Rīgā 1994.gada 11.janvārī (prot.
nr.4, 19.§)
1. Konceptuāli akceptēt Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes piedāvāto līguma projektu par ieguldījumu
veicināšanu un savstarpējo aizsardzību.
2. Ārlietu ministrijai sagatavot līguma projekta galīgo
variantu, ņemot vērā citu ministriju iesniegtos atzinumus.
3. Pilnvarot ekonomikas ministru O. Kehri Latvijas Republikas
vārdā parakstīt šī lēmuma 1. punktā minēto līgumu.
4. Pēc šī lēmuma 1. punktā minētā līguma parakstīšanas
iesniegt to ratificēšanai Saeimā.
Latvijas Republikas Valdība un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
Apvienotās Karalistes Valdība (turpmāk tekstā
"Līgumslēdzējas Puses"),
vēloties radīt labvēlīgus apstākļus vienas valsts pilsoņu un
firmu lielākiem ieguldījumiem otras valsts teritorijā;
atzīstot, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja
aizsardzība stimulēs privātā biznesa iniciatīvu un palielinās
abu valstu labklājību;
vienojās par sekojošo :
1.pants
Terminu
skaidrojums
Šajā līgumā :
(a) ar terminu "ieguldījums" jāsaprot jebkurš
īpašuma veids, tai skaitā, taču ne tikai:
(I) kustamais un nekustamais īpašums un jebkuras citas
īpašuma tiesības, piemēram, hipotēkas, prasījuma un galvojuma
tiesības;
(II) uzņēmuma akcijas un pajas vai jebkura cita dalības
forma uzņēmumā;
(III) prasījumi par maksājumu vai jebkuru citu izpildi ar
finansiālu vērtību saskaņā ar kontraktu;
(IV) intelektuālā īpašuma tiesības, goodwill,
tehniskie procesi un know-how;
(V) koncesijas saskaņā ar likumiem un līgumiem, tajā skaitā
koncesijas par dabas resursu meklēšanu, kultivēšanu, iegūšanu
un izmantošanu.
Izmaiņas formā, kādā tika ieguldīts īpašums, neietekmēs tā
kā ieguldījuma raksturu un termins "ieguldījumi"
ietvers visus ieguldījumus, neatkarīgi no tā vai tie izdarīti
pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā.
(b) ar terminu "ienākumi" jāsaprot līdzekļi, kas
radušies saistībā ar ieguldījumiem, tai skaitā peļņa, procenti,
kapitāla pieaugums, dividendes, honorāri un autoratlīdzība;
(c) ar terminu "pilsoņi" jāsaprot
(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: fiziskās personas, kas
ir Apvienotās Karalistes pilsoņi saskaņā ar tās spēkā esošajiem
likumiem;
(II) attiecībā uz Latvijas Republiku - fiziskās personas,
kas ir Latvijas Republikas pilsoņi.
(d) ar terminu "sabiedrības" jāsaprot:
(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: korporācijas, firmas
un asociācijas, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir
iekļautas vai izveidotas jebkurā Apvienotās Karalistes daļā vai
jebkurā citā teritorijā, uz kuru attiecas šis Līgums saskaņā ar
12.panta nosacījumiem;
(II) attiecībā uz Latvijas Republiku: jebkura juridiskā
persona, kas izveidota saskaņā ar Latvijas likumdošanu, un
kuras galvenais uzņēmums atrodas Latvijas Republikas
teritorijā;
(e) ar terminu "teritorija" jāsaprot:
(I) attiecībā uz Apvienoto Karalisti: Lielbritānija un
Ziemeļīrija, ieskaitot teritoriālos ūdeņus un piejūras zonu aiz
Apvienotās Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem, kura saskaņā ar
Apvienotās Karalistes likumiem atbilstoši starptautiskajai
likumdošanai ir bijusi vai nākotnē varētu tikt uzskatīta par
apgabalu, kur Apvienotā Karaliste var izmantot tiesības
attiecībā uz jūras dzīlēm, apakšzemi un dabas resursiem un
jebkura teritorija, uz ko attiecas šis Līgums saskaņā ar
12.panta nosacījumiem;
(II) attiecībā uz Latvijas Republiku: tās suverēnā
teritorija uz kuru, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,
izplatās tās suverēnās tiesības vai jurisdikcija.
2.pants
Ieguldījumu
veicināšana un aizsardzība
(1) Katra Līgumslēdzēja Puse veicinās un radīs labvēlīgus
apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu un sabiedrību
kapitālu ieguldījumiem savā teritorijā un, saskaņā ar tās
likumos noteiktajām tiesībām, pieņems šādu kapitālu.
(2) Katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību
ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vienmēr
tiks nodrošināts godīgs un taisnīgs režīms un pilnīga
aizsardzība un drošība. Neviena Līgumslēdzēja Puse nekādā
gadījumā ar nepamatotiem vai diskriminējošiem pasākumiem
nekavēs otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību
ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu vai
nodošanu savā teritorijā. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēros
jebkuras saistības, ko tā varēja būt uzņēmusies attiecībā uz
otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību
ieguldījumiem.
3.pants
Nacionālais
režīms un vislielākās labvēlības nosacījumi
(1) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nenoteiks attiecībā pret
otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem
vai ienākumiem mazāk labvēlīgu režīmu kā tā ir noteikusi
attiecībā pret savu pilsoņu un sabiedrību ieguldījumiem vai
ienākumiem vai arī kādas trešās valsts pilsoņu vai sabiedrību
ieguldījumiem vai ienākumiem.
(2) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm savā teritorijā
nenoteiks attiecībā pret otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai
sabiedrību ieguldījumiem, kas saistītas ar šo ieguldījumu
pārvaldīšanu, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu vai nodošanu,
mazāk labvēlīgu režīmu kā režīms, kas noteikts savas valsts
pilsoņiem vai sabiedrībām vai arī kādas trešās valsts pilsoņiem
vai sabiedrībām.
(3) Lai novērstu šaubas, 1. un 2.punktā noteiktais režīms
attieksies uz šī Līguma 1.-11.panta nosacījumiem.
4.pants
Zaudējumu
kompensācija
(1) Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi vai sabiedrības,
kuru ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš
zaudējumus sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu,
revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, dumpi, nemieriem,
tiks nodrošināti ar ne mazāk labvēlīgu režīmu, kāds noteikts
attiecībā pret savas valsts pilsoņiem vai sabiedrībām vai arī
jebkuras trešās valsts pilsoņiem vai sabiedrībām sakarā ar
restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citiem
atlīdzības nosacījumiem. Šādi maksājumi būs brīvi
pārvedami.
(2) Bez 1.punktā minētajiem nosacījumiem, vienas
Līgumslēdzējas puses pilsoņi vai sabiedrības, kas saskaņā ar
1.punktā minētajām situācijām cieš zaudējumus otras
Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas radušies no
(a) viņu īpašumu rekvizīcijas, ko veikuši to spēki vai varas
iestādes vai
(b) viņu īpašuma iznīcināšanas, ko veikuši to spēki vai
varas iestādes, un ko nebija izraisījušas kaujas darbības vai
situācijas nepieciešamība,
būs pakļauti restitūcijai vai atbilstošai kompensācijai.
Šādi maksājumi būs brīvi pārvedami.
5.pants
Ekspropriācija
(1) Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību
ieguldījumi netiks nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti
pasākumiem, kam ir līdzvērtīgas sekas nacionalizācijai vai
ekspropriācijai (turpmāk tekstā - "ekspropriācija")
otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izņemot sabiedrības
interesēs veiktos, kas saistīti ar ekspropriējošās Puses
iekšēju nepieciešamību, balstoties uz nediskriminējošiem
nosacījumiem un sniedzot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu
kompensāciju. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināmo
ieguldījumu īstajai vērtībai, kas pastāvēja pirms
ekspropriācijas veikšanas vai kāda pastāvēja brīdī, kad par to
kļuva vispārzināms, lai kurš no tiem būtu agrāk, un ietvers
procentus pēc normālām komerciālām likmēm līdz maksājumu
dienai, tā tiks izdarīta bez vilcināšanās, būs efektīvi
realizējama un brīvi pārvedama. Iespaidotajam pilsonim vai
sabiedrībai būs tiesības uz tūlītēju lietas pārbaudi vai
ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem
principiem un tās Līgumslēdzējas Puses likumiem, kas realizē
ekspropriāciju un to veiks šīs Puses tiesas vai kāda cita
neatkarīga iestāde.
(2) Ja Līgumslēdzēja Puse ekspropriē tādas sabiedrības
īpašumu, kas iekļauta vai izveidota šīs puses teritorijā
saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un kurās otras
Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai sabiedrībām pieder akcijas,
tā nodrošinās, ka šī panta 1.punkta nosacījumi tiks pielietoti
tādā mērā, kas nepieciešams, lai garantētu tūlītēju, atbilstošu
un efektīvu kompensāciju tādiem otras Līgumslēdzējas Puses
pilsoņu un sabiedrību ieguldījumiem, kuri ir šo akciju
īpašnieki.
6.pants
Ieguldījumu un
ienākumu repatriācija
Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošinās otras Līgumslēdzējas
Puses pilsoņiem un sabiedrībām neierobežotu to ieguldījumu un
ienākumu pārvedumu. Pārvedumi tiks veikti bez vilcināšanās tādā
konvertējamā valūtā, kādā kapitāls bija sākotnēji ieguldīts vai
arī jebkurā citā konvertējamā valūtā, par ko vienojies
ieguldītājs un attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Pārvedumu
pabeigšana nekādā gadījumā nepārsniegs 3 mēnešu laika periodu.
Ja ar ieguldītāju nav bijusi cita vienošanās, pārvedumi tiks
veikti pēc valūtas maiņas kursa pārveduma dienā, kas noteikts
saskaņā ar spēkā esošajiem valūtas maiņas noteikumiem.
7.pants
Izņēmumi
Šī Līguma nosacījumi attiecībā uz tāda režīma piešķiršanu,
kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kāds piešķirts vienai vai
otrai Līgumslēdzējai Pusei vai arī jebkuras trešās valsts
pilsoņiem vai sabiedrībām netiks skaidroti kā vienas
Līgumslēdzējas Puses pienākums attiecināt uz otru Līgumslēdzēju
Pusi jebkādu līgumu režīmus, priekšrocības un privilēģijas, kas
izriet no
(a) jebkuras esošas vai nākotnes muitas savienības vai cita
līdzīga starptautiska līguma, kam pievienojusies vai var
pievienoties kāda no Līgumslēdzējām Pusēm, vai
(b) jebkāda starptautiska līguma vai vienošanās, kas pilnībā
vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu vai jebkādas
iekšējas likumdošanas, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz
nodokļu uzlikšanu.
8.pants
(Priekšroka
šim varianta,)
Griešanās
Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas centrā
(1) Katra Līgumslēdzēja Puse ar šo piekrīt griezties
Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas Centrā (turpmāk
tekstā - "Centrs"), lai samierināšanas vai arbitrāžas
ceļā, saskaņā ar 1965.g. 18.marta Vašingtonas Konvenciju par
Ieguldījumu Strīdu Izšķiršanu starp Valstīm un citu Valstu
pilsoņiem, atrisinātu jebkuru juridisku strīdu starp vienu
Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai
sabiedrībām sakarā ar to ieguldījumiem pirmās Līgumslēdzējas
Puses teritorijā.
(2) Sabiedrība, kas ir apvienota vai izveidota vienas
Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši spēkā esošajai
likumdošanai un kurā pirms šāda strīda rašanās lielākā daļa
akciju pieder otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem vai
sabiedrībām, saskaņā ar Konvencijas 25(2)(b) pantu šīs
Konvencijas mērķiem tiks aplūkota kā otras Līgumslēdzējas Puses
sabiedrība.
(3) Ja šāds strīds radīsies un vienošanās starp strīda pusēm
netiks panākta ar vietējiem līdzekļiem vai citādi trīs mēnešu
laikā, tad, ja arī ietekmētie pilsoņi vai sabiedrības rakstiski
piekrīt iesniegt lietu Centrā izskatīšanai samierināšanas vai
arbitrāžas ceļā saskaņā ar Konvenciju, katra Līgumslēdzēja Puse
var ierosināt lietu, adresējot šāda nolūka lūgumu Centra
ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas 28.un 36.pantu.
Nesaskaņu gadījumā par to, vai samierināšana vai arbitrāža ir
atbilstošāka procedūra, ietekmētajam pilsonim vai sabiedrībai
būs tiesības izvēlēties. Līgumslēdzēja Puse, kas ir strīda
puse, nevienā tiesas procesa vai sprieduma izpildes posmā
neizvirzīs kā pretenziju faktu, ka pilsonis vai sabiedrība, kas
ir strīda otra puse, ir saņēmuši atlīdzību saskaņā ar
apdrošināšanas līgumu attiecībā uz daļu vai visiem
zaudējumiem.
(4) Neviena Līgumslēdzēja Puse diplomātiskā ceļā nerisinās
strīdus, kuri tiks nodoti Centram, ja vien:
(a) ja Centra ģenerālsekretārs vai tā izveidotā
samierināšanas komisija vai arbitrāžas tiesa nolemj, ka strīds
nav Centra jurisdikcijā, vai
(b) otra Līgumslēdzēja Puse neievēros vai nepakļausies
nevienam arbitrāžas tiesas spriedumam.
8.pants
(Alternatīva)
Strīdu
izšķiršana starp ieguldītāju un valsti, kura realizē
ieguldījumus
(1) Strīdi staro vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoni vai
sabiedrību un otru Līgumslēdzēju Pusi par pēdējās saistībām
saskaņā ar šo Līgumu attiecībā pret pirmās ieguldījumiem, ko
nevar atrisināt draudzīgā ceļā, 3 mēnešus pēc prasības
rakstiskas paziņošanas, tiks iesniegti izskatīšanai
Starptautiskajā arbitrāžā, ja ietekmētais pilsonis vai
sabiedrība to vēlas.
(2) Ja strīds tiks izskatīts Starptautiskajā arbitrāžā,
strīdā iesaistītais pilsonis vai sabiedrība un Līgumslēdzēja
Puse var vienoties par lietas iesniegšanu:
(a) Starptautiskajā Ieguldījumu Strīdu Izskatīšanas centrā
(kas darbojas, ja vien iespējams pielietot, saskaņā ar 1965.g.
18.marta Vašingtonas Konvenciju par Ieguldījumu Strīdu
Izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem un papildus
materiālu samierināšanas, arbitrāžas un fact-finding
administrācijas darbībai);
(b) Starptautiskajā Tirdzniecības palātas arbitrāžas
tiesā;
vai
(c) starptautiskajam arbitram vai ad hoc arbitrāžas tiesā,
kas tiks nozīmēta ar speciālu līgumu vai izveidota saskaņā ar
Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas
arbitrāžas noteikumiem.
Ja trīs mēnešu laikā pēc prasības rakstiskas paziņošanas nav
panākta vienošanās pēc kādas no iepriekš minētajām
starptautiskajām procedūrām, lieta pēc ietekmētā pilsoņa vai
sabiedrības rakstiska lūguma tiks iesniegta arbitrāžā, kas
darbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko
tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem. Strīda
puses var rakstiski vienoties par šo Noteikumu
modificēšanu.
9.pants
Strīdi starp
Līgumslēdzējām Pusēm
(1) Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī
Līguma iztulkošanu vai pielietošanu, ja iespējams, tiks
atrisināti diplomātiskā ceļā.
(2) Ja strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm šādi nav iespējams
atrisināt, tas pēc kādas Līgumslēdzējas Puses lūguma tiks
iesniegts arbitrāžas tiesā.
(3) Šāda arbitrāžas tiesa tiks izveidota katram atsevišķam
gadījumam sekojošā veidā: divu mēnešu laikā pēc lūguma
saņemšanas arbitrāžā katra Līgumslēdzēja Puse iecels vienu
tiesas locekli. Šie divi locekļi izvēlēsies trešās valsts
pilsoni, kurš pēc Līgumslēdzēju Pušu apstiprinājuma tiks
iecelts par tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiks nozīmēts
divu mēnešu laikā pēc abu iepriekšminēto arbitrāžas locekļu
iecelšanas datuma.
(4) Ja šī panta 3.punktā minētajā laika periodā
nepieciešamās iecelšanas nav veiktas, katra Līgumslēdzēja Puse,
ja nepastāv cita vienošanās, var uzaicināt Starptautiskās
Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Prezidents
ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, vai arī, ja viņš nevar
veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad Viceprezidents
tiek lūgts veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Viceprezidents ir
kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai, ja arī viņš nevar
veikt šīs funkcijas kādu citu iemeslu dēļ, tad iecelšanu veic
nākošais pēc ieņemamā amata Starptautiskās Tiesas loceklis,
kurš nav kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.
(5) Arbitrāžas tiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Tāds
lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra
Līgumslēdzēja Puse segs izmaksas par savu tiesas locekli un
savu piedalīšanos arbitrāžas prāvā; priekšsēdētāja un citas
atlikušās izmaksas Līgumslēdzējas Puses segs līdzīgās daļās.
Tomēr tiesa savā lēmumā var norādīt, ka izmaksu lielāko daļu ir
jāsedz vienai Līgumslēdzējai Pusei un šāds lēmums būs saistošs
abām Līgumslēdzējām Pusēm. Tiesa pati nosaka savu
procedūru.
10.pants
Aizvietošanas
princips
(1) Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēta Aģentūra
("pirmā Līgumslēdzēja Puse") veic maksājumus saskaņā
ar garantiju, kas dota attiecībā uz ieguldījumiem otras
Līgumslēdzējas Puses teritorijā ("otra Līgumslēdzēja
Puse"), otra Līgumslēdzēja Puse atzīs:
(a) visu garantētājas puses tiesību un prasību nodošanu
pirmajai Līgumslēdzējai Pusei, pamatojoties uz likumiem vai
tiesiskām darbībām, un
(b) ka pirmā Līgumslēdzēja Puse ir pilnvarota izmantot
tiesības un pieteikt ieguldītāja prasības tādā pašā mērā kā
garantētāja puse.
(2) Pirmajai Līgumslēdzējai Pusei jebkuros apstākļos būs
tādas pašas tiesības uz
(a) tādu pašu režīmu attiecībā uz tiesībām un prasībām, ko
tā ieguvusi sakarā ar tiesību piešķiršanu, un
(b) jebkādiem maksājumiem, kas saņemti sakarā ar šīm
tiesībām un prasībām, attiecībā uz ieguldījumiem un ar tiem
saistītajiem ienākumiem, kurus garantētājai pusei ir tiesības
saņemt saskaņā ar šo Līgumu.
(3) Jebkādi maksājumi, ko pirmā Līgumslēdzēja Puse saņēmusi
nekonvertējamā valūtā saskaņā ar iegūtajām tiesībām un prasībām
būs viegli pieejami pirmajai Līgumslēdzējai Pusei ar mērķi
norēķināties par izdevumiem otras Līgumslēdzējas Puses
teritorijā.
11.pants
Citu noteikumu
piemērošana
Ja kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas nosacījumi vai
saistības saskaņā ar esošo starptautisko likumdošanu un nākotnē
papildināmo, kam pievienosies arī abas Līgumslēdzējas Puses,
satur noteikumus - vispārējus vai specifiskus - kas nodrošina
otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai sabiedrību ieguldījumiem
labvēlīgāku režīmu nekā šis Līgums, tad šādi noteikumi dominēs
pār šo Līgumu tādā mērā, kādā šie nosacījumi ir
labvēlīgāki.
12.pants
Teritoriālā
izplatība
Līdz ar šī Līguma parakstīšanu vai jebkurā vēlākā laikā šī
Līguma nosacījumi var tikt attiecināti uz teritorijām, par kuru
starptautiskajām attiecībām ir atbildīga Apvienotās Karalistes
Valdība, pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu vienošanos
apmainoties ar notām.
13.pants
Līguma
stāšanās spēkā
(Šis līgums stāsies spēkā ar
parakstīšanas dienu)
vai
(Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski dara zināmu otrai pusei,
ka konstitucionālās prasības, kas saistītas ar šī Līguma
stāšanos spēkā, ir izpildītas. Šis Līgums stāsies spēkā dienā,
kad tiks saņemts pēdējais no abiem paziņojumiem.)
vai
(Šis Līgums tiks ratificēts un
stāsies spēkā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas.)
14.pants
Darbības
ilgums un izbeigšanās
Šis Līgums būs spēkā 10 gadus. Pēc šī laika tas paliks spēkā
12 mēnešus no dienas, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm
rakstiski paziņos par savu nodomu to izbeigt. Attiecībā uz
ieguldījumiem, kas veikti šī Līguma darbības laikā, Līguma
nosacījumi būs spēkā vēl 20 gadus pēc tā izbeigšanās datuma un
bez vispārējās starptautiskās likumdošanas nosacījumu
piemērošanas ietekmes.
Šo apliecinot, atbilstoši pilnvaroti Valdību pārstāvji ir
parakstījuši šo Līgumu.
Līgums noslēgts 199......gada ...........................
..... oriģināleksemplāros angļu un latviešu valodās, pie kam
abi teksti ir vienlīdz autentiski.
Latvijas Republikas
Valdības vārdā |
Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās
Karalistes Valdības vārdā |