Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Latvijas Republikas un Turcijas Republikas papildprotokols "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm" Latvijas Republika (turpmāk tekstā Latvija) un Turcijas Republika (turpmāk tekstā Turcija), Atsaucoties uz 1998.gada 16.jūnijā Ankarā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Turcijas Republiku, no otras puses, un tā 34. un 35.panta nosacījumiem, Ievērojot to, ka termina "izcelsmes produkti" definīcija ir jāmaina, lai nodrošinātu paplašinātās kumulācijas sistēmas, kas pieļauj Latvijas, Turcijas, Rumānijas, Eiropas Kopienas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Bulgārijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas un Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu) izcelsmes materiālu lietošanu, atbilstošu darbību, Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt 3., 4., 12., 15., 21., 26. un 30. panta formulējumus, lai veicinātu tirdzniecību un vienkāršotu administratīvos uzdevumus, Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt pantu formulējumus attiecībā uz summām, lai pilnībā ņemtu vērā eiro stāšanos spēkā, Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu materiālu trūkumu, IR NOLĒMUŠAS SEKOJOŠO: 1.pants C Protokols par "izcelsmes produktu" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek mainīts sekojoši: 1. 1.(i) pants tiek aizvietots ar: "(i) par "pievienoto vērtību" tiek uzskatīta ex-works cena mīnus katra iekļautā materiāla, kura izcelsme ir kāda no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, muitas vērība vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noteikt, pirmā cena, ko apstiprināmi maksā par šīm precēm Latvijā vai Turcijā." 2. 3. un 4. pants tiek aizvietots ar sekojošo: " 3. pants Kumulācija Latvijā 1. Produkcija, neietekmējot 2.paragrāfa 2.panta nosacījumus, tiek uzskatīti par Latvijas izcelsmes produkciju, ja tā tiek iegūta Latvijā un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Latvija, Turcija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu)1 vai Eiropas Kopiena2 saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Latviju un minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Latvijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi. 2. Tur, kur Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Latvijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiāla vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Latvijā. 3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Latvijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm. 4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā. 1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse. 2 Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Eiropas Kopienas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā. " 4. pants Kumulācija Turcijā 1. Produkcija, neietekmējot 1.paragrāfa 2.panta nosacījumus, tiek uzskatīta par Turcijas izcelsmes produkciju, ja tā tiek iegūta Turcijā un satur materiālus, kuru izcelsmes valstis ir Turcija, Latvija, Rumānija, Bulgārija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Islande, Norvēģija, Šveice (ieskaitot Lihtenšteinu)1 vai Eiropas Kopiena2 saskaņā ar Protokolu par izcelsmes noteikumiem, kas pievienoti attiecīgajiem Līgumiem starp Turciju un minētajām valstīm, nodrošinot, ka tās apstrāde vai pārstrāde Turcijā pārsniedz šī Protokola 7.pantā minēto. Nav nepieciešams, lai šie materiāli būtu izgājuši pietiekamu apstrādi vai pārstrādi. 2. Tur, kur Turcijā veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtā produkcija tiek uzskatīta par Turcijas izcelsmes produkciju, taču tikai tur, kur pievienotā vērtība ir lielāka par izmantoto materiāla vērtību, kuru izcelsmes valsts ir jebkura no 1.pantā minētām valstīm. Pretējā gadījumā iegūtā produkcija tiek uzskatīta par radītu tajā valstī, kur ir visaugstākā to izcelsmes materiālu vērtība, kas izmantoti ražošanā Turcijā. 3. Produkcija, kuras izcelsmes valsts ir kāda no 1.pantā minētām valstīm, kas netiek nekādā veidā apstrādāta vai pārstrādāta Turcijā, saglabā savu izcelsmi, ja tiek eksportēta uz kādu no šīm valstīm. 4. Šajā pantā minētā kumulācija tiek attiecināta tikai uz tiem materiāliem un produkciju, kas ieguvuši izcelsmes statusu tikai šim Protokolam identisku izcelsmes noteikumu piemērošanas ceļā. 1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse. 2 Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Eiropas Kopienas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā. 3. 12.pants tiek aizvietots ar sekojošo: " 12.pants Teritoriālais princips 1. II nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu ir nepārtraukti jāpilda Latvijas vai Turcijas teritorijās, izņemot, gadījumus, kas atrunāti 3. un 4.pantā, kā arī šī panta 3.punktā. 2. Izņemot 3. un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Latvijas vai Turcijas uz citu valsti tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka: (a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un (b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešama to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā. 3. Izcelsmes statusa ieguve saskaņā ar II Nodaļā minētiem nosacījumiem netiek ietekmēta ar apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Latvijas un Turcijas ar materiāliem, kas eksportēti no Latvijas vai Turcijas un pēcāk reimportēti šajās valstīs ar nosacījumu, ka: (a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Latvijā vai Turcijā un izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētam nepietiekošajām operācijām pirms to eksporta; un (b) ir iespējams pārliecinoši demonstrēt muitas iestādēm, ka: i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Latvijas vai Turcijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss, ex - works cenas. 4. 3.punkta nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Latvijas vai Turcijas. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības visiem izmantotajiem ne-izcelsmes materiāliem noteikšanu, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā ne-izcelsmes materiālu, kas izmantoti attiecīgās Puses teritorijā vērtība ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Latvijas vai Turcijas, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nedrīkst pārsniegt tur minētos procentus. 5. 3. un 4.punkta lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Latvijas vai Turcijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību. 6. 3. un 4.punkta noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērots 6.(2)pantā minētās vispārējās vērtības. 7. 3. un 4.punktā minētie noteikumi neattiecas uz precēm, kas klasificētas Harmonizētās sistēmas 50.-63. grupā. 8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Latvijas vai Turcijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem." 4. 13., 14., 15., 17., 21., 27., 30., un 32. pantā frāze "atsaucoties uz 4.pantu" tiek aizvietota ar "atsaucoties uz 3. un 4.pantu". 5. Pie 15.panta tiek pievienots sekojošs paragrāfs: "6. Neraugoties uz 1.punktā minēto Puses drīkst izmantot atlīdzināšanas vai atbrīvošanas kārtību no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu efektu attiecībā uz materiāliem, kas tiek izmantoti izcelsmes produkcijas ražošanai, ievērojot sekojošus nosacījumus: (a) Precēm, kas ir klasificētas Harmonizētās sistēmas 25.-49.grupā un 64.-97.grupā tiek piemērota muitas nodokļu likme - 5% vai zemāka, ja tāda ir spēkā Latvijā vai Turcijā. (b) Precēm, kas ir klasificēta Harmonizētās sistēmas 50.-63. grupā tiek piemērota muitas nodokļu likme - 10% vai zemāka, ja tāda ir spēkā Latvijā vai Turcijā. Šī punkta nosacījumi ir spēkā līdz 2000.gada 31.decembrim un var tikt pārskatīti saskaņā ar Pušu vienošanos." 6. 21. un 26.pantā vārds "ECU's" tiek aizvietots ar "eiro" 7. 30.pants tiek aizvietots ar sekojošo: " 30.pants Eiro izteiktās summas 1. Eksportējošās valsts nacionālajā valūtā izteiktajām summām, kuras ir ekvivalentas eiro izteiktajām summām, jābūt fiksētām eksportējošā valstī un paziņotām importējošai valstij. 2. Ja summas pārsniedz atbilstošās summas, kuras ir fiksējusi importējošā valsts, pēdējai tās ir jāpieņem, ja rēķins par produkciju ir izrakstīts eksportējošās valsts valūtā. Ja rēķins par produkciju ir izrakstīts kādās citas valsts valūtā, kas uzskaitīts 3. un 4.pantā, tad importējošā valsts atzīst un pieņem attiecīgās valsts notificēto summu. 3. Summām, kas tiek minētas jebkurā tādā nacionālajā valūtā, jābūt ekvivalentām ar šajā nacionālajā valūtā izteiktām summām eiro izteiksmē uz 1999.gada oktobra pirmo darba dienu. 4. Eiro izteiktās summas ar to ekvivalenti nacionālajās Latvijas un Turcijas valūtās tiek pārskatītas Apvienotajā Komitejā pēc Latvijas vai Turcijas pieprasījuma. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotajai Komitejai jāraugās, lai nenotiktu jebkurā nacionālajā valūtā lietoto summu samazinājums un jāapsver attiecīgo ierobežojumu saglabāšanu reālā izteiksmē. Šim mērķim tā var nolemt mainīt eiro izteiktās summas." 8. 26(1). pantā termins "C2/CP3" tiek aizvietots ar "CN22/CN23". 9. I pielikuma 5.2. piezīmē: (a) starp uzskaitījumu "- mākslīgie pavedieni" un "- sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna" tiek ievietots sekojošais: "- strāvu vadoši pavedieni". (b) piektais piemērs ("Tepiķis ar pušķiem ... svara nosacījumi.") tiks svītrots; 10. II pielikums tiek aizvietots ar sekojošo: (a) izteikt HS 1904.preču pozīcijas aprakstu šādā redakcijā:
11. Sekojošam pielikumam tiek pievienots: " V pielikums Eiropas Kopienas izcelsmes produktu saraksts uz kuriem neattiecas 3. un 4.pantu noteikumi uzskaitījums HS grupu un pozīciju secībā
2.pants Šis Protokols stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad abas Puses saņem diplomātiskās notas, kurās viena otru informē par to, ka ir izpildītas visas saskaņā ar katras Puses likumiem nepieciešamās procedūras, lai Protokols stātos spēkā. Parakstīts Rīgā 2001.gada 7. martā, divos autentiskos oriģināleksemplāros angļu valodā. Latvijas Republikas Turcijas Republikas vārdā vārdā Kaspars Gerhards Baki Alkaēar Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības valsts sekretārs apakšsekretariāta Eiropas Savienības lietu Galvenās direkcijas ģenerāldirektors |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēku zaudējis Valsts: Turcija Veids: starptautisks dokuments divpusējs Stājas spēkā: 01.10.2001. Parakstīts: 07.03.2001. Parakstīšanas vieta: RīgaZaudē spēku: 01.05.2004. Ratificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 81, 25.05.2001.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|