Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta
NOLĪGUMS
par tranzīta pārvadājumiem, izmantojot ostas un citu transporta infrastruktūru

Latvijas Republikas valdība un Ukrainas ministru kabinets (turpmāk tekstā - Līgumslēdzējas puses),

tiecoties attīstīt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, pamatojoties uz vienlīdzību un abpusēju labumu,

ņemot vērā Latvija Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts statusu,

piešķirot lielu nozīmi tranzīta pārvadājumu attīstībai transporta jomā, izmantojot ostas un citu transporta infrastruktūru, un abpusēji izdevīgu sadarbību, pamatojoties uz vienlīdzības un savstarpējas cieņas principiem, ir vienojušās par turpmāko:

1. pants

Līgumslēdzējas puses sadarbojas transporta jomā pēc vienlīdzības un abpusēja izdevīguma principa, vadoties no normatīvajiem aktiem starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas puses.

Šajā Nolīgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

Kompetentās institūcijas:

no Latvija Republikas valdības puses - Latvijas Republikas Satiksmes ministrija,

no Ukrainas Ministru kabineta puses - Ukrainas Infrastruktūras ministrija;

Latvija Republikas osta - ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļu, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un pievadceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai;

Ukrainas osta - valsts transporta uzņēmums, kas paredzēts kuģu, pasažieru un kravu apkalpošanai ostai norādītajā teritorijā un akvatorijā, kā arī kravu un pasažieru transportēšanai ar kuģiem, kas pieder ostai. Ostas teritorijā var darboties visu īpašumu formu uzņēmumi un organizācijas, kas darbojas Līgumslēdzēju pušu nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ar mērķi apkalpot kuģus, pasažierus un kravas;

Turpmāk tekstā minētas kā - ostas.

krava - jebkuras preces un citi priekšmeti, kuri tiek transportēti ar dažādiem transporta veidiem;

transportlīdzekļi - automašīnas, dzelzceļa ritošais sastāvs, jūras, upju kuģi;

tranzīta pārvadājums - kravas pārvadāšana pa Līgumslēdzējas puses teritoriju ar nosacījumu, ka vismaz caur vienu no Līgumslēdzējas puses teritoriju krava tiek transportēta tranzītā;

trešās valstis - jebkura valsts, kas nav šī Nolīguma dalībvalsts.

2. pants

1. Līgumslēdzējas puses veicina brīva tranzīta principa realizēšanu un atturas no jebkādām darbībām, kas varētu kaitēt starptautisko transporta sakaru attīstībai.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties šādās jomās:

1) līdzdarboties turpmākai tranzīta pārvadājumu, izmantojot ostas, attīstībai;

2) veicināt konkurētspējīgus tranzīta pārvadājumu nosacījumus.

3. pants

Līgumslēdzējas puses vienojas:

1) radīt nepieciešamos nosacījumus Latvijas Republikas un Ukrainas transporta infrastruktūras un ostu izmantošanai, veicot tranzīta pārvadājumus;

2) nekavējoties rīkoties, lai novērstu iemeslu, kas kavē efektīvus tranzīta pārvadājumus, tai skaitā konteineru pārvadājumus;

3) sadarboties starptautisko organizāciju ietvaros, kuru dalībnieces ir Latvijas Republika un Ukraina, kā arī ar trešajām valstīm, lai sasniegtu šī Nolīguma mērķus.

4. pants

Pušu kompetentās institūcijas:

1) sniedz informāciju par pakalpojumiem, kas saistīti ar tranzīta pārvadājumiem;

2) tranzīta pārvadājumu kavēšanās vai grūtību gadījumā sadarbojas ar mērķi tās operatīvi likvidēt;

3) paziņo viena otrai par izmaiņām nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē tranzīta pārvadājumu nosacījumus.

5. pants

Tranzīta pārvadājumus veic atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem nolīgumiem, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas un Ukrainas dalību starptautiskajās organizācijās.

6. pants

Kravu robežkontroles, muitas un citu veidu kontroles kārtība notiek atbilstoši Līgumslēdzēju pušu valstu teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

7. pants

Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, lai uzturētu un attīstītu efektīvas darījuma attiecības starp attiecīgajām Līgumslēdzēju pušu institūcijām, kas atbild par transportu un tirdzniecību, kā arī veicina kontaktus starp uzņēmumiem un organizācijām.

8. pants

1. Līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tranzīta pārvadājumu rezultātā radušos vides piesārņojumu.

2. Līgumslēdzējas Puses veicina attiecīgo iestāžu speciālistu līdzdalību tranzīta pārvadājumu rezultātā radušos vides piesārņojuma incidentu izmeklēšanā un zaudējumu atlīdzībā, kas saistīti ar minētajiem notikumiem.

9. pants

1. Lai izskatītu abas puses interesējošos jautājumus, kas saistīti ar šī Nolīguma piemērošanu, tiek izveidota Kopējā komisija.

2. Kopējā komisija satiekas pēc vienas Līgumslēdzējas puses kompetentās institūcijas lūguma. Sēdes vieta, datums un darba kārtība tiek noteikta pēc vienošanās starp Līgumslēdzēju pušu Kompetentajām institūcijām.

3. Lai apspriestu konkrētus jautājumus un izstrādātu atbilstošus ieteikumus Kopējā komisija var pieaicināt ekspertus un izveidot darba grupas.

10. pants

1. Jautājumi, kas netiek atrunāti šajā Nolīgumā, tiek risināti saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir Latvijas Republika un Ukraina, un saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Šis Nolīgums neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībnieces ir Līgumslēdzējas puses.

11. pants

Grozījumi un papildinājumi šajā Nolīgumā tiek veikti pēc Līgumslēdzēju pušu abpusējas vienošanās un tiek noformēti protokolu veidā, kuri stājas spēkā saskaņā ar šī Nolīguma 13.pantu, un ir tā neatņemama sastāvdaļa.

12. pants

Strīdus par šī Nolīguma interpretāciju un piemērošanu, risina konsultāciju ceļā starp Līgumslēdzēju pušu Kompetentajām institūcijām Kopējās komisijas ietvaros. Gadījumā, ja nav iespējams rast vienošanos, strīdi tiks risināti pa diplomātiskajiem kanāliem.

13. pants

1. Šis Nolīgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, ko Līgumslēdzējas puses pa diplomātiskiem kanāliem viena otrai nosūta pēc visu valsts iekšējo procedūru pabeigšanas, ko paredz nacionālie normatīvie akti, lai tas stātos spēkā.

2. Šis Nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laika periodu un ir spēkā sešus mēnešus kopš paziņojuma saņemšanas dienas, kad viena Līgumslēdzēja puse pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski paziņo otrai Līgumslēdzēja pusei par savu nodomu pārtraukt tā darbību.

Apliecinot to, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi valdību pilnvaroti, ir parakstījuši šo Nolīgumu.

Parakstīts Rīgā 2010.gada 15.decembrī divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un krievu valodā, turklāt visi teksti ir autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir Nolīguma teksts krievu valodā.