Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1240

Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 78.§)
Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 23.1 pantu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā.

2. Šo noteikumu izpratnē Eiropas ceļu tīkls ir valsts galveno autoceļu tīkls.

3. Klasificējot ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas (ja tās ir ekspluatācijā vairāk nekā trīs gadus), kur vienu kilometru garos posmos notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi.

(MK 01.10.2019. noteikumu Nr. 457 redakcijā)

3.1 Klasificējot ceļu posmus apdzīvotās vietās, ceļu tīklā nosaka vietas (ja tās ir ekspluatācijā vairāk nekā trīs gadus), kur krustojumos vai ielu posmos starp krustojumiem, kas nav garāki par 300 metriem, notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi.

(MK 01.10.2019. noteikumu Nr. 457 redakcijā)

4. Atbilstoši ceļu posmu klasificēšanas rezultātiem sastāda prioritāšu sarakstu, salīdzinoši novērtējot ceļu vietas pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita tajās. Augstāka prioritāte ir tādām ceļu vietām, kur ir noticis vairāk ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušiem vai ievainotajiem. Prioritāšu sarakstu publicē valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapā internetā (www.lvceli.lv).

5. Ceļu posmus klasificē un prioritāšu sarakstu sastāda valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" reizi trijos gados.

6. Klasificējot ceļu tīkla drošību, noskaidro, analizē un klasificē esošā ceļu tīkla posmus atbilstoši to drošības attīstības potenciālam un iespējai ietaupīt ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās izmaksas.

7. Ceļu posmus, kuros ir notikuši vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi un kuriem ir piešķirta augstāka prioritāte atbilstoši ceļu posmu klasificēšanas rezultātiem, apmeklē un novērtē ekspertu grupa. Ekspertu grupu izveido valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi". Ekspertu grupai ir tiesības klasificēšanas rezultātu novērtēšanā iesaistīt citus nozares speciālistus. Vismaz vienam ekspertu grupas dalībniekam ir jābūt sertificētam ceļu satiksmes drošības auditoram.

8. Ceļu posmu novērtēšanai valsts galveno autoceļu tīklu iedala kategorijās:

8.1. ceļu posmi ar dalītām brauktuvēm;

8.2. ceļu posmi ar vienu brauktuvi:

8.2.1. ceļu posmi ar vienu brauktuvi ārpus apdzīvotām vietām:

8.2.1.1. ar vidējo satiksmes intensitāti līdz 10000 automašīnām diennaktī;

8.2.1.2. ar vidējo satiksmes intensitāti virs 10000 automašīnām diennaktī;

8.2.2. ceļu posmi ar vienu brauktuvi apdzīvotās vietās:

8.2.2.1. ar vidējo satiksmes intensitāti līdz 10000 automašīnām diennaktī;

8.2.2.2. ar vidējo satiksmes intensitāti virs 10000 automašīnām diennaktī.

9. Katrā ceļu kategorijā, ņemot vērā iespējas ietaupīt ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās izmaksas, nosaka analizējamos un novērtējamos ceļu posmus.

10. Ceļu posmu novērtēšanas rezultātus apkopo ziņojumā. Ziņojums ietver šādas daļas:

10.1. ceļu posma apraksts;

10.2. informācija par iepriekšējiem ziņojumiem par šo ceļa posmu;

10.3. informācija par pēdējo triju gadu laikā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem;

10.4. to ceļu satiksmes negadījumu analīze, kuros ir bojāgājušie un smagi ievainotie;

10.5. priekšlikumi par iespējamiem dažādos laikposmos veicamiem pasākumiem (novērtējot šo pasākumu efektivitāti), piemēram:

10.5.1. demontēt vai norobežot stacionārus šķēršļus ceļa malās;

10.5.2. ierobežot ātrumu un vietējā mērogā aktīvāk veikt pasākumus ātruma regulēšanai;

10.5.3. uzlabot redzamību dažādos laikapstākļos un apgaismojuma apstākļos;

10.5.4. uzlabot ceļa malās esošā aprīkojuma (piemēram, ceļa norobežojuma sistēmu) drošības stāvokli;

10.5.5. uzlabot ceļa marķējumu (arī ierīkojot vibrācijas joslas), zīmju un brīdinājumu saskaņotību, redzamību, salasāmību un novietojumu;

10.5.6. uzlabot ceļa seguma saķeri/raupjumu;

10.5.7. pārveidot ceļa norobežojuma sistēmas;

10.5.8. ierīkot un uzlabot sadalošo joslu;

10.5.9. mainīt apdzīšanas kārtību;

10.5.10. uzlabot krustojumus (arī dzelzceļa vienlīmeņa pārbrauktuves);

10.5.11. mainīt ceļa profilu;

10.5.12. mainīt ceļa platumu, ierīkot stingras ceļa nomales;

10.5.13. uzstādīt satiksmes pārvaldības un kontroles sistēmas;

10.5.14. mazināt iespējamos konfliktus ar mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem;

10.5.15. modernizēt ceļu atbilstoši ceļu būves standartiem;

10.5.16. atjaunot vai nomainīt ceļa segumu;

10.5.17. izmantot maināmās ceļa zīmes;

10.5.18. uzlabot automatizētās transporta sistēmas, lai nodrošinātu savietojamību, ārkārtas apziņošanu un zīmju darbību.

11. Atbilstoši novērtēšanas rezultātiem katras ceļu kategorijas ceļu posmus klasificē, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu skaitu pēdējos trīs gados, satiksmes intensitāti, satiksmes veidu, kā arī izveido ceļu posmu prioritāšu sarakstu, lai nodrošinātu salīdzinoši labāko izmaksu un ieguvumu samēru.

12. Ceļu tīkla drošību klasificē reizi trijos gados.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.

Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1240Pieņemts: 28.12.2010.Stājas spēkā: 12.01.2011.Zaudē spēku: 17.12.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 5, 11.01.2011.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
224011
{"selected":{"value":"08.10.2019","content":"<font class='s-1'>08.10.2019.-16.12.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.10.2019","iso_value":"2019\/10\/08","content":"<font class='s-1'>08.10.2019.-16.12.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.2011","iso_value":"2011\/01\/12","content":"<font class='s-1'>12.01.2011.-07.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.10.2019
87
1
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"