(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1505)

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā (turpmāk – drošības rezervju pakalpojums), lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1505)

1.¹ Veicot šajos noteikumos paredzētās darbības ar naftas produktiem, jāievēro normatīvie akti par darbībām ar akcīzes precēm.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr.91 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1505)

2. Naftas produktu drošības rezerves (turpmāk – drošības rezerves) var veidot no jēlnaftas, naftas starpproduktiem, kurus var pārvērst naftas produktos, un no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šādiem kombinētās nomenklatūras kodiem:

2.1. jēlnafta – kodi 2707 99 11, 2707 99 19, 2707 99 50 un kodi no 2710 19 29 līdz 2710 19 35;

2.2. naftas starpprodukti (komponentes) – kodi 2710 12 11, 2710 12 15, 2710 19 11, 2710 19 15, 2710 19 31 un 2710 19 35;

2.3. benzīns un aviācijas degviela – kodi no 2710 12 25 līdz 2710 12 70;

2.4. petroleja, dīzeļdegviela un petrolejas veida reaktīvā degviela – kodi no 2710 19 15 līdz 2710 19 25, no 2710 19 43 līdz 2710 19 47, kā arī 2710 20 11 un 2710 20 16;

2.5. degvieleļļa – kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 66,  2710 20 32 un 2710 20 38;

2.6. sašķidrinātā naftas gāze – kodi no 2711 12 11 līdz 2711 12 97, no 2711 13 10 līdz 2711 13 97, kods 2711 14 00, 2711 19 00 un 2711 29 00 un kodi no 2901 10 00 līdz 2901 29 00.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr. 1505; MK 07.07.2015. noteikumiem Nr. 375; MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98)

2.¹ Kopējais Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamais drošības rezervju apjoms:

2.¹1. sākot ar 2023. gadu, ir ne mazāks kā 75 % no kopējā drošības rezervju apjoma;

2.¹2. sākot ar 2024. gadu, ir ne mazāks kā 85 % no kopējā drošības rezervju apjoma;

2.¹3. sākot ar 2025. gadu, ir 100 % no kopējā drošības rezervju apjoma.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2.² Ja komersantu piedāvājumi iepirkumā par drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā pārsniedz šo noteikumu 2.¹ 1. vai 2.¹ 2. apakšpunktā minēto kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma daļu, Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iepirkuma rezultātu izvērtēšanas var lemt, ka attiecīgie apjomi tiek ieskaitīti pirmie, ja cena par uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā nepārsniedz komersantu piedāvāto cenu par uzglabājamo drošības rezervju apjomu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2.³ 2023. gadā ne vairāk kā 25 % un 2024. gadā ne vairāk kā 15 % no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma var uzglabāt citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja tiek nodrošināta šādu nosacījumu izpilde vienlaikus:

2.³1. rezerves, ko veido jēlnafta un naftas starpprodukti (komponentes), var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca, kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu enerģētiskās krīzes periodos;

2.³2. enerģētiskās krīzes laikā drošības rezerves tiek piegādātas naftas produktos atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5.vai 2.6. apakšpunktā minētajiem naftas produktiem.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2.⁴ Šo noteikumu 2.¹ punktā noteiktā kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma daļa var būt mazāka šo noteikumu 2.⁵ punktā noteiktajā gadījumā.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2.⁵ Ja komersanti, kas izraudzīti iepirkuma procedūrā, nenodrošina drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz šo noteikumu 2.¹ punktā minētajos apmēros, Būvniecības valsts kontroles birojs var lemt par nepieciešamā drošības rezervju apjoma nodrošināšanu, izvēloties to komersantu piedāvājumus, kuri nodrošina drošības rezervju uzglabāšanu kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

2.⁶ (Svītrots ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98)

2.⁷ Vismaz viena trešdaļa no nepieciešamā drošības rezervju apjoma tiek nodrošināta naftas produktos atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. apakšpunktā minētajiem naftas produktiem.

(MK 07.07.2015. noteikumu Nr. 375 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358)

3. Naftas produktus visā iepirkuma līguma darbības periodā atļauts uzglabāt, nepievienojot biodegvielu, kā arī naftas produktus atļauts uzglabāt bez piedevām – vielām, kas nav ogļūdeņraži un ko naftas produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības, – ja saņemta speciāla atļauja (licence) apstiprinātā akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, muitas noliktavas turēšanas atļauja vai atļauja darbībai brīvajā zonā.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

4. Ja tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze, komersanti, kas sniedz drošības rezervju pakalpojumu, pamatojoties uz noslēgto iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, piegādā drošības rezervēs uzglabātos naftas produktus bez pievienotās biodegvielas, kā arī bez piedevām – vielām, kas nav ogļūdeņraži un ko naftas produktam pievieno vai piejauc, lai mainītu tā īpašības – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar akcīzes precēm un nodrošina piegādāto drošības rezervju atbilstību kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

5. Būvniecības valsts kontroles birojs izsludina iepirkuma procedūru drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai, nodrošinot, ka piedāvātais uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. Nosakot uzglabājamo drošības rezervju apjomu:

5.1. dienas vidējā tīrā importa daudzumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā;

5.2. dienas vidējo iekšzemes patēriņu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minēto metodi, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendāra gadā;

5.3. dienas vidējā tīrā importa daudzumu un iekšzemes patēriņu laikposmam no 1. janvāra līdz 30. jūnijam katru gadu aprēķina, pamatojoties uz daudzumu, kas importēts un patērēts iepriekšējā gadā pirms attiecīgā kalendāra gada, ja šo noteikumu 5.1. vai 5.2. apakšpunktā minēto daudzumu nav iespējams noteikt.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258; MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

6. (Svītrots ar MK 12.02.2013. noteikumiem Nr.91)

7. Drošības rezervju pakalpojumu var sniegt komersanti, kuru piedāvātais uzglabājamo naftas produktu apjoms šo noteikumu 2. punktā minētajiem naftas produktiem, iesniedzot pieteikumu dalībai šo noteikumu 5. punktā minētajā iepirkuma procedūrā, nav mazāks par 200 tonnām un kuri ir izpildījuši vismaz vienu no šo noteikumu 8. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 17.05.2022. noteikumu Nr. 296 redakcijā)

8. Šo noteikumu ​7. punktā minētie komersanti var sniegt drošības rezervju pakalpojumu Latvijas Republikā, ja drošības rezervju pakalpojums ir naftas produktu uzglabāšana:

8.1. ko sniedz Latvijas Republikā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants, kurš veic komercdarbību ar akcīzes precēm (naftas produktiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darbībām ar akcīzes precēm, kura valdījumā vai īpašumā Latvijas Republikas teritorijā ir normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, kas atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus (izņemot komersantus, kas sniedz drošības rezervju pakalpojumu par degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka);

8.2. ko sniedz citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants, kura valdījumā vai īpašumā ir attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionāras naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, kas atrodas drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja norādītajā vietā, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus;

8.3. ko sniedz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai citā valstī reģistrēts komersants, izmantojot cita komersanta valdījumā vai īpašumā esošas attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām atbilstošas stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, un kura īpašumā ir drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai pietiekams naftas produktu apjoms vai kuram ir līgumiskas tiesības iegādāties naftas produktus. Naftas produktu uzglabāšanas tvertnes un naftas produkti atbilst attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;

8.4. (svītrots ar MK 07.07.2015. noteikumiem Nr.375).

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

9. Ja Būvniecības valsts kontroles biroja izveidotā iepirkuma komisija pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām konstatē, ka pretendenta iesniegtā informācija:

9.1. par paredzēto drošības rezervju apjomu vai uzglabāšanas faktisko vietu Latvijā ir maldinoša vai nepatiesa, Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvarotās personas saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu veic uzglabājamo naftas produktu pārbaudi;

9.2. par paredzēto drošības rezervju apjomu vai uzglabāšanas faktisko vietu citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir maldinoša vai nepatiesa, Būvniecības valsts kontroles birojs par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento institūciju, lūdzot pārbaudīt un apstiprināt, vai iepirkuma pretendents iesniegtajā dokumentācijā ir sniedzis patiesu informāciju par paredzēto faktisko naftas produktu uzglabāšanas vietu, naftas produktu apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām.

(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98)

10. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā iepirkuma procedūrā, ir atbildīgi par naftas produktu esību komersanta iesniegtajā dokumentācijā norādītajās vietās (konkrētās adresēs) un apjomos.

(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258)

11. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā iepirkuma procedūrā un piedāvā sniegt drošības rezervju pakalpojumu par lielāku naftas produktu apjomu, nekā faktiski ir to īpašumā, ir atbildīgi par piedāvājumā norādītā naftas produktu apjoma iegādi un esību komersanta iesniegtajā dokumentācijā norādītajās vietās (konkrētās adresēs) un apjomos līdz iepirkuma līguma noslēgšanas dienai noslēgtās vispārīgās vienošanās ietvaros, ja pretendents atzīts par iepirkuma uzvarētāju. Šajā gadījumā komersants papildus iesniedz bankas garantijas vēstuli vai citus dokumentus, kas apliecina pretendenta finansiālo spēju iegādāties iepirkumam iesniegtajā dokumentācijā norādīto naftas produktu apjomu un naftas produktu uzglabāšanas tvertņu kapacitāti paredzētajam naftas produktu apjomam.

(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258)

12. Komersanti, kuri iesnieguši piedāvājumu dalībai šo noteikumu 5.punktā minētajā iepirkuma procedūrā, līdz lēmuma pieņemšanai par iepirkuma rezultātiem un iepirkuma līguma parakstīšanai vispārīgās vienošanās ietvaros, kā arī pēc tam nodrošina:

12.1. Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvarotajām personām pieeju naftas produktiem, lai pārbaudītu plānoto vai esošo drošības rezervju apjoma atbilstību iesniegtajai dokumentācijai un produkta atbilstību šo noteikumu 2. punktā norādītajām kategorijām;

12.2. lai plānotajās vai esošajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās būtu naftas produktu daudzuma mērīšanas līdzekļi atbilstoši metroloģijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

12.3. nepieciešamo mērījumu veikšanu pārbaudes laikā.

(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98)

13. Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvarotās personas veic pārbaudi:

13.1. iepirkumam iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā – paredzētajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās. Pārbaudes aktus sastāda divos eksemplāros, un pārbaudes veikšanas vietā tos paraksta visas Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvarotās personas un komersanta pilnvarots pārstāvis. Viens pārbaudes akta eksemplārs paliek pie komersanta, otrs – pie pilnvarotajām personām;

13.2. ne retāk kā reizi trijos mēnešos – esošajās drošības rezervju uzglabāšanas vietās pie drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem, ar kuriem noslēgti iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros. Pārbaudes aktus sastāda divos eksemplāros, un pārbaudes veikšanas vietā tos paraksta visas Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvarotās personas un komersanta pilnvarots pārstāvis. Viens pārbaudes akta eksemplārs paliek pie komersanta, otrs – pie pilnvarotajām personām.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

14. (Svītrots ar MK 12.02.2013. noteikumiem Nr.91)

15. Komersanti, kuri reģistrējuši savu darbību citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, kā arī komersanti no citām valstīm iesniedz dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā valstī atbilstoši šīs valsts normatīvo aktu prasībām.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr.91 redakcijā)

16. Komersantam, sniedzot naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu norādītajā vietā, vienā tvertnē atļauts uzglabāt vairāku komersantu īpašumā esošus naftas produktus, ko komersanti uzglabā drošības rezervju izveidei.

(Grozīts ar MK 12.02.2013. noteikumiem Nr.91)

17. Pamatojoties uz vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, Būvniecības valsts kontroles birojs drošības rezervju apjomā ieskaita:

17.1. naftas produktus (izņemot degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka), ko komersants uzglabā norādītajā vietā, izņemot apjomu, ko glabā tvertnēs, kuras savienotas ar mazumtirdzniecības elektronisko kases sistēmu;

17.2. degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 ºC ir 25 mm²/s vai lielāka un kuru komersants uzglabā normatīvo aktu prasībām atbilstošās stacionārās naftas produktu uzglabāšanas tvertnēs Latvijas Republikas teritorijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

17.3. naftas produktus, ko komersants uzglabā citā Eiropas Savienības dalībvalstī atbilstoši šo noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunktam tādā apjomā, kas kopā ar Latvijas Republikas teritorijā uzglabājamām drošības rezervēm nepārsniedz apjomu, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minēto aprēķinu metodi.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629; MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 98)

18. Būvniecības valsts kontroles birojs kā pakalpojuma saņēmējs ir tiesīgs piedāvāto vai sniegto drošības rezervju pakalpojumu atzīt par spēkā neesošu iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laikā vai pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, nenoslēdzot vai laužot iepirkuma līgumu, ja:

18.1. veicot šo noteikumu 13.punktā minētās darbības, drošības rezervju pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā iesniegtajā informācijā konstatēta neatbilstība faktiskajai situācijai;

18.2. drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas gaitā (pēc iepirkuma līguma noslēgšanas) tiek konstatēts, ka drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs (komersants) triju dienu laikā nav rakstiski informējis drošības rezervju pakalpojuma saņēmēju (Būvniecības valsts kontroles birojs) par izmaiņām, kas kavē vai liedz drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar noslēgtā iepirkuma līguma nosacījumiem attiecībā uz uzglabājamo drošības rezervju apjoma, kvalitātes vai faktiskās uzglabāšanas vietas (konkrēta adrese) maiņu.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

19. Ja Būvniecības valsts kontroles birojs īsteno šo noteikumu 18.punktā minētās tiesības, tas 11 darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas noslēdz iepirkuma līgumu ar vienu vai vairākiem nākamajiem šo noteikumu 5.punktā minētās iepirkuma procedūras uzvarētājiem par trūkstošo uzglabājamo naftas produktu apjomu, lai nodrošinātu atbilstību drošības rezervju apjomam.

(Grozīts ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

20. Komersanti, kuri atzīti par šo noteikumu 5.punktā minētās iepirkuma procedūras uzvarētājiem, 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma parakstīšanas un turpmāk katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā pārskatu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu (3.pielikums). Samaksu komersantam par sniegto drošības rezervju pakalpojumu Būvniecības valsts kontroles birojs veic pēc tam, kad saņemts pārskats un rēķins par iepriekšējā kalendāra mēnesī sniegto drošības rezervju pakalpojumu.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.05.2018. noteikumiem Nr. 258; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

20.¹ Komersantiem, ar kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir noslēdzis šo noteikumu 20.punktā minēto iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, jānodrošina iepirkuma līgumā noteiktais naftas produktu apjoms visā iepirkuma līguma darbības periodā un, veicot darbības ar naftas produktu rezervēm, jāievēro normatīvie akti par darbībām ar akcīzes precēm.

(MK 12.02.2013. noteikumu Nr. 91 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. noteikumiem Nr.1505; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

20.² Komersanti, ar kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir noslēdzis šo noteikumu 20. punktā minēto iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, nodrošina drošības rezervju fizisku pieejamību, – veic pasākumus saistībā ar krājumu izvietošanu un pārvadāšanu, lai nodrošinātu to nodošanu apritē vai piegādi galapatērētājiem un tirgiem tādos termiņos un ar tādiem nosacījumiem, kas sekmē ar piegādes traucējumiem saistītu problēmu mazināšanu, ja tādas ir radušās.

(MK 07.07.2015. noteikumu Nr. 375 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

20.³ Komersantiem, ar kuriem Būvniecības valsts kontroles birojs ir noslēdzis šo noteikumu 20. punktā minēto iepirkuma līgumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei, tiek noteikta atbildība saskaņā ar šā līguma nosacījumiem, ko piemēro valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos.

(MK 07.07.2015. noteikumu Nr. 375 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

21. Ja Būvniecības valsts kontroles birojs, veicot kontroli sadarbībā ar attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento institūciju ārpus Latvijas Republikas teritorijas, konstatē uzglabājamo drošības rezervju apjoma vai uzglabāšanas vietu neatbilstību piedāvājumā norādītajai informācijai, komersants, kurš sniedz drošības rezervju pakalpojumu atbilstoši noslēgtajam iepirkuma līgumam, piecu darbdienu laikā pēc rēķina saņemšanas no Būvniecības valsts kontroles biroja sedz visus izdevumus par kontroles veikšanu attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(Grozīts ar MK 12.02.2013. noteikumiem Nr. 91; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

22. Šo noteikumu izpildes uzraudzību nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

22.¹ Būvniecības valsts kontroles birojs naftas produktu informācijas sistēmā (NAPRO) uztur detalizētu drošības rezervju reģistru par visām šo noteikumu 2. punktā minētajām drošības rezervēm. Šajā reģistrā iekļauj informāciju, kas ļauj identificēt katru drošības rezervju pakalpojuma sniedzēju, tā noliktavu, naftas pārstrādes rūpnīcu vai glabātavu atrašanās vietu, drošības rezervju daudzumu un veidu atbilstoši naftas produktu kategorijām, kuras noteiktas Regulas Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktā.

(MK 07.07.2015. noteikumu Nr. 375 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2019. noteikumiem Nr. 358; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 629)

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumus Nr.650 "Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības sniegt drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) rezervju izveidei noteiktā apjomā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 116.nr.; 2011, 13.nr.).

(MK 13.08.2019. noteikumu Nr. 358 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves;

2) Komisijas 2018. gada 19. oktobra Īstenošanas direktīvas (ES) 2018/1581, ar ko Padomes Direktīvu 2009/119/EK groza attiecībā uz krājumu uzturēšanas pienākumu aprēķināšanu.