1. Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveides projekta uzraudzības padome (turpmāk – padome) ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veikt Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.prioritātes "Zinātne un inovācijas" 2.1.1.pasākuma "Zinātne, pētniecība un attīstība" 2.1.1.3.aktivitātes "Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība" 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai" projekta "Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide" (turpmāk – projekts) īstenošanas uzraudzību.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomes sastāvā ir:

3.1. divi Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pārstāvji;

3.2. viens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis;

3.3. viens Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis;

3.4. viens Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas pārstāvis;

3.5. pa vienam pārstāvim no divām universitātēm (attiecīgās universitātes nosaka Rektoru padome, ņemot vērā universitātes zinātniskās darbības un īstenotā studiju procesa rezultātus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā);

3.6. viens reģionālās augstskolas pārstāvis (attiecīgo reģionālo augstskolu nosaka Rektoru padome, ņemot vērā augstskolas zinātniskās darbības un īstenotā studiju procesa rezultātus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā);

3.7. viens zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – pārstāvis (attiecīgo zinātnisko institūtu nosaka Valsts zinātnisko institūtu asociācija, ņemot vērā zinātniskā institūta zinātniskās darbības rezultātus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā);

3.8. viens Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvis.

(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.94)

4. Institūcijai, kuru pārstāv padomes loceklis, ir tiesības rakstiski pilnvarot citu personu aizvietot padomes locekli atsevišķās padomes sēdēs. Personai, kura pilnvarota aizvietot padomes locekli, ir balsstiesības uz pilnvarojumā noteikto laiku.

5. Padomes personālsastāvu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.94 redakcijā)

6. Padomes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētāja vietnieks ir ministrijas pārstāvji.

7. Padomes sēdes organizē un vada padomes priekšsēdētājs. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā padomes sēdes organizē un vada padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs:

7.1. sasauc un vada padomes sēdes;

7.2. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

7.3. pārstāv padomi;

7.4. paraksta padomes lēmumus, padomes sēžu protokolus un citus dokumentus.

8. Padomes sekretariāta funkcijas veic ministrija.

9. Padomei ir šādi uzdevumi:

9.1. izskatīt ministrijas iesniegtos projekta īstenošanas pārskatus, sniegt ministrijai priekšlikumus, lai nodrošinātu projekta īstenošanas efektivitāti, kvalitāti un atbilstību projekta mērķim;

9.2. izskatīt ministrijas iesniegtos projekta īstenošanas risku pārskatus un ziņojumus, sniegt ministrijai priekšlikumus, lai mazinātu projekta īstenošanas riskus un novērstu problēmas;

9.3. izskatīt ministrijas ierosinājumus projekta koncepcijā noteikto izmaksu ierobežojumu maiņai un sniegt ministrijai atzinumu par minēto izmaksu ierobežojumu maiņu;

9.4. izskatīt jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās un pieņemts lēmums projekta vadības grupā, un sniegt priekšlikumus projekta vadības grupai lēmuma pieņemšanai attiecīgajos jautājumos.

10. Padomei ir šādas tiesības:

10.1. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī projekta sadarbības partneru pārstāvjus;

10.2. pamatojoties uz padomes lēmumiem, izteikt priekšlikumus projekta vadības grupai par konkrētiem risinājumiem projekta īstenošanā;

10.3. ja nepieciešams, veidot ekspertu darba grupas;

10.4. sadarboties ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām, kuras deleģē pārstāvjus darbam padomē.

11. Padomes sēdēs padomes locekļi izskata padomes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus un pieņem lēmumus.

12. Padomes sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi pusgadā. Lēmumu par padomes sēdes vai padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu pieņem un padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā – padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomes priekšsēdētāja vietnieks lēmumu par padomes sēdes vai padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu pieņem pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai izvērtējot viena vai vairāku padomes locekļu priekšlikumu.

13. Katram padomes loceklim ir tiesības ierosināt padomes sēdes sasaukšanu. Lai sasauktu padomes sēdi, nepieciešams elektroniski nosūtīt iesniegumu padomes sekretariātam, ievērojot šo noteikumu 17.punktā minētos informācijas aprites termiņus. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 16.punktā minētos dokumentus.

14. Padomes priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms paredzētās padomes ārkārtas sēdes.

15. Padomes sekretariāts:

15.1. organizē padomes sēžu norisi;

15.2. sagatavo padomes lēmumu projektus;

15.3. apkopo informāciju par padomes lēmumu izpildi;

15.4. no valsts institūcijām, projekta vadības grupas un projekta sadarbības partneriem pieprasa un apkopo informāciju, kas nepieciešama konkrētu padomes uzdevumu izpildei;

15.5. kārto padomes lietvedību;

15.6. saskaņā ar padomes priekšsēdētāja dotu uzdevumu veic citus ar padomes darbību saistītus uzdevumus.

16. Padomes sekretariāts sagatavo:

16.1. padomes sēdes darba kārtības projektu;

16.2. visus nepieciešamos padomes sēdes materiālus un dokumentus atbilstoši darba kārtībai;

16.3. ja nepieciešams, uz padomes sēdi uzaicināmo personu sarakstu.

17. Padomes sekretariāts ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem informāciju par padomes sēdes sasaukšanu un šo noteikumu 16.punktā minētos dokumentus.

18. Padomes loceklis ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes sēdes var elektroniski nosūtīt padomes sekretariātam priekšlikumus par paredzēto padomes sēdes darba kārtību, kā arī ierosināt konkrēta jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā. Lai ierosinātu attiecīgā jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā, padomes loceklis elektroniski nosūta padomes sekretariātam:

18.1. precīzi formulētu darba kārtības jautājumu un ar to saistīto dokumentāciju;

18.2. ja nepieciešams, uz padomes sēdi uzaicināmo personu sarakstu.

19. Padomes priekšsēdētājs izskata, apstiprina un uzdod padomes sekretariātam iekļaut padomes sēdes darba kārtībā jautājumus, kas sagatavoti un nosūtīti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Padomes sekretariāts trīs darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes dalībniekiem precizēto darba kārtību.

20. Ja padomes loceklim mainījusies elektroniskā pasta adrese, viņš par to nekavējoties informē padomes sekretariātu.

21. Padomes sēdes ir atklātas, ja padomes locekļi nelemj citādi.

22. Padomes sēdēs piedalās padomes locekļi un uzaicinātās personas. Uzaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, uz kuru apspriešanu tās ir uzaicinātas.

23. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas balsstiesīgo padomes locekļu.

24. Katram balsstiesīgajam padomes loceklim padomes sēdē ir viena balss. Padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot.

25. Uzsākot padomes sēdi, padome izskata un apstiprina padomes sēdes darba kārtību.

26. Padomes priekšsēdētājs pēc padomes priekšlikuma var noteikt katra darba kārtībā iekļautā jautājuma apspriešanas kārtību un ilgumu.

27. Lai par katru jautājumu pieņemtu lēmumu, padomes priekšsēdētājs formulē jautājuma apspriešanā izteiktos priekšlikumus.

28. Padome lēmumus pieņem ar klātesošo padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

29. Padomes loceklis nepiedalās balsošanā, ja lēmuma pieņemšana ietekmē vai var ietekmēt padomes locekļa, viņa radinieku (likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē) vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

30. Padomes pieņemtie lēmumi stājas spēkā padomes sēdes protokola parakstīšanas dienā, ja padome nenolemj citādi.

31. Padomes sēdes protokolēšanu nodrošina padomes sekretariāts.

32. Padomes sēdes protokolā norāda:

32.1. padomes sēdes norises vietu un laiku;

32.2. padomes sēdes sākumu un beigas;

32.3. personas, kuras piedalījās padomes sēdē;

32.4. darba kārtības jautājumus;

32.5. darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu, par katru padomes sēdē apspriesto darba kārtības jautājumu padomes sēdes protokolā norāda:

32.5.1. ziņotāju un īsu ziņojuma izklāstu;

32.5.2. personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, un viņu izteikto viedokli;

32.5.3. pieņemto lēmumu;

32.5.4. balsošanas rezultātus;

32.5.5. padomes locekļa atsevišķo viedokli par pieņemto lēmumu, ja kāds no padomes locekļiem pieprasa to ierakstīt protokolā.

33. Padomes sekretariāts padomes sēdes protokola projektu sagatavo un elektroniski nosūta saskaņošanai padomes locekļiem piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes. Padomes loceklis piecu darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas elektroniski informē padomes sekretariātu par saskaņojumu vai nosūta iebildumus vai priekšlikumus protokola projekta precizēšanai. Protokolu uzskata par saskaņotu, ja noteiktajā termiņā nav saņemti rakstiski iebildumi vai priekšlikumi.

34. Saskaņoto padomes sēdes protokolu paraksta:

34.1. padomes priekšsēdētājs;

34.2. padomes sēdes protokolētājs.

35. Padomes sēdes protokolu sastāda papīra formā vienā eksemplārā, ja padome nenolemj citādi. Padomes sēdes protokola elektronisko versiju elektroniski nosūta katram padomes loceklim.

36. Padomes sēdes protokola glabāšanu nodrošina padomes sekretariāts.