Ministru kabineta rīkojums Nr.171

Rīgā 2011.gada 20.aprīlī (prot. Nr.26 28.§)

Par Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam

1. Apstiprināt Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Par plānā minēto pasākumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz 1.martam (laikposmā no 2012.gada līdz 2014.gadam) iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par attiecīgo pasākumu īstenošanas gaitu.

4. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Jurševska

(Ministru kabineta
2011.gada 20.aprīļa
rīkojums Nr.171)

Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2011.-2013.gadam kopsavilkums

Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.-2013.gadam (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.213  "Par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam") noteikto mērķu sasniegšanu.

Minētais politikas plānošanas dokuments izstrādāts saskaņā ar Deklarāciju par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību labklājības un sociālās aizsardzības jomā, kas paredz uzlabot darba drošību un panākt, ka letālo nelaimes gadījumu skaits nepārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā.

Darba aizsardzības politikas pamatmērķis ir droša un veselībai nekaitīga darba vide, kas veicinātu darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos. Pamatmērķis konkretizēts četros apakšmērķos:

1. Darba aizsardzības politikas plānošanas pilnveidošana.

2. Valsts kontroles un uzraudzības mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana.

3. "Preventīvās kultūras" iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un darbinieku zināšanu un informētības līmeni par darba aizsardzības jautājumiem.

4. Ekonomisko stimulu un valsts atbalsta nodrošināšana darba devējiem, palīdzot un motivējot darba vides un darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumos.

Minēto mērķu sasniegšanai plānā ir iekļauti 40 pasākumi.

Pamatnostādnēs ir noteikts politikas rezultāts - uzlabojušies darba apstākļi Latvijas uzņēmumos un par 30 % samazinājies nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits (uz 100 000 nodarbinātajiem).

Salīdzinot ar 2007.gadu, situācija darba aizsardzībā ir uzlabojusies - letālo nelaimes gadījumu skaits uz 100 000 nodarbinātajiem līdz 2009.gada beigām jau bija samazinājies par 36,9 %. Tomēr joprojām Latvijā darba vietās iet bojā apmēram divas reizes vairāk darbinieku nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt 2010.gadā veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultāti liecina, ka uzlabojumi darba aizsardzības jomā notiek lēni - joprojām darba devēji un darbinieki ir nepietiekami informēti par darba aizsardzības jautājumiem, lielākajā daļā uzņēmumu netiek veikts darba vides risku novērtējums pilnā apmērā, kā arī darbinieki netiek pietiekami apmācīti drošai darba veikšanai.

Turpmākajos gados ir ļoti būtiski turpināt darba aizsardzības jomas attīstību, nosakot jaunus, kā arī turpinot īstenot iesāktos pasākumus darba apstākļu uzlabošanai Latvijā, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir nopietns uzdevums.

Plānu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras "Darba drošības un vides veselības institūts" eksperti. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Veselības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji.

Plānā noteikto pasākumu īstenošanai nav paredzēts papildu finansējums no valsts budžeta - pasākumi tiks īstenoti ESF un ERAF līdzfinansēto projektu ietvaros, kā arī no piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, tajā skaitā izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta finansējumu preventīvajiem pasākumiem.

Labklājības ministrija izstrādās un labklājības ministrs līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā noteikto pasākumu izpildi.

Labklājības ministre I.Jurševska