KANĀDAS VALDĪBAS UN LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS NOLĪGUMS
PAR TIRDZNIECĪBU UN KOMERCIĀLO DARBĪBU

Kanādas Valdība un Latvijas Republikas Valdība (tālāk tekstā - "Puses"),

Pārliecībā, ka divpusēja preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība paplašinās Kanādas un Latvijas Republikas tautu savstarpējo saprašanos un sadarbību,

Apzinoties, ka tirdzniecība un komercdarījumi ir būtisks Kanādas un Latvijas Republikas divpusējo attiecību elements,

Atzīstot, ka ekonomikas reorganizācija Latvijas Republikā un virzība uz tirgus ekonomiku rada papildus iespējas paplašināt divpusējo tirdzniecību,

Apņemoties attīstīt savstarpējās attiecības tirdzniecībā atbilstoši Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) noteiktajiem principiem.

Apstiprinot savu vēlēšanos tālāk paplašināt tirdznieciskās attiecības atbilstoši principiem un noteikumiem, kas ietverti 1975.gada 1.augusta Helsinkos parakstītajā Nobeiguma Aklā un citos Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dokumentos, it īpaši dokumentā par ekonomisko sadarbību, ko pieņēma Bonnas konferencē, kura tika sasaukta saskaņā ar Eiropas drošības un sadarbības apspriedes Vīnes tikšanos Nobeiguma dokumenta attiecīgajiem noteikumiem. Vienojas par sekojošo:

1. pants
MĒRĶIS

Šī Nolīguma mērķis, kā tas konkrēti atspoguļots tā pantos, ir radīt līdzsvarotu tiesību un saistību ietvarus un saskaņotus noteikumus Latvijas un Kanādas tirdzniecības un ekonomisko attiecību regulēšanai.

2. pants
TERMINU SKAIDROJUMS

Teritorija

Jēdziens "teritorija" nozīmē:

attiecībā uz Kanādu to teritoriju, kurā ir spēkā Kanādas muitas likumi, arī rajonus ārpus Kanādas teritoriālajiem ūdeņiem, kuros saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un iekšējo likumdošanu Kanāda var realizēt savas tiesības attiecībā uz jūras un zemes dzīlēm un to dabas resursiem;

attiecībā uz Latviju to teritoriju, kurā ir spēkā Latvijas muitas likumi, arī rajonus ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, kuros saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un iekšējo likumdošanu Latvija var realizēt savas tiesības attiecībā uz jūras un zemes dzīlēm un to dabas resursiem.

Persona

Ar vārdu "persona" saprotams valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, vai uzņēmējsabiedrība, kas izveidota saskaņā ar šīs valsts teritorijā spēkā esošo likumdošanu, vai kas tajā veic savu galveno darbību.

Trešā valsts

Jēdziens "trešā valsts" nozīmē jebkuru citu valsti, izņemot Latviju un Kanādu.

Tranzīts

Jēdziens "tranzīts" nozīmē kādas valsts teritorijas šķērsošanu ar vai bez tādām darbībām, kā pārkraušana, uzglabāšana noliktavās, kravas sadalīšana, pārvadāšanas veids vai transportlīdzekļu maiņa, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no pilnā maršruta, kas sākas un beidzas ārpus tās valsts robežām, kuras teritorija tiek šķērsota.

Tekstilprodukcija

Jēdziens "tekstilprodukcija" nozīmē apģērba augšdaļas, dziju, gabalpreces, pabeigtus apģērbus un citus tekstilizstrādājumus (to galvenais raksturojošais faktors ir tekstilkomponents) no kokvilnas, vilnas, mākslīgās šķiedras vai to kombinācijas, kuros jebkuras no šīm šķiedrām vai visas kopā sastāda vai nu galveno daļu no šķiedru vērtības vai piecdesmit (50) vai vairāk procentu šī izstrādājuma svara (vai septiņpadsmit (17) vai vairāk procentu no svara vilnas gadījumā), mākslīgo un sintētisko štāpeļšķiedru, pakulas, atlikumus, parastus vienkārtas vai daudzkārtu diegus, kā arī tekstilizstrādājumus no augu šķiedrām, augstāk minēto šķiedru un augu šķiedru kombinācijas, un zīdu saturošas kombinācijas, kas ir tieši konkurētspējīgas ar tekstilizstrādājumiem, kuri izgatavoti no iepriekšminētajām šķiedrām, un kas kopā vai atsevišķi sastāda piecdesmit (50) vai vairāk procentus no produktu svara.

3. pants
VISLIELĀKĀS LABVĒLĪBAS REŽĪMS

1. Katra Puse piešķirs, nekavējoties, bez priekšnosacījumiem un neatkarīgi no pārvadātāja nacionālās piederības, līdzīgai otras Puses produkcijai tādus pašus atvieglojumus, priekšrocības, privilēģijas vai imunitāti, kādas tā piešķīrusi vai vēlāk var piešķirt jebkurai produkcijai, kura ražota kādas trešās valsts teritorijā vai tiek sūtīta uz turieni, attiecībā uz:

a) muitas nodevām un visiem maksājumiem, ar kuriem tiek aplikts vai ir saistīts produkcijas imports vai eksports, vai ar kuriem tiek aplikti importa vai eksporta maksājumu pārvedumi;

b) metodi, kas tiek pielietota aplikšanai ar šī punkta "a" apakšpunktā minētajām nodevām un maksājumiem;

c) noteikumiem un formalitātēm, kas saistītas ar šīs produkcijas importu un eksportu;

d) visiem iekšējiem nodokļiem vai iekšējiem jebkura veida maksājumiem, kas tiek noteikti sakarā ar importēto vai eksportēto produkciju;

c) visiem likumiem, noteikumiem un prasībām, kas skar importētās produkcijas realizāciju, realizācijas piedāvājumu, pirkšanu, transportēšanu vai izplatīšanu Puses teritorijā.

2. Ne viena, ne otra Puse neieviesīs un neuzturēs spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus (kvotas, importa vai eksporta licences vai citus pasākumus) attiecībā uz jebkādu otras Puses izstrādājumu importu vai jebkādu izstrādājumu eksportu vai pārdošanu eksportam uz otras Puses teritoriju, ja vien tāpat nav aizliegts vai ierobežots analoģisku izstrādājumu imports no visām trešām valstīm vai analoģisku izstrādājumu eksports uz visu trešo valstu teritorijām.

3. Katra Puse noteiks otrai Pusei un tās personām režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par jebkurai trešajai valstij vai tās personām noteikto režīmu visos jautājumos, kas attiecas uz ārzemju valūtas izmantošanu darījumos, kuri saistīti ar produkcijas importu un eksportu, un ārzemju valūtas noteikumu piemērošanu šādiem darījumiem.

4. Šī Nolīguma vislielākās labvēlības režīma noteikumi nav attiecināmi uz atvieglojumiem, ko viena vai otra Puse jau piešķīrusi vai vēlāk var piešķirt un kas izriet no:

a) līdzdalības muitas savienībā vai brīvās tirdzniecības zonā, kurās viena vai otra Puse ir iesaistījusies vai var iesaistīties;

b) priekšrocībām un atvieglojumiem, kas piešķirti citām valstīm un ir pieļaujami saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) vai citiem ar GATT saskaņotiem starptautiskiem nolīgumiem;

c) atvieglojumiem, ko Kanāda piešķīrusi valstīm, kurām ir tiesības uz Britu Preferenciālajā Tarifā (BPT) paredzētajām privilēģijām, un no šīm valstīm atkarīgajām aizjūras teritorijām;

d) atvieglojumiem, kuri tiek piešķirti trešajām valstīm uz savstarpības pamata saskaņā ar Urugvajas raundā apspriestajiem dokumentiem un sekojošiem noilgumiem, kas noslēgti GATT ietvaros.

4. pants
TRANZĪTA ATVIEGLOJUMI

1. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un noteikumiem, abas Puses veicinās otras Puses preču netraucētu tranzītu caur savas zemes teritoriju pa noteiktiem visizdevīgākajiem starptautiskā tranzīta maršrutiem. Tranzītprecēm, kas šķērso vienas Puses teritoriju, netiek izlaistas no muitas zonas un neiesaistās šīs Puses komercapritē, netiks radīti lieki šķēršļi vai ierobežojumi, un tās atbrīvojamas no visām nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem, izņemot maksu par transportēšanu, administratīvos izdevumus vai maksu par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar tranzītu.

2. Attiecībā uz visiem maksājumiem, noteikumiem un formalitātēm, kas attiecināmi uz tranzītprecēm, katra Puse noteiks otras Puses precēm, kas šķērsos tās teritoriju, tādu režīmu, kurš nav mazāk labvēlīgs par tranzītrežīmu, ko šī Puse noteikusi jebkurai trešās valsts produkcijai.

3. Katra Puse noteiks otras Puses produkcijai, kas šķērsojusi jebkuras trešās valsts teritoriju un nav izgājusi muitas pārbaudi vai nonākusi šīs trešās valsts tirdzniecības tīklā, tādu režīmu, kurš nav mazāk labvēlīgs par to, kāds šādai produkcijai tiktu piešķirts, ja tā ceļā no izcelsmes vietas uz galamērķi nebūtu šķērsojusi šīs trešās valsts teritoriju.

5. pants
VALSTS TIRDZNIECĪBAS UZŅĒMUMI

1. Gan viena, gan otra Puse apņemas, ka gadījumā, ja tā dibina vai uztur valsts uzņēmumu, neatkarīgi no tā atrašanās vietas, vai arī formāli vai faktiski piešķir kādam uzņēmumam ekskluzīvas vai speciālas priekšrocības, šāds uzņēmums, iepērkot importa preces vai pārdodot eksporta preces, rīkosies atbilstoši šajā Nolīgumā ietvertajiem nediskriminējošā režīma principiem. Šajā nolūkā šādi uzņēmumi iepirks importa preces un pārdos eksporta preces vienīgi saskaņā ar komercapsvērumiem, kuros ietilpst cena, kvalitāte, pieejamība un citi nosacījumi, un dos otras Puses uzņēmumiem adekvātu iespēju iesaistīties konkurencē par piedalīšanos šādos darījumos, kā to paredz vispārpieņemtā biznesa prakse.

2. Šī panta 1.punkta nosacījumi nav attiecināmi uz tādu izstrādājumu importu, kuri paredzēti tūlītējai izmantošanai vienīgi valdības vajadzībām un netiks pārdoti tālāk vai lietoti pārdošanai paredzētu preču ražošanai.

6. pants
TIRDZNIECĪBU DEFORMĒJOŠI PASĀKUMI

1. Nekas šajā Nolīgumā neaizskar vai nemazina vienas vai otras Puses tiesības pieņemt un īstenot tādus likumus un noteikumus:

a) kas atbilst GATT 6.panta prasībām un ar to saistītiem papildnolīgumiem vai turpmākiem GATT ietvaros noslēgtiem nolīgumiem;

b) kas piemērojami produkcijas importam tik lielos apmēros un tādos apstākļos, ka tie nodara vai draud nodarīt nopietnu kaitējumu vietējiem līdzīgas vai tieši konkurējošas produkcijas ražotājiem.

2. Pēc tam, kad vienas Puses varas iestādes ir saņēmušas pieprasījumu sākt izmeklēšanu atbilstoši šī panta 1.punktā minētajam likumam vai noteikumiem un jebkura gadījumā, ja ir sākta izmeklēšana, otrai Pusei pēc iespējas drīzāk tiek dota adekvāta iespēja rīkot konsultācijas, lai noskaidrotu situāciju un panāktu abpusēji saskaņotu risinājumu. Arī tālāk visā izmeklēšanas laikā otrai Pusei tiek dota adekvāta iespēja turpināt konsultācijas, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu abpusēji saskaņotu risinājumu.

3. Tā Puse, kas sākusi vai veic šādu izmeklēšanu, pēc pieprasījuma padarīs pieejamus nekonfidenciāla rakstura pierādījumus un datus, kas tiek izmantoti, lai sāktu vai veiktu šo izmeklēšanu.

4. Abas Puses nodrošinās, lai šī panta 1. punktā minētie likumi un noteikumi būtu skaidri saprotami un dotu Pusēm iespēju paust savu viedokli. Šie likumi un noteikumi netiks piemēroti tā, ka tie patvaļīgi un nepamatoti diskriminētu otras Puses un jebkuras trešās valsts produkciju.

5. Neraugoties uz 3. panta 1. un 2. punktu vai šī panta 1. punkta "b" apakšpunktu, šī panta 6. līdz 9. punkti ir attiecināmi uz tirdzniecību ar tekstilrūpniecības produkciju.

6. Abas Puses vienojas nekavējoties rīkot konsultācijas pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma, ja šī Puse uzskata, ka faktiskā vai gaidāmā kāda otrās Puses tekstilizstrādājuma importa palielināšanās nodara vai draud nodarīt kaitējumu tās tirgum.

7. 6. punktā paredzētās konsultācijas tiks veiktas 60 dienu laikā no dienas, kad importējošā Puse iesniegusi pieprasījumu rīkot šādas konsultācijas, ja vien Puses nevienojas citādi.

8. Ja šādu konsultāciju gaitā Puses nevienojas par pasākumiem, kādi veicami, lai novērstu vai labotu kaitējumu tirgum, importējošā Puse var ierobežot attiecīgā otras Puses izstrādājuma importu, vadoties no importēšanas datuma.

9. Kritiskos apstākļos, kad vilcināšanās nodarītu grūti labojamu kaitējumu, importējošā Puse var attiecīgi rīkoties, lai uz laiku ierobežotu kāda tekstilizstrādājuma importu ar nosacījumu, ka importējošā Puse iesniegs pieprasījumu rīkot konsultācijas 30 dienu laikā pēc šādas rīcības.

7. pants
INFORMĀCIJAS ATKLĀTUMS

1. Abas Puses savlaicīgi darīs zināmus atklātībai visus likumus un noteikumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī ar tirdzniecību, investīcijām, aplikšanu ar nodokļiem, banku darbību, apdrošināšanu, finansiāliem pakalpojumiem, transportu un darbaspēku.

2. Katra Puse nodrošinās otras Puses ieinteresētajām personām piekļūšanu nekonfidenciālai, īpašuma tiesības neaizskarošai informācijai par nacionālo ekonomiku un specifiskiem rūpniecības, lauksaimniecības, preču vai pakalpojumu sektoriem, arī informācijai par ārējo tirdzniecību un investīcijām.

3. Katra Puse dos otrai Pusei, ja tā būs ieinteresēta, iespēju konsultēties jautājumos par to likumu un noteikumu formulējumiem, kuri regulē komerciālo darbību.

8. pants
TIRDZNIECĪBAS KUĢI UN JURAS PĀRVADĀJUMU KRAVAS

1. Starptautiskajā satiksmē abu Pušu tirdzniecības kuģiem abu Pušu personu nofraktētiem tirdzniecības kuģiem un šādu kuģu kravām, iebraucot un uzturoties otras Puses jūras ostās un izbraucot no tām, tiks piešķirts vislielākās labvēlības režīms, arī ostas pakalpojumu saņemšanā. Šis noteikums neattiecas uz loča pakalpojumiem.

2. Attiecībā uz produkciju, kas tiek pārvadāta starp Kanādu un Latviju, neviena no Pusēm neveiks:

a) nekādus diskriminējošus pasākumus pakalpojumu sniegšanā otrai Pusei piederošiem vai otras Puses personu nofraktētiem tirdzniecības kuģiem, to nodrošināšanā ar kravu un ar šādiem kuģiem saistītu maksājumu kārtošanā;

b) nekādus diskriminējošus pasākumus attiecībā uz jūras pārvadājumu kravu plūsmu caur kravas termināliem vai šo terminālu izmantošanu.

3. Abas Puses uz savstarpības pamata atļaus atvērt pārstāvniecības, kas darbosies kā kuģniecības un ostas aģenti attiecībā uz otrai Pusei piederošiem vai otras Puses personu nofraktētiem tirdzniecības kuģiem.

9. pants
MAKSĀŠANAS NOTEIKUMI

1. Saskaņā ar Kanādas un Latvijas spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem visi maksājumi abu valstu tirdzniecībā tiks kārtoti atbilstoši noteikumiem, par kuriem savstarpēji vienojušās komerclīgumus slēdzējas puses.

2. Ne viena, ne otra Puse nepieprasīs, lai tās jurisdikcijai pakļautās personas nodarbotos ar maiņas vai pretpārdošanas tirdzniecību kā priekšnosacījumu Kanādas un Latvijas divpusējai tirdzniecībai.

10.pants
TIRDZNIECĪBAS FINANSĒŠANA

Abas Puses centīsies izvērst attiecības starp Kanādas Eksporta attīstības korporāciju, tās pēcteci vai pēctečiem, un Latvijas Banku vai tās pēctečiem, it īpaši tādu jomu finansēšanā kā tirdzniecība ar ražošanas līdzekļiem, pakalpojumiem un precēm, pamatojoties uz komerciālā riska saprātīgu novērtējumu un, kur vēlams, uz valdības riska garantijām.

11.pants
LIKUMDOŠANA, KAS PIEMĒROJAMA LĪGUMIEM UN KOMERCIĀLO DOMSTARPĪBU NOREGULĒŠANAI

1. Ne viena, ne otra Puse neierobežos savai jurisdikcijai pakļauto personu brīvību vienoties ar otras Puses personām par to likumu izvēli, kuri regulēs savstarpējo līgumu slēgšanu un to īstenošanu.

2. Latvijas personas no vienas puses un Kanādas personas no otras puses var vienoties no komercdarījumiem izrietošās domstarpības noregulēt arbitrāžas ceļā.

3. Šādas personas, kas iesaistītas domstarpībās sakari ar individuāliem komercdarījumiem, var piekrist arbitrāžai atbilstoši ANO starptautiskās tirdzniecības komisijas (UNCITRAL) 1976. gadā pieņemtajiem arbitrāžas noteikumiem.

4. Neatsakoties no tiesībām pieņemt citādu lēmumu, komercdarījumos iesaistītās personas var vienoties rīkot arbitrāžu nevis Latvijā vai Kanādā, bet gan kādā citā valstī, kas pievienojusies ANO Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildi, kura noslēgta 1958. gada 10. jūnijā Ņujorkā.

5. Ne šī Nolīguma interpretācija, ne arī kāda no Pusēm nekavēs komercdarījumu dalībniekus vienoties par jebkādu citu abpusēji pieņemamu arbitrāžas formu komerciālo domstarpību noregulēšanai, kas viņuprāt vislabāk atbilstu viņu komercvajadzībām.

6. Kanādas un Latvijas personām būs pieejamas otras Puses tiesas uz tādiem pašiem pamatiem kā jebkuras trešās valsts personām.

12. pants
NACIONĀLĀ DROŠĪBA

Šī Nolīguma noteikumi neierobežo ne vienas, ne otras Puses tiesības veikt jebkādus pasākumus, lai aizsargātu savas nacionālās drošības intereses.

13. pants
CITI IZŅĒMUMI

Ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiks veikti, lai patvaļīgi vai nepamatoti diskriminētu valstis, kurās ir spēkā tādi paši nosacījumi, vai lai slēptā veidā ierobežotu starptautisko tirdzniecību, nekas šajā Nolīgumā neaizliedz vienai vai otrai Pusei pieņemt vai īstenot:

a) pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību likumiem vai noteikumiem, kas nav pretrunā ar šo Nolīgumu, vai

b) jebkādus citus GATT 20. pantā minētos pasākumus.

14. pants
KONSULTĀCIJAS

1. Puses laiku pa laikam rīkos savstarpējas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar šī Nolīguma vai kāda tā punkta funkcionēšanu.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punktu sarīkoto konsultāciju kompetencē ir:

a) izskatīt iespēju paplašināt šī Nolīguma ietvarus;

b) izskatīt jautājumus, kas skar tirdzniecību un komercdarījumus starp Kanādu un Latviju;

c) apmainīties ar informāciju un viedokļiem jautājumos, kas varētu negatīvi ietekmēt vienas vai otras Puses esošo tirdzniecības līmeni vai turpmāko attīstību;

d) izskatīt abas Puses interesējošos daudzpusējās tirdzniecības jautājumus;

e) novērtēt progresu divpusējās tirdzniecības paplašināšanā, izskatīt, kur tas vēlams, priekšlikumus, kuru mērķis ir veicināt turpmāko tirdzniecības apjoma pieaugumu vai pārvarēt šķēršļus, kas kavē šādu pieaugumu.

3. Šajā pantā minētās konsultācijas var tikt sarīkotas pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma, savlaicīgi informējot otru Pusi.

4. Šajā pantā minēto konsultāciju vieta tiks izraudzīta pārmaiņus Kanādā un Latvijā, ja Puses nebūs vienojušās citādi. Pušu delegācijas šādās apspriedēs vadīs katras Puses pārstāvis. Katru apspriedi vadīs rīkotājas Puses pārstāvis.

15. pants
NOLĪGUMA STĀŠANAS SPĒKA, DARBĪBAS LAIKS UN IZBEIGŠANĀS

1. Lai šis Nolīgums stātos spēkā, Puses informēs viena otru, apmainoties ar notām, ka izpildītas nepieciešamās juridiskās prasības. Šis Noilgums stāsies spēkā notu apmaiņas dienā vai, ja šī notu apmaiņa nenotiek vienlaicīgi, pēdējās notas saņemšanas dienā.

2. Šim Nolīgumam stājoties spēkā, 1923. gada 22. jūnijā Londonā noslēgtais Tirdzniecības un kuģniecības līgums starp Latviju un Lielbritāniju, kura daži noteikumi 1928. gada 14. jūlijā tika attiecināti uz Kanādas un Latvijas tirdznieciskajām attiecībām, izbeigs savu darbību Kanādas un Latvijas starpā.

3. Šis Nolīgums paliks spēkā tik ilgi, kamēr viena no Pusēm sešus mēnešus iepriekš paziņos otrai Pusei par tā darbības izbeigšanu. Ja šī Nolīguma darbība tiks izbeigta, abas Puses iespēju robežās centīsies samazināt iespējamo kaitējumu to tirdznieciskajām attiecībām.

4. Atbildība par tiesībām un saistībām, kas izriet no kontraktiem, kuri noslēgti starp abu Pušu personām, gulstas tikai uz šīm personām, šī Nolīguma darbības izbeigšanās neietekmēs to saistību vai pasākumu izpildi, kuri izriet no kontraktiem, kas noslēgti Nolīguma darbības laikā.

5. Šis Nolīgums neanulē un negroza Pušu starpā jau iepriekš spēkā esošos nolīgumus, izņemot tajā īpaši norādītos gadījumus.

Apliecinot augšminēto, attiecīgi pilnvaroti Pušu pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu.

Nolīgums noslēgts Rīgā 1994. gada 10. augustā divos eksemplāros latviešu, angļu un franču valodā, turklāt visi trīs teksti ir autentiski.

Kanādas Valdības vārdā M.FILIPSS

Latvijas Republikas Valdības vārdā OĻĢERTS PAVLOVSKIS