Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmums Nr.40

Rīgā 1994.gada 3.maijā (pr. nr. 24, 13.§)

1. Akceptēt Latvijas Republikas Valdības un Šveices Konfederācijas Valdības līguma projektu par savstarpēju sadarbību Latvijas Republikas banku sistēmas pārstrukturēšanā un kredītu pārvaldīšanas sistēmas attīstīšanā.

2. Pilnvarot finansu ministru Uldi Osi parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto līgumu un ar to saistītos dokumentus.

Ministru prezidents V.Birkavs

Finansu ministrs U.Osis

 

VIENOŠANĀS
starp
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBU
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJAS VALDĪBU
par savstarpēju sadarbību
LATVIJAS REPUBLIKAS BANKU SISTĒMAS PĀRSTRUKTURĒŠANĀ
un
KREDĪTU PĀRVALDĪŠANAS (PLĀNOŠANAS, REGULĒŠANAS UN KONTROLES) SISTĒMAS ATTĪSTĪŠANĀ

09.02.94. Projekts

Šveices Konfederācijas Valdība, kuru reprezentē Centrālās un Austrumeiropas Valstīm Sniedzamās Tehniskās Palīdzības Birojs (šeit un turpmāk tekstā "Šveices Birojs"), un Latvijas Republikas Valdība, kuru reprezentē tās Finansu ministrija, cenšoties nostiprināt draudzības saites starp abām valstīm un veicināt savstarpējo sadarbību, ir vienojušās par sekojošo:

1.PANTS: SADARBĪBAS JOMAS UN MĒRĶI

Atbalstot Latvijas Republikas centienus pārstrukturēt komercbanku sistēmu, Šveices Birojs sniedz Latvijas Republikai Tehnisko Palīdzību Latvijas Universālās Bankas aktuālo kredītu novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par tiem, harmoniskas kredītu menedžmenta (plānošanas, regulēšanas un kontroles) metodoloģijas izstrādāšanā, tādu nepretrunīgu tiesībnormu moteikšanā, kas nodrošinātu efektīvu uzskaites un kontroles sistēmu, kā arī banku darbinieku apmācībā aizdevumu pārvaldīšanas jautājumos.

Šī sadarbība ir zināma kā projekts "Cobalt LV", šeit un turpmāk tekstā "Projekts".

2.PANTS: ŠVEICES TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS MĒRĶI

Projekta galvenie mērķi ir, konsultējot pakalpojumus, kadru apmācību un "nou-hau" pārņemšanu, sniegt palīdzību Latvijas komercbankām to pašnostiprināšanās centienos un nepieciešamo priekšnoteikumu izstrādāšanā pienācīgai pārmaiņu un nākotnes izaicinājuma pieņemšanai sakarā ar valsts pāreju no plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku, un tādējādi īstenojot savu svarīgo ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

3.PANTS: PASĀKUMI

Konsultējošo dienestu centienus šo mērķu sasniegšanā var klasificēt kā atbilstošus sekojošiem pasākumiem:

* Tehniskā palīdzība lēmumu pieņemšanā par problemātisku un/vai neefektīvu aizdevumu ("C-klases" kredītu) izsniegšanu

* Atbalsts un instruēšana banku kredītdepartamentu organizācijas procesā

* Kadru apmācība

Atbilstoši Projekta galvenajam mērķim tiek plānoti sekojoši pasākumi:

1. REKOMENDĀCIJU ĪSTENOŠANA

Šveices Tehniskā Palīdzība atbalsta to rekomendāciju īstenošanu, kas formulētas ziņojumā "Latvijas Bankai pakļauto 49 banku novērtēšana" (Ziņojumā aplūkota Latvijas Republikai sniedzamās Šveices Federālās Padomes Tehniskās Palīdzības 1.fāze), kurš sagatavots 1993.gada martā un iesniegts kompetentām Latvijas Republikas valsts varas iestādēm 1993.gada aprīlī.

2. KREDĪTU DEPARTAMENTU ORGANIZĒŠANA

a) Palīdzēt bankām to turpmākās stratēģijas izstrādāšanā un vispārīgās struktūras pamatošanā un organizēšanā. Stap citu, atbalsts un pamācības tiek sniegtas tādos ar Kredīta Departamentu organizēšanu saistītos jautājumos kā:

* Organizatoriskā struktūra, procedūras un administratīvā pārvalde, pienākumi un atbildība

* Riska novērtēšana un aizdevumu klasifikācija, finansiālā analīze, maksas noteikšana par aizdevumu

* Speciālie pakalpojumi un aktualitātes (dokumentārie akreditīvi, kredītu atmaksāšanas nodrošinājums, garantijas, aizņēmuma līgumi)

* Aizdevumu Pārvaldīšanas Programnodrošinājuma ieviešana, ieskaitot lietotāju apmācību

* Apmācība darba vietās jaunu aizdevumu novērtēšanas un piešķiršanas jautājumos

b) Nodrošināt tehnisko palīdzību aktuālo kredītu analīzes procesā, lai noteiktu problemātiskos (C-klases) kredītus un izstrādātu pasākumus, kā ar šādiem kredītiem rīkoties.

c) Nodrošināt tehnisko palīdzību jaunu kredītu piešķiršanas procesā.

d) Īstenot no semināriem un tematiskām darba grupām sastāvošu apmācības programmu, lai apmācītu visu banku kadrus vispārīgos banku biznesa jautājumos, bet jo sevišķi kredītu menedžmenta jautājumos.

e) Sadarboties ar bankām "Kredītu Pārvaldīšanas Sistēmas" pilnveidošanā. Šim nolūkam būtu sastādāma rokasgrāmata, kura tiktu izmantota kredītu pārvaldīšanas procesā kā dienesta lietošanai paredzētu instrukciju krājums. Paredzamās sistēmas sastāvdaļas ir sekojošas:

1. Aizdevumu politikas pamatprincipi un aizdevumu veidi.

2. Aizdevumu Departaments: organizācija, pienākumi, atbildība.

3. Aizdevumu kritiski novērtējošās pārskatīšanas politika un metodika.

4. Klientu finansiālās situācijas un vispārīgās saimnieciskās darbības analīze.

5. Aizņēmumu atmaksāšanas nodrošinājums un garantijas.

6. Riska novērtējums un aizdevuma klasifikācija.

7. Maksas noteikšana par aizdevumu.

8. Problemātisko aizdevumu pārvaldīšana.

9. Atskaišu un portfeļa uzraudzības sistēma.

10. Aizdevumu administratīvā pārzināšana un uzskaitvedība.

11. Aizdevumu līgumi.

12. Speciālie pakalpojumi.

13. Piemēri, konkrētu gadījumu izpētīšana u.tml.

f) Atbilstoša aparātnodrošinājuma un (kompjūterizētu) procedūru ieviešana kredītu menedžmenta vajadzībām.

4.PANTS: PROJEKTA ĪSTENOŠANAS VIETA UN TERMIŅŠ

Projekts sākts 1992.gadā un tā īstenošanu plānots pabeigt 1995.gadā.

Vienošanās dalībpuses atzīst, ka Projekta īstenošana jau notiek; tās akceptē līdz šim sasniegtos rezultātus.

Projekts galvenokārt tiek realizēts Rīgā. Mācību semināri un tematiskās darba grupas, kā arī sanāksmes kredītu kritiski novērtējošai pārskatīšanai un/vai konsultāciju sniegšanai par lokāli organizatoriskiem jautājumiem notiek arī ārpus Rīgas dažādajās nozaru bankās.

5.PANTS: ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

1. Projekts ir Šveices Biroja, Latvijas Republikas Valdības un Latvijas komercbanku kopīgu centienu objekts. Projekta iekšējo un ārējo mērķu sasniegšanas un kontaktu veicināšanas nolūkos Vienošanās dalībpuses nozīmē savu attiecīgo projekta izpildes grupu vadītājus un koordinātorus.

Lai garantētu ekspertīzes kvalitāti un pārējo palīdzību no Šveices, Šveices Birojs paredz projekta direktoram virsuzrauga kompetenci. Viņam pienācīgā kārtā regulāri jāinformē Latvijas Bankas prezidents par progresu programmas izpildē, koordinējot to ar Latvijas Bankas politiku.

2. Projekta īstenošanu uzrauga Apvienotā Programmas Komiteja (šeit un turpmāk tekstā APK), kuras sastāvā ietilpst:

* viens Latvijas Republikas Valdības pārstāvis

* viens Valdības nozīmēts komercbanku pārstāvis

* viens Šveices sūtniecības pārstāvis

* viens Šveices Biroja pārstāvis

* Šveices puses Projekta Direktors kā novērotājs

* Latvijas nozīmētais koordinātors kā novērotājs.

3. APK sapulcējas vismaz vienreiz gadā vai arī pēc vienas dalībpuses pieprasījuma.

4. APK ir sekojoši pienākumi:

* kritiski novērtēt progresu, kas sasniegts Projektā paredzēto struktūru izveidošanā un Projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanā

* vadīt un veicināt Projekta izpildes koordināciju

* nodrošināt vadību un palīdzību svarīgu izpildes problēmu risinājumu meklējumos

* apstiprināt operatīvo plānu un budžetu.

5. APK locekļi vienmēr cenšas rīkoties sadarbības garā un savus lēmumus pieņem, pamatojoties uz konsensusu (vienprātību).

6. Projekta īstenošanu nodrošina Projekta Vadības Centrs, kurā ietilst:

* Šveices puses projekta direktors

* Šveices puses projekta izpildes grupas vadītājs

* koordinātors no Latvijas puses

* Latvijas puses projekta izpildes grupas vadītājs.

7. Projekta izpildes grupu vadītāji saskaņoti un cieši sadarbojas Projekta vadības jomā. Gadījumā, kad viņiem abiem kādā jautājumā ir atšķirīgi uzskati, lieta tiek nodota šveiciešu direktora un Latvijas Republikas Valdības pārstāvja kompetencē.

8. Projekta Vadība ik gadu iesniedz APK operatīvā plāna projektu, iekļaujot tajā budžetu un vienu gadskārtējo atskaiti.

6.PANTS: ŠVEICES BIROJA LĪDZDALĪBAS KONTRIBŪCIJA

Lai īstenotu Projektu, Šveices Birojs:

* nodrošina projekta direktoru

* nodrošina konsultantus un ekspertus atbilstoši augstākminētajam Projektam

* nodrošina Šveices puses projekta izpildes grupas vadītāju

* nodrošina iekārtas un materiālus, kā plānots gada budžeta ietvaros.

Šveices biroja līdzdalības kontribūcija maksimāli ir viens miljons Šveices franku gadā.

7.PANTS: LATVIJAS LĪDZDALĪBAS KONTRIBŪCIJA

Latvijas puse:

* nozīmē un nodrošina koordinātoru un savstarpējo komunikāciju dienesta speciālistu, lai veicinātu visu ar Projektu saistīto jautājumu risināšanu;

* nodrošina Latvijas puses projekta izpildes grupas vadītāju;

* nodrošina ekspertiem iespēju izmantot sarunu tulkotājus jebkurā gadījumā, kad tas nepieciešams;

* nodrošina konsultantiem iespēju izmantot automobīli un šoferi jebkurā gadījumā, kad viņi apmeklē nozaru bankas ārpus Rīgas;

* nodod Šveices puses nodrošinātā virsuzrauga un projekta izpildes grupas vadītāja rīcībā visu slepeno un pārējo no Starptautiskā Valūtas Fonda, Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas un citām organizācijām saņemto ziņojumu kopijas, kas nepieciešami projekta īstenošanai;

* piegādā projekta virsuzraugam visu informāciju, kas attiecas uz visu un jebkuru Projektam analoģisku sadarbību, ko piedāvājušas vai paredzējušas piedāvāt citas organizācijas un valstis.

8.PANTS: PROJEKTA ĪSTENOŠANĀ IZMANTOJAMO MATERIĀLU UN AKTĪVU PIEGĀDE,
TO IMPORTĒŠANAS NOSACĪJUMI UN MANTISKĀ PIEDERĪBA

Šveices Birojs un/vai projekta vadība tieši apgādā Šveices ekspertus ar nepieciešamajām iekārtām un materiāliem.

Latvijas Valdība atbrīvo visu veidu iekārtas, transportlīdzekļus, materiālus u.c., ko piegādājuši Šveices Birojs vai projekta vadība, no muitas nodevu, nodokļu, ostu izmantošanas maksu, soda naudu par kuģa vai vagona u.tml. dīkstāvi, iekšējo nodevu un pārējo maksu maksājumiem vai izmaksā šīs nodevas, nodokļus un maksas no savas līdzdalības kontribūcijas.

Projekta izpildes laikā un arī iespējamās turpmākajās fāzēs visas iekārtas, materiāli u.c., ko nodrošinājuši Šveices Birojs un/vai projekta vadība, paliek neierobežotā Projekta rīcībā, un tos nevar aizvirzīt no Projekta bez iepriekšējas rakstiskas Šveices Biroja atļaujas. Ja iekārtas, materiāli u.c. vai to daļa gluži jebkāda iemesla dēļ kļūtu Projektam nenoderīgi, tos var izpārdot ar iepriekšēju

Šveices Biroja, respektīvi, projekta vadības atļauju; šādas izpārdošanas ieņēmumi pieder Šveices Birojam, respektīvi, Projekta vadībai.

9.PANTS: ŠVEICES EKSPERTIEM PIEŠĶIRAMAIS STATUSS

Latvijas Valdība:

* atbrīvo Šveices ekspertus un viņu ģimenes no aplikšanas ar nodokļiem un citiem fiskāliem maksājumiem attiecībā uz jebkuriem ieņēmumiem

* nekavējoties un bez maksas piešķir iebraukšanas un izbraukšanas vīzas, kuras Šveicas varas iestādes vai to pārstāvji Latvijā ir pieprasījušas ekspertu un viņu ģimeņu vajadzībām

* piešķir Šveices ekspertiem un viņu ģimenēm tādas pat privilēģijas, neaizskaramību, kā arī izņēmuma tiesības un atvieglojumus kā citiem ārzemju speciālistiem, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā tehniskās un ekonomiskās sadarbības ietvaros uz divpusējo un daudzpusējo vienošanos pamata.

10.PANTS: KONFIDENCIALITĀTE

Dalībpuses nodrošina, ka viņu attiecīgie konsultanti un eksperti ievēro pieņemto konfidencialitāti, kas pastāv banku biznesa attiecībās.

11.PANTS: NOSLĒGUMA KLAUZULA

Šī Vienošanās stājas spēkā tās pēdējās parakstīšanas un/vai attiecīgo konstitucionālo vai juridisko noteikumu modifikācijas datumā. Šī Vienošanās ir spēkā visā projekta izpildes laikā, ja vien to nav lauzusi viena no dalībpusēm, iesniedzot rakstisku paziņojumu trīs mēnešus pirms tam.

Parakstīts Rīgā

Divi oriģināleksemplāri angļu valodā

 

 

 

	Šveices Biroja vārdā	Latvijas Republikas vārdā