Tieslietu ministrijas rīkojums Nr.1-1/20

Rīgā 1999.gada 3.martā

Par instrukciju "Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde"

1. Apstiprināt 1999.gada 3.marta instrukcijas "Tiesas un citu nolēmumu izpilde" redakciju.

(- - -)

3. Atzīt par spēku zaudējušu 1998.gada 10.jūlija "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukciju".

Tieslietu ministre I.Labucka

Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde Latvijas Republikā tiesu izpildītāju kantoros notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma un šīs instrukcijas noteikumiem

Apstiprināta
ar Tieslietu ministrijas
1999.gada 3.marta rīkojumu Nr.1-1/20

Instrukcija Nr. 1 "Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpilde"

Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 112.pantu

Saturā

I. Tiesas sprieduma izpildes vispārīgie noteikumi

1. Izpildu dokumenti

2. Tiesu izpildītāja statuss

3. Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi

II. Tiesas spriedumu izpildes piespiedu līdzekļu piemērošana

1. Piedziņas vispārīgie noteikumi

2. Piedziņas vēršana uz kustamu mantu

3. Piedziņas vēršana uz darba samaksu un citām naudas izmaksām

4. Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu

5. Tiesas piespriestās mantas piespiedu nodošana un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana

6. Piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem

7. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība,

izpildot tiesas spriedumu

III. Ārvalstu tiesu nolēmumi un to izpilde

IV. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpilde

par mantas konfiskāciju

V. Tiesas spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām

VI. Mantojuma apsardzība un tiesas lēmumu izpilde

mantojuma lietās

VII. Tiesu nolēmumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu

VIII. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība

IX. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

X. Iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu reģistrācija un izskatīšanas kārtība

I. Tiesas sprieduma izpildes vispārīgie noteikumi

1. Izpildu dokumenti

1. Jautājumu par izpildu dokumentiem reglamentē Civilprocesa likuma 538.-547. pants.

2. Izpildu raksta saturā ir jābūt Civilprocesa likuma 543. pantā norādītajiem rekvizītiem.

3. Izpildu dokuments (lēmums) administratīvo pārkāpumu lietā satur Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274. pantā norādītos rekvizītus:

3.1. lēmumu pieņēmušās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu;

3.2. lietas izskatīšanas datumu;

3.3. ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta;

3.4. lietas izskatīšanā konstatēto apstākļu izklāstu;

3.5. norādījumu uz normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

3.6. lietā pieņemto lēmumu.

4. Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav jāizpilda, ja tas nav nodots izpildei triju mēnešu laikā no pieņemšanas dienas. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 283. pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai. Ja lēmuma izpildi atliek saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 294. pantu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildes atlikšanas termiņa beigām. Likumā var noteikt citus, ilgākus termiņus lēmuma izpildei lietās par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 296.p.).

5. Tiesneša lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu (Civilprocesa likuma 405.p.3.p.).

6. Visu veidu lēmumos tiesa vai tiesnesis norāda:

6.1. lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

6.2. tiesas nosaukumu un sastāvu;

6.3. lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

6.4. jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

6.5. lēmuma motīvus;

6.6. tiesas vai tiesneša nolēmumu;

6.7. lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu (Civilprocesa likuma 230.p.).

2. Tiesu izpildītāja statuss

7. Tiesu izpildītāja statusu reglamentē Civilprocesa likuma 548.-552. pants.

8. Tiesu izpildītājs ir Tieslietu ministrijas struktūrvienības - Tiesu izpildītāju departamenta - darbinieks. Par tiesu izpildītāju var būt Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 21 gada vecumu un kuram ir vismaz vidējā izglītība (likuma "Par tiesu varu" 109.p.). Amatos un profesijās, kurās ir nepieciešama valsts valodas prasme, drīkst pieņemt tikai tās personas, kuras pietiekami prot valsts valodu (Latvijas Republikas Ministru Padomes 25.05.92.g. lēmums Nr. 189. "Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums" 1.p. 1.d.). Trešā (augstākā) pakāpe ir nepieciešama darbiniekiem, kuru profesionālajos pienākumos ietilpst uzņēmuma vadīšana un darba organizēšana vai kuriem ir plaša saskare ar iedzīvotājiem (Latvijas Republikas Ministru Padomes 25.05.92.g. lēmums Nr. 189. "Valsts valodas prasmes atestācijas nolikums" 2.p. 4.d.).

9. Tiesu izpildītāji strādā tiesu izpildītāju kantoros, kurus izveido un to izvietojumu nosaka Tieslietu ministrija (likums "Par tiesu varu" 110.p.).

10. Tiesu izpildītāju pieņemšanu un atbrīvošanu no darba regulē Darba likuma kodeksa normas un likuma "Par tiesu varu" 107., 109.panti.

11. Tiesu izpildītājam, izpildot spriedumus un lēmumus, precīzi jāievēro tiesību normatīvie akti un jāizpilda šī instrukcija. Likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tiesu izpildītāju var saukt pie atbildības. Disciplinārsodus tiesu izpildītājam uzliek tieslietu ministrs (likums "Par tiesu varu" 112.p.).

12. Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā (Civilprocesa likuma 551.p., likuma "Par tiesu varu" 109.p.). Lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi, tiesu izpildītājs var pieprasīt vietējās policijas palīdzību, kuras pienākums ir to sniegt (Civilprocesa likuma 551.p.4.d., likuma "Par tiesu varu" 111.p.3.d.).

13. Līdz dienai, kad stājas spēkā Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2. punktā minētie grozījumi likumā "Par tiesu varu", tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments (Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2.p.,3.p.1.d., Civilprocesa likuma 548.p. 2.d.).

14. Līdz dienai, kad stājas spēkā Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2. punktā minētie grozījumi likumā "Par tiesu varu", vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā (Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2.p.,3.p.2.d, Civilprocesa likuma 550.p.3.d.).

3. Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi

15. Izpildu lietvedības vispārīgos noteikumus reglamentē Civilprocesa likuma 553.-569. pants.

16. Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura taisījusi spriedumu, to izskaidrot. Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā (Civilprocesa likuma 202., 437.p.).

17. Nekavējoties izpildāmo tiesas nolēmumu izpilde uzsākama ne vēlāk kā nākamajā darba dienā.

18. Tiesu izpildītājs, stājoties pie sprieduma izpildes pirmo reizi, nosūta parādniekam priekšlikumu izpildīt spriedumu labprātīgi 10 dienu laikā (Civilprocesa likuma 555.p.1.d.). Ja tiesas nolēmumā ir noteikts ilgāks vai konkrēts izpildes termiņš, tad labprātīgai izpildei tiek dots tāds termiņš, kāds norādīts nolēmumā. Priekšlikumu parādniekam neizsniedz, ja nolēmums izpildāms nekavējoties.

19. Lēmums par administratīva naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299. panta pirmajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 291.p.3.d.). Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav iespējama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz institūcijas (amatpersonas) lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300.pants).

20. Priekšlikuma izsniegšanas veidi un kārtība:

20.1. priekšlikumu parādniekam izsniedz tiesu izpildītājs personīgi pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;

20.2. ar tiesu izpildītāja piekrišanu priekšlikumu parādniekam pret parakstu var piegādāt piedzinējs vai ziņnesis, nododot paraksta daļu tiesu izpildītājam;

20.3. tiesu izpildītājs, piedzinējs vai ziņnesis priekšlikumu parādniekam var arī izsniegt viņa darbavietā vai nodot parādnieka darbavietas administrācijai ar lūgumu izsniegt to parādniekam pret parakstu;

20.4. ja priekšlikuma piegādātājs nesastop parādnieku tā darbavietā, viņš atstāj priekšlikumu darbavietas administrācijas pārstāvim - nodošanai parādniekam pret parakstu tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Priekšlikuma paraksta daļa ar parādnieka parakstu par priekšlikuma saņemšanu darbavietas administrācija, piedzinējs vai ziņnesis nodod tiesu izpildītāju kantorim;

20.5. ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņu nevar sastapt dzīvesvietā, priekšlikumu par labprātīgu sprieduma izpildi var paziņot ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Neatkarīgi no priekšlikuma publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", piedzinējs ir tiesīgs priekšlikuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos. Laikrakstā publicējams priekšlikuma saturam atbilstošs teksts;

20.6. ja parādnieks atsakās priekšlikumu pieņemt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs vismaz vienas pieaicinātas personas klātbūtnē sastāda aktu ar atzīmi, ka priekšlikums atstāts parādniekam. Atteikšanās pieņemt priekšlikumu nav šķērslis tiesas un citu institūciju nolēmumu piespiedu izpildei;

20.7. izpildu dokumentā tiesu izpildītājs izdara atzīmi par veiktajām darbībām priekšlikuma izsniegšanā.

21. Tiesu izpildītājs parādniekam var nosūtīt uzaicinājumu ierasties tiesu izpildītāju kantorī (Civilprocesa likuma 552.p.1.d.). Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas tiesu izpildītāju kantorī, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, ar pieteikumu - izlemt jautājumu par šīs personas atbildību (Civilprocesa likuma 552.p.3.d.). Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu tiesā var iesniegt tikai tad, ja uzaicinājums parādniekam nosūtīts pēc priekšlikuma izsniegšanas, kad to paredz likums un šī instrukcija (ja uzaicinājums parādniekam piegādāts Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā).

22. Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes termiņi skaitāmi no dienas, kad izpildu dokuments nodots izpildei tiesu izpildītājam un izpildu lietvedība pabeidzama 6 mēnešu laikā ar nosacījumu:

22.1. ja tā nav bijusi apturēta vai izpildu darbības tajā atliktas;

22.2. ja tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde nav saistīta ar nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē.

23. Procesuālo termiņu tecējums (Civilprocesa likuma 47.p.1.d., 48.p.2.d., 3.d., 50.p.):

23.1. procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu;

23.2. ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena;

23.3. procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem;

23.4. apturot izpildu lietvedību, termiņa tecējums tiek apturēts un turpinās no dienas, kad atjaunota izpildu lietvedība.

24. Par izpildu darbības atlikšanu Civilprocesa likuma 559. pantā norādītajos gadījumos tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu par izpildu darbības atlikšanu nosūta piedzinējam un parādniekam trīs dienu laikā.

25. Par izpildu lietvedības apturēšanu Civilprocesa likuma 560. pantā vai 561. pantā norādītajos gadījumos tiesu izpildītājs pieņem lēmumu nekavējoties. Lēmuma norakstu nosūta piedzinējam un parādniekam trīs dienu laikā. Izpildu lietā jābūt dokumenta oriģinālam, uz kura pamata tiesu izpildītājs pieņēma lēmumu.

26. Par izpildu lietvedības izbeigšanu Civilprocesa likuma 563. pantā norādītajos gadījumos tiesu izpildītājs pieņem lēmumu nekavējoties. Lēmuma norakstu nosūta piedzinējam un parādniekam trīs dienu laikā. Izbeidzot izpildu lietvedību, izpildu dokumentu ar attiecīgu atzīmi tiesu izpildītājs nosūta izpildu dokumenta izsniedzējam. Izpildu lietā jābūt dokumenta oriģinālam, uz kura pamata tiesu izpildītājs pieņēma lēmumu.

II. Tiesas spriedumu izpildes piespiedu līdzekļu piemērošana

1. Piedziņas vispārīgie noteikumi

27. Piedziņas vispārīgos noteikumus reglamentē Civilprocesa likuma 570.-572. pants.

28. Vēršot piedziņu uz parādnieka - fiziskas personas - īpašumu, jāievēro, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām (Latvijas Republikas Civillikuma 100.p.), jo saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 99. pantu, katrs laulātais atbild tikai ar savu atsevišķo mantu (Latvijas Republikas Civillikuma 89.p.1.d., 91.p.), kā arī ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā (Latvijas Republikas Civillikuma 89.p. 2.d.).

28.1. kreditoru interesēs pieņemams, ka visa laulātā pārvaldībā apvienotā kustamā manta pieder viņam, kas apgalvo pretējo, tam tas jāpierāda (Latvijas Republikas Civillikuma 100.p.3.d.);

28.2. ja laulātie savas mantiskās attiecības nodibinājuši ar laulības līgumu (Latvijas Republikas Civillikuma 114.p, 115.p.), jāievēro, ka ar laulības līgumu var būt noteikta visas mantas kopība (Latvijas Republikas Civillikuma 124.-139.p.) vai visas mantas šķirtība (Latvijas Republikas Civillikuma 117.-123.p.);

28.3. lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām , tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā (Latvijas Republikas Civillikuma 115.p. 3.d. un Latvijas Republikas Civillikuma 140.-145.p.). Laulāto mantisko attiecību reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (Latvijas Republikas Civillikuma 140.p.).

29. Ja fiziskā persona ir individuālā darba veicējs, tā savu darbības veidu reģistrē pašvaldības institūcijā ("Par individuālā (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" 24.p., 25.p.).

30. Ja parādnieks ir juridiska persona (Latvijas Republikas Civillikuma 1407.p.), tiesas sprieduma izpildīšana uzsākama Civilprocesa likuma 572. panta kārtībā ("Kredītiestāžu likuma" 65.p. 2.d.). Tiesu izpildītāju kantoris izpildu rakstu izpildīšanai par parāda piedziņu no juridiskas personas pieņem tad, ja uz tā ir kredītiestādes izdarīta atzīme vai ir kredītiestādes izziņa par piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem, vai ir piedzinēja iesniegums, kurā norādīts, ka piedzinējam nav zināmi parādnieka naudas līdzekļu konti kredītiestādēs. Saskaņā ar "Kredītiestāžu likuma" 63. pantu kredītiestāde ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem tiesu izpildītājam nesniedz.

31. Vēršot piedziņu uz parādnieka - juridiskas personas (Latvijas Republikas Civillikuma 1407.p.) - mantu, tiesu izpildītājs izdara attiecīgus pieprasījumus:

31.1. uzņēmumu reģistram par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības reģistrāciju, juridisko adresi, uzņēmējdarbības formu (Latvijas Republikas likuma "Par Uzņēmējdarbību" 2.p., 30.p., Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmumu reģistru" pirmā nodaļa un Latvijas Republikas likumi par atsevišķām uzņēmējdarbības formām), un citas nepieciešamās ziņas (piemēram, kas ir īpašnieks, kurai personai ir paraksta tiesības, kāds ir pamatkapitāls, kādas izmaiņas reģistrētas uzņēmumu reģistrā);

31.2. ieņēmumu dienestam par parādnieka uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības kā nodokļu maksātāja reģistrāciju (Latvijas Republikas likums "Par ieņēmumu dienestu" 2.p., 8.p.), par ieņēmumu dienestā iesniegto gada pārskatu (minētā likuma 10.p.);

31.3. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību, reliģisko organizāciju un to savienību reģistrāciju.

32. Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā reģistrē sekojošus uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības (katrai uzņēmējdarbības formai ir sava mantiskā atbildība):

32.1. valsts uzņēmumus (Latvijas Republikas likuma "Par Valsts uzņēmumu" 3.p., 5.p.);

32.2. pašvaldības uzņēmumus (Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldības uzņēmumu" 3.p., 6.p.);

32.3. akciju sabiedrības (Latvijas Republikas likuma "Par akciju sabiedrībām" 2.p., 3.p.);

32.4. sabiedrības ar ierobežotu atbildību (Latvijas Republikas likuma "Par Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 4.p., 5.p.);

32.5. kooperatīvās sabiedrības (Latvijas Republikas likuma "Kooperatīvo sabiedrību likums" 5.p., 6.p.);

32.6. paju sabiedrības (Latvijas Republikas likuma "Par paju sabiedrībām" 3.p., 5.p.);

32.7. līgumsabiedrības un komandītsabiedrības (Latvijas Republikas likuma "Par Līgumsabiedrībām" 7.p., 11.p.);

32.8. individuālos uzņēmumus, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības (Latvijas Republikas likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" 2.p., 3.p.);

32.9. bezpeļņas organizācijas (Latvijas Republikas likuma "Par bezpeļņas organizāciju" 2.p., 7.p., 9.p.) attiecīgajā uzņēmējdarbības formā (piemēram, akciju sabiedrība);

32.10. sabiedriskās organizācijas un to apvienības, tajā skaitā atklātie sabiedriskie fondi, korporācijas (profesionālās biedrības), sporta sabiedriskās organizācijas (Latvijas Republikas likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" 10.p., 18.p., 50.p., 51.p., 54.p., 55.p., 58.p., 59.p.).

33. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā reģistrē sekojošas organizācijas:

33.1. politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības (Latvijas Republikas likums "Par Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" 10.p., 43.p., 44.p.);

33.2. reliģiskās organizācijas un reliģiskās savienības (Latvijas Republikas likuma "Reliģisko organizāciju likums" 3.p., 8.p., 13.p., 15.p., 16.p.).

34. Lēmumi par prasības nodrošinājumu izpildāmi Civilprocesa likuma 142.p. kārtībā un saskaņā ar Civilprocesa likuma E nodaļas "Tiesas spriedumu izpilde" noteikumiem.

2. Piedziņas vēršana uz kustamu mantu

35. Piedziņas vēršanu uz kustamo mantu reglamentē Civilprocesa likuma 573.-591. pants.

36. Lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas (Latvijas Republikas Civillikuma 841.p.).

37. Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru (Latvijas Republikas Civillikuma 842.p.).

38. Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas vai neatvietojamas. Atvietojamas ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne arī atsevišķu lietu par sevi, tā, ka tās piegādājot vai dodot atpakaļ, jāraugās tikai, lai tās būtu noteiktas šķiras un labuma un tajā pašā daudzumā. Še pieder visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru (Latvijas Republikas Civillikuma 844.p.).

39. Tiesiskā ziņā dalāmas ir tikai tās lietas, kuras var, neiznīcinot būtību, dalīt daļās, pie kam katra daļa ir patstāvīgs vesels. Lietas, ko nevar tādā kārtā dalīt, ir nedalāmas (Latvijas Republikas Civillikuma 847.p.).

40. Ja tiek apķīlāta tāda kustama manta, kas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir pakļauta reģistrācijai attiecīgā institūcijā (piemēram, mehāniskie transporta līdzekļi, peldoši līdzekļi, gaisa kuģi, ieroči, vērtspapīri, akcijas, obligācijas, kapitāla daļas, pajas), tiesu izpildītājs pirms mantas aprakstes izdara pieprasījumu attiecīgai institūcijai, lai noskaidrotu, vai kustamā manta reģistrēta parādniekam, un to, vai kustamai mantai ir reģistrēti kādi apgrūtinājumi vai atsavināšanas aizliegumi (piemēram, Kuģu reģistrā kuģa hipotēka, Komercķīlu reģistrā komercķīla u.c.):

40.1. ja kustamā manta reģistrēta parādniekam, tiesu izpildītājs attiecīgai institūcijai dod rīkojumu aizliegt tās visa veida pārreģistrāciju un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām;

40.2. pirms mantas aprakstes izpildu lietā jābūt atbildei no attiecīgās institūcijas par to, ka kustamā manta reģistrēta uz parādnieka vārda.

41. Tiesu izpildītājs parādnieka mantas apraksti izdara piedaloties Civilprocesa likuma 574. panta 2. daļā norādītajām personām un mantas aprakstes aktā norāda Civilprocesa likuma 577. panta 1. daļā noteiktos rekvizītus. Mantas aprakstes aktu paraksta Civilprocesa likuma 577. panta 2. daļā norādītās personas.

42. Mehāniskos transporta līdzekļus un to piekabes (izņemot traktortehniku) reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcija (Latvijas Republikas likuma "Par ceļu satiksmi" 10.p. un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Noteikumi Nr. 37). Mantas aprakstes aktā par mehāniskā transporta līdzekļa apraksti papildus Civilprocesa likuma 576.p.1.d., 2.d. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

42.1. vai aprakstes laikā uzrādīta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, kurā ierakstītie tehniskie dati atbilst (vai neatbilst) tehniskajiem datiem uz mehāniskā transporta līdzekļa;

42.2. mehāniskā transporta līdzekļa marku, modeli un tipu;

42.3. valsts reģistrācijas numuru;

42.4. krāsu;

42.5. transporta līdzekļa numurētā agregāta numuru, tas ir, šasijas numuru (motora numuru un virsbūves numuru nenorāda, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Noteikumiem Nr. 38, kas ir spēkā ar 1998. gada 1. jūliju, transporta līdzekļa numurētais agregāts ir mehāniskā transporta līdzekļa virsbūve vai rāmis (šasija);

42.6. spidometra stāvokli;

42.7. tehniskās apskates datumu;

42.8. vai mehāniskajā transporta līdzeklī atrodas remonta piederumi, ja ir, kādi;

42.9. vai ir rezerves ritenis;

42.10. vai salonā iemontēti radio, magnetafons, telefons u.c.;

42.11. ja ir, citas piezīmes (piemēram, riepu stāvoklis);

42.12. piezīmes par redzamiem defektiem;

42.13. personu, pie kuras atrodas mehāniskā transporta līdzekļa atslēgu komplekti un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība (Latvijas Republikas likuma "Ceļu satiksmes likums" 13.p. un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Noteikumi Nr. 37).

43. Traktortehniku reģistrē Latvijas Republikas Valsts bezpeļņas organizācijā SIA "Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija" (Latvijas Republikas likuma "Ceļu satiksmes likums" 10.p.).

44. Kuģus reģistrē Latvijas Kuģu reģistrā (Latvijas Jūrniecības noteikumu 11.p.1.d. un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 20.02.95. nolikums). Pirms kuģa aprakstes (Latvijas Republikas Civillikuma 842. pants) tiesu izpildītājs noskaidro:

44.1. izdarot pieprasījumu Latvijas Kuģu reģistram, kuģa piederību, Latvijas Kuģu reģistra grāmatā reģistrētos kuģa hipotekāros kreditorus (Latvijas Jūrniecības noteikumu 44.p., 49.p., 50.p. un Civilprocesa likuma 585.p.);

44.2. jūrniecības prasību turētājus (Civilprocesa likuma 585.p.3.d.);

44.3. ostu, kurā kuģis pierakstīts (Latvijas jūrniecības noteikumu 17.p., Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikuma 13.p., Civilprocesa likuma 585.p.2.p.).

45. Mantas aprakstes aktā par kuģa apraksti, papildus Civilprocesa likuma 576.p.1.d.2.d. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

45.1. kuģa vārdu (iepriekšējo vārdu, ja tas ir zināms), (Latvijas Jūrniecības noteikumu 22.p., 23.p., Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikuma, 14.p.);

45.2. kuģa tipu;

45.3. būves vietu un gadu;

45.4. garumu, platumu, sānu augstumu, tonnāžu;

45.5. vai tiesu izpildītājam pie mantas aprakstes uzrādīti kuģa dokumentu oriģināli - īpašuma apliecība un karoga apliecība (Latvijas Jūrniecības noteikumu 35.p., 36.p., Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikuma 20.p.) un personu, pie kuras atrodas šie dokumenti.

46. Kuģa aizturēšana pieļaujama tikai tad, ja kuģis tiek arestēts, lai nodrošinātu jūras prasību izpildi (Latvijas Jūrniecības noteikumu 60.p., 316.p.2.d.).

47. Jahtas reģistrē Latvijas Kuģu reģistra struktūrvienībā - Jahtu reģistrā (Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikuma, 3.p., 9.p.). Mantas aprakstes aktā par jahtas apraksti, papildus Civilprocesa likuma 576.p.1.d., 2.d. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

47.1. jahtas vārdu (iepriekšējo vārdu, ja tas zināms);

47.2. jahtas tipu;

47.3. būves vietu un gadu;

47.4. garumu un platumu;

47.5. iegrimi;

47.6. vai pie aprakstes uzrādīta jahtas reģistrācijas apliecība - dokumenta oriģināls (Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikuma, 9.p.) un personu, pie kuras atrodas reģistrācijas apliecības oriģināls.

48. Visus pārējos kuģošanas līdzekļus attiecīgi reģistrē vai licencē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai pie ostas kapteiņa (Latvijas Jūrniecības noteikumu 11.p.2.d.).

49. Civilās aviācijas gaisa kuģus, Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu gaisa kuģus reģistrē Satiksmes ministrijas Civilās aviācijas administrācija (Latvijas Republikas likuma "Par aviāciju" 6.p., 7.p.). Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģus reģistrē Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku gaisa kuģu reģistrs (likuma "Par aviāciju" 13.p.). Mantas aprakstes aktā par gaisa kuģa apraksti, papildus Civilprocesa likuma 576.p.1.d., 2.d. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

49.1. gaisa kuģa tipu;

49.2. reģistrācijas zīmi, nacionālo zīmi, ja ir - aviokompānijas emblēmu (likuma "Par aviāciju" 11.p.);

49.3. ja ir, citas īpašas piezīmes;

49.4. vai tiesu izpildītājam pie mantas aprakstes ir uzrādīta gaisa kuģa reģistrācijas apliecība (likuma "Par aviāciju" 10.p.) un personu, pie kuras atrodas reģistrācijas apliecība.

50. Publiskajā apgrozībā izlaistos un esošos vērtspapīrus uzskaita un iegrāmato Latvijas Centrālajā depozitārijā (Latvijas Republikas likuma "Par vērtspapīriem" 1.p.1.d.1.p., 29.p., 6.p.2.d.). Mantas aprakstes aktā par vērtspapīru apraksti, papildus Civilprocesa likuma 576.p.5.d. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

50.1. vērtspapīru formu, tas ir, eksistences veidu (uz papīra nodrukāts vērtspapīrs vai dematerializēts - iegrāmatojuma veidā);

50.2. vērtspapīra veidu (vārda vērtspapīrs vai uzrādītāja) (Latvijas Republikas likuma "Par vērtspapīriem" 1.p.);

51. Pirms piedziņas vēršanas uz akcijām vai obligācijām, izdara pieprasījumu akciju sabiedrībai, kurā parādniekam akcijas vai obligācijas varētu piederēt. Par publiskajā apgrozībā esošajām akcijām vai obligācijām izdara pieprasījumu arī Latvijas Centrālajam depozitārijam ("Par vērtspapīriem" 3.p. un "Par akciju sabiedrībām" 23.p., 24.p., 25.p., 26.p., 36.p. 8.d., 9.d.). Mantas aprakstes aktā par akciju apraksti (akcija ir vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā) vai obligāciju apraksti (obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē īpašniekam ikgadēju ienākumu saskaņā ar iepriekš fiksētu procentu likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību), papildus Civilprocesa likuma 576., 577.p. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

51.1. akcijas veidu (parastā, priekšrocību, personāla), (Latvijas Republikas likuma "Par akciju sabiedrībām" 1. nodaļa);

51.2. parādniekam piederošo akciju vai obligāciju skaitu;

51.3. vienas akcijas vai obligācijas nominālvērtību;

51.4. akciju vai obligāciju emitentu (akciju sabiedrības nosaukumu, kurā parādniekam akcijas vai obligācijas pieder).

52. Pirms piedziņas vēršanas uz kapitāla daļām izdara pieprasījumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kurā parādniekam kapitāla daļas varētu piederēt (Latvijas Republikas likums "Par uzņēmumu reģistru" un Latvijas Republikas likums "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"2.p., 8.p.3.d., 29.p.). Mantas aprakstes aktā par kapitāla daļu apraksti (dalībnieka ieguldītais īpašums sabiedrībā ar ierobežotu atbildību), papildus Civilprocesa likuma 576., 577.p. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

52.1. parādniekam piederošo kapitāla daļu skaitu;

52.2. vienas kapitāla daļas vērtību;

52.3. SIA nosaukumu, kurā parādniekam pieder kapitāla daļas;

52.4. ja tiesu izpildītājam tiek uzrādīta daļas apliecība (Latvijas Republikas likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 26.p., 27.p.), par to izdara atzīmi aktā un norāda personu, pie kuras daļas apliecība atrodas.

53. Pirms pajas aprakstes izdara pieprasījumu kooperatīvajai sabiedrībai, kurā parādniekam varētu piederēt pajas, vai paju sabiedrībai, kurā parādniekam varētu piederēt pajas (Latvijas Republikas likums" Kooperatīvo sabiedrību likums" un Latvijas Republikas likums "Par paju sabiedrībām"):

53.1. mantas aprakstes aktā par paju apraksti (fiziskas vai juridiskas personas ieguldījums kooperatīvā sabiedrībā vai kooperatīvo sabiedrību savienību pamatkapitālā), papildus Civilprocesa likuma 576., 577.p. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

53.1.1. parādniekam piederošo pamatpaju un papildpaju skaitu;

53.1.2. vienas pajas vērtību;

53.1.3. kooperatīvās sabiedrības nosaukumu, kurā parādniekam pajas pieder;

53.1.4. aprakstot paju dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā, kur katram biedram ir tikai viena paja, norāda pajas vērtību (Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 4. augusta lēmuma Nr. 307 punkti 4.1. un 5.4.);

53.1.5. ja tiesu izpildītājam tiek uzrādīta paja vai biedra karte (Latvijas Republikas likuma "Par kooperatīvām sabiedrībām" 20.p.), par to izdara atzīmi aktā un norāda personu, pie kuras paja vai biedra karte atrodas.

53.2. Mantas aprakstes aktā par paju apraksti (fiziskas vai juridiskas personas īpašuma ieguldījums paju sabiedrības pamatkapitālā), papildus Civilprocesa likuma 576., 577.p. noteiktajam, tiesu izpildītājs norāda:

53.2.1. pajas veidu (dalībnieka, darbinieka, klienta);

53.2.2. parādniekam piederošo paju skaitu;

53.2.3. vienas pajas vērtību;

53.2.4. vai tiesu izpildītājam uzrādīta paju karte (Latvijas Republikas likuma "Par paju sabiedrībām" 14.p.) un personu, pie kuras paju karte atrodas.

54. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu tikai uz tādu šaujamieroci, kas reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā:

54.1. pirms šaujamieroča aprakstes izdarāms pieprasījums valsts policijas nodaļai par tā reģistrāciju;

54.2. aprakstot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus pašaizsardzībai, jāievēro, ka par mantas glabātāju tiesu izpildītājs var iecelt personu, kurai ir attiecīga atļauja (Latvijas Republikas likuma "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" 3.p., 6.p., 11.p.).

55. Ja saskaņā ar Civilprocesa likuma 578. panta 2. daļas noteikumiem mantas vērtības noteikšanai tiek pieaicināts eksperts, par to izpildu lietā jābūt piedzinēja vai parādnieka rakstveida iesniegumam. Pamatojoties uz šo iesniegumu, tiesu izpildītājs nosaka termiņu (ne ilgāku par 10 dienām), līdz kuram parādniekam ar piedzinēju ir jāvienojas par ekspertu, un to rakstiskā veidā paziņo pusēm, izskaidrojot arī Civilprocesa likuma 578. panta 3. daļas noteikumus (ar ierakstītu pasta sūtījumu vai izsniedzot personīgi pret parakstu).

56. Ja spēkā esošā likumdošana paredz, ka kustamās mantas novērtēšanai vērtētājam nepieciešama licence vai sertifikāts, tiesu izpildītājs izpildu lietā ievieto dokumentu kopijas (licence, sertifikāts), kas apliecina, ka izraudzītā persona ir tiesīga nodarboties ar attiecīgās kustamās mantas novērtēšanu.

57. Mantas aprakstes aktu tiesu izpildītājs sastāda divos eksemplāros. Pirmais mantas aprakstes akta eksemplārs (oriģināls) tiek ievietots izpildu lietā, otrais akta eksemplārs tiek izsniegts parādniekam vai viņa pārstāvim pret parakstu uz akta oriģināla. Ja aprakstītā manta tiek nodota glabāšanā piedzinēja ieteiktai personai vai citai personai, mantas aprakstes akts tiek sastādīts trīs eksemplāros, no kuriem trešais eksemplārs tiek izsniegts mantas glabātājam pret parakstu uz akta oriģināla. Pamatojoties uz piedzinēja rakstveida iesniegumu, tiesu izpildītājs viņam izsniedz mantas aprakstes akta kopiju.

58. Ja parādnieka mantas aprakste izdarīta pašvaldības vai policijas pārstāvja klātbūtnē (Civilprocesa likuma 574. panta 2. daļa), tiesu izpildītājs izpildu lietā ievieto pašvaldības vai policijas pārstāvja rakstveida pilnvaru par tiesībām piedalīties tiesu izpildītāja izdarāmajā mantas aprakstē vai vismaz policijas pārstāvja dienesta apliecības kopiju. Apstiprinātu mantas aprakstes akta otro eksemplāru tiesu izpildītājs nosūta parādniekam (ierakstītā vēstulē ar kvīts pasakni par saņemšanu).

59. Tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā iesniedz vecākajam tiesu izpildītājam, kuram tas nekavējoties jāpārbauda. Vecākais tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktu apstiprina ar savu parakstu un kantora apaļo ģerboņzīmogu, ja tas atbilst Civilprocesa likuma 576-579.p. prasībām.

60. Pie parādnieka atrastos dārgmetālus, to izstrādājumus, citas vērtslietas, kā arī vērtspapīrus pēc to aprakstīšanas (Civilprocesa likuma 576.p.3.d., 5., 577.-579.p.) tiesu izpildītājs izņem un rīkojas sekojoši:

60.1. pirms nodošanas kredītiestādē vērtslietas vai vērtspapīri ievietojami iesaiņojumā, uz kura parakstās tiesu izpildītājs, ieceltais mantas glabātājs un vismaz divi liecinieki (iesaiņojums aizzīmogojams, lai to nevarētu atvērt bez zīmoga noņemšanas);

60.2. aizzīmogoto iesaiņojumu tiesu izpildītājs, piedaloties mantas glabātājam, nodod kredītiestādē (Civilprocesa likuma 580.p.1.d. un Latvijas Republikas likuma "Kredītiestāžu likums" 1.p.1.d.4.p. g) un i) apakšpunkti) saskaņā ar attiecīgās kredītiestādes apstiprinātiem noteikumiem par finansu pakalpojumu sniegšanu (piemēram, ar Latvijas Unibankas Valdes 1998.gada 27.aprīļa lēmumu Nr. 73 apstiprināti "Individuālo seifu īres noteikumi").

61. Izņemot skaidru naudu parādniekam, tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā norāda valūtas veidu, summu un citas ziņas, ja tās nepieciešamas. Par naudas summām, kuras izņemtas parādniekam Civilprocesa likuma 580.p.2.d. kārtībā, izpildu lietā ievietojams dokuments par naudas summas iemaksu tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā.

62. Aprakstīto parādnieka mantu tiesu izpildītājs izņem:

62.1. ja tiesu izpildītāja ieceltais mantas glabātājs nevar nodrošināt aprakstītās mantas saglabāšanu adresē, kurā izdarīta aprakste;

62.2. lai to nodotu realizācijai komisijā (Civilprocesa likuma 583.p.) vai, ja tas ir nepieciešams, pirms pārdošanas izsolē (Civilprocesa likuma 587.p.);

62.3. lai to nodotu kustamas mantas nosolītājam pēc izsoles akta apstiprināšanas (Civilprocesa likuma 587.p.6.d.).

63. Ja saskaņā ar Civilprocesa likuma 579.p.1.d. tiesu izpildītājs nomaina mantas glabātāju, izpildu lietā ievieto dokumentu vai tā apstiprinātu norakstu (piemēram, iesniegums, akts, miršanas apliecība), kas ir par pamatu mantas glabātāja nomaiņai:

63.1. par mantas glabātāja nomaiņu tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, ko paraksta pats tiesu izpildītājs, jaunieceltais mantas glabātājs, vismaz divas pieaicinātās personas un iepriekšējais mantas glabātājs (ja tas ir klāt);

63.2. ja jaunieceltajam mantas glabātājam glabāšanā no iepriekš aprakstītajām mantām tiek nodotas tikai atsevišķas mantas, bet pārējās mantas paliek iepriekš ieceltā mantas glabātāja glabāšanā, lēmuma pielikumā pievienojams akts, kurā uzskaitītas jaunieceltajam mantas glabātājam nodotās mantas.

64. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 582. panta 1. daļu tiesu izpildītājs nosūta parādniekam un piedzinējam paziņojumu (ierakstītā vēstulē ar parakstu par saņemšanu vai izsniedz to personīgi pret parakstu), nosakot termiņu (ne mazāku par 5 dienām un ne ilgāku par 15 dienām), kurā pusēm jāvienojas un rakstveidā jāpaziņo tiesu izpildītājam par aprakstītās kustamās mantas pārdošanas kārtību.

65. Nododot mantu pārdošanai komisijā (Civilprocesa likuma 583.p.) tiesu izpildītājs sastāda līgumu, ar šādiem rekvizītiem:

65.1. līguma noslēgšanas datums;

65.2. tiesu izpildītāju kantoris, adrese, bankas rekvizīti, tiesu izpildītāja vārds un uzvārds, kurš nodod mantu realizēšanai komisijā;

65.3. mantas realizētāja nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, bankas rekvizīti, personas vārds un uzvārds, kura pārstāv vai ir pilnvarota pārstāvēt tirdzniecības uzņēmumu;

65.4. izpildu lietas reģistrācijas numurs;

65.5. ziņas par parādnieku, piedzinēju, piedziņas summa un izpildu dokuments, pamatojoties uz kuru tiesu izpildītājs veic darbības;

65.6. mantas uzskaitījums, kura tiek nodota realizācijai;

65.7. katra realizācijai nodotā priekšmeta cena;

65.8. Civilprocesa likuma 583.p.5.d. noteikumi un Civilprocesa likuma 584.p.6.d., 7.d. noteikumi;

65.9. var arī iekļaut Civillikuma 2321. - 2324.p. atbilstošus papildus noteikumus.

66. Komisijas līgumu tiesu izpildītājs sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu ievieto izpildu lietā, bet otru izsniedz tirdzniecības uzņēmumam.

67. Tiesu izpildītāja sastādīto komisijas līgumu paraksta pats tiesu izpildītājs un tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis, to apstiprina vecākais tiesu izpildītājs. Paraksti apstiprināmi ar tiesu izpildītāju kantora un tirdzniecības uzņēmuma zīmogiem.

68. Ja vienā izpildu lietā noslēgti vairāki līgumi par aprakstītās kustamās mantas nodošanu pārdošanai komisijā, līgumi numurējami pēc kārtas.

69. Ja kustamā manta, kā piemēram, alkoholiskie dzērieni, medikamenti, šaujamieroči nodota pārdošanai komisijā tirdzniecības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), izpildu lietā ievieto tirdzniecības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) licences kopiju par tiesībām veikt tirdzniecību ar attiecīga veida mantu.

70. Ja saskaņā ar Civilprocesa likuma 583.p.6.d. komisijā nodotā manta tiek pārcenota, tiesu izpildītājs izpildu lietā ievieto tās personas rakstveida iesniegumu, pēc kuras pieprasījuma pārcenošana tiek izdarīta. Tiesu izpildītājs piedzinējam un parādniekam rakstveidā paziņo par pārcenošanas vietu un laiku (ierakstītā vēstulē ar kvīti par saņemšanu vai personīgi pret parakstu).

71. Par komisijā nodotās mantas pārcenošanu tiesu izpildītājs sastāda aktu, kuru paraksta pats tiesu izpildītājs un personas, kuras piedalījušās pārcenošanā.

72. Ja komisijā nodotās mantas pārcenošana izdarīta bez parādnieka vai piedzinēja klātbūtnes (Civilprocesa likuma 583.p.6.d.), par izdarīto mantas pārcenošanu tiesu izpildītājs informē parādnieku, piedzinēju (ierakstītā vēstulē ar kvīti par saņemšanu vai izsniedzot personīgi pret parakstu).

73. Ja komisijā nodotā manta nav pārdota Civilprocesa likuma 583.p.6.daļas vai 7.daļas noteiktajā termiņā, tiesu izpildītājs rakstveidā uzaicina piedzinēju paturēt komisijā nepārdoto mantu par novērtējuma summu (ierakstītā vēstulē ar kvīti par saņemšanu vai paziņojumu izsniedz personīgi pret parakstu), nosakot atbildes sniegšanas termiņu ne mazāku par 5 dienām un ne ilgāku par 15 dienām.

74. Pamatojoties uz piedzinēja rakstveida pieteikumu par komisijā nepārdotās mantas paturēšanu (Civilprocesa likuma 583.p.6.d. vai 7.d.), tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā uzskaita komisijā nepārdoto - piedzinējam nododamo mantu, norādot tās novērtējumu un kopējo summu, par kuru mantu nodod. Mantas nodod tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs. Aktu paraksta tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs, piedzinējs un vismaz divas pieaicinātās personas.

75. Komisijā nepārdotās mantas atpakaļ parādniekam atdod (Civilprocesa likuma 583.p.7.d.) tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs. Par mantu atdošanu atpakaļ parādniekam tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā uzskaita parādniekam atdodamās mantas, norāda novērtējumu un kopējo summu. Aktu paraksta tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs, parādnieks un vismaz divas pieaicinātās personas.

76. Publiskā apgrozībā esošas akcijas vai citus vērtspapīrus tiesu izpildītājs nodod pārdošanai Rīgas fondu biržā (Civilprocesa likuma 582.p.2.d.) pēc Civilprocesa likuma 583.p. noteikumiem, rīkojumā norādot:

76.1. datumu, kad vērtspapīri nodoti realizācijai;

76.2. izpildu lietas reģistrācijas numuru;

76.3. ziņas par parādnieku, piedzinēju, piedzenamo summu un izpildu dokumentu, pamatojoties uz kuru tiesu izpildītājs veic darbības;

76.4. ziņas par pārdošanai nodotām akcijām vai vērtspapīriem;

76.5. cenu, par kuru akcijas vai vērtspapīri nodoti pārdošanai.

77. Par paziņojuma izvietošanu kustamas mantas izsoles izziņošanai Civilprocesa likuma 584.p.2.d. noteiktajās vietās tiesu izpildītājs sastāda aktu, kuru paraksta pats tiesu izpildītājs un vismaz divas pieaicinātās personas. Ja sludinājums par kustamas mantas izsoli ievietots vietējā laikrakstā (Civilprocesa likuma 584.p.3.d.), izpildu lietā tiesu izpildītājs ievieto publicētā sludinājuma kopiju. Par kustamas mantas izsoli tiesu izpildītājs rakstveidā informē piedzinēju un parādnieku (ierakstītā vēstulē ar kvīti par saņemšanu vai izsniedzot paziņojumus personīgi pret parakstu).

78. Personas, kuras vēlas piedalīties kustamas mantas izsolē, tiesu izpildītājam pirms izsoles iesniedz pieteikumu un uz tā ar savu parakstu apstiprina, ka ir iepazīstinātas ar Civilprocesa likuma 586.p., 587.p.6.d. noteikumiem:

78.1. fiziskā persona pieteikumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi;

78.2. juridiskā persona pieteikumā norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, bankas rekvizītus, pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dokumentu, kas apstiprina pārstāvja tiesības (īpašnieks i/u vai z/s, paraksta tiesības, pilnvara), pielikumam pievienojama uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības kopija.

79. Kustamās mantas izsoles dienā pircēji tiesu izpildītājam uzrāda personību apliecinošu dokumentu.

80. Kustamās mantas izsole sākas no pārdodamās kustamās mantas novērtējuma summas (Civilprocesa likuma 587.p.1.d.).

81. Kustamas mantas izsole var turpināties vairākas darba dienas.

82. Izpildu lietā tiesu izpildītājs ievieto dokumentus par kustamas mantas izsolē nosolītās summas samaksu (maksāšanas datums un summa par nosolīto mantu).

83. Vecākais tiesu izpildītājs, pēc tam, kad solītājs samaksājis pilnu izsolē nosolīto summu (Civilprocesa likuma 587.p.6.d.), apstiprina izsoles aktu ar savu parakstu un tiesu izpildītāju kantora ģerboņzīmogu.

84. Pasludinot kustamās mantas izsoli par nenotikušu (Civilprocesa likuma 589.p.), tiesu izpildītājs sastāda aktu, kuru paraksta pats tiesu izpildītājs, vismaz divas pieaicinātās personas un kuru nekavējoties apstiprina vecākais tiesu izpildītājs. Aktu tiesu izpildītājs nosūta piedzinējam (ierakstītā vēstulē ar kvīti par saņemšanu vai izsniedzot personīgi pret parakstu).

85. Ja kustamās mantas izsole pasludināta par nenotikušu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu, piedzinējam ir tiesības paturēt nenosolīto mantu (Civilprocesa likuma 590.p.1.d. vai 3.d.). Par mantu nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā uzskaita piedzinējam nododamās mantas, norāda to novērtējumu un kopējo summu, par kuru mantu nodod. Aktu paraksta tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs, piedzinējs un vismaz divas pieaicinātās personas.

86. Ja kustamās mantas otrā izsole pasludināta par nenotikušu (Civilprocesa likuma 590.p.3.d.), piedzinējs nevēlas paturēt aprakstīto mantu, tā atdodama parādniekam. Par mantas atdošanu parādniekam tiesu izpildītājs sastāda aktu, kurā uzskaita parādniekam atdodamās mantas, norāda to novērtējumu un kopējo summu, par kuru mantu atdod. Aktu paraksta tiesu izpildītājs vai vecākais tiesu izpildītājs, parādnieks un vismaz divas pieaicinātās personas.

3. Piedziņas vēršana uz darba samaksu un citām naudas izmaksām

87. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem un citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas Civilprocesa likuma 592.-598. pantā paredzētajos gadījumos.

88. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem vai citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas, ievēro Civilprocesa likumu, Latvijas Darba likumu kodeksu, Likumu "Par valsts pensijām", Likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā ", Likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus Nr. 243 "Kārtība, kādā piešķirams un izmaksājams bezdarbnieka pabalsts".

89. Pamatojoties uz tiesu izpildītāja pieprasījumu (Civilprocesa likuma 593.p., 595.p.) darba devējs vai juridiskā persona, kurā parādnieks saņem darba samaksu, stipendiju, pabalstu vai pensiju, sniedz tiesu izpildītājam ziņas par darba samaksu, stipendiju, pabalstu vai pensiju attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), iestādē vai organizācijā.

90. Piedziņa uz parādnieka darba samaksu (tai skaitā - pildot civildienestu vai militāro dienestu) tiek vērsta saskaņā ar Civilprocesa likuma 592. pantu.

91. Ieturējumus no darba algas var izdarīt tikai tiesību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos (Latvijas Darba likumu kodeksa 122.p.).

92. Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata (Latvijas Darba likumu kodeksa 5.p.).

93. Ārvalstu pilsoņu darba tiesiskās attiecības nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem (Latvijas Darba likumu kodeksa 6.p.).

94. Darbinieku minimālās algas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets (Latvijas Darba likumu kodeksa 84.p.).

95. Institūcija, kurā parādnieks saņem ienākumus ārpus darba samaksas, ieturējumu apmēru aprēķina no summas, kura parādniekam jāsaņem (Civilprocesa likuma 594.p.4.d., 595.p.1.d.).

96. Ieturējumu apmērs, piedzenot uzturlīdzekļus nepilngadīgu bērnu uzturēšanai, var pārsniegt 50% apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

97. Ieturējumus no valsts pensijas izdara likumā "Par valsts pensijām" 36.pantā paredzētajos gadījumos.

98. Ieturējumi no valsts pensijas aprēķināmi no pensijas saņēmējam izmaksājamās summas (Likuma "Par valsts pensijām" 36.p.).

99. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz valsts pensiju, ievēro tos pašus noteikumus, apmērus un kārtību, kā - vēršot piedziņu uz darba samaksu.

100. Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50% no pensijas (Likuma "Par valsts pensijām" 36.p.).

101. Pensijas piešķiršana, aprēķināšana, pārrēķināšana, ieturējumu izdarīšana tiek veikta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pēc pensijas saņēmēja dzīves vietas .

102. Lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu pieņem rajona vai pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvalde divu nedēļu laikā no visu pabalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

103. Bezdarbnieka pabalstu izmaksā saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 17. panta 3. daļu.

104. Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un tā saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas.

105. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz bezdarbnieka pabalstu, ievēro tos pašus noteikumus, apmērus un kārtību, kā - vēršot piedziņu uz darba samaksu.

106. Slimības pabalstu saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" piešķir, aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

107. Ieturējumus no slimības pabalsta izdara likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 34. pantā paredzētajos gadījumos.

108. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz slimības pabalstu, ievēro tos pašus noteikumus, apmērus un kārtību, kā - vēršot piedziņu uz darba samaksu.

109. Personas, kas sodu izcieš cietumos, no tām aprēķinātās izpeļņas atlīdzina maksu par uzturu un apģērbu, atskaitot maksu par speciālo apģērbu un speciālo ēdināšanu. Pēc šo izdevumu atlīdzināšanas no aprēķinātās izpeļņas izdara ieturējumus pēc izpildu dokumentiem ( Latvijas Sodu izpildes kodeksa 55.p. 1.d.).

110. No to personu izpeļņas, kuras izcieš sodu audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, izdara ieturējumus tādā pašā kārtībā, izņemot ieturējumus par uztura un apģērba vērtību (Latvijas Sodu izpildes kodeksa 55.p.2.d.).

111. Uzturlīdzekļus (alimentus) nepilngadīgiem bērniem aprēķina no notiesātā izpeļņas kopsummas.

112. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz izpeļņu ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, ievēro tos pašus noteikumus, apmērus un kārtību, kā - vēršot piedziņu uz darba samaksu.

113. Tiesu izpildītājam ir tiesības vērst piedziņu arī uz sekojošiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas: mācību iestādes audzēkņa stipendiju; summām, kuras parādniekam jāsaņem kā zaudējuma atlīdzība par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies veselības bojājums, sakropļojums vai iestājusies personas nāve. Abos gadījumos ievēro tos pašus noteikumus, apmērus un kārtību, kā - vēršot piedziņu uz darba samaksu (Civilprocesa likuma 595.p.1.d.).

114. Tiesu izpildītājs, veicot tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, bez papildus pārbaudes var vērst piedziņu uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem:

114.1. ja viņa lietvedībā atrodas izpildu dokuments par periodisku maksājumu piedziņu;

114.2. ja piedzenamās summas apmērs nepārsniedz to attiecīgo ieturējumu apmēru (30% vai 50%), uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

115. Ja piedzenamās summas apmērs pārsniedz to attiecīgo ieturējumu apmēru, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu, tiesu izpildītājs veic parādniekam piederošās mantas pārbaudi. Mantas neesamības vai nepietiekamības gadījumā parāda dzēšanai, piedziņa tiek vērsta uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem (Civilprocesa likuma 592.p.2.d., 595.p.).

116. Pamatojoties uz piedzinēja rakstveida lūgumu, tiesu izpildītāja pienākumos ietilpst pārbaudes veikšana par pareizu un savlaicīgu ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba samaksas un cita veida ienākumiem, sastādot atbilstošu aktu (Civilprocesa likuma 598.p.).

117. Tiesu izpildītājs nav tiesīgs izdarīt revīziju darba devēja vai juridiskās personas grāmatvedības dokumentācijā (citu ienākumu meklēšana, salīdzināšana, "slēpto" ienākumu meklēšana tml.), veicot pārbaudi saskaņā ar Civilprocesa likuma 598. pantu.

4. Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu

118. Piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu reglamentē Civilprocesa likuma 600.-618.p. normas.

119. Pamatojoties uz piedzinēja rakstisko iesniegumu par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu (tai skaitā - uz uzņēmumu kopumā), tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu (ierakstītā sūtījumā ar kvīts pasakni par saņemšanu).

120. Nekustamā īpašuma nostiprināšanu veic, ievērojot administratīvo teritoriju piekritības principu. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās, ieraksta tās pilsētas (pagasta) zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos - pilsētas (pagasta) zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kādu administratīvo teritoriju robežās īpašums atrodas (Zemesgrāmatu likuma 30.p.).

121. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 600. panta 3. daļu tiesu izpildītājs pieprasa no Zemesgrāmatu nodaļas attiecīgo zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, kurā norādīts:

121.1. nekustamais īpašums;

121.2. nekustamā īpašuma īpašnieks;

121.3. nekustamā īpašuma apgrūtinājumi;

121.4. nekustamā īpašuma parādi (Zemesgrāmatu likuma 14.p.).

122. Nostiprinājumus zemesgrāmatu nodalījumā var izdarīt:

122.1. ierakstu (pantu) veidā

vai

122.2. atzīmju veidā (Zemesgrāmatu likuma 43.p.).

123. Ierakstu veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina tiesības, kas radušās:

123.1. tiesiska darījuma rezultātā (pirkums, dāvinājums utt..);

123.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu (lēmumu) vai administratīvu iestāžu aktu;

123.3. citos likumā paredzētajos gadījumos, t.i., lietu tiesību nostiprināšana.

124. Atzīmju veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina:

124.1. piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu;

124.2. tiesas lēmumus par prasību nodrošinājumu;

124.3. citus Zemesgrāmatu likuma 45. pantā noteiktos tiesību aprobežojumus un nodrošinājumus.

125. Ja īpašnieka rīcība par nekustamu īpašumu aprobežota ar tiesas lēmumu vai ar līguma, vai testamenta noteikumu, tad šis aizliegums ir spēkā pret trešajām personām tikai tad, kad tas ir ierakstīts zemesgrāmatās (Latvijas Republikas Civillikuma 1081.p.).

126. Nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs. Atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus (Zemesgrāmatu likuma 43.p., 44.p.2.d.).

127. Piedziņas vēršana uz nekustamu īpašumu zemesgrāmatā tiek ierakstīta atzīmes veidā.

128. Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu zemesgrāmatā arī tiek ierakstīts atzīmes veidā.

129. Pēc zemesgrāmatu nodalījuma noraksta saņemšanas tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu (ierakstītā pasta sūtījumā ar kvīts pasakni par saņemšanu) vai izsniedz pret parakstu nekustamā īpašuma līdzīpašniekiem un visiem kreditoriem, kuru prasījums nodrošināts ar ķīlu - nekustamo īpašumu, uz kuru tiesu izpildītājs vērš piedziņu (Civilprocesa likuma 600.p.3.d.).

130. Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu (Latvijas Republikas Civillikuma 1278.p.).

131. Nekustamas lietas ieķīlājumu, nenododot valdījumā, sauc par hipotēku. Ja kustama vai nekustama augļu nesēja lieta ieķīlāta tā, ka kreditors to valda un ievāc no tās augļus, tad šo ķīlu sauc par lietošanas ķīlu (Latvijas Republikas Civillikuma 1279.p.). Hipotēka dod kreditoram tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatās (Latvijas Republikas Civillikuma 1367.p.). Ierakstot šo hipotēku zemesgrāmatās, jānorāda atklājamā kredīta augstākā summa, kuras apmērā kredīthipotēkai arī pieder pirmtiesība no tā laika, kad tā ierakstīta zemesgrāmatā (Latvijas Republikas Civillikuma 1281.p.). Hipotēku pirmtiesību noteic pēc to ierakstīšanas laika zemesgrāmatās (Latvijas Republikas Civillikuma 1290.p.).

132. Piedzinēju un citu kreditoru tiesības reglamentētas Civilprocesa likuma 602. pants.

133. Tiesas spriedums, pamatojoties uz kuru no parādnieka tiek piedzīta noteikta naudas summa vai cits naudas izteiksmē pielīdzināts izpildījums, var būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā (Latvijas Republikas Civillikuma 1307.p.).

134. Pēc zemesgrāmatu nodalījuma noraksta saņemšanas (atbildes saņemšanas no Valsts zemes dienesta vai pašvaldības), kurā norādīts nekustamā īpašuma īpašnieks, nekustamā īpašuma vērtība, tā apgrūtinājumi, aprobežojumi, pamatojoties uz piedzinēja rakstisku lūgumu, tiesu izpildītājs apraksta nekustamo īpašumu (Civilprocesa likuma 603.p.1.d.).

135. Latvijas Republikas Civillikums izdala:

135.1. galvenās lietas;

135.2. blakus lietas.

136. Galvenās lietas ir tās, kas ir patstāvīgi tiesību priekšmeti. Bet viss tas, kas pastāv tikai ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistīts, ir blakus lieta (Latvijas Republikas Civillikuma 850.p.):

136.1. kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi: tādēļ nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām (Latvijas Republikas Civillikuma 852.p.);

136.2. visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien nav tieši noteikts pretējais (Latvijas Republikas Civillikuma 853.p.);

136.3. blakus lieta, pēc tās atdalīšanas no galvenās, tikai tad nav pēdējās piederums, ja līdz ar to tieši izteikts vai arī neapšaubāmā darbībā izpaužas nodoms izbeigt tās uzdevumu kalpot galvenajai. Ar to, ka lieta pagaidām atdalīta, piederuma raksturs neizbeidzas (Latvijas Republikas Civillikuma 858.p.);

136.4. lieta atzīstama par ēkas piederumu, kad tā nolemta nevis tam nolūkam, lai kalpotu vienīgi īpašnieka personīgiem vai viņa amata mērķiem, bet lai atrastos pastāvīgi sakarā ar ēku, padarot to pēc sava rakstura noderīgāku un patīkamāku (Latvijas Republikas Civillikuma 859.p.); būvmateriāli, kuri nav vēl izlietoti, nav uzskatāmi par galvenās lietas piederumiem;

136.5. par rūpniecības uzņēmuma piederumiem uzskatāmi ražošanai vajadzīgie darba rīki un mašīnas, kā arī vēl darbā esošie ražojumi, bet piederumiem nav jāpieskaita nesagādātie neapstrādātie materiāli, ne arī jau pabeigtie un pārdošanai nolemtie izstrādājumi (Latvijas Republikas Civillikuma 860.p.).

137. Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā (Latvijas Republikas Civillikuma 994.p.). Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, jāievēro Civilprocesa likuma 2. pielikuma pārejas noteikumu 4.p. normas.

138. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās (Latvijas Republikas Civillikuma 91.p.).

139. Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu - arī zemesgrāmatās (Latvijas Republikas Civillikuma 115.p.).

140. Tas, ka nekustamais īpašums vai lietu kopība ietilpst mantas kopībā, ierakstāms zemesgrāmatās. Katrs laulātais var prasīt, lai ieraksta zemesgrāmatās uz abu laulāto vārda tādu nekustamo īpašumu vai lietu tiesību, kas ietilpst laulāto mantas kopībā (Latvijas Republikas Civillikuma 127.p.).

141. Tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz nereģistrētu jaunbūvi, pirms nekustamā īpašuma aprakstes noskaidro, vai parādniekam Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir izsniegta būvatļauja, kas apliecina viņa tiesības veikt objekta būvdarbus. Būvatļaujas izsniedz un reģistrē pilsētu un pagastu pašvaldības (Būvniecības likuma 1.p., 7.p.).

142. Ja zemesgrāmatu nodalījuma izrakstā nav norādīta nekustamā īpašuma vērtība (tā nav noskaidrojama arī Valsts Zemes dienestā vai pašvaldībā), pamatojoties uz piedzinēja rakstisko iesniegumu, pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma tiek veikta novērtējuma izdarīšana. Nekustamā īpašuma novērtēšanu (arī gadījumā, ja to no jauna novērtē pēc parādnieka vai piedzinēja pieprasījuma uz pieprasītāja rēķina) izdara Valsts zemes dienesta speciālists.

143. Ja tiesu izpildītājam ir pieejama dokumentācija, ka īpašumu pārvalda parādnieks vai tiesu izpildītājam iesniegts atbilstošs iesniegums, par aprakstītā nekustamā īpašuma atstāšanu parādnieka pārvaldīšanā, tiesu izpildītājs aprakstes aktā izdara atzīmi, valdītājam izskaidrojot viņa tiesības un pienākumus (iesniegt norēķinu tiesu izpildītājam par aprakstītā īpašuma pārvaldīšanas laiku un saglabāt nekustamo īpašumu tādā pašā stāvoklī, kādā viņš īpašumu saņēma pēc aprakstes), par ko valdītājs aprakstes aktā parakstās (Civilprocesa likuma 605.p.3.d.).

144. Tiesu izpildītājs, izliekot sludinājumu (vismaz divas nedēļas pirms nekustamā īpašuma izsoles) pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāju kantora, sastāda aktu, kuru paraksta pats tiesu izpildītājs un vismaz divas pieaicinātās personas (Civilprocesa likuma 606.p.2.d.). Izpildu lietā jābūt ievietotai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētā sludinājuma kopijai par nekustamā īpašuma izsoli (Civilprocesa likuma 606.p.2.d., 4.d.).

145. Izpildu lietā jāatrodas dokumentācijai (personas paraksts par saņemšanu, kvīts pasaknis par vēstules izsniegšanu), kas apliecina, ka tiesu izpildītājs par nekustamā īpašuma izsoli ir paziņojis parādniekam, piedzinējam, kā arī līdzīpašniekam un hipotekārajam kreditoram - ja tādi ir.

146. Pamatojoties uz ieinteresēto personu (iespējamo pircēju) rakstisku iesniegumu, tiesu izpildītājs tās iepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē (Civilprocesa likuma 606.p.5.d.):

146.1. nolēmumu, uz kura pamata nekustamais īpašums tiek izsolīts;

146.2. zemesgrāmatu nodalījuma norakstu;

146.3. eksperta novērtējumu (ja tāds atrodas izpildu lietā);

146.4. citu dokumentāciju, kas tieši attiecas uz pārdodamo nekustamo īpašumu.

147. Divkāršo nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs izsludina, pamatojoties uz ķīlas ņēmēja rakstisko pieprasījumu (Civilprocesa likuma 609.p.).

148. Izsoles dienā tiesu izpildītājs pārliecinās par pretendentu tiesībām piedalīties nekustamā īpašuma izsolē (vai tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā ir iemaksāts nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma summas; vai fiziskai personai ir piešķirtas pilnvaras pārstāvēt juridisku personu izsoles procesā; vai pretendenti ar savu iesniegumu ir izteikuši vēlēšanos piedalīties izsolē un ar parakstu apliecinājuši savu rīcībspēju, tiesībspēju).

149. Kuģa izsole izziņojama ievērojot Civilprocesa likuma 585.p., noteikumus:

149.1. paziņojumus par izsoli Civilprocesa likuma 585.p.3.d. minētajām personām un līdzīpašniekam, ja tādi ir, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā vēstulē (ar kvīts pasakni par saņemšanu) vai izsniedz personīgi pret parakstu;

149.2. tiesu izpildītājs, izvietojot paziņojumus par kuģa izsoli Civilprocesa likuma 585.p.2.d. noteiktajās vietās, sastāda aktu, piedaloties vismaz divām pieaicinātām personām;

149.3. izpildu lietā ievieto laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētā sludinājuma kopiju par kuģa izsoli.

150. Izpildu lietā atrodas visa dokumentācija, kas attiecas uz nekustamā īpašuma izsoles pretendentiem un to iemaksātajiem naudas līdzekļiem (iesniegumi, pilnvaras, kvīts kopijas par iemaksāto nodrošinājumu, dokumentācijas kopijas par nodrošinājuma summas atgriešanu personai, kura nav nosolījusi nekustamo īpašumu, dokumentācijas kopija par izsoles rezultātā iegūto naudas līdzekļu iemaksu kantora depozīta rēķinā).

151. Ja saskaņā ar Civilprocesa likuma 614. pantu izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu, piedaloties vismaz divām pieaicinātajām personām. Tiesu izpildītājs sastādīto aktu nekavējoties nosūta ierakstītā vēstulē (ar kvīts pasakni par saņemšanu) vai izsniedz pret parakstu parādniekam vai viņa līdzīpašniekam un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

152. Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu (Latvijas Republikas Civillikuma 1067.p.). Kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus tiesu izpildītājs var pārdot visā sastāvā:

152.1. ja visi kopīpašnieki rakstiski ir apliecinājuši, ka vēlas, lai kopīpašumā esošos nekustamos īpašumus pārdotu visā sastāvā;

152.2. ja kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, bet ne ilgāk kā 10 dienās, nav cēluši pret to iebildumus.

5. Tiesas piespriestās mantas piespiedu nodošana un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana

153. Izpildu lietu kategorijā - tiesas piespriestās mantas izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam, tiesu izpildītāja darbības reglamentē Civilprocesa likuma 619.pants.

154. Ja piedzinējam ir piespriesti tiesas spriedumā norādīti priekšmeti, tiesu izpildītājs dod iespēju parādniekam spriedumu izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā (Civilprocesa likuma 555.p.). Ja tiesas spriedumā ir norāde par tā izpildi nekavējoties, priekšlikums par sprieduma labprātīgu izpildi parādniekam nav izsniedzams, tomēr ir nosūtāms paziņojums, darot zināmu datumu, kad tiks izdarīta tiesas sprieduma piespiedu izpilde (paziņojums nosūtāms tādā kārtībā, kā tas noteikts par priekšlikumu).

155. Sprieduma izpildes dienā pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma parādniekam ir pienākums uzrādīt izpildu rakstā norādītos - piedzinējam nododamos priekšmetus. Izpildu rakstā norādīto priekšmetu izņemšanu parādniekam un to nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs izdara vismaz divu liecinieku klātbūtnē, ja nepieciešams, tiek pieaicināts policijas pārstāvis.

156. Par priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam tiesu izpildītājs sastāda aktu, ko paraksta pats tiesu izpildītājs, piedzinējs, parādnieks, liecinieki un citas pieaicinātās personas. Ja parādnieks aktu neparaksta, tiesu izpildītājs aktā izdara atzīmi. Akta oriģināls tiek pievienots izpildu lietai, viens akta noraksta eksemplārs tiek izsniegts piedzinējam, otrs - parādniekam.

157. Ja sprieduma izpildes laikā parādnieks neuzrāda izpildu rakstā norādītos - piedzinējam nododamos priekšmetus, atsakās darīt zināmu to atrašanās vietu, pēc telpu apskates priekšmeti nav atrasti, tiesu izpildītājs sastāda aktu, ko paraksta pats tiesu izpildītājs piedzinējs un vismaz divi liecinieki.

158. Pēc akta sastādīšanas par piedzinējam nododamās mantas neesamību, tiesu izpildītājs veic izpildu darbības (atbilstoši Civilprocesa likuma normām) summas piedziņai, kas norādīta izpildu rakstā un atbilst nododamās mantas vērtībai (Civilprocesa likuma 196.p.).

159. Izpildu lietu kategorijā - ar tiesas spriedumu parādniekam uzlikto darbību izpildīšana, tiesu izpildītāja darbības reglamentē Civilprocesa likuma 620. pants.

160. Stājoties pie tiesas sprieduma izpildes, ar kuru parādniekam uzlikts par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesu izpildītājs Civilprocesa likuma 555.panta 2.daļas kārtībā nosūta parādniekam priekšlikumu par noteikto darbību veikšanu tiesas spriedumā norādītajā termiņā. Ja tiesas spriedumā ir norāde par tā izpildi nekavējoties, priekšlikums par sprieduma labprātīgu izpildi parādniekam nav izsniedzams, tomēr ir nosūtāms paziņojums, norādot datumu līdz kuram noteiktas darbības izpildāmas (paziņojums nosūtāms tādā kārtībā, kā tas noteikts par priekšlikumu).

161. Ja tiesu izpildītāja norādītajā termiņā parādnieks tiesas spriedumā noteiktās darbības nav izpildījis, tiesu izpildītājs par sprieduma neizpildīšanu sastāda aktu, ko paraksta piedzinējs (ja piedalās izpildē) un liecinieki, apstiprina vecākais tiesu izpildītājs. Sastādīto aktu tiesu izpildītājs nosūta tiesai pēc izpildīšanas vietas (Civilprocesa likuma 620.p.4.d.).

162. Ja parādnieks tiesas spriedumu, kas uzliek viņam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības (kuras var izpildīt tikai pats parādnieks), neizpilda arī pēc tam, kad tiesa jau uzlikusi naudas sodu par sprieduma nepildīšanu un noteikusi jaunu termiņu sprieduma izpildei, tiesu izpildītājs atkārtoti veic pasākumus, kas paredzēti Civilprocesa likuma 620. panta 4. daļa.

6. Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

163. Piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem reglamentē Civilprocesa likuma 621.-631.pants.

164. Kustamas mantas un nekustama īpašuma ieķīlāšanu reglamentē Latvijas Republikas Civillikums, Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas noteikumi Nr. 23 "Transporta līdzekļa ieķīlāšanas noteikumi", Latvijas Jūrniecības noteikumi, Latvijas Republikas "Komercķīlas likums", Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību", Latvijas Republikas likums "Par uzņēmumu reģistru", Latvijas Republikas likums "Par aviāciju".

165. Kustama manta tiek ieķīlāta, nodibinot komercķīlu pēc komercķīlas noteikumiem vai nodibinot rokas ķīlu, nododot to kreditora valdījumā.

166. Nekustamo īpašumu ieķīlā, nodibinot hipotēku (ķīlas līgums tiek reģistrēts Zemesgrāmatā).

167. Izpildu lietā jāatrodas aprēķinam, kas pamato piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem Civilprocesa likuma 623. - 629. pantos noteiktajā secībā. Sastādīto aprēķinu tiesu izpildītājs iesniedz pārbaudei un apstiprināšanai vecākajam tiesu izpildītājam.

168. Vecākā tiesu izpildītāja apstiprinātais aprēķins par piedzīto summu sadalīšanu starp piedzinējiem trīs dienu laikā izsniedzams pret parakstu vai nosūtāms ierakstītā vēstulē (ar kvīts pasakni par saņemšanu) piedzinējiem un parādniekam.

7. Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

169. Jautājumu par piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzību reglamentē Civilprocesa likuma 632.-635. pants.

170. Līdz dienai, kad stājas spēkā Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2. punktā minētie grozījumi likumā "Par tiesu varu", sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi (Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 2.p., 3.p.3.d.).

III. Ārvalstu tiesu nolēmumi un to izpilde

171. Ārvalstu tiesu nolēmumu izpildīšana Latvijas Republikas teritorijā notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma E sadaļas "Tiesas spriedumu izpilde" noteikumiem.

172. Ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšana Latvijā notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma F sadaļas "Nobeiguma noteikumu" piecpadsmitās nodaļas "Ārvalstu tiesu nolēmumi un tiesu uzdevumi" noteikumiem.

173. Tiesu izpildītāju kantori izpildīšanai pieņem Latvijas Republikas tiesas, pamatojoties uz lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un nodošanu izpildīšanai Civilprocesa likuma 638. pants), izsniegtus izpildu rakstus (Civilprocesa likuma 540. pants).

IV. Tiesas spriedumu un administratīvo lēmumu izpilde par mantas konfiskāciju

174. Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Tiesa, nosakot daļēju mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai (Krimināllikuma 42.p.). Lai izpildītu spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, tiesnesis sastāda izpildrakstu un nosūta to tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc tā īpašuma atrašanās vietas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 360.p.). Notiesātā mantas konfiskācija izpaužas mantas aprakstīšanā un tās nodošanā realizācijai finansu iestādes pārstāvim.

175. Pildot krimināllietas spriedumu par konfiskāciju, mantas aprakste izdarāma pēc Civilprocesa likuma normām. Izdarot mantas apraksti jāņem vērā, ka aktā nav iekļaujama manta, uz kuru nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu.

176. Lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju, mantas apraksti var izdarīt jau iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ko veic izziņas izdarītājs vai prokurors, uzskaitot mantu protokolā par aresta uzlikšanu mantai vai tam pievienojamā īpašā sarakstā un nododot to atbildīgā glabāšanā (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 175.p., 177.p.).

177. Izdarot mantas apraksti konfiskācijas lietā, tiesu izpildītājs pārbauda mantas esamību, kas bijusi aprakstīta iepriekšējās izmeklēšanas laikā, un kura atkārtoti nav aprakstāma. Par pārbaudes rezultātiem tiesu izpildītājs sastāda aktu. Konstatējot kādas mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu, slēpšanu vai apmaiņu, tiesu izpildītājs ziņo par to prokuratūrai jautājuma izlemšanai par glabātāja atbildību (Latvijas Kriminālkodeksa 178.p., Krimināllikuma 308.p.).

178. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita konfiscēto mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā (Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.p. 3. apakšpunkts). Nododot aprakstītās konfiscējamās mantas finansu iestādes pārstāvim, tiesu izpildītājs sastāda aktu par šo mantu nodošanu - pieņemšanu, ko paraksta tiesu izpildītājs, finansu iestādes pārstāvis, liecinieki, mantas glabātājs, ja tāds ir bijis iecelts, parādnieks vai tā pārstāvis, ja piedalās sprieduma izpildē.

179. Pildot krimināllietas spriedumu par mantas konfiskāciju, parādnieka mantu nodod finansu iestādēm pēc tam, kad apmierināti visi parādniekam iesniegtie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu vai to apķīlājušas iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa. Prasījumus par uzturlīdzekļiem un prasījumus personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai vai tās apķīlāšanas (Civilprocesa likuma 630.p.). Izpildot Civilprocesa likuma 630. panta noteikumus, tiesu izpildītājs apraksta parādnieka mantu (tai skaitā -iepriekšējās izmeklēšanas laikā aprakstīto mantu) pēc Civilprocesa likuma normām.

180. Konfiscējamās mantas izņemšanas - nodošanas akta oriģināls pievienojams izpildu lietai. Otrs akta eksemplārs izsniedzams finansu iestādes pārstāvim (izziņas izdarītāja vai prokurora sastādītā protokola kopija, ja tāda ir, arī izsniedzama finansu iestādes pārstāvim), trešais akta eksemplārs - mantas glabātājam, ja ir bijis iecelts, ceturtais akta eksemplārs - parādniekam vai tā pārstāvim. Ja tiesu izpildītājam nav zināma parādnieka atrašanās vieta, akta neizsniegšana šai personai nav sprieduma izpildes pārkāpums.

181. Izpildu rakstu par mantas konfiskāciju ar atzīmi par izpildi nosūta tiesai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

182. Tiesu izpildītāji izpilda arī administratīvos lēmumus - par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 304.p.1.p. noteiktajos gadījumos un kārtībā, kāda noteikta, izpildot kriminālspriedumus par mantas konfiskāciju.

V. Tiesas spriedumu izpilde par izlikšanu no telpām

183. Par personu izlikšanu no telpām lemj tiesa (Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 21., 24., 28., 44., 45.p.). Tiesu izpildītājs izliek tikai tās personas, kuras norādītas tiesas izsniegtajā izpildu rakstā (izpildu rakstā nav jābūt norādītiem izliekamo personu nepilngadīgiem bērniem). Izpildu rakstā norādītās personas no telpām tiek izliktas vienlaicīgi ar viņām piederošām mantām, ja izpildu dokumentā nav citas norādes.

184. Stājoties pie tiesas sprieduma izpildīšanas, tiesu izpildītājs katrai pilngadīgai izliekamai personai nosūta priekšlikumu izpildīt spriedumu labprātīgi 10 dienu laikā (Civilprocesa likuma 555.p.). Priekšlikumā tiesu izpildītājs norāda arī datumu, kad tiks izdarīta tiesas sprieduma piespiedu izpilde, ja tas nebūs izpildīts labprātīgi (Civilprocesa likuma 556.p.). Ja izpildu rakstā ir norāde par tiesas sprieduma izpildi nekavējoties, priekšlikumu izliekamai personai neizsniedz, tomēr nosūta paziņojumu, darot zināmu datumu, kad tiks izdarīta tiesas sprieduma piespiedu izpilde (paziņojumu nosūta tādā kārtībā, kā tas noteikts par priekšlikuma nosūtīšanu).

185. Ja izlikšanas dienā izliekamā persona atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, no kuras tā jāizliek, vai arī, ja izliekamā persona ir prombūtnē vai izvairās no sprieduma izpildes, telpa tiek atvērta piespiedu kārtā. Telpas piespiedu atvēršana notiek klātesot policijas pārstāvim, ne mazāk kā diviem lieciniekiem, piedzinējam vai tā pārstāvim. Par telpas piespiedu atvēršanu tiesu izpildītājs izdara atzīmi aktā.

186. Izdarot piespiedu izlikšanu bez izliekamās personas klātbūtnes, tiesu izpildītājs apraksta (Civilprocesa likuma 576.p.) visu telpā esošo mantu un nodod to glabāšanā viņa ieceltai personai (Civilprocesa likuma 579.p.), nosakot mantu glabāšanas termiņu. Par šo noteikto mantu glabāšanas termiņu tiesu izpildītājs informē izliekamo personu, ja viņam zināma šīs personas atrašanās vieta.

187. Izdarot piespiedu izlikšanu klātesot izliekamai personai, tiesu izpildītājs neveic telpā esošo mantu apraksti, bet visu mantu kopumā nodod šai izliekamajai personai, vienlaikus to ieceļot par mantu glabātāju. Ja izliekamā persona atsakās pieņemt mantu glabāšanā vai aiziet no sprieduma izpildes vietas, tiesu izpildītājs mantu apraksta un nodod to glabāšanā viņa ieceltai personai, nosakot mantu glabāšanas termiņu. Par šo noteikto mantu glabāšanas termiņu tiesu izpildītājs informē izliekamo personu, ja viņam zināma šīs personas atrašanās vieta.

188. Izliekamajām personām piederošo mantu apraksti tiesu izpildītājs izdara obligāti klātesot ne mazāk kā diviem lieciniekiem, piedzinējam vai tā pārstāvim, ja nepieciešams - piedaloties policijas pārstāvim. Par aprakstīto mantu nodošanu - pieņemšanu glabāšanā tiesu izpildītājs aktā izdara atzīmi, ko ar saviem parakstiem apstiprina tiesu izpildītājs un ieceltais mantas glabātājs.

189. Tikai pēc mantas aprakstes un to nodošanas glabāšanā, mantas tiek izvestas no telpām. Mantu izvešana notiek obligāti klātesot diviem lieciniekiem, piedzinējam vai tā pārstāvim, ja nepieciešams - piedaloties policijas pārstāvim.

190. Pēc sprieduma izpildes telpas tiek nodotas piedzinējam. Par telpu nodošanu - pieņemšanu aktā parakstās tiesu izpildītājs un piedzinējs vai tā pārstāvis.

191. Tiesu izpildītāja sastādīto aktu par piespiedu izlikšanu paraksta pats tiesu izpildītājs, piedzinējs vai tā pārstāvis, liecinieki, citas pieaicinātās personas, kā arī parādnieks. Ja parādnieks atsakās parakstīt aktu, par to izdara atzīmi. Akta oriģināls tiek pievienots izpildu lietai, otrs akta eksemplārs tiek izsniegts piedzinējam, trešais akta eksemplārs - parādniekam, ja piedalās sprieduma izpildē, ceturtais akta eksemplārs - mantas glabātājam. Ja piespiedu izlikšana izdarīta bez izliekamās personas klātbūtnes, tās atrašanās vieta tiesu izpildītājam nav zināma, akta neizsniegšana izliktajai personai nav sprieduma izpildes pārkāpums.

VI. Mantojuma apsardzība un tiesas lēmumu izpilde mantojuma lietās

192. Tiesu izpildītāja darbības mantojamās mantas aizzīmogošanā, aprakstīšanā un nodošanā glabāšanā reglamentē Civilprocesa likuma 317.- 322. pants.

193. Mantojamo mantu aizzīmogošanu tiesu izpildītājs izdara vismaz divu liecinieku klātbūtnē. Pie aizzīmogošanas var būt klāt:

193.1. mantinieks;

193.2. testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

193.3. mirušās personas darbavietas administrācija - bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušā mantā;

193.4. kreditori - attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas (zīmogu noņemšana mantojamai mantai arī tiek izdarīta vismaz divu liecinieku klātbūtnē ar tiesībām piedalīties iepriekšminētajām personām, kā arī personām, kas pieteikušas pretenzijas uz aizzīmogotajām lietām).

194. Pie mantojamās mantas aizzīmogošanas atrastie vērtspapīri, skaidra nauda un vērtslietas nododamas glabāšanā kredītiestādē (Civilprocesa likuma 580.p.).

195. Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā aizgādnim, bet, ja tas nav iecelts, - lēmumu par mantas glabātāja iecelšanu pieņem tiesu izpildītājs (Civilprocesa likuma 579.p.1.d.).

196. Ja mantojamā mantā ir lietas, kas ātri bojājas, tās pārdodamas nekavējoties (Civilprocesa likuma 582.p.1.d., 583.p.4.d. noteiktajā kārtībā).

197. Tiesu izpildītājam var uzdot sastādīt inventāra sarakstu, ar nosacījumu, ja mantojums atrodas pilsētā. Inventāra sarakstu tiesu izpildītājs sastāda, mantu aprakstot un novērtējot pēc Civilprocesa likuma noteikumiem (Latvijas Republikas Civillikuma 709.p., Civilprocesa likuma 329.p.3.d.). Tiesu izpildītāju kantorī izpildei nav pieņemams izpildu dokuments, ar kuru uzdots sastādīt inventāra sarakstu, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas.

VII. Tiesu nolēmumu izpilde par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu

198. Ja tiesas spriedums par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izpildāms nekavējoties (Civilprocesa likuma 205.p.1.d.1. punkts), parādniekam priekšlikumu Civilprocesa likuma 555.p. kārtībā neizsniedz.

199. Uzturlīdzekļi (alimenti) piedzenami tieši tādā apmērā, kā tas noteikts izpildu dokumentā.

200. Ja parādnieks strādā (Civilprocesa likuma 592. pants) vai saņem citu atlīdzību (Civilprocesa 595. pants), izpildu dokumentu nosūta ieturējumu izdarīšanai no parādnieka darba algas vai citiem ienākumiem. Ja tiesas spriedums par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izpildāms pēc parādnieka darba vietas:

200.1. izpildu dokumentu parādnieka darba vietai nosūta tiesu izpildītājs, kura lietvedībā reģistrēts izpildu dokuments par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu; par izpildu dokumenta nosūtīšanu informējot attiecīgo tiesu izpildītāju kantori, kura apkalpojamā rajona teritorijā atrodas parādnieka darba vieta;

200.2. kontroli par ieturējumu pareizību (Civilprocesa likuma 598.p.) veic tiesu izpildītājs, kura apkalpojamā rajona teritorijā parādnieka darba vieta atrodas;

200.3. rīkojumā par izpildu dokumenta nosūtīšanu norādāms izdarāmo ieturējumu apmērs;

200.4. ja ir, norādāma uzturlīdzekļu (alimentu) parāda summa;

200.5. uzturlīdzekļu (alimentu) parādu tiesu izpildītājs aprēķina, ja uzturlīdzekļi saskaņā ar tiesas spriedumu ik mēnesi nav maksāti;

200.6. par izpildu dokumenta nosūtīšanu parādnieka darba vietai vai citai institūcijai, kur parādnieks saņem atlīdzību, rakstveidā informē piedzinēju.

201. Uzturlīdzekļu (alimentu) parāds aprēķināms sekojoši:

201.1. gadījumos, kad uzturlīdzekļi ar tiesas spriedumu piedzīti konkrētā naudas summā ik mēnesi - konkrētā naudas summa par katru mēnesi, kurā maksājumi nav veikti;

201.2. gadījumos, kad uzturlīdzekļi (alimenti) saskaņā ar tiesas spriedumu piedzīti attiecīgas daļas apmērā no parādnieka visa veida ienākumiem:

201.2.1. ja parādnieka ik mēneša ienākumi ir zināmi - attiecīgā daļa no parādnieka ienākumiem par katru mēnesi, kurā maksājumi nav veikti;

201.2.2. ja parādnieka ienākumi nav zināmi - attiecīgā daļa no valstī noteiktās minimālās darba algas (pirms tam - iztikas minimuma) par katru mēnesi, kurā maksājumi nav izdarīti;

201.3. ja tiesu izpildītājs uzturlīdzekļu (alimentu) parādu aprēķinājis attiecīgās daļas apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas vai iztikas minimuma, bet pēc parāda aprēķināšanas tiesu izpildītājam tiek iesniegti dokumenti, kas norāda konkrētus parādnieka ienākumus laika periodā, par kuru veikts parāda aprēķins, tiesu izpildītājs izdara uzturlīdzekļu (alimentu) parāda pārrēķinu, vadoties no iesniegtajos dokumentos norādītajiem parādnieka ienākumiem.

202. Ja uzturlīdzekļu (alimentu) maksātājs nestrādā, ir izveidojies uzturlīdzekļu (alimentu) parāds:

202.1. tiesu izpildītājs veic parādniekam piederošās kustamas un nekustamas mantas pārbaudi, ja tāda ir, to apraksta un pārdod parāda dzēšanai pēc Civilprocesa likuma noteikumiem;

202.2. tiesu izpildītājs parādnieku pret parakstu brīdina par kriminālatbildību pēc Latvijas Kriminālkodeksa 118.p. vai 119.p. (spēkā līdz 1999.gada 31.martam) vai Krimināllikuma 170.p. (stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli), atzīmi par brīdinājumu izdarot izpildu raksta ailē "Tiesu izpildītāja izdarītās atzīmes" un norādot datumu, kad parādnieks brīdināts.

203. Uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu tiesu izpildītājs uzsāk:

203.1. izpildu rakstu reģistrējot pirmo reizi izpildē tiesu izpildītāju kantorī, no datuma, ko tiesa norādījusi izpildu dokumentā;

203.2 atjaunojot izpildīšanas lietvedību (Civilprocesa likuma 565.p.4.d., 546.p.2.d.), ja izpildu dokuments bija izsniegts piedzinējam saskaņā ar Civilprocesa likuma 565.p.1.d.1. punktu (piedzinēja iesniegums) - no izpildu dokumenta iesniegšanas dienas tiesu izpildītāju kantorī;

203.3. atjaunojot izpildīšanas lietvedību (Civilprocesa likuma 565.p.4.d., 546.p.2.d.), ja izpildu dokuments piedzinējam tika izsniegts saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 374.p.1.d.2. punktu vai 4. punktu vai Civilprocesa likuma 565.p.1.d.2. punktu vai 4. punktu (uz tiesneša lēmuma pamata) - parāds rēķināms par visu laika periodu, par kuru parādnieks nevar iesniegt apstiprinošus uzturlīdzekļu (alimentu) nomaksu dokumentus;

203.4. atjaunojot izpildīšanas lietvedību (Civilprocesa likuma 565.p.4.d., 546.p.2.d.), ja izpildu dokuments izsniegts piedzinējai (am) saskaņā ar "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" 117. punkta 2. apakšpunktu (1995.gadā 15.jūnijā apstiprinātā instrukcija) vai "Tiesas spriedumu izpildīšanas instrukcijas" 115. punkta 2. apakšpunktu (1998. gada 10. jūlijā apstiprinātā instrukcija) - uzturlīdzekļu (alimentu) parāds aprēķināms par katru mēnesi, par kuru parādnieks nevar iesniegt uzturlīdzekļu (alimentu) nomaksu apstiprinošus dokumentus.

204. Izpildu dokuments par uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņu izsniedzams piedzinējam:

204.1.1. uz piedzinēja iesnieguma pamata (Civilprocesa likuma 565.p.1.d.1. punkts);

204.1.2. uz tiesneša lēmuma pamata (Civilprocesa likuma 565.p.1.d.2. punkts vai 4. punkts);

204.2. izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam uz tiesneša lēmuma pamata saskaņā ar Civilprocesa likuma 565.p.1.d.2.p. vai 4.p., izpildu rakstam pielikumā tiesu izpildītājs pievieno visu dokumentu kopijas, kas apstiprina parādnieka maksātnespēju vai neatrašanu, un izskaidro sekojošo:

204.2.1. ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma - ieinteresētai pusei ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka meklēšanas pasludināšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 569.p.;

204.2.2. ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, parādnieks ļaunprātīgi izvairās no ar tiesas spriedumu vai tautas tiesneša lēmumu noteikto līdzekļu maksāšanas bērnu uzturam (Latvijas Kriminālkodeksa 118.p.) vai izvairās no tiesas noteikto līdzekļu maksāšanas darba nespējīgu vecāku uzturam (Latvijas Kriminālkodeksa 119.p.), vai izvairās apgādāt un dot uzturu (Krimināllikuma 170.p.) - ieinteresētai pusei ir tiesības iesniegt policijas iestādē pieteikumu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107.p.1.d.1. punkts) par krimināllietas ierosināšanu pret parādnieku.

VIII. Naudas līdzekļu uzskaites un izmaksas kārtība

205. Tiesu izpildītāju kantorī tekošajam gadam tiek iekārtota viena depozītu summu uzskaites grāmata. Tai jābūt ar sanumurētām lapām, caurauklotai un caurauklojuma vietā nostiprinātai ar kantora ģerboņzīmogu, vecākā tiesu izpildītāja parakstu un atzīmi par cauraukloto lapu skaitu. Ieraksti depozīta grāmatā tiek dalīti mēnešos un katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas izrakstu salīdzinātai atlikuma summai uz mēneša sākumu un mēneša beigām tiesu izpildītāju kantora depozīta rēķinā. Atsevišķi jānorāda kopējo summu, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumus par bankas pakalpojumiem. Summas, kas uz nākamā gada pirmo janvāri paliek atlikumā depozīta rēķinā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozīta grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi, kā tas bija iepriekšējā gada depozīta grāmatā. Tiesu izpildītāju kantora depozīta summu uzskaites grāmatā norādītajam atlikumam uz gada beigām jāsakrīt ar bankas izrakstā norādīto tiesu izpildītāju kantora rēķinā esošo summu. Depozītu summas uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

205.1. katrs ieraksts tiek numurēts pēc kārtas;

205.2. norādāms datums, kad naudas summa ieskaitīta tiesu izpildītāju kantora depozītkontā;

205.3. norādāms izpildu lietas numurs, - ja ir iemaksāta summa vienlaicīgi par vairākām izpildu lietām, norādāmi visu izpildu lietu numuri;

205.4. norādāms iemaksas dokumenta nosaukums un numurs;

205.5. norādāms parādnieka nosaukums (vārds, uzvārds fiziskām personām, nosaukums juridiskām personām), turpat arī iemaksātāja nosaukums, ja tas nav parādnieks ,kā arī izdarāma atzīme, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu vai tml.;

205.6. norādāms piedzinēja nosaukums (vārds, uzvārds fiziskām personām, nosaukums juridiskām personām), kā arī saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums, ja tas nav piedzinējs (piemēram, samaksa ekspertam);

205.7. norādāma iemaksātā naudas summa (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus uz leju atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);

205.8. norādāms izmaksas dokumenta nosaukums, numurs un izmaksas datums;

205.9. norādāma summa, kas ir izmaksāta;

205.10. norādāms atlikums, ja netiek izmaksāta visa iemaksātā summa.

206. Ierakstiem depozītu grāmatā jāatbilst banku izrakstiem.

207. Ierakstus depozīta grāmatā izdara vecākais tiesu izpildītājs vai ar vecākā tiesu izpildītāja rakstisku rīkojumu iecelta persona.

208. Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no depozītu grāmatas ir atbildīgs vecākais tiesu izpildītājs.

209. Depozīta grāmatā ir aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus. Ierakstus nedrīkst izdarīt ar zīmuli.

210. Vienā tiesu izpildītāju kantorī par tekošo gadu vienlaicīgi var būt tikai viena depozītu summu uzskaites grāmata.

211. Depozīta rēķinu kredītiestādē atver vecākais tiesu izpildītājs uz tiesu izpildītāju kantora vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu. Tieslietu ministrija apstiprina vecākā tiesu izpildītāja parakstu ar pirmā paraksta tiesībām un viena tiesu izpildītāja parakstu ar otrā paraksta tiesībām. Vienā tiesu izpildītāju kantorī drīkst būt tikai viens pirmais un viens otrais paraksts.

212. Čeku grāmatiņu skaidras naudas izņemšanai izsniedz kredītiestāde.

213. Ierakstus depozītu summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes konta izrakstam un paziņojumam par iemaksu depozītā) .Vecākais tiesu izpildītājs nodrošina katra ieraksta atbilstošu iegrāmatošanu uz attiecīga dokumenta pamata.

214. Nauda no depozīta rēķina tiek izmaksāta sekojošā kārtībā:

214.1. fiziskām personām tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīts uz norēķinu rēķinu;

214.2. fiziskās personas pilnvarotai personai, iesniedzot notariāli apstiprinātas pilnvaras, tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīts uz norēķinu rēķinu;

214.3. juridiskām personām nauda tiek pārskaitīta uz attiecīgo norēķinu rēķinu kredītiestādē;

214.4. juridisko personu pilnvarotajām personām, iesniedzot pilnvaru, tiek izrakstīts čeks;

214.5. juridisko personu darbiniekiem ar paraksta tiesībām, uzrādot statūtus un reģistrācijas apliecību, tiek izrakstīts čeks;

214.6. ārvalstīs dzīvojošiem piedzinējiem nauda tiek pārskaitīta uz viņu norādīto norēķinu rēķinu kredītiestādē.

215. Skaidras naudas saņemšanas čeku aizpilda atbilstoši attiecīgās kredītiestādes prasībām. Čeka pasaknī norāda personu, kurai ir izsniegts čeks, izsniegšanas iemesls (piem., par eksperta pakalpojumiem). Pasakņa otrā pusē norāda attiecīgā ieraksta numuru depozīta grāmatā un izpildu lietas numuru. Katram saņēmējam vienā izpildu lietā tiek noformēts atsevišķs izmaksas dokuments (čeks).

216. Veicot bezskaidras naudas norēķinu operāciju, vecākais tiesu izpildītājs nodrošina pareizu maksājuma uzdevuma noformēšanu iesniegšanai kredītiestādē.

Maksājuma uzdevumu aizpilda atbilstoši bankas prasībām, apakšā norādot pārskaitījuma iemeslu (piem., izpildu lietā Nr. 112-04/99 Ls 100,- piedziņa no Ā. Bērziņa saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes nodaļas lēmumu Nr.12). Maksājumu uzdevumu numerācija tiek veikta atbilstoši ieraksta numuram depozīta summu uzskaites grāmatā.

217. Bankas dokumenti tiek sakārtoti atsevišķi pa mēnešiem. Visus bankas dokumentus kopā ar tiesu izpildītāju iesniegtajiem paziņojumiem par iemaksu depozīta rēķinā sadala divās daļās - pārskaitītajās un nepārskaitītajās summās. Nepārskaitītajās summās ir bankas izraksti un tiesu izpildītāja iesniegtie paziņojumi par iemaksu depozītā, kas tiek sakārtoti hronoloģiski un sadalīti pa mēnešiem. Pārskaitītajās summās tiek ievietoti bankas izraksti un tiesu izpildītāju paziņojumi par iemaksu pēc tam, kad tie ir izmaksāti, pievienojot maksājuma uzdevumu vai izdarot atzīmi uz paziņojuma par čeka izrakstīšanu. Atzīmi izdara vecākais tiesu izpildītājs, norādot čeka numuru, datumu, kad tas ir izrakstīts. Vecākais tiesu izpildītājs maksājuma uzdevuma vai čeka kserokopiju nodod tiesu izpildītājam pievienošanai pie izpildu lietas. Visu naudas dokumentu kopijām ir jābūt izpildu lietā.

218. Izlietoto kvīšu grāmatiņu pārbauda vecākais tiesu izpildītājs, par ko izdara atzīmi kvīšu grāmatiņas beigās. Tikai pēc izlietotās kvīšu grāmatiņas nodošanas vecākajam tiesu izpildītājam, tiesu izpildītājs var saņemt jaunu. Tiesu izpildītājam vienlaicīgi var būt tikai viena kvīšu grāmatiņa.

219. Katram tiesu izpildītājam vecākais tiesu izpildītājs izsniedz kvīšu grāmatiņu skaidras naudas pieņemšanai. Tiesu izpildītājs par tās saņemšanu parakstās kvīšu grāmatiņu uzskaites žurnālā, kurā tiek norādīti pirmās un pēdējās kvīts numuri, saņemšanas datums, paraksts par saņemšanu, nododot - nodošanas datums, vecākā tiesu izpildītāja paraksts par saņemšanu. Izlietotās kvīšu grāmatiņas glabā 10 gadus.

220. Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda 4 eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar kantora ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, otro eksemplāru ievieto izpildu lietā, trešais tiek nosūtīts uz Tieslietu ministriju, ceturtais paliek kvīšu grāmatiņā. Kvīti nedrīkst aizpildīt ar zīmuli. Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

220.1. izpildu lietas numurs;

220.2. izsniegšanas datums;

220.3. saņemtā summa ciparos un vārdos;

220.4. tiesu izpildītāja paraksts;

220.5. kantora ģerboņzīmogs uz pirmā eksemplāra;

220.6. izpildu dokuments, pamatojoties uz kuru nauda tiek iekasēta;

220.7. piedzinējs (vārds, uzvārds vai nosaukums), parādnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums);

220.8. maksātājs (vārds, uzvārds, personas kods), ja tas nav parādnieks.

221. Tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu no parādnieka, izsniedz kvīti. Skaidru naudu no parādnieka var pieņemt vienīgi gadījumā, ja tiesu izpildītājam ir iespējams to uzglabāt līdz iemaksāšanai kredītiestādē. Naudu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā iemaksā attiecīgajā kredītiestādē saskaņā ar Civilprocesa likuma 621. panta noteikumiem. Summas, kas piedzītas no parādnieka un izmaksājamas piedzinējam, ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā. Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā.

222. Naudas iemaksas dokumentu pievieno izpildu lietai. Izpildu lietas vākos izdara atzīmi, kad ir izsniegta kvīts (datums), kāds ir kvīts numurs. Kvīts trešo eksemplāru katras darba dienas beigās nodod vecākajam tiesu izpildītājam, kurš kvīšu trešos eksemplārus reizi nedēļā nosūta uz Tieslietu ministriju.

IX. Darba organizatoriskie noteikumi un lietvedība

223. Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē, jālieto valsts valoda (1989.gada 5.maija "Latvijas Republikas valodu likums" 3.nodaļa 7.p.1.d.). Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām no iedzīvotājiem jāpieņem un jāizskata dokumenti latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, citās valodās iesniegtajiem dokumentiem jāpievieno notariāli apstiprināts tulkojums valsts valodā (1989.gada 5.maija "Latvijas Republikas valodu likums" 3.nodaļa 8.p.3.d.).

224. Tiesu izpildītāju kantorim jānodrošina apmeklētāju pieņemšana jautājumos par konkrētu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi (vismaz vienu reizi nedēļā pilnu darba dienu). Tiesu izpildītāju kantorim jānodrošina izpildu dokumentu pieņemšana (vismaz divas pilnas darba dienas nedēļā). Izpildu dokumentu pieņemšanu veic vecākais tiesu izpildītājs. Ja izpildu dokumentu tiesu izpildītāju kantorī iesniedz, neievērojot Civilprocesa likuma normu prasības par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei, vecākais tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ iesniedzējam ( arī gadījumos, kad izpildu dokuments saņemts pa pastu). Lēmumus ievieto vecākā tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu mapē, piešķirot tiem kārtas numuru.

225. Tiesu izpildītāju kantorī pieņem un reģistrē izpildu dokumentus, kas ir saistoši piespiedu izpildei konkrētam tiesu izpildītāju kantorim (Civilprocesa likuma 542.p.2.d.):

225.1. ja parādnieks ir fiziskā persona ,spriedumus un citus nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs pēc šīs personas dzīvesvietas, tās mantas atrašanās vietas vai darbavietas;

225.2. ja parādnieks ir juridiska persona, spriedumus un citus nolēmumus izpilda pēc šīs personas atrašanās vietas (juridiskās adreses) vai tās mantas atrašanās vietas.

226. Tiesu izpildītāju kantora apkalpojamo rajonu ar vecākā tiesu izpildītāja rakstisku rīkojumu sadalīta apkalpojamā rajona iecirkņos, kuriem tiek piešķirts indekss.

227. Tiesu izpildītāju kantorī par katru tekošo gadu tiek noformēti žurnāli, grāmatas, mapes, saraksti:

saņemtās korespondences uzskaites žurnāls;

konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnāls;

alfabētiskais izpildu dokumentu uzskaites žurnāls;

depozīta summu uzskaites grāmata;

iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas žurnāls;

mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu reģistrācijas žurnāls;

tiesu izpildītājam izsniegto kvīšu grāmatiņu uzskaites žurnāls;

kredītiestādes izsniegto čeku grāmatiņu uzskaites žurnāls;

vecākā tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu mape;

tiesā iesniegto dokumentu mape;

statistisko atskaišu mape;

personāla mape;

metodisko norādījumu mape (Tiesu izpildītāju departamenta un citu institūciju informatīvās vēstules);

ierakstīto vēstuļu saraksti;

pārējo vēstuļu saraksti;

inventāra grāmata;

finansu atskaišu mape;

arhīvā nodoto izpildu lietu sarakstu mape;

227.1. pie vecākā tiesu izpildītāja glabājas: depozīta summu uzskaites grāmata, tiesu izpildītājam izsniegto kvīšu grāmatiņu uzskaites žurnāls, kredītiestādes izsniegto čeku grāmatiņu uzskaites žurnāls, vecākā tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu mape, personāla mape, inventāra grāmata, finansu atskaišu mape,- pie kantora sekretāra glabājas visi pārējie žurnāli, grāmatas, mapes un saraksti;

227.2. tiesu izpildītājs nav tiesīgs izdarīt ierakstus minētajos žurnālos un grāmatās, izņemot gadījumos, kad tiesu izpildītājs parakstās par izpildu dokumenta saņemšanu konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā vai pieņem apmeklētājus, par ko izdara ierakstus mutvārdu sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas žurnālā;

227.3. aizliegts minētajos žurnālos un grāmatā izdarīt ierakstus ar zīmuli un neatrunātus labojumus.

228. Visus izpildu dokumentus neatkarīgi no tā, vai tos iesniedz izpildei piedzinējs, nodod izpildei tiesa, vai arī tie saņemti pa pastu, kā arī pārējo korespondenci kantora sekretārs reģistrē saņemtās korespondences uzskaites žurnālā. Uz saņemtā dokumenta tiek izdarīta atzīme, norādot kantora nosaukumu, saņemšanas datumu un korespondences uzskaites žurnāla kārtas numuru. Atzīme tiek apstiprināta ar sekretāra parakstu.

229. Korespondences uzskaites žurnālā ieraksti tiek izdarīti numerācijas pieaugošā secībā, norādot datumu, kad korespondence saņemta un tās veidu. Kārtas numurs korespondences uzskaites žurnālā atbilst dokumenta reģistrācijas numuram.

230. Pēc dokumentu reģistrācijas korespondences uzskaites žurnālā sekretārs tos nodod vecākajam tiesu izpildītājam. Vecākais tiesu izpildītājs izlemj jautājumu par katra dokumenta tālāko virzību un izdara atbilstošu atzīmi. Ja izpildu dokuments reģistrējams konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā, vecākais tiesu izpildītājs norāda izpildu lietas kategorija. Izpildu lietu kategorijas ir sekojošas:

1.kategorija - uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņa;

2.kategorija - mantas konfiskācija;

3.kategorija - izlikšana;

4.kategorija - administratīvā piedziņa;

5.kategorija - piedziņa, kas izriet no krimināllietas;

6.kategorija - ja parādnieks ir fiziska persona civillietā;

7.kategorija - strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

8.kategorija - ja parādnieks ir juridiska persona civillietā;

9.kategorija - mantojuma lietas;

10.kategorija - aresta uzlikšana prasības nodrošināšanai.

231. Izpildei iesniegtam izpildu rakstam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildē tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai institūcijas, kas izsniegusi izpildu dokumentu, amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu.

232. Pamatojoties uz vecākā tiesu izpildītāja izdarīto atzīmi par tiesu izpildītāju kantorī saņemtā dokumenta virzību, sekretārs nekavējoties izdara ierakstu saņemtās korespondences uzskaites žurnālā. Dokumentus, kas nav piekritīgi konkrētam tiesu izpildītāju kantorim, sekretārs nekavējoties nosūta atpakaļ iesniedzējam.

233. Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē gan alfabētiskajā izpildu dokumentu uzskaites žurnālā, gan konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā. Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam sekretārs reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot apkalpojamā iecirkņa indeksu (piemēram 150-3/1999.g.; 150 - izpildu lietas numurs augošā secībā, 3 - apkalpojamā iecirkņa indekss, 1999.g. - izpildu lietas reģistrācijas gads). Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā sekretārs izdara atzīmi.

234. Kad izpildu lieta iereģistrēta konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā, sekretārs to pret parakstu izsniedz tiesu izpildītājam, norādot nodošanas datumu.

235. Izpildes laikā izpildu lietā esošie dokumenti sakārtojami hronoloģiskā secībā. Izpildu lietas materiālus tiesā iesniedz:

235.1. tiesu izpildītājs izpildu lietas materiālus tiesā iesniedz ar atbilstošu pieteikumu (piemēram, lūdzot apstiprināt nekustamā īpašuma izsoles aktu vai lūdzot apstiprināt aktu saskaņā ar Civilprocesa likuma 565.p.2.d.), pēc tiesas pieprasījuma izpildu lietas materiālus tiesā iesniedz ar pavadrakstu;

235.2. izpildu lietas materiāli iesniedzami tiesas kancelejā un par to saņemšanu tiesā jābūt atzīmei uz pieteikuma vai pavadraksta kopijas. Tiesu izpildītāju kantora sekretārs šo pieteikumu vai pavadrakstu kopijas ievieto tiesā iesniegto dokumentu mapē, piešķirot katram pieteikumam vai pavadraksta kopijai kārtas numuru.

236. Aizliegts pārreģistrēt izpildu dokumentu tiesu izpildītāju kantorī no viena tiesu izpildītāja apkalpojamā rajona iecirkņa uz citu iecirkni.

237. Aizliegts pārsūtīt vai nosūtīt izpildu dokumentu citam tiesu izpildītāju kantorim, izņemot gadījumus:

237.1. lietās, kur piedzinējs ir valsts;

237.2. ja izpildu dokuments atsūtīts kļūdaini (piemēram, nav ievērota teritoriālā piekritība).

238. Izpildu lietvedības pabeigšanas vai izbeigšanas veidi:

238.1. izpildu dokumenta izpildes gadījumā (piemēram, piedzīts parāds, atbrīvotas telpas) tas nosūtāms izdevējam, noformējot pavadrakstu 3 eksemplāros (pirmais tiek nosūtīts izdevējam (piemēram, tiesai), otrais - piedzinējam, trešais - izpildu lietā). Tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms tā nosūtīšanas izdevējam izdara ierakstu par izpildu dokumenta izpildi (piemēram, ja piedzīti naudas līdzekļi - kvīts numuru, summu un datumu, kad tā izmaksāta piedzinējam). Ieraksts apstiprināms ar tiesu izpildītāja un vecākā tiesu izpildītāja parakstiem un kantora ģerboņzīmogu, norādot datumu;

238.2. izpildu dokumenta nosūtīšanas gadījumā piedziņas vēršanai uz darba samaksu un citām naudas izmaksām rīkojums tiek sastādīts 4 eksemplāros (pirmais tiek nosūtīts ieturējumu izdarītājam, otrais - piedzinējam, trešais - tiesu izpildītāju kantorim, kura apkalpojamā rajona teritorijā ieturējumu izdarītājs atrodas, ceturtais - izpildu lietā);

238.3. izpildu dokumenta daļējas izpildes vai tā neizpildes gadījumā tas izsniedzams piedzinējam, noformējot pavadrakstu 2 eksemplāros (pirmais tiek nosūtīts piedzinējam, otrais - izpildu lietā). Tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms tā izsniegšanas piedzinējam izdara ierakstu par daļēju izpildi vai izpildes neiespējamību ar atsauci uz tiesas nolēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 565. pantu. Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam ar daļēju izpildi, tajā norāda parāda atlikumu. Ieraksts apstiprināms ar tiesu izpildītāja, vecākā tiesu izpildītāja parakstiem un kantora ģerboņzīmogu, norādot datumu;

238.4. izpildu dokumentu izsniedzot piedzinējam saskaņā ar Civilprocesa likuma 565. panta 1. daļas 1. punktu, izpildu lietā par to jābūt šīs personas rakstveida iesniegumam. Izpildu dokumentā norāda attiecīgā panta daļu un punktu, kas ir par pamatu izpildu dokumenta izsniegšanai piedzinējam. Ieraksts apstiprināms ar tiesu izpildītāja, vecākā tiesu izpildītāja parakstiem un kantora ģerboņzīmogu, norādot datumu. Pavadraksts noformējams 2 eksemplāros (pirmais tiek nosūtīts piedzinējam, otrais - izpildu lietā);

238.5. izbeidzot izpildu lietvedību, izpildu dokuments nosūtāms tā izdevējam. Izpildu dokumentā tiek izdarīts ieraksts par izpildu lietvedības izbeigšanas pamatu, norādot Civilprocesa likuma 563. panta attiecīgo daļu un punktu. Ieraksts apstiprināms ar tiesu izpildītāja, vecākā tiesu izpildītāja parakstiem un kantora ģerboņzīmogu, norādot datumu. Pavadraksts noformējams 3 eksemplāros (pirmais tiek nosūtīts izpildu dokumenta izdevējam, otrais - piedzinējam, trešais - izpildu lietā);

238.6. augstāk minētajos gadījumos tiesu izpildītājs un vecākais tiesu izpildītājs paraksta visus pavadrakstu un rīkojumu eksemplārus. Pavadraksti un rīkojumi nosūtāmi vai izsniedzami nekavējoties.

239. Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām tiesas vai citu institūciju nolēmumu izpildīšanā. Izpildu lietas vākos tiesu izpildītājs var izdarīt sev nepieciešamās piezīmes, kas attiecas uz konkrēto izpildu lietu. Izpildu lietā esošo dokumentu un pavadrakstu tekstiem jābūt skaidri salasāmiem.

240. Tiesu izpildītājs pēc izpildīšanas lietvedības pabeigšanas vai izbeigšanas visus izpildu lietā esošos dokumentus sašuj, lapas sanumurē un sastāda izpildu lietā esošo dokumentu sarakstu, kuru ievieto izpildu lietas beigās.

241. Pabeidzot izpildu lietvedību, vecākais tiesu izpildītājs pēc pavadrakstu un rīkojumu parakstīšanas, izpildu lietu nodod kantora sekretāram, kurš pēc ieraksta izdarīšanas konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā, izpildu dokumentu ar pavadrakstu vai rīkojumu nosūta pirmajam adresātam, ja ir citi adresāti, nosūta pavadraksta vai rīkojuma kopijas.

242. Pēc dokumentu nosūtīšanas un attiecīgo atzīmju izdarīšanas konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā, kantora sekretārs izpildu lietu nekavējoties atdod tiesu izpildītājam.

243. Kantora sekretārs dokumentus (izpildu dokumentus, pavadrakstus, rīkojumus) nekavējoties nosūta adresātiem:

243.1. izpildu dokumenti nosūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā;

243.2. visi pārējie - vienkāršajā sūtījumā, ja tas nepieciešams - ierakstītā sūtījumā vai ierakstītā sūtījumā ar kvīti par saņemšanu.

244. Nosūtot dokumentus adresātam, sekretārs sastāda vēstuļu sarakstu (vienkāršajiem sūtījumiem, ierakstītajiem sūtījumiem, ierakstītajiem sūtījumiem ar kvīti par saņemšanu), kurā norāda:

nosūtīšanas datumu;

numuru pēc kārtas;

dokumenta izejošo numuru;

adresāta nosaukumu;

pasta izdevumus (pastā izsniegto kvīti par ierakstīto sūtījumu nosūtīšanu pievieno sarakstam).

245. Starpatskaišu periodā pabeigtās izpildu lietas tiesu izpildītājs sakārto pieaugošā numerācijas secībā. Par tekošā gada sešiem mēnešiem (divas reizes gadā) tiesu izpildītājs par savu paveikto darbu sastāda atskaiti atbilstoši Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta izdarītajiem pieprasījumiem. Vienlaicīgi tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par viņa lietvedībā atlikumā esošajām izpildu lietām. Vecākais tiesu izpildītājs sastāda atskaiti par kantora paveikto darbu kopumā.

246. Pēc gada atskaišu sastādīšanas par iepriekšējo gadu tiesu izpildītāja atlikumā esošās izpildu lietas sekretārs pārreģistrē jaunajā (nākošā gada) konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā, ievērojot numerāciju pieaugošā secībā (sākot ar Nr.1). Iepriekšējā gada konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnālā izdarāma atbilstoša atzīme, norādot jauno izpildu lietai piešķirto reģistrācijas numuru.

247. Pamatojoties uz piedzinēja vai parādnieka rakstisko iesniegumu par ziņu sniegšanu izpildu lietā, tiesu izpildītājs sagatavo izziņu, kas atspoguļo konstatētos faktus un tiesu izpildītāja veiktās darbības tiesas vai citas institūcijas nolēmuma izpildē (Civilprocesa likuma 549.p.6.d.).

248. Pēc statistiskās atskaites nodošanas tiesu izpildītājs sastāda arhīvā nododamo izpildu lietu sarakstu, kurā norāda izpildu lietas numuru pieaugošā secībā, iecirkņa numuru un gadu. Izpildu lietas tiek sakārtotas pakās, ievietojot katrā no tām 50 izpildu lietas, numerācijas pieaugošā kārtībā (piemēram, no Nr.1-Nr. 50, no Nr.51-Nr.100). Saraksts sastādāms divos eksemplāros (vienu pievieno attiecīgajai pakai, otru ievieto speciāli iekārtotā mapē). Papildinot ar iztrūkstošām pabeigtām izpildu lietām konkrēto paku, tiesu izpildītājs par to izdara atbilstošu atzīmi sarakstā. Atstājot tiesu izpildītāja amatu, tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām, ko pārbauda un paraksta vecākais tiesu izpildītājs, norādot datumu. Nepieciešamības gadījumos sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām sastāda vecākais tiesu izpildītājs vai viņa pienākumu izpildītājs, norādot datumu.

249. Tiesu izpildītāju kantora lietvedības dokumentu glabāšanas termiņi:

249.1. izpildu dokumentu glabāšanas laiks:

249.1.1. pabeigtās izpildu lietas - 10 gadi,

249.1.2. saraksts par arhīvā nodotām izpildu lietām - 10 gadi;

249.2. izpildu lietvedības dokumentu glabāšanas laiks:

249.2.1. saņemtās korespondences uzskaites žurnāls - 10 gadi,

249.2.2. konkrētam iecirknim nodoto izpildu lietu uzskaites žurnāli - 10 gadi,

249.2.3. alfabētiskais izpildu dokumentu uzskaites žurnāls - 10 gadi,

249.2.4. iesniegumu ,sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas žurnāls - 2 gadi,

249.2.5. mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu reģistrācijas žurnāls - 2 gadi;

249.3. naudas dokumentu glabāšanas laiks:

249.3.1. depozīta summu uzskaites grāmata un bankas izraksti - 10 gadi,

249.3.2. kredītiestādes izsniegto čeku grāmatiņu uzskaites žurnāls - 10 gadi,

249.3.3. tiesu izpildītājam izsniegto kvīšu grāmatiņu uzskaites žurnāls - 10 gadi,

249.3.4. izlietotās čeku grāmatiņas - 10 gadi,

249.3.5.izlietotās kvīšu grāmatiņas - 10 gadi;

249.4. statistisko atskaišu glabāšanas laiks:

249.4.1. statistisko atskaišu mape - 5 gadi,

249.4.2. saraksti par nenobeigtām izpildu lietām - 5 gadi;

249.5. administratīvo un citu dokumentu glabāšanas laiks:

249.5.1. vecākā tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu mape - 10 gadi,

249.5.2. tiesā iesniegto dokumentu mape - 10 gadi,

249.5.3. personāla mape - pastāvīgi,

249.5.4. metodisko norādījumu mape (Tiesu izpildītāju departamenta un citu institūciju informatīvās vēstules) - 5 gadi,

249.5.5. ierakstīto vēstuļu saraksti - 10 gadi,

249.5.6. pārējo vēstuļu saraksti - 2 gadi,

249.5.7. inventāra grāmata - 5 gadi,

249.5.8. finansu atskaišu mape - 5 gadi.

250. Pēc izpildu lietu un tiesu izpildītāju kantora lietvedības dokumentu glabāšanas termiņa notecējuma, tiesu izpildītāju kantora vecākais tiesu izpildītājs ar rakstisku rīkojumu izveido komisiju trīs cilvēku sastāvā, kuri sastāda aktu par dokumentu nodošanu iznīcināšanai. Iznīcināšanai pakļautos dokumentus nodod papīra pārstādes uzņēmumam, saglabājot informācijas konfidencionalitāti.

X. Iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu reģistrācija un izskatīšanas kārtība

251. Tiesu izpildītāju kantoris izskatīšanai pieņem individuālo un kolektīvo iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu oriģinālus.

252. Tiesu izpildītāju kantoris ir tiesīgs neizskatīt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuros nav norādīts iesniedzēja vārds un uzvārds, juridiskām personām - nosaukums, dzīves vai uzturēšanās vieta Latvijas Republikā vai juridiskā adrese un uz kuriem nav iesniedzēja paraksta (Latvijas Republikas 1994.g. 27.oktobra likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 2.p.2.d.).

253. Fizisko un juridisko personu rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus tiesu izpildītāju kantora sekretārs saņemšanas dienā reģistrē speciāli iekārtotā iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas žurnālā. Vecākais tiesu izpildītājs izlemj, kuram tiesu izpildītājam iesniegums, sūdzība vai priekšlikums nododams pārbaudei, nosakot atbildes sniegšanas termiņu.

254. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas termiņi ir:

254.1. 7 dienu laikā nosūtīt iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu citai - šajā lietā kompetentai - institūcijai, ja konkrētajā jautājumā izskatīšana neietilpst tiesu izpildītāju kompetencē, par to paziņojot iesniedzējam;

254.2. 15 dienu laikā, ja izskatīšanai nav nepieciešama papildus pārbaude vai nav jāpieprasa papildus ziņas;

254.3. 30 dienu laikā, ja nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas (par papildu pārbaudi paziņo iesniedzējam);

254.4. ja 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ, par to paziņo iesniedzējam (Latvijas Republikas 1994.g. 27.oktobra likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.p.1.d.).

255. Ja iesniegums, sūdzība vai priekšlikums iesniegts Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā un Tiesu izpildītāju departaments to pārsūtījis tiesu izpildītāju kantorim vai izdarījis pieprasījumu tiesu izpildītāju kantorim iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma pārbaudei, nosakot atbildes sniegšanas termiņu, tiesu izpildītāju kantoris to ievēro.

256. Atbilde uz kolektīviem iesniegumiem, sūdzībām vai priekšlikumiem jānosūta personai, kura pirmā parakstījusi attiecīgo iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu.

257. Atbildēm uz iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem jābūt motivētām. Tiesu izpildītāja sagatavoto atbildi pārbauda un paraksta vecākais tiesu izpildītājs.

258. Apmeklētāju mutvārdos izteiktās sūdzības vai priekšlikuma saturs, ziņas par apmeklētāju tiek reģistrēti speciāli iekārtotā informācijas nesējā - žurnālā:

258.1. ja apmeklētāja mutiskā informācija papildus nav jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs sniedz atbildi tūlīt, par ko izdara atzīmi žurnālā;

258.2. ja apmeklētāja mutiskā informācija papildus jāpārbauda, vecākais tiesu izpildītājs vai tiesu izpildītājs par to paziņo apmeklētājam, vienlaikus ierosinot viņam sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu un informē, kad tiks sniegta atbilde, par ko izdara atzīmi žurnālā (Latvijas Republikas 1994.g. 27.oktobra likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 10. - 13.p.).

259. Latvijas Republikā esošajiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām lietvedībā un visos dokumentos, kas attiecas uz lietvedību, kā arī sarakstē ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda (Latvijas Republikas 1989.g. 5.maija "Latvijas Republikas valodu likums" 7.p.1.d.).

260. Latvijas Republikas valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes un organizācijas un to amatpersonas uz iedzīvotāju iesniegumiem un sūdzībām rakstveida atbildes sniedz valsts valodā. Valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas, iestādes un organizācijas un to amatpersonas var sniegt atbildi arī tajā valodā, kurā persona pie tām griezusies (Latvijas Republikas 1989.g. 5.maija "Latvijas Republikas valodu likums" 9.p.).