Ministru kabineta noteikumi Nr.189

Rīgā 2011.gada 15.martā (prot. Nr.16 4.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas"

Izdarīt Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 29., 167.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"18) Komisijas 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/67/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/84/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus;

19) Komisijas 2010.gada 22.oktobra Direktīvas 2010/69/ES, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji;

20) Komisijas 2011.gada 17.janvāra Direktīvas 2011/3/ES, ar kuru groza Direktīvu 2008/128/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos."

2. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).

3. Izteikt 4.pielikuma 23.punktu šādā redakcijā:

"23.	E 468	Šķērsšūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls	tikai saldinātājiem"
		Šķērsšūtās celulozes sveķi
	E 1201	Polivinilpirolidons
	E 1202	Polivinilpolipirolidons
	E 1521	Polietilēnglikols

4. Izteikt 5.pielikuma 34.punktu šādā redakcijā:

"34.	E 160 d - likopēns
34.1.	Sintētiskais likopēns
34.1.1.	Sinonīmi	Ķīmiski sintezēts likopēns
34.1.2.	Definīcija un iegūšanas apraksts	Sintētiskais likopēns ir ģeometrisku likopēna izomēru maisījums, un to iegūst Wittig kondensācijas procesā ar sintētiskajiem starpproduktiem, kurus parasti izmanto arī citu pārtikā izmantojamu karotinoīdu ieguvē. Sintētiskais likopēns galvenokārt sastāv no trans-likopēniem kopā ar 5-cis-likopēnu un nelielu daudzumu citu izomēru. Pārdošanai sagatavoti likopēna preparāti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ir formulēti kā suspensija pārtikas eļļās vai kā ūdenī disperģējami vai ūdenī šķīstoši pulveri
34.1.3.	Krāsu indeksa numurs	75125
34.1.4.	EINECS numurs	207-949-1
34.1.5.	Ķīmiskais nosaukums	Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni
34.1.6.	Ķīmiskā formula	C40H56
34.1.7.	Molekulmasa	536,85
34.1.8.	Pamatviela	Ne mazāk kā 96 % no visiem likopēniem (ne mazāk kā 70 % no visiem translikopēniem). pie 465-475 nm heksānā (attiecībā uz 100 % tīriem visiem translikopēniem) ir 3450
34.1.9.	Ārējais izskats	Sarkans kristālisks pulveris
34.1.10.	Identitātes pierādīšana:
34.1.10.1.	Spektrometrija	Absorbcijas maksimums heksāna šķīdumā aptuveni pie 470 nm
34.1.10.2.	Karotinoīdu tests	Parauga šķīdumam acetonā pazūd krāsa pēc tam, kad secīgi pievieno 5 % nātrija nitrīta šķīdumu un 1 N sērskābi
34.1.10.3.	Šķīdība	Nešķīst ūdenī, neierobežoti šķīst hloroformā
34.1.10.4.	Īpašības 1 % šķīdumam hloroformā	Šķīdums ir dzidrs, intensīvi sarkanoranžā krāsā
34.1.11.	Tīrības kritēriji:
34.1.11.1.	Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 0,5 % (40 °C, 4 h pie 20 mm Hg)
34.1.11.2.	Apo-12'-likopenāls	Ne vairāk kā 0,15 %
34.1.11.3.	Trifenilfospfīnoksīds	Ne vairāk kā 0,01 %
34.1.11.4.	Šķīdinātāju atlikums	Metanols - ne vairāk kā 200 mg/kg, heksāns, propān-2-ols - ne vairāk kā 10 mg/kg katram. Dihlormetāns - ne vairāk kā 10 mg/kg (tikai pārdošanai sagatavotiem preparātiem)
34.1.11.5.	Svins	Ne vairāk kā 1 mg/kg
34.2.	No sarkanajiem tomātiem
34.2.1.	Sinonīmi	Dabīgais dzeltenais 27
34.2.2.	Definīcija un iegūšanas apraksts	Likopēnu iegūst no sarkanajiem tomātiem (Lycopersicon esculentum L.) ar selektīvo šķīdinātāju ekstrakciju un pēc tam šķīdinātāja atdalīšanu. Drīkst izmantot tikai šādus šķīdinātājus: oglekļa dioksīdu, etilacetātu, acetonu, propān-2-olu, metanolu, etanolu, heksānu. Galvenā tomātu krāsviela ir likopēns. Var saturēt arī nelielu daudzumu citu karotinoīdu pigmentu. Papildus krāsu pigmentiem produkts var saturēt eļļas, tauku, sveķu un aromātvielu sastāvdaļas, kas dabiski atrodas tomātos
34.2.3.	Krāsu indeksa numurs	75125
34.2.4.	EINECS numurs	207-949-1
34.2.5.	Ķīmiskais nosaukums	Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni
34.2.6.	Ķīmiskā formula	C40H56
34.2.7.	Molekulmasa	536,85
34.2.8.	Pamatviela	Ne mazāk kā 96 % no visiem likopēniem (ne mazāk kā 70 % no visiem translikopēniem). pie 465-475 nm heksānā (attiecībā uz 100 % tīriem visiem translikopēniem) ir 3450
34.2.9.	Ārējais izskats	Tumši sarkans viskozs šķidrums
34.2.10.	Identitātes pierādīšana - spektrometrija	Absorbcijas maksimums heksānā aptuveni pie 472 nm
34.2.11.	Tīrības kritēriji:
34.2.11.1.	Šķīdinātāju atlikums	Propān-2-ols, heksāns, acetons, metanols, etilacetāts: ne vairāk kā 50 mg/kg katrs atsevišķi vai kopā
34.2.11.2.	Sulfātpelni	Ne vairāk kā 1 %
34.2.11.3.	Dzīvsudrabs	Ne vairāk kā 1 mg/kg
34.2.11.4.	Kadmijs	Ne vairāk kā 1 mg/kg
34.2.11.5.	Arsēns	Ne vairāk kā 3 mg/kg
34.2.11.6.	Svins	Ne vairāk kā 2 mg/kg
34.3.	No Blakeslea trispora
34.3.1.	Sinonīmi	Dabīgais dzeltenais 27
34.3.2.	Definīcija un iegūšanas apraksts	Likopēnu no Blakeslea trispora ekstrahē no sēņu biomasas un attīra kristalizējot un filtrējot. Tas galvenokārt sastāv no visiem translikopēniem. Tas satur arī nelielu daudzumu citu karotinoīdu. Izopropanols un izobutilacetāts ir vienīgie šķīdinātāji, ko izmanto tā ieguvē. Pārdošanai sagatavoti likopēna preparāti, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ir formulēti kā suspensija pārtikas eļļās vai kā ūdenī disperģējami vai ūdenī šķīstoši pulveri
34.3.3.	Krāsu indeksa numurs	75125
34.3.4.	EINECS numurs	207-949-1
34.3.5.	Ķīmiskais nosaukums	Ψ,Ψ-karotīns, visi translikopēni, (visi E) likopēni, (visi E)-2,6,10,14,19,23,27,31-oktametil-2,6,8,10,12,14,16,18,20,22,24,26,30-dotriakontatridekaīni
34.3.6.	Ķīmiskā formula	C40H56
34.3.7.	Molekulmasa	536,85
34.3.8.	Ārējais izskats	Sarkans kristālisks pulveris
34.3.9.	Identitātes pierādīšana:
34.3.9.1.	Spektrometrija	Absorbcijas maksimums heksāna šķīdumā aptuveni pie 470 nm
34.3.9.2.	Karotinoīdu tests	Parauga šķīdumam acetonā pazūd krāsa pēc tam, kad secīgi pievieno 5 % nātrija nitrīta šķīdumu un 1 N sērskābi
34.3.9.3.	Šķīdība	Nešķīst ūdenī, neierobežoti šķīst hloroformā
34.3.9.4.	Īpašības 1 % šķīdumam hloroformā	Šķīdums ir dzidrs, intensīvi sarkanoranžā krāsā
34.3.10.	Tīrības kritēriji:
34.3.10.1.	Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 0,5 % (40 °C, 4 h pie 20 mm Hg)
34.3.10.2.	Citi karotinoīdi	Ne vairāk kā 5 %
34.3.10.3.	Šķīdinātāju atlikums	Propān-2-ols - ne vairāk kā 0,1 % Izobutilacetāts - ne vairāk kā 1,0 % Dihlormetāns - ne vairāk kā 10 mg/kg (tikai pārdošanai sagatavotiem preparātiem)
34.3.10.4.	Sulfātpelni	Ne vairāk kā 0,3 %
34.3.10.5.	Svins	Ne vairāk kā 1 mg/kg"

5. Izteikt 5.pielikuma 90.9.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"90.9.4.

Eļļas saturs

Ne vairāk kā 5 mg/kg"

6. Papildināt 5.pielikumu ar 153.¹ punktu šādā redakcijā:

"153.1	E 392 - rozmarīna ekstrakti
153.1 1.	Vispārīgā specifikācija
153.1 1.1.	Sinonīmi	Rozmarīna lapu ekstrakts (antioksidants)
153.1 1.2.	Definīcija	Rozmarīna ekstraktu sastāvā ir vairākas sastāvdaļas, kuru antioksidējošā iedarbība ir pierādīta. Šīs sastāvdaļas galvenokārt pieder pie fenolskābju, flavonoīdu un diterpenoīdu klases. Līdz ar antioksidējošām sastāvdaļām ekstraktā var būt arī triterpēni un ar organiskajiem šķīdinātājiem ekstrahējamas vielas, kas īpaši noteiktas turpmākajā specifikācijā
153.1 1.3.	EINECS numurs	283-291-9
153.1 1.4.	Ķīmiskais nosaukums	Rozmarīna ekstrakts (Rosmarinius officinalis)
153.1 1.5.	Iegūšanas apraksts	Rozmarīna lapu ekstrakta antioksidantu iegūst no Rosmarinius officinalis lapām, tās ekstrahējot ar šķīdinātājiem, ko atļauts izmantot pārtikas apritē. Ekstraktus var dezodorēt un atkrāsot. Ekstraktus var standartizēt
153.1 1.6.	Identitātes pierādīšana:
153.1 1.6.1.	References antioksidatīvie savienojumi: fenolu diterpēni	Karnozīnskābe (C20H28O4) un karnozols (C20H26O4) (vismaz 90 % no kopējiem fenolu diterpēniem)
153.1 1.6.2.	References galvenās gaistošās vielas	Borneols, bornilacetāts, kampars, 1,8-cineols, verbenons
153.1 1.6.3.	Blīvums	Lielāks nekā 0,25 g/ml
153.1 1.6.4.	Šķīdība	Nešķīst ūdenī
153.1 1.7.	Tīrības kritēriji:
153.1 1.7.1.	Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 5 %
153.1 1.7.2.	Arsēns	Ne vairāk kā 3 mg/kg
153.1 1.7.3.	Svins	Ne vairāk kā 2 mg/kg
153.1 2.	Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no kaltētām rozmarīna lapām, ekstrahējot ar acetonu
153.1 2.1.	Iegūšanas apraksts	Rozmarīna ekstraktus izgatavo no kaltētām rozmarīna lapām - ekstrahē ar acetonu, filtrē, attīra un iztvaicē šķīdinātāju, tad žāvē un sijā, lai iegūtu smalku pulveri vai šķidrumu
153.1 2.2.	Identitātes pierādīšana:
153.1 2.2.1.	References antioksidatīvo savienojumu saturs	Ne mazāk kā 10 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa
153.1 2.2.2.	Attiecība: antioksidanti/gaistošās vielas	(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju - masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD")
153.1 2.2.3.	Šķīdinātāju atlikums - acetons	Ne vairāk kā 500 mg/kg
153.1 3.	Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no kaltētām rozmarīna lapām, izmantojot oglekļa dioksīdu superkritiskos apstākļos
153.1 3.1.	Iegūšanas apraksts	Rozmarīna ekstrakti izgatavoti no kaltētām rozmarīna lapām, izmantojot oglekļa dioksīdu superkritiskos apstākļus, ar nelielu etanola daudzumu kā palīgšķīdinātāju
153.1 3.2.	Identitātes pierādīšana:
153.1 3.2.1.	References antioksidatīvo savienojumu saturs	Ne mazāk kā 13 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa
153.1 3.2.2.	Attiecība: antioksidanti/gaistošās vielas	(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju - masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD")
153.1 3.3.	Šķīdinātāju atlikums - etanols	Ne vairāk kā 2 %
153.1 4.	Rozmarīna ekstrakti, kas iegūti no dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā
153.1 4.1.	Iegūšanas apraksts	Rozmarīna ekstrakti, kas izgatavoti no dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā. Ekstraktus var papildus attīrīt, piemēram, apstrādājot ar aktīvo ogli un/vai molekulāro destilāciju. Ekstraktus var suspendēt pārtikas apritē atļautos nesējos vai žāvēt izsmidzinot
153.1 4.2.	Identitātes pierādīšana:
153.1 4.2.1.	References antioksidatīvo savienojumu saturs	Ne mazāk kā 5 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa
153.1 4.2.2.	Attiecība: antioksidanti/gaistošās vielas	(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju - masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD")
153.1 4.2.3.	Šķīdinātāju atlikums - etanols	Ne vairāk kā 500 mg/kg
153.1 5.	Rozmarīna ekstrakti, atkrāsoti un dezodorēti, kas iegūti ar divpakāpju ekstrakciju, izmantojot heksānu un etanolu
153.1 5.1.	Iegūšanas apraksts	No dezodorēta rozmarīna ekstrakta etanolā izgatavoti rozmarīna ekstrakti, ko papildus ekstrahē ar heksānu. Ekstraktus var papildus attīrīt, piemēram, apstrādājot ar aktīvo ogli un/vai molekulāro destilāciju. Ekstraktus var suspendēt pārtikas apritē atļautos nesējos vai žāvēt izsmidzinot
153.1 5.2.	Identitātes pierādīšana:
153.1 5.2.1.	References antioksidatīvo savienojumu saturs	Ne mazāk kā 5 %, izteikts kā karnozīnskābes un karnozola summa
153.1 5.2.2.	Attiecība: antioksidanti/gaistošās vielas	(Karnozīnskābe un karnozols, kopā masas %) ne mazāk kā 15 (references galveno gaistošo vielu masas %)* (* kā visu ekstrakta gaistošo vielu procentuālā attiecība, ko mēra ar gāzu hromotogrāfiju - masspektrometrisku noteikšanas metodi "GC-MSD")
153.1 5.2.3.	Šķīdinātāju atlikums:
153.15.2.3.1.	Etanols	Ne vairāk kā 500 mg/kg
153.15.2.3.2.	Heksāns	Ne vairāk kā 25 mg/kg"

7. Izteikt 5.pielikuma 177.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"177.1.

Definīcija

Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no dabīgās šķiedras, kuru satur sojas pupiņas. Par nogulsnētāju nedrīkst izmantot citu organisko šķīdinātāju kā vien etanolu"

8. Izteikt 5.pielikuma 177.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"177.4.

Ārējais izskats

Irdens balts vai iedzelteni balts pulveris"

9. Papildināt 5.pielikumu ar 177.6.9.apakšpunktu šādā redakcijā:

"177.6.9.

Etanols

Ne vairāk kā 2 %"

10. Papildināt 5.pielikumu ar 177.¹ punktu šādā redakcijā:

"177.1	E 427 - kasijas sveķi
177.1 1.	Sinonīmi	Kasijas sveķi (Cassia gum)
177.1 2.	Definīcija	Kasijas sveķi ir malta un attīrīta Cassia Tora un Cassia obtusifoli (Leguminosae) sēklu endosperma, kas satur mazāk nekā 0,05 % Cassia occidentalis. Tie sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem polisaharīdiem, kuri veidoti no 1,4-β-D-mannopiranozes lineārām ķēdēm, kas savienotas ar α-D-galaktopiranozes grupām. Mannozes un galaktozes attiecība ir 5:1. Ražošanā sēklas ar termisku mehānisko apstrādi izloba un atpumpuro, tad endospermu sasmalcina un sijā. Samalto endospermu turpmāk attīra, ekstrahējot ar izopropanolu
177.1 3.	Pamatviela	Ne mazāk kā 75 % galaktomannāna
177.1 4.	Ārējais izskats	Gaiši dzeltens vai bālgans pulveris bez aromāta
177.1 5.	Identitātes pierādīšana:
177.1 5.1.	Šķīdība	Labi disperģē aukstā ūdenī, veidojot koloidālu šķīdumu. Nešķīst etanolā
177.1 5.2.	Gēla veidošana ar borātu	Parauga ūdens dispersijai pievieno pietiekamu daudzumu nātrija borāta testa šķīduma, lai paaugstinātu pH virs 9; veidojas gēls
177.1 5.3.	Gēla veidošana ar ksantāna sveķiem	Iesver 1,5 g parauga un 1,5 g ksantāna sveķu un tos samaisa. Šo maisījumu, strauji maisot, pievieno pie 300 ml ūdens (80 °C) 400 ml tilpuma vārglāzē. Maisa, līdz paraugs ir pilnībā izšķīdis, un turpina maisīt vēl 30 min (maisīšanas laikā uztur temperatūru virs 60 °C). Pārtrauc maisīšanu un ļauj šķīdumam atdzist līdz istabas temperatūrai vismaz 2 h. Stingrs, elastīgs gēls veidojas, kad paraugs ir atdzisis vismaz līdz 40 °C. Taču šāds gēls neveidojas atsevišķi kasija sveķu vai ksantāna sveķu 1 % kontrolšķīdumā, kas sagatavots pēc līdzīgas metodes
177.1 5.4.	Viskozitāte	Mazāk nekā 500 mPa·s (25 °C, 2 h, 1 % šķīdums), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 200 000-300 000 D
177.1 6.	Tīrības kritēriji:
177.1 6.1.	Skābē nešķīstoša viela	Ne vairāk kā 2 %
177.1 6.2.	pH	5,5-8 (1 % ūdens šķīdums)
177.1 6.3.	Tauki	Ne vairāk kā 1 %
177.1 6.4.	Olbaltumvielas (N x 6,25)	Ne vairāk kā 7 %
177.1 6.5.	Pelni	Ne vairāk kā 1,2 %
177.1 6.6.	Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 12 % (105 oC, 5 h)
177.1 6.7.	Šķīdinātāju atlikums - izopropanols	Ne vairāk kā 750 mg/kg
177.1 6.8.	Kopējie antrahinoni	Ne vairāk kā 0,5 mg/kg (kvalitatīvās noteikšanas robeža)
177.1 6.9.	Svins	Ne vairāk kā 1 mg/kg
177.1 7.	Mikrobioloģiskie rādītāji:
177.1 7.1.	Kopējais mikroorganismu skaits	Ne vairāk kā 5000 koloniju veidojošo vienību/g
177.1 7.2.	Raugi un pelējumi	Ne vairāk kā 100 koloniju veidojošo vienību/g
177.1 7.3.	E.coli	Nekonstatē 1 g paraugā
177.1 7.4.	Salmonella spp.	Nekonstatē 25 g paraugā"

11. Izteikt 5.pielikuma 206.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"206.6.

Pamatviela

Bezūdens viela satur ne vairāk kā 80,5 % hidroksipropoksilgrupu (-OCH2CHOHCH3), kas atbilst ne vairāk kā 4,6 hidroksipropilgrupām vienā bezūdens glikozes grupā"

12. Izteikt 5.pielikuma 327.7.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"327.7.3.

Slāpeklis

Ne vairāk kā 0,07 % v/v"

13. Papildināt 5.pielikumu ar 352.¹ punktu šādā redakcijā:

"352.1	E 1203 - polivinilspirts
352.1 1.	Sinonīmi	Vinilspirta polimērs (Vinyl alcohol polymer), PVOH
352.1 2.	Definīcija	Polivinilspirts ir sintētiskie sveķi, kas iegūti polimerizācijā no vinilacetāta, daļēji hidrolizējot esteri sārmaina katalizatora klātbūtnē. Produkta fizikālās īpašības ir atkarīgas no polimerizācijas un hidrolīzes pakāpes
352.1 3.	Ķīmiskais nosaukums	Etanola homopolimērs
352.1 4.	Ķīmiskā formula	(C2H3OR)n, kur R=H vai COCH3
352.1 5.	Ārējais izskats	Caurspīdīgs, balts vai krēmkrāsas granulēts pulveris bez aromāta un bez garšas
352.1 6.	Identitātes pierādīšana:
352.1 6.1.	Šķīdība	Šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā
352.1 6.2.	Izgulsnēšana	0,25 g parauga izšķīdina 5 ml ūdens, to sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Ja šim šķīdumam pievieno 10 ml etanola, parādās baltas duļķes vai pārslainas nogulsnes
352.1 6.3.	Krāsu reakcija	Izšķīdina 0,01 g parauga 100 ml ūdens, to sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Pie 5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda testa šķīduma un dažus pilienus borskābes šķīduma. Veidojas zils krāsojums. Izšķīdina 0,5 g parauga 10 ml ūdens, to sildot, un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Pie 5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda testa šķīduma. Veidojas tumši sarkans līdz zils krāsojums
352.1 6.4.	Viskozitāte	4,8-5,8 mPa·s (4 % šķīdums 20 °C), kas atbilst vielai ar vidējo molekulmasu 26 000-30 000 D
352.1 7.	Tīrības kritēriji:
352.1 7.1.	Ūdenī nešķīstošās vielas	Ne vairāk kā 0,1 %
352.1 7.2.	Esteri	125-153 mg KOH/g
352.1 7.3.	Hidrolīzes pakāpe	86,5-89,0 %
352.1 7.4.	Skābes skaitlis	Ne vairāk kā 3
352.1 7.5.	Šķīdinātāju atlikums:
352.1 7.5.1.	Metanols	Ne vairāk kā 0,1 %
352.1 7.5.2.	Metilacetāts	Ne vairāk kā 0,1 %
352.1 7.6.	pH	5,0-6,5 (4 % šķīdums)
352.1 7.7.	Zudumi pēc žāvēšanas	Ne vairāk kā 5 % (105 °C, 3 h)
352.1 7.8.	Zudumi pēc dedzināšanas	Ne vairāk kā 1 %
352.1 7.9.	Svins	Ne vairāk kā 2 mg/kg"

14. Izteikt 5.pielikuma 369.punktu šādā redakcijā:

"369.	E 1521 - polietilēnglikols
369.1.	Sinonīmi	PEG, makrogols, polietilēnoksīds (polyethylene oxyde)
369.2.	Definīcija	Etilēnoksīda polimērs un ūdens aditīvs polimērs, ko parasti apzīmē ar skaitli, kas aptuveni atbilst molekulmasai
369.3.	Ķīmiskais nosaukums	Alfa-hidro-omega-hidroksipoli(oksi-1,2-etāndiols) (alpha-Hydro-omega-hydroxypoly (oxy-1,2-ethanediol))
369.4.	Ķīmiskā formula	HOCH2-(CH2-O-CH2)n-CH2OH
369.5.	Vidējā molekulmasa	380-9000 D
369.6.	Pamatviela	PEG 400: ne mazāk kā 95,0 % un ne vairāk kā 105,0 % PEG 3000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 3350: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 4000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 6000: ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % PEG 8000: ne mazāk kā 87,5 % un ne vairāk kā 112,5 %
369.7.	Ārējais izskats	PEG 400 ir dzidrs, viskozs, bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains higroskopisks šķidrums. PEG 3000, PEG 3350, PEG 4000, PEG 6000, PEG 8000 ir balta vai gandrīz balta cieta viela, kas līdzīga vaskam vai parafīnam
369.8.	Identitātes pierādīšana:
369.8.1.	Kušanas temperatūra	PEG 400: 4-8 oC PEG 3000: 50-56 oC PEG 3350: 53-57 oC PEG 4000: 53-59 oC PEG 6000: 55-61 oC PEG 8000: 55-62 oC
369.8.2.	Viskozitāte	PEG 400: no 105 līdz 130 mPa·s (pie 20 oC) PEG 3000: no 75 līdz 100 mPa·s (pie 20 oC) PEG 3350: no 83 līdz 120 mPa·s (pie 20 oC) PEG 4000: no 110 līdz 170 mPa·s (pie 20 oC) PEG 6000: no 200 līdz 270 mPa·s (pie 20 oC) PEG 8000: no 260 līdz 510 mPa·s (pie 20 oC) Polietilēnglikoliem, kuriem vidējā molekulmasa ir lielāka par 400, viskozitāti nosaka 50 % m/m kandidātvielas šķīdumam ūdenī
369.8.3.	Šķīdība	PEG 400: viegli šķīst ūdenī, ļoti labi šķīst acetonā, etilspirtā un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst taukskābēs un minerāleļļās. PEG 3000 un PEG 3350: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, vāji šķīst etilspirtā, gandrīz nešķīst taukskābēs un minerāleļļās. PEG 4000, PEG 6000 un PEG 8000: ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā, gandrīz nešķīst etilspirtā, taukskābēs un minerāleļļās
369.9.	Tīrības kritēriji:
369.9.1.	Skābums vai bāziskums	Izšķīdina 5,0 g parauga 50 ml ūdens, kas nesatur oglekļa dioksīdu, un pievieno 0,15 ml bromtimola zilā šķīduma. Šķīdums ir dzeltenā vai zaļā krāsā. Ir vajadzīgs ne vairāk kā 0,1 ml 0,1 M nātrija hidroksīda šķīduma, lai indikatora krāsa kļūtu zila
369.9.2.	Hidroksilskaitlis	PEG 400: 264-300 PEG 3000: 34-42 PEG 3350: 30-38 PEG 4000: 25-32 PEG 6000: 16-22 PEG 8000: 12-16
369.9.3.	Pelni (sulfātu veidā)	Ne vairāk kā 0,2 %
369.9.4.	1,4-dioksāns	Ne vairāk kā 10 mg/kg
369.9.5.	Etilēnoksīds	Ne vairāk kā 0,2 mg/kg
369.9.6.	Etilēnglikols un dietilēnglikols	Ne vairāk kā 0,25 % w/w atsevišķi vai kopā
369.9.7.	Svins	Ne vairāk kā 1 mg/kg"

15. Papildināt 6.pielikumu ar 129.¹ punktu šādā redakcijā:

"129.1

E 392

Rozmarīna ekstrakti

Extracts of rosemary

antioksidants"

16. Papildināt 6.pielikumu ar 151.¹ punktu šādā redakcijā:

"151.1

E 427

Kasijas sveķi

Cassia gum

dažādas"

17. Izteikt 6.pielikuma 290.¹ punktu šādā redakcijā:

"290.1

E 961

Neotams

Neotame

saldinātājs, dažādas"

18. Papildināt 6.pielikumu ar 301.¹ punktu šādā redakcijā:

"301.1

E 1203

Polivinilspirts

Polyvinyl alchocol

dažādas"

19. Izteikt 6.pielikuma 320.punktu šādā redakcijā:

"320.

E 1521

Polietilēnglikols

Polyethylene glycol

dažādas"

20. Papildināt 7.pielikumu ar 180.¹ punktu šādā redakcijā:

"180.1

E 427

Kasijas sveķi

Cassia gum

dažādas"

21. Izteikt 7.pielikuma 252.¹ punktu šādā redakcijā:

"252.1

E 961

Neotams

Neotame

saldinātājs, dažādas"

22. Izteikt 7.pielikuma 309.punktu šādā redakcijā:

"309.

E 1521

Polietilēnglikols

Polyethylene glycol

dažādas"

23. Papildināt 7.pielikumu ar 317.¹ punktu šādā redakcijā:

"317.1

E 1203

Polivinilspirts

Polyvinyl alchocol

dažādas"

24. Papildināt 7.pielikumu ar 324.¹ punktu šādā redakcijā:

"324.1

E 392

Rozmarīna ekstrakti

Extracts of rosemary

antioksidants"

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 15.marta
noteikumiem Nr.189

"1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 16.februāra
noteikumiem Nr.146

Pārtikas produkti, kuros atļauts lietot pārtikas piedevas, un pārtikas piedevu maksimālās devas

Aprēķinot pārtikas piedevu lietojamo daudzumu pārtikas produktos, kas minēti šajā pielikumā, ņem vērā šādas pie pārtikas piedevu nosaukuma norādītās piezīmes:

1. Maksimālā deva - pārtikas piedevas lielākais pieļaujamais daudzums pārtikā, izņemot:

1.1. gaļas produktus, kur nitrātiem (E 251 un E 252) un nitrītiem (E 249 un E 250) ir norādīts gan atļautais pievienotais daudzums, gan atlikums gatavā produktā;

1.2. dzērienus, kur dimetildikarbonātam (E 242) ir norādīts atļautais pievienotais daudzums;

1.3. jebkuru produktu, kam ir pievienota fosforskābe un fosfāti (E 338- 341, E 343 un E 450- 452) un norādīts to atļautais pievienotais daudzums.

2. Nereglamentēta deva - pārtikas piedevas daudzums nav reglamentēts, un atbilstoši labas ražošanas praksei pārtikas piedevu lieto ne vairāk, kā nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai (ar nosacījumu, ka patērētājs netiek maldināts).

3. Pārtikas piedevu maksimālās devas ir noteiktas:

3.1. pārtikā, ko izplata tirdzniecībā;

3.2. patēriņam gatavā pārtikā, kas pagatavojama atbilstoši lietošanas instrukcijai, šādām pārtikas piedevu grupām:

3.2.1. pārtikas piedevām, ko pievieno zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai;

3.2.2. krāsvielām;

3.2.3. saldinātājiem;

3.2.4. dažādām pārtikas piedevām - E 200- 219, 297, 353- 363, 385, 392, 405, 416, 420- 421, 425, 427, 431- 436, 442- 445, 468, 473- 495, 512, 520- 523, 535- 556, 559, 579- 635, 900- 927 b, 950, 951, 953, 957, 959, 961, 965- 967, 999, 1201, 1202, 1203, 1505, 1518, 1521.

4. Maksimālās devas alumīnija sulfātiem noteiktas, rēķinot pēc alumīnija satura produktā.

5. Maksimālās devas skābēm un to sāļiem (adipinātiem, askorbātiem, benzoātiem, ciklamātiem, eritorbātiem, p-hidroksibenzoātiem, propionātiem un sorbātiem) noteiktas, rēķinot pēc skābes satura produktā.

6. Maksimālās devas fosforskābei un fosfātiem noteiktas, rēķinot pēc P₂O₅ satura produktā.

7. Maksimālās devas guanilskābei, guanilātiem, inozīnskābei, inozinātiem un ribonukleotīdiem noteiktas, rēķinot pēc guanilskābes satura produktā.

8. Maksimālās devas saharīnam un tā sāļiem noteiktas, rēķinot pēc saharīna satura produktā.

9. Maksimālās devas sēra dioksīdam un sulfītiem noteiktas, rēķinot pēc kopējā SO₂ satura produktā. Sēra dioksīdu uzskata par klātneesošu, ja tā daudzums ir mazāks par 10 mg/kg.

10. Maksimālā deva aspartāma-acesulfāma sālim 1 noteikta, rēķinot pēc acesulfāma K (a) vai aspartāma (b) satura sālī. Izmantojot aspartāma-acesulfāma sāli 1, nedrīkst pārsniegt acesulfāma K un aspartāma maksimālo devu attiecīgajā pārtikas produktā.

11. Maksimālā deva rozmarīna ekstraktiem noteikta, rēķinot kā karnozola un karnozolskābes summu produktā.

Tabula WORD formātā

Zemkopības ministrs J.Dūklavs