Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.348

Rīgā 2011.gada 1.augustā (prot. Nr.45 37.§)

Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam

1. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta pirmo daļu apstiprināt Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā un iesniegt to Eiropas Komisijā, lai uzsāktu emisijas kvotu sadalījuma augšupielādi Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra rīkojumu Nr.542 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 140.nr.).

Ministru prezidenta vietā - tieslietu ministrs,
iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs A.Štokenbergs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta
2011.gada 1.augusta
rīkojums Nr.348)

Emisijas kvotu sadales plāns 2008.-2012.gadam

Satura rādītājs

Ievads.

1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana.

1.1. Latvijas starptautiskās saistības.

1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu daudzuma noteikšanai

1.4. Kopējais emisijas kvotu daudzums.

1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika.

1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu noteikšana.

1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms.

1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības

1.6. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana.

1.7. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu

1.7.1. Likumi

1.7.2. Ministru kabineta noteikumi

1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

1.8. Emisijas kvotu daudzuma atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK.

2. Emisijas kvotas nozaru līmenī

2.1. Aprēķinam izmantotā metodika.

2.2. Bāzes periods.

2.3. Izaugsmes faktors.

2.4. Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors.

3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī

3.1. Aprēķinā izmantotā metodika.

3.2. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

3.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

3.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs

3.5. Iekārtu kopfondi

4. Jaunās iekārtas.

4.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām..

4.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā.

4.1.2. Metodika koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā.

4.1.3. Metodika kondensācijas stacijas izbūves gadījumā.

4.1.4. Metodika jaunas rūpnieciskās ražotnes izbūves gadījumā.

4.1.5. Metodika iekārtām, kas Plāna izstrādes laikā neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā - atbilst

4.1.6. Esošas iekārtas aizstāšana ar jaunu iekārtu.

4.1.7. Iekārtas slēgšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas anulēšana.

4.2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas.

5. Sabiedriskā apspriešana.

6. Iekārtu saraksts.

Ievads

Lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, īstenojot Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības, Latvijai ir jāizstrādā emisijas kvotu sadales plāns (turpmāk - Plāns) katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ES ETS) periodam. Plāna izveide noteikta likumā "Par piesārņojumu", un tajā tiek iekļauti jautājumi par ES ETS dalībniekiem Latvijā, emisijas kvotu sadales principiem un paredzēto emisijas kvotu sadalījumu, ar sadali saistītiem normatīviem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas potenciālu. Pirmais ES ETS periods ilgst no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, turpretī otrais periods, kuram arī sagatavots minētais dokuments, - no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim.

Plāna saturs veidots saskaņā ar Komisijas 2004.gada 7.janvāra paziņojumu "Par vadošiem norādījumiem palīdzēt Dalībvalstīm Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu kopienā un papildina Padomes Direktīvu 96/61/EK, 3.pielikumā minēto kritēriju ieviešanā un par apstākļiem, kādos force majeure tiek uzskatāmi pierādīts" (COM(2003) 830 final) un Komisijas 2005.gada 22.decembra paziņojumu "Turpmākās vadlīnijas attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008. līdz 2012.gadam" (COM(2005) 703 final) un balstās uz esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu, tiesību aktu, nacionālo programmu, koncepciju un citu oficiālu dokumentu (ieskaitot to projektu) analīzi, kā arī veicot izpēti par ES ETS iesaistīto operatoru darbību un SEG emisijas apjomu no 2000.gada līdz 2005.gadam.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.608 apstiprināto Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam, kā arī Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu K(2006) 5612 "Par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK", kas attiecas uz 9.augustā apstiprināto dokumentu. Ievērojot Komisijas Lēmuma K(2006) 5612 3.panta nosacījumus par atļautajiem grozījumiem Plānā, Ministru kabinets 2006.gada 28.decembrī ar rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" apstiprināja Plāna grozījumus, nosakot ikgadējo emisijas kvotu apjomu 6,25 miljonu apmērā. Plāna grozījumi Komisijā tika iesniegti 2006.gada 29.decembrī. Komisija, izvērtējot Plāna grozījumus, 2007.gada 13.jūlijā pieņēma Lēmumu K(2007) 3409 "Komisijas lēmums attiecībā uz grozījumiem valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānā, ko Latvija paziņojusi saskaņā ar 3.panta 3.punktu Eiropas Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumā K/ 2006/5612 (galīgā redakcija) par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK" par Latvijas iesniegtajiem grozījumiem Plānā, palielinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu par 0,145 miljoniem, tādejādi nosakot, ka kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms Plānā minētajām iekārtām ir 3,428 miljoni. Ar Komisijas Lēmumu K(2007) 3409 Latvijas iesniegtais Plāns tika atzīts par neatbilstošu Direktīvas III pielikuma 1., 2. un 3. kritērijam un tādejādi tika noraidīts.

Ievērojot 2007.gada 31.jūlija Ministru kabineta sēdē lemto, ar prasības pieteikumu, kas Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2007.gada 26.septembrī, Latvijas Republika cēla prasību atcelt Komisijas Lēmumu K(2007) 3409. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas paziņojums par Latvijas prasību publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī 2007.gada 10.novembrī (lieta Nr. T-369/07). 2011.gada 22.martā tika pieņemts Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums lietā T-369/07 (Latvijas Republika pret Eiropas Komisiju), ar kuru Komisijas Lēmums K(2007) 3409 tika atcelts.

Saskaņā ar minēto Vispārējās tiesas spriedumu šobrīd spēkā ir Latvijas 2006.gada 29.decembrī iesniegtais Plāns. Tomēr Plāns Latvijā tika atcelts ar Ministru kabineta 2007.gada 17.decembra rīkojumu Nr.809 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (prot. Nr.69 66.§), ar kuru tika apstiprināti Plāna grozījumi, kas tika sagatavoti, lai izpildītu Komisijas Lēmuma K(2007) 3409 prasības un Latvija varētu nodrošināt ES ETS darbību valstī, piešķirot ES ETS dalībniekiem ierobežotu emisijas kvotu apjomu. Līdz ar to ir nepieciešams šo Plānu pārapstiprināt.

Tomēr pēc 2006.gada 29.decembra un līdz ES ETS 2.perioda sākumam, t.i., 2008.gada 1.janvārim, ES ETS ir notikušas vairākas izmaiņas, kas ir jāņem vērā arī Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam. Ir arī jāņem vērā tās izmaiņas, kas ir notikušas Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoru darbībā līdz 2011.gada 30.jūnijam. Tāpēc, lai Plāns tiktu balstīts uz aktuālu informāciju un atbilstu Latvijas tiesību aktiem, tajā ir nepieciešams veikt vairākas izmaiņas.

Ierosinātie grozījumi neietekmē emisijas kvotu aprēķina metodiku esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām. Šie grozījumi neietekmēs valstij noteikto kopējo emisijas kvotu apjomu, tomēr ietekmēs emisijas kvotu sadalījuma iekārtu līmenī sarakstu un noteikto emisijas kvotu daudzumu jauno iekārtu rezervē.

1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana

1.1. Latvijas starptautiskās saistības

Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā.

1990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu CO2 ekvivalentu1, kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68 tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu.

2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746 tūkst. tonnu CO22. Iekārtas, kas iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja
2 939 tūkst. tonnu CO23 (sadedzināšanas iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO2; rūpniecības iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO2), kas kopā veido 27% no kopējā SEG emisijas apjoma valstī.

2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes4 rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu), pie nosacījuma, ka:

· tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);

· netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju apjomu.

1.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas 2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2 ekv.
Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes

1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic šādas piesārņojošas darbības:

1. enerģētikā:

1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

1.3. koksa krāsnis;

2. melno metālu ražošanā un apstrādē:

2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

3. minerālu izstrādājumu ražošanā:

3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru;

4. citās nozarēs:

4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;

4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt 3.3.apakšnodaļā.

Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no augstāk minēto iekārtu grupām.

1.3. Pieņēmumi emisijas kvotu daudzuma noteikšanai

Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām iekārtām5 tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās iekārtas).

Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES ETS aptverto iekārtu CO2 emisijas 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%6. Šis izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas, elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas (turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā. Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā, un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma faktora vērtība Latvijai ir -14,2%.

Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu, sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada.

CO2 emisijas aprēķinos sadedzināšanas iekārtām izmantoti:

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 2006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un oksidācijas faktori;

• Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības.

CO2 emisijas aprēķinos rūpniecības iekārtām7 izmantoti:

• operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā;

• emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK).

Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru, oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu skatīt 1.tabulā.

1.tabula

Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un pārvēršanas faktori

Nozare

Kurināmā / izejvielas / palīgmateriāla veids

Zemākais sadegšanas siltuma faktors (Qzd), GJ/t

Emisijas faktors bez oksidācijas faktora (R)

Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P)

Enerģētika

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dīzeļdegviela

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Sadzīves krāšņu kurināmais

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Degakmens eļļa

39,35

76,19 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40%

10,05

105,99 kg/GJ

0,98

Kūdras briketes

15,49

97 kg/GJ

0,98

Kurināmā koksne

6,70*

0 kg/GJ

0,98

Kokapstrādes atkritumi

6,70*

0 kg/GJ

0,98

Kaļķu ražošana

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

CaO

-

0,785 tCO2/tCa

1

MgO

-

1,092 tCO2/tMg

1

Cementa ražošana

Mazuts

40,60

77,36 kg/GJ

1

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

1

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

1

Nolietotas riepas

26,21

84,45 kg/GJ

1

Atstrādātas minerāleļļas

29,23

79,44 kg/GJ

1

Sērskābais gudrons

21,17

79,44 kg/GJ

1

Petrokokss

34,27

99,17 kg/GJ

1

Klinkers

-

0,525 tCO2/t klinkera

1

Cementa putekļi

-

0,525 tCO2/t klinkera

1

Tērauda kausēšana un liešana

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Šķidrā gāze

45,54

62,75 kg/GJ

0,995

Pirolīzes sveķi

41,86

73,33 kg/GJ

0,99

Karborizatori

-

3,489 tCO2/t

1

Ķets

-

0,147 tCO2/t

1

CaCO3

-

0,44 tCO2/t CaCO3

1

CaCO3-MgCO3

-

0,477 tCO2/t CaCO3-MgCO3

1

Keramikas izstrādājumu ražošana

Akmeņogles

26,22

94,08 kg/GJ

0,98

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

CaO

-

0,785 tCO2/tCa

1

MgO

-

1,092 tCO2/tMg

1

Stikla un stikla šķiedras ražošana

Degvieleļļa (mazuts)

40,60

77,36 kg/GJ

0,99

Dīzeļdegviela

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Sadzīves krāšņu kurināmais

42,49

74,74 kg/GJ

0,99

Dabas gāze

33,66*

56,10 kg/GJ

0,995

CaO

-

0,785 tCO2/tCa

1

MgO

-

1,092 tCO2/tMg

1

Na2O

-

0,71 tCO2/tNa

1

BaO

-

0,287 tCO2/tBa

1

Piezīme:
* Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir GJ/1000m3; kurināmai koksnei un kokapstrādes atkritumiem - TJ/1000m3cieš

1.4. Kopējais emisijas kvotu daudzums

1.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar šādu formulu:

Emisijas kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN

[1.1]

kur:

CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas,

GTD - IKP pieauguma faktors,

CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors,

ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju8.

NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā;

CIVE = IVE + AWIVE + EOPT + EUC + NSE

[1.2]

kur:

IVE - 2005.gada verificētās emisijas,

AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata,

EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS,

EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā,

NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām).

1.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu noteikšana

1.4.2.1. ADD (papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas definīciju) noteikšana

Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo' sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi

ADD = 0.

1.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma faktorā) noteikšana

1.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji:

1) prognozētās ikgadējās papildus CO2 emisijas no projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā,

2) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,

3) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta realizācijas termiņu viedokļa,

4) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros,

5) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto protokola mērķa sasniegšanā.

2008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar šādiem projektiem:

- Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2 233 800 tCO2 jeb 2 233 800 tCO2 gadā, kas sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām),

- A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā (kopā 3 853 593),

- SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4 770 366).

Iekārta

Darbības uzsākšanas gads

Nozare

Iekārtas paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā

Iekārtas paredzētās emisijas gadā

% no nozares emisijām

Latvenergo TEC2 rekonstrukcija

2008

Energoapgāde

3 853 593

800 405

35.5%

Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel

2012

Energoapgāde

2 233 800

2 233 800

99.1%

Cemex cementa rūpnīca

2008

Minerālo materiālu ražošana

4 770 366

991 126

256.1%

Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā ir

NSN = 2 171 552.

1.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada verificētās emisijas) noteikšana

2005.gada verificēto emisiju apjoms ir

IVE = 2 854 424.

Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija" emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav verificēta pārskata, ir

AWIVE = 68.

Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir

EOPT = 0.

2005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk. iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas, kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet 2008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks.

Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot 2005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto 2005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO2), bet divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO2). Tādējādi saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā 2005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par 153 565 tCO2.

Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO2 pārtrauks brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710 tCO2 uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720.

Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā ir

EUC = 158 285.

2005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās, kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no 2005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S "Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu

NSE = 158 625.

Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir

CIVE = 2 854 424 + 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402.

1.4.2.4. GTD (IKP pieauguma faktors) noteikšana

Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir

GTD = 1,5.

1.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes samazinājuma faktors) noteikšana

Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā 2005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu), tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds oglekļa intensitātes samazinājuma faktors:

CITD = 0,858.

1.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika periodā no 2008.-2012.gadam ir

Emisijas kvotas = (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146

Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253 146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts 2.tabulā.

2.tabula

Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam

KOPĀ 2008.-2012.gada periodā

Vidēji gadā 2008.-2012.gada periodā

PAVISAM KOPĀ, tai skaitā:

31 265 730

6 253 146

Kopā esošām iekārtām, tai skaitā:.

15 240 635

3 048 127

Energoapgādes iekārtas

10 567 197

2 113 439

Pārējās sadedzināšanas iekārtas9, tai skaitā:

1 321 538

264 308

Cukura ražošana

12 381

2 476

Piena pārstrāde

143 935

28 787

Pārējo pārtikas produkcijas ražošana

248 715

49 743

Spirta ražošana

86 442

17 288

Tekstilrūpniecība

247 265

49 453

Kokapstrāde

267 795

53 559

Pārējā rūpniecība

66 830

13 366

Ostas pakalpojumi

224 085

44 817

Pārējie pakalpojumi

24 090

4 818

Rūpniecības iekārtas, tai skaitā:

3 351 900

670 380

Melno metālu ražošana

1 996 180

399 236

Klinkera ražošana

681 894

136 379

Kaļķu ražošana

35 980

7 196

Stikla ražošana

75 817

15 163

Stikla šķiedras ražošana

191 645

38 329

Keramikas flīžu ražošana

10 540

2 108

Pārējo māla izstrādājumu ražošana

301 989

60 398

Papīra ražošana

57 855

11 571

Kopā emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā:

16 025 095

3 205 019

Maza mēroga jaunas iekārtas

4 160 279

832 056

Liela mēroga jaunas iekārtas

11 864 816

2 372 963

KOPĀ esošām iekārtām un maza mēroga jaunām iekārtām

19 400 914

3 880 183

Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski parādīts 2.attēlā.

2.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā

Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO2 emisijas no enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no 2008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma.

Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām).

1.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības

Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2 emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija.

1.6. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana

Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm. Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā ārpus Latvijas.

Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par dalību šāda veida projektos10, piesaistot papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā. Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts - Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts11. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK 3.panta 2.daļu.

Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam, Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola elastīgajā mehānismā12, kā arī atbilstošo normatīvo aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu sasniegšanai.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums, ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts, balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas, iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs. Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu".

1.7. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu

Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības sektorā:

1.7.1. Likumi

1) Likums "Par piesārņojumu"

Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi, siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu.

Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam "Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju".

2) Enerģētikas likums

Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas kvotas sadedzināšanas iekārtām.

3) Elektroenerģijas tirgus likums

Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanai.

Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu.

4) Ēku energoefektivitātes likums (projekts)

Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem.

Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000 m2 uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa lietošana.

Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu.

1.7.2. Ministru kabineta noteikumi

1) Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"

Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā. Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

2) Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju"

Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu aprēķinos.

1.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

1) Pamatnostādnes "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568)

Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem.

Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums, definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai.

Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par 8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%.

2) Stratēģija "Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija" (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot. Nr.34, 6.§))

Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences, priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas procesā.

3) Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220)

Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu, piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos, piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG emisiju samazināšanā.

Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista CO2.

4) Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571)

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus.

Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. 2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400 MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā.

Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth.

Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo energointensitātes rādītāju.

Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

5) Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835)

Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā.

6) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120)

Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora konkurētspējas veicināšanai.

Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

1.8. Emisijas kvotu daudzuma atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums 280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.

Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma saistības.

2. Emisijas kvotas nozaru līmenī

2.1. Aprēķinam izmantotā metodika

Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā ("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku (skat. 1.4.apakšnodaļu).

Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3) rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu, stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs (skat. 2.tabulu).

Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība, izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes samazinājuma faktori

Nozare

Bāzes periods

Prognozētā izaugsme
2005.-2010.gadā, %

Izaugsmes faktors

Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, %

Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

Energoapgādes iekārtas

2003-2005

7

1,07

- 5

0,95

Pārējās sadedzināšanas iekārtas

Cukura ražošana

2002-2005

5

1,05

- 5

0,95

Piena pārstrāde

2002-2005

40

1,40

- 5

0,95

Pārējo pārtikas produktu ražošana

2004-2005

40

1,40

- 5

0,95

Spirta ražošana

2003-2005

100

2,00

- 5

0,95

Tekstilrūpniecība

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Kokapstrāde

2004-2005

30

1,30

- 5

0,95

Pārējā rūpniecība

2001-2005

30

1,30

- 5

0,95

Ostas pakalpojumi

2004-2005

40

1,40

- 5

0,95

Pārējie pakalpojumi

2003-2005

20

1,20

- 5

0,95

Rūpniecības iekārtas

Melno metālu ražošana un apstrāde

2004-2005

15

1,15

- 5

0,95

Klinkera ražošana

2003-2005

15

1,15

- 5

0,95

Kaļķu ražošana

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Stikla ražošana

2003-2005

50

1,50

- 5

0,95

Stikla šķiedras ražošana

2001-2005

30

1,30

- 5

0,95

Keramikas flīžu ražošana

2001-2005

20

1,20

- 5

0,95

Pārējo māla izstrādājumu ražošana

2004-2005

125

2,25

- 5

0,95

Papīra ražošana

2004-2005

100

2,00

- 5

0,95

2.2. Bāzes periods

Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus principus:

1) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu13;

2) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju rādītājs;

3) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti dati, kas agrāki par 2001.gadu;

4) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā ietverot 2005.gadu;

5) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods.

Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada 13.novembrī.

2.3. Izaugsmes faktors

Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē. Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības periodā.

2.4. Oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma faktors.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada 29.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts
-2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai 2005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma faktors (CITD) novērtēts
-14,2% apmērā.

Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

3. Emisijas kvotas iekārtu līmenī

3.1. Aprēķinā izmantotā metodika

Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai iekārtai aprēķināts, izmantojot 2.vienādojumu:

EQ = A * B * C

[2]

kur

EQ - emisijas kvotas;

A - iekārtas vidējās gada emisijas attiecīgajai nozarei noteiktajā bāzes periodā;

B - attiecīgajai nozarei noteiktais izaugsmes faktors 2005.-2010.gadā14;

C - attiecīgajai nozarei noteiktais oglekļa intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā.

Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci.

Emisiju apjoms 2001.-2005.gadā katrai iekārtai aprēķināts, balstoties uz iekārtas operatora sniegto informāciju par iekārtā izmantoto kurināmo un izejvielām un izmantojot Komisijas Lēmumā 2004/156/EK noteikto emisijas aprēķinu metodiku. Komersantu sniegtie dati pārbaudīti, tos salīdzinot ar Valsts vides dienesta Reģionālo vides pārvalžu iepriekš apkopoto informāciju par uzņēmumu darbību ikgadējo valsts statistikas pārskatu un dabas resursu nodokļa aprēķinu ietvaros, kā arī uzņēmumu ES ETS pirmā perioda ietvaros iesniegtajiem pārskatiem par iekārtas SEG emisiju 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti.

Izņēmumi, aprēķinot iekārtas vidējās gada emisijas bāzes periodā, noteikti tikai šādos gadījumos:

· ja iekārtai nav pilnas datu rindas (iekārta darbību uzsākusi attiecīgā bāzes perioda vidū vai laika periodā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam);

· ja bāzes perioda laikā iekārtā notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, kas tiek pamatotas ar atbilstošiem dokumentiem (piemēram, iekārta pārņēmusi citā iekārtā veikto ražošanu).

Šādos gadījumos lielums A iekārtai tiek aprēķināts, balstoties uz pieejamiem datiem par iekārtas faktisko darbību 2005. un 2006.gadā vai prognozēm (pilnas datu rindas iztrūkuma gadījumā un strukturālo izmaiņu gadījumā).

Tām iekārtām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā, t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 4.nodaļā aprakstītās metodikas.

3.2. Iepriekš veiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas papildus emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju samazināšanas pasākumiem.

3.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus.

Uzaicinājums piedalīties visiem interesentiem un kļūt par emisijas kvotu tirdzniecības operatoriem tika izplatīts dažādos veidos:

• informācija tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā internetā;

• informācija tika izsūtīta profesionālām asociācijām;

• informācija tika ievietota laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

Pastāv vairāki iemesli šāda veida iekārtu iekļaušanai ES ETS:

• popularizēt ietekmes uz klimatu samazinājuma idejas;

• attīstīt tīras tehnoloģijas sadedzināšanas iekārtās.

Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem sistēmas dalībniekiem.

3.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs

Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām. Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs.

Ievērojot Eiropas Komisijas 2004.gada 21.decembra Regulas par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 12.pielikuma nosacījumus, t.i., ka emisijas kvotu piešķir iekārtai, kurai ir spēkā esoša siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, operatoram, kuram laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam ir anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, emisijas kvotas piešķir saskaņā ar Vides ministrijas lēmumiem par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā.

3.5. Iekārtu kopfondi

Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori var lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par iekārtu kopfonda izveidi.

Līdz 2006.gada 22.decembrim iesniegumi par šādu kopfondu izveidošanu nav saņemti.

4. Jaunās iekārtas

Latvija paredzējusi emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām, kas plāno savu darbību uzsākt laika periodā no Plāna iesniegšanas Eiropas Komisijā 2006.gada 16.augustā līdz 2012.gadam. Prognoze par emisijas kvotu rezerves apjomu balstīta uz Plāna 1.7. un 1.8.apakšnodaļās minētajiem politikas plānošanas dokumentiem, kopējo prognozēto Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2005.-2010.gadā15, kā arī informāciju par jaunu iekārtu izbūvi, kas iegūta no Ekonomikas ministrijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm un anketējot ES ETS 2005.-2007.gada periodā iesaistīto iekārtu operatorus. Emisijas kvotu rezerves aprēķinos iekļauti dati par 36 zināmām jaunām iekārtām. Šo iekārtu vidū ir arī trīs valsts nozīmes investīciju projekti: jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms periodā 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms periodā 3 853 593) un jaunas ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Kopējais emisijas kvotu rezerves apjoms jaunajām iekārtām dots 2.tabulā.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem principiem iekārtas darbību raksturojošo rādītāju izmantošana emisijas kvotu rezerves aprēķinā negarantē emisijas kvotu piešķiršanu konkrētajai iekārtai vai konkrētam operatoram. Atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" emisijas kvotu apjomu jaunajai iekārtai nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pieņemot lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Emisijas kvotas tiks aprēķinātas, izmantojot Plānā, Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumos Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju" un Komisijas Lēmumā 2004/156/EK16 aprakstīto metodiku, ievērojot normatīvo aktu prasības ES ETS jomā.

Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķirs bez maksas no emisijas kvotu rezerves jaunām iekārtām. Uz emisijas kvotām no rezerves jaunās iekārtas pretendē tādā secībā, kādā tām izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 2008.-2012.gada periodam vai to grozījumi, kuros ietverta informācija par iekārtas darbības paplašināšanos. Gadījumā, ja emisijas kvotu rezerve būs izsmelta, jaunajām iekārtām emisijas kvotas būs jāpērk emisijas kvotu tirgū pēc vispārējiem tirgus nosacījumiem.

4.1. Emisijas kvotu aprēķināšana jaunajām iekārtām

Uz emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām varēs pieteikties tie operatori, kuri atbilst likumā "Par piesārņojumu" 32.2 panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Lai saņemtu emisijas kvotas jaunai iekārtai, iesniegumam siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai jāpievieno energoauditora17 (rūpniecības iekārtu gadījumā arī neatkarīga eksperta18 atzinums par jauno tehnoloģisko iekārtu, arī ražošanas iekārtu, atbilstību uzstādītajām jaudām, pieslēgtajiem patērētājiem un to darbības nodrošinājumu (līgumi ar patērētājiem, pieslēgumi tīkliem utt.), kā arī citi dokumenti, kas pamato iesniegumā norādīto informāciju.

Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunām iekārtām pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā šādus pamatnosacījumus, t.sk., likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos:

1) ievēro normatīvo aktu prasības, no kurām izriet siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vai palielinājums;

2) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo daudzumu, ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā;

3) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

4) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

5) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalstu;

6) nepiešķir emisijas kvotas par to produkcijas (siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu, kurš piešķirts esošai ES ETS iekārtai.

Emisijas kvotu aprēķiniem jaunajām iekārtām ir izstrādātas emisijas kvotu aprēķinu metodikas šādām jauno iekārtu grupām:

I. katlu mājas izbūves gadījumā;

II. koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā;

III. kondensācijas stacijas izbūves gadījumā;

IV. jaunas rūpnieciskās ražošanas izveides gadījumā.

Papildus augstāk minētām metodikām ir aprakstīta metodika gadījumā, ja Plāna izstrādes laikā iekārta neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā, uzstādot papildu tehnoloģiskās iekārtas, - atbilst, un ja esoša iekārta (vai tās daļa) tiek slēgta vai tiek aizstāta ar jaunu iekārtu.

Jaunajām iekārtām piešķiramo emisijas kvotu apjomu nosaka atkarībā no plānotās ražošanas:

• katlu mājām:

- siltumenerģijas patērētājs,

• koģenerācijas stacijām:

- siltumenerģijas patērētājs un tehniskās iespējas elektroenerģijas ražošanai,

• kondensācijas stacijām:

- elektroenerģijas patērētājs,

• rūpnieciskām ražotnēm:

- produkcijas noieta tirgus.

Metodiku apraksti ir doti 4.1.1.-4.1.7.apakšnodaļās.

4.1.1. Metodika jaunas katlu mājas izbūves gadījumā

Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu katlu māju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu:

, tCO2/gadā

[3]

kur

EQkm - emisijas kvotas jaunajai katlu mājai;

Qkm - prognozētais siltumenerģijas patēriņš, MWh / gadā

 R - emisijas faktors, kas norādīts pēdējā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sagatavotajā ziņojumā par valsts kopējo SEG emisiju ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (turpmāk - valsts ziņojums UNFCCC), t CO2/TJ;

O - oksidācijas faktors, kas norādīts pēdējā valsts ziņojumā UNFCCC;

 η - katlu mājas lietderības koeficients, % (ja nav datu, tad pieņem 95%, ja izmanto dabas gāzi vai dīzeļdegvielu, vai 90%, ja izmanto citus kurināmā veidus);

qsz - siltuma zudumi siltuma tīklos (ārpus katlu mājas), pieņem ne lielāku par 10%.

Prognozēto siltumenerģijas patēriņu nosaka, summējot katra pieslēgtā siltumenerģijas patērētāja ikgadējo patēriņu:

, MWh/gadā,

[3.1]

kur

Qi - katra siltumenerģijas patērētāja (ēkas vai tehnoloģijas) ikgadējais siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā.

Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir ēkas, tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu:

, MWh/gadā,

[3.2.a]

kur

F - ēkas apsildāmā platība, m2;

q - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš standarta klimatiskajos apstākļos, kWh/m2 gadā, kuru nosaka energoauditors. Ja nav pieejams energoauditora slēdziens, pieņem 100 kWh/m2 gadā jaunām ēkām un 150 kWh/m2 gadā esošām ēkām.

Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir tehnoloģisks process (ieskaitot lauksaimniecisko ražošanu: piemēram, siltumnīcas), tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu:

, MWh/gadā,

[3.2.b]

kur

P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā;

b - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz produkcijas vienību, kuru izvērtē tirgus izpētes atskaitē (labākās pieejamās tehnoloģijas līdzīgām ražotnēm Eiropā) un apstiprina energoauditors, MWh/t.

Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu:

, t/gadā,

[3.3]

kur

Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2 · Pmax), t/gadā;

Ppār - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1 · Pmax), t/gadā.

Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma:

, t/gadā,

[3.4]

kur

Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā,

U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h,

τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā.

4.1.2. Metodika koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā

Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu koģenerācijas staciju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu:

, tCO2/gadā,

[4]

kur

Qkoģ - prognozētais siltumenerģijas patēriņš, MWh/ gadā

qsz - siltuma zudumi siltuma tīklos. Ja nav datu, tad pieņem ne lielāku par 10%)

E - saražotās elektroenerģijas daudzums, MWh/gadā

ηkoģ - koģenerācijas stacijas lietderības koeficients, % (ja nav datu, tad pieņem 80%, ja izmanto ogles vai kūdru, vai 85%, ja izmanto dabas gāzi vai dīzeļdegvielu).

Prognozēto siltumenerģijas patēriņu nosaka, summējot katra pieslēgtā siltumenerģijas patērētāja ikgadējo patēriņu:

, MWh/gadā,

[4.1]

kur

Qi - katra siltumenerģijas patērētāja (ēkas, vai tehnoloģijas) ikgadējais siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā.

Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir ēkas, tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu:

, MWh/gadā,

[4.2.a]

kur

F - ēkas apsildāmā platība, m2;

q - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš standarta klimatiskajos apstākļos, kWh/m2 gadā, kuru nosaka energoauditors. Ja nav pieejams energoauditora slēdziens, pieņem 100 kWh/m2 gadā jaunām ēkām un 150 kWh/m2 gadā esošām ēkām.

Gadījumā, ja siltumenerģijas patērētājs ir tehnoloģisks process (ieskaitot lauksaimniecisko ražošanu: piemēram, siltumnīcas), tad ikgadējo siltumenerģijas patēriņu nosaka ar vienādojumu:

, MWh/gadā,

[4.2.b]

kur

P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā;

b - īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz produkcijas vienību, kuru izvērtē tirgus izpētes atskaitē (labākās pieejamās tehnoloģijas līdzīgām ražotnēm Eiropā) un apstiprina energoauditors, MWh/t.

Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu:

, t/gadā,

[4.3]

kur

Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2 · Pmax), t/gadā;

Ppar - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1 · Pmax), t/gadā.

Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma:

, t/gadā,

[4.4]

kur

Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā,

U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h,

τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā.

Prognozēto saražoto elektroenerģijas daudzumu nosaka atkarībā no saražotās siltumenerģijas daudzuma un to apstiprina līgums ar elektroenerģijas pircēju:

, MWh/gadā,

[4.5]

kur

a - saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecība, kas ir atkarīga no koģenerācijas stacijas tehnoloģijas (ņem no iekārtu tehniskās dokumentācijas) un to slēdzienā apstiprina energoauditors.

Jaunajā koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas patēriņu liberalizēta elektroenerģijas tirgus gadījumā nosaka saskaņā ar parakstītiem komerclīgumiem ar patērētājiem, kuri iepirks elektroenerģiju, kas tiks ražota no jaunās koģenerācijas stacijas.

4.1.3. Metodika kondensācijas stacijas izbūves gadījumā

Nepieciešamās emisijas kvotas jaunu kondensācijas staciju izbūves gadījumā aprēķina ar šādu vienādojumu:

, tCO2/gadā

[5]

kur

E - kondensācijas stacijā saražotās elektroenerģijas patēriņš, kuru liberalizēta elektroenerģijas tirgus gadījumā nosaka no parakstītiem komerclīgumiem ar patērētājiem, kuri iepirks elektroenerģiju, kas tiks ražota jaunajā kondensācijas stacijā, MWh/gadā;

ηkd - lietderības koeficients, % (ja nav datu, tad ogļu vai kūdras izmantošanas gadījumā lietderības koeficientu pieņem 40% un dabas gāzes vai dīzeļdegvielas gadījumā - 50%).

4.1.4. Metodika jaunas rūpnieciskās ražotnes izbūves gadījumā

Rūpniecības iekārtām nepieciešamās emisijas kvotas uz produkcijas vienību jaunas rūpniecības iekārtas izbūves gadījumā aprēķina saskaņā ar attiecīgajām metodikām, kuras uzrādītas Komisijas Lēmumā 2004/156/EK. Kopējo emisiju kvotu daudzumu nosaka ar šādu vienādojumu:

, t CO2/gadā,

[6]

kur

P - saražotās produkcijas apjoms, t/gadā;

a - emisijas uz produkcijas vienību, kas aprēķinātas saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2004/156/EK noteikto metodiku, tCO2/t;

B - kurināmā patēriņš gadā, t/gadā vai 1000 m3/gadā (atkarībā no kurināmā veida);

- zemākais sadegšanas siltuma faktors, kas norādīts pēdējā valsts ziņojumā UNFCCC, TJ/1000m3 vai TJ/t.

Prognozētais produkcijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz ar pircēju noslēgtajiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti. To nosaka ar vienādojumu:

, t/gadā,

[6.1]

kur

Pnosl - produkcijas apjoms, par kuru ar pircējiem ir noslēgti piegādes līgumi. Ja nav datu, tad pieņem 20% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,2 · Pmax), t/gadā;

Ppar - produkcijas apjoms, par kuru nav noslēgti piegādes līgumi, pieņem 10% apmērā no maksimālā ražošanas apjoma (0,1 · Pmax), t/gadā.

Prognozētais maksimālais produkcijas apjoms tiek noteikts atkarībā no iekārtas jaudas un darbības ilguma:

, t/gadā,

[6.2]

kur

Pmax - maksimālais saražotās produkcijas apjoms, t/gadā,

U - tehnoloģisko iekārtu uzstādītā jauda, t/h,

τ - tehnoloģisko iekārtu darba stundu skaits gadā, h/gadā.

4.1.5. Metodika iekārtām, kas Plāna izstrādes laikā neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētiem ražošanas jaudas nosacījumiem, bet 2008.-2012.gadā - atbilst

Iekārtām, kuras Plāna izstrādes laikā neatbilst pēc jaudas nosacījumiem likuma "Par piesārņojumu" nosacījumiem un tām Plānā nav atvēlētas emisijas kvotas, bet kas laika periodā līdz 2012.gada 31.decembrim palielina uzstādīto jaudu līdz tādam līmenim, ka iekārtai dalība ES ETS ir obligāta, emisijas kvotas aprēķina, piemērojot šādus principus:

1. emisijas kvotas esošajām iekārtas jaudām un ražošanas apjomiem tiek aprēķinātas, izmantojot 2.vienādojumu un 3.nodaļā aprakstītos principus atkarībā no nozares, pie kuras ir pieskaitāma attiecīgā iekārta;

2. emisijas kvotas jaunajām iekārtas jaudām tiek aprēķinātas, izmantojot 4.nodaļā aprakstītos emisijas kvotu piešķiršanas principus atkarībā no nozares, pie kuras attiecīgā iekārta ir pieskaitāma.

4.1.6. Esošas iekārtas aizstāšana ar jaunu iekārtu

Šajā nodaļā aprakstīto aprēķinu metodiku piemēro gadījumā, ja esošu ES ETS iesaistītu iekārtu vai tās daļu (tehnoloģisku vienību) (turpmāk - aizstātā iekārta) aizstāj19 jauna iekārta, kura ir obligātais ES ETS dalībnieks.

Piešķirot emisijas kvotas jaunajai iekārtai, ievēro šādus pamatprincipus:

1. emisijas kvotas nepiešķir par to produkcijas (siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu, kurš piešķirts un pārskaitīts uz aizstātās iekārtas operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā;

2. gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizstāšanu nav paredzēts palielināt produkcijas ražošanas apjomu, piešķir emisijas kvotu daudzumu, kas vienāds ar aizstātajai iekārtai nepiešķirto emisijas kvotu daudzumu20;

3. papildus 2.pamatprincipam noteiktajam emisijas kvotu apjomam emisijas kvotas piešķir par produkcijas apjomu, kas pamatojams ar jauniem produkcijas ražošanas apjoma pieaugumiem (jauna apkurināmā platība, jauni elektroenerģijas, karstā ūdens vai tvaika patērētāji, produkcijas noieta tirgus paplašināšanās), kuru esamību pierāda noslēgtie piegādes līgumi un produkcijas noieta tirgus izpēte.

4.1.6.1. Katlu māja → katlu māja

Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķir, ievērojot 4.1.6.apakšnodaļā minētos pamatprincipus.

Gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizvietošanu plānots arī siltumenerģijas patēriņa pieaugums (jauna apkurināmā platība, jauni karstā ūdens vai tvaika patērētāji), tad emisijas kvotas siltumenerģijas patēriņa pieauguma daļai aprēķina saskaņā ar 4.1.1.apakšnodaļā aprakstīto metodiku.

4.1.6.2. Katlu māja → koģenerācijas iekārta

Gadījumā, ja jauna koģenerācijas iekārta aizvieto esošo katlu mājas iekārtu, pārņemot esošās iekārtas siltumenerģijas patērētājus un to enerģijas patēriņš nepieaug (piemēram, tiek uzbūvēta jauna koģenerācijas iekārta katlu mājā, kura apkalpo esošās katlu mājas siltumenerģijas patērētājus), jaunajai iekārtai piešķiramo emisiju kvotu daudzums tiek aprēķināts, balstoties uz principu, ka emisiju kvotas tiek piešķirtas tikai elektroenerģijas ražošanai, ņemot vērā elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecību saskaņā ar jaunās iekārtas tehnisko dokumentāciju:

, tCO2/gadā,

[7]

kur

Qkm jauni - jauno siltumenerģijas gala lietotāju siltumenerģijas patēriņu nosaka saskaņā ar 4.1.1.apakšnodaļā aprakstīto metodiku (skat. vienādojumus 3.1., 3.2a. 3.2b, 3.3. un 3.4.).

Gadījumā, ja līdz ar iekārtas aizvietošanu plānots arī siltumenerģijas patēriņa pieaugums, kas saistīts ar jauniem patērētājiem (jauna apkurināmā platība, jauni karstā ūdens vai tvaika patērētāji), tad paredzamais pieaugums pamatojams ar noslēgtiem papildu līgumiem. Šajā gadījumā emisijas kvotu aprēķinam arī izmantojama 7.formula.

4.1.6.3. Koģenerācijas iekārta → koģenerācijas iekārta

Gadījumā, ja jauna koģenerācijas iekārta aizvieto esošu koģenerācijas iekārtu, pārņemot esošās iekārtas siltumenerģijas patērētājus (piemēram, tiek uzbūvēta jauna koģenerācijas stacija, kura apkalpo esošās koģenerācijas stacijas siltumenerģijas patērētājus), jaunajai iekārtai piešķiramo emisiju kvotu daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

, tCO2/gadā,

[8]

kur

Qkoģ j - ikgadējā siltumenerģijas ražošana jaunas koģenerācijas stacijas izbūves gadījumā, MWh/gadā (saskaņā ar 4.1.2.apakšnodaļā aprakstīto metodiku);

Qkatli j - ikgadējā siltumenerģijas ražošana esošajā iekārtā, MWh/gadā;

ajaun - saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecība, kas ir atkarīga no koģenerācijas stacijas tehnoloģijas (atbilstoši iekārtas tehniskai dokumentācijai);

Qkoģ es - esošas koģenerācijas stacijas ikgadēja siltumenerģijas ražošana, MWh/gadā;

Qkatli es - ikgadēja siltumenerģijas ražošana katlos, MWh/gadā;

aes - saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas attiecība, kas ir atkarīga no koģenerācijas stacijas tehnoloģijas (atbilstoši iekārtas tehniskai dokumentācijai).

Emisijas kvotas esošu koģenerācijas iekārtu aizstāšanas gadījumos piešķir tikai gadījumos, kad tiek pierādīts vēsturiskais siltumenerģijas gala lietotāju siltumenerģijas patēriņš, kurš nepārklājas ar citu ES ETS siltumapgādes sistēmai pieslēgtu iekārtu. Ja siltumapgādes sistēmā darbojas vairākas ES ETS iekārtas, kurām ir piešķirtas emisijas kvotas, esošās koģenerācijas iekārtas emisijas kvotas tiek aprēķinātas pēc pārpalikuma principa (starpība starp kopējo esošo sistēmas siltumenerģijas patēriņu (saskaita esošajiem siltuma tīkliem pieslēgtos siltumenerģijas patērētājus) un kopējo energoavotos (sistēmai pieslēgtajos) saražoto siltumenerģiju saskaņā ar pēdējā gada verificētajiem datiem). Jaunajā koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas patēriņu liberalizēta elektroenerģijas tirgus gadījumā nosaka saskaņā ar parakstītiem komerclīgumiem ar patērētājiem, kuri iepirks elektroenerģiju, kas tiks ražota papildus esošajiem apjomiem (skat. 4.1.2. apakšnodaļu).

4.1.6.4. Rūpnieciskās iekārtas

Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķir, ievērojot 4.1.6.apakšnodaļā minētos pamatprincipus.

Gadījumā, ja līdz ar rūpnieciskas iekārtas aizvietošanu plānots arī produkcijas noieta tirgus pieaugums, tad produkcijas noieta tirgus pieauguma daļai emisijas kvotas aprēķina saskaņā ar 4.1.4.apakšnodaļā aprakstīto metodiku un balstoties uz ar pircējiem noslēgtiem līgumiem un produkcijas noieta tirgus izpēti.

4.1.7. Iekārtas slēgšana un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas anulēšana

Ja tiek izbeigta iekārtas daļas darbība, operatora pienākums Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība" 2.punktu ir informēt Valsts vides dienesta Reģionālo vides pārvaldi par izmaiņām vismaz 60 dienas pirms darbības izmaiņām esošajā piesārņojošajā darbībā. Ja tiek pilnībā pārtraukta iekārtas darbība, operatora pienākums saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 30.panta ceturto daļu ir ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības pārtraukšanas iesniegt Valsts vides dienesta Reģionālajai vides pārvaldei attiecīgu iesniegumu.

Reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, veic attiecīgus grozījumus iekārtai izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā (iekārtas daļas darbības slēgšanas gadījumā) vai atceļ to (iekārtas pilnīgas darbības pārtraukšanas gadījumā vai gadījumā, ja iekārta vairs neveic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības un iekārtas operators nevēlas turpināt šīs iekārtas dalību ES ETS brīvprātīgi).

Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 pantu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu nepiešķiršanu operatoram, kuram anulēta vai atcelta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Šādos gadījumos nepiešķirtais emisijas kvotu daudzums tiek pieskaitīts emisijas kvotu rezervei jaunām iekārtām. Ja slēgto iekārtu vai iekārtas slēgto daļu aizstāj jauna iekārta, emisijas kvotas tai tiek aprēķinātas saskaņā ar 4.1.6.apakšnodaļā noteikto metodiku.

4.2. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 2008.-2012.gada periodam operatoriem ir jāsaņem atbilstoši likumā "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība" noteiktajai kārtībai. Saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem, emisijas kvotas tiek piešķirtas tikai tiem operatoriem, kuri saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas.

5. Sabiedriskā apspriešana

Ar Ministru kabineta 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.608 apstiprinātā emisijas kvotu sadales plāna sabiedriskā apspriešana notika no 2006.gada 11.aprīļa līdz 10.maijam, tai skaitā publiskās apspriešanas pasākums notika 2006.gada 28.aprīlī Vides ministrijas telpās. Tajā piedalījās 42 dalībnieki, to skaitā - iekārtu operatori, Valsts Vides dienesta reģionālo vides pārvalžu, dažādu valstisko un nevalstisko organizāciju, kā arī verificētāju un konsultatīvo firmu pārstāvji. Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemtas arī vairākas vēstules. Galvenie komentāri no komercsabiedrību un profesionālo asociāciju puses saistījās ar bažām par nepietiekami piešķirtu emisijas kvotu daudzumu. Tika uzdoti jautājumi arī par emisijas kvotu rezerves jaunām iekārtām aprēķinu un pieteikšanās kārtību, par kurināmā nomaiņu no biomasas uz fosilo, par Plānā izmantotajiem emisijas faktoriem, par līmeņatzīmju metodikas izmantošanu, kā arī par emisiju samazināšanas potenciāla piemērošanu. Ņemot vērā gan publiskās apspriešanas pasākuma laikā izteiktos komentārus, gan individuālās sarunas ar komercsabiedrībām un komercsabiedrību un profesionālo asociāciju nosūtītās vēstules, tika veikti dokumenta precizējumi un papildinājumi pirms tā iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā. Apstiprinātais dokuments tika iesniegt izskatīšanai Eiropas Komisijā 2006.gada 16.augustā.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumā norādītās Latvijas 16.augustā iesniegtā emisijas kvotu sadales plāna neatbilstības, Vides ministrija, konsultējoties ar Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvjiem, sagatavoja jaunu Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.

Plāna projekts, kas sagatavots pēc Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmuma saņemšanas, tika nodots sabiedriskai apspriešanai no 2006.gada 18.decembra līdz 22.decembrim, izsludinot arī sabiedriskās apspriešanas sanāksmi 2006.gada 21.decembrī Vides ministrijas telpās. Informācija par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu 2006.gada 11.decembrī tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā internetā un nosūtīta ES ETS iesaistītajiem operatoriem, ieinteresētajām profesionālām asociācijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.

Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemtas vairākas (17) vēstules. Komersanti norādīja uz nepieciešamību palielināt piešķiramo emisijas kvotu apjomu, argumentējot to ar nepieciešamību komercsabiedrībai attīstīties, ražotās produkcijas pieprasījuma pieaugumu, agrāk veiktajiem emisiju samazināšanas pasākumiem un iekārtu lielo energoefektivitāti. Citi operatori norādīja uz nepieciešamību visām nozarēm piemērot vienotus bāzes gadus, nepieciešamību izvēlēties nozarei citu bāzes gadu (vairākkārt tika ierosināts izmantot 2005.gadu kā vienīgo bāzes gadu), pārskatīt nevienmērīgo izaugsmes faktora sadalījumu starp nozaru grupām un nepiemērot vai pārskatīt oglekļa intensitātes samazinājuma faktora piemērošanu energoapgādes iekārtu grupai. Papildus tam, tika izteikts priekšlikums palielināt maksimālo emisijas samazināšanas vienību un sertificēto emisijas samazināšanas vienību daudzumu, ko operatori drīkst izmantot ES ETS ietvaros, līdz 10% līdzšinējo 5% vietā. Tika izteiktas šaubas par Eiropas Komisijas noteiktās emisijas kvotu aprēķina metodikas piemērotību Latvijas emisijas kvotu apjoma aprēķinā, īpaši apšaubot oglekļa intensitātes faktora vērtības (-23,31663%) pareizību.

2006.gada 21.decembrī publiskajā apspriešanā piedalījās 60 dalībnieki - komersanti, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sanāksmes laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar sagatavotajiem grozījumiem, prezentējot aprēķinu metodiku, galvenos pamatprincipus emisijas kvotu sadalē un laika grafiku Plāna projekta sagatavošanā un iesniegšanā Eiropas Komisijā. Dalībnieki tika aicināti sniegt konstruktīvus komentārus par emisijas kvotu sadales metodiku valsts un nozaru, ne iekārtu līmenī.

Apspriešanas laikā energoapgādes komersanti, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji norādīja, ka energoapgādes iekārtu grupai nepieciešams palielināt izaugsmes faktoru un samazināt oglekļa intensitātes samazinājuma faktoru. Citi sanāksmes dalībnieki norādīja, ka uz jauno iekārtu rēķina tiek samazināts piešķiramais emisijas kvotu apjoms esošām iekārtām, un ierosināja pārdalīt jaunajām iekārtām paredzēto emisijas kvotu apjomu starp esošām iekārtām, tomēr šim priekšlikumam nebija liels publikas atbalsts. Tika izteikti pārmetumi par Eiropas Komisijas izstrādāto metodiku emisijas kvotu daudzuma aprēķināšanā, norādot, ka tā neatspoguļo Latvijas saistību izpildi Kioto protokola ietvaros.

Komersanti arī norādīja uz potenciāliem konkurences kropļojumiem starp komersantiem, kuri ir iesaistīti ES ETS un būs spiesti pirkt trūkstošo emisijas kvotu daudzumu, un komersantiem, kuri nav sistēmas dalībnieki un maksās nelielo CO2 nodokli (0,30 Ls par tonnu CO2). Dalībnieki izteica pieņēmumu, ka emisijas kvotu pirkšana atstās lielu ietekmi uz siltumenerģijas tarifu, tomēr tipiska piemēra analīze parādīja, ka ietekme uz tarifu nebūs lielāka par 5%. Tika norādīts, ka 2005. un 2006.gadā darbību uzsākušām iekārtām nav korekti piemērot tik pat lielu oglekļa intensitātes samazinājuma faktora vērtību kā pārējām iekārtām šajā nozarē.

Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktos komentārus un priekšlikumus, Plāna projektā tika izdarīti vairāki grozījumi. Galvenie no tiem saistīti ar valsts kopējā emisijas kvotu skaita aprēķinā izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma faktora korekciju un no tā izrietošajām izaugsmes faktoru un oglekļa intensitātes samazinājuma faktoru vērtību korekcijām nozaru līmenī. Ņemts vērā arī sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtais priekšlikums paaugstināt maksimāli atļauto Kioto protokola projektu mehānismu radīto vienību izmantošanas apjomu līdz 10%.

Attiecībā uz nākotnē paredzamo sabiedrības iesaistīšanu Plāna grozījumu vai papildinājumu apspriešanā, arī turpmāk sabiedrība tiks informēta par paredzamajiem grozījumiem Plānā, publiskojot informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā internetā. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks nodrošināta sabiedrības viedokļa uzklausīšana par paredzamajiem grozījumiem. Grozījumi tiks publiskoti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Vides ministrijas mājas lapā internetā, normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un citos saziņas līdzekļos.

6. Iekārtu saraksts

Informācija par emisijas kvotu sadali iekārtām, kuras iesaistītas ES ETS, apkopota 4.tabulā.

4.tabula

Emisijas kvotu sadalījums iekārtām

Nr.p.k.

Operators

Iekārta

Adrese

Ražošanas veids

Dalības veids21

Gada vidējās emisijas bāzes periodā22

Emisijas kvotas (skaits)

2008

2009

2010

2011

2012

KOPĀ

1

SIA "Aizkraukles siltums"

Katlu māja Rūpniecības iela 2

Rūpniecības iela 2, Aizkraukle, LV-5101

Siltumenerģijas ražošana

O

10 564C

10 738

10 738

10 738

10 738

10 738

53 690

2

SIA "AKD Logistik"

AKD Logistik

Daugavgrīvas iela 77, Rīga, LV-1007

Stikla taras ražošana

O

21 431C

11 406

11 406

0

0

0

22 81223

3

A/S "Balticovo"

Katlu māja

Iecava, Bauskas rajons, LV-3913

Pārtikas olu un olu produktu ražošana

O

6 519D

8 670

8 670

8 670

8 670

8 670

43 350

4

A/S "BLB Baltijas Termināls"

Katlu māja

Ezera iela 22, Rīga, LV-1034

Naftas un ķīmisko produktu pārkraušana

O

9 605D

12 775

12 775

12 775

12 775

12 775

63 875

5

SIA "Bolderāja"

Katlu māja

Guberņciema iela 7, Rīga LV-1016

Kokskaidu plātņu ražošana

O

14 887D

18 385

18 385

18 385

18 385

18 385

91 925

6

SIA "Brocēnu keramika"

Brocēnu keramika

"Strīķi", Brocēnu lauku teritorija, Saldus rajons, LV-3581

Keramikas flīžu ražošana

O

1 849A

2 108

2 108

2 108

2 108

2 108

10 540

7

SIA "CEMEX"

Brocēni

Liepnieku ielā 15, Brocēnos, Saldus rajonā, LV-3851

Portlandcementa ražošana

O

309 190C

340 947

340 947

0

0

0

681 89424

8

SIA "Ceplis"

Ceplis

"Ķieģeļceplis", Lielauces pagasts, Dobeles rajons, LV - 3723

Ķieģeļu ražošana

O

1 254D

2 680

2 680

2 680

2 680

2 680

13 400

9

A/S "Cesvaines piens"

Katlu māja

Rūpniecības iela 1, Cesvaine, LV-4871

Piena pārstrāde, pārtikas produktu ražošana

B

3 356B

4 463

4 463

4 463

4 463

4 463

22 315

10

SIA "Cēsu būvnieks"

Koģenerācija

Rūpniecības iela 13, Cēsis, LV-4101

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

15 098C

15 347

15 347

15 347

15 347

15 347

76 735

11

DP AS "Daugavpils siltumtīkli"

Katlu māja SC1

18 Novembra iela 2, Daugavpils, LV-5403

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

55 098C

56 007

56 007

56 007

56 007

56 007

280 035

12

DP AS "Daugavpils siltumtīkli"

Katlu māja SC2

Silikātu iela 8, Daugavpils, LV-5420

Siltumenerģijas ražošana

O

25 805C

26 231

26 231

26 231

26 231

26 231

131 155

13

DP AS "Daugavpils siltumtīkli"

Katlu māja SC3

Mendeļejeva iela 13a, Daugavpils, LV-5410

Siltumenerģijas ražošana

O

75 855C

77 107

77 107

77 107

77 107

77 107

385 535

14

SIA "Dobeles enerģija"

Katlu māja Spodrības ielā 4a

Spodrības iela 4a, Dobele, LV-3701

Siltumenerģijas ražošana

O

11 206C

11 391

11 391

11 391

11 391

11 391

56 955

15

A/S "Grīziņkalns"

Stikla ražošanas krāsns

Narvas iela 2, Rīga, LV-1009

Stikla izstrādājumu ražošana

O

7 439C

10 601

10 601

10 601

10 601

10 601

53 005

16

SIA "Jaunpagasts Plus"

Katlu māja

Baldones iela 2, Iecava, Bauskas raj., LV-3913

Spirta ražošana

B

7 033C

3 326

3 326

0

0

0

6 65225

17

SIA "Jaunpagasts Plus"

Katlu māja

Spirta rūpnīca, Virbu pagasts, Talsu raj., LV-3292

Spirta ražošana

B

8 399C

15 958

15 958

15 958

15 958

15 958

79 790

18

SIA "Jeld Wen Latvija"

Kokšķiedras plākšņu rūpnīca

Upes, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles novads, LV-5102

Kokšķiedras plākšņu ražošana

O

7 075E

8 738

8 738

8 738

8 738

8 738

43 690

19

A/S "Jelgavas cukurfabrika"

Katlu māja Cukura iela 22

Cukura iela 22, Jelgava, LV-3002

Cukura ražošana

O

41 324B

12 381

0

0

0

0

12 38126

20

SIA "Jelgavas koģenerācija"

Katlu māja Ganību 71

Ganību iela 71, Jelgava, LV-3001

Siltumenerģijas ražošana

O

28 833C

29 309

29 309

29 309

29 309

29 309

146 545

21

SIA "Jelgavas koģenerācija"

Katlu māja Rūpniecības ielā 73

Rūpniecības iela 73, Jelgava, LV-3001

Siltumenerģijas ražošana

O

11 354C

11 541

11 541

11 541

11 541

11 541

57 705

22

SIA "Jēkabpils siltums"

Katlu māja

Tvaika iela 4, Jēkabpils, LV-5201

Siltumenerģijas ražošana

O

7 541C

7 665

7 665

7 665

7 665

7 665

38 325

23

SIA "Jūrmalas siltums"

Katlu māja Aizputes 1a

Aizputes iela 1d, Jūrmala, Latvija, LV-2016

Siltumenerģijas ražošana

B

3 102C

3 153

3 153

3 153

3 153

3 153

15 765

24

SIA "Jūrmalas siltums"

Katlu māja "Dubulti"

Slokas ielā 47a, Jūrmala, LV-2015

Siltumenerģijas ražošana

O

9 317C

9 471

9 471

9 471

9 471

9 471

47 355

25

SIA "Jūrmalas siltums"

Katlu māja "Kauguri"

Lībiešu ielā 9, Jūrmala, LV-2016

Siltumenerģijas ražošana

O

29 676C

30 166

30 166

30 166

30 166

30 166

150 830

26

SIA "Jūrmalas siltums"

Katlu māja Konkordijas ielā

Konkordijas iela, Jūrmala, Latvija, LV-2016

Siltumenerģijas ražošana

B

2 002C

2 035

2 035

2 035

2 035

2 035

10 175

27

SIA "Kalnciema ķieģelis"

Kalnciema ķieģelis

Jelgavas ielā 17, Kalnciema pils., Jelgavas raj., LV-3016

Apdedzināto ķieģeļu ražošana

O

6 207D

11 514

0

0

0

0

11 51427

28

SIA "Kalnciema ķieģelis"

Āne

Celtnieku iela 12, Jelgavas rajons, Cenu pagasts, Ozolnieku novads, LV-3043

Māla ķieģeļu ražošana

O

4 273D

9 134

9 134

9 134

9 134

9 134

45 670

29

SIA "KP Tehnoloģijas"

Katlu māja

Rīgas iela 98, Ogre LV-5001

Dzijas un trikotāžas izstrādājumu ražošana

O

11 269A*

12 847

12 847

12 847

12 847

12 847

64 235

30

SIA "Krāslavas nami"

Koģenerācijas stacija

Latgales ielā 14, Krāslava, LV-5601

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

2 045C

2 079

2 079

2 079

2 079

2 079

10 395

31

SIA "Latelektro Gulbene"

Katlu māja

Miera iela 17, Gulbene, LV-4401

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

B

30 320C

0

0

0

0

0

028

32

SIA "Latgales enerģija"

TEC

Atbrīvošanas aleja 155a, Rēzekne, LV-4600

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

24 084C

11 873

0

0

0

0

11 87329

33

SIA "Latgales enerģija"

Katlu māja Meža ielā 1

Meža iela 1, Rēzekne, LV-4600

Siltumenerģijas ražošana

B

3 331C

2 100

0

0

0

0

2 10028

34

SIA "Latgales enerģija"

Katlu māja

N.Rancāna iela 5, Rēzekne, LV-4600

Siltumenerģijas ražošana

O

39 094C

20 127

0

0

0

0

20 12728

35

A/S "Latvenergo"

TEC 1

Viskaļu iela 16, Rīga, LV-1025

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

437 562E*

444 782

444 782

444 782

444 782

444 782

2 223 910

36

A/S "Latvenergo"

TEC 2

P/n Acone, Salaspils novads, Rīgas rajons, LV-2119

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

723 962C

735 907

735 907

735 907

735 907

735 907

3 679 535

37

A/S "Latvijas Finieris"

Rūpnīca "Furnieris"

Bauskas iela 59, Rīga, LV-1004

Bērza saplākšņu ražošana

O

10 822D

13 365

13 365

13 365

13 365

13 365

66 825

38

A/S "Latvijas Finieris"

Rūpnīca "Lignums"

Platā iela 32, Rīga, LV-1016

Bērza saplākšņu ražošana

O

10 584D

13 071

13 071

13 071

13 071

13 071

65 355

39

A/S "Lauma"

Katlu māja

Ziemeļu ielā 19, Liepājā, LV-3417

Tekstilmateriālu ražošana

O

14 852A

16 931

16 931

16 931

16 931

16 931

84 655

40

SIA "Liepājas enerģija"

TEC

Kaiju ielā 33, Liepājā, LV-3401

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

101 602C

103 278

103 278

103 278

103 278

103 278

516 390

41

SIA "Liepājas enerģija"

Katlu māja

Tukuma ielā 2, Liepājā, LV-3416

Siltumenerģijas ražošana

O

7 619C

7 745

7 745

7 745

7 745

7 745

38 725

42

A/S "Liepājas metalurgs"

Liepājas metalurgs

Brīvības ielā 93, Brīvības ielā 94, Brīvības iela 94a, Liepāja, LV-3401

Tērauda un velmējumu ražošana

O

365 433D

399 236

399 236

399 236

399 236

399 236

1 996 180

43

A/S "Ligija teks"

Koģenerācija

Šampētera 1, Rīga, LV-1046

Tekstila izstrādājumi

O

17 259A/E*

19 675

19 675

19 675

19 675

19 675

98 375

44

SIA "Līvānu ķieģelis"

Līvānu ķieģelis

Iesalnieki, Jersikas pagasts, Preiļu rajons, LV-5316

Celtniecības materiālu ražošana

O

5 329D

11 391

11 391

11 391

11 391

11 391

56 955

45

Līvānu novada pašvaldības SIA "Līvānu siltums"

Katlu māja

Iesalnieki, Jersikas pagasts, Preiļu rajons, LV-5316

Siltumenerģijas ražošana

O

2 806C

2 852

2 852

2 852

2 852

2 852

14 260

46

SIA "Līvbērzes enerģija"

Katlu māja, koģenerācijas iekārta

Jelgavas iela 2c, Līvbērzes pag., Jelgavas raj., LV-3014

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

68E

492

0

0

0

0

49230

47

SIA "Lodes ķieģelis"

Lode

Lodes iela 1, Liepas pagasts, Cēsu rajons, LV-4128

Keramikas būvniecības materiālu ražošana

O

16 323D

34 890

34 890

34 890

34 890

34 890

174 450

48

SIA "Ludzas Bio-Enerģija"

Katlu māja Rūpniecības 2b

Rūpniecības iela 2b, Ludza, LV-5701

Siltumenerģijas ražošana

B

386C

100

100

100

0

0

30031

49

Ogres novada PA "Mālkalne"

Katlu māja Upes prospekts 19

Upes prospekts 19, Ogre, LV-5003

Siltumenerģijas ražošana

O

18 325C

18 627

18 627

18 627

18 627

18 627

93 135

50

SIA "Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars""

Katlu māja

Rūpnīcu iela 3, Olaine, Rīgas rajons, LV-2114

Ķīmisko vielu un produktu, laku un krāsu ražošana

B

2 589A

3 197

3 197

3 197

3 197

3 197

15 985

51

AS "Olaines ūdens un siltums"

Katlu māja Kūdras ielā 27

Kūdras 27, Olaine, Rīgas rajons, LV-2114

Siltumenerģijas ražošana

O

15 995C

16 259

16 259

16 259

16 259

16 259

81 295

52

SIA "Papīrfabrika Līgatne"

Papīrfabrika Līgatne

Pilsoņu iela 1, Līgatne, LV-4110

Papīra ražošana

O

6 090D

11 571

11 571

11 571

11 571

11 571

57 855

53

PP SIA "Pārventas siltums"

Koģenerācija Talsu iela 84

Talsu ielā 84, Ventspils, LV-3602

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

45 496C

46 247

46 247

46 247

46 247

46 247

231 235

54

A/S "Preiļu siers"

Katlu māja

Daugavpils iela 75, Preiļi, LV-5301

Piena pārstrāde

B

8 161B

10 854

10 854

10 854

10 854

10 854

54 270

55

A/S "Putnu fabrika "Ķekava""

Katlu māja

Rīgas raj., Ķekavas pag., LV-2123

Lauksaimnieciskā ražošana

O

14 555D

19 358

19 358

19 358

19 358

19 358

96 790

56

SIA "Rigens"

Koģenerācijas iekārta

Dzintaru iela 60, Rīga, LV-1016

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

B

4 226C

4 818

4 818

4 818

4 818

4 818

24 090

57

A/S "Rīgas kuģu būvētava"

Katlu māja

Gāles iela 2, Rīga, LV-1015

Kuģu būve un remonts

O

6 149A

7 594

7 594

7 594

7 594

7 594

37 970

58

SIA "Rīgas laku un krāsu rūpnīca"

Katlu māja

Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga, LV-1007

Laku un krāsu ražošana

B

2 085A

2 575

2 575

2 575

2 575

2 575

12 875

59

A/S "Rīgas siltums"

Koģenerācija "Daugavgrīva"

Lēpju iela 4, Rīga, LV-1016

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

5 583C

5 675

5 675

5 675

5 675

5 675

28 375

60

A/S "Rīgas siltums"

Katlu māja Gobas ielā 33a

Gobas iela 33a, Rīga, LV-1016

Siltumenerģijas ražošana

O

8 606C

8 748

8 748

8 748

8 748

8 748

43 740

61

A/S "Rīgas siltums"

Siltumcentrāle "Imanta"

Kurzemes prosp.17, Rīga, LV 1067

Siltumenerģijas ražošana

O

243 892C/E *

247 916

247 916

247 916

247 916

247 916

1 239 580

62

A/S "Rīgas siltums"

Siltumcentrāle "Vecmīlgrāvis"

Atlantijas iela 51, Rīga, LV-1015

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana

O

27 772C

28 230

28 230

28 230

28 230

28 230

141 150

63

A/S "Rīgas siltums"

Siltumcentrāle Imanta, iecirknis "Zasulauks"

Kandavas ielā 16, Rīga, LV-1083

Siltumenerģijas ražošana

O

21 568C

21 924

21 924

21 924

21 924

21 924

109 620

64

A/S "Rīgas siltums"

Siltumcentrāle "Ziepniekkalns"

Tīraines iela 5a, Rīga, LV-1058

Siltumenerģijas ražošana

O

35 325C

35 908

35 908

35 908

35 908

35 908

179 540

65

SIA "Sabiedrība Mārupe"

Katlu māja

Mazcenu aleja 41, Jaunmārupe, Mārupes pagasts, Rīgas rajons, LV-2166

Dārzeņkopība

O

16 327D

21 715

21 715

21 715

21 715

21 715

108 575

66

SIA "Salaspils siltums"

Katlu māja Miera 31A

Miera 31, Salaspils, Rīgas rajons, LV-2169

Siltumenerģijas ražošana

O

20 602C

20 942

20 942

20 942

20 942

20 942

104 710

67

SIA "Saulkalne S"

Saulkalne S

Saulkalne, Salaspils lauku teritorija, Rīgas rajons, LV-2117

Dolomīta pārstrāde

O

6 312A

7 196

7 196

7 196

7 196

7 196

35 980

68

SIA "Talsu Bio-enerģija"

Katlu māja

Pumpura iela 12, Talsi, LV-3200

Siltumenerģijas ražošana

O

398C

405

405

405

405

405

2 025

69

SIA "Tukuma siltums"

Katlu māja

Kurzemes iela 140, Tukums, LV-3010

Siltumenerģijas ražošana

O

3 418C

3 474

3 474

3 474

3 474

3 474

17 370

70

A/S "Valmieras piens"

Katlu māja

Rīgas iela 93, Valmiera, LV-4201

Piena produktu ražošana

O

10 128B

13 470

13 470

13 470

13 470

13 470

67 350

71

SIA "Valmieras siltums"

Katlu māja Dzelzceļa ielā 7

Dzelzceļa iela 7, Valmiera, LV-4201

Siltumenerģijas ražošana

O

10 573C

10 747

10 747

10 747

10 747

10 747

53 735

72

SIA "Valmieras siltums"

Katlu māja Rīgas ielā 27a

Rīgas iela 27a, Valmiera, LV-4201

Siltumenerģijas ražošana

O

12 993C

13 207

13 207

13 207

13 207

13 207

66 035

73

A/S "Valmieras stikla šķiedra"

Valmieras stikla šķiedra

Cempu iela 13, Valmiera, LV-4200

Stikla šķiedras ražošana

O

31 036A

38 329

38 329

38 329

38 329

38 329

191 645

74

A/S "Ventbunkers"

Katlu māja

Dzintaru iela 90, Ventspils, LV-3602

Naftas produktu pārkraušana

O

24 092D

32 042

32 042

32 042

32 042

32 042

160 210

75

PP SIA "Ventspils siltums"

Katlu māja Brīvības ielā 38

Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3600

Siltumenerģijas ražošana

O

39 090C

39 735

39 735

39 735

39 735

39 735

198 675

76

SIA "Wesemann - Sigulda"

Katlu māja Pulkv. Brieža 109

Pulkv. Brieža 109, Sigulda, LV-2150

Siltumenerģijas ražošana

O

1 587C

1 613

1 613

1 613

1 613

1 613

8 065

 


1 Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. 2006.gada pārskats par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti Latvijā
2 Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. 2006.gada pārskats par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti Latvijā
3 Avots: ES ETS iesaistīto iekārtu operatoru sniegtā informācija
4 Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam, 2005
5 Šeit un turpmāk ar terminu "jaunā iekārta" tiek apzīmēta iekārta, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc emisijas kvotu sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai, t.i. pēc 2006.gada 16.augusta, un kas nav iekļauta emisijas kvotu sadales plānā, kā arī iekārta, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas grozījumiem, kas apstiprināti pēc šī datuma, plānota lielāka SEG emisija
6 avots: "Economic Forecasts Autumn 2006", European Economy, Nr.5/2006, EK Oficiālo publikāciju birojs, ISSN 0370-0991; http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2006/ee506en.pdf
7 Šeit un turpmāk ar terminu "rūpniecības iekārtas" tiek apzīmētas iekārtas, kuras veic piesārņojošās darbības kādā no 1.2. punktā minētajām darbībām, izņemot enerģētikā
8 Skat. Komisijas 2005.gada 22.decembra paziņojuma "Turpmākās vadlīnijas attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008. līdz 2012.gadam" (COM(2005) 703 final) 36.rindkopu.
9 Šeit un turpmāk ar terminu "pārējās sadedzināšanas iekārtas" tiek apzīmētas sadedzināšanas iekārtas, kas saražoto siltumenerģiju izmanto tikai produkcijas ražošanas vajadzībām
10 Kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija 2002.-2012.gadam, 2002
11 Plašāka informācija par projektu pieejama Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam, 2005
12 Koncepcija par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.249)
13 Plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā uzņēmumi vairākkārtīgi ierosināja izmantot 2005.gada verificētos emisiju datus par bāzi emisijas kvotu apjoma noteikšanai iekārtu līmenī (skat. 5.nodaļu), tomēr ievērojot EK 2005.gada 22.decembra paziņojuma "Turpmākās vadlīnijas attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008. līdz 2012.gadam" (COM(2005) 703 final) 3.7.nodaļā minētos norādījumus, 2005.gada dati nozaru un iekārtu līmenī izmantoti tikai agregētā veidā vairāku gadu bāzes perioda vidējo emisiju aprēķināšanai, izņemot 3.1.apakšnodaļā minētos izņēmumus.
14 Atsaucoties uz Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra Lēmumu, 2010.gads ir reprezentatīvs vidējais rādītājs attiecīgajam piecu gadu periodam no 2008. līdz 2012. gadam, jo 2010. gads ir šā perioda vidusposms
15 "Economic Forecasts Autumn 2006" pētījumā Latvijas kopējā izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50%
16 Šajā nodaļā ar terminu "Komisijas Lēmums 2004/156/EK" saprotams Komisijas lēmums, kas izdots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 14.panta prasībām
17 Šeit un turpmāk ar terminu "energoauditors" tiek apzīmēta persona, kura ieguvusi energoauditora sertifikātu vai, ja Latvijā nav šādu personu, apmācīta energoauditu veikšanai
18 Šeit un turpmāk ar terminu "neatkarīgs eksperts" tiek apzīmēta persona, kurai ir augstākā inženiertehniskā izglītība un vairāk kā 5 gadu darba pieredze attiecīgajā nozarē un kura nestrādā un nav nekādā citā veidā saistīta ar doto iekārtu
19 Aizstāšana - situācija, kad esošajai iekārtai sakarā ar darbības pārtraukšanu tiek anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja vai šīs iekārtas atļaujā tiek veikti grozījumi, no tehnoloģisko iekārtu saraksta svītrojot tās aizstāto daļu (tehnoloģisko vienību) (skat.4.1.7.apakšnodaļu), un jaunā iekārta pārņem aizstātās iekārtas patērētājus un veic aizstātai iekārtai līdzvērtīgu darbību.
20 Nepiešķirtais emisijas kvotu apjoms - emisijas kvotu daudzums, kas netiek piešķirts iekārtai sakarā ar siltumnīcefekta emisijas atļaujas anulēšanu (4.1.7.apakšnodaļa).
21 obligātais (O) vai brīvprātīgais (B) dalības veids emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
22 A - vidējie dati par 2001.-2005.gadu; B - vidējie dati par 2002.-2005.gadu; C - vidējie dati par 2003.-2005.gadu; D - vidējie dati par 2004.-2005.gadu; E - dati par 2005. un 2006.gadu vai prognoze;* - restrukturizācija
23 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2010.gada 22.martā.
24 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2009.gada 29.decembrī.
25 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2009.gada 29.decembrī.
26 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2008.gada 8.septembrī.
27 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2008.gada 15.oktobrī.
28 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2009.gada 25.maijā.
29 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2008.gada 21.novembrī.
30 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2008.gada 15.decembrī.
31 Operatoram siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir anulēta 2010.gada 29.jūlijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 348Pieņemts: 01.08.2011.Stājas spēkā: 01.08.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 121, 04.08.2011.
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
234033
01.08.2011
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva