Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 18. jūlija noteikumus Nr. 242 "Noteikumi par vienkāršām spiedtvertnēm".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1999.gada 9.martā Noteikumi Nr. 92

Rīgā (prot. Nr. 16, 12.§)

Noteikumi par vienkāršām spiedtvertnēm

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības, kādas jāievēro, projektējot un izgatavojot vienkāršās spiedtvertnes, lai, tās pareizi uzstādot, uzturot un lietojot, novērstu draudus cilvēka veselībai, dzīvībai un videi, kā arī vienkāršo spiedtvertņu atbilstības novērtēšanas kārtību.

2. Šie noteikumi attiecas uz darbībām ar vienkāršām spiedtvertnēm - metinātām neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumu tvertnēm, kuras ir pakļautas iekšējam spiedienam, kas ir lielāks par 0,5 bāriem, un paredzētas gaisa vai slāpekļa uzglabāšanai, un nav paredzētas karsēšanai ar atklātu liesmu vai karstām dūmgāzēm (turpmāk - tvertne), kuras raksturo šādi parametri:

2.1. maksimālais darba spiediens (PS) nepārsniedz 30 bāru (bar), un spiediena reizinājums ar tvertnes tilpumu (V) litros (l) (PS x V) nepārsniedz 10000 bar x l;

2.2. zemākā darba temperatūra (Tmin) nav zemāka par -50 °C, un augstākā darba temperatūra (Tmax) nav augstāka par +300 °C tērauda tvertnēm un +100 °C alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm;

2.3. sastāvdaļas un elementi, kuri nodrošina spiedienam pakļautās tvertnes stiprību, izgatavoti no neleģētā tērauda, alumīnija vai nenovecojoša alumīnija sakausējumiem;

2.4. tvertnes izgatavotas no apļveida cilindriskām daļām, kuru nodalījumi un gali noslēgti ar apaļiem bļodveida un/vai plakaniem galiem, kuru rotācijas asis sakrīt, vai arī tvertnes izgatavotas tikai no diviem bļodveida galiem, kuru rotācijas asis sakrīt.

3. Šie noteikumi neattiecas uz darbībām ar tvertnēm, kuras:

3.1. speciāli projektētas lietošanai atomelektrostacijās un no kurām negadījuma rezultātā var rasties radioaktīvo vielu noplūde;

3.2. paredzēts uzstādīt uz kuģiem un lidaparātiem vai to piedziņas avotos;

3.3. izmanto par ugunsdzēšamajiem aparātiem.

4. Vienkāršās spiedtvertnes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu 1.pielikumā minētajām būtiskajām drošības prasībām, ja tās izgatavotas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas piemērojamajos standartos, kuri attiecas uz šo noteikumu darbības jomu un kurus valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir atzinusi par piemērojamiem, lai izpildītu šo noteikumu būtiskās drošības prasības, un visu šo prasību izpilde ir apliecināta ar atbilstības apliecināšanas procedūrām.

5. Saistībā ar šiem noteikumiem piemērojamo standartu sarakstu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" iesniedz valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts".

6. Labklājības ministrija organizē piemērojamo standartu adaptāciju sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju.

7. Ministru kabineta noteiktas tirgus uzraudzības iestādes veic visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus, lai iekšējā tirgū un lietošanā nonāktu tikai tādas tvertnes, kas, atbilstoši uzstādītas, uzturētas un lietotas, neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi.

8. Piedāvāt iekšējā tirgū - pārdot, dāvināt vai nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās - atļauts tikai tādas tvertnes, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir marķētas ar šo noteikumu VI nodaļā noteikto CE marķējumu, kas apliecina tvertnes atbilstību šo noteikumu prasībām. Piedāvājot tvertnes iekšējā tirgū, tām jāpievieno ražotāja instrukcijas atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 6.punktam.

9. Tvertņu atbilstību novērtē kompetentas pilnvarotas institūcijas. Lai institūcija tiktu pilnvarota veikt atbilstības novērtēšanu, tai jānodrošina šādu minimālo prasību izpilde:

9.1. institūcija, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgs par tvertņu atbilstības novērtēšanu un apliecināšanas procedūrām, nedrīkst būt šo tvertņu projektētājs, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai lietotājs, vai šo personu pilnvarots pārstāvis. Apmaiņa ar tehnisko informāciju starp ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju un pilnvaroto institūciju ir atļauta;

9.2. pilnvarotā institūcija ir atbildīga par novērtēšanas un apliecināšanas veikšanu visaugstākā mērā profesionāli, godprātīgi un tehniski kompetenti. Tai jābūt brīvai no jebkādas ietekmes, it īpaši finansiālas, kas var ietekmēt lēmumu vai pārbaudes rezultātus. Īpaši tas attiecas uz personām, kuras ir ieinteresētas novērtēšanas rezultātos;

9.3. institūcijas rīcībā jābūt atbilstošam personālam un tehniskajam aprīkojumam, lai varētu pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu un uzraudzības procedūrām;

9.4. personālam, kas ir atbildīgs par pārbaudēm, jābūt:

9.4.1. tehniski un profesionāli labi apmācītam;

9.4.2. ar pietiekamām zināšanām par pārbaudes procedūrām un pieredzi to realizēšanā;

9.4.3. ar iemaņām un spējām, lai sastādītu pārskatus, ziņojumus un sertifikātus;

9.5. lai garantētu institūcijas personāla objektivitāti, tā atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto pārbaužu vai testu apjoma un rezultātiem;

9.6. institūcijai jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība attiecībā uz tā darba rezultātiem, ko tā ir pilnvarota veikt;

9.7. institūcijas personālam ir pienākums ievērot konfidencialitāti attiecībā uz visu informāciju, ko tas iegūst, pildot savu uzdevumu. Izņēmums ir to iestāžu oficiāli pieprasītā informācija, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem veic tvertņu uzraudzību vai kontroli.

10. Par šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunkta izpildi regulāri pārliecinās tā institūcija, kura ir novērtējusi pilnvarotās institūcijas kompetenci.

11. Labklājības ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanu.

II. Tvertņu apgrozība iekšējā tirgū

12. Iekšējā tirgū tvertnes var piedāvāt:

12.1. tvertnes projektētājs un/vai ražotājs (izgatavotājs), arī persona, kura šādas tvertnes projektē un izgatavo personīgai lietošanai;

12.2. tvertnes izplatītājs;

12.3. tvertnes importētājs.

13. Netiek uzskatīts par piedāvāšanu iekšējā tirgū, ja tvertne tiek:

13.1. nosūtīta ražotāja pilnvarotajam pārstāvim Latvijā, kurš veic tvertnes pilnveidošanu un/vai nodrošina tvertnes atbilstības apliecināšanu, nodrošinot tās atbilstību šo noteikumu prasībām;

13.2. ievesta apstrādei vai pilnveidošanai un pēc tam tiek izvesta no Latvijas;

13.3. izgatavota Latvijā realizācijai ārējā tirgū.

14. Tvertnes, kuras neatbilst šo noteikumu prasībām, atļauts demonstrēt gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos un līdzīgos pasākumos, ja uz tām ir skaidri saskatāma norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un tirdzniecības ierobežojumiem. Minēto pasākumu laikā tvertņu darbināšana pieļaujama tikai ar nosacījumu, ja tiek ievēroti visi drošības pasākumi, lai nenodarītu jebkādu kaitējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. Brīdī, kad minētās tvertnes tiek piedāvātas iekšējā tirgū, tām jāatbilst šo noteikumu prasībām.

15. Tvertnes, kuru darba spiediena reizinājums ar tilpumu (PS x V) ir 50 bar x l vai mazāks, jāizgatavo saskaņā ar šo noteikumu prasībām un labas tehnoloģijas praksi, izmantojot nozares profesionālo organizāciju ieteikto ražošanas tehnoloģiju. Minētās tvertnes nav jāmarķē ar CE marķējumu, bet uz tām jānorāda šo noteikumu 2.pielikuma 4.punktā (izņemot 4.7.apakšpunktu) minētā informācija.

16. Pirms tādu tvertņu izgatavošanas, kuru darba spiediena un tilpuma reizinājums pārsniedz 50 bar x l, ražotājs:

16.1. ja tvertnes paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, pēc savas izvēles iesniedz pilnvarotajā institūcijā:

16.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 7.punktā minēto tehnisko dokumentāciju, kuru pilnvarotā institūcija izvērtē un, ja tā atbilst šiem noteikumiem, izsniedz tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu;

16.1.2. tvertnes paraugu, lai pilnvarotā institūcija veiktu tipa pārbaudi, kurā pilnvarotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām izvērtē un apliecina, ka tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām;

16.2. ja tvertnes netiek izgatavotas vai tikai daļēji tās paredzēts izgatavot saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, veic tvertnes parauga tipa pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu III nodaļas prasībām.

17. Uz šo noteikumu 16.punktā minētajām tvertnēm jānorāda šo noteikumu 2.pielikuma 4.punktā minētā informācija.

18. Pirms tvertņu piedāvāšanas iekšējā tirgū ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs izvērtē tvertnes spiediena un tilpuma parametrus un attiecīgi:

18.1. ja tvertnes darba spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 50 bar x l, bet nepārsniedz 3000 bar x l, pēc izvēles veic tvertnes atbilstības deklarēšanu saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu vai tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu;

18.2. ja tvertnes darba spiediena un tilpuma reizinājums ir lielāks par 3000 bar x l, veic tvertnes verifikāciju saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu.

19. Visiem atbilstības novērtēšanas dokumentiem jābūt valsts valodā.

III. Tvertnes tipa pārbaude

20. Tvertnes tipa pārbaude ir procedūra, ar kuru pilnvarotā institūcija izvērtē un apliecina (sertificē), ka tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām. Lai veiktu tvertnes tipa pārbaudi, ražotājs iesniedz pilnvarotajai institūcijai pieteikumu, kurā norāda ražotāja nosaukumu, adresi un vietu, kur tiek izgatavota tvertne. Pieteikumam jāpievieno tehniskā dokumentācija.

21. Tipa pārbaude ietver:

21.1. tehniskās dokumentācijas un tvertnes parauga pārbaudi;

21.2. salīdzināšanu, vai tvertne ir izgatavota saskaņā ar tehnisko dokumentāciju un vai to var droši lietot paredzētajos darba apstākļos;

21.3. nepieciešamās pārbaudes un testus, lai novērtētu tvertnes atbilstību šo noteikumu 1.pielikuma prasībām.

22. Ja pārbaudītais tvertnes paraugs atbilst šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija izsniedz tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu, kurā tā apliecina, ka pārbaudītais tvertnes tips atbilst noteiktajām prasībām, nosaka sertifikāta derīguma termiņu un dod norādījumus par sertifikāta lietošanas apstākļiem, kā arī, ja nepieciešams, pievieno rasējumus un aprakstus, lai identificētu sertificēto paraugu.

23. Pilnvarotā institūcija, kura pamatotu apsvērumu dēļ:

23.1. neizsniedz tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai nepagarina sertifikāta derīguma termiņu, par to paziņo citām pilnvarotajām institūcijām;

23.2. atsauc izsniegto sertifikātu, par to nekavējoties paziņo citām pilnvarotajām institūcijām, tirgus uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga darbības ar tvertnēm.

IV. Tvertņu verifikācija

24. Tvertnes verifikācija ir darbība, kurā ražotājs izgatavošanas laikā nodrošina visus nepieciešamos pasākumus, lai tvertne atbilstu sertificētajam tipam vai sertificētajai tehniskajai dokumentācijai, un deklarē šo atbilstību.

25. Ražotājs nodrošina katras atbilstošās tvertnes marķēšanu ar CE marķējumu un tās atbilstības deklarācijas sastādīšanu.

26. Ražotājs uzrāda pilnvarotajai institūcijai viendabīgas sērijas tvertnes un veic nepieciešamās darbības, lai pierādītu, ka izgatavošanas process nodrošina tvertņu viendabīguma nemainību noteiktā laikposmā. Katrai tvertņu sērijai pievieno tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai, ja šīs tvertnes netiek izgatavotas saskaņā ar sertificēto paraugu, tvertnes tehnisko dokumentāciju. Pilnvarotā institūcija pirms tvertņu verifikācijas pārbauda tvertnes tehniskās dokumentācijas atbilstību šo noteikumu prasībām.

27. Pilnvarotā institūcija pēc tvertņu sērijas viendabīguma pārbaudes katrai tvertnei veic hidraulisko pārbaudi vai ekvivalentas iedarbības pneimatisko pārbaudi ar spiedienu (Ph), kas 1,5 reizes pārsniedz spiedienu, kādam tvertne projektēta. Pneimatiskajā pārbaudē jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi.

28. Pilnvarotā institūcija veic arī nepieciešamos metināto šuvju testus pēc ražotāja izvēles atsevišķam metinājuma paraugam no attiecīgo tvertņu sērijas vai konkrētai tvertnei no attiecīgo tvertņu sērijas. Testi jāveic metinātajām garenšuvēm. Ja metinātajās šķērsšuvēs tiek lietota atšķirīga metināšanas tehnoloģija nekā garenšuvēs, tad testi jāveic arī šķērsšuvēm. Tvertnēm, kuru projektēšanā izmantota eksperimentālā metode (1.pielikuma 18.punkts), minētie testi jāaizstāj ar hidraulisko pārbaudi piecām tvertnēm, kuras atlasītas no tvertņu sērijas, izmantojot statistiskās metodes, lai pārliecinātos par to atbilstību 1.pielikuma 18.punkta nosacījumiem.

29. Ja tvertņu sērija tiek atzīta par atbilstošu šo noteikumu prasībām, pilnvarotā institūcija nodrošina katras šīs sērijas tvertnes marķēšanu ar pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru. Pilnvarotā institūcija sastāda verifikācijas sertifikātu par pārbaudēm, kuras veiktas šīm tvertnēm. Visas šīs sērijas tvertnes (izņemot hidrauliskās vai pneimatiskās pārbaudes laikā bojātās) var piedāvāt iekšējā tirgū.

30. Pēc saskaņošanas ar pilnvaroto institūciju tvertnes izgatavošanas laikā ražotājs drīkst marķēt tvertnes ar pilnvarotās institūcijas identifikācijas numuru un CE marķējumu.

31. Ja pilnvarotā institūcija konstatē, ka tvertņu sērija neatbilst šo noteikumu prasībām, tai jāveic attiecīgas darbības, lai nepieļautu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū.

V. Tvertņu atbilstības deklarēšana

32. Ja ražotājs deklarē tvertņu atbilstību, tam katra tvertne jāmarķē ar CE marķējumu un jāsastāda atbilstības deklarācija par atbilstību tvertnes tehniskajai dokumentācijai, kas sertificēta saskaņā ar šo noteikumu prasībām, vai tvertnes tipam, kas sertificēts saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

33. Lai deklarētu tvertņu atbilstību, ražotājs pirms tvertņu izgatavošanas turpināšanas iesniedz pilnvarotajā institūcijā, kura izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu, aprakstu, kurā iekļauta visa informācija par tvertnes izgatavošanas procedūru un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu tvertnes atbilstību piemērojamajiem standartiem vai sertificētajam tvertnes tipam. Šajā aprakstā jāiekļauj:

33.1. ražotnes apraksts un tvertnes konstrukcijas pārbaudes apraksts;

33.2. pārbaudes protokoli, kuros norādīti izgatavošanas laikā lietoto testu un pārbaužu rezultāti, kā arī pārbaužu procedūras un termiņi, kuros tās veiktas;

33.3. tvertņu izgatavošanas laikā veikto pārbaužu apraksti un to rezultāti;

33.4. informācija par personālu, kurš veic minētās pārbaudes. Personālam jābūt kvalificētam un neatkarīgam no ražošanas procesā iesaistītā personāla, tā kvalifikācijai un neatkarībai jābūt apliecinātai rakstiski;

33.5. to hidraulisko vai pneimatisko pārbaužu rezultāti, kuras veiktas pēc tvertņu izgatavošanas;

33.6. ražotnes un noliktavas adrese un laiks, kad plānots turpināt izgatavošanu.

34. Ja izgatavoto tvertņu darba spiediena (PS) un tilpuma (V) reizinājums pārsniedz 200 bar x l, tad pilnvarotajai institūcijai, kas izsniegusi tvertnes tipa pārbaudes sertifikātu vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātu, ir pienākums:

34.1. uzraudzīt tvertņu izgatavošanas procesu, kura laikā jāveic atsevišķu tvertņu pārbaudes, īpašu uzmanību veltot:

34.1.1. tehniskajai dokumentācijai;

34.1.2. tvertnes tipa pārbaudes sertifikātiem vai tehniskās dokumentācijas atbilstības sertifikātiem;

34.1.3. veikto pārbaužu un testu rezultātiem;

34.2. pārliecināties, vai tiek veiktas pārbaudes, kas noteiktas šo noteikumu 33.punktā minētajā aprakstā;

34.3. izgatavošanas vietā vai noliktavā ar statistikas metodēm atlasīt paraugus, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes.

VI. CE marķējums

35. CE marķējumu (2.pielikums) veido lielie burti CE.

36. CE marķējumam tiek pievienots izgatavošanas pārbaudēs iesaistītās pilnvarotās institūcijas identifikācijas numurs.

37. CE marķējumu novieto (piestiprina) uz katras tvertnes redzamā vietā, tam jābūt viegli salasāmam un neizdzēšamam.

38. Atļauts marķēt tvertnes ar citām zīmēm un simboliem, ja vien tie nemaldina par CE marķējuma nozīmi vai formu un nesamazina CE marķējuma redzamību un nepārprotamību.

39. Ja institūcijas, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem kontrolē un uzrauga tvertnes, konstatē, ka CE marķējums uz tvertnes ir uzlikts nepamatoti, tās par šo faktu informē ražotāju, tā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju, kura pienākums ir nodrošināt, lai tvertne atbilstu normatīvo aktu prasībām un turpmāk neatkārtotos šādi pārkāpumi.

40. Ja nepamatota tvertņu marķēšana ar CE marķējumu tomēr tiek turpināta, attiecīgajām institūcijām jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu minēto tvertņu piedāvāšanu iekšējā tirgū, vai arī jānodrošina to izņemšana no tirgus un/vai lietošanas.

VII. Noslēguma jautājums

41. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri.

 

Ministru prezidents V.Krištopans

 

Labklājības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

1.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 9.marta noteikumiem Nr. 92

Būtiskās drošības prasības

I. Tvertņu materiāli

1. Tvertņu izgatavošanai nepieciešamie materiāli jāizvēlas saskaņā ar paredzētajiem tvertnes lietošanas apstākļiem, ievērojot šī pielikuma 2.-9.punkta prasības.

2. Šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto tvertņu un to sastāvdaļu materiāliem, ko lieto spiedienam pakļauto virsmu izgatavošanā, jābūt:

2.1. metināmiem, elastīgiem un izturīgiem, lai zemākajā darba temperatūrā nerastos tvertnes plīsumi vai plaisas;

2.2. tādiem, lai tos neietekmētu novecošanās.

3. Neleģētiem tēraudiem jāatbilst šādām prasībām:

3.1. pēc normalizācijas (vai ekvivalentas apstrādes) tiem jābūt elastīgiem un plastiskiem;

3.2. oglekļa daudzumam materiālā jābūt mazākam par 0,25 %, bet sēra un fosfora daudzumam - ne vairāk par 0,05 %;

3.3. materiālam jābūt šādām mehāniskajām īpašībām:

3.3.1. maksimālā stiepes izturība (Rm,max) nedrīkst būt mazāka par

580 N/mm2;

3.3.2. pagarinājumam pēc pārraušanas jābūt:

3.3.2.1. paralēli velmēšanas virzienam:

3.3.2.1.1. materiāla biezumam 3 mm: pagarinājums (A) pēc pārrāvuma ir 22 %, kur parauga garums L0 ir 5,65÷S0 un S0 ir parauga šķērsgriezuma laukums milimetros;

3.3.2.1.2. materiāla biezumam < 3mm: pagarinājums pēc pārrāvuma A80mm ir 17 %, kur parauga garums L0 ir 80 milimetru;

3.3.2.2. perpendikulāri velmēšanas virzienam:

3.3.2.2.1. materiāla biezumam 3mm: A 20 %,

3.3.2.2.2. materiāla biezumam < 3mm: A80 mm 15 %,

3.3.3. vidējā zuduma enerģija KCV J/cm2, kas noteikta trim gareniskiem paraugiem zemākajā darba temperatūrā, nedrīkst būt mazāka par pārbaudes 35 J/cm2 ar nosacījumu, ka atsevišķam paraugam tā nav mazāka par 25 J/cm2.

4. Ja tvertnes lietošanas zemākā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C un to sieniņu biezums pārsniedz 5 mm, šī pielikuma 3.3.apakšpunktā norādītās mehāniskās īpašības ir jāpārbauda.

5. Alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm jāatbilst šādām prasībām:

5.1. neleģētajā alumīnijā jābūt vismaz 99,5 % alumīnija;

5.2. šo noteikumu 2.2. un 2.3.apakšpunktā minēto tvertņu un to sastāvdaļu alumīnija sakausējumiem jāizrāda pietiekama pretestība starpgraudu korozijai maksimālajā darba temperatūrā. Šiem materiāliem jāatbilst šādām prasībām:

5.2.1. tiem jābūt plastiskiem atdzesētā stāvoklī;

5.2.2. tiem jābūt šādām mehāniskajām īpašībām:

5.2.2.1. maksimālā stiepes izturība (Rm,max) nedrīkst būt mazāka par 350 N/mm2;

5.2.2.2. pagarinājumam (A) pēc pārraušanas jābūt:

5.2.2.2.1. ja pārbaudes paraugs ņemts paralēli velmēšanas virzienam - A 16 %;

5.2.2.2.2. ja pārbaudes paraugs ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam - A 14 %.

6. Šī pielikuma 3. un 5.punktā minētajiem materiāliem jāpievieno materiāla atbilstības sertifikāts - dokuments, ar kuru ražotājs vai sertifikācijas institūcija, kas veikusi materiāla sertifikāciju, apstiprina, ka materiāls atbilst tam noteiktajām prasībām, un kurā iekļauti testu rezultāti, sevišķi ķīmiskā sastāva un mehānisko īpašību pārbaudes rezultāti, kas iegūti, izgatavojot materiālu. Šāda sertifikāta esamība novērš nepieciešamību veikt atkārtotas materiāla pārbaudes.

7. Materiāliem, kas tiek lietoti tvertnes izgatavošanā, to metinot, jābūt atbilstoši savietojamiem ar metināmo materiālu.

8. Aksesuāriem, kas ietekmē tvertņu stiprību (piemēram, tapskrūvēm un uzgriežņiem), jābūt izgatavotiem no materiāliem, kas minēti šī pielikuma 3. un 5.punktā, vai arī no leģētā tērauda, alumīnija vai alumīnija sakausējumiem, kas ir savstarpēji savietojami.

9. Alumīnija vai alumīnija sakausējumiem minimālajā darba temperatūrā jāveic pagarinājuma un plastiskuma pārbaude.

10. Visām metināto tvertņu daļām, kuras netiek pakļautas spiedienam, jābūt izgatavotām no materiāla, kuru var savietot ar tām tvertņu sastāvdaļām, ar kurām tās jāsametina.

II. Tvertņu projektēšana

11. Projektētājs definē tvertnes lietošanas mērķi un nosaka:

11.1. zemāko darba temperatūru (Tmin);

11.2. augstāko darba temperatūru (Tmax);

11.3. maksimālo darba spiedienu (PS).

12. Ja izvēlētā darba temperatūra ir zemāka par -10 °C, tvertnes materiāliem atbilstošām īpašībām jābūt arī -10 °C temperatūrā.

13. Projektētājs ievēro šādus nosacījumus:

13.1. jābūt iespējai tvertni pārbaudīt no iekšpuses;

13.2. jābūt iespējai tvertni iztukšot un iztīrīt;

13.3. mehāniskajām īpašībām jāsaglabājas visā paredzētajā tvertnes lietošanas laikā;

13.4. saskaņā ar paredzēto tvertnes lietošanas mērķi tai jābūt pietiekami aizsargātai pret koroziju, ko var novērtēt faktiskajos lietošanas apstākļos;

13.5. ievērojot tehnoloģisko procesu un tvertnes konstrukcijas īpatnības, neradīsies slodzes, kas varētu mazināt tās lietošanas drošību;

13.6. iekšējais spiediens nepārsniegs maksimālo darba spiedienu PS (pieļaujams, ka uz īsu brīdi to var pārsniegt par 10 %).

14. Metinot apļveida un garenšuves, jālieto caurmetināšanas metode vai metode ar līdzvērtīgu efektivitāti. Izliektajiem galiem atšķirībā no puslodes veida galiem jābūt izgatavotiem ar cilindrveida malu.

15. Izvēloties tvertnes projektēšanai nepieciešamo metodi, projektētājam jāievēro šādi nosacījumi:

15.1. ja PS x V nav lielāks par 3000 bar x l, tvertnes sieniņu biezuma noteikšanai jāizvēlas aprēķinu metode vai eksperimentālā metode;

15.2. ja PS x V ir lielāks nekā 3000 bar x l vai ja maksimālā darba temperatūra pārsniedz +100 °C, tad tvertnes sieniņu biezums jānosaka, lietojot aprēķinu metodi.

16. Tvertnes cilindriskās daļas un galu sieniņu biezums nedrīkst būt mazāks par 2 mm tērauda tvertnēm un 3 mm alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm.

17. Aprēķina metode ietver šādus nosacījumus:

17.1. minimālais spiedienam pakļauto daļu biezums jāaprēķina, ievērojot spriegumu intensitāti un šādus nosacījumus:

17.1.1. aprēķina spiediens nedrīkst būt mazāks kā izvēlētais maksimālais darba spiediens;

17.1.2. pieļaujamais apvalka spriegums nedrīkst pārsniegt tecēšanas robežas maksimālajā darba temperatūrā (RET) [N/mm2] zemāko no vērtībām 0,6 RET vai stiepes izturībai (Rm) [N/mm2] - 0,3 Rm;

17.1.3. nosakot pieļaujamo spriegumu, jālieto RET un Rm minimālās vērtības, kādas materiālam garantē materiālu ražotājs;

17.2. ja cilindriskajai tvertnes daļai ir viena vai vairākas garenšuves, kuru metināšanai nav izmantota automātiskā metināšana, biezums, kas aprēķināts pēc minētās metodes, jāreizina ar koeficientu 1,15.

18. Eksperimentālā metode ietver šādus nosacījumus - sieniņu biezumam jābūt aprēķinātam tādam, lai nodrošinātu apkārtējās vides temperatūrā tvertnes pretestību spiedienam, kas līdzvērtīgs vismaz pieckārtīgam maksimālajam darba spiedienam ar paliekošu riņķa līnijas deformācijas koeficientu, kas nav lielāks par 1 %.

III. Izgatavošana

19. Tvertnes jāizgatavo un jāpakļauj izgatavošanas pārbaudēm atbilstoši darbībām un pārbaudēm, kas noteiktas 2.pielikuma 7.punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā.

20. Tvertnes sastāvdaļu sagatavošana (piemēram, veidošana un fāzēšana) nedrīkst izraisīt virsmas defektus, plaisas vai izmaiņas mehāniskajās īpašībās, kas varētu mazināt tvertnes drošību.

21. Spiedienam pakļauto daļu metināto šuvju, blakus esošo zonu un metināmā materiāla īpašībām jābūt vienādām. Šuvēm jābūt bez jebkādiem virsmas vai iekšējiem defektiem, kas apdraud tvertnes drošību.

22. Tvertnes metināšana jāveic kvalificētiem metinātājiem vai metināšanas operatoriem, kuriem ir atbilstošs kvalifikācijas līmenis, saskaņā ar apliecinātām metināšanas procedūrām. Metinātāju un metināšanas operatoru kvalifikāciju apliecina kompetentas personāla sertifikācijas institūcijas.

23. Ražotājam izgatavošanas laikā jānodrošina nemainīga metināšanas kvalitāte, veicot attiecīgas pārbaudes un lietojot atbilstošas procedūras. Minētajām pārbaudēm jābūt atspoguļotām attiecīgos pārskatos.

Labklājības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

2.pielikums

Ministru kabineta

1999.gada 9.marta

noteikumiem Nr. 92

CE marķējums un informācija

I. CE marķējums

1. CE marķējumu veido lielie burti CE. Marķējuma paraugs ir šāds:

2PIELN~1.JPG (23561 BYTES)

2. Ja CE marķējuma izmērus palielina vai samazina, jāievēro paraugā dotās proporcijas.

3. Abiem CE marķējuma komponentiem ir vienāds vertikālais izmērs, un tas nedrīkst būt mazāks par pieciem milimetriem.

II. Informācija

4. Uz tvertnes vai uz tvertnes informācijas plāksnītes ražotājs norāda šādu informāciju:

4.1. maksimālais darba spiediens bāros (PS) [bar.];

4.2. maksimālā darba temperatūra (Tmax) [°C];

4.3. minimālā darba temperatūra (Tmin) [°C];

4.4. tvertnes tilpums (V) [l];

4.5. ražotāja nosaukums un/vai apzīmējums;

4.6. tvertnes tipa un sērijas identifikācija;

4.7. gads (divi pēdējie gada skaitļi), kad ticis piestiprināts CE marķējums.

5. Ja tiek lietota informācijas plāksnīte, tai jābūt tā izgatavotai, lai to nevarētu izmantot atkārtoti, un tai jābūt pietiekami lielai, lai varētu izvietot papildu informāciju.

6. Ražotāja instrukcijās jāiekļauj šāda informācija:

6.1. šī pielikuma 4.punktā minētā informācija, izņemot tvertnes sērijas identifikāciju;

6.2. paredzētie tvertnes lietošanas mērķi;

6.3. prasības tvertnes drošai uzturēšanai un uzstādīšanai (montāžai).

7. Lai izpildītu šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās būtiskās drošības prasības vai piemērotos standartus, tehniskajai dokumentācijai jāietver:

7.1. detalizēti tvertnes rasējumi;

7.2. ražotāja instrukcijas;

7.3. dokumenti, kuros aprakstīti:

7.3.1. izvēlētie materiāli;

7.3.2. izvēlētās metināšanas metodes;

7.3.3. izvēlētās pārbaudes;

7.3.4. jebkuras tvertnes sastāvdaļas, kas minētas tvertnes projektā.

8. Ja tiek veikta tvertņu verifikācija vai tvertņu atbilstības deklarēšana saskaņā ar šo noteikumu IV vai V nodaļas prasībām, tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj arī šādi dokumenti:

8.1. sertifikāti attiecībā uz piemēroto metināšanas metodi, metinātāju vai metināšanas operatoru kvalifikāciju;

8.2. tvertnes stiprību ietekmējošo sastāvdaļu un agregātu izgatavošanā lietoto materiālu pārbaudes ziņojumi;

8.3. veikto pārbaužu un kontroltestu pārskati vai paredzēto pārbaužu apraksti.

9. Tehniskajā dokumentācijā izmantojamās definīcijas un simboli:

9.1. aprēķina spiediens P ir ražotāja izvēlēts spiediens, kuru lieto, lai noteiktu spiedienam pakļauto detaļu biezumu;

9.2. materiāla tecēšanas robeža RET ir vērtība, kura maksimālajā darba temperatūrā Tmax ir tāda kā:

9.2.1. tecēšanas robeža ReH materiālam, kam ir gan zemākā, gan augstākā tecēšanas robeža;

9.2.2. vai pagarinājuma spriegums Rp0,2;

9.2.3. vai pagarinājuma spriegums Rp1,0 (neleģētajam alumīnijam);

9.3. tvertnes veido vienu tipu, ja tās no parauga atšķiras tikai ar diametru un tiek nodrošināta šo noteikumu 1.pielikuma 17. vai 18.punktā minēto prasību izpilde un/vai ja attiecībā uz to cilindriskajam daļām ir ievēroti šādi nosacījumi:

9.3.1. ja paraugam papildus galiem ir viens vai vairāki aptveroši gredzeni, tipa ietvaros tvertnēm jābūt vismaz vienam aptverošam gredzenam;

9.3.2. ja paraugam ir tikai divi bļodveida izliekuma gali, tipa ietvaros tvertnēm nav jābūt apvalkam;

9.3.3. iespējamās tvertnes garuma izmaiņas, kas var izraisīt plaisas un/vai blīvuma zudumu, jānorāda katra atsevišķi;

9.4. tvertņu sērija ir no 3000 viena tipa tvertņu, ja tās tiek izgatavotas viena gada laikā;

9.5. šo noteikumu ietvaros tvertņu sērijveida ražošana ir, ja noteiktā laikposmā nepārtrauktā ražošanas procesā tiek izgatavotas viena tipa tvertnes vairāk nekā vienā eksemplārā, pēc viena projekta un lietojot to pašu ražošanas procesu.

 

Labklājības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 92Pieņemts: 09.03.1999.Stājas spēkā: 01.01.2000.Zaudē spēku: 01.05.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 75/78, 12.03.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
22706
01.01.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva