Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.522

Rīgā 2011.gada 5.jūlijā (prot. Nr.41 16.§)
Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi
Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 12.panta ceturto daļu, 19.pantu un 21.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes (turpmāk – valodas prasme) un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu (turpmāk – zināšanas) pārbaudes kārtību un pārbaudes kārtošanas atvieglojumus.

2. Valodas prasmi un zināšanas pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) izveidota komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir pārvaldes amatpersonas. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudē novērotāja statusā var piedalīties arī personas, kuras ir saņēmušas pārvaldes priekšnieka saskaņojumu.

3. Persona, kura kārto valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi (turpmāk – pretendents), ierodoties uz pārbaudi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

4. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudes laikā pretendentam nav atļauts sarunāties ar citām personām, izmantot mācību līdzekļus, elektroniskos sakaru līdzekļus vai citus palīglīdzekļus.

5. Pretendents valodas prasmes un zināšanu pārbaudi kārto pārvaldes norādītajā vietā un laikā.

6. Ja pretendents attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties uz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi, viņš divu mēnešu laikā pēc attiecīgās pārbaudes iesniedz pārvaldē dokumentus, kas apliecina, ka pretendents nav ieradies uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ. Pēc šo dokumentu izvērtēšanas pārvalde nosaka citu valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes laiku.

7. Ja pretendents nenokārto valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi vai atsakās atbildēt uz jautājumiem, viņš valodas prasmes pārbaudi otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšējās pārbaudes, bet zināšanu pārbaudi otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā mēnesi pēc iepriekšējās pārbaudes viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas procesa ietvaros.

8. Pirms valodas prasmes un zināšanu pārbaudes komisija iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību.

9. Pēc pretendenta atbildes novērtēšanas komisija aizpilda pārbaudes lapu (pielikums), ailē "Vērtējums" norāda, vai pārbaude ir "nokārtota" vai "nav nokārtota", un iepazīstina pretendentu ar valodas prasmes un zināšanu pārbaudes rezultātiem. Pretendents ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar pārbaudes rezultātiem.

10. Valodas prasmes pārbaudi pārvaldē nekārto pretendents, kurš uzrāda vienu no šādiem dokumentiem:

10.1. valsts valodas prasmes apliecību, kas izsniegta pēc 2009.gada 1.septembra un apliecina, ka pretendents ir ieguvis B vai C līmeni valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai;

10.2. dokumentu, kas apliecina centralizētā eksāmena latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) vai centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) nokārtošanu atbilstoši A, B, C vai D līmenim;

10.3. dokumentu, kas apliecina, ka persona ir ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādē.

II. Valodas prasmes pārbaude

11. Valodas prasmes pārbaudi pretendents kārto divu mēnešu laikā pēc Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pārvaldē.

12. Valodas prasmes pārbaude sastāv no divām daļām – rakstiskās daļas un mutiskās daļas.

13. Komisija valodas prasmes pārbaudē vērtē pretendenta prasmi:

13.1. klausīties un saprast runu;

13.2. ar izpratni lasīt;

13.3. izpildīt rakstu darbu;

13.4. sarunāties par sadzīves rakstura tēmām.

14. Valodas prasmes pārbaudes rakstiskajā daļā pārbauda šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētās pretendenta prasmes. Prasmi klausīties un saprast runu, kā arī ar izpratni lasīt pretendents apliecina, rakstiski sniedzot atbildes uz jautājumiem.

15. Valodas prasmes pārbaudes rakstiskajai daļai paredzētais laiks ir 90 minūtes.

16. Pēc valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas izpildes pretendents darbu nodod komisijai vērtēšanai.

17. Valodas prasmes pārbaudes mutiskajā daļā pārbauda šo noteikumu 13.4.apakšpunktā minēto pretendenta prasmi. Komisija intervē pretendentu par sadzīves rakstura tēmām un veic viņa atbildes audioierakstu.

18. Valodas prasmes pārbaudes mutiskajai daļai paredzētais laiks ir līdz 15 minūtēm.

19. Pretendents, kurš ir sasniedzis 65 gadu vecumu, ir tiesīgs šo noteikumu 13.1. un 13.2.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi kārtot mutiski. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

20. Valodas prasmes pārbaude ir nokārtota, ja pretendents par katru šo noteikumu 13.punktā minēto prasmi ir ieguvis vismaz 16 punktu no maksimāli iegūstamā punktu skaita – 25 punktiem.

III. Zināšanu pārbaude

21. Pēc Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pārvaldē un līdz zināšanu pārbaudes sākumam pretendents izvēlas veidu, kādā kārtos zināšanu pārbaudi, – rakstiski vai mutiski.

22. Zināšanu pārbaudi pretendents kārto latviešu valodā.

23. Zināšanu pārbaudi pretendents kārto divu mēnešu laikā pēc valodas prasmes pārbaudes nokārtošanas. Ja pretendentam nav jākārto valodas prasmes pārbaude, divu mēnešu termiņu zināšanu pārbaudei skaita no Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas pārvaldē.

24. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto rakstiski, viņš izpilda zināšanu pārbaudes testu, kurā iekļauti jautājumi par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem un Latvijas vēsturi, bet valsts himnas teksta zināšanas apliecina pēc izvēles – rakstiski vai mutiski.

25. Ja pretendents izvēlas valsts himnas teksta zināšanas apliecināt mutiski, viņš to dara individuāli komisijas norādītajā laikā pēc tam, kad visi pretendenti ir izpildījuši zināšanu pārbaudes testu.

26. Rakstiskajai zināšanu pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes. Ja pretendents zināšanu pārbaudes testu kārto rakstiski, bet valsts himnas teksta zināšanas apliecina mutiski, testa izpildei paredzētais laiks ir 30 minūtes, valsts himnas teksta zināšanu pārbaudei – ne vairāk kā 15 minūtes. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

27. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto mutiski, viņš apliecina valsts himnas teksta zināšanas un atbild uz izvēlētajā aploksnē ievietotajiem jautājumiem par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem un Latvijas vēsturi. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

28. Mutiskajai zināšanu pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes (atbildes sagatavošanai – 30 minūtes, atbildei – ne vairāk kā 15 minūtes).

29. Rakstiskā zināšanu pārbaude ir nokārtota, ja pretendents Latvijas vēstures zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 7 punktus no maksimālā punktu skaita – 10 punktiem, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 5 punktus no maksimālā punktu skaita – 8 punktiem, valsts himnas teksta zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 1 punktu no maksimālā punktu skaita – 2 punktiem.

30. Mutiskā zināšanu pārbaude ir nokārtota, ja pretendents Latvijas vēstures zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 2 punktus no maksimālā punktu skaita – 4 punktiem, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 2 punktus no maksimālā punktu skaita – 4 punktiem, valsts himnas teksta zināšanu pārbaudē ir ieguvis vismaz 1 punktu no maksimālā punktu skaita – 2 punktiem.

IV. Valodas prasmes un zināšanu pārbaude pretendentiem, kuriem piešķirta invaliditāte

31. Valodas prasmes pārbaudi un zināšanu pārbaudi nekārto:

31.1. I grupas invalīdi;

31.2. II grupas invalīdi ar progresējošu psihisko saslimšanu;

31.3. II un III grupas invalīdi ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu.

32. Zināšanu pārbaudi nekārto II un III grupas redzes invalīdi.

33. Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto:

33.1. II un III grupas invalīdi, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim – attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

33.2. II un III grupas redzes invalīdi.

34. Šo noteikumu 13.4.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi nekārto II un III grupas runas invalīdi.

35. Šo noteikumu 13.1. un 13.4.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi nekārto II un III grupas dzirdes invalīdi.

36. Pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir piešķirta invaliditāte un kurš ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apliecinājumu par veselības traucējumiem, kas uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai.

V. Pārvaldes lēmumi

37. Ja uz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi pretendenta vietā ierodas cita persona, komisija pieņem lēmumu neļaut šai personai kārtot attiecīgo pārbaudi.

38. Ja līdz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes beigām komisijai kļūst zināms vai komisija konstatē, ka attiecīgo pārbaudi pretendenta vietā ir kārtojusi cita persona, komisija pieņem lēmumu atzīt valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes rezultātus par spēkā neesošiem.

39. Ja pretendents pārkāpj šo noteikumu 4.punktā minētos nosacījumus, komisija pieņem lēmumu izbeigt pretendenta valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi.

40. Pretendentam ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt komisijas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam.

VI. Noslēguma jautājums

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumus Nr.353 "Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 88.nr.; 2010, 33.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.522
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 522Pieņemts: 05.07.2011.Stājas spēkā: 09.07.2011.Zaudē spēku: 01.10.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 105, 08.07.2011.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
232794
09.07.2011
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva