Ministru kabineta rīkojums Nr.55

Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.6 8.§)

Par augstskolas "Nodibinājums "Lutera Akadēmija"" Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt augstskolas "Nodibinājums "Lutera Akadēmija"" Satversmes sapulces 2011.gada 23.augustā pieņemto un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes 2011.gada 23.augustā ārkārtas sēdē apstiprināto augstskolas "Nodibinājums "Lutera Akadēmija"" Satversmi.

Ministru prezidenta vietā -
labklājības ministre I.Viņķele

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis

 

Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2012.gada 31.janvāra
rīkojumu Nr.55

Augstskolas ''Nodibinājums "Lutera Akadēmija"''
Satversme

I. nodaļa
Vispārīgie noteikumi

Augstskola "Nodibinājums "Lutera Akadēmija"" (turpmāk - "Akadēmija") ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (turpmāk - "LELB") dibināta izglītības un zinātnes institūcija, kas savā darbībā ievēro Satversmi, Latvijas evaņģēliski Luteriskās Baznīcas likumu, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citus normatīvos aktus, kā arī Akadēmijas Satversmi.

1. Akadēmijas dibinātājs ir LELB, (turpmāk - Dibinātājs), Reģistrācijas Nr. 90000159994, juridiskā adrese: Mazā Pils iela 4, Rīga, Latvija.

Akadēmijas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā - Nodibinājums "Lutera Akadēmija";

angļu valodā - Foundation "Luther Academy";

vācu valodā - Stiftung "Luther Akademie";

krievu valodā - Фонд "Aкaдeмия Лютepa".

Akadēmijas saīsināts nosaukums ir: LA

Akadēmijas juridiskā adrese ir: Alksnāja iela 3, Rīga LV-1050, Latvija.

2. Akadēmijai ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas tiesības, ko raksturo akadēmiskā brīvība saskaņā ar LELB mācību un LELB Satversmi. Gan studenti, gan personāls atzīst Vecās un Jaunās Derības kanoniskos rakstus par nemaldīgu Dieva vārdu, pieņemot to par dzīves un mācības pamatu, un atzīst Ekumēniskās ticības apliecības un Vienprātības grāmatu kā Rakstu mācības skaidru izklāstu.

3. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Akadēmijai ir tiesības dibināt katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Akadēmijai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

4. Akadēmija, iepriekš saskaņojot ar Akadēmijas Dibinātāju, patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studentu uzņemšanas papildus noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskās darbības pamatvirzienus.

5. Akadēmija piešķir akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz valstiski atzītus diplomus, kā arī citus izglītības dokumentus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

6. Akadēmijai ir tiesības, saistībā ar savu akadēmisko un zinātnisko darbību, būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības, organizācijas un fondus, organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm, kā arī veikt citus darbības veidus, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Minētās biedrības, organizācijas un fondi tiek dibināti un darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Statūtiem un Satversmi.

7. Akadēmijas juridiskais statuss ir Nodibinājums. Akadēmijai ir zīmogs ar Akadēmijas pilnu nosaukumu. Akadēmijai ir tiesības zīmogā izmantot arī Akadēmijas vēsturiski izveidojušos simboliku. Akadēmijai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.

II. Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

8. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem plašu teoloģisko akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, attīstīt teoloģijas zinātni Latvijā, lai veicinātu sabiedrības garīgo atveseļošanu un saglabātu, un radītu Latvijai nepieciešamo garīgi-intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību.

9. Akadēmijas uzdevums ir izglītot teologus, baznīcas mūziķus un citus speciālistus darbam LELB un citās iestādēs un organizācijās saskaņā ar LELB mērķiem, īstenot viņu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un tālākizglītību. Veikt zinātniskos pētījumus, izdot mācību grāmatas un studiju līdzekļus.

10. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Akadēmija pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

10.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā brīvība, studiju kursu un zinātniskā darba satura un metožu brīva izvēle, brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publicēšana (paušana), ja šī brīvība nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un LELB Satversmi;

10.2. studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmība;

10.3. studiju un zinātniskās pētniecības darba saistība ar sabiedrības un Baznīcas vajadzībām un prasībām.

11. Akadēmija, atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot pamatprincipus:

11.1. izstrādā un pilnveido studiju programmas, plānus, kursu programmas, iekārto auditorijas, laboratorijas, datorklases, bibliotēku un citas struktūras, kā arī veic citas darbības, lai studējošiem tiktu radīta iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, profesionālo kvalifikāciju, kā arī organizē atbilstošu tālākizglītības posmu īstenošanu atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

11.2. nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības, un tādu procedūru, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studentu iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs;

11.3. ievēlē goda biedrus un goda doktorus;

11.4. veicina Akadēmijas starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

12. Akadēmija patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. Akadēmijas pārvalde un struktūra

13. Akadēmijas lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un budžeta jautājumos ir Akadēmijas Dibinātājs.

14. Akadēmijas Dibinātājs saskaņā ar Akadēmijas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem pieņem gala lēmumu par šādiem jautājumiem:

14.1. apstiprina Rektora kandidātus;

14.2. apstiprina Rektora vēlēšanu rezultātus;

14.3. lemj par Rektora atcelšanu;

14.4. apstiprina Akadēmijas budžetu un Rektora ikgadējo pārskatu;

14.5. izvērtē Akadēmijas darbības rezultātus un efektivitāti;

14.6.pieņem lēmumus par Akadēmijas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju.

15. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas akadēmiskos, zinātniskos un ikdienas organizatoriski saimnieciskos jautājumos ir:

15.1. Satversmes sapulce;

15.2. Senāts;

15.3. Rektors;

15.4. Revīzijas komisija;

15.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

Satversmes sapulce

16. Satversmes sapulce ir augstākā Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulces izsludināšanas, sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.

17. Akadēmijas vadību un pārvaldi realizē Satversmes sapulce un tās ievēlēts un Dibinātāja apstiprināts Rektors.

18. Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas organizē Akadēmijas Dibinātājs.

19. Satversmes sapulci ievēlē uz 3 (trim) gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un vispārējā personāla. Tās 11 (vienpadsmit) cilvēku sastāvu veido: 6 (seši) pārstāvji no akadēmiskā personāla, 2 (divi) no studējošiem, 2 (divi) Akadēmijas Dibinātāja pārstāvji un 1 (viens) vispārējā personāla pārstāvis. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no katras pārstāvju grupas.

20. Satversmes sapulces pārstāvis zaudē savas pilnvaras, ja pārtrauc līgumiskās vai studējošā attiecības ar Akadēmiju vai tiek atcelts no Satversmes sapulces pārstāvja pilnvaru pildīšanas amata. Studējošo pārstāvi var atcelt studējošo pašpārvalde atbilstoši tās nolikumam.

21. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse pārstāvju. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā, izšķirošais ir Rektora balsojums.

22. Satversmes sapulce, ievērojot Akadēmijas Satversmes 14.pantā noteikto:

22.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;

22.2. ievēlē un atceļ Rektoru Satversmē noteiktajā kārtībā;

22.3. noklausās Rektora pārskatu;

22.4. ievēlē un atceļ Senatorus;

22.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu;

22.6. ievēlē Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;

22.7. apstiprina un groza Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

22.8. pieņem lēmumu par Akadēmijas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī nosaka to darbības pamatnoteikumus;

22.9. nosaka Akadēmijas iekšējo kārtību un struktūru reglamentējošos dokumentus;

22.10. lemj jautājumu par Akadēmijas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu;

22.11. Satversmes sapulce var pieņemt izskatīšanai arī citus Akadēmijas darbības jautājumus.

23. Jautājumus Satversmes sapulcei par Akadēmijas Satversmes 3.pantā noteikto struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju un to darbības pamatnoteikumiem ir tiesības ierosināt Akadēmijas Dibinātājam, Rektoram un Senātam.

24. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Satversmes sapulces ne retāk kā divas reizes akadēmiskajā gadā. Reizi akadēmiskajā gadā Rektors sasauc kārtējo Satversmes sapulci, kurā noklausās Rektora pārskatu. Tiesības sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci ir Rektoram, Senātam un Akadēmijas dibinātājam. Ārkārtas Satversmes sapulces sasaucējs iesniedz Satversmes sapulces priekšsēdētājam dienas kārtības jautājumus un lēmumu projektus.

25. Ja Akadēmijas Padomnieku konvents vai Augstākās izglītības padome ierosina izskatīt kādu jautājumu Satversmes sapulcē, tad Satversmes sapulce Rektoram vai Senātam jāsasauc ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no jautājuma ierosināšanas.

26. Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja vietnieks.

Senāts

27. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina dokumentus, kuri reglamentē Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības sfēras. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

28. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz 3 (trim) gadiem, aizklāti balsojot. Senāta sastāvā ir 9 (deviņi) senatori, no kuriem 6 (seši) ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 2 (divi) studējošie un 1 (viens) Akadēmijas Dibinātāju pārstāvis. Senāta vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei Satversmes sapulces dalībnieku. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši klātesošo balsu vairākumu. Rektors un 1 (viens) vispārējā personāla pārstāvis piedalās Senāta sēdēs ar balsstiesībām.

29. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Senāta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra vēlēšanās jāpiedalās vairāk nekā pusei ievēlēto senatoru. Senators zaudē savas pilnvaras, ja pārtrauc līgumiskās vai studējošā attiecības ar Akadēmiju. Studējošo pārstāvi var atcelt studējošo pašpārvalde atbilstoši tās nolikumam. Vispārējā personāla pārstāvi ievēlē un atceļ administratīvā personāla vadības institūcija.

30. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī, un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Senāta lēmums tiek pieņemts atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā, izšķirošais ir Rektora balsojums.

31. Senāts:

31.1. lemj par Akadēmijas un struktūrvienību akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem un apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē Akadēmijas akadēmiskās darbības sfēras;

31.2. apstiprina studiju procesu reglamentējošos dokumentus, tajā skaitā apstiprina studiju plānus, programmas un kalendāros grafikus un nosaka kārtību to izstrādāšanai un apstiprināšanai, nosaka studiju maksas apmēru;

31.3. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību;

31.4. apstiprina Akadēmijas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību nolikumus;

31.5. saskaņojot ar Rektoru lemj par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem;

31.6. izskata Rektora ikgadējo pārskatu par budžeta izpildi un Akadēmijas Revīzijas komisijas sagatavoto rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

31.7. nosaka kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par Akadēmijas personāla pienākumu nepildīšanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

31.8. lemj arī citus jautājumus, kas saskaņā ar šo Satversmi un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu ietilpst Senāta kompetencē.

32. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Dibinātāja apstiprināto Akadēmijas budžetu.

Rektors

33. Rektors īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo, akadēmiskās un zinātniskās darbības vadību un bez īpaša pilnvarojuma savas kompetences robežās pārstāv Akadēmiju visās akadēmiskās un zinātniskās darbības lietās. Rektors ik gadu iesniedz pārskatu par Akadēmijas darbu Akadēmijas Dibinātājam.

34. Rektoru, saskaņojot ar Akadēmijas Dibinātāju, aizklāti balsojot ievēlē Satversmes sapulce uz 5 (pieciem) gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Gadījumā, ja par Rektoru tiek ievēlēts LELB arhibīskaps, uz viņu nav attiecināms šajā pantā noteiktais termiņa ierobežojums.

35. Rektora vēlēšanas reglamentē nolikums. Par Rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds, vai LELB arhibīskapu. Rektors ir ievēlēts, ja par viņu ir nobalsojuši vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu.

36. Akadēmijas ievēlēto Rektoru pēc Dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektoru, saskaņojot ar Dibinātāju, atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Dibinātāja, Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja Rektora darbībā konstatēti likuma, LELB Satversmes vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

37. Rektors nodrošina un atbild par Akadēmijas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei un Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Rektora tiesības un pienākumus nosaka darba līgums, Akadēmijas Satversme un citi normatīvie akti.

38. Rektors:

38.1. apstiprina noteikumus un kārtību par Akadēmijas administratīvās darbības jautājumiem; atbild par Akadēmijas stratēģijas īstenošanu;

38.2. lemj par Akadēmijas iekšējo struktūrvienību izveidi;

38.3. nodrošina Akadēmijas finanšu līdzekļu un mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu, personiski atbild par Akadēmijas finansiālo darbību; sagatavo Akadēmijas budžetu;

38.4. nosaka un saskaņo ar Senātu profesoru, docentu, lektoru un cita akadēmiskā personāla skaitu, slēdz līgumus ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem;

38.5. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

38.6. pieņem lēmumu par akadēmiskā personāla aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus;

38.7. veic personas izslēgšanu no studējošo saraksta;

38.8. iesniedz ikgadēju pārskatu par budžeta izpildi normatīvajos aktos noteiktajām Akadēmijas un valsts institūcijām;

38.9. veic citus Akadēmijas darbību regulējošajā likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī Akadēmijas Satversmē noteiktos Rektora pienākumus.

39. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Ja Rektors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt, tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē.

40. Rektoram, pieņemot lēmumus, izdodot rīkojumus, slēdzot līgumus, kā arī veicot Akadēmijas vārdā jebkuras citas darbības, jāievēro Akadēmijas dibinātāja apstiprinātais Akadēmijas budžets.

41. Satversmes sapulcei ir tiesības, bet pēc Akadēmijas Dibinātāja pieprasījuma - pienākums uzteikt ar Rektoru noslēgto darba līgumu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Šajā gadījumā Akadēmijas Dibinātājs sasauc Satversmes sapulci, kura lemj par jauna Rektora ievēlēšanu. Līdz jaunievēlētā Rektora apstiprināšanai Akadēmijas Dibinātājs ieceļ Senāta izvirzītu Rektora vietas izpildītāju. Rektora atcelšanu var ierosināt Akadēmijas dibinātājs, Senāts vai Izglītības un zinātnes ministrija. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 2/3 balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita un Akadēmijas Dibinātāja piekrišana. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets.

Revīzijas komisija

42. Revīzijas komisija ir Akadēmijas finansiālās darbības kontroles institūcija. Revīzijas komisiju uz 3 (trim) gadiem 3 (triju) cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce.

43. Revīzijas komisija pārbauda visu Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības jomu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Akadēmijas Satversmei un Akadēmijas Dibinātāja lēmumiem. Par veikto pārbaužu rezultātiem Revīzijas komisija ziņo Senātam ne retāk kā vienu reizi gadā.

Akadēmiskā šķīrējtiesa

44. Akadēmisko šķīrējtiesu uz 5 (pieciem) gadiem 5 (piecu) cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce. Šķīrējtiesas sastāvu veido 4 (četri) akadēmiskā personāla un 1 (viens) studējošo pārstāvis.

45. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

45.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

45.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām un struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

45.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus Akadēmijas Satversmē paredzētus uzdevumus.

46. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei.

47. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija.

48. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata.

49. Senāts izslēdz personu no Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva, ja persona izbeidz līgumiskās attiecības ar Akadēmiju un vairs nepārstāv Akadēmijas akadēmisko personālu. Šādā gadījumā Satversmes sapulce ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu jaunā sastāvā saskaņā ar šo Satversmi. Studējošo pašpārvalde jebkurā laikā var atsaukt savu pārstāvi no Akadēmiskās šķīrējtiesas, ievēlot vietā citu studējošo pārstāvi. Akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis var brīvi atkāpties no amata jebkurā laikā, iesniedzot par to paziņojumu Senātam vai attiecīgi studējošo pašpārvaldei, ja no amata atkāpjas studējošo pārstāvis. Šādā gadījumā Akadēmiskā šķīrējtiesa tiek ievēlēta jaunā sastāvā.

IV. Akadēmijas personāls

50. Akadēmijas personāls sastāv no:

50.1. akadēmiskā personāla;

50.2. vispārējā personāla;

50.3. studējošajiem.

51. Akadēmijas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Akadēmijas pārvaldē, tikt ievēlētam Akadēmijas pārvaldes institūcijās, kā arī citas normatīvajos aktos un darba līgumos noteiktas tiesības. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Akadēmijas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām, Akadēmijai beidzas līgumiskas attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.

52. Akadēmijas vispārējais personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Akadēmijas administratīvais personāls ir Rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

53. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, kā arī vispārējā personāla darba atlīdzības noteikumus nosaka Senāts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.

54. Darba attiecības ar vispārējo personālu nosaka darba tiesiskās attiecības regulējošie likumi un citi normatīvie akti, Akadēmijas darba kārtības noteikumi un noslēgtie darba līgumi. Darba līgumus ar vispārējo personālu slēdz administratīvā personāla vadības institūcija.

55. Akadēmisko personālu ievēlē Senāts, saskaņā ar tā apstiprināto nolikumu par akadēmiskajiem amatiem. Akadēmijas profesorus un asociētos profesorus ievēlē Akadēmijas Nozares profesoru padome, kura tiek izveidota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nozares profesoru padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Akadēmijas Senāts.

56. Nolikums par akadēmiskajiem amatiem nosaka docentu, lektoru, asistentu, vadošo pētnieku, pētnieku, viesdocentu un vieslektoru uzdevumus, tiesības un pienākumus, ievēlēšanas un atcelšanas noteikumus un aizstāšanas kārtību.

57. Personālam pienākumi jāpilda tā, lai Akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

58. Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un tālākizglītoties.

59. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs, metodiskais darbs, citi darba veidi) nosaka Senāts katrai katedrai atsevišķi.

60. Darba samaksas principus akadēmiskam personālam nosaka Senāts, bet šī darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

61. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts.

V. Studijas Akadēmijā

62. Studijas Akadēmijas notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

63. Lai studētu Akadēmijā ir nepieciešama vismaz vidējā izglītība un mācītāja rekomendācija. Ārvalstnieki var studēt Akadēmijā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

64. Personai ir tiesības studēt Akadēmijā, ja tā ir ieguvusi:

64.1. vidējo izglītību, lai pretendētu uz augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un bakalaura grādu;

64.2. bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

64.3. maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

65. Studējošo uzņemšanas papildu noteikumus apstiprina Akadēmijas Senāts. Studējošo skaitu Akadēmijā nosaka tās Dibinātājs.

66. Akadēmijas studentiem ir tiesības:

66.1. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskajam darbam Akadēmijas telpas, iekārtas, bibliotēku, aparatūru un citu Akadēmijas īpašumu;

66.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt mācības un studijas;

66.3. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē;

66.4. līdzdarboties Akadēmijas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās, kas lemj par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

66.5. citas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktas tiesības.

67. Uzņemšanas noteikumus Akadēmijas studiju programmās apstiprina Satversmes sapulce, ievērojot normatīvo aktu noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar Akadēmiju slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

68. Par studijām Akadēmijā var tikt noteikta maksa. Maksas apmērus un maksāšanas kārtību katram mācību gadam nosaka Akadēmijas Senāts.

69. Studiju maksu Akadēmijā sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Akadēmiju. Finanšu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi Akadēmijas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) Akadēmijas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā Akadēmijas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

70. Akadēmija var piešķirt stipendijas studējošajiem un veidot studiju maksu fondu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

71. Akadēmiskās studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

72. Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

73. Gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību un norisi nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem.

74. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

3) tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus;

4) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

75. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas Rektors vai Dekāns. Apelācijas izskata Senāts.

76. Akadēmijā studējošajiem ir tiesības uz savu pašpārvaldi. Akadēmijas Studentu pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Akadēmijas Senāts.

77. Studentu pašpārvalde:

77.1. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Akadēmijā un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;

77.2. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Senātā;

77.3. izmanto veto tiesības Akadēmijas Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē jautājumos, kas skar studējošo intereses.

78. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

79. Studiju programmas slēgšanas gadījumā Akadēmija finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās Akadēmijas vai citas augstskolas studiju programmā.

80. Studiju programmas Akadēmijā īsteno valsts valodā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arī Eiropas Savienības valodās un citās svešvalodās.

VI. Akadēmijas īpašums un darbības finansējums

81. Akadēmijas īpašums var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

82. Akadēmijas finansu resursus veido:

82.1. Akadēmijas Dibinātāja ieguldītais īpašums - naudas līdzekļi, kā arī Akadēmijas Dibinātāja īpašumā esošais kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kas ir nodots Akadēmijai lietošanā;

82.2. ienākumi no studiju maksas;

82.3. ienākumi no saimnieciskās darbības;

82.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

82.5. ieņēmumiem no Akadēmijas īpašuma izmantošanas;

82.6. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemtā valsts finansējuma;

82.7. citiem normatīvajos aktos neaizliegtiem ieņēmumu avotiem.

83. Akadēmijai ir tiesības veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķim.

84. Akadēmijas akadēmiskās un zinātniskās darbības budžetu un tā izlietojumu apstiprina Satversmes sapulce un iesniedz apstiprināšanai Akadēmijas Dibinātājam.

85. Akadēmija ar visu savu īpašumu garantē, ka konkrētas studiju programmas likvidācijas gadījumā, attiecīgās studiju programmas studentiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā Akadēmijā.

VII. Nobeiguma noteikumi

86. Lēmumu par Akadēmijas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem Akadēmijas Dibinātājs.

87. Akadēmijas Satversmi un tās grozījumus pieņem Satversmes sapulce, Satversmi apstiprina Ministru kabinets izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.