1. Noteikumi nosaka Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam (turpmāk – Nacionālais attīstības plāns) izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. valsts attīstības vīzija – redzējums par vēlamo valsts sociālekonomisko situāciju 2014.–2020.gadā;

2.2. prioritāte – rīcības virzienu kopums, lai panāktu vēlamās valsts sociālekonomiskās situācijas izmaiņas makrolīmenī;

2.3. rīcības virziens – uzdevumu kopums, lai panāktu vēlamās valsts sociālekonomiskās situācijas izmaiņas politikas rezultātu līmenī;

2.4. uzdevums – valsts pārvaldes darbība, lai nodrošinātu noteiktās politikas ieviešanu, sasniedzot atbilstošus darbības rezultātus;

2.5. nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzieni – galvenās nostādnes, kas iezīmē būtiskas izšķiršanās, apzinoties nozaru un teritoriju attīstības ierobežotās iespējas.

3. Nacionālā attīstības plāna izstrādes mērķis ir sociālekonomiskās politikas vidēja termiņa prioritāšu, kā arī rīcības virzienu un uzdevumu noteikšana, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (turpmāk – stratēģija "Latvija 2030") īstenošanu vidējā termiņā saskaņā ar identificētajiem makroekonomiskās attīstības šķēršļiem un prognozēm. Nacionālais attīstības plāns ir stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas rīcības plāns.

4. Nacionālā attīstības plāna saturā ietver hierarhiski pakārtotus un savstarpēji saistītus elementus:

4.1. valsts attīstības vīziju;

4.2. galvenos vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības šķēršļus un prognozes;

4.3. ne vairāk kā trīs prioritātes un to īstenošanai atbilstošos makrolīmeņa ietekmes rezultātus un to rezultatīvos rādītājus;

4.4. rīcības virzienus prioritāšu ietvaros, nosakot nozaru un teritoriju attīstības pamatvirzienus un tiem atbilstošos politikas rezultātus un to rezultatīvos rādītājus ar noteiktām starpvērtībām 2014., 2017. un 2020.gadā;

4.5. uzdevumus un tiem atbilstošos darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus (2017. un 2020.gadam). Uzdevumiem norāda to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma un avotu provizorisko novērtējumu (vispārējās valdības budžeta līdzekļi, tai skaitā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi), lai nodrošinātu noteiktas politikas ieviešanu, sasniedzot atbilstošus darbības rezultātus;

4.6. par Nacionālā attīstības plāna uzdevumu īstenošanu atbildīgās institūcijas.

5. Nacionālā attīstības plāna saturu izstrādā, ņemot vērā metodikā noteiktos kritērijus. Metodika tiek sagatavota, pamatojoties uz hierarhiski augstākiem nacionālā līmeņa un starptautiski iniciētiem attīstības plānošanas dokumentiem, Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, pētījumu "Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde" un citiem atbilstošiem pētījumiem:

5.1. Nacionālais attīstības plāns konkrētās darbībās izsaka stratēģijā "Latvija 2030" izvirzītos mērķus un iekļauj noteiktos rezultātus, precizējot rādītāju vērtības Nacionālā attīstības plāna periodam;

5.2. Nacionālajā attīstības plānā iekļauj Latvijas nacionālajā reformu programmā "ES2020" stratēģijas īstenošanai noteiktos mērķus. Latvija starptautiskā līmenī apņēmusies tos sasniegt un atspoguļo šo apņemšanos kopējā prioritāšu un rīcības virzienu struktūrā;

5.3. Nacionālais attīstības plāns ievēro Latvijas Konverģences programmā, pētījumā "Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde" un citos pētījumos un saistītajos dokumentos izdarītos secinājumus un sniegtās rekomendācijas;

5.4. Nacionālā attīstības plāna saturu (atbilstoši šo noteikumu 4.punktam), kur tas attiecināms, atspoguļo teritoriālā dimensijā, izvērtējot teritorijas plānošanas un citos saistītos dokumentos noteikto.

6. Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesu veido šādi posmi:

6.1. Nacionālā attīstības plāna satura izstrādes metodikas sagatavošana;

6.2. Nacionālā attīstības plāna sākotnējās redakcijas izstrāde atbilstoši šo noteikumu 4.punktā noteiktajam Nacionālā attīstības plāna saturam;

6.3. Nacionālā attīstības plāna sākotnējās redakcijas stratēģiskās ietekmes uz vidi izvērtējuma un iecerēto risinājumu atbilstības spējai risināt problēmas sākotnējā izvērtējuma (ex-ante izvērtējuma) veikšana;

6.4. Nacionālā attīstības plāna sākotnējās redakcijas publiskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā";

6.5. Nacionālā attīstības plāna gala redakcijas sagatavošana atbilstoši šo noteikumu 6.3.apakšpunktā noteikto izvērtējumu rekomendācijām un šo noteikumu 6.4.apakšpunktā noteiktajiem publiskās apspriešanas rezultātiem. Nacionālā attīstības plāna iesniegšana Ministru kabinetā pieņemšanai un Saeimā apstiprināšanai.

7. Nacionālā attīstības plāna ieviešanas un uzraudzības procesu veido šādi posmi:

7.1. Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam. Minētajos plānošanas dokumentos iekļauj Nacionālā attīstības plāna prioritātes un makrolīmeņa rezultātus, rīcības virzienus un politikas rezultātus, kā arī uzdevumus, sniedzot tiem provizorisko finanšu apjoma un avotu novērtējumu, lai nodrošinātu noteiktas politikas ieviešanu, kad sasniegti atbilstoši darbības rezultāti;

7.2. uzdevumu konkretizēšana un papildināšana ar uzdevumiem n+3 gadam saskaņā ar makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas plānošanas ciklu, to iesniegšana apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā kopā ar Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu (katru gadu). Atbilstoši konkretizētajiem Nacionālā attīstības plāna uzdevumiem Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura atbildīga par Nacionālo attīstības plānu (turpmāk – atbildīgā institūcija), sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām var sniegt Ministru kabinetā priekšlikumus un lemt par grozījumiem Nacionālajā attīstības plānā;

7.3. ziņojuma sagatavošana par Nacionālā attīstības plāna izpildi vienotā procesā un dokumentā ar ziņojumu par stratēģijas "Latvija 2030" izpildi – reizi divos gados. Atbilstoši ziņojumam atbildīgā institūcija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām var sniegt Ministru kabinetā priekšlikumus un lemt par grozījumiem Nacionālajā attīstības plānā;

7.4. sākotnēji izvirzīto prioritāšu, plānoto makrolīmeņa ietekmes un politikas rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšanas pakāpes izvērtēšana Nacionālā attīstības plāna gala ietekmes novērtējuma (ex-post) ietvaros.

8. Nacionālā attīstības plāna ieviešanas instruments ir vispārējās valdības budžeta līdzekļi, tai skaitā Eiropas Savienības fondi un ārvalstu finanšu palīdzība, ievērojot fiskālās disciplīnas principus – reālistiskas publisko finanšu iespējas.

9. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam notiek, pamatojoties uz Nacionālo attīstības plānu.

10. Atbildīgā institūcija nodrošina un koordinē Nacionālā attīstības plāna izstrādi, ieviešanu un uzraudzību atbilstoši šo noteikumu 6. un 7.punktā minētajiem Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas un uzraudzības procesa posmiem, tai skaitā:

10.1. veic visas nepieciešamās tehniskās un organizatoriskās darbības, kā arī nodrošina darba grupu izveidi un to turpmākās darbības koordināciju;

10.2. sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sagatavo Nacionālā attīstības plāna satura izstrādes metodikas projektu, priekšlikumus par galvenajiem vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības šķēršļiem un prognozēm, kā arī priekšlikumus par valsts attīstības vīziju un prioritātēm;

10.3. sadarbībā ar darba grupu vadītājiem apkopo darba grupu priekšlikumus par Nacionālā attīstības plāna saturu un izveido Nacionālā attīstības plāna konsolidētu redakciju;

10.4. nodrošina informācijas sniegšanu Valsts prezidenta Kancelejai par Nacionālā attīstības plāna izstrādes gaitu.

11. Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveido Nacionālā attīstības plāna izstrādes vadības grupu (turpmāk – vadības grupa), lai nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju un sabiedrības pārstāvju regulāru iesaisti un līdzdalību Nacionālā attīstības plāna izstrādes procesā. Vadības grupu vada Ministru prezidenta deleģēts pārstāvis. Vadības grupas sekretariāta funkcijas veic atbildīgā institūcija.

12. Vadības grupas sastāvā ir:

12.1. visu ministriju valsts sekretāri vai valsts sekretāra vietnieki;

12.1.¹ Ministru prezidenta deleģēts pārstāvis;

12.2. Valsts kancelejas direktors vai direktora deleģēts pārstāvis;

12.3. Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.4. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.5. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.6. Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.7. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.8. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai deleģēts pārstāvis;

12.9. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors vai deleģēts pārstāvis;

12.10. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents vai deleģēts pārstāvis;

12.11. Rektoru padomes priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.12. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents vai deleģēts pārstāvis;

12.13. Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents vai deleģēts pārstāvis;

12.14. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs vai deleģēts pārstāvis;

12.15. trīs Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģēti pārstāvji;

12.16. Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis.

(Grozīts ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.959)

13. Vadības grupas uzdevumi ir šādi:

13.1. deleģēt un apstiprināt Nacionālā attīstības plāna izstrādes darba grupu (turpmāk – darba grupas) vadītājus un darba grupu pārstāvjus;

13.2. izskatīt Nacionālā attīstības plāna satura izstrādes metodikas projektu, priekšlikumus par galvenajiem vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības šķēršļiem un prognozēm, priekšlikumus par valsts attīstības vīziju un prioritātēm un pieņemt lēmumus par turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā;

13.3. izskatīt priekšlikumus par rīcības virzieniem un pieņemt lēmumu par turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā;

13.4. izskatīt priekšlikumus par uzdevumiem un pieņemt lēmumu par to iekļaušanu Nacionālā attīstības plāna sākotnējā redakcijā;

13.5. izskatīt Nacionālā attīstības plāna sākotnējās redakcijas projektu un pieņemt lēmumu par tā turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā un sākotnējās redakcijas publiskās apspriešanas uzsākšanu;

13.6. izskatīt Nacionālā attīstības plāna sākotnējās redakcijas publiskās apspriešanas rezultātus un pieņemt lēmumu par to iekļaušanu Nacionālā attīstības plāna gala redakcijā;

13.7. izskatīt Nacionālā attīstības plāna ietekmes uz vidi stratēģisko novērtējumu un iecerēto risinājumu atbilstības spējai risināt problēmas sākotnējā izvērtējuma (ex-ante izvērtējuma) rezultātus un pieņemt lēmumu par iekļaušanu Nacionālā attīstības plāna gala redakcijā;

13.8. izskatīt Nacionālā attīstības plāna gala redakciju un pieņemt lēmumu par projekta turpmāko virzību pieņemšanai Ministru kabinetā un apstiprināšanai Saeimā.

14. Ar atbildīgās institūcijas rīkojumu izveido darba grupas atbilstoši Nacionālā attīstības plāna prioritātēm. Darba grupu sastāvā ir nozaru eksperti, nozaru ministriju, plānošanas reģionu un sabiedrības pārstāvji. Darba grupu sekretariāta funkcijas veic atbildīgā institūcija.

15. Darba grupu uzdevumi ir šādi:

15.1. sniegt viedokli par aktuālo un prognozēto situāciju attiecīgajā nozarē un sagatavot priekšlikumus par Nacionālā attīstības plāna projektu atbilstoši katrai darba grupai noteiktajai kompetencei un atbildīgās institūcijas un vadības grupas dotajiem uzdevumiem;

15.2. ziņot vadības grupai par darba grupu darba rezultātiem;

15.3. nodrošināt darba grupu izstrādāto priekšlikumu atbilstību stratēģijai "Latvija 2030", Latvijas nacionālajai reformu programmai "ES2020" stratēģijas īstenošanai un citiem saistītajiem dokumentiem un pētījumiem;

15.4. atbilstoši katrai darba grupai noteiktajai kompetencei sagatavot priekšlikumus par rīcības virzieniem un uzdevumiem;

15.5. izskatīt citus ar Nacionālā attīstības plāna izstrādi saistītos dokumentus, pirms tie tiek publiskoti vai virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā.