Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.75

Rīgā 2011.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 42.§)
Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem
Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma
4.panta otro, piekto, vienpadsmito un divpadsmito daļu
(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus;

1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti;

1.3. piemērota darba noteikšanas kārtību un kritērijus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm.

4. Aģentūra bezdarbniekus pasākumos iesaista saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku.

5. Darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos atbilstoši situācijai darba tirgū, attiecīgās personas un darba devēja interesēm un šiem noteikumiem.

6. Ja nepieciešams, bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas aģentūra var iesaistīt vienlaikus vairākos pasākumos, kā arī atkārtoti iesaistīt tos vienā un tajā pašā pasākumā saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja par dalību pasākumā bezdarbniekam ir paredzēts finansiāls atbalsts (ikmēneša stipendija, darba algas dotācija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, ikmēneša atlīdzība, finanšu atlīdzība reģionālās mobilitātes veicināšanai), to piešķir par dalību tikai vienā pasākumā – tajā, kurā bezdarbnieks tiek iesaistīts vispirms, ievērojot nosacījumu, ka finansiālais atbalsts, tai skaitā komercdarbības dotācija tam pašam mērķim vai tām pašām darbībām nav piešķirta ar citu finanšu atbalsta instrumentu starpniecību. Pabeidzot dalību pasākumā, kurā bezdarbnieks ir ticis iesaistīts vispirms un kurā ir saņēmis finansiālu atbalstu, bezdarbniekam ar nākamo dienu pēc dalības šajā pasākumā pabeigšanas piešķir finansiālu atbalstu par dalību nākamajā pasākumā, kurā bezdarbnieks ir iesaistīts un turpina dalību, ja arī tur paredzēts finansiāls atbalsts.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr. 511 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106)

7. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās.

2. Pasākumu īstenotāju izvēle

8. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus – izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, surdotulkus, asistentus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem.

9. Bezdarba riskam pakļautās personas un bezdarbnieki izvēlas šo noteikumu 21.4.apakšpunktā un 6.1. un 6.2.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai izglītības iestādes individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm, kas ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 6.1.apakšnodaļā minētā pasākuma ietvaros īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22.punktā minētā komisija. Apmācību kuponu metode ietver izglītības programmas apguvi pēc bezdarbnieka vai bezdarba riskam pakļautas personas izvēles, un ar to saistītās izmaksas sedz aģentūra.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

10. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, bezdarbnieki un darba meklētāji individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kas atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22.punktā minētā komisija. Apmācību izmaksas, nepārsniedzot šo noteikumu 45. un 46.punktā minēto apmācību kuponu vērtību, sedz aģentūra.

10.1 Apmācību kupona derīguma termiņu, kupona izmantošanas un anulēšanas nosacījumus, kā arī apmācību kuponu metodes īstenošanas kārtību nosaka aģentūra.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

10.2 Šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanu gāzmetinātāja, rokas lokmetinātāja, lokmetinātāja, konditora palīga, datorsistēmu tehniķa, lietveža, maiznieka, drēbnieka, šuvēja, autoatslēdznieka, galdnieka palīga un viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijā, noslēdzot šo noteikumu 18.punktā minēto līgumu, īsteno Rīgas 3.arodskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola, Barkavas Profesionālā vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, profesionālās izglītības kompetences centrs "Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums" un Saldus Profesionālā vidusskola. Šajā gadījumā aģentūra viena bezdarbnieka apmācības izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 45.punktā noteikto apmēru.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2014., sk. 202.punktu)

10.3 Šo noteikumu 10.2 punktā minētajā gadījumā netiek piemērota apmācību kuponu metode un bezdarbnieku komplektēšanu apmācību grupās veic aģentūra sadarbībā ar izglītības iestādēm.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2014., sk. 202.punktu)

11. Ja pasākumu īstenotāju izvēlei nav piemērojamas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteiktās prasības vai normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk – komisija), izņemot šo noteikumu 131.7.apakšpunktā minēto pasākumu, un saskaņā ar šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17.punktu izvēlas pasākumu īstenotājus. Ja pasākumu īstenotāju izvēlei nav piemērojamas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteiktās prasības, komisijas sastāvā atbilstoši pasākuma veidam iekļauj aģentūras un citu valsts vai pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106)

12. Šo noteikumu 3.8.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas un ir gatavas organizēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu savā administratīvajā teritorijā.

(MK 13.12.2011. noteikumu Nr.952 redakcijā)

13. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē savā mājaslapā internetā un valsts mēroga vai reģionālajos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

14. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākuma īstenotāju.

15. Izvērtējot pretendentus pasākumu īstenošanai, komisija par pasākumu īstenotāju izvēlas pretendentu, kas atbilst šādām prasībām:

15.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

15.2. pretendentam ir licence, akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka normatīvie akti;

15.3. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, kā arī pasākumu īstenošanas vietā pretendentam ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, ja tā nepieciešama šajos noteikumos minēto pasākumu īstenošanai;

15.4. pretendents pēdējā gada laikā nav pārkāpis līgumu par pasākumu īstenošanu (ja šāds līgums ar aģentūru ir bijis noslēgts);

15.5. uz pretendentu neattiecas neviens no Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā minētajiem noteikumiem par pretendenta izslēgšanu, ievērojot arī 39.panta ceturtajā daļā noteiktos termiņus.

15.1 Šo noteikumu 15.4.apakšpunktu piemēro, ja pasākumu īstenotāju neizvēlas atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem vai normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

16. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot publiski pieejamās datubāzes, citu institūciju datubāzes, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām. Ja aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu, precizējot informāciju.

17. Aģentūra, ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu, kā arī izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar šiem kritērijiem.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482)

18. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu.

19. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma izbeigšanai.

3. Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšana

20. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākumu organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

20.1 Aģentūra, uzsākot īstenot bezdarbnieku iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izvērtē katra bezdarbnieka atbilstību iesaistes kritērijiem. Atbilstību vērtē arī visā pasākuma īstenošanas laikā (attiecas uz kritērijiem, kurus iespējams iepriekš paredzēt). Ja iesaistes laikā bezdarbnieks zaudē atbilstību kādam no iesaistes kritērijiem (attiecas uz kritērijiem, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt), bezdarbniekam ir tiesības pabeigt iesaisti attiecīgajā pasākumā. Šis nosacījums neattiecas uz personas ar invaliditāti iesaisti šo noteikumu 3.4.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā, ja bezdarbniekam invaliditāte atkārtoti netiek noteikta. Šajā gadījumā bezdarbnieka iesaiste pasākumā tiek izbeigta ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc invaliditātes termiņa beigām.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

20.2 Aģentūrai ir tiesības neiesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos tos bezdarbniekus un darba meklētājus, kuri nav atlīdzinājuši aģentūrai:

20.2 1. apmācību izdevumus šo noteikumu 35.1 punktā minētajā gadījumā;

20.2 2. finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai šo noteikumu 122.punktā minētajā gadījumā;

20.2 3. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā saņemto stipendiju atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

20.3 Aģentūra nenodrošina asistenta pakalpojumus bezdarbniekam aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā, ja bezdarbnieks izmanto pašvaldības nodrošinātu asistenta pakalpojumu vai saņem valsts pabalstu par asistenta pakalpojuma izmantošanu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)

3.1. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve

21. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver:

21.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību;

21.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Bezdarbniekam saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz apliecību par profesionālās pilnveides izglītību;

21.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu organizēšanu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaudes un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus. Bezdarbniekam un darba meklētājam pēc neformālās izglītības programmu apguves izsniedz iegūtās zināšanas apliecinošu dokumentu;

21.4. pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekam iegūt augstāko izglītību. Bezdarbniekam saskaņā ar izglītības ieguvi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz augstākās izglītības diplomu.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

22. Apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematiskās jomas ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

23. Pirms iesaistes bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā bezdarbniekam un darba meklētājam ir tiesības saņemt karjeras konsultāciju.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

24. Profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

25. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību:

25.1. šo noteikumu 22.punktā minētās komisijas noteiktajās jomās, izglītības programmās, profesijās un komisijas noteikto sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvei;

25.2. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

26. Profesionālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:

26.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;

26.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;

26.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.

27. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā to pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

28. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš:

28.1. ir ieguvis nepieciešamo izglītību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei, ja atbilstoši šo noteikumu 23.punktam izvēlētās izglītības programmas apguve nav ilgāka par 18 mēnešiem un tā nav bijusi iepriekš uzsākta;

28.2. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi bija sekmīgi uzsācis, bet vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā to pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

29. Šo noteikumu 28.punktā minēto izglītības programmu apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pasākuma pieteikšanās laikā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

29.1. vismaz trīs gadus pēc izglītības iegūšanas nav uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, vai ir uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, taču darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas. Atbilstību šim kritērijam apliecina bezdarbnieks;

29.2. atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai ilgstošā bezdarbnieka definīcijai.

30. Šo noteikumu 27. un 28.punktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja bezdarbnieks apliecina, ka nav imatrikulēts un nestudē kādā citā pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības programmā.

31. Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas) un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.

32. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās profesionālās izglītības programmas pabeigšanas.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

33. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā divu neformālās izglītības programmu apguvē.

34. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai netiek izmantota apmācību kuponu metode, aģentūra bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību organizēšanai izvēlas izglītības iestādes. Izglītības iestādes pirms apmācības uzsākšanas atbilstoši profesionālās izglītības programmā vai neformālās izglītības programmā minētajām prasībām nosaka bezdarbnieka un darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei.

35. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus un darba meklētājus apmācībā, ar katru bezdarbnieku un darba meklētāju noslēdz līgumu par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka vai darba meklētāja savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus, tai skaitā gadījumus, kad apmācību pārtraukšana nav uzskatāma par attaisnojošu. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas saņemšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

35.1 Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs bez attaisnojošiem iemesliem pārtrauc dalību apmācībā, tādējādi nepildot šo noteikumu 35.punktā minēto līgumu, bezdarbniekam un darba meklētājam ir pienākums atlīdzināt aģentūrai šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētos izdevumus, kas izlietoti apmācībai. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs minētos apmācību izdevumus neatlīdzina labprātīgi, aģentūrai attiecīgo summu ir tiesības piedzīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

36. Ja aģentūra organizē bezdarbniekiem profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguvi atbilstoši šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minētajiem pasākumiem pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbniekus iesaistei apmācībā izvēlas darba devējs, kurš sadarbībā ar aģentūru patstāvīgi vai no aģentūras piedāvājuma izvēlas izglītības iestādi, kas atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām un ir gatava noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu. Aģentūra slēdz ar darba devēju, bezdarbnieku un izglītības iestādi atsevišķus divpusējus līgumus par bezdarbnieku profesionālās vai neformālās izglītības programmu, tai skaitā par to izglītības programmu apguves organizēšanu pēc darba devēja pieprasījuma, kas neatbilst šo noteikumu 22.punktā minētās komisijas apstiprinātajam sarakstam. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Darba devējam divu nedēļu laikā pēc apmācības pabeigšanas ir pienākums pieņemt bezdarbnieku darbā, noslēdzot darba līgumu, un nodarbināt to attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus, mēnesī izmaksājot darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Minētajā gadījumā aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 45. un 46.punktā noteikto apmēru.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

37. Ja darba devējs bez attaisnojošiem iemesliem, kas noteikti līgumā par bezdarbnieku profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguves organizēšanu, nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 43.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieku apmācībai. Prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

38. Uzsākot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā.

39. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus.

40. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu svītro no izglītojamo saraksta un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

41. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī samaksā par papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

42. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru.

43. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

43.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), tai skaitā izglītības programmu izmaksu segšanai, kas rodas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta piektajā daļā un 15.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Šādā gadījumā stipendijas izmaksu pārtrauc;

43.2. lai pielāgotu mācību un prakses vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711,44 euro vienai mācību vai prakses vietai;

43.3. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām. Asistentu ikmēneša izmaksas nepārsniedz 50 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli dienu skaitam, kurās bezdarbnieks iesaistījies apmācībā;

43.4. izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu un noslēguma pārbaudījumu izdevumu segšanai, tai skaitā par valsts valodas prasmes pārbaudēm;

43.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

44. To izdevumu segšanai, kas saistīti ar šo noteikumu 21.4.apakšpunktā minētās apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu apguvi, drīkst izlietot ne vairāk kā 1422,87 euro vienas izglītības programmas apguvei.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

45. Ja šo noteikumu 21.1. un 21.2.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot apmācību kupona vērtību, kas tiek noteikta, reizinot Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3.pielikumā minēto koeficientu ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām:

45.1. pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 533,58 euro;

45.2. otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 533,58 euro vai ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – 711,44 euro;

45.3. trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu no 960 līdz 1280 mācību stundām – 1067,15 euro;

45.4. profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 160 līdz 320 mācību stundām – 355,72 euro.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

46. Ja šo noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi:

46.1. izglītības programmām, kuru mācību ilgums ir no 60 līdz 159 mācību stundām, apmācību kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz 4,27 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 355,72 euro;

46.2. organizējot:

46.2.1. transportlīdzekļu vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz 8,54 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 668,75 euro;

46.2.2. A un B kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz 5,69 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 640,29 euro;

46.2.3. C, E, F un G kategorijas traktortehnikas vadītāju apmācību, kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz 5,69 euro par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 1067,15 euro.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

3.2. Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

47. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

48. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

49. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

50. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

51. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

52. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

53. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

54. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

55. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

56. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

57. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

58. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1413)

3.3. Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

59. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

60. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

61. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

62. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

63. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

64. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

65. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

66. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

67. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

68. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

3.4. Pasākumi, kuri paredz darba līguma slēgšanu

69. Darba devējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, slēdz darba līgumu ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts šādos pasākumos – pasākumos noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumos, apmācībā pie darba devēja, komplekso atbalsta pasākumu ietvaros īstenotajā pasākumā "Darba vieta jaunietim" –, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādē un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk – izglītojamais).

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

70. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem).

71. Ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbniekus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs personām ar invaliditāti, speciālais pedagogs –, aģentūra sedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ko tā līdzfinansē par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

72. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu.

73. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu.

74. Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā).

3.4.1. Algoti pagaidu darbi

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

75. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

76. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

77. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

78. (Svītrots ar MK 13.12.2011. noteikumiem Nr.952)

3.4.2. Pasākumi noteiktām personu grupām

79. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.

80. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/3) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 800/2008), 2.panta 18.punktā noteiktajiem nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja kritērijiem un 2.panta 19.punktā noteiktajam īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja kritērijam (turpmāk – nelabvēlīgākā situācijā esoši darbinieki), un bezdarbniekus ar invaliditāti.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440)

81. Finanšu atbalsta sniegšanas nosacījumi:

81.1. finanšu atbalstu darba devējiem, lai nodarbinātu nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 800/2008;

81.2. finanšu atbalstu darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1998/2006);

81.3. finanšu atbalstu darba devējiem, kas darbojas zivsaimniecības nozarē un nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2007.gada 24.jūlija Regulu (EK) Nr. 875/2007 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 25.jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 875/2007);

81.4. finanšu atbalstu darba devējiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē un nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr. 1535/2007 par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 21.decembris, Nr. L 337) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1535/2007).

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

82. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

82.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti;

82.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

82.3. bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;

82.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti nepieciešamos surdotulku, asistentu un citu speciālistu pakalpojumus.

83. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks ir beidzis dalību iepriekšējā pasākumā. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

84. Darba devējiem, kuri nodarbina nelabvēlīgākā situācijā esošos darbiniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algai. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir 50 % apmērā no algu izmaksām viena gada laikā. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

84.1 Nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšanai paredzēto finansējumu var izlietot, lai segtu izdevumus par eksperta pakalpojumiem, kurš izvērtē, vai darba devējs, kas piesakās uz praktiskās apmācības īstenošanu, nav šo noteikumu 94.punktā minētais grūtībās nonākušais saimnieciskās darbības veicējs.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

85. Paredzētā finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18.punktā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedz 12 mēnešu, bet īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 19.punktā noteiktajiem kritērijiem, – 24 mēnešus.

86. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu:

86.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotācija nav mazāka par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

86.2 ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

86.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711,44 euro vienas darba vietas pielāgošanai;

86.4. surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksām, ja tie sniegti, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti. Asistentu ikmēneša izmaksas nepārsniedz 50 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli dienu skaitam, kurās bezdarbnieks ar invaliditāti iesaistījies pasākumā;

86.5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu bezdarbniekiem ar invaliditāti, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

86.1 Personu ar invaliditāti nodarbināšanai paredzēto finansējumu var izlietot, lai segtu izdevumus par eksperta pakalpojumiem, kurš izvērtē, vai darba devējs, kas piesakās uz praktiskās apmācības īstenošanu, nav šo noteikumu 94.punktā minētais grūtībās nonākušais saimnieciskās darbības veicējs.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

87. Finanšu atbalstu viena bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai darba devējs saņem ne vairāk kā 36 mēnešus.

88. Pirms bezdarbnieku ar invaliditāti iesaistīšanas pasākumā (pieņemšanas darbā) darba devēju piedāvātās darba vietas novērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits.

89. Ergoterapeits pēc darba devēja piedāvātās darba vietas novērtēšanas iesniedz aģentūrā rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.

90. Ja darba vietu piedāvā bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai, tās pielāgošanas nosacījumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu.

91. Nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšana netiek organizēta pie darba devējiem, kuri īsteno Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 2.punktā noteiktos atbalsta pasākumus, darbojas Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 3.punkta "d" apakšpunktā noteiktajā saimniecības nozarē, atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 6.punkta "a" apakšpunktā minētajam nosacījumam, kuri nevar izpildīt Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 5.punktā minētos nosacījumus, kā arī ja tie atbilst grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam atbilstoši šo noteikumu 91.1 punktā minētajiem kritērijiem.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

91.1 Uzskatāms, ka darba devējs ir grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs, ja:

91.1 1. tas atbilst grūtībās nonākušas lielās komercsabiedrības statusam. Grūtībās nonākusi lielā komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurai:

91.1 1.1. ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas nolēmumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas nolēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tai uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tās saimnieciskā darbība ir izbeigta;

91.1 1.2. dienā, kad iesniegts pieteikums par dalību pasākumā, zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla un konstatējamas šo noteikumu 91.1 1.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

91.1 1.3. saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu dienā, kad iesniegts pieteikums par dalību pasākumā, ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība un konstatējamas šo noteikumu 91.1 1.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

91.1 1.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tā spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tā nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā izraisīs saimnieciskās darbības veicēja nespēju turpināt darbību;

91.1 2. tas atbilst grūtībās nonākušas sīkās (mikro), mazās vai vidējās komercsabiedrības statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 800/2008 1.panta 7.punktā noteikto definīciju.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106)

91.2 Darba devējs atbilst sīkās (mikro), mazās vai vidējās komercsabiedrības statusam, ja tas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un lielā komersanta statusam, ja tas atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajam.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

91.3 Ja darba devējs atbilst lielā komersanta statusam, tas pamato finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 3.punktam.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

92. Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar komercdarbības atbalstu citiem mērķiem.

93. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai aģentūra pārbauda, vai minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados darba devēja saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā, Komisijas regulas Nr. 875/2007 3.panta 2.punktā (darba devējiem, kuri darbojas zivsaimniecības nozarē) un Komisijas regulas Nr. 1535/2007 3.panta 2.punktā (darba devējiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē) noteikto maksimālo de minimis apmēru.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

94. Finanšu atbalstu nepiešķir, ja bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina darba devējs, kas minēts Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā, kā arī ja darba devējs ir grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs. Darba devējs ir grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs, ja tam:

94.1. ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas nolēmumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas nolēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

94.2. dienā, kad iesniegts pieteikums par dalību pasākumā, zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla un konstatējamas šo noteikumu 94.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

94.3. saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu pārskatiem un pēdējo pieejamo operatīvo pārskatu dienā, kad iesniegts pieteikums par dalību pasākumā, ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība un konstatējamas šo noteikumu 94.4.apakšpunktā minētās pazīmes;

94.4. nav iespēju nosegt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas spēj iegūt no saviem biedriem, akcionāriem, dalībniekiem vai kreditoriem, un tas nespēj apturēt zaudējumus, kuri bez valsts iestāžu ārējās iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā izraisīs saimnieciskās darbības veicēja nespēju turpināt darbību.

(MK 26.02.2013. noteikumu Nr.106 redakcijā)

94.1 Finanšu atbalstu nepiešķir arī tiem darba devējiem zivsaimniecības nozarē un lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē, kuri atbilstoši šo noteikumu 94.punktam uzskatāmi par grūtībās nonākušiem saimnieciskās darbības veicējiem.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

95. Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

96. Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

96.1 Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1535/2007 un Komisijas regulu Nr. 875/2007, uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1535/2007 un Komisijas regulu Nr. 875/2007.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

3.4.3. Darba izmēģinājumi

97. Darba izmēģinājumi ietver bezdarbnieku īslaicīgu valsts līdzfinansētu nodarbinātību pie darba devēja, lai noteiktu bezdarbnieka profesionālo piemērotību. Vienu bezdarbnieku gada laikā var iesaistīt darba izmēģinājumos ne vairāk kā trijās profesijās. Kopējais darba izmēģinājumu laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

98. Darba izmēģinājumu pasākumu ietvaros bezdarbniekus nenodarbina nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

99. Darba izmēģinājumus neorganizē reglamentētajās profesionālajās darbībās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.

100. Darba izmēģinājumos iesaista bezdarbnieku, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

100.1. ir saņēmis karjeras konsultācijas par bezdarbnieka personībai, interesēm, vērtību sistēmai un mērķiem piemērotāko profesionālo ievirzi un atbilstošākiem profesionālās darbības virzieniem;

100.2. ir apguvis neformālās izglītības programmu noteiktā profesionālās darbības virzienā.

101. Darba izmēģinājuma laikā darba devējs pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš sniedz teorētisku un praktisku ievirzi attiecīgajā profesionālajā darbībā. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku.

102. Darba izmēģinājumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

102.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

102.2. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

102.3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4.4. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs

103. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 13 gadu vecuma, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.

104. Paziņojumu par iespēju izglītojamiem pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

105. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz šo noteikumu 106.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti.

106. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais ar parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu.

107. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības ieteikt aģentūrai konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā.

108. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā.

109. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

109.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

109.2. pasākumos iesaistīto izglītojamo darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir proporcionāli izglītojamo skaitam, ko darba devējs norīkojis pie attiecīgā darba vadītāja, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

109.3. izdevumu segšanai par aģentūras civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

109.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4.5. Apmācība pie darba devēja

(Apakšnodaļa MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

109.1 Apmācību pie darba devēja uz sešiem mēnešiem, apmācības laikā nodibinot darba tiesiskās attiecības ar apmācībā iesaistīto bezdarbnieku (turpmāk – praktiskā apmācība), organizē darba devējam – komersantam (izņemot ārstniecības iestādi, kā arī izglītības iestādi, kuras pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātai personai, biedrībai vai nodibinājumam (izņemot politisko partiju) – vajadzīgā darbinieka praktiskai sagatavošanai, ja darba devējs apņemas turpināt nodarbināt attiecīgo darbinieku šajā darbā vismaz sešus mēnešus pēc praktiskās apmācības pabeigšanas.

109.2 Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu apguvei (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

109.3 Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei.

109.4 Aģentūra atbilstoši izstrādātajai darba devēju atlases kārtībai apzina un izvēlas darba devējus bezdarbnieku praktiskās apmācības īstenošanai, ņemot vērā, ka praktiskā apmācība netiek organizēta pie darba devējiem, kas darbojas saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā, un pie darba devējiem, kuri atbilstoši šo noteikumu 94.punktam uzskatāmi par grūtībās nonākušiem saimnieciskās darbības veicējiem.

109.5 Aģentūra un darba devējs slēdz līgumu par praktiskās apmācības īstenošanu. Līgumā nosaka profesijas, kurās veicama praktiskā apmācība, profesionālo kompetenču apgūšanas līmeni, apmācāmo bezdarbnieku skaitu, praktiskās apmācības īstenošanas kārtību, pušu pienākumus, tiesības un atbildību, darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem un darba devēja pienākumu turpināt nodarbināt apmācīto darbinieku vēl vismaz sešus mēnešus pēc apmācības pabeigšanas.

109.6 Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto bezdarbnieku atlases kārtību, sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs.

109.7 Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas darba devējs turpina nodarbināt darbinieku attiecīgajā profesijā vēl vismaz sešus mēnešus, mēnesī izmaksājot vismaz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

109.8 Ja darba devējs bez attaisnojošiem iemesliem, kas noteikti līgumā par praktiskās apmācības īstenošanu, pēc praktiskās apmācības pabeigšanas atsakās turpināt darba tiesiskās attiecības ar bezdarbnieku sešus mēnešus, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 109.13 punktā minētos līdzekļus, kas izlietoti bezdarbnieka praktiskajai apmācībai. Prasību atmaksas, kas veidojušās iepriekšējos saimnieciskajos gados, aģentūra ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

109.9 Uzsākot praktisko apmācību, darba devējs bezdarbniekiem izsniedz ar aģentūru saskaņotu praktiskās apmācības plānu.

109.10 Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad dalība pasākumā ir pārtraukta no bezdarbnieka neatkarīgu iemeslu dēļ un tā ilgusi mazāk par pusi no paredzētā dalības laika.

109.11 Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina:

109.11 1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu, mēnesī izmaksājot darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

109.11 2. pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences apgūšanu, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām prasībām;

109.11 3. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību.

109.12 Darba devējam, slēdzot līgumus, ir tiesības piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanā citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību un ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību.

109.13 Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus aģentūra piešķir saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 1998/2006 noteiktajām prasībām un tos var izlietot:

109.13 1. kā dotāciju darba devējam praktiskajā apmācībā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai šādā apmērā:

109.13 1.1. par pirmajiem diviem apmācību mēnešiem – 142,29 euro;

109.13 1.2. par nākamajiem diviem apmācību mēnešiem – 113,83 euro;

109.13 1.3. par pēdējiem diviem apmācību mēnešiem – 85,37 euro;

109.13 2. kā dotāciju darba devējam pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāja ikmēneša darba algai 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

109.13 3. lai pielāgotu praktiskās apmācības vietu bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711,44 euro vienai vietai;

109.13 4. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Asistentu ikmēneša izmaksas nepārsniedz 50 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli dienu skaitam, kurās bezdarbnieks ar invaliditāti iesaistījies praktiskajā apmācībā;

109.13 5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm, bet ne vairāk kā 28,46 euro par vienu bezdarbnieku;

109.13 6. lai segtu izdevumus par eksperta pakalpojumiem, kurš izvērtē, vai darba devējs, kas piesakās uz praktiskās apmācības īstenošanu, nav šo noteikumu 94.punktā minētais grūtībās nonākušais saimnieciskās darbības veicējs.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

109.14 Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, vai darba devējam minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

109.15 Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai veiktu bezdarbnieku praktisko apmācību, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

109.16 Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai veiktu bezdarbnieku praktisko apmācību, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

3.5. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi

110. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver individuālās konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā.

111. Aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājus un organizē pasākumu īstenošanu.

112. Aģentūra apstiprina konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu programmu un plānu.

113. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

113.1. izdevumu segšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājiem par konkurētspējas pasākumu īstenošanu;

113.2. izdevumiem, kas saistīti ar telpu nomu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai;

113.3. izdevumiem, kas saistīti ar izdales materiālu sagatavošanu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai.

3.6. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

114. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.

115. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrā rakstiski izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

115.1. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;

115.2. ir apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā vai jomā, kurā plānots uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību;

115.3. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu (ne mazāk kā 120 akadēmiskās stundas) ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

116. Bezdarbnieks, piedaloties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iesniedz aģentūrā izvērtēšanai paša sagatavotu biznesa plānu vai vēršas aģentūrā ar lūgumu sniegt konsultāciju par biznesa plāna sagatavošanu.

117. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina:

117.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā;

117.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību;

117.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos);

117.4. vienreizēju dotāciju ar biznesa plāna īstenošanu saistīto pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk – komercdarbības dotācija).

118. Konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra izvēlas konsultantus, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

119. Aģentūra par biznesa plāna īstenošanu slēdz līgumu ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apmēru, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu un komersanta vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

120. Bezdarbniekam, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības, ievērojot līguma noteikumus, turpināt dalību pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet tas zaudē tiesības turpmāk saņemt šo noteikumu 121.3.apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu.

121. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

121.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā;

121.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 2845,74 euro;

121.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

122. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks aģentūrai atmaksā saņemto finanšu atbalstu:

122.1. pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

122.2. 50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

123. Ja šo noteikumu 122.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā.

124. Aģentūra pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzēto finanšu atbalstu bezdarbniekiem sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 1998/2006 noteiktajām prasībām.

125. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, vai minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados personas saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

126. Finanšu atbalstu nepiešķir komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai saimnieciskās darbības nozarēs un darbībās, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā, kā arī gadījumā, ja atbalsta saņēmējs atbilstoši šo noteikumu 94.punktam uzskatāms par grūtībās nonākušu saimnieciskās darbības veicēju.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

127. Saņemto finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai bezdarbnieks nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

128. Finanšu atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

129. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks bija iesaistīts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas pasākumos, un tikai tad, ja šā pasākuma ietvaros ar bezdarbnieku nav ticis noslēgts līgums par biznesa plāna īstenošanu.

3.7. Kompleksie atbalsta pasākumi

130. Kompleksie atbalsta pasākumi ir kompleksu (vairāku mērķa grupu bezdarbnieku aptverošu un uz individuālām personas vajadzībām mērķētu) nodarbinātības atbalsta pasākumu kopums, kas veicina mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un atbalstot mērķa grupu bezdarbnieku motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū.

131. Kompleksie atbalsta pasākumi ietver:

131.1. jauniešu darba praksi (ilgst no sešiem līdz 12 mēnešiem), kas dod iespēju jaunietim iegūt darba iemaņas;

131.2. karjeras plānošanas konsultācijas, speciālistu (psihologu un psihoterapeitu) individuālās un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū (ilgst ne vairāk kā 32 stundas);

131.3. atbalsta pasākumu personām, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai (ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus). Bērna pieskatīšanu nodrošina aģentūras izvēlēti pakalpojuma sniedzēji;

131.4. pasākumu "Darba vieta jaunietim" (ilgst deviņus mēnešus). Pasākums vērsts uz jauniešu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu nodarbinātību;

131.5. pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Pasākums paredzēts biedrību un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai (ilgst no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem) un vērsts uz jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā bez nolūka gūt peļņu;

131.6. pasākumu "Darbnīcas jauniešiem". Pasākuma ietvaros jaunieši bezdarbnieki izglītības iestādēs iepazīst trīs profesionālās izglītības programmas un katrā izglītības programmā iesaistās trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu;

131.7. atbalsta pasākumu bezdarbniekiem ar atkarības problēmām (ilgst 28 dienas), kas dod iespēju ārstēt alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarību.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511; MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440)

131.1 Pirms iesaistes kompleksajos atbalsta pasākumos bezdarbniekam ir tiesības saņemt karjeras konsultāciju.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

132. Kompleksajos atbalsta pasākumos iesaista šādus mērķa grupu bezdarbniekus:

132.1. šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet pēc izglītības iegūšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai darba tiesiskās attiecības līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas kopumā uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

132.2. šo noteikumu 131.2.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus un bezdarbniekus, kuri atbilst nelabvēlīgākā situācijā esoša darbinieka definīcijai;

132.3. šo noteikumu 131.3.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – bezdarbniekus, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, kuri iesaistās kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

132.3.1. bezdarbniekam ir noteikta invaliditāte;

132.3.2. bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu;

132.4. šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

132.4.1. jaunieši, kas aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz četrus mēnešus;

132.4.2. jaunieši bezdarbnieki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

132.4.3. jaunieši bezdarbnieki ar invaliditāti;

132.5. šo noteikumu 131.5.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem;

132.6. šo noteikumu 131.6.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti;

132.7. šo noteikumu 131.7.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – bezdarbniekus no 18 gadu vecuma, kuriem atbilstoši narkologa atzinumam ir alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

132.7.1. pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz sešus mēnešus;

132.7.2. aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrēti vismaz trīs mēnešus.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440)

133. Pēc tam kad pabeigta dalība:

133.1. kādā no šo noteikumu 131.1. un 131.4.apakšpunktā minētajiem pasākumiem, atkārtoti iesaistīt jaunieti bezdarbnieku kādā no šiem pasākumiem var tikai pēc 12 mēnešiem. Jaunietis bezdarbnieks, kas piedalās šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētajā pasākumā (dalības laiks nav ilgāks par astoņiem mēnešiem), pēc paša vēlēšanās, pārtraucot dalību minētajā pasākumā, var iesaistīties šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, ja viņš atbilst vismaz vienam šo noteikumu 132.4.apakšpunktā minētajam kritērijam. Ja jaunietis bezdarbnieks panāk vienošanos ar šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētajā pasākumā iesaistīto darba devēju par iesaistīšanos šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, jaunietis bezdarbnieks uzsāk dalību šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā pie tā paša darba devēja;

133.2. šo noteikumu 131.5.apakšpunktā minētajā pasākumā, atkārtota dalība šajā pasākumā iespējama tikai pēc 12 mēnešiem;

133.3. šo noteikumu 131.6.apakšpunktā minētajā pasākumā, atkārtoti iesaistīt jaunieti bezdarbnieku šajā pasākumā var tikai pēc 12 mēnešiem.

134. Jauniešu darba prakses pasākumu un pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros jauniešus nenodarbina nekvalificētos un mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

135. Jauniešu darba prakses īstenošanai aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba prakses devēju un jauniešu atlases kārtību, izvēlas darba prakses devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

135.1. no jauna izveidotu prakses vietu (atbilst šo noteikumu 74.punktā noteiktajai jaunas darba vietas definīcijai) un līguma par darba prakses īstenošanas kārtību noslēgšanu. Līgumā par darba prakses īstenošanas kārtību nosaka darba prakses uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendiju saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, kā arī darba prakses periodu;

135.2. teorētisko apmācību bezdarbniekam darba prakses laikā esošo pienākumu izpildes nodrošināšanai, ja darba prakses laiks ir garāks par sešiem mēnešiem, un pēc darba prakses devēja ieskatiem, ja darba prakse nepārsniedz sešus mēnešus (apmācību laiks nedrīkst pārsniegt pusi no kopējā darba prakses laika);

135.3. kvalificētu darba prakses vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas darba prakses laikā (izņemot laiku, kad bezdarbnieks iegūst teorētiskās zināšanas). Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

135.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti prakses vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam.

136. Jauniešu darba prakses īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

136.1. pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 170,74 euro apmērā par viena mēneša darba prakses vai teorētisko apmācību dienām;

136.2. darba prakses vadītāja atlīdzībai, kas strādā ar darba praksē iesaistītajiem bezdarbniekiem (viens darba vadītājs vada darba praksi pieciem bezdarbniekiem vai mazākam bezdarbnieku skaitam, ja darba devējs ir pieteicis mazāk darba prakses vietu). Nodarbinot piecus bezdarbniekus, darba prakses vadītājam dotācija tiek piešķirta 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tādējādi par katru bezdarbnieku darba prakses vadītājs saņem vienu piekto daļu no minētās dotācijas apmēra;

136.3. teorētisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 euro apmērā par vienu darba prakses vietu;

136.4. darba prakses vietas pielāgošanai bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711,44 euro vienai darba prakses vietai;

136.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Asistentu ikmēneša izmaksas nepārsniedz 50 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli dienu skaitam, kurās bezdarbnieks ar invaliditāti iesaistījies pasākumā;

136.6. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;

136.7. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba prakses laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

137. Lai īstenotu pasākumu "Darba vieta jaunietim", aģentūra, ņemot vērā darba devēju un jauniešu bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas). Minētie darba devēji saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

137.1. no jauna izveidotu darba vietu, kas atbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem;

137.2. darba tiesisko attiecību nodibināšanu uz deviņiem mēnešiem ar pasākumos iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem;

137.3. kvalificētu darba vadītāju, kas pie darba devēja palīdz pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā pieciem jauniešiem bezdarbniekiem, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka darba vadīšanu saņemot vienu piekto daļu no tam paredzētās darba algas dotācijas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku, vai kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga darba pieredze profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku;

137.4. jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam (izņemot šo noteikumu 133.1.apakšpunktā minēto gadījumu), bet ne vairāk kā 711,44 euro par vienu darba vietu.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

138. Pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros darba devējiem, kas nodarbina jauniešus bezdarbniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu:

138.1. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus 142,29 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 213,43 euro apmērā);

138.2. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku turpmākos trīs mēnešus 71,14 euro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 142,29 euro apmērā);

138.3. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Par piecu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanu dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu – vienu piekto daļu no minētās darba algas dotācijas;

138.4. darba vietu pielāgošanai jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711,44 euro vienai darba vietai;

138.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Asistentu ikmēneša izmaksas nepārsniedz 50 % no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas proporcionāli dienu skaitam, kurās bezdarbnieks ar invaliditāti iesaistījies pasākumā;

138.6. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

139. Pasākumam "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot:

139.1. ikmēneša stipendijas izmaksai proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām jaunietim bezdarbniekam 56,91 euro apmērā (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 85,37 euro apmērā);

139.2. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt pasākuma laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

139.1 Pasākuma "Darbnīcas jauniešiem" īstenošanai aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem izvēlas profesionālās izglītības iestādes, kuras saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākuma īstenošanu bezdarbniekiem nodrošina:

139.1 1. iepazīstināšanu ar izvēlētajai profesionālās izglītības programmai nepieciešamajām teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām;

139.1 2. praktisko ievirzi izvēlētajā profesionālās izglītības programmā;

139.1 3. izmitināšanu dienesta viesnīcā.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2013. noteikumiem Nr.106)

139.2 Pasākumam "Darbnīcas jauniešiem" paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

139.2 1. pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 56,91 euro apmērā mēnesī proporcionāli iesaistes dienām pasākumā (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 85,37 euro apmērā);

139.2 2. šo noteikumu 139.1 1., 139.1 2. un 139.1 3.apakšpunktā minēto pasākuma īstenošanas darbību nodrošināšanai ne vairāk kā 569,15 euro apmērā proporcionāli mēnesī nodrošinātām viena bezdarbnieka iesaistes dienām pasākumā.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

140. Lai nodrošinātu personas pašapziņas paaugstināšanos, motivāciju integrēties darba tirgū un lielāku iespēju bezdarbniekiem piedalīties kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, finanšu līdzekļus var izlietot:

140.1. speciālistu individuālo konsultāciju un ar grupu konsultāciju saistīto izmaksu segšanai šo noteikumu 131.2.apakšpunktā minētā pasākuma īstenošanai;

140.2. ar bezdarbnieku bērnu pieskatīšanu saistīto izdevumu segšanai šo noteikumu 131.3.apakšpunktā minētā pasākuma īstenošanai.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

140.1 Lai īstenotu šo noteikumu 131.7.apakšpunktā minēto pasākumu, aģentūra slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, kuru pakalpojumi atbilstoši ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtā līguma prasībām tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta (ārstniecības izdevumi) un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem un kuras nodrošina atkarības slimību ārstēšanu saskaņā ar Minesotas 12 soļu programmu, kas apstiprināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanu.

(MK 26.02.2013. noteikumu Nr.106 redakcijā)

140.2 Šo noteikumu 131.7.apakšpunktā minētajam pasākumam finanšu līdzekļus var izlietot:

140.2 1. pacienta iemaksu segšanai 7,11 euro apmērā par vienu ārstēšanās dienu, ja bezdarbnieks ārstniecības pakalpojumus saņem ambulatori vai stacionāri, par pacientiem, kuri nav atbrīvoti no pacientu iemaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību;

140.2 2. bezdarbnieka izmitināšanas un ēdināšanas izdevumu segšanai 13,37 euro dienā proporcionāli faktiskajam bezdarbnieka izmitināšanas un ēdināšanas dienu skaitam, kopā nepārsniedzot 28 dienas, ja ārstniecības pakalpojumus saņem ambulatori (dienas stacionārā).

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

141. (Svītrots ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

3.8. Algoti pagaidu sabiedriskie darbi

(Apakšnodaļa MK 13.12.2011. noteikumu Nr.952 redakcijā)

141.1 Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno pašvaldības. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos (turpmāk – institūcijas) izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona (turpmāk – pasākuma īstenošanas vietas).

141.2 Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

141.2 1. vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas;

141.2 2. nesaņem bezdarbnieka pabalstu;

141.2 3. ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus vai ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par sešiem mēnešiem, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu").

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

141.3 Bezdarbnieku neiesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pasākuma īstenošanas vietā, kas izveidota institūcijā, kurā bezdarbnieks bija nodarbināts pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesaistes algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos (izņēmums – iepriekšējā iesaiste apmācībās praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība).

141.4 Bezdarbnieku algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos 12 mēnešu periodā iesaista ne vairāk kā četrus mēnešus (secīgi vai ar pārtraukumiem). Bezdarbnieku pasākumā var iesaistīt atkārtoti.

141.5 Aģentūra un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas vietu organizē biedrībā vai nodibinājumā, pašvaldība līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu.

141.6 Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 141.2 punktā minētajiem kritērijiem veic algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi, un pašvaldība atbilstoši aģentūras iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem iesaista bezdarbniekus algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanā saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību vai rindas kārtībā, ja pašvaldībā šādi noteikumi nav izstrādāti.

141.7 Pašvaldība ar katru bezdarbnieku, kuru iesaista algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu. Līgumā nosaka algoto pagaidu sabiedrisko darbu periodu, algoto pagaidu sabiedrisko darbu uzsākšanas, izbeigšanas un atlīdzības saņemšanas nosacījumus un kārtību, pušu pienākumus un tiesības.

141.8 Pašvaldība algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanas ietvaros nodrošina:

141.8 1. algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamās pasākuma īstenošanas vietas;

141.8 2. bezdarbnieka iesaistīšanu algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanā ne vairāk kā piecas dienas nedēļā, astoņas stundas dienā;

141.8 3. darba vadītāju pasākuma īstenošanas vietā, kas palīdz iegūt vai nostiprināt un uzturēt darba iemaņas, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām, kā arī kontrolē bezdarbniekiem uzticēto pienākumu izpildi;

141.8 4. darba koordinētāju pašvaldībā, kas organizē algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanas procesu, kā arī kārto apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai nepieciešamos dokumentus, ja šo darbu īstenošanas laikā ar bezdarbnieku noticis nelaimes gadījums;

141.8 5. algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamos materiālus un inventāru;

141.8 6. iespēju bezdarbniekam pēc viņa vēlēšanās ne vairāk kā divas reizes mēnesī saņemt apmaksātu brīvu dienu, iepriekš vienojoties ar darba vadītāju un informējot par to darba koordinētāju pašvaldībā, lai varētu piedalīties:

141.8 6.1. individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā pasākumā;

141.8 6.2. darba pārrunās (bezdarbnieks iesniedz aģentūrā darba devēja apliecinājumu par dalību darba pārrunās).

141.9 Algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

141.9 1. algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša atlīdzībai;

141.9 2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;

141.9 3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, bet ne vairāk kā 28,46 euro apmērā par vienu bezdarbnieku;

141.9 4. bezdarbnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanai pasākuma īstenošanas laikā;

141.9 5. ikmēneša dotācijai 128,06 euro apmērā vienam darba koordinētājam pašvaldībā proporcionāli nostrādātajām darba dienām.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

141.10 Ikmēneša atlīdzības apmērs bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu ir 142,29 euro, ieskaitot arī tās dienas, kas paredzētas šo noteikumu 141.8 6.apakšpunktā minēto darbību veikšanai. Ja bezdarbnieks algotos pagaidu sabiedriskos darbus nav veicis visās attiecīgajā mēnesī paredzētajās dienās, pašvaldība atlīdzību bezdarbniekam izmaksā proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

3.9. Darba meklēšanas atbalsta pasākumi

(Apakšnodaļa MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā, sk. 200.punktu)

141.11 Lai bezdarbniekiem nodrošinātu efektīvu atbalsta sniegšanu darba meklēšanā, aģentūra veic šajā nodaļā minētos darba meklēšanas atbalsta pasākumus.

141.12 Lai veicinātu efektīvu un mērķtiecīgu aģentūras piedāvāto pakalpojumu piemērošanu bezdarbniekiem, aģentūra veic bezdarbnieka profilēšanu, kas ietver šādas darbības:

141.12 1. nosaka bezdarbnieka darba atrašanas iespējas;

141.12 2. novērtē bezdarbnieka prasmi un motivāciju sadarboties ar aģentūru un aktīvi meklēt darbu, kā arī bezdarbnieka veikto pašvērtējumu par savām prasmēm;

141.12 3. nosaka bezdarbniekam piemērotākos pieejamos aktīvos nodarbinātības pasākumus un vēlamo pasākumu saņemšanas secību;

141.12 4. nosaka bezdarbnieka piederību konkrētai profilēšanas grupai, ņemot vērā šajā punktā minēto profilēšanas darbību rezultātus.

141.13 Aģentūra sadarbībā ar bezdarbnieku nosaka darbu, kas ir piemērots bezdarbniekam, ņemot vērā:

141.13 1. bezdarbnieka profesionālo sagatavotību (bezdarbniekam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu piedāvātā darba pienākumus, tai skaitā nepieciešamā valsts valodas prasmes pakāpe) ar nosacījumu, ka pirmos trīs mēnešus no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas bezdarbniekam tiek piedāvāts darbs profesijā, kurā bezdarbnieks iepriekš ir strādājis vai ieguvis izglītību, vai zemākas kvalifikācijas darbs, ja bezdarbnieks izteicis tādu vēlmi. Nākamajos bezdarbnieka statusa mēnešos bezdarbniekam var piedāvāt arī zemākas kvalifikācijas darbu. Bezdarbniekam, kurš iepriekš nav strādājis vai ieguvis profesionālo izglītību, var piedāvāt mazkvalificētu darbu (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai);

141.13 2. bezdarbnieka veselības stāvokli. Bezdarbniekam ir pienākums informēt aģentūru par funkcionāliem traucējumiem un veselības problēmām, kuru dēļ viņš nespēj veikt noteiktus darbus, apliecinot to ar ārstējošā ārsta izziņu;

141.13 3. piedāvātās darbavietas sasniedzamību (vietu, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk par vienu stundu vienā virzienā vai vienu ar pusi stundu pēc trijiem mēnešiem no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, attālums no deklarētās dzīvesvietas līdz sabiedriskajam transportam un no sabiedriskā transporta līdz darbavietai kopā nepārsniedz 2 km un ceļa izdevumi nepārsniedz 20 % no paredzētās darba algas apmēra pirms nodokļu nomaksas);

141.13 4. darba algas apmēru, kurš uzskatāms par atbilstošu, ja piedāvātās darba algas apmērs pirmajos sešos bezdarba mēnešos nav mazāks par tiem darba ienākumiem, ko pēdējos sešos mēnešos pirms darba vai dienesta attiecību izbeigšanas, neņemot vērā pēdējā viena mēneša darba ienākumus, darba devējs ir norādījis ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, vai nākamajos trijos bezdarba mēnešos nav mazāks par 80 % no šiem ienākumiem. Ja bezdarbnieks vienlaikus ir strādājis pie vairākiem darba devējiem, tiek ņemti vērā visi darba devēja iesniegtie ziņojumi. Ja bezdarbnieks iepriekš nav strādājis, tā iepriekšējie darba ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, bezdarbnieks ir bijis pašnodarbinātās personas statusā (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē) vai ir bijis reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir pagājuši deviņi mēneši, uzskatāms, ka atbilstošs darba algas apmērs ir valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga;

141.13 5. bezdarbnieka reālās iespējas uzsākt darba tiesiskās attiecības konkrētā darba vietā (nepastāv nekādi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas un kas kavē darba tiesisko attiecību uzsākšanu, piemēram, bērna vecumā līdz pamatizglītības uzsākšanai pieskatīšana, ja pašvaldība nav nodrošinājusi pieskatīšanas pakalpojumu, personas ar invaliditāti kopšana).

141.14 Bezdarbnieka pienākums ir informēt par tādu šo noteikumu 141.13 5.apakšpunktā minēto apstākļu esību, kas kavē darba tiesisko attiecību uzsākšanu, ja nepieciešams, iesniedzot pamatojošus dokumentus (ja institūciju rīcībā nav attiecīgās informācijas).

141.15 Ņemot vērā profilēšanas rezultātus, aģentūra sadarbībā ar bezdarbnieku sastāda individuālo darba meklēšanas plānu, informējot bezdarbnieku par darba meklēšanas metodēm (darba meklēšana patstāvīgi vai izmantojot aģentūras palīdzību).

141.16 Individuālajā darba meklēšanas plānā:

141.16 1. iekļauj piemērotākos pieejamos aktīvos nodarbinātības pasākumus;

141.16 2. norāda datumu, kad bezdarbniekam nākamreiz jāierodas aģentūrā;

141.16 3. iekļauj bezdarbnieka pienākumus aktīvai darba meklēšanai, kas bezdarbniekam jāizpilda līdz nākamajai ierašanās reizei aģentūrā, tai skaitā vakanto darba vietu meklēšana un piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām.

141.17 Bezdarbniekam un darba meklētājam tiek izsniegta darba meklējumu dienasgrāmata, kurā bezdarbnieks un darba meklētājs norāda informāciju par šo noteikumu 141.16 3.apakšpunktā minētā aktīvas darba meklēšanas pienākuma izpildi. Minēto dienasgrāmatu uzrāda katrā aģentūras apmeklējuma reizē.

141.18 Darba meklējumu dienasgrāmatā bezdarbnieks iekļauj vismaz trīs darba meklēšanas aktivitātes atbilstoši šo noteikumu 141.16 3.apakšpunktam, bet, ja bezdarbnieka vai darba meklētāja deklarētā dzīvesvieta ir administratīvajā teritorijā ar augstu reģistrētā bezdarba līmeni, vismaz vienu šādu aktivitāti.

4. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība

142. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības mērķis ir laikus reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un ievērot komersanta vajadzības, lai nodarbinātās personas un pašnodarbinātie uzlabotu esošās vai apgūtu jaunas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mazinot nodarbināto personu un pašnodarbināto bezdarba risku (turpmāk – nodarbināto apmācība).

143. Nodarbināto apmācībā iesaista komersantu nodarbinātās personas un pašnodarbinātos, kuriem ir darba tirgus prasībām neatbilstošs vai nepietiekams iegūtās izglītības vai profesionālo prasmju līmenis (neatbilst prasībām, kas noteiktas darba pienākumu veikšanai attiecīgajā profesijā vai saimnieciskās darbības jomā).

144. Finanšu atbalsts nodarbināto apmācības ietvaros paredzēts šādiem apmācības veidiem:

144.1. vispārējai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kas nav izmantojama tikai un vienīgi konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē un kuras ietvaros iegūtās zināšanas un iemaņas līdzvērtīgi izmantojamas arī citu komersantu uzņēmumos un citās saimnieciskās darbības nozarēs (profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve);

144.2. speciālai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kurā iegūtās zināšanas turpmāk izmantojamas galvenokārt konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē, bet nav plaši izmantojamas citu komersantu uzņēmumos vai citās saimnieciskās darbības nozarēs (neformālās izglītības programmu apguve, praktiskā apmācība pie darba devēja un cita apmācība).

145. Aģentūra oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos publicē uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu par nodarbināto apmācības organizēšanu.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

146. Iesniegumā par nodarbināto apmācības organizēšanu:

146.1. komersants norāda firmu, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, juridisko adresi, faktisko adresi, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), pamato nodarbināto apmācības nepieciešamību un vēlmi saņemt atbalstu apmācībām, kā arī komersanta atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 148.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

146.2. pašnodarbinātais norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, iegūto izglītību un kvalifikāciju, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese) un nepieciešamās apmācības detalizētu aprakstu, kurā norāda, kādu zināšanu, prasmju vai izglītības programmu apguve ir nepieciešama (turpmāk – prasību apraksts nodarbināto apmācībai), kā arī pašnodarbinātā atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 148.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem. Pašnodarbinātais pievieno iesniegumam šo noteikumu 147.4., 147.5., 147.6., 147.7. un 147.8.apakšpunktā minētos apliecinājumus.

147. Komersants iesniegumam par nodarbināto apmācības organizēšanu pievieno:

147.1. nodarbināto apmācībā iesaistāmo personu sarakstu, norādot katras personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), iegūto izglītību un kvalifikāciju, profesiju komersanta uzņēmumā, atbilstību kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

147.2. prasību aprakstu nodarbināto apmācībai;

147.3. aizpildītu deklarāciju par atbilstību mazo vai vidējo komersantu definīcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercdarbības veicēji deklarē atbilstību mazo un vidējo komersantu definīcijai (ja komersants pretendē uz atbalstu, kas paredzēts mazajiem un vidējiem komersantiem);

147.4. apliecinājumu, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu;

147.5. apliecinājumu, ka nav izsludināta komersanta maksātnespēja, nav uzsākta tā likvidācija, nav apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

147.6. apliecinājumu, ka pēdējo triju gadu laikā nav konstatēti būtiski komersanta profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā;

147.7. apliecinājumu, ka komersants vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

147.8. apliecinājumu, ka tas uzņemas saistības vismaz sešus mēnešus pēc nodarbināto apmācības pabeigšanas pasākumā iesaistītos darbiniekus nodarbināt attiecīgajā profesijā vai turpināt attiecīgo saimniecisko darbību;

147.9. apliecinājumu, ka komersants nav nonācis grūtībās atbilstoši šo noteikumu 91.1 punktam.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

148. Aģentūra izvērtē komersantu un pašnodarbināto iesniegumu atbilstību šo noteikumu 15.punktam un šādiem kritērijiem:

148.1. tiek atvērtas jaunas vai paplašinātas esošās ražotnes;

148.2. tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai jaunas darba metodes;

148.3. attīstībai tiek piesaistītas ārējās investīcijas vai komersanta un pašnodarbinātā līdzfinansējums;

148.4. komersants vai pašnodarbinātais saimniecisko darbību veic īpaši atbalstāmā reģionā;

148.5. komersants vai pašnodarbinātais nodarbināto apmācībā plāno iesaistīt nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus vai nodarbināto apmācībās iesaistāmais pašnodarbinātais atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18. un 19.punktā.

149. Aģentūra nosaka vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvaru un komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Minēto informāciju norāda, publicējot uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu par nodarbināto apmācību organizēšanu.

150. Pēc komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvērtēšanas aģentūra nodarbināto apmācībām paredzētā finansējuma ietvaros pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu tiem komersantiem vai pašnodarbinātajiem, kuru iesniegumi ir saņēmuši augstāku vērtējumu, izvērtējot to atbilstību šo noteikumu 148.punktam.

151. Nodarbināto apmācību īstenošanai aģentūra šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā izvēlas pasākuma īstenotāju. Pasākuma īstenotājs var būt:

151.1. izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas un kuras piedāvātā izglītības programma atbilst komersanta vai pašnodarbinātā iesniegtajam prasību aprakstam par nodarbināto apmācību organizēšanu;

151.2. izglītības iestāde neformālās izglītības programmu apguvei, kā arī mācībspēki, eksperti vai praktiķi, kas dokumentāri var apliecināt savas zināšanas vai vismaz divus gadus ilgu praktiskā darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībā iesaistītajai personai ir nepieciešama speciālā apmācība;

151.3. darba devējs (atbalsta saņēmējs) vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrēts amata meistars (pašnodarbināto apmācībai), īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā.

152. Komersants vai pašnodarbinātais var rakstiski ieteikt aģentūrai pasākuma īstenotāju, ieteikumam pievienojot apmācības tāmi. Nodarbināto apmācību pie ieteiktā pasākuma īstenotāja organizē, ja apmācības izdevumi nepārsniedz aģentūras piedāvātā pasākuma īstenotāja piedāvātās apmācības izmaksas.

153. Īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā, pasākuma īstenotājam ir tiesības, slēdzot līgumus, nodarbināto apmācības īstenošanai piesaistīt ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktiskā darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībai ir nepieciešama speciālā praktiskā apmācība darba vietā.

154. Aģentūra pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta sniegšanu slēdz līgumu ar izvēlēto komersantu vai pašnodarbināto (turpmāk – atbalsta saņēmējs) par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai. Līgumā nosaka nodarbināto apmācības veidu, izvēlēto pasākuma īstenotāju un nodarbināto apmācības īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, pārskatu sniegšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, tai skaitā atbildību par vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistību izpildes un līgumsaistību nepienācīgu izpildi.

155. Atbalsta saņēmējs, ievērojot līgumā par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai ietvertos nosacījumus, slēdz līgumu ar pasākuma īstenotāju (izņemot gadījumu, ja par pasākuma īstenotāju izvēlas atbalsta saņēmēju) un nodrošina pasākumā iesaistītajām personām noteikto vispārējo vai speciālo apmācību. Atbilstoši līguma nosacījumiem atbalsta saņēmējs kontrolē nodarbināto apmācības kvalitāti.

156. Nodarbināto apmācībai paredzētos finanšu atbalsta līdzekļus var izlietot:

156.1. mācību personāla izmaksām – samaksai par apmācības darba stundām (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

156.2. mācību personāla un nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku ceļa izdevumiem;

156.3. nodarbināto apmācības procesā izmantojamo mācību telpu un materiālu izmaksām atbilstoši nodarbināto apmācībās iesaistāmo darbinieku skaitam;

156.4. nodarbināto apmācības procesā izmantojamo mācību telpu, iekārtu un instrumentu nomas izmaksām;

156.5. izmaksām, kas saistītas ar apmācībai izmantojamo instrumentu un iekārtu nolietojumu mācību laikā;

156.6. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku darba algai un pašnodarbinātā ienākumiem (atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei) par apmācības darba stundām, bet nepārsniedzot šo noteikumu 156.1., 156.2., 156.3., 156.4. un 156.5.apakšpunktā noteikto atbalstāmo izmaksu kopējo summu.

157. Aģentūra nodarbināto apmācībām paredzēto finanšu atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr. 800/2008 noteiktajām prasībām.

158. Organizējot vispārējo nodarbināto apmācību, aģentūra sedz 80 % no kopējām nodarbināto apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem, 70 % − vidējiem komersantiem un 60 % – lielajiem komersantiem. Organizējot speciālo nodarbināto apmācību, aģentūra sedz 45 % no kopējām apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem, 35 % – vidējiem komersantiem un 25 % – lielajiem komersantiem.

159. Ja viena atbalsta saņēmēja visi nodarbināto apmācībām pieteiktie nodarbinātie atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 18. un 19.punktā, šo noteikumu 158.punktā minēto finansējuma apmēru paaugstina par 10 %, izņemot finansējuma apmēru, ko aģentūra piešķir vispārējās apmācības organizēšanai pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem.

160. Vienam atbalsta saņēmējam saskaņā ar noslēgto līgumu par nodarbināto apmācību ir iespēja piecu gadu periodā saņemt šādu maksimālo finanšu atbalstu:

160.1. ne vairāk kā 284 574,36 euro apmērā, ja organizē komersantu nodarbināto personu apmācību;

160.2. ne vairāk kā 4 268,62 euro apmērā, ja organizē pašnodarbināto apmācību.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

161. Mazajiem un vidējiem komersantiem noteikto maksimālo finansējuma apmēru piešķir, ja tie atbilst mazo un vidējo komersantu definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 800/2008 I pielikumā.

162. Lielajiem komersantiem finansējumu piešķir, ja tie atbilst Komisijas regulas Nr. 800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai un pamato finansējuma stimulējošo ietekmi vismaz vienā no Komisijas regulas Nr. 800/2008 8.panta 3.punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā noteiktajiem veidiem.

163. Finanšu atbalstu, kas saņemts nodarbināto apmācības ietvaros, atbalsta saņēmējs nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

5. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

(Nodaļa MK 26.02.2013. noteikumu Nr.106 redakcijā)

164. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana ir pasākumu kopums, kas paredzēts, lai komersantu nodarbinātiem darbiniekiem sniegtu finansiālu atbalstu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu), kur ir konkrētās personas iegūtajai izglītībai un profesionālajai pieredzei atbilstošs pieprasījums (turpmāk − mobilitātes atbalsta pasākumi). Izņēmums attiecībā uz Rīgu netiek piemērots, ja darba devējs piedāvā vienlaikus uzsākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 25 aģentūrā reģistrētiem bezdarbniekiem.

165. Mobilitātes atbalsta pasākumi ietver finanšu atlīdzības piešķiršanu komersanta nodarbinātajam darbiniekam (turpmāk – atlīdzības saņēmējs) transporta izdevumu segšanai braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijai (nosakot atlīdzības apmēru par dzīvojamo telpu īri, ņem vērā arī transporta izmaksas vienam braucienam no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ).

166. Mobilitātes atbalsta pasākumos iesaista komersanta nodarbinātu darbinieku, kurš vienlaikus atbilst šādām prasībām:

166.1. darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas ne agrāk kā 10 darbdienas pirms mobilitātes atbalsta pasākumu pieprasīšanas dienas;

166.2. darbinieka darba vieta atrodas vismaz 20 km attālumā no deklarētās dzīvesvietas un darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējs darbiniekam nekompensē transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus;

166.3. persona vismaz divus mēnešus pirms darba tiesisko attiecību nodibināšanas ar konkrēto darba devēju ir bijusi reģistrēta bezdarbnieka statusā, izņemot šo noteikumu 166.1 punktā minēto gadījumu;

166.4. darbinieks norādītajā dzīvesvietā ir deklarēts vismaz gadu;

166.5. darbinieks darba tiesiskās attiecības ir nodibinājis ar darba devēju, kurš vismaz vienu nedēļu pirms šo darba tiesisko attiecību nodibināšanas bija reģistrējis aģentūrā brīvu darba vietu tādā pašā profesijā vai amatā, kādā strādā darbinieks;

166.6. darba tiesiskās attiecības ir nodibinātas uz nenoteiktu laiku, darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks un darbinieka darba alga ir vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.

(Grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.440)

166.1 Aģentūra var iesaistīt mobilitātes atbalsta pasākumos komersanta nodarbinātu darbinieku, kas ir bijis reģistrēts bezdarbnieka statusā mazāk nekā divus mēnešus, ja bezdarbnieka statusa piešķiršana ir saistīta ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu saistībā ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu un tas būtiski ietekmējis vai varēja ietekmēt nodarbinātības situāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(MK 30.07.2013. noteikumu Nr.440 redakcijā)

167. Finanšu atlīdzības saņemšanai darbinieks 10 darbdienu laikā pēc darba līguma noslēgšanas iesniedz aģentūrā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

167.1. vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, bankas konta numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese);

167.2. informāciju par darba vietu – komersanta nosaukumu un darba līgumā noteiktās darba vietas adresi, kā arī attālumu kilometros no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai (attālums tiek noteikts, ņemot vērā sabiedriskā transporta maršrutu, bet, ja tāda nav, tuvākos izbraucamos ceļus).

168. Šo noteikumu 167.punktā minēto iesniegumu darbinieks var sagatavot arī, aizpildot aģentūras mājaslapā ievietoto veidlapu, un iesniegt to aģentūrā elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu.

169. Darbinieks iesniegumam pievieno darba devēja izziņu, kur iekļauti darba devēja rekvizīti (nosaukums un reģistrācijas numurs komercreģistrā) un norādīta informācija par darba tiesisko attiecību ilgumu, noteikto darba laiku, darbiniekam noteikto darba algu, amatu vai profesiju un darba veikšanas vietas adresi. Vienlaikus darba devējs izziņā apliecina, ka darba tiesisko attiecību ietvaros darbiniekam netiek kompensēti transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumi.

170. Saņemot šo noteikumu 167.punktā minēto iesniegumu, aģentūra to izskata, pārbauda personas iesniegto informāciju un triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu atbilstoši mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētajam finansējumam, ja ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības.

171. Pieņemot lēmumu par finanšu atlīdzības piešķiršanu, aģentūra ievēro šo noteikumu 167.punktā minēto iesniegumu saņemšanas secību. Ja finanšu atlīdzību vienlaikus nav iespējams piešķirt visiem iesnieguma iesniedzējiem, prioritāri to piešķir personām, kuras bezdarbnieka statusā ir bijušas reģistrētas ilgāku laikposmu.

172. Atlīdzības saņēmējs mobilitātes atbalsta pasākuma ietvaros var saņemt finanšu atlīdzību ne vairāk kā 398,40 euro apmērā. Finanšu atlīdzību izmaksā, pārskaitot to uz atlīdzības saņēmēja norādīto bankas kontu, šādā kārtībā:

172.1. par darba tiesisko attiecību pirmo mēnesi – avansu 142,29 euro apmērā, ko izmaksā piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 170.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas;

172.2. par nākamajiem trijiem darba tiesisko attiecību mēnešiem ikmēneša finanšu atlīdzība nepārsniedz 85,37 euro mēnesī, un to aprēķina, ņemot vērā pirmajā mēnesī radušās faktiskās dzīvojamās telpas īres un transporta izdevumu izmaksas, no kurām proporcionāli katru mēnesi tiek atskaitīts pirmajā mēnesī saņemtās finanšu atlīdzības summas atlikums, ja dzīvojamās telpas īres un transporta izdevumi ir bijuši mazāki par 142,29 euro mēnesī.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

173. Pēc pirmā darba tiesisko attiecību mēneša beigām, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā kopš otrā darba tiesisko attiecību mēneša sākuma atlīdzības saņēmējs iesniedz aģentūrā transporta (sabiedriskā transporta braukšanas biļetes vai degvielas izdevumus apliecinošus dokumentus) un dzīvojamās telpas īres (īres līguma un maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju) izdevumus apliecinošus dokumentus par pirmo darba tiesisko attiecību mēnesi.

174. Ikmēneša finanšu atlīdzību par otro darba tiesisko attiecību mēnesi izmaksā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 173.punktā minēto transporta un īres izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas, bet par nākamajiem diviem darba tiesisko attiecību mēnešiem – tajā pašā kārtējā mēneša datumā, kad izmaksāta finanšu atlīdzība par otro darba tiesisko attiecību mēnesi.

174.1 Ja mobilitātes atbalsta pasākuma laikā atlīdzības saņēmējam iestājas pārejoša darbnespēja, atlīdzības saņēmēja pienākums ir nākamajā darbdienā pēc pārejošas darbnespējas beigām par to paziņot aģentūrai. Par pārejošas darbnespējas laiku atlīdzības izmaksas netiek veiktas un atlīdzības saņemšanas laiks pagarinās.

174.2 Ja mobilitātes atbalsta pasākuma laikā ar atlīdzības saņēmēju tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, atlīdzības saņēmējam ir pienākums divu darbdienu laikā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas atlīdzināt aģentūrai pārmaksāto finanšu atlīdzības summu par periodu, kurā atlīdzības saņēmējs vairs nav bijis darba tiesiskajās attiecībās.

174.3 Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem atlīdzības saņēmējs var atkārtoti pieteikties ne agrāk kā 36 mēnešus pēc iepriekšējās finanšu atlīdzības saņemšanas beigām, izņemot gadījumus, ja darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma 47.panta pirmo daļu, 100.panta piekto daļu un 101.panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktu.

6. Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība
6.1. Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā

175. Lai bezdarba riskam pakļautas personas varētu papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, tiek nodrošināta pieaugušo iesaiste mūžizglītībā, izmantojot aģentūras izstrādāto apmācības kuponu sistēmu. Tās ietvaros atbilstoši sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22.punktā minētā komisija, tiek īstenotas šādas izglītības programmas:

175.1. profesionālās pilnveides izglītības programmas, izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību;

175.2. neformālās izglītības programmas (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), izņemot neformālās izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību.

(Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.511)

176. Izglītības programmu, kurā nepieciešama bezdarba riskam pakļautās personas apmācība, nosaka pati bezdarba riskam pakļautā persona.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482)

176.1 Pirms iesaistes bezdarba riskam pakļauto personu apmācībā bezdarba riskam pakļautajai personai ir tiesības saņemt karjeras konsultāciju.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

177. Pieaugušo izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

178. Bezdarba riskam pakļauto personu iesaista pieaugušo izglītības programmu apguvē, ja:

178.1. persona ir darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;

178.2. persona ir sasniegusi 45 gadu vecumu;

178.3. persona ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem (ieskaitot) un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

178.3.1. personai ir noteikta invaliditāte;

178.3.2. personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem;

178.3.3. persona ir atzīta par trūcīgu;

178.4. persona pirms pirmreizējas iesaistes pieaugušo izglītības programmas vai šo noteikumu 6.2.apakšnodaļā minētās izglītības programmas apguvē nav iepriekš ieguvusi neformālo vai formālo izglītību aģentūras organizēto profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un neformālās izglītības programmu ietvaros vai ir to ieguvusi pirms 12 mēnešiem vai agrāk.

(MK 26.02.2013. noteikumu Nr.106 redakcijā)

179. Tiesības saņemt apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu atmaksu pilnā apmērā, bet nepārsniedzot šo noteikumu 187.punktā noteikto apmācību kupona pilno vērtību, ir personai, kura atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

179.1. personai ir noteikta invaliditāte;

179.2. līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai personai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi (izņemot gadījumu, ja persona vecuma pensiju saņem priekšlaicīgi);

179.3. personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem;

179.4. persona ir atzīta par trūcīgu.

180. Bezdarba riskam pakļauto personu var atkārtoti iesaistīt pieaugušo izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā vai šo noteikumu 6.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļauta persona pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai par vienu šo noteikumu 175.1. vai 175.2.apakšpunktā minēto izglītības programmas apguves veidu.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482)

181. Pirms apmācību uzsākšanas bezdarba riskam pakļautās personas piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.

182. Aģentūra, iesaistot bezdarba riskam pakļauto personu apmācībā, ar katru personu noslēdz līgumu par apmācību nodrošināšanu. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības izbeigšanas nosacījumus.

183. Uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarba riskam pakļautajai personai izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā.

184. Ja bezdarba riskam pakļautā persona mācības izbeidz pirms šo noteikumu 182.punktā minētā līguma termiņa beigām, aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus proporcionāli faktiskajam apmācības periodam.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

185. Ja bezdarba riskam pakļautā persona, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, tā par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

186. Izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc bezdarba riskam pakļautās personas izglītību apliecinoša dokumenta izsniegšanas par to rakstiski informē aģentūru.

187. Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot īstenoto pieaugušo izglītības programmu izmaksu segšanai 70 % apmērā no apmācību izmaksām, bet ne vairāk kā 70 % no apmācību kupona pilnā apmēra, kas ir ne vairāk kā 355,72 euro, izņemot šo noteikumu 179.punktā minēto gadījumu. Ja izglītības programmas maksa pārsniedz apmācību kupona pilnā apmēra vērtību, starpību sedz persona. Finanšu līdzekļus izlieto, lai segtu mācību maksu:

187.1. par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi – līdz 355,72 euro;

187.2. par neformālās izglītības programmas apguvi (no 24 līdz 159 stundām) – līdz 4,27 euro par stundu, kopā – līdz 355,72 euro.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482; MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

6.2. Apmācības programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām

188. Apmācības programmu apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju un pilnveidot ar darba devēja jomu vai nozari saistītās prasmes un iemaņas profesionālās pilnveides programmās (izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību) un profesionālās tālākizglītības programmās ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanai.

189. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu iesaista izglītības programmas apguvē, kas nav ilgāka par sešiem mēnešiem, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu vai pašnodarbināto personu, strādā nepilnu darba laiku darba apjoma samazināšanās dēļ ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmē, pašreizējā darba vietā nodarbināta ilgāk par sešiem mēnešiem, darba laiks samazināts vismaz vienu mēnesi pirms iesaistes apmācību programmu ieguvē un ir saņēmusi attiecīgu darba devēja rakstisku apliecinājumu. Darba devējs apliecina, ka triju darbdienu laikā informēs aģentūru, ja mainīsies darbiniekam noteiktais darba laiks vai tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku.

190. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu var atkārtoti iesaistīt izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā vai 6.1.apakšnodaļā minētajā pasākumā.

(Grozīts ar MK 21.06.2011. noteikumiem Nr.482)

191. Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

191.1. izglītības programmas apguvē iesaistītās bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas ikmēneša stipendijai 99,60 euro apmērā par kalendāra mēnesi;

191.2. bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas apmācības ietvaros īstenoto profesionālās tālākizglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 711,44 euro apmērā vai profesionālās pilnveides izglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 426,86 euro apmērā.

(Grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

192. Izglītības programmas apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām organizējama atbilstoši šo noteikumu 177., 181., 182., 183., 184., 185. un 186.punktam.

6.1 Karjeras konsultācijas

(Nodaļa MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)

192.1 Karjeras konsultācijas ietver palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanā, kvalifikācijas paaugstināšanā un pārkvalifikācijas jautājumos, izglītības pakalpojumu izvēlē, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju apguvē, lai sekmētu iekļaušanos darba tirgū un veicinātu sociāli aktīvu attieksmi pret mūžizglītību.

192.2 Karjeras konsultāciju ietvaros aģentūra piedāvā individuālas karjeras konsultācijas, karjeras konsultācijas grupās, kā arī pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā.

192.3 Aģentūra nosaka un pilnveido piedāvāto karjeras konsultāciju metodoloģiju un informatīvi metodisko bāzi, nodrošinot tajā izmaiņas atbilstoši darba tirgus prasībām.

192.4 Aģentūra karjeras konsultācijas veic pati vai izvēlas karjeras konsultāciju pakalpojumu sniedzējus atbilstoši prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2.nodaļā.

192.5 Karjeras konsultāciju ietvaros īstenotajiem pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

192.5 1. individuālām karjeras konsultācijām;

192.5 2. karjeras konsultācijām grupās;

192.5 3. informatīvi metodisko materiālu sagatavošanai un izdales materiāliem karjeras konsultāciju nodrošināšanai.

7. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 01.10.2013. noteikumiem Nr.1017)

193. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumus Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 46.nr.; 2009, 9., 37., 125., 130., 135.nr.; 2010, 34., 108.nr.; 2011, 5.nr.).

194. Pasākuma "Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" ietvaros uz sešiem mēnešiem izveidotās, kā arī no 2011.gada 1.jūlija uz laiku līdz pieciem mēnešiem izveidotās darba praktizēšanas vietas turpina pastāvēt un darba praktizēšanā bezdarbniekus tajās iesaista līdz praktizēšanas vietu izveidošanas beigu termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 30.novembrim.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

195. Uz pasākuma "Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" ietvaros līdz 2011.gada 30.jūnijam uz sešiem mēnešiem izveidotajām darba vietām un tajās iesaistītajiem bezdarbniekiem attiecas šo noteikumu normas, kas bija spēkā to izveidošanas dienā, izņemot šo noteikumu 67.1.apakšpunktā noteiktās ikmēneša stipendijas bezdarbniekam apmēru un 67.3.apakšpunkta otrajā teikumā noteiktās dotācijas pašvaldībai apmēru.

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

196. To bezdarba riskam pakļauto personu apmācības programmu izmaksas, kuru apguvei pasākuma "Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā" ietvaros personas, kas nav minētas šo noteikumu 179.punktā, līdz 2011.gada 30.jūnijam ir saņēmušas kuponu, aģentūra sedz 90 % apmērā no apmācību izmaksām, bet nepārsniedzot 225 latus, kas ir 90 % no apmācību kupona pilnās vērtības (apmācību kupona pilnā vērtība ir 250 latu).

(MK 21.06.2011. noteikumu Nr.482 redakcijā)

197. Bezdarbnieki, kuri atbilstoši šo noteikumu 32.punktam vēlmi dalībai šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē individuālajā darba meklēšanas plānā ir izteikuši līdz 2012.gada 31.jūlijam, saglabā tiesības atkārtoti iesaistīties minētajā programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

198. Aģentūra ar 2012.gada 1.augustu pārtrauc iesaistīt bezdarbniekus šo noteikumu 3.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā. Šajā pasākumā līdz 2012.gada 31.jūlijam iesaistītie bezdarbnieki dalību pasākumā pabeidz.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

199. Bezdarbnieki, kuri šo noteikumu 3.4.2.apakšnodaļā minētajā personām ar invaliditāti paredzētajā pasākumā iesaistījušies līdz 2012.gada 31.jūlijam, pabeidz dalību pasākumā arī, ja iestājas šo noteikumu 20.1 punktā minētais izņēmuma gadījums.

(MK 24.07.2012. noteikumu Nr.511 redakcijā)

200. Ja aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu ietvaros finansiālā atbalsta piešķiršana uzsākta līdz 2013.gada 31.decembrim, kopējo piešķiramo finansējumu nosaka, ņemot vērā arī summas latos par periodu līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 01.10.2013. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

201. Bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusu ir ieguvuši līdz šo noteikumu 3.9.apakšnodaļā minēto darba meklēšanas atbalsta pasākumu ieviešanai, darba meklēšanas atbalsta pasākumos tiek iesaistīti ar dienu, kad tie ierodas aģentūrā kārtējā apmeklējuma reizē.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)

202. Šo noteikumu 10.2 un 10.3 punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, un bezdarbnieku iesaiste šo noteikumu 10.2 punktā minētajās izglītības programmās tiek veikta līdz 2014.gada 30.jūnijam. Šo noteikumu 10.2 un 10.3 punkts ir spēkā līdz dienai, kad šo noteikumu 10.2 punktā minētajās izglītības programmās kopā ir iesaistīti 200 bezdarbnieku vai izglītību ieguvuši visi līdz 2014.gada 30.jūnijam iesaistītie bezdarbnieki.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1413 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Jurševska
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 75Pieņemts: 25.01.2011.Stājas spēkā: 09.02.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 21 (4419), 08.02.2011.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Skaidrojumi
225425
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-28.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"26.04.2019","iso_value":"2019\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-25.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.12.2018","iso_value":"2018\/12\/28","content":"<font class='s-1'>28.12.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2018","iso_value":"2018\/03\/09","content":"<font class='s-1'>09.03.2018.-27.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.09.2017","iso_value":"2017\/09\/08","content":"<font class='s-1'>08.09.2017.-08.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.03.2017","iso_value":"2017\/03\/03","content":"<font class='s-1'>03.03.2017.-07.09.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-02.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.01.2016","iso_value":"2016\/01\/08","content":"<font class='s-1'>08.01.2016.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.06.2015","iso_value":"2015\/06\/16","content":"<font class='s-1'>16.06.2015.-07.01.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-15.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.2014","iso_value":"2014\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2014","iso_value":"2014\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2014.-14.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.05.2014","iso_value":"2014\/05\/29","content":"<font class='s-1'>29.05.2014.-30.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-28.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2013","iso_value":"2013\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.08.2013","iso_value":"2013\/08\/02","content":"<font class='s-1'>02.08.2013.-13.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.03.2013","iso_value":"2013\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2013.-01.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2012","iso_value":"2012\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2012.-07.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.02.2011","iso_value":"2011\/02\/09","content":"<font class='s-1'>09.02.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva