Rīgas domes lēmums Nr.3387

Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.61, 35.§)

Par paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu

Izskatījusi atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22.panta pirmajai daļai iesniegto Rīgas brīvostas pārvaldes 29.04.2011. iesniegumu Nr.1-15/755 par paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu, Rīgas dome konstatēja:

1. Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk arī - VPVB), izskatot Valsts vides dienesta 28.05.2008. ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā izvērtējuma rezultātu un tam pievienotos materiālus, 30.05.2008. pieņēma lēmumu Nr.252 par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību paredzētajai darbībai - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai, pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.panta 2.punktu, 3.pantu, 4.panta pirmās daļas 3.punktu, 4.¹, 11., 13. un 14.pantu.

2. Informatīvie materiāli par pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju bija pieejami Rīgas brīvostas pārvaldē (Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 12) un interneta vietnē www.freeportoriga.lv/lat/projekts-tent.asp, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (Rīgā, Rūpniecības ielā 23) un VPVB (Rīgā, Rūpniecības ielā 23).

3. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika 03.04.2009. Rīgas brīvostas pārvaldē (Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 12). Šo normatīvajos aktos paredzēto iespēju piedalīties sākotnējā sabiedriskā apspriešanā izmantoja 17 interesenti.

4. 16.04.2009. VPVB izsniedza programmu ietekmes uz vidi novērtējumam pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai.

5. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir izvērtēti divi iespējamie kuģošanas kanāla trases novietojuma varianti:

5.1. kuģošanas kanāla trases novietojuma 1.variants atbilst 2004.gadā izstrādātās pieejas kanāla rekonstrukcijas koncepcijas risinājumam - trase virzās pa esošā kanāla vadlīniju no pieņemšanas bojas PK 0+00 līdz Kundziņsalas vidusdaļai PK 123+00;

5.2. kuģošanas kanāla trases novietojuma 2.variants - pamatā izmantots 1.varianta risinājums, izmainot kanāla novietojumu posmā no Rīnūžiem līdz piestātnei KRS-2 Krievu salā. Šajā posmā kanāls tiek novietots tuvāk Daugavas kreisajam krastam paralēli Krievu salas perspektīvās krasta piestātnes kordona līnijai tā, lai kanāla kreisā krasta gultnes līnija būtu 50 m no minētās piestātnes kordona līnijas. Kanāla pārbīde tuvāk Krievu salai sākas pēc PK 51+63, savukārt kanāla posma pēdējie aptuveni 1000 m atkal sakrīt ar 1.varianta trasi.

6. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai sagatavoja SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un 16.08.2010. iesniedza to izvērtēšanai VPVB.

7. Darba ziņojums par paredzēto darbību sabiedrībai bija pieejams Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra atrašanās vietā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijā (Rīgā, Rūpniecības ielā 21), Rīgas brīvostas pārvaldē (Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 12), Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (Rīgā, Rūpniecības ielā 23), VPVB (Rīgā, Rūpniecības ielā 23), interneta vietnes www.rigasbrivosta.lv sadaļā "Par ostu".

8. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 30.08.2010. Rīgas brīvostas pārvaldē (Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 12). Šo normatīvajos aktos paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 24 interesenti.

9. VPVB, ņemot vērā institūciju un sabiedrības komentārus un priekšlikumus, izvērtēja darba ziņojuma atbilstību programmā izvirzītajām prasībām, sagatavoja un 19.10.2010. izsniedza atzinumu par pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu.

10. Ņemot vērā VPVB, institūciju un sabiedrības izteiktās prasības un priekšlikumus, tika sagatavots un 20.12.2010. iesniegts VPVB izvērtēšanai pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums.

11. Noslēguma ziņojums sabiedrībai bija pieejams Rīgas brīvostas pārvaldē (Rīgā, Oskara Kalpaka bulvārī 12), Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (Rīgā, Rūpniecības ielā 23), VPVB (Rīgā, Rūpniecības ielā 23), interneta vietnēs www.rigasbrivosta.lv/parostu/vide/novertejumi un www.vpvb.gov.lv.

12. Paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - raksturojums:

12.1. pieejas kanāla kuģu ienākšanai trases vieta atrodas Daugavas lejtecē un Rīgas jūras līcī, Rīgas brīvostas teritorijā, ostas ūdens akvatorijas teritorijā, daļēji Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā;

12.2. paredzētās darbības vietas tuvumā Daugavas labajā krastā atrodas "Natura 2000" Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas parks "Piejūra";

12.3. paredzētās darbības vietas tuvumā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss", kas aizņem ievērojamu platību Mangaļsalā starp Daugavu, jūru un Mangaļsalas ielu (labajā krastā) un Daugavgrīvā, blakus Komētforta dambim (kreisajā krastā). Tam noteikta aizsardzības zona 50 m. Vietējas nozīmes kultūras piemineklis "Komētforta dambis" atrodas Daugavgrīvā pie ietekas jūrā starp Daugavu un Ziemas ostu; tam noteikta aizsardzības zona 50 m. Valsts nozīmes aizsargājamajam kultūras piemineklim - Daugavgrīvas cietoksnim aizsardzības zona noteikta pa tā robežām;

12.4. rekonstruējamo kanāla posmu šķērso 110 kV elektropārvades līnija un kabeļu līnija, un SIA "Rīgas ūdens" komunikāciju tunelis;

12.5. izņemtās grunts izvietošanai tiek plānoti vairāki iespējamie risinājumi, tajā skaitā izgāšana esošajā un jaunajā jūras izgāztuvē uz ziemeļiem no kuģu kanāla, kā arī jaunajā pagaidu atbērtnē, kas tiek plānota Rīgas brīvostas teritorijā jūras pusē, blakus Rietumu molam, ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas;

12.6. plānotā pagaidu grunts atbērtne robežojas ar Buļļu salu aptuveni 820 m garā joslā un 1.variantā iesniedzas jūrā aptuveni 730 m, bet 2.variantā - aptuveni 1035 m. Jūras līča dziļums šai vietā ir no 0 m līdz 4,5 m. Pieejas kanāla rekonstrukcijas darbus plānots veikt 2 etapos:

12.6.1. 1.etaps - posmā no pieņemšanas bojas līdz Kundziņsalas vidusdaļai (piestātne KS-34) kanāla padziļināšana līdz -15 m, darbus veicot no 2012.gada līdz 2014.gadam;

12.6.2. 2.etaps - ja būs pietiekams pieprasījums, tad posmā no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem (piestātne MKR-1) kanāla padziļināšana līdz 17 m, darbus veicot no 2014.gada līdz 2018.gadam;

12.7. atbilstoši ziņojumā norādītajam padziļināšanas darbi ietver zemes darbus (grunts uzirdināšana un aizvākšana no kuģošanas kanāla gultnes), transportēšanu (izsmeltās grunts transportēšana no padziļināšanas darbu apgabala līdz novietnei) un noglabāšanu (jūras izgāztuve, atbērtne);

12.8. kopumā gultnes padziļināšana dažādās Daugavas vietās būs no aptuveni 1,5 m līdz 10 m. Mazākais padziļinājums būs vietās, kur rekonstruējamā kanāla vadlīnija sakrīt ar pašreizējo kuģošanas kanāla vadlīniju, bet lielākais padziļinājums vietās, kur rekonstruējamā kanāla vadlīnija tiks atvirzīta pa līdz šim neskarto Daugavas gultnes daļu, t.i., tuvāk upes krastiem;

12.9. izņemto grunti atbilstoši ziņojumā norādītajam plānots novietot:

12.9.1. esošajā jūras izgāztuvē, kuras platība ir 2,7 km², paredzēts noglabāt 8 miljonus m³;

12.9.2. jaunizveidotajā jūras izgāztuvē aiz 20 m izobātas aptuveni 20 m dziļumā, kuras platība ir 2,7 km², paredzēts noglabāt līdz 4 miljoniem m³;

12.9.3. pagaidu grunts atbērtnē, kuru paredzēts izveidot Rīgas brīvostas teritorijā jūras pusē pie Rietumu mola, ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas, plānots noglabāt līdz 3 miljoniem m³ izņemamās grunts, kuras inženierģeoloģiskie rādītāji atbildīs tam, lai to varētu izmantot būvniecībā. Pagaidu grunts atbērtnes konceptuālais risinājums paredz pagaidu grunts atbērtnes divus variantus ar atšķirīgu konfigurāciju:

12.9.3.1. 1.variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība aptuveni 50 ha. Tajā iespējams izvietot no 3,67 miljoniem m³ līdz 4,69 miljoniem m³ grunts ar iespējamo atbērtnes augstumu +3 m līdz +5 m virs jūras līmeņa;

12.9.3.2. 2.variants - pagaidu atbērtnes norobežotā platība aptuveni 73 ha. Tajā iespējams izvietot no 5,29 miljoniem m³ līdz 6,76 miljoniem m³ grunts ar iespējamo atbērtnes augstumu +3 m līdz +5  m virs jūras līmeņa;

12.10. pagaidu grunts atbērtne pēc pastāvēšanas termiņa beigām ne ilgāk kā pēc 10 gadiem kopā ar atbērtnes apvaļņojuma dambjiem tiks demontēta;

12.11. ziņojumā norādīts, ka kritiskā vēju uzplūdu scenārijā tiek prognozēts, ka sagaidāmi lielāki uzplūdu un atplūdu caurplūdumu maksimumi, jo rekonstrukcijas rezultātā samazināsies hidrauliskā pretestība Daugavas lejtecē.

13. Pamatojoties uz noslēguma ziņojumu un VPVB 21.04.2011. izsniegto atzinumu Nr.5, tiek izvirzīti obligātie nosacījumi turpmākajai projektēšanai un veicamie pasākumi pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijai:

13.1. precīzi ievērot un nepārsniegt plānotā rekonstruējamā kuģu ceļa parametrus;

13.2. izstrādājot pieejas kanāla rekonstrukcijas tehnisko projektu, ņemt vērā iespējamo pastiprinātā pazemes ūdens atslodzi, kas var veicināt kanāla aizplūšanu un, iespējams, sufozijas procesu attīstību;

13.3. pieejas kanāla rekonstrukcijas tehniskajā projektā iekļaut potenciāli apdraudēto krastu posmu un ekspluatējamo piestātņu un krastu nostiprinājumu monitoringa pasākumus;

13.4. sekot līdzi ekspluatējamo piestātņu un krastu nostiprinājumu tehniskajam stāvoklim visa padziļināšanai paredzētā posma garumā, nepieciešamības gadījumā apturēt padziļināšanas darbus noteiktā teritorijā, līdz tiek veikta to nostiprināšana;

13.5. izvēloties atbilstošus turpmāk būvējamo piestātņu un citu hidrotehnisko būvju drošas izbūves parametrus, ņemt vērā plānotos kuģu kanāla padziļināšanas darba apjomus;

13.6. tehniskajā projektā iekļaut pasākumus, kuri mazina nelabvēlīgo ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem, un to realizāciju, tajā skaitā neveikt darbus Mīlgrāvja ietekas tiešā tuvumā, posmā starp moliem un tiešā molu tuvumā ceļotājzivju migrācijas maksimuma laikā no 1.oktobra līdz 15.novembrim, kā arī neveikt padziļināšanas darbus Rīgas jūras līcī līdz 12 m dziļumam reņģu nārsta un kāpuru attīstības laikā no 1.maija līdz 15.jūnijam;

13.7. saskaņā ar Zvejniecības likuma 26.panta trešās daļas prasībām, uzsākot darbības, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, veikt darba projekta zivsaimniecisko ekspertīzi, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomus, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu;

13.8. padziļināšanas darbu veikšanas laiks jāskaņo ar Valsts vides dienestu. Darbu veikšanai izmantot tehniku, kuras ekspluatācija saistīta ar mazāku uzduļķojumu;

13.9. padziļināšanas darbu laikā, lai nepieļautu ūdens vides piesārņošanu ar bīstamām vielām, nodrošināt piesārņojuma savākšanas/ierobežošanas aprīkojuma izmantošanu;

13.10. izvietojot grunti grunts novietnē jūrā, nodrošināt Ministru kabineta 13.06.2006. noteikumos Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" noteiktās prasības;

13.11. nodrošināt izņemamās grunts analīžu veikšanu atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtai darbu programmai un nepieciešamības gadījumā pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma nodrošināt ekotoksikoloģisko analīžu veikšanu;

13.12. atbilstoši ziņojumā norādītajam pagaidu grunts atbērtnē pieļaujams izvietot izņemamo grunti, kuras inženierģeoloģiskie rādītāji atbildīs tam, lai to varētu izmantot būvniecībā. Šīs grunts kvalitātes rādītājiem ir jāatbilst Ministru kabineta 28.10.2005. noteikumos Nr.804 "Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem" noteiktajiem mērķlielumiem;

13.13. grunts novietnē jūrā un pagaidu grunts atbērtnē aizliegts novietot grunti, kuras kvalitātes rādītāji neatbilst attiecīgo normatīvu prasībām. Ja grunts kvalitātes rādītāji neatbilst attiecīgo normatīvu prasībām, padziļināšanas darbi attiecīgajā teritorijā ir pārtraucami, līdz tiek atrisināts jautājums par piesārņotās grunts utilizācijas iespējām;

13.14. tehniskajā projektā iekļaut pasākumus nelabvēlīgās ietekmes samazināšanai pagaidu atbērtnes izveides laikā un grunts deponēšanas laikā jūras un pagaidu novietnēs un to realizāciju rekonstrukcijas laikā;

13.15. plānotās pagaidu grunts atbērtnes izveide pieļaujama tikai tad, ja projekts būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā tiek saskaņots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā;

13.16. pagaidu grunts atbērtni sākt veidot no līča puses;

13.17. saglabāt neizmainītu esošo krasta reljefu un nelielā posmā atklātu ūdens akvatoriju;

13.18. izvietojot grunti atbērtnē, to regulāri izlīdzināt, neveidojot augstus uzbērumus, kā arī nepārsniegt krautnes 3 m augstumu virs jūras līmeņa;

13.19. pagaidu grunts atbērtnes veidošanas un darbības laikā saglabāt un nodrošināt pludmales un kultūras pieminekļu pieejamību līdz Daugavgrīvas bākai;

13.20. pagaidu atbērtnes kalpošanas laiku plānot ne ilgāk par 10 gadiem, pēc iespējas maksimāli saīsinot šo termiņu. Pēc pagaidu atbērtnes pastāvēšanas termiņa beigām atbērtnes apvaļņojuma dambji ir demontējami;

13.21. plānotās pagaidu grunts atbērtnes izveidi krastam un Daugavgrīvas pludmalei tuvākajā daļā neveikt peldsezonas laikā, kā arī nodrošināt nepieciešamos informatīvos pasākumus sabiedrībai. Atbilstoši Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 92.punktā noteiktajam pagaidu grunts atbērtnes tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā;

13.22. pagaidu atbērtnes apvaļņojuma dambju demontēšanas darbus plānot laikā, kad zivju koncentrācija un sugu daudzveidība šajā akvatorijā ir vismazākā; nepieciešamības gadījumā (atkarībā no darbu sezonalitātes) darbos pielietot ģeotekstila aizkara tehnoloģiju; ja pieduļķotā ūdens nonākšanu Rīgas jūras līča piekrastē novērst nav iespējams, demontāžas darbus pārtraukt reņģu nārsta un kāpuru attīstības laikā; darbu veikšanas laiks saskaņojams ar Valsts vides dienestu;

13.23. veicot pagaidu atbērtnes likvidāciju, jānodrošina pagaidu atbērtnē izvietotās grunts izlietošana un visu mākslīgo konstrukciju pilnīga demontāža, nodrošinot, ka demontāža netiek veikta putnu ligzdošanas sezonā, ja atbērtne tiktu izmantota putnu ligzdošanai;

13.24. jāsaņem Valsts vides dienesta izsniegta dabas resursu izmantošanas atļauja pagaidu grunts atbērtnē izvietotās grunts izmantošanai normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā;.

13.25. ņemot vērā, ka rekonstruējamā kuģu kanāla trasē iespējama kara laika lādiņu uziešana, jānodrošina padziļināšanai paredzētās teritorijas pārbaude, kā arī būvdarbu organizēšanas projektā jāiestrādā sadaļa par drošām darba metodēm padziļināšanas laikā sprādzienbīstamu objektu konstatēšanai un rīcībai ar tiem;

13.26. ja padziļināšanas darbu laikā Daugavas gultnē tiek uzieti arheoloģiski atradumi, tad par tiem saskaņā ar likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteikto jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un jāpārtrauc darbi līdz attiecīgam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas paziņojumam;

13.27. darbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas, rakšanas vai citus mehānismus, ja tie notiks 30 m no gaisvadu elektropārvades līnijas malējiem vadiem vai tuvāk par 100 m no kabeļu līnijām, ir jāizstrādā darbu veikšanas projekts, kurš jāsaskaņo ar akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls";

13.28. veicot pieejas kanāla padziļināšanu zem -15,8 m, nepieciešams veikt SIA "Rīgas ūdens" komunikāciju tuneļa aizsardzību, pasākumus saskaņojot ar SIA "Rīgas ūdens"; darbu veikšanas laikā komunikāciju tunelim jānodrošina mikroplaisu monitorings un ģeotehniskā uzraudzība; darbu laikā komunikāciju tunelim radītie bojājumi jānovērš darbības ierosinātājam - Rīgas brīvostas pārvaldei;

13.29. ja zemessūcēja trokšņa emisijas līmenis pārsniedz 90 dB(A) robežu vairāk kā par 2 līdz 3 dB(A), nepieciešams veikt papildu pasākumus trokšņa ierobežošanai, lai nodrošinātu Ministru kabineta 13.07.2004. noteikumu Nr.597 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" 2.pielikumā noteiktās trokšņa robežlielumu vērtības L_diena, L_vakars, L_nakts atbilstoši teritorijas lietošanas funkcijai.

14. No ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma un atzinumā veiktā izvērtējuma konstatējams, ka abu variantu radītās ietekmes uz vidi vērtējamas kā līdzīgas, un nav konstatējami aizliedzošie apstākļi vienam vai otram variantam, ja tiek ievēroti izvirzītie obligātie nosacījumi un normatīvo aktu prasības. VPVB uzskata, ka no dabas aizsardzības viedokļa labvēlīgāks un turpmākai projektēšanai virzāms ir 1.varianta risinājums, jo izvietots esošā ostas pieejas kanāla trases rajonā un paredz nedaudz mazāku grunts izņemšanas un tātad arī izvietošanas apjomu, tādējādi samazinot arī darbības kopējās ietekmes vidē. Turklāt 2.varianta gadījumā identificēts lielāks krasta erozijas risks dabas parka "Piejūra" dabas lieguma "Mīlestības sala" teritorijas krasta joslā, un nav pieļaujama negatīva ietekme uz šo teritoriju.

15. Rīgas brīvostas valde saskaņā ar 29.04.2011. Rīgas brīvostas valdes lēmumu Nr.41 "Par Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas - akceptēšanu" ir akceptējusi Rīgas brīvostas pārvaldes (nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90000512408; adrese: Saivas iela 40, Rīga, LV-1030) paredzēto darbību - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju, turpmākajā projekta īstenošanā ievērojot VPVB 21.04.2011. atzinumā Nr.5 norādītos nosacījumus.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22.panta otro daļu, Rīgas dome, atklāti balsojot "par" - 40 balsis, "pret" - 6 balsis, "atturas" - 4 balsis, nolemj:

1. Akceptēt Rīgas brīvostas pārvaldes paredzētās darbības - pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas 1.variantu, kas atbilst 2004.gadā izstrādātās pieejas kanāla rekonstrukcijas koncepcijas risinājumam - trase virzās pa esošā kanāla vadlīniju no pieņemšanas bojas PK 0+00 līdz Kundziņsalas vidusdaļai PK 123+00.

2. Projekta turpmāko izstrādi veikt atbilstoši lēmuma konstatējošās daļas 13.punktā un Vides pārraudzības valsts biroja 21.04.2011. izsniegtajā atzinumā Nr.5 minētajiem obligātajiem nosacījumiem.

3. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 26.panta trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010.

4. Lēmums stājas spēkā piecpadsmitajā dienā pēc tā pieņemšanas.

5. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas ievietot to Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv un piecu darba dienu laikā nosūtīt publicēšanai vietējā laikrakstā, publikācijā norādot, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

5.1. lēmuma saturu;

5.2. lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu;

5.3. pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

6. Rīgas pilsētas būvvalde ir atbildīga par lēmuma izpildi.

Pielikumā: Vides pārraudzības valsts biroja 21.04.2011. atzinums Nr.5.

Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. A.Ameriks