Dānijas Karalistes aizsardzības ministra, Igaunijas Republikas aizsardzības ministra, Somijas Republikas aizsardzības ministra, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, kuru pārstāv Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, Lietuvas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministra, Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministra, Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts sekretāra aizsardzības jautājumos

Vienošanās memorands par sadarbību BALTBAT izveidošanā par kājnieku bataljonu

Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministri:

Saskaņā ar 1994.gada 11.septembrī Kopenhāgenā parakstīto vienošanās memorandu par Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidošanu un 1997.gada 10.decembrī Tallinā parakstīto Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas bataljonu,

Uzskatīdami, ka Baltijas bataljona atbalstīšana ir "Partnerattiecības - mieram" programmas garā,

Ņemdami vērā 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstīto Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu un tā Protokolu,

Atzīdami citu valstu atbalstu,

noslēguši turpmāko vienošanās memorandu:

 

1. pants. Ievads

1.1. Šis Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru, turpmāk - atbalstītāju valstu, un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministru, turpmāk - Baltijas valstu, vienošanās memorands nosaka sadarbības apjomu Baltijas bataljona, turpmāk - BALTBAT, apmācībā un izveidošanā par kājnieku bataljonu, kas būtu piemērots miera nodrošināšanas operācijām un operācijām, kurās veicina reģionālo stabilitāti, kurām mandātus izsniedz starptautiskas organizācijas un kuras notiek saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.

1.2. Katra atbalstītāja valsts palīdz savas kompetences ietvaros ar ierobežojumiem, kādus uzliek tās likumdošana, un saskaņā ar saviem resursiem un finansu noteikumiem.

2. pants. Mērķis

2.1. Daudznacionālā praktiskā atbalsta programma, kas iezīmēta šajā vienošanās memorandā, domāta, lai BALTBAT izveidotu par kājnieku bataljonu, tādējādi veicinot tā pašaizsardzības spējas un spējas lietot spēku, kad tas nepieciešams, un radīt iespēju Baltijas valstīm to pienācīgi nodrošināt. Izveidošana ietver pastāvīgu netiešo atbalsta ieroču lietošanas, vidējā attāluma prettanku darbības un atbalsta ieroču lietošanas spēju attīstīšanu BALTBAT.

2.2. Programma domāta, lai atbalstītu BALTBAT izveidošanu par kājnieku bataljonu aptuveni divu gadu laikā (saskaņā ar projekta plānu, kas ietverts Pielikumā A).

2.3. Atbalsts galvenokārt sniedzams virsnieku un apakšvirsnieku sagatavošanā, atbalsta ieroču apguvē un sākotnēji - pamata militārās apmācības nepārtrauktībā (pēdējo, sākot no 1998.gada beigām, veiks Baltijas valstis). Piegriežama vērība arī triju mācību centru (Paldiskos, Ādažos un Ruklā) atbalstīšanai, ja par to vienojas dalībnieki, un BALTBAT apgādes koncepcijas ( Logistics Concept ) pildīšanai (ietverot atbalstu Baltijas atbalsta grupai).

3. pants. Organizācija

3.1. Nolūkā sekmēt efektīvu koordināciju un izvairīties no darbību un resursu dublēšanas, atbalstītājas valstis (un pārējās valstis, kas sniedz atbalstu) un Baltijas valstis turpina piedalīties Vadības grupā un Militārajā grupā, kuras izveidotas saskaņā ar 1994.gada 11.septembrī Kopenhāgenā parakstītā vienošanās memoranda noteikumiem. Vadības grupa arī turpmāk atbild par daudznacionālās atbalsta programmas vispārējo kontroli un vadību. Militārā darba grupa arī turpmāk atbild par programmas konkrētu jautājumu izstrādāšanu un projekta plāna pārskatīšanu un realizēšanu.

3.2. Angļu valoda paliek BALTBAT apmācību un komandēšanas valoda arī turpmāk.

3.3. Atbalstītājas valstis arī turpmāk palīdz bataljona izveidošanas administratīvajos un juridiskajos jautājumos.

3.4. Baltijas valstis atbild par visa BALTBAT personāla iesaukšanu, saglabāšanu un atalgošanu (ietverot algu, dienas naudu un ceļa izdevumus), un par uzņēmējas valsts atbalsta sniegšanu saskaņā ar projekta plānu un Pielikuma B noteikumiem.

3.5. Atbalstītājas valstis cenšas atbalstīt Baltijas valstis tādā veidā, lai palielinātu savienojamības un savietojamības iespējas, kur tas piemērots.

4. pants. Apmācības

4.1. Atbalstītājas valstis turpina atbalstīt bataljona organizēšanu, apmācību, apgādes sistēmas plānošanu un nodrošināšanu ar apmācību aprīkojumu. Uzsvars liekams uz prettanku un mīnmetēju vadu un komandieru (atbalsta ieroču u.c.) apmācību. Lemjams jautājums par bataljona atbalstīšanai nepieciešamo struktūru, ietverot Baltijas atbalsta grupas un mācību centru, apmācību atbalstīšanu. Apmācībām jānotiek saskaņā ar projekta plānu.

5. pants. Personāla statuss

5.1. Saskaņā ar atbalstu, kas tiek sniegts atbilstoši šim vienošanās memorandam, 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstītais Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības mieram", līgums par to bruņoto spēku statusu (turpmāk - PfP SOFA) (un šī līguma Protokols), piemērojams to valstu starpā, kuras ir iepriekš minētā līguma puses. Attiecības starp valstīm, kuras ir PfP SOFA puses, un valstīm, kuras tādas nav, risināmas PfP SOFA un tā Protokola garā.

6. pants. Drošība

6.1. Klasificēta informācija nododama tikai pa valdības kanāliem vai pa kanāliem, kurus apstiprinājušas iesaistīto dalībnieku kompetentās drošības iestādes. Šāda informācija marķējama ar klasifikācijas līmeni un norādi uz radītāju valsti.

6.2. Izņemot, ja izteikta piekrišana kam citam, visa klasificētā informācija, ar kuru notikusi apmaiņa vai kura radīta saskaņā ar šo vienošanās memorandu, izmantojama, nododama, glabājama, lietojama un aizsargājama saskaņā ar piemērojamiem saņēmējas valsts noslēpumu likumiem un noteikumiem.

6.3. Ikviens dalībnieks veic visas savā likumdošanā paredzētās darbības, lai nodrošinātu informācijas, kas izsniegta vai radīta saskaņā ar šo vienošanās memorandu, pasargātību no tālākas atklāšanas, izņemot, ciktāl tas noteikts turpmākajos noteikumos, ja vien nav saņemta cita iesaistītā dalībnieka piekrišana šādai atklāšanai.

6.4. Saskaņā ar saviem likumiem un noteikumiem bez iepriekšējas apspriešanās ar radītāju dalībnieku un pārējiem dalībniekiem dalībnieki neizsniedz klasificēto informāciju nevienai trešajai personai tieši vai saskaņā ar informācijas brīvības noteikumiem.

6.5. Saskaņā ar saviem likumiem un noteikumiem dalībnieki izmeklē visus gadījumus, kuros zināms vai kuros ir pamats uzskatīt, ka klasificētā informācija, kas izsniegta vai radīta saskaņā ar šo vienošanās memorandu, ir nozaudēta vai izsniegta personām, kuras nav pilnvarotas. Tāpat ikviens dalībnieks nekavējoties un pilnībā paziņo citiem dalībniekiem katra šāda notikuma apstākļus un izmeklēšanas iznākumu, un ikvienu pretpasākumu, kas veikts, lai novērstu recidīvu.

6.6. Atbildīgais dalībnieks apstiprina atbilstošas personas vai personu norīkojumu, kuras efektīvi pilda pienākumus, lai aizsargātu informāciju, kas attiecas uz šo vienošanās memorandu, ikvienā gadījumā, kurā tiek lietota klasificēta informācija.

6.7. Ikviens dalībnieks nodrošina, lai pie klasificētās informācijas piekļūtu tikai tās personas, kam ir nepieciešamā speciālā atļauja un īpaša nepieciešamība piekļūt klasificētai informācijai līdzsadarbības kārtībā. Nevienai personai nav atļaujama piekļūšana klasificētajai informācijai vienīgi tās amata, dienesta pakāpes vai speciālās atļaujas dēļ.

6.8. Visam viesu personālam jāievēro uzņēmēja dalībnieka drošības noteikumi. Jebkura informācija, kas izsniegta viesu personālam, tiek uzskatīta par tādu, kas izsniegta dalībniekam, kurš apmaksājis šī personāla viesošanos un uz kuru attiecas šis vienošanās memorands.

6.9. Visa klasificētā informācija, ar kuru notikusi apmaiņa vai kura izsniegta saskaņā ar šo vienošanās memorandu, tiek aizsargāta arī pēc tam, kad kāds dalībnieks izstājies vai šī vienošanās memoranda darbība izbeigta.

6.10. Nolūkā panākt un saglabāt klasificētajai informācijai, kas apmainīta saskaņā ar šo memorandu, līdzīgus aizsardzības standartus, katrs dalībnieks pēc pieprasījuma sniedz informāciju par savu likumdošanu šajā jautājumā un šajā nolūkā apņemas veicināt sadarbību šajos jautājumos ar attiecīgajām pārējo dalībnieku institūcijām.

6.11. Kompetentās dalībnieku institūcijas sadarbojas šo noteikumu piemērošanā.

7. pants. Izstāšanās

7.1. Ikviens dalībnieks var izstāties no šī vienošanās memoranda, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot pārējiem.

8. pants. Grozījumi

8.1. Šis vienošanās memorands var katrā laikā tikt grozīts rakstiski, dalībniekiem par to vienojoties. Tiklīdz tas stājies spēkā, šis vienošanās memorands ir atvērts, lai pēc dalībnieku apstiprinājuma un ar noteikumiem, par kādiem tie nolemj, tam pievienotos trešās puses.

9. pants. Dalībnieku likumdošana un starptautiski uzņemtās saistības

9.1. Šī vienošanās memoranda nolūks nav aizstāt dalībniekiem saistošo likumdošanu vai starptautiski uzņemtās saistības. Pretrunu gadījumā noteicošie ir dalībnieku likumi un starptautiski uzņemtās saistības.

10. pants. Domstarpību risināšana

10.1. Šī vienošanās memoranda interpretācijas vai piemērošanas domstarpības risināmas sarunu ceļā starp dalībniekiem bez kādas ārējās jurisdikcijas iesaistīšanas.

11. pants. Stāšanās spēkā

11.1. Šis vienošanās memorands stājas spēkā pēdējās parakstīšanas datumā un ir spēkā līdz projekta plāna izpildīšanai vai tik ilgi, kā par to vienojas.

Pielikumi:

A. Projekta plāns

B. Baltijas valstu pienākumi

 

Vienošanās memorands par sadarbību BALTBAT izveidošanā par kājnieku bataljonu parakstīts vienā eksemplārā angļu valodā, kurš deponējams Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijā, kura katram dalībniekam izsūta apliecinātu tā kopiju.

 

Hans Haekkerup, Dānijas Karalistes aizsardzības ministrs

Andrus Öövel, Igaunijas Republikas aizsardzības ministrs

Anneli Taina,  Somijas Republikas aizsardzības ministrs

Tālavs Jundzis, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs

Česlovas Stankevičius, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrs

Frank De Grave, Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministrs

Dag Jostein Fjaervoll, Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministrs

Björn von Sydov, Zviedrijas Karalistes aizsardzības ministrs

George Robertson, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valsts sekretārs aizsardzības jautājumos

 

Pielikums A

Projekta plāns

1.pants. Ievads

1.1. Šī projekta plāna mērķis ir koordinēt atbalstu BALTBAT izveidošanai par kājnieku bataljonu un izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību Baltijas valstis varētu bataljonu pienācīgi nodrošināt.

2.pants. Vispārīgais plāns

2.1. Plānam ir turpmākās sastāvdaļas:

* pamata militārās apmācības nepārtrauktība un komandieru apmācība jauniesauktajiem (to kopīgi nodrošina Lielbritānija un Nīderlande, līdz Baltijas valstis pārņems pilnu atbildību), un atbalsts angļu valodas apmācībā;

* apmācības apgādes jomā un atbalsts apgādes koncepcijas ( Logistics Concept ) realizēšanā;

* taktiskās apmācības, virsnieku un apakšvirsnieku apmācības vadībā un cilvēku vadīšanā, lai nodrošinātu kompetentus komandierus, kas atbilstu sarežģītākiem bataljona uzdevumiem;

* mīnmetēju un prettanku vadu komandieru apmācības, kam seko speciālistu un vadu apmācības;

* bataljona līmeņa apmācības atbalsta ieroču jomā (ietverot lauka un komandieru mācības).

2.1. Šo pasākumu beigās BALTBAT jābūt apmācītam, izveidotam un organizētam kā kājnieku bataljonam un kā tādam jābūt gatavam nosūtīšanai dalībai operācijā. Ja to nolemj Vadības grupa, BALTBAT iespējas un trūkumus novērtē daudznacionāla grupa, kas sastāv no atbalstītāju valstu pārstāvjiem (kuri nav Militārās darba grupas dalībnieki). Tomēr BALTBAT Militārā darba grupa atbild par novērtēšanas koordināciju.

2.3. Izvērtējamas iespējas atbalstīt arī struktūras, kas nepieciešamas bataljona atbalstam, ietverot Baltijas atbalsta grupu un mācību centrus Paldiskos, Ādažos un Ruklā. Šo atbalstu apstiprina un kontrolē Militārā darba grupa.

2.4. Projekta laika grafiks atspoguļots 1.pievienotajā materiālā.

3.pants. Organizācija

3.1. BALTBAT organizējams šādi:

* bataljona štābs

* štāba un apgādes rota ( HQ&Log Coy )

* atbalsta rota ( Supp Coy )

* 3 strēlnieku rotas (ESTCOY, LATCOY & LITCOY).

3.2. Kopējais skaits var būt apmēram 740 cilvēku. Precīza organizācija un skaitliskais sastāvs nosakāms Militārajā darba grupā.

 

Pielikums B

Baltijas valstu pienākumi

1.pants. Ievads

1.1. Šis Pielikums ietver panākto sapratni, uz kuru izdarīta atsauce vienošanās memoranda 3.pantā, starp atbalstītājām valstīm un Baltijas valstīm par Baltijas valstu pienākumu sniegt uzņēmējas valsts atbalstu Baltijas bataljona (turpmāk - BALTBAT) apmācībām un nodrošināt tās ar apmācāmo personālu.

2.pants. Definīcijas

2.1. Uz šo Pielikumu attiecas turpmākās definīcijas:

a. "Uzņēmēja valsts" apzīmē Baltijas valsti, kuras teritorijā notiek apmācības saskaņā ar šī Pielikuma noteikumiem;

b. "Sūtītāja valsts" apzīmē atbalstītāju valsti, kuras personāls nosūtīts uz uzņēmēju valsti nolūkā sniegt apmācību saskaņā ar šajā Pielikumā ietvertajiem noteikumiem;

c. "dalībnieki" apzīmē Baltijas un atbalstītājas valstis;

d. "Sūtītājas valsts personāls" apzīmē sūtītājas valsts bruņoto spēku dalībniekus vai civilo personālu;

e. "BALTBAT apmācību grupa" apzīmē grupu, kas atbildīga par atbalsta koordinēšanu un sniegšanu apmācībām, ko nodrošina atbalstītājas valstis;

f. "Apmācība" apzīmē pamata un speciālo apmācību, turpmāko apmācību, ANO apmācību, angļu valodas apmācību, speciālistu apmācību, rotas apmācību un atbalsta ieroču apmācību;

g. "Projekta plāns" apzīmē BALTBAT izveidošanas par kājnieku bataljonu plānu, ko Militārā darba grupa iesniedz apstiprināšanai atbalstītājām un Baltijas valstīm un kas atspoguļo projekta posmus, ietverot personu skaitu, kuras piedalās šajos posmos.

3.pants. Vispārīgie pienākumi

Personāla nosūtīšana apmācībās

3.1. Baltijas valstu Aizsardzības ministrijas nosūta personālu uz apmācībām saskaņā ar projekta plānu. BALTBAT apmācību grupas vadošais virsnieks, ja tas nepieciešams, izstrādā kritērijus apmācāmo izvēlei piedāvātajām apmācībām.

3.2. Kad nacionālais personālsastāvs nosūtīts apmācībās ārpus savas valsts, tas atrodas sava rotas komandiera vai sava vecākā klātesošā BALTBAT virsnieka pakļautībā, kuram pār savu personālu ir disciplināra vara un kurš mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos ir tiesīgs noteikt sodu pats, neziņojot nacionālajai vadībai pakļautības kārtībā.

3.3. Mācību nodarbību kavējumu uzņēmējā valstī ikviena iemesla dēļ rotas komandierim angļu valodas apmācības laikā iepriekš jāsaskaņo ar galveno angļu valodas apmācības instruktoru un ikvienas militārās apmācības laikā ar galveno BALTBAT apmācību grupas instruktoru. Šāds kavējums pieļaujams tikai izņēmuma gadījumos vai slimības, kuru rakstiski apstiprinājis kvalificēts ārsts, gadījumā.

3.4. Gadījumos, kad kāda Baltijas valsts vēlas kādu savu dalībnieku atsaukt no programmas vai kad instruktors dalībnieku uzskata par nepiemērotu programmas apgūšanai, nepieciešama iesaistītās Baltijas valsts Aizsardzības ministrijas un/vai bruņoto spēku komandiera, kā piemērotāk, un šīs apmācību fāzes galvenā instruktora kopēja piekrišana.

3.5. Ja atsaukšana notiek, kā tas aprakstīts iepriekšējā punktā, iesaistītā Baltijas valsts piemeklē aizstājēju un, cik vien ātri iespējams, uz sava rēķina apmāca viņu angļu valodā un militārajās iemaņās līdz nepieciešamajam līmenim (vienojoties ar BALTBAT apmācību grupas vadošo virsnieku un saskaņā ar 3.3. punktu iepriekš).

Uzņēmējas valsts atbalsts

3.6. Katra apmācību apmeklējuma gadījumā uzņēmēja valsts uzņemas vispārējo pienākumu nodrošināt pakalpojumus un apstākļus, kas precizēti turpmāk.

Izmitināšana:

3.7. Plānotās izmitināšanas prasības pamatojas uz projekta plānā plānotā personāla skaita. Izmitināšana notiek saskaņā ar turpmākajiem standartiem:

* BALTBAT apmācību grupas un angļu valodas apmācības instruktoriem. Pietiekamā skaitā, atsevišķi mēbelēti dzīvokļi ar divām vai trim guļamistabām (viena guļamistaba katram instruktoram). Tiem jābūt tīriem un higiēniskiem, ar auksto un karsto ūdeni, apkuri un elektrību. Dzīvokļiem jāatrodas cik vien tuvu iespējams citam no cita, un tiem jābūt pieejai pie starptautiska maksas telefona vienīgi instruktoru lietošanai.

Infrastruktūra

3.8. Lai atbalstītu apmācības noteiktā laika posmā, katrā Mācību centrā tiek nodrošināta infrastruktūra. Prasības pamatojas uz projekta plānā plānotā personāla skaita. Visas telpas, kurās notiek apmācības (seminārus ietverot), ir pietiekami jāapkurina. Nepieciešami šādi pakalpojumi un apstākļi:

a. Mācību telpas: pietiekams skaits, ar galdiem un krēsliem, lai konkrētajā laika posmā apmierinātu vajadzības. Katrai jābūt tīrai un labā stāvoklī, un tajā jābūt elektrībai, ūdensvadam, apkurei un apgaismojumam;

b. Biroji: pietiekams skaits, lai konkrētajā laika posmā apmierinātu vajadzības. Tiem jābūt apmierinošā stāvoklī, ar elektrību, apkuri un apgaismojumu. Visiem BALTBAT apmācību grupas birojiem jābūt pieejai starptautiskā telefona līnijām, un katrā mācību centrā jābūt vienai telefaksa līnijai tikai dienesta lietošanai. Izdevumus par telefona līniju lietošanu sedz uzņēmēja valsts. Vismaz pusē no pārējiem savas valsts virsnieku un apakšvirsnieku birojiem jābūt telefona līnijām sakariem valsts iekšienē;

c. Noliktavas: katrā mācību centrā jābūt šādām noliktavām:

(i) viena BALTBAT apmācību grupai;

(ii) viena apmācību aprīkojumam;

(iii) viena katrai rotai;

(iv) pietiekams skaits strēlnieku rotas, štāba un apgādes rotas un atbalsta rotas vadiem, kas bāzējas mācību centrā;

(v) tāda ieroču noliktava, kas apmierinātu strēlnieku rotas, štāba un apgādes rotas un atbalsta rotas vadu, kuri bāzējas mācību centrā, pašreizējās un nākotnes vajadzības glabāt ieročus un munīciju; tai jābūt aprīkotai ar piemērotu signalizāciju, un tā jāapsargā atbilstoši standartam;

(vi) viena apģērbam, ekipējumam un citām mantām. Baltijas valstis katrā mācību centrā ieceļ noliktavu pārzini, kurš atbild par visu BALTBAT aprīkojumu, kas atrodas šajā mācību centrā. Noliktavu pārzinis atskaitās tieši BALTBAT komandierim.

d. Dažādi: katrā mācību centrā jābūt pieejai sporta zālei, kas iekārtota kolektīvām un individuālām sporta nodarbībām; konferenču zālei vai kinoteātrim; un pilnībā uzturētai un drošai šķēršļu joslai.

e. Apmācību atbalsts: katrs mācību centrs nodrošina apmācību koordinācijas centru; nepieciešamo palīdzību šautuvju apsargāšanā; apakšvienības uzskatei un pretinieka spēku imitācijai studentiem, kas iziet apmācību.

f. Kartes: katrs mācību centrs nodrošina pietiekamu skaitu karšu, lai jebkurā konkrētā laika posmā atbalstītu apmācības.

g. Šautuves: kā tas nepieciešams kājnieku rotu un atbalsta ieroču grupu apmācībai. Katrs mācību centrs nodrošina vismaz šautuvi ar 500 metru attālumu līdz mērķiem un ar šaušanas vietām vismaz 30 karavīriem, un šaušanas vietu tuvinātu kaujaslauku apstākļiem, kurā būtu iespējams veikt šaušanu vada mērogā un manevrus 30 karavīriem vienlaicīgi. Jānodrošina arī šaušanas vieta šaušanai ar smagajiem ložmetējiem. Visas šautuves jāattīra no šāviņčaulām un gružiem un tajās jābūt šaušanas drošības noteikumiem. Kad tās tiek lietotas, ap šautuvēm un apmācību zonām jāizvieto brīdinoši uzraksti.

Apgāde:

3.9. Apgādes pienākums Baltijas valstīm jāuzņemas saskaņā ar apgādes koncepciju ( Logistics concept ) (apstiprināta BALTBAT vadības grupā 1997.gada 25.septembrī). Apgāde jānodrošina, lai atbalstītu apmācības, kas jebkurā laikā notiek mācību centrā. Nepieciešamais apjoms ir proporcionāls personāla skaitam, kas norādīts projekta plānā. Nodrošināmi šādi pakalpojumi un apstākļi:

a. Ēdināšana: pietiekamas ēdināšanas un bufetes iespējas, lai jebkurā laikā apmierinātu vajadzības; barībai jāatbilst noteiktam standartam un jābūt pietiekami sātīgai;

b. Transports: pietiekams instruktoriem norīkots transports (angļu valodas apmācības instruktorus ietverot), lai apmierinātu prasības jebkurā laikā;

c. Degviela, eļļas, smērvielas un pretapledošanas šķidrums pietiekamā daudzumā visiem transporta līdzekļiem;

d. Remonts: viena remontdarbnīca tūlītējam remontam un viena ilgstošam remontam ar remontplatformu, kas apgādāta ar strāvas padevi, apgaismojumu un apkuri; pietiekams skaits garāžu, kurās turēt mācību centram piešķirtos transporta līdzekļus; un pietiekamas iespējas transporta līdzekļu, ieroču, elektronisko iekārtu u.c. remontam;

e. Sakaru virsnieki un tulki: viens sakaru virsnieks katrā mācību centrā; un tulku tik, cik nepieciešams, lai jebkurā laikā apmierinātu pieprasījumu.

Muitas procedūras

3.10. BALTBAT personālam, ekipējumam un instruktoriem nepieciešama vispārēja pārvietošanās brīvība, un uzņēmējai valstij tā jānodrošina. Kad vien uzkrājumi, aprīkojums u.c. tiek vesti uz vienu vai vairākiem mācību centriem, lai nodrošinātu savlaicīgu un drošu mantu nogādāšanu mācību centrā, uzņēmējai valstij jāpalīdz ar muitas formalitāšu kārtošanu.

Medicīniskā aprūpe

3.11. Uzņēmēja valsts nodrošina sūtītājas valsts personālam tādu nepieciešamo medicīnisko aprūpi, kāda iespējama, bez maksas. Ja sūtītāja valsts vēlas, tā var izmantot savus ārstus un medicīnas iestādes. Saskaņā ar uzņēmējas valsts likumiem, BALTBAT apmācību grupas medicīnas virsnieks drīkst importēt, glabāt, transportēt starp uzņēmējām valstīm un lietot medicīniskos preparātus, kādi nepieciešami tā pienākumu pildīšanai.

Pārlidošana un nolaišanās

3.12. Uzņēmējai valstij jāpiešķir sūtītājas valsts militārajiem gaisa kuģiem un personālam, kurš darbojas šajā Pielikumā paredzēto vizīšu ietvaros, pārlidošanas un nolaišanās tiesības. Jānokārto, lai sūtītājas valsts militārajam gaisa kuģim, kamēr tas darbojas saistībā ar BALTBAT, nolaižoties uzņēmējas valsts lidlaukā, nebūtu jāmaksā nolaišanās maksa.

3.13. Lai evakuētu personālu, kas pilda dienesta pienākumus BALTBAT, uzņēmēju valstu glābšanas helikopteriem un lidmašīnām ārkārtējos gadījumos un, rodoties nepieciešamībai, piešķiramas tiesības šķērsot uzņēmējas valsts teritoriju un nolaisties (vietā, par kuru panākta vienošanās).

Aprīkojuma piegāde

3.14. Kad nolūkā sniegt atbalstu BALTBAT izveidošanā un attīstīšanā tiek nodrošināts aprīkojums, ietverot tādu, ko nodrošina citas valstis, tā Baltijas valsts, kurai aprīkojums piegādāts, nodrošina, lai šāds aprīkojums tiktu lietots vienīgi BALTBAT apmācību un darbības tiešai atbalstīšanai. Par šāda aprīkojuma nogādāšanu līdz robežas šķērsošanas punktam Baltijas valstī nav jāmaksā nekāda piezemēšanās vai ierašanās maksa. Baltijas valstīm jānodrošina, lai ekipējumu varētu brīvi pārvietot starp mācību centriem.