Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.169

Rīgā 2011.gada 20.aprīlī (prot. Nr.26 26.§)

Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam

1. Atbalstīt Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un piekrastes pašvaldībām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. līdz 2014.gada 1.jūnijam - informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu;

3.2. līdz 2018.gada 1.jūnijam - pamatnostādņu īstenošanas ex-post novērtējumu.

4. Valsts budžeta finansētām institūcijām pamatnostādņu īstenošanu 2011.gadā un turpmākajos gados nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis



(Ministru kabineta
2011.gada 20.aprīļa
rīkojums Nr.169)

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam kopsavilkums

Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" īstenošanas soļiem - starpnozaru politikas dokuments, kas jāņem vērā, gatavojot piekrastes pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī ar piekrastes attīstību saistīto nozaru politikas un valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus (saskaņā ar Attīstības plānošanas likumu hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns), kas tiks aktualizēti vai izstrādāti pēc pamatnostādņu apstiprināšanas.

Pamatnostādnēs ir identificētas problēmas, kas esošajās nozaru politikās netiek risinātas vai arī tiek risinātas nepietiekami, kā arī izvirzīts piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķis un apakšmērķi, noteikti politikas principi, galvenie rīcības virzieni, politikas ieviešanas instrumenti un uzdevumi, kas pamatnostādņu īstenošanas laikā ir jāveic vienlaikus ar nozaru politikās un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem.

Latvijas 496 kilometrus garā Baltijas jūras piekraste ar lielām un mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtisks valsts tēla komponents un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir pozitīvi ietekmējis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību. Pēdējo 20 gadu laikā piekrastes izmantošana un tās loma Latvijas tautsaimniecībā ir mainījusies. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gadā lielākajā piekrastes daļā tika atcelts PSRS pierobežas statuss, kas piekrastes izmantošanu ierobežoja gandrīz 50 gadu. Līdz ar zivju krājumu izsīkšanu un to pārvaldības orientēšanu uz zivju resursu atjaunošanu samazinājās zvejas aktivitāte. Vienlaikus tika veikti pasākumi ostu (it īpaši mazo) darbības aktivizēšanai un pieauga interese par piekrastes izmantošanu tūrismā, atpūtā un sportā. Līdz ar zemes īpašumu atgūšanu aktivizējās būvniecība, kas ir jāsaskaņo ar vides aizsardzības prasībām. Turklāt piekrastes izmantošanu ilgtermiņā ietekmē pieaugošās klimata pārmaiņas - jūras līmeņa celšanās un krasta noskalošanās. Līdz ar to pašlaik piekrastes izmantošanā veidojas interešu konflikti, kas bieži pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, bet valsts politika piekrastes attīstībai nav noteikta. Tāpēc pamatnostādnes nosaka, ka:

1) piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums;

2) piekrastes izmantošanas pamatprincips ir ilgtspējīga attīstība;

3) piekrastes telpiskās attīstības politikas mērķis - ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā klimata pārmaiņu ietekme tiek mazināta ar kvalitatīvas infrastruktūras izveidi un tiek īstenota laba pārvaldība.

Lai sasniegtu noteikto mērķi, tiek izvirzīti divi apakšmērķi un noteikti divi rīcības virzieni (tabula). Prioritārais uzdevums piekrastes ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir piekrastes infrastruktūras attīstīšana, ievērojot ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi un ainaviskās vērtības.

Nr.p.k.

Apakšmērķis

Rīcības virziens

Galvenie uzdevumi

1. Kvalitatīva piekrastes infrastruktūra, kas veicina ekonomisko aktivitāti un mazina klimata pārmaiņu ietekmi uz piekrastes pieejamību un kvalitāti Kvalitatīvas piekrastes infrastruktūras izveidošana 1.1. Ņemot vērā ilgtermiņa prognozi par klimata pārmaiņu ietekmi piekrastē un piekrastes ainaviskās vērtības, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām noteikt (valsts līmenī) vietas, kur jāattīsta piekrastes infrastruktūra
1.2. Uzsākt piekrastes infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu valsts līmenī noteiktajās vietās
2. Izveidoti jauni piekrastes telpiskās attīstības politikas īstenošanas instrumenti, kas uzlabo sadarbību un sabiedrības līdzdalību piekrastes attīstības plānošanā un nodrošina efektīvu līdzekļu izmantošanu, kā arī ir nodrošināts piekrastes attīstībai nepieciešamais normatīvais regulējums Pārvaldības uzlabošana

2.1. Izveidot jaunus piekrastes telpiskās attīstības politikas īstenošanas instrumentus, lai uzlabotu sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrību piekrastes attīstības plānošanā un projektu īstenošanā un racionalizētu finanšu resursu izmantošanu, kā arī veicinātu jaunu piekrastes tūrisma produktu veidošanu un popularizēšanu:

2.1.1. izveidot piekrastes sadarbības un koordinācijas grupu;

2.1.2. noteikt atbalsta pasākumus piekrastes infrastruktūras attīstībai un mērķteritoriju, kurā tie tiks īstenoti;

2.1.3. noteikt valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību kompetenci jūras telpiskajā plānošanā;

2.1.4. noteikt, ka piekraste ir viens no konkurētspējīgākajiem Latvijas tūrisma resursiem;

2.1.5. izveidot internetā informācijas vietni un interaktīvu diskusiju forumu par piekrasti

  2.2. Nodrošināt piekrastes attīstībai nepieciešamo normatīvo regulējumu par:

2.2.1. zemes īpašumtiesībām piekrastes joslā;

2.2.2. īpašnieku kompetenci piekrastes joslas apsaimniekošanā un zemes degradācijas, tai skaitā krastu erozijas ierobežošanā;

2.2.3. privātās zemes izmantošanu sabiedrības vajadzībām publiskās infrastruktūras veidošanai;

2.2.4. kūrortu statusu un attīstību;

2.2.5. zemūdens kultūras mantojuma objektiem

Īstenojot pamatnostādnes, tiks uzsākta piekrastes infrastruktūras attīstīšana, racionāli un koordinēti izmantojot valsts un pašvaldību un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus, kā arī uzlabota piekrastes pārvaldība, izveidojot koordinācijas grupu, nosakot atbalsta pasākumus piekrastes ilgtspējīgai attīstībai un mērķteritoriju, kurā tos īstenos, kā arī nodrošinot piekrastes ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo normatīvo regulējumu.

Pēc minēto pasākumu īstenošanas piekrastē tiks mazināta klimata pārmaiņu ietekme, uzlabota piekļuve piekrastes vērtībām, mazinot kāpu izbraukāšanu un izbradāšanu, veicināta saimnieciskā darbība un pakalpojumu sniegšana tūrisma jomā Latvijas iedzīvotājiem un viesiem.

Valsts budžeta finansētās institūcijas pamatnostādnes īsteno no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Vietējās pašvaldības pamatnostādnes īsteno no vietējo pašvaldību budžeta līdzekļiem. Pamatnostādņu īstenošanai var tikt piesaistīti ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - ministrija) ir atbildīga par pamatnostādņu īstenošanu. Ministrija sagatavo un iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

1) līdz 2014.gada 1.jūnijam - informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2011.-2013.gadā un, ja nepieciešams, priekšlikumus pamatnostādņu aktualizēšanai;

2) līdz 2018.gada 1.jūnijam - pamatnostādņu īstenošanas ex-post novērtējumu, kā arī priekšlikumus rīcībai pēc pamatnostādņu darbības laika beigām.

Pārskati par pamatnostādnēs noteikto politikas ieviešanas instrumentu, rīcības plānojumā noteikto pasākumu īstenošanu 2011.-2013.gadā un pamatnostādņu īstenošanu kopumā, kā arī priekšlikumi pamatnostādņu aktualizēšanai un rīcībai pēc pamatnostādņu darbības laika beigām tiek sagatavoti sadarbībā ar pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām un piekrastes pašvaldībām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 169Pieņemts: 20.04.2011.Stājas spēkā: 20.04.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 64, 26.04.2011.
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokuments
229163
20.04.2011
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)