos, kad tās ir jāveic.

1.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums

Programmas stratēģija paredz ar EEZ finanšu instrumenta atbalstu risināt Programmas iesniegumā norādītās problēmas - atjaunot valsts un pašvaldības kultūras mantojuma objektus, jo īpaši jūgendstila un koka mantojumu, uzlabot kultūrvēsturisko objektu restaurācijā iesaistīto ekspertu kompetenci un praktiskās zināšanas, veicināt pieredzes apmaiņu un labās prakses piemēru ieviešanu kultūras mantojumu objektu restaurācijā un saglabāšanā, sniegt atbalstu kultūras institūcijām starptautisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā.

Programmas stratēģija paredz sekojošu rezultātu sasniegšanu:

- atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums;

- sabiedrībai pieejams kultūras mantojums;

- veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība.

Lai sasniegtu nospraustos rezultātus - "atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums" un "sabiedrībai pieejams kultūras mantojums", Programmas ietvaros ir paredzēts organizēt atklātu projektu iesniegumu konkursu kultūras, jo īpaši jūgendstila un koka, mantojuma saglabāšanai. Kultūras mantojuma saglabāšanas projektu īstenošanai plānots novirzīt 1 065 943 EUR jeb 10,6 % no Programmai piešķirtā EEZ finanšu instrumenta finansējuma.

Šo rezultātu sasniegšana tiks sekmēta, īstenojot piecus iepriekš noteiktus projektus kultūras mantojuma saglabāšanai, kas noteikti saprašanās memorandā. Iepriekš noteiktajiem projektiem plānots novirzīt 7 334 447 EUR, kas ir aptuveni 70% no Programmas ietvaros pieejamā EEZ finanšu instrumenta finansējuma.

Lai sasniegtu rezultātu - "atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums", cita starpā tiks realizēti divi paraugrestaurācijas projekti kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, demonstrējot sabiedrībai pozitīvus risinājumus un kultūras mantojuma nozīmību ekonomikas un dzīves vides atveseļošanā. Šo projektu īstenošanas rezultātā plānots atjaunot četrus kultūras mantojuma kompleksus, kuros saglabāts objektu autentiskums un orģinālsubstance: Rakstniecības un mūzikas muzeju, Raiņa dzimtās mājas "Tadenava", Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā, Baznīcas ielā 30. Projektos plānotas aktivitātes kultūras pakalpojuma piedāvājuma klāsta paplašināšanā un kvalitātes uzlabošanā, padarot to saturu atbilstošu mūsdienu prasībām. Izstrādājot kultūras mantojuma objektu saturu, notiks cieša sadarbības ar partneriem no Programmas donorvalstīm, pārņemot labās prakses piemērus un īstenojot pieredzes apmaiņu.

Lai sasniegtu rezultātu - "sabiedrībai pieejams kultūras mantojums", tiks īstenoti trīs iepriekš definētie projekti, kuru rezultātā sabiedrībai būs pieejami līdz šim neredzēti un nepiejami kultūras mantojuma objekti. Projektu īstenošanas rezultātā plānots sabiedrībai kultūras mantojuma objektus darīt pieejamus ar ekspozīciju palīdzību, kā arī īstenojot kultūras mantojuma objektu atjaunošanas darbus, padarot to iekštelpas pieejamas sabiedrībai.

Plašai sabiedrībai tiks darīti pieejami divi kultūras mantojuma objekti: Rēzeknes Zaļā sinagoga un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktava. Abi kultūras mantojuma objekti šobrīd ir pieejami apskatei tikai no ārpuses - to iekštelpas ir nepiemērotas apskatei un atrodas avārijas stāvoklī, tomēr tie satur būtiskas kultūrvēsturiskas vērtības, kuras ir nepieciešams padarīt pieejamas pēc iespējas plašākai sabiedrībai.

Rezultāta sasniegšanai tiks īstenots arī projekts "Rīgas Jūgenstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde", kas paredz, sadarbībā ar donorvalstu sadarbības parnteriem un labākajiem Latvijas speciālistiem jūgendstila kultūras mantojuma saglabāšanā, vērienīgu jūgenstila materiālā mantojuma digitalizēšanu un pēc tam iekļaušanu mūsdienīgā, modernā muzeja ekspozīcijā.

Minēto aktivitāšu rezultātā plānots ne vien nodrošināt kultūras mantojuma atjaunošanu un pieejamību sabiedrībai, bet, pateicoties pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātēm, nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto speciālistu kompetences un prasmju paaugstināšanu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmību. Būtiski ir parādīt sabiedrībai, ka ir iespējama kultūras mantojuma objektu mūsdienīga un sabiedrības vajadzībām atbilstoša izmantošana, kas vienlaikus nemazina šo objektu autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību.

Lai sasniegtu rezultātu - "veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija", plānots ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņai. Mazo grantu shēmas ieviešanai plānots novirzīt 500 000 EUR, kas ir aptuveni 5% no Programmas ietvaros pieejamā EEZ finanšu instrumenta finansējuma. Mazo grantu shēmas ietvaros tiks piešķirts atbalsts kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanai un starpkultūras dialogu veicināšanai.

Papildus minētajam, lai nodrošinātu divpusējo attiecību stiprināšanu starp Latviju un donorvalstīm, visu iepriekš minēto aktivitāšu ietvaros būs pieejams līdzfinansējums partnerības izveidei un sadarbības saišu stiprināšanai ar donorvalstu institūcijām. Bilaterālās sadarbības izveidei un stiprināšanai tiks novirzīts 1,5% no Programmas kopējā finansējuma.

1.5. Programmas mērķi un indikatori

1.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme)

Programma kopumā atbilst Programmas jomai "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana".

Programmas pamatmērķis - pasargāts, nākamajām paaudzēm saglabāts un publiski pieejams kultūras un dabas mantojums.

Vienlaikus programmas ietvaros paredzēts ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņas projektiem, kas atbilst programmas jomai "Kultūras un mākslas dažādības veicināšana Eiropas kultūras mantojuma ietvaros". Tās mērķis - paplašināts kultūras dialogs un caur kultūras dažādības izpratni veicināta Eiropas identitāte.

1.5.2. Plānotais Programmas rezultāts

#

Rezultāts

Indikators

Apraksts

Indikatora vērtība

Apliecinājuma avots

Bāzes vērtība

Mērķa vērtība

1

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Atjaunotu / saglabātu objektu ar kultūras mantojuma vērtību skaits Programma ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi nodrošinot gadsimtu gaitā radīto kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm kā nozīmīgu faktoru augstai cilvēku dzīves kvalitātei.

Ņemot vērā, ka Programmas ietvaros kultūras mantojuma objektu atjaunošana ir paredzēta gan iepriekš noteikto projektu, gan kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātes ietvaros, mērķa vērtība ir noteikta kā minimālais atjaunotais objektu skaits, ņemot vērā iepriekš noteikto projektu rezultātus un atklātās projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamo finansējumu un vienam projektam pieejamo finansējumu.

0

8

Projektu pārskati

Programmas izvērtējums.

Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

2

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Vienību ar kultūras mantojuma vērtību skaits, kas pārvērsti elektroniskā formātā Programma paredz digitalizēt kultūras mantojuma vērtības, kas ļauj vienkopus apvienot neskaitāmus kultūras mantojuma objektus, kuru apskate un izpēte citkārt būtu sarežģīta vai laikietilpīga.

0

1000

Projektu pārskati.

Programmas izvērtējums.

Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

Sabiedrībai no jauna vai atkārtoti atvērtu ēku ar kultūras mantojuma vērtību skaits Daudzu valsts un pašvaldību valdījumā esošo kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis ir kritisks vai neapmierinošs, līdz ar to šo objektu pieejamība ir ierobežota, tādējādi liedzot sabiedrībai iespēju iepazīt Latvijas kultūras mantojuma bagātību pilnā apjomā. Vairākos šādos objektos ir izvietoti muzeji, kuru darbība ir apdraudēta tieši ēku tehniskā stāvokļa dēļ. Izvēlētais indikators ļaus novērtēt ieguldījumu objektu pieejamības veicināšanā, iesaistot to mūsdienu apritē, un tādējādi sekmējot sabiedrības informētību par Latvijas kultūras mantojumu.

0

2

Projektu pārskati.

Programmas izvērtējums.

Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

3 Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Organizēto kultūras pasākumu skaits Katrai valstij ir savas kultūras tradīcijas un specifiskas izpausmes, kas dara kultūru kopumā bagātāku. Lai iepazītu citu valstu kultūras dzīvi un nestu Latvijas un donorvalstu kultūru ārpus valsts robežām, kā arī lai veicinātu pieredzes apmaiņu un turpmāku sadarbību ar Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu un saņēmējvalstīm, Programmas ietvaros paredzēts ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņai. Izvēlētais indikators ļauj noteikt grantu shēmas īstenošanas rezultātā izveidotās sadarbības rezultātus un apmērus, kas ir tieši saistīti ar grantu shēmas mērķa sasniegšanu.

Organizēto kultūras pasākumu skaits sniedz informāciju ne vien par veiksmīgi izveidotu sadarbību skaitu, bet arī ar šo pasākumu organizēšanu saistīto publicitāti un projektu rezultātu pieejamību sabiedrībai. Vienlaikus, vērtējot minēto indikatoru, tiks ņemta vērā ne vien kvantitatīva, bet arī kvalitatīva informācija - pasākuma kvalitāte, pieejamība, sadarbības apjoms, kā arī ilgtspēja.

Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā, ir indikators, kas tiešā veidā atspoguļo sadarbības apjomu, tādējādi veicinot viena no EEZ finanšu instrumenta pamatmērķiem sasniegšanu, Vienlaikus izvēlētais rādītājs sniegs informāciju par notikušo pieredzes apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu māksliniekiem un tās rezultātiem, tādējādi nodrošinot jaunu ideju, pieeju, kultūras izpausmju tālāku izplatību.

0

20

Statistikas dati.

Projektu pārskati.

Programmas izvērtējums.

Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās.

Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā

0

100

Rezultāta - atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums - mērķa vērtība ietver divu iepriekš noteikto projektu: "Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija" un "Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana" ietvaros restaurētās ēkas (1 ēka un 3 ēku kompleksi), kā arī atklātā projektu iesniegumu konkursa kultūras mantojuma saglabāšanai ietvaros restaurētos un aizsargātos kultūras mantojuma objektus, kas atbilstoši pieejamajam finansējumam plānoti četri.

Rezultāta - sabiedrībai pieejams kultūras mantojums - 1.indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" ietvaros digitalizētās kultūras mantojuma vērtības, kas iekļautas virtuālajā muzejā, savukārt 2.indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija" īstenošanas rezultātā atjaunoto sinagogas ēku un iepriekš noteiktā projekta "Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija" ietvaros atjaunoto ostas noliktavas ēku. Abas ēkas pēc atjaunošanas būs pieejamas sabiedrībai

Rezultāta - veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija - 1. indikatora mērķa vērtība "Organizēto kultūras pasākumu skaits" ietver mazo grantu shēmas ietvaros īstenoto projektu plānotos rezultātus, pieņemot, ka vidēji mazo grantu shēmas ietvaros tiks īstenoti 10 projekti un katra projekta ietvaros tiks organizēti vismaz 2 kultūras vai mākslas apmaiņas pasākumi. 2. indikatora mērķa vērtība "Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā" ietver mazo grantu shēmas ietvaros īstenoto projektu rezultātus, pieņemot, ka viena kultūras vai mākslas apmaiņas projektā piedalās vismaz 10 personas (Aprēķins: 10 personas x 10 projekti).

1.5.3. Programmas iznākumi

Rezultāts

Iznākums

Iznākuma indikators

Indikatora vērtība

Apraksts

Bāzes vērtība

Mērķa vērtība

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Nodrošināta koka kultūras pieminekļa restaurācija Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits

0

51

Atjaunojot kultūras mantojuma objektus vistiešākā veidā tiek veicināta kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība sabiedrībai, tādējādi sekmējot Programmas jomas mērķa sasniegšanu. Saskaņā ar Saprašanās memorandu īpaši atbalstāma ir koka mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas koka restaurācijā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā koka kultūras mantojuma apjomu.

Ņemot vērā, ka iepriekš noteikto projektu, tāpat kā atklātā projektu iesniegumu konkursa, ietvaros paredzēta koka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, izvēlēts vienots iznākums abām šīm aktivitātēm.

Nodrošināta jūgendstila kultūras pieminekļu restaurācija Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits

0

1

Saskaņā ar Saprašanās memorandu īpaši atbalstāma ir Jūgendstila mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas Jūgendstila kultūras mantojuma saglabāšanā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā Jūgendstila kultūras mantojuma apjomu.

Minētajā iznākuma indikatora vērtībā ietverts atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā atjaunots jūgendstila kultūras piemineklis (prognoze).

Nodrošināta kultūrvēsturisku objektu saglabāšana Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits

0

22

Saskaņā ar Saprašanās memorandu atbalstāma kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas kultūras mantojuma saglabāšanā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā kultūras mantojuma apjomu.

Minētajā iznākuma indikatora vērtībā ietverts atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā atjaunots kultūras piemineklis, kā arī iepriekš noteiktā projekta ietvaros atjaunotais kultūras piemineklis (1 objekts). Tiek prognozēts, ka atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā varētu tikt atjaunots vismaz 1 kultūras mantojuma objekts (tai skaitā, interjera elements), kas nav koka vai jūgendstila kultūras piemineklis.

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Apkopota un elektroniski pieejama informācija par jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā Izveidota kultūrvēsturiskā mantojuma datubāze elektroniskā formātā

0

13

Lai informācijas uzkrāšana tiktu nodrošināta augstā kvalitātē un būtu ērti pieejama, plānota attiecīgas datu bāzes izveide, kas noteikta kā viens no Programmas iznākumiem. Datu bāzē apkopotas vismaz 1000 digitalizētas kultūras vērtības. Datu bāze sabiedrībai pieejama projekta īstenotāja interneta mājas lapā.
Nodrošināta publiska pieejamība kultūras mantojuma objektiem, kas atjaunoti Programmas ietvaros Atjaunoto kultūras mantojuma objektu apmeklētāju skaits pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas

0

115 000

Programmas rezultātā tiks veicināta apmeklētāju pieejamība atjaunotiem kultūras mantojuma objektiem un muzejiem, kas tiek atjaunoti divu iepriekš noteikto projektu ietvaros: "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija" un "Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija", veicinot arī vietējās kopienas un blakus esošās teritorijas ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Veicinātas lielākas kultūras sadarbības iespējas, izveidoti kopēji sadarbības tīkli starp Latviju un donorvalstīm Jaunizveidoto un sekmētu jau izveidoto partnerību skaits

0

104

Programmas rezultātā tiks īstenoti profesionālo kultūras organizāciju rīkoti kultūras pasākumi Latvijā un donorvalstīs, kas veicinās Eiropas identitātes veidošanos un bagātinās kultūras pakalpojumu klāstu
Sekmēta kultūras darbinieku mobilitāte

Kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitātes pieaugums Programmas īstenošanas rezultātā (%)

0

205

Programmas rezultātā profesionālo kultūras organizāciju rīkoto kultūras pasākumu Latvijā un donorvalstīs ietvaros tiks sekmēta kultūras nozares darbinieku mobilitāte, kas nodrošinās labāko prakses piemēru pārņemšanu un mobilitātes dalībnieku zināšanas un kompetenci attiecīgajā kultūras sfērā.

1.6. Programmas mērķa grupas

Rezultāts: Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums

Ņemot vērā, ka Programmas pamatmērķis ir ne vien kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunināšana, bet arī tā pieejamības veicināšana un izpratnes par kultūras mantojuma vērtību paaugstināšana, rezultāta pamata mērķa grupa ir sabiedrība, jo īpaši apkārtējās teritorijas iedzīvotāji un objektu apmeklētāji (tūristi, pētnieki u.c.), kas būs ieguvēji gan no objektu un to apkārtējās vides sakārtošanas, gan arī, ietekmējoties no pozitīviem restaurācijas piemēriem, veicinās arī citu objektu saglabāšanu un kvalitatīvu izmantošanu.

Vienlaikus Programmas ieviešanas rezultātā tiešie labuma guvēji ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, apsaimniekotāji un lietotāji - valsts un pašvaldību institūcijas.

Mērķa grupa ir arī konkrēto objektu atjaunošanā iesaistītie speciālisti un objektos izvietotās institūcijas, piemēram, muzeji, kas Programmas īstenošanas rezultātā varēs nodrošināt atbilstošus pakalpojumus objektu apmeklētājiem.

Rezultāts: Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums

Rezultāta pamata mērķa grupa ir sabiedrība, objektu apmeklētāji, pakalpojumu izmantotāji (tai skaitā, tūristi, pētnieki u.c.).

Vienlaikus Programmas ieviešanas rezultātā tiešie labuma guvēji ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, apsaimniekotāji un lietotāji - valsts un pašvaldību institūcijas.

Ņemot vērā, ka programmas ietvaros paredzēts veicināt divpusējo sadarbību ar donorvalstu institūcijām, kas darbojas līdzīgā jomā, t.sk. pieredzes un zināšanu apmaiņu, divu iepriekš minēto rezultātu mērķa grupa ir arī donorvalstu institūcijas, kas darbojas kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un ir potenciālie vai esošie projektu partneri. Netiešie ieguvēji no programmas īstenošanas ir donorvalstu iedzīvotāji, kas gūst zināšanas un informāciju par kultūru un kultūras mantojumu un EEZ finanšu instrumentu atbalstu kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai.

Rezultāts: Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija

Programmas pamata mērķa grupa ir pasākumu apmeklētāji un iedzīvotāji, kas dzīvo administratīvajās teritorijās, kurās tiek organizēti pasākumi, t.sk. donorvalstīs.

Vienlaikus ieguvēji no Programmas īstenošanas ir valsts un pašvaldību institūcijas un biedrības un nodibinājumi, kuri veic profesionālo darbību kultūras jomā gan Latvijā, gan donorvalstīs.

Konsultācijas ar mērķa grupām plānošanas un īstenošanas laikā

Lai nodrošinātu mērķa grupas sasniegšanu, informāciju par Programmas uzsākšanu un ieviešanu būs pieejama KM mājas lapā (www.km.gov.lv) un Programmas donoru partneru mājas lāpās.

Īpaša uzmanība tiks veltīta informatīvajiem pasākumiem un konsultācijām, kas saistīti ar projektu iesniegumu atlasi. Informācija par minētajiem pasākumiem iekļauta informācijas un publicitātes plānā (8.pielikums) un 1.10. un 1.14.3. sadaļā.

Papildus tiks organizēti informatīvi semināri, lai informētu mērķa grupas par Programmas ieviešanas nosacījumiem. Lai sasniegtu iepriekš noteikto projektu rezultātus, konsultācijas šo projektu īstenotājiem plānošanas un īstenošanas laikā tiks sniegtas individuāli.

Lai nodrošinātu iespēju Programmas saturu komentēt visām ieinteresētajām pusēm, izsludinot Programmu Valsts sekretāru sanāksmē, tika nodrošināta iespēja sniegt atzinumu.

1.7. Riski un neskaidrības

Rezultāta nr.

Rezultāts

Riska apraksts

Novērtējums

Riska seku mazināšanas plāns

Varbūtība
zema/vidēja/augsta

Ietekme
zema/vidēja/augsta

1

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti un projektu iesniegumu atlases principi, kā arī tiks ievietota informācija plašsaziņas līdzekļos.

Tiks organizēti informatīvi semināri un konsultācijas iepriekš noteikto projektu ieviesējiem un to partneriem. Projektu īstenošanai nepieciešamā informācija tiks ievietota KM mājas lapā.

Ja atklātā konkursa ietvaros netiks apgūts viss finansējums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par atklātā konkursa II kārtas organizēšanu. Ja finansējums netiks apgūts arī atklātā konkursa II kārtas ietvaros, tiks lemts par finansējuma pārdali citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums. Ja iepriekš noteikto projektu ietvaros radīsies finansējuma atlikums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par finansējuma novirzi citiem iepriekšnoteiktajiem projektiem, ja tiem būs radies finansējuma iztrūkums vai finansējuma novirzi citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums.

Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta projekta iesnieguma iesniedzēja, kā arī iepriekš noteiktā projekta ieviesēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi.
Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem, kā arī iepriekš noteikto projektu ieviesējiem tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tiks veiktas projektu ietvaros veicamo iepirkumu pirmspārbaudes.
Izmaksu sadārdzināšanās risks būvniecības un ekspozīcijas izveides izmaksām Augsta Augsta Projektos pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas tiks izvērtēta projektu tāme atbilstoši izmaksu samērīgumam un cenu atbilstībai tirgus cenām. Atklājam konkursam attiecināmajās izmaksās paredzēta būvniecības izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības izmaksu kopējās summas. Iepriekš noteiktajiem projektiem paredzēta izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības un ekspozīciju izveides attiecināmo izmaksu summas.

Projektu īstenošanas laikā, ja radīsies izmaksu sadārdzinājums, paredzētas šādas darbības: pārskatīt būvniecības un vai ekspozīciju izveides apjomus, izmantot izmaksu rezervi 10% apmērā, pārdalīt finansējumu no citiem iepriekš noteiktajiem projektiem, kuros izveidojies finanšu atlikums, pārdalīt finansējumu no citām aktivitātēm, kurās izveidojies finanšu atlikums.

Papildus katram iepriekš noteiktajam projektam tiks izveidota Uzraudzības padome vai komiteja, kas sekos līdzi projektā īstenotajām aktivitātēm, t.sk. iepirkuma procedūrām.

Nespēja piesaistīt projekta partnerus, informācijas trūkuma, partneru ierobežotās kapacitātes vai valodas barjeras dēļ. Vidēja Zema Programmas īstenošanas laikā programmas apsaimniekotājs organizēs partnerības seminārus partneru meklējumiem, kā arī programmas donoru partneri sniegs atbalstu partneru meklēšanā un kontaktu nodibināšanā.

Papildus projektu ietvaros tiks attiecinātas tulkošanas izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu un partnerību projektā.

Nekvalitatīva tehniskā dokumentācija un/vai nekvalitatīvi restaurācijas un atjaunošanas darbi, kā rezultātā zaudēts objekta autentiskums Vidēja Vidēja Projektu īstenotājiem jānodrošina regulāra uzraudzība, izveidojot, piemēram, Uzraudzības padomi vai komiteju, kurā darboties pieaicina Latvijas un donorvalstu kultūras mantojumu uzraugošās institūcijas, kā arī nepieciešamības gadījumā dokumentu sagatavošanā un darbu veikšanā iesaistot donorvalstu ekspertus.

2

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri iepriekš noteikto projektu ieviesējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti, kā arī tiks ievietota informācija KM mājas lapā.

Ja iepriekš noteikto projektu ietvaros radīsies finansējuma atlikums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par finansējuma novirzi citiem iepriekšnoteiktajiem projektiem, ja tiem būs radies finansējuma iztrūkums vai finansējuma novirzi citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums.

Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta iepriekš noteiktā projekta ieviesēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi, un sniegtas rekomendācijas finanšu un cilvēkresursu kapacitātes uzlabošanai.
Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tiks veiktas projektu ietvaros veicamo iepirkumu pirmspārbaudes.
Izmaksu sadārdzināšanās risks būvniecības un ekspozīcijas izveides izmaksām Augsta Augsta Projektos pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas tiks izvērtēta projektu tāme atbilstoši izmaksu samērīgumam un cenu atbilstībai tirgus cenām. Iepriekš noteiktajiem projektiem paredzēta izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības un ekspozīciju izveides attiecināmo izmaksu summas.

Projektu īstenošanas laikā, ja radīsies izmaksu sadārdzinājums paredzētas šādas darbības: pārskatīt būvniecības un vai ekspozīciju izveides apjomus, izmantot izmaksu rezervi 10% apmērā, pārdalīt finansējumu no citiem iepriekš noteiktajiem projektiem, kuros izveidojies finanšu atlikums, pārdalīt finansējumu no citām aktivitātēm, kurās izveidojies finanšu atlikums.

Papildus katram iepriekš noteiktajam projektam tiks izveidota Uzraudzības padome vai komiteja, kas sekos līdzi projektā īstenotajām aktivitātēm, t.sk. iepirkuma procedūrām.

3

Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti un projektu iesniegumu atlases principi, kā arī tiks ievietota informācija plašsaziņas līdzekļos.

Ja mazās grantu shēmas ietvaros netiks apgūts viss finansējums, Sadarbības komitejā tiks lemts par finansējuma pārdali citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums.

Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta potenciālā projekta iesnieguma iesniedzēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi.
Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tiks veiktas projektu ietvaros veicamo iepirkumu pirmspārbaudes.
Projekta līdzfinansējuma saņēmējam nav izveidojusies veiksmīga sadarbības partnerība Zema Augsta Programmas īstenošanas laikā programmas apsaimniekotājs organizēs partnerības seminārus partneru meklējumiem, kā arī programmas donoru partneri sniegs atbalstu partneru meklēšanā un kontaktu nodibināšanā.

Bilateriālā fonda ietvaros tiks atbalstītas projekta līdzfinansējuma saņēmēja vizītes pie donorvalstu partneriem, kā arī pieredzes apmaiņa, dalība pieredzes un zināšanu apmaiņas semināros un konferencēs donorvalstīs, tādējādi sekmējot veiksmīgu projekta īstenošanu, aktivitātes mērķa sasniegšanu, kā arī esošās sadarbības stiprināšanu vai iespējams, jaunu sadarbības saišu izveidi.

Līdztekus tiks veicināta potenciālo partneru meklēšana, izmantojot sociālos tīklus.

1.8. Divpusējas attiecības

Divpusējās attiecības starp Latviju, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu tiks veicinātas, gan īstenojot projektus Bilateriālā fonda un mazo grantu shēmas ietvaros, gan sekmējot sadarbības ar donorvalstīm izveidi iepriekš noteikto projektu un kultūras mantojuma objektu saglabāšanas projektu ietvaros. Galvenais sadarbības mērķis starp donorvalstīm un saņēmējvalsti ir pieredzes apmaiņa, dalīšanās informācijā un zināšanās.

Programmas ietvaros tiks veikti vairāki divpusējo attiecību veidošanas pasākumi gan projektu, gan Programmas vadības līmenī.

Programmas līmenī Programmas apsaimniekotājs sadarbosies ar diviem Programmas donoru partneriem - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju un Norvēģijas Mākslas padomi. Viens no Programmas līmeņa sadarbības mērķiem ir pārliecināties par Programmas atbilstību (attiecināmību) kultūras jomai Latvijā un donorvalstīs. Vienlaikus Programmas līmeņa sadarbība veicina visu iesaistīto institūciju zināšanas un izpratni par kultūras politiku, kultūras vadību un kultūras pasākumiem.

1.8.1. Donoru Programmas partneri

Programmas vadības līmenī divpusējās attiecības tiks veicinātas, nodrošinot Programmas donoru partneru iesaisti gan Programmas izstrādē, gan īstenošanā, kā arī piedaloties Programmas donoru partneru organizētajos informatīvajos pasākumos EEZ finansu instrumenta ieviešanai un sadarbojoties partnerības pasākumu organizēšanā Programmas ietvaros.

Programmas iesnieguma sagatavošanas procesa ietvaros tika organizētas vairākas sanāksmes ar Programmas donoru partneriem, kuru laikā tika apspriesti Programmas ietvaros atbalstāmie pasākumi, sasniedzamie rezultāti, prasības projektu iesniegumu atlasei un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kā arī apspriesti Programmas ietvaros iekļaujamie iepriekš definētie projekti.

Programmas donoru partneri Programmas iesnieguma projekta sagatavošanas laikā sniedza ieteikumus un nodrošināja ekspertu vērtējumu un padomus gan kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitāšu, gan kultūras apmaiņas aktivitāšu efektīvākai plānošanai un īstenošanai. Programmas īstenošanas laikā Programmas donoru partneri turpinās konsultēt un dalīsies pieredzē, zināšanās un informācijā par kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanu un starptautisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanu, kā arī sniegs atbalstu sabiedrības izglītošanā un veiksmīgu sadarbības tīklu izveidē starp Latvijas un donorvalstu institūcijām, tai skaitā, projektu partnerorganizāciju meklēšanā un piesaistē gan potenciālo projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuri pretendēs uz atbalstu kādā no atklātajām projektu iesniegumu atlasēm, gan iepriekš noteikto projektu ieviesējiem.

Programmas iesnieguma projekta izstrāde un Programmas īstenošana tiks veikta, Programmas apsaimniekotājam sadarbojoties ar partneriem no Norvēģijas Karalistes - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju (tālr. + 47 22 94 04 00; e-pasta adrese: postmottak@ra.no; adrese: Dronningensgate 13, A.k. 8196 Dep., 0034 Oslo, Norvēģija) un Norvēģijas Mākslas padomi (tālr. + 47 21 04 58 00; e-pasta adrese: post@kulturrad.no; adrese: Grev Wedels plass 1, 0151 Oslo, pasta adrese: A.k. 8052 Dep., 0031 Oslo, Norvēģija).

Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija ir Norvēģijas Vides ministrijas padotībā esoša institūcija, kas nodrošina kultūras pieminekļu un nozīmīgu vietu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Norvēģijas Mākslas padome ir galvenā valsts institūcija, kas atbild par kultūras politikas ieviešanu Norvēģijā. Norvēģijas Mākslas padome darbojas kā padomdevēja institūcija valdībai un publiskajam sektoram, kas darbojas kultūras jomā. Tai ir nozīmīga pieredze kultūras jomai pieejamo publisko finanšu līdzekļu administrēšanā un tā darbojas ciešā sadarbībā ar Norvēģijas kultūras sektora pārstāvjiem. Norvēģijas Mākslas padomi pilnībā finansē Norvēģijas Kultūras ministrija.

1.8.2. Donoru partnerības projekti

Mērķis: Bilateriālā fonda ietvaros tiks nodrošināta atbalsta sniegšana gan Noteikumu 3.6.pantā noteiktā pasākuma "A", gan pasākuma "B" īstenošanai.

Pasākuma "A" ietvaros Programmas apsaimniekotājs organizēs partnerības seminārus, kuru ietvaros potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem pirms projektu iesniegumu iesniegšanas tiks sniegta iespēja nodibināt kontaktus ar potenciālajiem partneriem no donorvalstīm - Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas, kā arī iegūt informāciju par sadarbības iespējām ar dažādām donorvalstu institūcijām, kas darbojas kultūras mantojuma saglabāšanas vai kultūras un mākslas pakalpojumu sniegšanas jomā.

Pasākuma "B" ietvaros tiks atbalstītas sadarbību veicinošas aktivitātes projektu īstenošanas laikā - visu apstiprināto projektu līdzfinansējuma saņēmēji varēs saņemt atbalstu sadarbības tīklu izveidei un uzturēšanai, pieredzes un zināšanu apmaiņai, tai skaitā, doties vizītēs pie sadarbības partneriem un piedalīties semināros un konferencēs.

Pieejamais finansējums: 1.5% no kopējā Programmai pieejamā finansējuma apjoma - 150 293 EUR.

Pasākumam "A" plānots novirzīt 60% no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma. Pasākumam "B" plānots novirzīt 40% no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma. Finansējuma sadalījums starp pasākumu "A" un "B" ir indikatīvs un, pamatojoties uz finansējuma apguves progresu un/vai pieprasījuma apjomu, var tikt pārskatīts Sadarbības komitejas sēžu ietvaros.

Līdzfinansējuma likme: Pasākuma "A" ietvaros veiktajām darbībām tiks piemērota EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma likme - 100%. Pasākuma "B" ietvaros veiktajām darbībām pieejamā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma likme tiks noteikta atbilstoši Bilaterālā fonda līdzfinansējuma saņēmēja juridiskajam statusam:

- valsts un pašvaldību institūcijām līdz 85%;

- nevalstiskajām organizācijām līdz 90%.

Vizītes pieteikumu iesniedzēji: Programmas apsaimniekotājs - pasākuma "A" un "B" ietvaros, līdzfinansējuma saņēmēji - pasākuma "B" ietvaros.

Vizītes partneri: Donorvalstu institūcijas.

Atbalstāmās darbības:

1. pirms projektu iesniegumu iesniegšanas (pasākums "A"):

- pasākumu organizēšana, atbalstāma tikai Programmas apsaimniekotājam;

- pasākumu apmeklēšana donorvalstu partneru meklēšanai, kuras organizēs Programmas apsaimniekotājs;

2. projektu īstenošanas laikā (pasākums "B"):

- sadarbības tīklu izveide un uzturēšana, pieredzes un zināšanu apmaiņa, tai skaitā, došanās vizītēs pie donorvalstu sadarbības partneriem un piedalīšanās semināros un konferencēs, kas saistītas ar projekta un Programmas mērķi.

Attiecināmās izmaksas:

1. pirms projektu iesniegumu iesniegšanas (izmaksas attiecināmas Programmas apsaimniekotājam):

- komandējuma izdevumi;

- ceļa izdevumi;

- pasākumu organizēšanai nepieciešamo telpu nomas izmaksas;

- citu ar pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu segšana (ekspertu izmaksas, tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes u.c.);

2. projektu īstenošanas laikā:

- komandējuma izdevumi;

- ceļa izdevumi;

- pasākuma organizēšanai nepieciešamo telpu nomas izmaksas;

- citu, ar pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu segšana (ekspertu izmaksas, tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes u.c.);

- izdevumi, kas saistīti ar dalību konferencēs, semināros un darbnīcās (piemēram, dalības maksas).

Katrai no trim Programmas ietvaros īstenotajām aktivitātēm tiks novirzīts indikatīvi noteikts procents no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma:

- 25% no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma plānots novirzīt gan pasākuma "A", gan "B" īstenošanai atklātā konkursa kultūras mantojuma saglabāšanai ietvaros;

- 50% no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma plānots novirzīt gan pasākuma "A", gan "B" īstenošanai mazās grantu shēmas ietvaros;

- 25% no kopējā Bilaterālā fonda finansējuma plānots novirzīt pasākuma "B" īstenošanai iepriekš noteikto projektu ietvaros.

Vizītes pieteikumu atlase: Lai saņemtu atbalstu plānotajai vizītei, līdzfinansējuma saņēmējam jāiesniedz vizītes pieteikums Programmas apsaimniekotājam. Programmas apsaimniekotājs veiks vizītes pieteikuma izvērtēšanu atbilstoši izstrādātajiem atbilstības kritērijiem (3.pielikums).

Vizītē var piedalīties ne vairāk kā 5 cilvēki no katras projekta īstenošanā tieši iesaistītās institūcijas.

Bilateriālā fonda īstenošanas nosacījumi:

Pasākuma "A" ietvaros plānotos partnerības seminārus Programmas apsaimniekotājs organizēs pirms atklāto projektu iesniegumu konkursu izsludināšanas vai to norises laikā, lai nodrošinātu potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem iespēju izveidot partnerību plānotā projekta īstenošanai. Partnerības semināros tiks uzaicinātas piedalīties potenciālās partnerinstitūcijas no donorvalstīm. Informācija par partnerības semināriem tiks ievietota KM mājas lapā. Ar vadošās iestādes un Programmas donoru partneru atbalstu plānots nodrošināt informācijas ievietošanu gan www.eeagrants.lv mājas lapā, gan arī Programmas donoru partneru mājas lapās, tādējādi nodrošinot plašu publicitāti un informācijas pieejamību potenciālajiem interesentiem.

Bilaterālā fonda pasākuma "B" īstenošanai novirzītais EEZ finanšu instrumenta finansējums būs pieejams visu projektu īstenošanas laiku. Lai novērstu situācijas, ka viss pasākuma "B" īstenošanai pieejamais finansējums tiek izlietots projektu īstenošanas sākuma posmā, ir veikta plānotā finansējuma sadale pa gadiem atbilstoši projektu īstenošanas periodam. Minētā finansējuma sadalījums pa gadiem var tikt pārskatīts, pamatojoties uz iesniegto finansējuma pieprasījumu apjomu vai prognozēm par nākamajā gadā plānotajiem apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumiem.

Bilaterālā fonda ietvaros plānoto pieredzes un zināšanu apmaiņas aktivitāšu īstenošanai pieejamais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms tiks noteikts atbilstoši apstiprinātajā projektā noteiktajam EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjomam (maksimālo pieejamo EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjomu lūdzu skatīt 1.10. un 1.14.3.sadaļās).

Ja, apstiprināto projektu īstenošanai tuvojoties noslēgumam, Bilaterālā fonda ietvaros izveidosies EEZ finanšu instrumenta finansējuma atlikums un pieejamā neizlietotā finansējuma apjoms būs pietiekams noslēguma partnerības semināra organizēšanai, tas tiks novirzīts semināra organizēšanai. Noslēguma partnerības semināra mērķis ir dalīties pieredzē par projektu īstenošanu un sadarbības izveidi Programmas ietvaros. Seminārā piedalīties tiks uzaicināti līdzfinansējuma saņēmēji un to donorvalstu partneri. Informācija par noslēguma partnerības semināru tiks ievietota KM mājas lapā, kā arī tiks izsūtītas preses relīzes. Minētā informācija tiks nosūtīta tālākai izplatīšanai vadošajai iestādei un Programmas donoru partneriem, tādējādi nodrošinot plašu publicitāti un informācijas pieejamību potenciālajiem interesentiem.

1.8.3. Donorvalstu kandidāti

Nav attiecināms.

1.9. Iepriekš noteikti projekti

Programmas ietvaros saskaņā ar Saprašanās memoranda B pielikumu ir paredzēts īstenot šādus iepriekš noteiktos projektus:

1. "Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija", projekta īstenotājs - VNĪ;

2. "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde", projekta īstenotājs - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība;

3. "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija", projekta īstenotājs - Rēzeknes pilsētas dome;

4. "Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana", projekta īstenotājs - VNĪ;

5. "Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija", projekta īstenotājs - VA "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs".

Informācija par iepriekš noteiktajiem projektiem norādīta Programmas iesnieguma 4.pielikumā.

Atbalstāmās darbības iepriekš noteikto projektu ietvaros ir tādas, kas atbilst projekta mērķim, ir tieši saistītas ar projekta ietvaros plānotajām aktivitātēm un ir samērīgas un pamatotas.

Attiecināmās izmaksas:

1. Projekta administrēšanas izmaksas (nepārsniedzot 10% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām).

2. Publicitātes izmaksas saskaņā ar projekta publicitātes plānu, kas sagatavots atbilstoši Noteikumos ietvertajiem nosacījumiem.

3. Ar būvprojekta sagatavošanu saistītās izmaksas:

- būvprojekta sagatavošanas izmaksas;

- inženierizpētes izmaksas;

- būvprojekta apsekošanas izmaksas;

- kultūrvēsturiskās izpētes izmaksas;

- kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas.

4. Būvniecības izmaksas saskaņā ar būvprojektu.

5. Būvniecības uzraudzības izmaksas:

- būvuzraudzība;

- autoruzraudzība;

- arheoloģiskā uzraudzība.

6. Ārējā audita izmaksas.

7. Sadarbības pasākumu (pieredzes apmaiņa, apmācības, konferences, semināri) izmaksas:

- donorvalstu ekspertu izmaksas;

- sadarbības pasākumu organizēšanas izmaksas (telpu, aprīkojuma nomas izmaksas);

- donorvalstu ekspertu, partnerinstitūciju pārstāvju ceļa un komandējuma izmaksas;

- Latvijas ekspertu ceļa un komandējuma izmaksas braucienam uz donorvalsti.

8. Ekspozīciju izveides/modernizācijas izmaksas:

- ekspozīcijas/ izstādes arhitektoniski mākslinieciskā projekta izstrāde;

- muzeja krājuma priekšmetu un ar ekspozīcijas saturu saistīto materiālu sagatavošana eksponēšanai (izņemot jaunu muzeja krājuma priekšmetu iegāde);

- ekspozīcijas/ izstādes eksponēšanas iekārtu, tai skaitā, tehnoloģiskā aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas.

9. Ar muzeja un kultūras pakalpojumu (izstāžu, muzejpedagoģisko Programmu, radošo darbnīcu) saistīto telpu iekārtošanas izmaksas (izņemot muzeja personāla telpas).

10. Objektam tieši pieguļošās teritorijas labiekārtošanas izmaksas nepārsniedzot 5% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām (attiecināms, ja projekta ietvaros plānota būvniecība).

11. Projekta ietvaros var tikt attiecināts pievienotās vērtības nodoklis, kas tieši saistīts ar līdzfinansēto projektu, ja projekta līdzfinansējuma saņēmējs to nevar atgūt pilnībā vai daļēji atbilstoši nodokļus regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

12. Rezerve neparedzētiem izdevumiem, kas var rasties būvniecības aktivitātē vai aktivitātēs, kas saistītas ar ekspozīcijas izveidi ne vairāk kā 10% no būvniecības un/vai ekspozīcijas izveides attiecināmajām izmaksām. Rezerve neparedzētajiem izdevumiem izmantojama pēc iepriekšējas saskaņošanas ar Programmas apsaimniekotāju.

3., 4. un 5.punktā minētās izmaksas attiecināmas, ja projektu ietvaros atjaunojamais objekts atrodas projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā.

Ja būvniecības izmaksu kāpums projektā pārsniedz projektam paredzēto rezervi neparedzētiem izdevumiem, tad pēc saskaņošanas ar Programmas apsaimniekotāju, līdzfinansējuma saņēmējs var samazināt finansējumu ekspozīcijas izveidei. Iepriekš noteiktajos projektos prioritāri veicamās darbības ir kultūras mantojuma objektu atjaunošana un saglabāšana.

Iepriekš noteikto projektu atlase: Iepriekš noteikto projektu kopsavilkumi, pirms pievienošanas Programmas iesnieguma projektam, tika nosūtīti izskatīšanai Programmas donoru partneriem, kā arī Sadarbības komitejas ietvaros 2011.gada 23.novembrī tika organizētas vizītes uz atsevišķu iepriekš noteikto projektu īstenošanas vietām. Iepriekš noteikto projektu satura un izmaksu atbilstības izvērtēšanai sagatavotie projektu kopsavilkumi tika prezentēti arī Programmas apsaimniekotāja izveidotai darba grupai Programmas projekta sagatavošanai. Lai pārliecinātos par projektu kvalitāti un atbilstību Programmas mērķiem, pirms līguma slēgšanas par projektu īstenošanu, Programmas apsaimniekotājs veiks projektu kopsavilkumu un projektu budžetu un objektu funkcionālā apraksta izskatīšanu un izvērtēšanu atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem (5.pielikums). Ja iepriekš noteiktais projekts neatbildīs kādam no izvirzītajiem kritērijiem, minētā projekta ieviesējam tiks nosūtīts pieprasījums veikt precizējumus.

1.10. Mazā grantu shēma

Programmas ietvaros tiks īstenota mazo grantu shēma kultūras apmaiņai.

Mērķis: Mazās grantu shēmas mērķis ir attīstīt sadarbību kultūras jomā starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem donorvalstīs un Latvijā, veicinot kultūras un mākslas darbu, pakalpojumu un produktu starptautisku apriti, kā arī sekmējot kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitāti. Donorvalstu partnera piesaiste projekta īstenošanā ir obligāta. Projekta īstenošanā var tikt iesaistīti arī partneri no Saņēmējvalstīm6.

Pieejamais finansējums: Mazo grantu shēmas īstenošanai tiks novirzīts EEZ finanšu instrumenta finansējums 500 000 EUR apmērā.

Līdzfinansējuma likme: Projekta aktivitāšu īstenošanai pieejamais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms tiks noteikts atbilstoši projekta iesniedzēja juridiskajam statusam un projekta saturam:

· valsts un pašvaldību institūcijām, maksimālais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 85% no projektu kopējām attiecināmajām izmaksām, nodrošina projekta iesniedzēja līdzfinansējumu ne mazāk kā 15% apmērā;

· nevalstiskām organizācijām - biedrībām un nodibinājumiem, maksimāli pieejamais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 90% no projektu kopējām attiecināmajām izmaksām, nodrošinot līdzfinansējumu ne mazāk kā 10% apmērā, no kuriem 50% iespējams nodrošināt natūrā. Ieguldījums natūrā iespējams tikai brīvprātīgā darba veidā, projekta ietvaros norādot tādu dienas likmi par paveikto darbu, kas nepārsniedz likmi, kas noteikta par līdzvērtīga darba veikšanu;

· saskaņā ar atbalsta shēmu N 233/2008 "Atbalsta shēma Latvijas filmām", valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskām organizācijām, kas īstenos projektu kino jomā maksimāli pieejamais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, nodrošinot projekta iesniedzēja līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Nevalstiskajām organizācijām nodrošinot līdzfinansējumu kino jomā, nav iespējams no tā 50% nodrošināt natūrā.

Projekta iesniegumu iesniedzēji būs valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības vai nodibinājumi, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā un kuru galvenā darbības joma ir kultūra.

Projektu partneri var būt publiskas vai privātas institūcijas vai asociācijas, kas ir reģistrētas kādā no Donorvalstīm un Saņēmējvalstīm un kuru galvenā darbības joma ir kultūra (kultūra un radošās industrijas).

Projekta partnera loma, iesaistes pakāpe un uzdevumi projektā tiek noteikti partnerības līgumā, kas pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas tiek noslēgts starp projekta īstenotāju un projekta partneri. Projekta partneris nevar gūt peļņu no dalības projektā.

Mazo grantu shēmas ietvaros pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums vienam projektam nedrīkst būt mazāks kā 25 000 EUR un lielāks kā 150 000 EUR.

Atbalsta jomas: mūzika, deja, teātris, cirks, vizuālā un audiovizuālā māksla (tai skaitā, jaunie mediji), dizains, fotogrāfija, literatūra, kino.

Atbalstāmās darbības (citas darbības arī ir pieļaujamas ar nosacījumu, ka tās atbilst mazo grantu shēmas mērķiem):

- starptautisku kultūras un mākslas pasākumu - izstāžu, izrāžu (performanču), koncertu un festivālu u. c. - organizēšana;

- pieredzes apmaiņa un prakse starp kultūras institūcijām atbalsta jomās.

Investīciju projekti nav atbalstāmi finansēšanai mazo grantu shēmā.

Attiecināmās izmaksas:

1. materiālu izmaksas, kas saistītas ar kultūras un mākslas pasākumu organizēšanu;

2. iekārtu nomas izmaksas, kas saistītas ar kultūras un mākslas pasākuma organizēšanu;

3. mākslas un kultūras pasākumu apkalpošanas izmaksas (tai skaitā ēdināšanas izmaksas);

4. kancelejas preču izmaksas, kas nepieciešamas projekta īstenošanai;

5. informācijas un publicitātes izmaksas (tai skaitā, piemēram: izdevumiem, bukletu, mapju, plakātu, kas saistīti ar laikrakstu/ radio/ TV paziņojumu, logo drukāšanai, informācijas un publicitātes mazo grantu shēmai konferenču organizēšanai);

6. publikāciju izmaksas (piemēram, grāmatu, elektronisko publikāciju, veicināšanas un informatīvo materiālu sagatavošanas izmaksas);

7. ārējā audita izmaksas;

8. ar projekta īstenošanu saistītās netiešās izmaksas, piemēram, elektroapgādes, telefona, pasta pakalpojumu izmaksas;

9. ceļa un uzturēšanas izdevumus, tai skaitā:

- transporta izmaksas (ekonomiskā klase vai tai atbilstoša apmēra izmaksas), tai skaitā, izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa nomu;

- izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanos viesnīcā vai dzīvokļa īre;

- iekšzemes un ārzemju ceļošanas atļaujas saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

10. citas izmaksas, kas radušās ieviešot projektu un ir nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgā projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu:

- tulkošanas/skaidrošanas izmaksas;

- maksājumi ekspertiem, kas vada kultūras un mākslas pasākumus;

- tehniskā un finanšu ekspertīze, ja tas nepieciešams projekta ieviešanai.

11. Projekta ietvaros ir attiecināmas personāla izmaksas, kas saistītas ar projektā iesaistītā personāla algošanu, ja:

- delegācija vai nodarbināšanas periods nepārsniedz izmaksu attiecināmības periodu;

- darbinieka uzdevumu darbības sfēra ir tieši un tikai saistīta ar projekta ieviešanu.

Projektu iesniegumu atlase: mazo grantu shēmas ietvaros projektu iesniegumu atlase tiks organizēta atklātu konkursu veidā. Programmas īstenošanas laikā plānots organizēt divus atklātos projektu iesniegumu konkursus katram konkursam novirzot 250 000 EUR lielu EEZ finanšu instrumenta finansējumu. Ja pirmā atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā netiks noslēgti līgumi par visu konkursa ietvaros pieejamo EEZ finanšu instrumenta finansējumu, neizlietotais finansējums tiks pievienots otrā atklātā projektu iesniegumu konkursa ietvaros pieejamajam EEZ finanšu instrumenta finansējumam.

Lai nodrošinātu projektu iesniegumu atlasi atbilstoši Noteikumos un Latvijas Republikas normatīvajos aktos par EEZ finanšu instrumenta vadību noteiktajām prasībām, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā tiek veikta projektu iesniegumu atlase mazās grantu shēmas ietvaros, tai skaitā, vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Papildus tiks izstrādāta projektu iesniegumu sagatavošanas metodika, kas būs pieejama potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem projektu iesniegumu sagatavošanas laikā.

Projektu iesniegumu atlases nodrošināšanai Programmas apsaimniekotājs izveidos projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kas projektu iesniegumu vērtēšanu veiks saskaņā ar izstrādātajiem administratīvajiem, atbilstības un kvalitātes kritērijiem (6.pielikums). Kino jomas projekta iesniegumi papildus tiks vērtēti pēc kvalitātes atbilstības principiem, kas noteikti Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.975 "Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem", lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu kino nozarei saskaņā ar komercdarbības atbalsta shēmu N 233/2008 "Atbalsta shēma Latvijas filmām".

Lai izvērtētu projektu iesniegumus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, komisija piesaistīs ārējos ekspertus, ekspertu atlasi veicot atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Vērtēšanas komisijas sastāvā tiks iekļauti:

1) komisijas locekļi ar balsstiesībām no šādām institūcijām:

- Programmas apsaimniekotājs - KM (3 pārstāvji);

- Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (1 pārstāvis);

2) novērotāji no šādām institūcijām:

- Vadošā iestāde - FM;

- Programmas donoru partneris - Norvēģijas Mākslas padome;

- EEZ finanšu instrumenta komiteja.

Projektu iesniegumi, atbilstoši vērtēšanā saskaņā ar kvalitātes kritērijiem iegūto punktu skaitam, tiks sakārtoti dilstošā secībā. Ja mazo grantu shēmas ietvaros pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums nebūs pietiekams visu projektu iesniegumu atbalstīšanai, kas projektu iesniegumu vērtēšanā saskaņā ar kvalitātes kritērijiem ieguvuši pietiekamu punktu skaitu, atbalstīšanai tiks virzīti projektu iesniegumi, kuri vērtēšanā ieguvuši augstāko punktu skaitu. Vērtēšanas komisija lems par šo projektu apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu. Pārējie projektu iesniegumi tiks noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ. Projekta iesnieguma iesniedzējs lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu varēs pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā.

Projektu īstenošanas nosacījumi: mazo grantu shēmas līdzfinansējuma saņēmēji projekta ietvaros varēs saņemt šādus maksājumus:

· avansa maksājumu (līdz 40% no projekta īstenošanai piešķirtā kopējā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma).

· starpposma maksājumus (avansa un starpposma maksājumu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt 90% no projektam piešķirtā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma);

· noslēguma maksājumu (maksājums tiks veikts pēc noslēguma pārskata un visu izdevumus pamatojošo dokumentu apstiprināšanas).

Uz projektu partneru veiktajiem izdevumiem ir attiecināmas tādas pašas prasības kā uz līdzfinansējuma saņēmēju veiktajiem izdevumiem, tādēļ līgumos par projektu īstenošanu tiks paredzēta prasība nodrošināt partneru veikto izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanu Programmas apsaimniekotājam kopā ar līdzfinansējuma saņēmēju veikto izdevumu pamatojošajiem dokumentiem.

Informatīvie pasākumi: Ņemot vērā mazo grantu shēmas mērķi un partnerības nozīmību tās ietvaros, īpaša vērība tiks pievērsta informatīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar mazo grantu shēmas popularizēšanu. Informācija par mazo grantu shēmu un tās ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm, kā arī partnerības iespējām tiks ievietota gan KM mājas lapā, gan Programmas donoru partneru - Norvēģijas Mākslas padomes mājas lapā.

Lai veicinātu donorvalstu institūciju piesaisti kopīgu kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā un apmaiņā, Bilaterālā fonda ietvaros Programmas apsaimniekotāja organizētajos partnerības semināros īpaša uzmanība tiks veltīta kontaktu nodibināšanai starp mazo grantu shēmas potenciālajiem projektu iesniedzējiem un potenciālajiem donorvalstu partneriem. Norvēģijas Mākslas padome sniegs atbalstu partneru meklējumos gan minēto semināru ietvaros, gan ārpus tiem.

Informācija par atklāto projektu iesniegumu konkursu tiks ievietota KM mājas lapā www.km.gov.lv, kā arī, lai sekmētu informācijas pieejamību visiem potenciālajiem interesentiem, tiks nodrošināta informācijas par atklāto projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu nosūtīšana vadošajai iestādei, Programmas donoru partneriem un Finanšu instrumentu birojam (turpmāk tekstā - FIB). Vienlaikus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiks publicēts sludinājums par projektu iesniegumu konkursa uzsākšanu.

Projektu iesniegumu sagatavošanas laikā tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, kā arī tiks nodrošinātas konsultācijas pa telefonu un jautājumu un atbilžu sadaļas izveide KM mājas lapā. Semināru laikā demonstrētās prezentācijas, kā arī visi ar atklāto projektu iesniegumu konkursu saistītie dokumenti tiks ievietoti KM mājas lapā. Lai nodrošinātu metodisko atbalstu projektu iesniegumu iesniedzējiem, tiks izstrādāta projektu iesniegumu sagatavošanas metodika.

Plānotais mazās grantu shēmas īstenošanas grafiks:

Atklātais konkurss

Izsludināšana

Projektu iesniegumu sagatavošana un iesniegšana

Vērtēšana

Lēmuma pieņemšana

Līguma slēgšana

Ieviešana

1.konkurss 2013. g. 1.cet. 2 mēneši 2013. g. 1.cet. - 2.cet. 2013.g. 2.cet. 1 mēnesis

2013.g. 3.cet.

2013.g. 3.cet. - 2015.g. 4.cet.
2.konkurss 2013. g. 3.cet. 2 mēneši 2013.g. 4.cet. - 2014.g. 1.cet. 2014.g. 1.cet. 1 mēnesis

2014.g. 1.cet.

2014.g. 2.cet. - 2015.g. 4.cet.

1.11. Horizontālās prioritātes

1.11.1. Laba pārvaldība

Programmas plānošanā un īstenošanā ir paredzēts veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu labas pārvaldības principa ievērošanu. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus Programmas vadības līmenī tiks izstrādāti iekšējie normatīvie akti un noteiktas prasības projektu iesniedzējiem iespējamo interešu konflikta novēršanai. Lai īstenotu labas pārvaldības principus Programmas līmenī, projektu iesniegumi tiks vērtēti un atlasīti, balstoties uz noteiktiem un publiski pieejamiem kritērijiem, piedaloties neatkarīgiem ekspertiem, vienlaikus nepieļaujot interešu konfliktu rašanos vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

1.11.2. Vides apsvērumi

Kultūras pieminekļu restaurācija ir orientēta uz līdzsvarotu (ilgtermiņa) attīstību, tas ir enerģiju un materiālu taupošs process, jo restaurācija, salīdzinot ar jaunas ēkas būvniecību, patērē mazāk enerģijas un vairāk līdzekļus izlieto darbaspēka apmaksai, tādējādi tiks nodarīts mazāks kaitējums apkārtējai videi.

Lai nodrošinātu Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteikto, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgiem lietotājiem ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu un nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus, Programmas apsaimniekotājs par apstiprinātajiem projektiem, kuros plānotas būvniecības izmaksas, nosūtīs informāciju Dabas aizsardzības pārvaldei atzinuma sniegšanai par īpaši aizsargājamu sugu vai sugu grupu esamību projekta īstenošanas teritorijā.

1.11.3. Ekonomiskā ilgtspēja

Programmas ieviešanas rezultātā tiks sekmēta teritorijas ekonomiskā ilgtspējīgā attīstība, jo pozitīvi tiks ietekmēta kultūrvide gan teritorijā, kur atrodas kultūras mantojuma objekts, gan arī apkārtējā vide. Programmas īstenošanas rezultātā sabiedrībai tiks paaugstināta kultūras pakalpojumu un to pieejamības kvalitāte, kas nodrošinās dzīves vides uzlabošanu, veicinot ilgtspējīgu attīstību, kā arī nodrošinās apdzīvotās vietas pievilcību.

Ņemot vērā, ka Programmas ietvaros tiks atbalstīta kultūras mantojuma objektu saglabāšana un atjaunošana, tiks veicināta arī teritorijas, kurā atrodas kultūras mantojuma objekts, ekonomiskā attīstība, stimulējot uzņēmējdarbības attīstību gan reģionālā līmenī, gan arī Latvijā kopumā, kā arī saglabājot esošās un izveidojot jaunas darba vietas.

Plašākā nozīmē Programma ir vērsta uz kultūrvides resursu efektīvu izmantošanu un kultūrvides sakārtošanu, kas nenoliedzami sekmē sabiedrības dzīves kvalitāti, kā arī tās pilsoņu pozitīvu ilgtspējīgu uzvedību, jo projekta ietvaros tiks uzlabota arī iedzīvotāju pieeja informācijai par kultūras procesiem un pakalpojumiem. Kultūrvides sakārtošana un tās potenciālu efektīva izmantošana (īpaši muzejā, kas ir arī nopietns tūrisma tirgus dalībnieks) var veicināt daudzu saistīto ekonomikas sektoru (transports, tirdzniecība, informācijas tehnoloģijas) izaugsmi, veidojot nozīmīgu ieguldījumu teritorijas ilgtspējīgā attīstībā. Turklāt projekta īstenošana var veicināt labvēlīgu apkārtējo vidi gan kultūras, gan citu nozaru (īpaši pakalpojumu sniedzēju) komercdarbības attīstībai.

1.11.4. Sociālā ilgtspēja

Projektu sociālā ilgtspēja tiks nodrošināta Programmas rezultātā, papildinot šai un nākamajai paaudzei pieejamo un saglabāto kultūras mantojuma vērtību klāstu. Kultūras mantojuma saglabāšana ir svarīga sabiedrībai ekonomisko grūtību apstākļos, lai apliecinātu patieso vērtību pastāvību. Kvalitatīvi restaurēts un mūsdienu apritē iesaistīts, pieejams kultūras mantojums veicinās sabiedrības pašapziņas celšanos un vēlmi iesaistīties savas vides sakopšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Viena objekta kvalitatīva restaurāciju sniegs impulsu sabiedrības atbildībai un aktivitātei turpmākam darbam. Ievērojot informācijas tehnoloģiju attīstību un nozīmi sabiedrības kultūras procesos, Programmas ietvaros tiks nodrošināta informācijas par kultūras mantojuma vērtībām pieejamība elektroniskā formātā, tādējādi padarot šo informācijas pieejamību daudz ērtāku un ātrāku, vienlaikus nodrošinot tās pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām citādi tā nebūtu pieejama. Programmas ietvaros donorvalstu un saņēmējvalsts pieredzes apmaiņa pozitīvi ietekmēs iesaistīto kultūras darbinieku motivāciju un sniegs pozitīvu ieguldījumu turpmākai pieredzes apmaiņai ar šiem partneriem arī pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

1.11.5. Dzimumu līdztiesība

Ņemot vērā augsto sieviešu īpatsvaru kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Latvijā (saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem - ap 70% no visiem šajā jomā nodarbinātajiem), Programmas ietvaros pilnā mērā tiks nodrošināta abu dzimumu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, kā arī projektu īstenošanā.

1.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzība

Programmas projektu uzraudzība tiks veikta saskaņā ar Noteikumu prasībām. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt regulāru projektu īstenošanas uzraudzību, lai nodrošinātu Programmas mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu efektīvu projektu īstenošanas uzraudzību, tiks izstrādāta Programmas apsaimniekotāja iekšējā kārtība par projektu īstenošanas uzraudzību.

Līgumos par projektu īstenošanu tiks ietverta informācija par projekta indikatoriem un to vērtībām, kas jāsasniedz projekta īstenošanas laikā, kā arī tiks noteikta projekta progresa pārskata un maksājuma pieprasījuma forma un to iesniegšanas nosacījumi Programmas apsaimniekotājam. Līdzfinansējuma saņēmējam reizi ceturksnī būs jāiesniedz Programmas apsaimniekotājam pārskats par projekta realizācijas gaitu, kā arī pēc visu projektā plānoto pasākumu pabeigšanas jāiesniedz projekta noslēguma pārskats. Lai sekmētu projektu finanšu apguvi, maksājuma pieprasījumu līdzfinansējuma saņēmējs sniegs Programmas apsaimniekotājam tad, kad projektos būs radušās auditējamās vērtības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Projekta izdevumu attaisnojošie dokumenti līdzfinansējuma saņēmējam jāpievieno tikai pie projekta maksājuma pieprasījuma.

Pārbaudot projekta progresa pārskatu, Programmas apsaimniekotājs nodrošinās projekta satura pārbaudi saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, aizpildot pārbaudes lapu un sniedzot atzinumu par projekta ietvaros veikto darbību atbilstību.

Veicot projekta maksājuma pieprasījuma pārbaudi saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, Programmas apsaimniekotājs aizpildīs pārbaudes lapu un sniegs atzinumu par projekta ietvaros veikto izdevumu atbilstību vai neatbilstību. Ja izdevumus atzīs par neatbilstošiem, Programmas apsaimniekotājs pieprasīs atlīdzināt neatbilstoši izmantoto finansējumu (neattiecināmo finansējumu) vai ieturēs finansējuma apjomu, kas atbilst neatbilstoši veikto izdevumu apjomam no nākamā plānotā maksājuma. Programmas apsaimniekotājs sagatavos atzinumu, pamatojoties uz secinājumiem par izdevumu atbilstību.

Programmas apsaimniekotājs nodrošinās projektu pārbaudes projektu īstenošanas vietās atbilstoši noteiktajam projekta riska līmenim.

Programmas apsaimniekotājs projektos nodrošinās šādas pārbaudes saskaņā ar kārtējā gada plānu (skatīt 7.pielikumu) par pārbaudēm:

- pārbaudes projekta īstenošanas vietās pirms projekta īstenošanas uzsākšanas;

- pārbaudes projekta īstenošanas vietā projekta īstenošanas laikā;

- pārbaudes projekta īstenošanas vietā pēc tam, kad veikts pēdējais maksājums līdzfinansējuma saņēmējam.

Pārbaudes projektu īstenošanas vietā tiks plānotas:

1) vismaz reizi gadā un pirms projekta īstenošanas uzsākšanas - augsta riska projektiem;

2) vismaz reizi projekta ieviešanas laikā - vidēja riska projektiem;

3) pēc nejaušības principa izvēlētiem zema riska projektiem, nodrošinot, ka katrs projekts var tikt izvēlēts pārbaudes veikšanai.

Uz projektu partneru veiktajiem izdevumiem ir attiecināmas tādas pašas prasības kā uz līdzfinansējuma saņēmēju veiktajiem izdevumiem, tādēļ līgumos par projektu īstenošanu tiks paredzēta prasība nodrošināt partneru veikto izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanu Programmas apsaimniekotājam kopā ar līdzfinansējuma saņēmēju veikto izdevumu pamatojošajiem dokumentiem. Ņemot vērā, ka partneru veiktās dokumentācijas pārbaudi uz vietas tās izmaksu apjoma dēļ nav lietderīgi veikt, lai nodrošinātu projektu partneru projektu ietvaros veikto darbību uzraudzību, līgumos par projektu īstenošanu tiks paredzēta prasība nodrošināt auditoru apliecinājumu par projektu ietvaros partneru veikto izdevumu atbilstību un pamatotību.

1.13. Informācija un publicitāte

Lai nodrošinātu caurskatāmu Programmas ieviešanu un izpildītu Noteikumu 4.7.panta otrās daļas prasības, īstenojot informācijas un publicitātes pasākumus, tiks ievērota Vadošās iestādes izstrādātā komunikācijas stratēģija.

Lai nodrošinātu sekmīgu informācijas publicitātes pasākumu īstenošanu, Programmas apsaimniekotājs izstrādājis Programmas informācijas un publicitātes plānu (skatīt Programmas 8.pielikumā). Plāns izstrādāts 2012. līdz 2017.gadam un ietver visus nepieciešamos informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Noteikumu 4.pielikumā.

Informācijas un publicitātes plāna ieviešanas uzraudzību nodrošinās KM ES fondu departamenta (turpmāk - ESFD) direktors.

Sagaidāmie rezultāta rādītāja sekmīgai informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai ir:

- KM un EEZ finanšu instrumenta mājaslapas apmeklētāju skaits;

- publicēto preses prelīžu skaits plašsaziņas līdzekļos;

- augsts kvalitatīvi izstrādāto projektu iesniegumu skaits Programmas ietvaros;

- augsts sekmīgi ieviesto projektu skaits;

- kultūras jomā strādājošo un citu interesentu zināšanu paaugstināšanās par EEZ finanšu instrumentu;

- semināra un konferenču apmeklētāju skaits;

- kā arī semināra un konferences aptaujas anketās norādītais pasākuma novērtējums.

Informācija par informatīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar atklāto projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu, iekļauta 1.10. un 1.14.3.sadaļās, savukārt informācija par informatīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar bilaterālo sadarbību, - 1.8.sadaļā.

1.14. Vadība

1.14.1. Vadības struktūra

Programmas apsaimniekošanu veiks KM. Programmas ieviešanu nodrošinās KM ESFD sadarbībā ar citām KM struktūrvienībām to kompetences ietvaros. Programmas ieviešana tiks nodrošināta atbilstoši Noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši nacionālajai likumdošanai un vadošās iestādes izstrādātajam vadības un kontroles sistēmas aprakstam. Atbilstoši iepriekš minētajam KM izstrādās procedūru rokasgrāmatu, nosakot Programmas ieviešanas un uzraudzības kārtību, kā arī funkciju sadalījumu KM ietvaros.

KM struktūras shēma attēlota 9.pielikumā. ESFD darbinieku, kas iesaistīti Programmas īstenošanā, amata pienākumu apraksti ir iekļauti 10.pielikumā.

Programmas vadībā iesaistīto KM struktūrvienību un VKPAI sadarbības shēma atspoguļota 11.pielikumā.

Lai nodrošinātu Programmas īstenošanu atbilstoši Noteikumu prasībām, tiks nodrošināta šādu Programmas apsaimniekotāju pienākumu izpilde:

1. izstrādāt normatīvos aktus Programmas ieviešanas nodrošināšanai;

2. izveidot sadarbības komiteju un vadīt sadarbības komitejas darbu;

3. izstrādāt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

4. izstrādāt Programmas vadības un kontroles sistēmu;

5. nodrošināt Programmai atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

6. nodrošināt projektu iesniegumu atklāta konkursa izsludināšanu;

7. nodrošināt projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;

8. nodrošināt līgumu par projektu īstenošanu slēgšanu;

9. nodrošināt Programmas īstenošanu atbilstoši finanšu instrumentu vadības dokumentiem, Programmas līguma prasībām, saistošajiem Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem;

10. nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli;

11. veikt līdzfinansējuma saņēmēju iesniegto pārskatu un izdevumus pamatojošo dokumentu pārbaudi un apstiprināšanu;

12. nodrošināt Programmas publicitātes prasību īstenošanu un uzraudzīt projektu publicitātes prasību nodrošināšanu;

13. atgūt neatbilstoši veiktos izdevumus.

Mazo grantu shēmas un kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanas projektu iesniegumu atlases nodrošināšanai atklāto konkursu ietvaros Programmas apsaimniekotājs izveidos vērtēšanas komisijas. Attiecīgās vērtēšanas komisijas sastāvu un darbības aprakstu lūdzu skatīt šādās sadaļās: Mazo grantu shēmas projektu atlasei - 1.10.sadaļā, kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanas projektu atlasei - 1.14.3.sadaļā.

Programmas izstrādē un ieviešanā, saskaņā ar Saprašanās memorandā noteikto, ir iesaistīti Programmas donoru partneri - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija un Norvēģijas Mākslas padome. Programmas izstrādē un ieviešanā ir iesaistīta arī VKPAI. Vienlaikus Programmas izstrādē kā padomdevēji ir iesaistīti eksperti mākslas un kultūras mantojuma aizsardzības jomās.

Uzsākot Programmas izstrādi, tika organizētas tikšanās ar Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcijas un Norvēģijas Mākslas padomes pārstāvjiem, kā arī panākta vienošanās par Sadarbības komitejas izveidi.

Sadarbības komiteja izveidota ar KM 2011.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.6-1-244 "Par sadarbības komitejas izveidi EEZ finanšu instrumenta programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" izstrādei un ieviešanai" un tā darbojas saskaņā ar nolikumu. Sadarbības komitejas vadību saskaņā ar Noteikumiem nodrošina Programmas apsaimniekotājs - KM. Komitejas sastāvā ietilpst komitejas priekšsēdētājs (Programmas apsaimniekotāja pārstāvis) un 6 komitejas locekļi (3 Programmas donoru partneru deleģēti pārstāvji un 2 Programmas apsaimniekotāja deleģēti pārstāvji, kā arī VKPAI pārstāvis). Kā novērotāji komitejas sēdēs ir uzaicināti piedalīties FIB un vadošās iestādes pārstāvji. Novērotāja statusā Sadarbības komitejas sēdēs var piedalīties arī pārstāvis no Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā, kā arī Programmas donoru partneru pārstāvji, kas nav komitejas locekļi.

Sadarbības komitejas mērķis ir atbilstoši Noteikumiem sniegt atbalstu un konsultācijas Programmas izstrādes un ieviešanas laikā. Lai nodrošinātu produktīvu komitejas darbu, komitejas sanāksmes tiek organizētas angļu valodā, vienlaikus nodrošinot sanāksmē izskatāmo dokumentu un sanāksmes protokola tulkojumu angļu valodā.

Komunikāciju ar Programmas donoru partneriem plānots īstenot ne vien Sadarbības komitejas sanāksmju ietvaros, bet arī elektroniski, tādējādi nodrošinot viedokļu apmaiņu gadījumos, kad sanāksmju organizēšana laika ierobežojumu vai finansiālu iemeslu dēļ nav iespējama.

Programmas izstrādes un apstiprināšanas posmā plānots organizēt vismaz trīs Sadarbības komitejas sanāksmes, papildus nodrošinot komunikāciju elektroniskā veidā.

Pēc Programmas apstiprināšanas Sadarbības komitejas sanāksmes plānots organizēt vismaz reizi pusgadā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot savstarpēju komunikāciju elektroniskā veidā.

1.14.2. Laika grafiks

Programmas ieviešanas laika grafiku lūdzu skatīt 12.pielikumā.

1.14.3. Konkursi

Programmas ietvaros tiks organizēts atklāts projektu iesniegumu konkurss ar mērķi saglabāt kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojumu.

Pieejamais finansējums: Atklātā projektu iesniegumu konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros projektiem pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums ir 1 065 943 EUR.

Līdzfinansējuma likme: Projekta maksimālais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 85% no projektu kopējām attiecināmajām izmaksām, nodrošinot nacionālo līdzfinansējumu ne mazāk kā 15% apmērā.

Projekta apmērs: Projektam pieprasītais EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoms nedrīkst būt mazāks par 100 000 EUR7 un nedrīkst pārsniegt 350 000 EUR.

Projekta iesnieguma iesniedzēji: aktivitātes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt pašvaldība, kuras īpašumā vai valsts institūcija, kuras īpašumā, valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, ir kultūras, jo īpaši koka vai jūgendstila, mantojuma piemineklis.

Partnerība: projekta iesniedzējs var iesniegt projektu viens pats vai kopā ar sadarbības partneri vai partneriem no Donorvalstīm vai Saņēmējvalstīm8.

Atbalstāmās darbības: kultūras mantojuma, it īpaši koka un jūgendstila, objektu un to interjera elementu atjaunošana un saglabāšana.

Attiecināmās izmaksas:

1. Projekta administrēšanas izmaksas (nepārsniedzot 10% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām).

2. Publicitātes izmaksas saskaņā ar projekta publicitātes plānu, kas sagatavots atbilstoši Noteikumos ietvertajiem nosacījumiem.

3. Ar būvprojekta sagatavošanu saistītās izmaksas (nepārsniedzot 10% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām):

- būvprojekta sagatavošanas izmaksas;

- inženierizpētes izmaksas;

- būvprojekta apsekošanas izmaksas;

- kultūrvēsturiskās izpētes izmaksas;

- kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas.

4. Kultūras mantojuma objekta atjaunošanas un saglabāšanas izmaksas, saskaņā ar būvprojektu.

5. Kultūras mantojuma objekta interjera un tā elmentu atjaunošanas un saglabāšanas izmaksas.

6. Būvniecības uzraudzības izmaksas:

- būvuzraudzība;

- autoruzraudzība;

- arheoloģiskā uzraudzība.

7. Ārējā audita izmaksas.

8. Sadarbības pasākumu (pieredzes apmaiņa, apmācības, semināri, konferences) izmaksas:

- donorvalstu ekspertu izmaksas;

- apmācību semināru, konferenču organizēšanas izmaksas (telpu, aprīkojuma izmaksas);

- donorvalstu ekspertu, partnerinstitūciju pārstāvju ceļa un uzturēšanas izmaksas;

- Latvijas ekspertu ceļa un uzturēšanās izmaksas braucienam uz donorvalsti.

9. Objektam tieši pieguļošās teritorijas sakopšanas izmaksas nepārsniedzot 5% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām (attiecināms, ja projekta ietvaros plānota būvniecība).

10. Projekta ietvaros var tikt attiecināts pievienotās vērtības nodoklis, kas tieši saistīts ar līdzfinansēto projektu, ja līdzfinansējuma saņēmējs to nevar atgūt pilnībā vai daļēji atbilstoši nodokļus regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

11. Rezerve neparedzētiem izdevumiem, kas var rasties būvniecības aktivitātē vai aktivitātēs, kas saistītas ar ekspozīcijas izveidi, - ne vairāk kā 10% no būvniecības un/vai ekspozīcijas izveidies attiecināmajām izmaksām. Rezerve neparedzētajiem izdevumiem izmantojumam pēc iepriekšējas saskaņošanas ar Programmas apsaimniekotāju.

3., 4. un 5.punktā minētās izmaksas ir attiecināmas pašvaldības institūcijai, kuras īpašumā, vai valsts institūcijai, kuras īpašumā, valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas pabeigšanas, ir projekta ietvaros atjaunojamais kultūras mantojuma objekts.

Programmas apsaimniekotājs par apstiprinātajiem projektiem, kuros plānotas būvniecības izmaksas, nosūta Dabas aizsardzības pārvaldei šādu informāciju atzinuma sniegšanai par īpaši aizsargājamu sugu vai sugu grupu esamību projekta īstenošanas teritorijā: projekta iesniedzēja nosaukums, projekta nosaukums, projekta īstenošanas vieta, projektā plānotās darbības. Ja no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemts atzinums, ka projekta ietvaros atjaunojamā kultūras mantojuma objektā vai tam piegulošajā teritorijā, kurā projekta ietvaros plānoti labiekārtošanas darbi, konstatētas īpaši aizsargājamas sugas vai sugu grupas un īstenojot projektu nepieciešama teritorijas aizsardzības pasākumu īstenošana, tad projekta ietvaros attiecināmas ir sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu izmaksas. Minētās sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu izmaksas apmaksājamas no projektam paredzētās rezerves neparedzētiem izdevumiem.

Projektu iesniegumu atlase: lai nodrošinātu projektu iesniegumu atlasi atbilstoši Noteikumos un Latvijas Republikas normatīvajos aktos par EEZ finanšu instrumenta vadību noteiktajām prasībām, tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā tiek veikta projektu iesniegumu atlase atklātā projektu iesniegumu konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros, tai skaitā, vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Papildus tiks izstrādāta projektu iesniegumu sagatavošanas metodika, kas būs pieejama potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem projektu iesniegumu sagatavošanas laikā.

Projektu iesniegumu atlases nodrošināšanai Programmas apsaimniekotājs izveidos projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, kas projektu iesniegumu vērtēšanu veiks saskaņā ar izstrādātajiem administratīvajiem, atbilstības un kvalitātes kritērijiem (6.pielikums).

Lai izvērtētu projektu iesniegumus atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, projektu vērtēšanai piesaistīs ārējos ekspertus, ekspertu atlasi veicot atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Vērtēšanas komisijas sastāvā tiks iekļauti:

1) komisijas locekļi ar balsstiesībām no šādām institūcijām:

- Programmas apsaimniekotājs - KM (3 pārstāvji);

- VKPAI (1 pārstāvis);

2) novērotāji no šādām institūcijām:

- Vadošā iestāde - FM;

- Programmas donoru partneris - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija;

- EEZ finanšu instrumenta komiteja.

Projektu iesniegumi, atbilstoši vērtēšanā saskaņā ar kvalitātes kritērijiem iegūto punktu skaitam, tiks sakārtoti dilstošā secībā. Ja konkursa ietvaros pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums nebūs pietiekams visu projektu iesniegumu atbalstīšanai, kas projektu iesniegumu vērtēšanā saskaņā ar kvalitātes kritērijiem ieguvuši pietiekamu punktu skaitu, atbalstīšanai tiks virzīti projektu iesniegumi, kuri vērtēšanā ieguvuši augstāko punktu skaitu. Vērtēšanas komisija lems par šo projektu apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu. Pārējie projektu iesniegumi tiks noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ.

Projekta iesnieguma iesniedzējs lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu varēs pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja atklāta konkursa rezultātā līgumi par projektu īstenošanu netiks noslēgti par visu pieejamo līdzfinansējumu, par atlikušo līdzfinansējumu tiks organizēts papildu atklātais konkurss, ja atlikušā finansējuma apjoms pārsniegs viena projekta minimālā līdzfinansējuma slieksni. Gadījumā, ja konkursa rezultātā atlikušais līdzfinansējuma apjoms nesasniegs viena projekta minimālā līdzfinansējuma apjoma slieksni, tiks izvērtēta iespēja novirzīt minēto finansējumu mazo grantu shēmas īstenošanai.

Projektu īstenošanas nosacījumi: kultūras, jo īpaši koka vai jūgendstila, mantojuma saglabāšanas projektu līdzfinansējuma saņēmēji projekta ietvaros varēs saņemt šādus maksājumus:

· avansa maksājumu (līdz 30% no projekta īstenošanai piešķirtā kopējā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma);

· starpposma maksājumus (avansa un starpposma maksājumu kopsumma nedrīkstēs pārsniegt 90% no projektam piešķirtā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma);

· noslēguma maksājumu (maksājums tiks veikts pēc noslēguma pārskata un visu izdevumus pamatojošo dokumentu apstiprināšanas).

Uz projektu partneru veiktajiem izdevumiem ir attiecināmas tādas pašas prasības kā uz līdzfinansējuma saņēmēju veiktajiem izdevumiem, tādēļ līgumos par projektu īstenošanu tiks paredzēta prasība nodrošināt partneru veikto izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanu Programmas apsaimniekotājam kopā ar līdzfinansējuma saņēmēju veikto izdevumu pamatojošajiem dokumentiem.

Informatīvie pasākumi:

Informācija par atklāto projektu iesniegumu konkursu tiks ievietota KM mājas lapā www.km.gov.lv, kā arī, lai sekmētu informācijas pieejamību visiem potenciālajiem interesentiem, tiks nodrošināta informācijas par atklāto projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu nosūtīšana vadošajai iestādei, Programmas donoru partneriem un FIB. Vienlaikus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiks publicēts sludinājums par projektu iesniegumu konkursa uzsākšanu.

Projektu iesniegumu sagatavošanas laikā tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, kā arī tiks nodrošinātas konsultācijas pa telefonu un jautājumu un atbilžu sadaļas izveide KM mājas lapā. Semināru laikā demonstrētās prezentācijas, kā arī visi ar atklāto projektu iesniegumu konkursu saistītie dokumenti tiks ievietoti KM mājas lapā. Lai nodrošinātu metodisko atbalstu projektu iesniegumu iesniedzējiem, tiks izstrādāta projektu iesniegumu sagatavošanas metodika.

Paredzamais laika grafiks:

Izsludināšana

Projektu iesniegumu sagatavošana un iesniegšana

Vērtēšana

Lēmuma pieņemšana

Līguma slēgšana

Īstenošana

2013.g. 1 cet. 2 mēneši 2013.g. 1.cet. - 2. cet. 2013.g. 2.cet. 1 mēnesis

2013.g. 3.cet

2013.g. 3.cet - 2016.g. 1.cet

1.14.4. Projektu atlase

Programmas ietvaros projektu atlase tiks organizēta atklātu konkursu veidā, izņemot saprašanās memoranda B pielikumā norādītos piecus iepriekš noteiktos projektus (skatīt 1.9.sadaļu) un Bilaterālo fondu (skatīt 1.8.sadaļu).

 Atklātas projektu iesniegumu atlases tiks īstenotas:

- projektu iesniegumu konkursam kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai;

- mazajai grantu shēmai, kas paredz kultūras apmaiņas pasākumus.

Informācija par projektu iesniegumu atlasi mazo grantu shēmas ietvaros sniegta 1.10.sadaļā, savukārt par atklāto konkursu kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai - 1.14.3. sadaļā.

Lai sekmētu divpusējo sadarbību, projekta iesniegumi, kuros tiks paredzēts projekta īstenošanā iesaistīt projekta partneri no donorvalstīm, tiks vērtēti ar papildu punktiem. Lai izvairītos no fiktīvas partnerības augstāka vērtējuma iegūšanai, piešķirto papildu punktu skaits nebūs noteicošais atbalsta saņemšanai atklāto projektu iesniegumu konkursu ietvaros.

Atbilstoši Noteikumos noteiktajām prasībām projektu iesniegumu vērtēšana tiks nodalīta no projektu uzraudzības. Papildus, lai vērtēšanas procesā novērstu esoša vai potenciāla interešu konflikta risku, kā arī lai nodrošinātu konfidencialitāti, katram vērtēšanas komisijas loceklim, kā arī vērtēšanā iesaistītajiem ārējiem ekspertiem būs jāparaksta apliecinājums par konfidencialitātes ievērošanu un neatrašanos interešu konflikta situācijā.

1.14.5. Finanšu vadība

Programmas apsaimniekotājs - KM, nodrošinās Programmas finanšu vadību atbilstoši Noteikumiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību.

Programmas apsaimniekotājs nodrošinās procentu ieņēmumus uzkrājošā konta atvēršanu saskaņā ar Noteikumu 4.7.panta pirmās daļas "j" sadaļā noteikto.

Līdzfinansējuma likme

Programmas līmenī nacionālais līdzfinansējums ir paredzēts 0% saskaņā ar Noteikumu 5.4.panta "Līdzfinansējuma likmes un projekta līdzfinansējuma minimālais apjoms" pirmās daļas "a" un "d" sadaļā noteikto. Šāda likme ir piemērojama Programmas vadības izmaksām, izmaksām papildu pasākumiem, bilateriālā fonda izmaksām (izdevumiem, kas saistīti ar partnerības semināru organizēšanu) un rezervē zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā ietvertajām izmaksām.

Visiem iepriekš noteiktajiem projektiem, izņemot iepriekš noteikto projektu "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde", piemērota EEZ finanšu instrumentu līdzfinansējuma likme - 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (nacionālais līdzfinansējums - 15%). Lai nodrošinātu papildu aktivitāšu iekļaušanu projektā, pēc projekta ieviesēja iniciatīvas palielināta iepriekš noteiktā projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" kopējo attiecināmo izdevumu summa un nacionālā līdzfinansējuma likme, kas izmaiņu rezultātā veido 57,5% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Līdzfinansējuma likmi Bilateriālā fonda vizītes pieteikumiem lūdzu skatīt 1.8.2.sadaļā, Mazo grantu shēmas projektiem - 1.10.sadaļā, atklātā konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai projektiem - 1.14.3.sadaļā.

Maksājumi

Programmas ietvaros maksājumu kārtība projektos tiks noteikta, vadoties pēc līdzfinansējuma saņēmēja veida:

1. Ja līdzfinansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras institucionālajā padotībā atrodas attiecīgā valsts budžeta iestāde.

2. Ja līdzfinansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde, Programmas apsaimniekotājs līdzfinansējuma saņēmējam var pārskaitīt avansa maksājumu pēc līguma par projekta īstenošanu parakstīšanas. Līdzfinansējuma saņēmējs starpposma un gala maksājumus var saņemt, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumiem, kuros iekļauti veikto izdevumu pamatojošie dokumenti, kas iesniegti Programmas apsaimniekotāja noteiktajā termiņā un kārtībā. Veiktajiem maksājumiem projekta finansēšanai paredzēti šādi nosacījumi:

- avansa maksājumi plānoti ne vairāk kā 30% apmērā no projekta piešķirtā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma. Izņēmums ir mazo grantu shēma, kurā, lai nodrošinātu iespēju kultūras institūcijām sekmīgi īstenot kultūras apmaiņas projektus, paredzēts avanss līdz 40% no EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma.

- avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniegs 90% no projektam piešķirtā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma.

- noslēguma maksājums projekta ietvaros tiks veikts pēc līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtā projekta noslēguma pārskata un maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas. Noslēguma maksājums tiks veikts 10% apmērā no projektam piešķirtā EEZ finanšu instrumenta līdzfinansējuma apjoma.

Pārskatu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi tiks noteikti līgumos par projektu īstenošanu.

Līdzfinansējuma saņēmējs visus ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus veic no projektam atsevišķi atvērtā konta.

Ja līdzfinansējuma saņēmējs ir nevalstiskā organizācija, 50% no nepieciešamā līdzfinansējuma apjoma, ko nodrošina līdzfinansējuma saņēmējs, iespējams nodrošināt natūrā. Ieguldījums natūrā iespējams tikai brīvprātīgā darba veidā, projekta ietvaros norādot tādu dienas likmi par paveikto darbu, kas nepārsniedz likmi, kas noteikta par līdzvērtīga darba veikšanu.

1.14.6. Izmaiņas projektos

Grozījumi projektos tiks veikti, ievērojot normatīvajos aktos par finanšu instrumentu vadību un citos saistošajos dokumentos noteikto kārtību. Detalizēta kārtība, kādā veicami grozījumi projektos, tiks noteikta līgumos par projektu īstenošanu.

Grozījumi projektos tiks veikti pēc līdzfinansējuma saņēmēja vai Programmas apsaimniekotāja ierosinājuma:

- līdzfinansējuma saņēmējs grozījumus projektā var ierosināt, iesniedzot izmaiņu pieprasījumu kopā ar izziņu, kurā norādītas veicamās izmaiņas un to nepieciešamības pamatojums. Programmas apsaimniekotājs izvērtēs iesniegto pieprasījumu un pieņems lēmumu par to saskaņošanu, nepieciešamības gadījumā lūdzot līdzfinansējuma saņēmējam sniegt papildu informāciju par plānotajiem grozījumiem projektā;

- Programmas apsaimniekotājs grozījumus projektā var ierosināt, ja tas, izvērtējot projekta īstenošanas progresu, secina, ka projekta mērķu un rezultātu sekmīgākai sasniegšanai nepieciešams veikt grozījumus projektā. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas Programmas apsaimniekotājs nosūta līdzfinansējuma saņēmējam vēstuli, kurā rosina izvērtēt iespēju veikt grozījumus projektā. Līdzfinansējuma saņēmējs līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā sniedz oficiālu atbildi Programmas apsaimniekotājam un piekrišanas gadījumā ierosina grozījumus projektā.

Projektos var tikt veikti divu veidu grozījumi: tehniski grozījumi un būtiski grozījumi, kas ietekmē projekta saturu:

- tehniski grozījumi projektā ir tie, kas saistīti ar izmaiņām projekta rekvizītos vai ar projekta īstenošanu atbildīgo personu maiņu, kā arī izmaiņām, kas neietekmē projekta saturu un paredz izmaiņas starp aktivitāšu budžetiem vai attiecīgajās budžeta pozīcijās paredzētajiem izdevumiem, nepārsniedzot 15% no to sākotnējā apjoma, kā arī nepārsniedzot 20% no projekta kopējo attiecināmo izmaksu summas. Tehniskie grozījumi tiek saskaņoti ar Programmas apsaimniekotāja rakstisku vēstuli.

- būtiski grozījumi projektā ir tie, kas ietekmē projekta saturu, mērķus vai rezultātus, ir saistīti ar projekta īstenošanas laika pagarinājumu vai paredz izmaiņas starp aktivitāšu budžetiem vai attiecīgajās budžeta pozīcijās paredzētajiem izdevumiem, pārsniedzot 15% no to sākotnējā apjoma, vai arī pārsniedzot 20% no projekta kopējo attiecināmo izmaksu summas. Būtisku grozījumu veikšanai Programmas apsaimniekotājs sagatavo grozījumus līgumā par projekta īstenošanu.

Netiks atbalstīti šādi ierosinātie grozījumi projektos:

- kas apdraudēs projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu;

- kas ir pretrunā ar Programmas mērķi;

- kas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem līdzfinansējuma saņēmējiem;

- citas izmaiņas, kas būtu būtiski ietekmējušas lēmumu par projekta apstiprināšanu projekta atlases ietvaros.

1.15. Budžets

1.15.1. Budžeta pozīcijas

   

Neattiecināmās izmaksas (d)

Izmaksas kopā
(e) = (c) + (d)

EEZ FI
(a)

Valsts līdzfin.
(b)

Kopējās attiecināmās izmaksas
(c) = (a)+(b)

% no kopējā

Programmas vadība

902 817

0

902 817

9.01%

0

902 817

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums

7 449 464

0

7 449 464

74.35%

0

7 449 464

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums

950 926

0

950 926

9.49%

0

950 926

Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija

500 000

0

500 000

4.99%

0

500 000

Līdzekļi divpusējām attiecībām

150 293

0

150 293

1.50%

0

150 293

Papildu pasākumi

50 000

0

50 000

0.50%

0

50 000

Programmas iesnieguma sagatavošana

0

0

0

0.00%

0

0

Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā

16 000

0

16 000

0.16%

0

16 000

KOPĀ

10 019 500

0

10 019 500

100.00%

0

10 019 500

EEZ Finanšu instrumenta piešķīruma sadalījums pa gadiem

Budžeta pozīcija

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Kopā

Programmas vadība

0

0

157 938

146 654

149 912

149 912

149 380

149 021

902 817

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums

0

0

0

2 979 786

1 241 577

1 241 577

1 241 577

744 947

7 449 464

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums

0

0

312 370

159 639

159 639

159 639

159 639

0

950 926

Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija

0

0

0

200 000

200 000

50 000

50 000

0

500 000

Līdzekļi divpusējām attiecībām

0

0

20 000

20 000

34 000

30 000

30 000

16 293

150 293

Papildu pasākumi *

0

0

10 000

10 000

10 000

10 000

5 000

5 000

50 000

Programmas iesnieguma sagatavošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Rezerve zaudējumu** segšanai valūtas maiņas rezultātā

0

0

1 000

3 000

3 000

3 000

3 000

3 000

16 000

KOPĀ

0

0

501 308

3 519 079

1 798 128

1 644 128

1 638 596

918 261

10 019 500

*Budžeta pozīcijā "Papildu pasākumi" plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Programmas apsaimniekotāju - KM, un līdzīgām citu saņēmējvalstu, kā arī donorvalsts - Norvēģijas, institūcijām. Pieredzes apmaiņas pasākumi tiks veikti ar mērķi pārņemt pieredzi kultūras apmaiņas grantu administrēšanā iepriekšējā finanšu instrumentu plānošanas periodā un kultūras mantojuma aizsardzības aktivitāšu administrēšanā. Pieredzes apmaiņa ar valstu kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas EEZ finanšu instrumenta vadībā minētajā prioritātē, sniegtu Programmas apsaimniekotājam vērtīgu pieredzi un jaunas zināšanas, kas tiktu izmantotas Programmas apsaimniekotāja kompetences celšanai Programmas administrēšanā. Vienlaikus plānoti arī pieredzes apmaiņas pasākumi starp Programmas apsaimniekotāju un līdzīgām Norvēģijas institūcijām, kas ir iesaistītas finanšu instrumentu vadības procesā un kuru kompetence ir saistīta ar kultūras nozari un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Papildu pasākumu īstenošanai izmaksas plānotas laika periodā no 2012.gada līdz 2017.gadam. Plānoto izmaksu apjoms un sadalījums ir provizorisks, jo šobrīd precīzi plānot minētās izmaksas nav iespējams. Izmaksu apjoms vai sadalījums var tikt mainīts atkarībā no sarunu ar pieredzes apmaiņas institūcijām rezultātiem un citiem faktoriem, piemēram, jaunu vērtīgu pieredzes apmaiņas iespēju konstatēšanas. Minētājā budžeta pozīcijā iekļautas ceļa un komandējuma izmaksas Programmas apsaimniekotāja darbiniekiem, kas iesaistīti Programmas vadībā.

**Budžeta pozīcijā "Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā" paredzēti līdzekļi, kas nepieciešamības gadījumā tiktu izmantoti atšķirīgu valūtas konvertēšanas kursu izmantošanas gadījumā radušās līdzekļu starpības segšanai. Līdzekļi šobrīd ir plānoti proporcionāli Programmas ietvaros plānoto izdevumu sadalījumam pa gadiem.

Programmas apsaimniekotāja vadības izmaksu detalizēts budžets

Izmaksu kategorija

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Kopā

Sagatavošanās Programmas īstenošanai

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Projektu izvērtēšana un atlase

0

0

36 000

80 000

80 000

80 000

50 000

40 000

366 000

Maksājuma pieprasījuma pārbaude, maksājumu veikšana

0

0

0

12 000

12 000

12 000

12 000

12 000

60 000

Projektu uzraudzība

0

0

0

24 000

24 000

24 000

24 000

24 000

120 000

Revīzijas un pārbaudes projektu īstenošanas vietās

0

0

0

24 000

24 000

24 000

24 000

24 000

120 000

Reklāma un informācija

0

0

17 817

9 000

9 000

9 000

9 000

15 000

68 817

Ziņošana donorvalstīm un valsts iestādēm

0

0

28 000

28 000

28 000

28 000

28 000

28 000

168 000

Bankas kontu atvēršana un lietošana

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Pieskaitāmie izdevumi

0

0

0

0

0

0

0

0

0

Kopā

-

-

81 817

177 000

177 000

177 000

147 000

143 000

902 817

Detalizēts budžets Programmas iesnieguma sagatavošanai

Izmaksu kategorija

Vienības

Vienības izmaksas

Summa (€)

Alga Programmas apsaimniekotāja darbiniekiem

0

0

0

Ceļošanas un uzturēšanās izmaksas

0

0

0

Tehniski ekonomiskais pamatojums, tostarp ekspertu izmaksas

0

0

0

Tulkojumu izmaksas

0

0

0

Sagatavošanās publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalsta saņemšanai

0

0

0

Publiskas konsultācijas

0

0

0

Kopā

0

0

0

1.15.2. Avansa maksājums

Budžeta pozīcija

Pieprasītais avanss (€)

Programmas vadība

0

Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums

0

Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums

249 896

Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija

0

Bilaterālais fonds

0

Papildu pasākumi

0

Programmas iesnieguma sagatavošana

0

Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā

0

KOPĀ

249 896

1.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskats

1. Saīsinājumu saraksts

2. Ārvalstu finansējums, kura ietvaros atbalsts paredzēts kultūras mantojuma objekta atjaunošanai un saglabāšanai

3. Atbilstības kritēriji vizītes pieteikumu izvērtēšanai Bilaterālā fonda pasākuma "B" īstenošanai

4. Informācija par iepriekš noteiktajiem projektiem

5. Iepriekš noteikto projektu atbilstības kritēriji

6. Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji atklātiem projektu iesniegumu konkursiem

7. Kārtējā gada plāns par pārbaudēm projekta īstenošanas vietās

8. Informācijas un publicitātes plāns 2012.-2017.gadam

9. KM struktūras shēma

10. Programmas ieviešanās vadībā iesaistīto KM darbinieku un ierēdņu amata apraksti

11. Programmas vadībā iesaistīto Kultūras ministrijas struktūrvienību un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sadarbības shēma

12. Programmas ieviešanas laika grafiks (ceturkšņu griezumā)

13. Statistikas pielikums

1.17. Paraksti

Programmas apsaimniekotājs

Apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu Programmas apsaimniekotāja vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie ir pareizi un precīzi. Es apstiprinu, ka šī Programma tiks īstenota saskaņā ar iesniegumā teikto un ka pieprasītais grants precīzi atspoguļo pamatotus Programmas īstenošanai un pabeigšanai nepieciešamos minimālos resursus.

Es piekrītu, ka FIB var publicēt šīs Programmas iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

 

Iespējams otrs paraksts

Vārds, Uzvārds      
Amats      
Iestāde      
Paraksts      
 

Diena

Mēnesis

Gads

 

Diena

Mēnesis

Gads

Datums              

Programmas partneris (ja nepieciešams, atkārtot)

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu savas iestādes vārdā un ka šī iestāde piekrīt piedalīties šīs Programmas īstenošanā. Es esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā, un ka tie pareizi un precīzi apraksta manas iestādes lomu un pienākumus šajā Programmā.

 

Iespējams otrs paraksts

Vārds, Uzvārds      
Amats      
Organizācija      
Paraksts      
 

Diena

Mēnesis

Gads

 

Diena

Mēnesis

Gads

Datums              

Vadošā iestāde

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu vadošās iestādes vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie atbilst Saprašanās memorandam.

   

Iespējams otrs paraksts

Vārds, Uzvārds    
Amats    
Organizācija    
Paraksts      
 

Diena

Mēnesis

Gads

 

Diena

Mēnesis

Gads

Datums              


1 Minētā iznākuma indikatora mērķa vērtība ietver koka kultūras mantojuma objektus, kas atjaunoti iepriekš noteiktā projekta ,,Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana" ietvaros (3 ēku kompleksi), un divus koka kultūras mantojuma objektus, kas atjaunoti atklātā projektu iesniegumu konkursa ietvaros.

2 Minētā iznākuma indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija" ietvaros īstenoto muzeja ēkas atjaunošanu un vienu kultūrvēsturiskā objekta atjaunošanu atklātā projektu iesniegumu konkursa ietvaros.

3 Minētā iznākuma indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" ietvaros izveidoto datubāzi.

4 Minētā iznākuma indikatora mērķa vērtība ietver mazo grantu shēmas ietvaros izveidoto vai pilnveidoto partnerību skaitu.

5 Minētā iznākuma indikatora mērķa vērtība attiecināma uz mazo grantu shēmas ietvaros īstenotajiem projektiem.

6 Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra un Malta

7 Noteikts samazināts minimālais projekta līdzfinansējuma apjoms. Šāds minimālā projekta līdzfinansējuma samazinājums nepieciešams, jo objekta saglabāšanas nodrošināšanai bieži vien nav nepieciešams veikt vērienīgus atjaunošanas darbus, kas prasa lielus finanšu ieguldījumus (liela apjoma pārbūves un restaurācijas darbi ir nepieciešami tikai gadījumos, kad, piemēram, lielākā daļa objekta atrodas kritiskā stāvoklī vai objektu nepieciešams piemērot citai funkcijai). Turklāt aktivitātes ietvaros paredzēta gan ēku, gan to interjera elementu atjaunošana, kas nav tik finansiāli ietilpīga kā būvniecības izmaksas, līdz ar to, ievērojot aktivitātes nelielo finansējuma apjomu, svarīgi ir noteikt zemāku minimālā projekta finansējuma robežu. Augstāka minimālā projekta līdzfinansējuma apjoma noteikšana var kavēt tādu projektu iesniegumu iesniegšanu, kas paredz tikai atsevišķu detaļu, interjera elementu atjaunošanu, kā arī var sekmēt projekta izmaksu nevajadzīgu sadārdzināšanu un negatīvi ietekmēt sasniegto rezultātu apjomu un redzamību.

8 Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra un Malta

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 77Pieņemts: 14.02.2012.Stājas spēkā: 14.02.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 16.02.2012.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
244131
14.02.2012
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva