Ministru kabineta rīkojums Nr.348

Rīgā 2011.gada 1.augustā (prot. Nr.45 37.§)

Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam

1. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ panta pirmo daļu apstiprināt Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā un iesniegt to Eiropas Komisijā, lai uzsāktu emisijas kvotu sadalījuma augšupielādi Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.542 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 140.nr.).

Ministru prezidenta vietā - tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta
2011.gada 1.augusta
rīkojums Nr.348)

Emisijas kvotu sadales plāns 2008.-2012.gadam

Satura rādītājs

Ievads.

1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana.

1.1. Latvijas starptautiskās saistības.

1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu daudzuma noteikšanai

1.4. Kopējais emisijas kvotu daudzums.

1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika.

1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu noteikšana.

1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms.

1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības

1.6. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana.

1.7. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu

1.7.1. Likumi

1.7.2. Ministru kabineta noteikumi

1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

1.8. Emisijas kvotu daudzuma atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK.

2. Emisijas kvotas nozaru līmenī

2.1. Aprēķinam izmantotā metodika.

2.2. Bāzes periods.

2.3. Izaugsmes faktors.

2.4. Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors.

3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī

3.1. Aprēķinā izmantotā metodika.

3.2. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

3.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

3.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs

3.5. Iekārtu kopfondi

4. Jaunās iekārtas.

4.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām..

4.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā.

4.1.2. Metodika koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā.

4.1.3. Metodika kondensācijas stacijas izbūves gadījumā.

4.1.4. Metodika jaunas rūpnieciskās ražotnes izbūves gadījumā.

4.1.5. Metodika iekārtām, kas Plāna izstrādes laikā neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā - atbilst

4.1.6. Esošas iekārtas aizstāšana ar jaunu iekārtu.

4.1.7. Iekārtas slēgšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas anulēšana.

4.2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas.

5. Sabiedriskā apspriešana.

6. Iekārtu saraksts.

Ievads

Lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, īstenojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības, Latvijai ir jāizstrādā emisijas kvotu sadales plāns (turpmāk - Plāns) katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ES ETS) periodam. Plāna izveide noteikta likumā "Par piesārņojumu", un tajā tiek iekļauti jautājumi par ES ETS dalībniekiem Latvijā, emisijas kvotu sadales principiem un paredzēto emisijas kvotu sadalījumu, ar sadali saistītiem normatīviem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas potenciālu. Pirmais ES ETS periods ilgst no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, turpretī otrais periods, kuram arī sagatavots minētais dokuments, - no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Plāna saturs veidots saskaņā ar Komisijas 2004.gada 7.janvāra paziņojumu "Par vadošiem norādījumiem palīdzēt Dalībvalstīm Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu kopienā un papildina Padomes Direktīvu 96/61/EK, 3.pielikumā minēto kritēriju ieviešanā un par apstākļiem, kādos force majeure tiek uzskatāmi pierādīts" (COM(2003) 830 final) un Komisijas 2005.gada 22.decembra paziņojumu "Turpmākās vadlīnijas attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008. līdz 2012.gadam" (COM(2005) 703 final) un balstās uz esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu, tiesību aktu, nacionālo programmu, koncepciju un citu oficiālu dokumentu (ieskaitot to projektu) analīzi, kā arī veicot izpēti par ES ETS iesaistīto operatoru darbību un SEG emisijas apjomu no 2000.gada līdz 2005.gadam.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.608 apstiprināto Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam, kā arī Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu K(2006) 5612 "Par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK", kas attiecas uz 9.augustā apstiprināto dokumentu. Ievērojot Komisijas Lēmuma K(2006) 5612 3.panta nosacījumus par atļautajiem grozījumiem Plānā, Ministru kabinets 2006.gada 28.decembrī ar rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" apstiprināja Plāna grozījumus, nosakot ikgadējo emisijas kvotu apjomu 6,25 miljonu apmērā. Plāna grozījumi Komisijā tika iesniegti 2006.gada 29.decembrī. Komisija, izvērtējot Plāna grozījumus, 2007.gada 13.jūlijā pieņēma Lēmumu K(2007) 3409 "Komisijas lēmums attiecībā uz grozījumiem valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānā, ko Latvija paziņojusi saskaņā ar 3.panta 3.punktu Eiropas Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumā K/ 2006/5612 (galīgā redakcija) par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK" par Latvijas iesniegtajiem grozījumiem Plānā, palielinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu par 0,145 miljoniem, tādejādi nosakot, ka kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms Plānā minētajām iekārtām ir 3,428 miljoni. Ar Komisijas Lēmumu K(2007) 3409 Latvijas iesniegtais Plāns tika atzīts par neatbilstošu Direktīvas III pielikuma 1., 2. un 3. kritērijam un tādejādi tika noraidīts.

Ievērojot 2007.gada 31.jūlija Ministru kabineta sēdē lemto, ar prasības pieteikumu, kas Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2007.gada 26.septembrī, Latvijas Republika cēla prasību atcelt Komisijas Lēmumu K(2007) 3409. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas paziņojums par Latvijas prasību publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī 2007.gada 10.novembrī (lieta Nr. T-369/07). 2011.gada 22.martā tika pieņemts Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums lietā T-369/07 (Latvijas Republika pret Eiropas Komisiju), ar kuru Komisijas Lēmums K(2007) 3409 tika atcelts.

Saskaņā ar minēto Vispārējās tiesas spriedumu šobrīd spēkā ir Latvijas 2006.gada 29.decembrī iesniegtais Plāns. Tomēr Plāns Latvijā tika atcelts ar Ministru kabineta 2007.gada 17.decembra rīkojumu Nr.809 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (prot. Nr.69 66.§), ar kuru tika apstiprināti Plāna grozījumi, kas tika sagatavoti, lai izpildītu Komisijas Lēmuma K(2007) 3409 prasības un Latvija varētu nodrošināt ES ETS darbību valstī, piešķirot ES ETS dalībniekiem ierobežotu emisijas kvotu apjomu. Līdz ar to ir nepieciešams šo Plānu pārapstiprināt.

Tomēr pēc 2006.gada 29.decembra un līdz ES ETS 2.perioda sākumam, t.i., 2008.gada 1.janvārim, ES ETS ir notikušas vairākas izmaiņas, kas ir jāņem vērā arī Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam. Ir arī jāņem vērā tās izmaiņas, kas ir notikušas Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoru darbībā līdz 2011.gada 30.jūnijam. Tāpēc, lai Plāns tiktu balstīts uz aktuālu informāciju un atbilstu Latvijas tiesību aktiem, tajā ir nepieciešams veikt vairākas izmaiņas.

Ierosinātie grozījumi neietekmē emisijas kvotu aprēķina metodiku esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām. Šie grozījumi neietekmēs valstij noteikto kopējo emisijas kvotu apjomu, tomēr ietekmēs emisijas kvotu sadalījuma iekārtu līmenī sarakstu un noteikto emisijas kvotu daudzumu jauno iekārtu rezervē.

1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana

1.1. Latvijas starptautiskās saistības

Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā.

1990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu CO₂ ekvivalentu¹, kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68 tūkst. tonnām CO₂ ekvivalentu.

2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746 tūkst. tonnu CO₂². Iekārtas, kas iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja
2 939 tūkst. tonnu CO₂³ (sadedzināšanas iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO₂; rūpniecības iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO₂), kas kopā veido 27% no kopējā SEG emisijas apjoma valstī.

2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes⁴ rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu), pie nosacījuma, ka:

· tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);

· netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju apjomu.

1.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas 2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO₂ ekv.
Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes

1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic šādas piesārņojošas darbības:

1. enerģētikā:

1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

1.3. koksa krāsnis;

2. melno metālu ražošanā un apstrādē:

2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

3. minerālu izstrādājumu ražošanā:

3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru;

4. citās nozarēs:

4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;

4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt 3.3.apakšnodaļā.

Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO₂ emisijas no augstāk minēto iekārtu grupām.

1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu daudzuma noteikšanai

Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām iekārtām⁵ tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās iekārtas).

Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES ETS aptverto iekārtu CO₂ emisijas 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%⁶. Šis izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas, elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas (turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā. Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā, un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma faktora vērtība Latvijai ir -14,2%.

Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu, sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada.

CO₂ emisijas aprēķinos sadedzināšanas iekārtām izmantoti:

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un oksidācijas faktori;

• Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības.

CO₂ emisijas aprēķinos rūpniecības iekārtām⁷ izmantoti:

• operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā;

• emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK).

Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru, oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu skatīt 1.tabulā.

1.tabula

Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un pārvēršanas faktori

Nozare	Kurināmā / izejvielas / palīgmateriāla veids	Zemākais sadegšanas siltuma faktors (Qzd), GJ/t	Emisijas faktors bez oksidācijas faktora (R)	Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P)
Enerģētika	Degvieleļļa (mazuts)	40,60	77,36 kg/GJ	0,99
	Dīzeļdegviela	42,49	74,74 kg/GJ	0,99
	Sadzīves krāšņu kurināmais	42,49	74,74 kg/GJ	0,99
	Degakmens eļļa	39,35	76,19 kg/GJ	0,99
	Dabas gāze	33,66*	56,10 kg/GJ	0,995
	Akmeņogles	26,22	94,08 kg/GJ	0,98
	Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40%	10,05	105,99 kg/GJ	0,98
	Kūdras briketes	15,49	97 kg/GJ	0,98
	Kurināmā koksne	6,70*	0 kg/GJ	0,98
	Kokapstrādes atkritumi	6,70*	0 kg/GJ	0,98
Kaļķu ražošana	Akmeņogles	26,22	94,08 kg/GJ	0,98
	CaO	-	0,785 tCO2/tCa	1
	MgO	-	1,092 tCO2/tMg	1
Cementa ražošana	Mazuts	40,60	77,36 kg/GJ	1
	Akmeņogles	26,22	94,08 kg/GJ	1
	Dabas gāze	33,66*	56,10 kg/GJ	1
	Nolietotas riepas	26,21	84,45 kg/GJ	1
	Atstrādātas minerāleļļas	29,23	79,44 kg/GJ	1
	Sērskābais gudrons	21,17	79,44 kg/GJ	1
	Petrokokss	34,27	99,17 kg/GJ	1
	Klinkers	-	0,525 tCO2/t klinkera	1
	Cementa putekļi	-	0,525 tCO2/t klinkera	1
Tērauda kausēšana un liešana	Degvieleļļa (mazuts)	40,60	77,36 kg/GJ	0,99
	Dabas gāze	33,66*	56,10 kg/GJ	0,995
	Šķidrā gāze	45,54	62,75 kg/GJ	0,995
	Pirolīzes sveķi	41,86	73,33 kg/GJ	0,99
	Karborizatori	-	3,489 tCO2/t	1
	Ķets	-	0,147 tCO2/t	1
	CaCO3	-	0,44 tCO2/t CaCO3	1
	CaCO3-MgCO3	-	0,477 tCO2/t CaCO3-MgCO3	1
Keramikas izstrādājumu ražošana	Akmeņogles	26,22	94,08 kg/GJ	0,98
	Dabas gāze	33,66*	56,10 kg/GJ	0,995
	Degvieleļļa (mazuts)	40,60	77,36 kg/GJ	0,99
	CaO	-	0,785 tCO2/tCa	1
	MgO	-	1,092 tCO2/tMg	1
Stikla un stikla šķiedras ražošana	Degvieleļļa (mazuts)	40,60	77,36 kg/GJ	0,99
	Dīzeļdegviela	42,49	74,74 kg/GJ	0,99
	Sadzīves krāšņu kurināmais	42,49	74,74 kg/GJ	0,99
	Dabas gāze	33,66*	56,10 kg/GJ	0,995
	CaO	-	0,785 tCO2/tCa	1
	MgO	-	1,092 tCO2/tMg	1
	Na2O	-	0,71 tCO2/tNa	1
	BaO	-	0,287 tCO2/tBa	1

Piezīme:
* Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir GJ/1000m³; kurināmai koksnei un kokapstrādes atkritumiem - TJ/1000m³_cieš

1.4. Kopējais emisijas kvotu daudzums

1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar šādu formulu:

Emisijas kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN

[1.1]

kur:

CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas,

GTD - IKP pieauguma faktors,

CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors,

ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju⁸.

NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā;

CIVE = IVE + AWIVE + EOPT + EUC + NSE

[1.2]

kur:

IVE - 2005.gada verificētās emisijas,

AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata,

EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS,

EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā,

NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām).

1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu noteikšana

1.4.2.1. ADD (papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju) noteikšana

Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo' sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi

ADD = 0.

1.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma faktorā) noteikšana

1.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji:

1) prognozētās ikgadējās papildus CO₂ emisijas no projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā,

2) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,

3) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta realizācijas termiņu viedokļa,

4) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros,

5) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto protokola mērķa sasniegšanā.

2008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar šādiem projektiem:

- Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400 MW_el būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2 233 800 tCO₂ jeb 2 233 800 tCO₂ gadā, kas sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām),

- A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā (kopā 3 853 593),

- SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4 770 366).

Iekārta	Darbības uzsākšanas gads	Nozare	Iekārtas paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā	Iekārtas paredzētās emisijas gadā	% no nozares emisijām
Latvenergo TEC2 rekonstrukcija	2008	Energoapgāde	3 853 593	800 405	35.5%
Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel	2012	Energoapgāde	2 233 800	2 233 800	99.1%
Cemex cementa rūpnīca	2008	Minerālo materiālu ražošana	4 770 366	991 126	256.1%

Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā ir

NSN = 2 171 552.

1.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada verificētās emisijas) noteikšana

2005.gada verificēto emisiju apjoms ir

IVE = 2 854 424.

Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija" emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata, ir

AWIVE = 68.

Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir

EOPT = 0.

2005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk. iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet 2008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks.

Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot 2005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto 2005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO₂), bet divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO₂). Tādējādi saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā 2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par 153 565 tCO₂.

Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO₂ pārtrauks brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710 tCO₂ uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720.

Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā ir

EUC = 158 285.

2005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās, kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no 2005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S "Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu

NSE = 158 625.

Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir

CIVE = 2 854 424 + 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402.

1.4.2.4. GTD (IKP pieauguma faktors) noteikšana

Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir

GTD = 1,5.

1.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes samazinājuma faktors) noteikšana

Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā 2005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds oglekļa intensitātes samazinājuma faktors:

CITD = 0,858.

1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika periodā no 2008.-2012.gadam ir

Emisijas kvotas = (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146

Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253 146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts 2.tabulā.

2.tabula

Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam

	KOPĀ 2008.-2012.gada periodā	Vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā
PAVISAM KOPĀ, tai skaitā:	31 265 730	6 253 146
Kopā esošām iekārtām, tai skaitā:.	15 240 635	3 048 127
Energoapgādes iekārtas	10 567 197	2 113 439
Pārējās sadedzināšanas iekārtas9, tai skaitā:	1 321 538	264 308
Cukura ražošana	12 381	2 476
Piena pārstrāde	143 935	28 787
Pārējo pārtikas produkcijas ražošana	248 715	49 743
Spirta ražošana	86 442	17 288
Tekstilrūpniecība	247 265	49 453
Kokapstrāde	267 795	53 559
Pārējā rūpniecība	66 830	13 366
Ostas pakalpojumi	224 085	44 817
Pārējie pakalpojumi	24 090	4 818
Rūpniecības iekārtas, tai skaitā:	3 351 900	670 380
Melno metālu ražošana	1 996 180	399 236
Klinkera ražošana	681 894	136 379
Kaļķu ražošana	35 980	7 196
Stikla ražošana	75 817	15 163
Stikla šķiedras ražošana	191 645	38 329
Keramikas flīžu ražošana	10 540	2 108
Pārējo māla izstrādājumu ražošana	301 989	60 398
Papīra ražošana	57 855	11 571
Kopā emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā:	16 025 095	3 205 019
Maza mēroga jaunas iekārtas	4 160 279	832 056
Liela mēroga jaunas iekārtas	11 864 816	2 372 963
KOPĀ esošām iekārtām un maza mēroga jaunām iekārtām	19 400 914	3 880 183

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski parādīts 2.attēlā.

2.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā

Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO₂ emisijas no enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no 2008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma.

Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām).

1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības

Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu CO₂ emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO₂ emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO₂ emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija.

1.6. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana

Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm. Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā ārpus Latvijas.

Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par dalību šāda veida projektos¹⁰, piesaistot papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā. Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts - Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts¹¹. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK 3.panta 2.daļu.

Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam, Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola elastīgajā mehānismā¹², kā arī atbilstošo normatīvo aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu sasniegšanai.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums, ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts, balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas, iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs. Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu".

1.7. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu

Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības sektorā:

1.7.1. Likumi

1) Likums "Par piesārņojumu"

Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi, siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu.

Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam "Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju".

2) Enerģētikas likums

Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas kvotas sadedzināšanas iekārtām.

3) Elektroenerģijas tirgus likums

Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanai.

Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu.

4) Ēku energoefektivitātes likums (projekts)

Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem.

Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000 m² uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa lietošana.

Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un CO₂ emisiju daudzumu.

1.7.2. Ministru kabineta noteikumi

1) Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"

Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā. Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

2) Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju"

Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu aprēķinos.

1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

1) Pamatnostādnes "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568)

Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem.

Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums, definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai.

Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par 8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%.

2) Stratēģija "Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija" (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot. Nr.34, 6.§))

Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas procesā.

3) Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220)

Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG emisiju samazināšanu un CO₂ piesaistes palielināšanu, piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos, piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG emisiju samazināšanā.

Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista CO₂.

4) Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571)

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus.

Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. 2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400 MW_el. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā.

Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MW_th un pārējās Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MW_th.

Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo energointensitātes rādītāju.

Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

5) Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835)

Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā.

6) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120)

Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora konkurētspējas veicināšanai.

Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

1.8. Emisijas kvotu daudzuma atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums 280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.

Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MW_el būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma saistības.

2. Emisijas kvotas nozaru līmenī

2.1. Aprēķinam izmantotā metodika

Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā ("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku (skat. 1.4.apakšnodaļu).

Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3) rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu, stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs (skat. 2.tabulu).

Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība, izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori

Nozare	Bāzes periods	Prognozētā izaugsme 2005.-2010.gadā, %	Izaugsmes faktors	Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, %	Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors
Energoapgādes iekārtas	2003-2005	7	1,07	- 5	0,95
Pārējās sadedzināšanas iekārtas
Cukura ražošana	2002-2005	5	1,05	- 5	0,95
Piena pārstrāde	2002-2005	40	1,40	- 5	0,95
Pārējo pārtikas produktu ražošana	2004-2005	40	1,40	- 5	0,95
Spirta ražošana	2003-2005	100	2,00	- 5	0,95
Tekstilrūpniecība	2001-2005	20	1,20	- 5	0,95
Kokapstrāde	2004-2005	30	1,30	- 5	0,95
Pārējā rūpniecība	2001-2005	30	1,30	- 5	0,95
Ostas pakalpojumi	2004-2005	40	1,40	- 5	0,95
Pārējie pakalpojumi	2003-2005	20	1,20	- 5	0,95
Rūpniecības iekārtas
Melno metālu ražošana un apstrāde	2004-2005	15	1,15	- 5	0,95
Klinkera ražošana	2003-2005	15	1,15	- 5	0,95
Kaļķu ražošana	2001-2005	20	1,20	- 5	0,95
Stikla ražošana	2003-2005	50	1,50	- 5	0,95
Stikla šķiedras ražošana	2001-2005	30	1,30	- 5	0,95
Keramikas flīžu ražošana	2001-2005	20	1,20	- 5	0,95
Pārējo māla izstrādājumu ražošana	2004-2005	125	2,25	- 5	0,95
Papīra ražošana	2004-2005	100	2,00	- 5	0,95

2.2. Bāzes periods

Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus principus:

1) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu¹³;

2) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju rādītājs;

3) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti dati, kas agrāki par 2001.gadu;

4) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā ietverot 2005.gadu;

5) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods.

Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada 13.novembrī.

2.3. Izaugsmes faktors

Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē. Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības periodā.

2.4. Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma faktors.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada 29.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts
-2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai 2005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma faktors (CITD) novērtēts
-14,2% apmērā.

Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī

3.1. Aprēķinā izmantotā metodika

Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai iekārtai aprēķināts, izmantojot 2.vienādojumu:

EQ = A * B * C

[2]

kur

EQ - emisijas kvotas;

A - iekārtas vidējās gada emisijas attiecīgajai nozarei noteiktajā bāzes periodā;

B - attiecīgajai nozarei noteiktais izaugsmes faktors 2005.-2010.gadā¹⁴;

C - attiecīgajai nozarei noteiktais oglekļa intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā.

Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci.

Emisiju apjoms 2001.-2005.gadā katrai iekārtai aprēķināts, balstoties uz iekārtas operatora sniegto informāciju par iekārtā izmantoto kurināmo un izejvielām un izmantojot Komisijas Lēmumā 2004/156/EK noteikto emisijas aprēķinu metodiku. Komersantu sniegtie dati pārbaudīti, tos salīdzinot ar Valsts vides dienesta Reģionālo vides pārvalžu iepriekš apkopoto informāciju par uzņēmumu darbību ikgadējo valsts statistikas pārskatu un dabas resursu nodokļa aprēķinu ietvaros, kā arī uzņēmumu ES ETS pirmā perioda ietvaros iesniegtajiem pārskatiem par iekārtas SEG emisiju 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti.

Izņēmumi, aprēķinot iekārtas vidējās gada emisijas bāzes periodā, noteikti tikai šādos gadījumos:

· ja iekārtai nav pilnas datu rindas (iekārta darbību uzsākusi attiecīgā bāzes perioda vidū vai laika periodā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam);

· ja bāzes perioda laikā iekārtā notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas tiek pamatotas ar atbilstošiem dokumentiem (piemēram, iekārta pārņēmusi citā iekārtā veikto ražošanu).

Šādos gadījumos lielums A iekārtai tiek aprēķināts, balstoties uz pieejamiem datiem par iekārtas faktisko darbību 2005. un 2006.gadā vai prognozēm (pilnas datu rindas iztrūkuma gadījumā un strukturālo izmaiņu gadījumā).

Tām iekārtām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā, t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 4.nodaļā aprakstītās metodikas.

3.2. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas papildus emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju samazināšanas pasākumiem.

3.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus.

Uzaicinājums piedalīties visiem interesentiem un kļūt par emisijas kvotu tirdzniecības operatoriem tika izplatīts dažādos veidos:

• informācija tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā internetā;

• informācija tika izsūtīta profesionālām asociācijām;

• informācija tika ievietota laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

Pastāv vairāki iemesli šāda veida iekārtu iekļaušanai ES ETS:

• popularizēt ietekmes uz klimatu samazinājuma idejas;

• attīstīt tīras tehnoloģijas sadedzināšanas iekārtās.

Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem sistēmas dalībniekiem.

3.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs

Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām. Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs.

Ievērojot Eiropas Komisijas 2004.gada 21.decembra Regulas par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 12.pielikuma nosacījumus, t.i., ka emisijas kvotu piešķir iekārtai, kurai ir spēkā esoša siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, operatoram, kuram laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam ir anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, emisijas kvotas piešķir saskaņā ar Vides ministrijas lēmumiem par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā.

3.5. Iekārtu kopfondi

Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori var lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par iekārtu kopfonda izveidi.

Līdz 2006.gada 22.decembrim iesniegumi par šādu kopfondu izveidošanu nav saņemti.

4. Jaunās iekārtas

Latvija paredzējusi emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām, kas plāno savu darbību uzsākt laika periodā no Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijā 2006.gada 16.augustā līdz 2012.gadam. Prognoze par emisijas kvotu rezerves apjomu balstīta uz Plāna 1.7. un 1.8.apakšnodaļās minētajiem politikas plānošanas dokumentiem, kopējo prognozēto Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2005.-2010.gadā¹⁵, kā arī informāciju par jaunu iekārtu izbūvi, kas iegūta no Ekonomikas ministrijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm un anketējot ES ETS 2005.-2007.gada periodā iesaistīto iekārtu operatorus. Emisijas kvotu rezerves aprēķinos iekļauti dati par 36 zināmām jaunām iekārtām. Šo iekārtu vidū ir arī trīs valsts nozīmes investīciju projekti: jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms periodā 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms periodā 3 853 593) un jaunas ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MW_el būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Kopējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām dots 2.tabulā.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem principiem iekārtas darbību raksturojošo rādītāju izmantošana emisijas kvotu rezerves aprēķinā negarantē emisijas kvotu piešķiršanu konkrētajai iekārtai vai konkrētam operatoram. Atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" emisijas kvotu apjomu jaunajai iekārtai nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pieņemot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Emisijas kvotas tiks aprēķinātas, izmantojot Plānā, Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" un Komisijas Lēmumā 2004/156/EK¹⁶ aprakstīto metodiku, ievērojot normatīvo aktu prasības ES ETS jomā.

Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķirs bez maksas no emisijas kvotu rezerves jaunām iekārtām. Uz emisijas kvotām no rezerves jaunās iekārtas pretendē tādā secībā, kādā tām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 2008.-2012.gada periodam vai to grozījumi, kuros ietverta informācija par iekārtas darbības paplašināšanos. Gadījumā, ja emisijas kvotu rezerve būs izsmelta, jaunajām iekārtām emisijas kvotas būs jāpērk emisijas kvotu tirgū pēc vispārējiem tirgus nosacījumiem.

4.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām

Uz emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām varēs pieteikties tie operatori, kuri atbilst likumā "Par piesārņojumu" 32.² panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Lai saņemtu emisijas kvotas jaunai iekārtai, iesniegumam siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai jāpievieno energoauditora¹⁷ (rūpniecības iekārtu gadījumā arī neatkarīga eksperta¹⁸ atzinums par jauno tehnoloģisko iekārtu, arī ražošanas iekārtu, atbilstību uzstādītajām jaudām, pieslēgtajiem patērētājiem un to darbības nodrošinājumu (līgumi ar patērētājiem, pieslēgumi tīkliem utt.), kā arī citi dokumenti, kas pamato iesniegumā norādīto informāciju.

Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunām iekārtām pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā šādus pamatnosacījumus, t.sk., likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos:

1) ievēro normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vai palielinājums;

2) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu, ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā;

3) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

4) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

5) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu;

6) nepiešķir emisijas kvotas par to produkcijas (siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu, kurš piešķirts esošai ES ETS iekārtai.

Emisijas kvotu aprēķiniem jaunajām iekārtām ir izstrādātas emisijas kvotu aprēķinu metodikas šādām jauno iekārtu grupām:

I. katlu mājas izbūves gadījumā;

II. koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā;

III. kondensācijas stacijas izbūves gadījumā;

IV. jaunas rūpnieciskās ražošanas izveides gadījumā.

Papildus augstāk minētām metodikām ir aprakstīta metodika gadījumā, ja Plāna izstrādes laikā iekārta neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā, uzstādot papildu tehnoloģiskās iekārtas, - atbilst, un ja esoša iekārta (vai tās daļa) tiek slēgta vai tiek aizstāta ar jaunu iekārtu.

Jaunajām iekārtām piešķiramo emisijas kvotu apjomu nosaka atkarībā no plānotās ražošanas:

• katlu mājām:

- siltumenerģijas patērētājs,

• koģenerācijas stacijām:

- siltumenerģijas patērētājs un tehniskās iespējas elektroenerģijas ražošanai,

• kondensācijas stacijām:

- elektroenerģijas patērētājs,

• rūpnieciskām ražotnēm:

- produkcijas noieta tirgus.

Metodiku apraksti ir doti 4.1.1.-4.1.7.apakšnodaļās.

4.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā

Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu katlu māju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu:

, tCO2/gadā

[3]

kur

EQ_km - emisijas kvotas jaunajai katlu mājai;

Q_km - prognozētais siltumenerģijas patēriņš, MWh / gadā

 R - emisijas faktors, kas norādīts pēdējā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotajā ziņojumā par valsts kopējo SEG emisiju ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (turpmāk - valsts ziņojums UNFCCC), t CO₂/TJ;

O - oksidācijas faktors, kas norādīts pēdējā valsts ziņojumā UNFCCC;