Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.606

Noteikumi par Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas sēklu shēmām (2000)

1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.606

(Noteikumi publicēti "Latvijas Vēstnesī" 30.12.2002., Nr.190)

OECD Shēmas šķirņu sertifikācijai vai sēklu kontrolei apritei starptautiskajā tirgū

OECD SĒKLU SHĒMAS 2000

pieņēmusi OECD Padome 2000.gada 28.septembrī

Šis dokuments uzlabo OECD sēklu shēmas. Tas atceļ un aizvieto visus iepriekšējos izdevumus, kopš katras shēmas izveidošanas. Šo jauno visaptverošo izdevumu rakstiskas procedūras ceļā pieņēma OECD Padome 2000.gada 28.septembrī. Par atsauci šim dokumentam izmantots Padomes lēmuma C(2000)146/FINAL oriģināls.

Dokuments sastāv no:

PADOMES LĒMUMA, kas labo OECD shēmas šķirņu sertifikācijai vai sēklu kontrolei apritei starptautiskajā tirgū [C(2000)146/FINAL]

1. daļas: VISĀM OECD SĒKLU SHĒMĀM KOPĒJIE JURIDISKIE UN PAMATJAUTĀJUMI

Lēmuma I - V sadaļa

2.daļas: NOTEIKUMI UN NORĀDĪJUMI VISĀM OECD SĒKLU SHĒMĀM

Lēmuma VI - XII sadaļa

1. Zālaugi un pākšaugi

2. Krustzieži un citas eļļas vai šķiedraugu sugas

3. Labības

4. Lopbarības bietes un cukurbietes

5. Pazemes āboliņš un līdzīgas sugas

6. Kukurūza un sorgo

7. Dārzeņi

Pašreizējās OECD sēklu shēmas - 2000 ir atrodamas pēc šādas adreses:

http://www.oecd.org/agr/code/seeds/seeds1.htm

Saturs

Padomes lēmums

1.daļa. Visām shēmām kopējie juridiskie un pamatjautājumi

I sadaļa. Pamatprincipi

II sadaļa. Darbības metodes

III sadaļa. OECD shēmu šķirņu sertifikācijas vai sēklu kontroles

paplašināšana apritei starptautiskajā tirgū valstīs, kas nav OECD

dalībvalstis

IV sadaļa. Valstu saraksts, kas piedalās vienā vai vairākās OECD

sēklu shēmās

V sadaļa. Pazemināto prasību eksperiments

A) atlaides paraugu ņemšanā (ieskaitot saiņošanu un

etiķetēšanu) un sēklu analīzes

B) atlaides maksimālajā paraugu lielumā graudzāļu

sēklām (zālaugu un pākšaugu sēklu shēmām)

2.daļa. Noteikumi un norādījumi visām OECD sēklu shēmām

IV sadaļa. OECD shēmas zālaugu un pākšaugu šķirnes sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū

Noteikumi un norādījumi

1. Pamatjautājumi

2. Šķirņu pieņemšana

3.Piemēroto šķirņu saraksts

4. Sēklu kategoriju apzīmējumi

5. Bāzes un sertificētas sēklas ražošana

6. Bāzes un sertificētas sēklas ražošanas pārbaude

7. Bāzes un sertificētu sēklu pēcpārbaude

8. Paraugu noņemšana un iesaiņošana

9. Konteineru satura identifikācija

10. Atkārtota etiķetēšana un pārsaiņošana citā valstī

1.pielikums. OECD zālaugu un pākšaugu shēmā lietoto

terminu definīcijas

2.pielikums. Minimālās prasības bāzes un sertificētas sēklas

ražošanai saskaņā ar OECD zālaugu un pākšaugu sēklu shēmu

3.pielikums. Sertifikātu un sēklu partiju atsauces numuri

4.pielikums. Instrukcija OECD etiķetēm un sēklu konteineru marķēšana

5.pielikums. Sertifikāta un analīžu rezultāta paraugi

6.pielikums. Zālaugu un pākšaugu sugu saraksts ar sertifikācijas

tiesībām saskaņā ar OECD shēmu

7.pielikums. To valstu saraksts, kam ir tiesības sertificēt zālaugu

un pākšaugu sēklas

8.pielikums. Nosacījumi lauka apskatēm, ko veic pilnvaroti

inspektori oficiālā uzraudzībā

VIII sadaļa. OECD shēma labības šķirnes sertifikācijai sēklu

apritei starptautiskajā tirgū

Noteikumi un norādījumi

1. Pamatjautājumi

2. Šķirņu un vecākaugu komponentu pieņemšana

3.Piemēroto šķirņu un vecākaugu komponentu saraksts

4. Sēklu kategoriju apzīmējumi

5. Bāzes un sertificētas sēklas ražošana

6. Bāzes un sertificētas sēklas ražošanas pārbaude

7. Bāzes un sertificētu sēklu pēcpārbaude

8. Paraugu noņemšana un iesaiņošana

9. Konteineru satura identifikācija

10. Atkārtota etiķetēšana un pārsaiņošana citā valstī

1.pielikums. OECD labību sēklu shēmā lietoto terminu definīcijas

A) definīcijas, ko lieto visām šķirnēm

B) papildu definīcijas hibrīdajām labībām

2.pielikums. Minimālās prasības bāzes un sertificētas sēklas

ražošanai saskaņā ar OECD labību sēklu shēmu

A) minimālās prasības visām šķirnēm

B) papildu minimālās prasības hibrīdajām labībām

3.pielikums. Sertifikātu un sēklu partiju atsauces numuri

4.pielikums. Instrukcija OECD etiķetēm un sēklu konteineru marķēšana

5.pielikums. Sertifikāta un analīžu rezultāta paraugi

A) sertifikāta paraugs

B) analīžu rezultāti

6.pielikums. Labību sugu saraksts sertifikācijai saskaņā

ar OECD sēklu shēmu

7. pielikums. To valstu saraksts, kam ir tiesības sertificēt labību sēklas

8.pielikums. Nosacījumi lauka apskatēm, ko veic pilnvaroti inspektori

oficiālā uzraudzībā

PADOMES LĒMUMS,

kas labo OECD shēmas šķirņu sertifikācijai vai sēklu kontrolei apritei starptautiskajā tirgū

PADOME,

ņemot vērā Ekonomiskās kooperācijas un attīstības organizācijas 1960.gada 14.decembra Konvencijas 5.punkta a) un c) apakšpunktus;

ņemot vērā 1988.gada 10.oktobra Padomes lēmumu, kas labo OECD shēmas lopbarības un eļļas augu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(88)68(Final),

Papildinājumi 1991.gada 19.martā C(91)19/FINAL, 1992.gada 19.maijā C(92053/FINAL, 1993.gada 2.decembrī C(93)119/FINAL, 1993.gada 27.decembrī C(93)120/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL, 1996.gada 16.decembrī C(96)173/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

ņemot vērā 1988.gada 10.oktobra Padomes lēmumu, kas labo OECD shēmas labību sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(88)69(Final), papildinātas 1990.gada 24.septembrī C(90)80/FINAL, 1991.gada 19.martā c(91)19/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

ņemot vērā 1988.gada 10.oktobra Padomes lēmumu, kas labo OECD shēmas cukurbiešu un lopbarības biešu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(88)66(Final), papildinātas 1991.gada 19.martā c(91)19/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

ņemot vērā 1988.gada 10.oktobra Padomes lēmumu, kas labo OECD shēmas Vidusjūras āboliņa un līdzīgu sugu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(88)70(Final), papildinātas 1991.gada 19.martā c(91)19/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

ņemot vērā 1988.gada 10.oktobra Padomes lēmumu, kas labo OECD shēmas kukurūzas un sorgo sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(88)67(Final), papildinātas 1991.gada 19.martā c(91)19/FINAL, 1993.gada 3.jūnijā C(93)51/FINAL, 1993.gada 2.decembrī C(93)121/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

ņemot vērā 1971.gada 16.marta Padomes lēmumu ar kuru izveido OECD shēmas dārzeņu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā C(71)31(Final), papildinātas 1974.gada 24.oktobrī C (74)197, 1976.gada 24.jūnijā C(76)133, 1977.gada 17.jūnijā C(77)121, 1991.gada 19.martā c(91)19/FINAL, 1995.gada 20.jūlijā C(95)113/FINAL, 1995.gada 14.septembrī C(95)161/FINAL un 1999.gada 13.jūlijā C(99)70/FINAL;

balstoties uz Lauksaimniecības Komisijas priekšlikumiem;

1. NOLĒMA:

1) Sadalīt lopbarības un eļļas augu sēklu shēmu divās shēmās

1.1. OECD shēmas lopbarības un eļļas augu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā ir sadalītas divās shēmās, ņemot vērā attiecīgās sugas:

(a) OECD shēmas zālaugu un pākšaugu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirgū (tālāk sauktas kā OECD zālaugu un pākšaugu sēklu shēma), no vienas puses, un

(b) OECD shēmas krustziežu sēklu un citu eļļas vai šķiedraugu sugu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā (tālāk sauktas par OECD krustziežu un citu eļļas vai šķiedraugu sugu sēklu shēmu), no otras puses.

1.2. Sugu saraksts, kuru sēklas ir tiesības sertificēt saskaņā ar OECD zālaugu un pākšaugu sēklu shēmu, ir norādīts šī lēmuma VI sadaļas 6.pielikumā. Sugu saraksts, kuru sēklas ir tiesības sertificēt saskaņā ar OECD krustziežu un citu eļļas vai šķiedraugu sugu sēklu shēmu, ir norādīts šī lēmuma VII sadaļas 6.pielikumā.

1.3. Valstīm, kas jau piedalās OECD shēmās lopbarības un eļļas augu sēklu šķirņu sertifikācijai starptautiskajā tirdzniecībā (nosauktas šī lēmuma VI un VII sadaļas 7.pielikumā), jāpiedalās divās shēmās, kā to nosaka šis lēmums, pretenzijas šajā jautājumā jāiesniedz ģenerālsekretāram trīs mēnešu laikā pēc atbilstošā lēmuma pieņemšanas.

2) Zālaugu un pākšaugu sēklu shēma (šī lēmuma VI sadaļa)

Krustziežu un citu eļļas vai šķiedraugu sugu sēklu shēma (šī lēmuma VII sadaļa)

Labību sēklu shēma (šī lēmuma VIII sadaļa)

Biešu sēklu shēma (šī lēmuma IX sadaļa)

Pazemes āboliņa un līdzīgu sugu sēklu shēma (šī lēmuma X sadaļa)

Kukurūzas un sorgo sēklu shēma (šī lēmuma XI sadaļa)

Dārzeņu sēklu shēma (šī lēmuma XII sadaļa)

2.1. OECD sēklu shēmām jādarbojas saskaņā ar šī lēmuma nosacījumiem, balstoties uz pamatprincipiem un darbības metodēm, kas ir kopējas visām sēklu shēmām (šī lēmuma I un II sadaļa), kā arī ar katras sēklu shēmas noteikumiem un norādījumiem, kas doti attiecīgajās šī lēmuma sadaļās.

2.2. OECD sēklu shēmai jābūt:

(a) atvērtai visiem Organizācijas biedriem, kā arī citām valstīm, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis vai īpašas aģentūras, kas vēlas piedalīties saskaņā ar piedalīšanās procedūru, kas norādīta šī lēmuma III sadaļā;

(b) nodrošinātai ar valsts pilnvarotu iestādi, kas atbild valsts valdībai par shēmu ievērošanu (turpmāk sauktas kā dalībvalstis vai dalībvalsts, ja ir tāds gadījums).

2.3. Valstij, kas nolēmusi pievienoties OECD sēklu shēmām, jāpaziņo par to ģenerālsekretāram, kurš attiecīgi informēs pārējās dalībvalstis.

2.4. Valstij, kas jau darbojas OECD shēmās, obligāti attiecībā uz katru pēc Shēmā m sertificētu sēklu partiju jāveic šādi soļi:

jāpielieto pamatprincipi un darbības metodes, kas ir kopējas visām shēmām (šī lēmuma I un II sadaļa);

jāievēro attiecīgo OECD shēmu noteikumi un norādījumi (šī lēmuma sadaļās);

jānodrošina norādes par amatpersonām, kā tas minēts iepriekš 2.2.(b) paragrāfā.

Tomēr dalībvalstis var samazināt noteikumu un norādījumu prasības jautājumos, kas norādīti šī lēmuma V sadaļā. Valstīm, kas strādā pēc šīm samazinātajām prasībām, jāziņo par to ģenerālsekretāram, kurš attiecīgi informē pārējās dalībvalstis.

2.5. Dalībvalsts, kas ir nolēmusi iesniegt sūdzību sakarā ar iepriekš minēto nosacījumu neizpildīšanu, var iesniegt lietu Organizācijai. Sūdzību pārbauda Lauksaimniecības komisija un pēc tam ziņo Padomei.

II. DOD RĪKOJUMU Lauksaimniecības Komisijai ziņot padomei par OECD Shēmu šķirņu sertifikācijai vai sēklu kontrolei apritei starptautiskajā tirgū darbību un nepieciešamības gadījumā iesniegt padomei jebkurus priekšlikumus par izmaiņām shēmās.

III. NOLĒMA:

Šis lēmums aizvieto šādus padomes lēmumus - C(71)131(Final) 1971.gada 16.martā, C(88)66(Final), C(88)68(Final), C(88)69(Final) un C(88)70(Final) 1988.gada 10.oktobrī, kā arī to attiecīgos labojumus, kas minēti iepriekš, kas ar šo tiek atcelti.

OECD SĒKLU SHĒMAS

1.daļa

VISĀM SHĒMĀM KOPĒJI JURIDISKIE UN PAMATJAUTĀJUMI

Pamatjautājumi visām shēmām

I SADAĻA

Pamatprincipi

1. OECD šķirnes sēklu sertifikācijas Shēmu mērķis ir nodrošināt nemainīgi augstas kvalitātes sēklu lietošanu dalībvalstīs. Shēmas atļauj sēklu ražošanai un sagatavošanai starptautiskajā tirgū lietot etiķetes un sertifikātus saskaņā ar vienotiem principiem.

2. Pēc kultūraugu sugu grupām ir definētas septiņas shēmas:

- Zālaugi un pākšaugi,

- Krustzieži un citas eļļas vai šķiedraugu sugas,

- Labības,

- Lopbarības bietes un cukurbietes,

- Pazemes āboliņš un līdzīgas sugas,

- Kukurūza un sorgo,

- Dārzeņi.

Katra shēma sevī iekļauj noteikumus un norādījumus, kuru mērķis ir šķirnes sēklu sertifikācija, izņemot dārzeņu sēklu shēmu, kur pārsvarā tirgotā sēkla - standartsēkla - netiek sertificēta, bet tikai pārbaudīta.

3. Shēmas ir atvērtas visiem organizācijas biedriem, kā arī citām valstīm, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis vai īpašās aģentūras, kas nolēmušas piedalīties vienā vai vairākās shēmās saskaņā ar piedalīšanās procedūru, kas norādīta III sadaļā. Ja valsts piedalās vienā vai vairākās shēmās, obligāti ir jānodrošina, ka stingri tiek ievēroti shēmu noteikumi un norādījumi.

4. Shēmas balstās uz šādiem principiem:

4.1. shēmās iekļauj tikai tās šķirnes, kas ir oficiāli atzītas kā nemainīgas un kurām ir pieņemams novērtējums vismaz vienā dalībvalstī. Šo šķirņu nosaukumi ir publicēti oficiālos sarakstos;

4.2. visai saražotajai sertificētajai sēklai vienā vai vairākās paaudzēs precīzi jāatbilst autentiskai šīs šķirnes bāzes sēklai. Svešapputes sugu vai šķirņu atļautajam paaudžu skaitam ir jābūt stingri noteiktam. Galvenais faktors, kas nosaka sertificētās sēklas standartu, ir bāzes sēklas šķirnes tīrība, šim nolūkam bāzes sēklai ir noteiktas speciālas pārbaudes. Nodrošinot pietiekamus apstākļus bāzes un sertificētas sēklas ražošanai un sagatavošanai, jāveic pārbaudes lauka apskatēs un pēcpārbaudes lauciņos;

4.3. pēcpārbaudi lauciņos veic, lai pārliecinātos, ka shēmas darbojas apmierinoši. Īpaši šīs pārbaudes ir paredzētas, lai noteiktu, ka šķirnes pazīmes ir palikušas nemainīgas pavairošanas procesā, un lai gūtu iespēju izvērtēt šķirnes identitāti un tīrību katrai individuālai sēklu partijai.

5. Izdevumi, kas nepieciešami Shēmu funkcionēšanai, tiek izmantoti saskaņā ar Organizācijas budžeta II daļas nosacījumiem. Katra valsts, kas piedalās vienā vai vairākās shēmās, piekrīt maksāt Shēmām ikgadējas iemaksas, ko veido divu iemaksu summa:

- pamatmaksa - FRF 15 000;

- papildus maksa katrai valstij, kas piedalās Shēmās (OECD biedri un dalībnieki), kā kompensācija saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti Padomes rezolūcijā C(63)155(Final).

Šīs iemaksas katru gadu tiek koriģētas, ņemot vērā Shēmu funkcionēšanas izdevumus, kā arī saskaņā ar cenu indeksu izmaiņām un Organizācijas budžeta procedūru apjomiem. Sekretariātam ir jāziņo par jebkuru maksājumu saistību nepildītāju Shēmu Konsultantu grupai, kurai jāveic pasākumi, ieskaitot dalībvalsts statusa izskatīšanu.

6. Veiksmīga Shēmu darbība ir atkarīga no ļoti ciešas sadarbības starp sertificēšanai piemēroto šķirņu uzturētājiem un pilnvarotajām iestādēm dalībvalstīs. Īpaši gadījumos, kad sēklu pavairošana notiek ārpus šķirnes reģistrācijas valsts un pilnvarotā iestāde ir atļāvusi šādu komerciālu pavairošanu, ir jākonsultējas ar šķirnes uzturētāju un jāizveido cieši sakari starp attiecīgo valstu pilnvarotajām iestādēm.

II SADAĻA

DARBĪBAS METODES

1. Katras Shēmu dalībvalsts valdība norāda pilnvaroto iestādi, kura būs atbildīga par Shēmu izpildi valstī.

2. OECD izsūta pilnvaroto iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī jebkurus citus norādījumus visām Shēmas dalībvalstīm un novērotājiem.

3. Shēmu darbību un attīstību jāizskata ikgadējās pilnvaroto iestāžu pārstāvji sanāksmēs, kur dalībvalstis, biedri un dalībnieki sēž alfabētiskā kārtībā. Ikgadējās sanāksmēs pārstāvji ziņo par savu darbu un par priekšlikumiem, OECD Padomei, iepriekš saņemot atbalstu no Lauksaimniecības komisijas.

4. Ikgadējās sanāksmes vada priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus izvirza iepriekšējās ikgadējās sanāksmes beigās; viņi sāk pildīt savus pienākumus tūlīt pēc sanāksmes galaziņojuma apstiprināšanas. Lai nodrošinātu nepārtrauktu un efektīvu sadarbību ar Sekretariātu, izņemot gadījumus, kad Organizācijas darbības noteikumos ir teikts citādi, strādā šie divi priekšsēdētāja vietnieki, jaunievēlētais priekšsēdētājs un iepriekšējais priekšsēdētājs. Viņu darbības ilgums nedrīkst pārsniegt divus gadus. Priekšsēdētāja amats ir atvērts visām dalībvalstīm un tajā būtu jābūt dalībniekiem no dažādiem pasaules reģioniem.

5. OECD Sekretariātam jānodrošina Shēmu ieviešanas koordinācija starptautiskā līmenī. Tomēr dažas darba jomas ar līgumu starpniecību var tikt novirzītas uz dalībvalstu nacionālajiem institūtiem, kuri darbojas kā Tehniskās koordinācijas centri. Šo centru izmaksas sedz atbilstoši ikgadējam līgumam starp OECD un šīm institūcijām.

6. Konsultantu grupu izveido ikgadējo sanāksmju vadītāji; darbā piedalās arī koordinācijas centrs. Tā uzdevums ir palīdzēt Sekretariātam nākošās ikgadējās sanāksmes sagatavošanā, ieskaitot jautājumus, kas attiecas uz jaunu valstu iestāšanos, un priekšlikumus tādu steidzamu problēmu risināšanai, kas rodas ārpus Shēmu nodrošināšanas. Konsultantu grupu sasauc Sekretariāts, ja to pieprasa jebkura dalībvalsts vai jebkura valsts, kas piedalās Shēmās. Sekretariāts nodrošina apspriedes norisi un rakstiski aicina piedalīties vienu vai vairākas dalībvalstis.

7. Ja sēklu partijas tiek etiķetētas un iesaiņotas oficiāli pēc noteikumiem un norādījumiem, ir jāsaprot, ka visas kontroles un pārbaudes tiek veiktas stingri saskaņā ar noteikumiem un norādījumiem.

8. Sertifikācija, etiķešu un sertifikātu lietošana, atbilstoši šiem noteikumiem un norādījumiem, neuzliek OECD nekādu atbildību par kompensāciju.

III SADAĻA

OECD SHĒMU ŠĶIRŅU SERTIFIKĀCIJAS VAI SĒKLU KONTROLES PAPLAŠINĀŠANA APRITEI STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ VALSTĪS, KAS NAV OECD DALĪBVALSTIS

1. Valstis, kuras nav OECD dalībvalstis, bet kuras ir Apvienoto Nāciju Organizācijas biedres vai to Īpašas aģentūras, var iesniegt rakstisku pieteikumu OECD ģenerālsekretāram, ja tās vēlas pievienoties vienai vai vairākām shēmām. Pieteikumā jānodrošina īpaša informācija, kas attiecas uz sēklu sertifikāciju šajā valstī un ietver informāciju:

1.1. detalizētu nacionālās sēklu sertifikācijas shēmas aprakstu, noteikumu kopijas, kas apstiprina sertifikācijas darbu valstī;

1.2. pierādījumus, ka pieteicējvalstij ir vismaz trīs gadu pieredze praktiskā sertifikācijas shēmu pielietošanā, pievienojot informāciju par šajā laika periodā saražoto sēklu;

1.3. to šķirņu sarakstu, kuru sēklas ir paredzēts sertificēt pēc OECD shēmām tuvākajā nākotnē;

1.4. priekšlikumus pasākumiem, kas nodrošinās turpmāko apgādi ar selekcionēto un vietējo šķirņu bāzes sēklām, kas paredzētas sertifikācijai pēc OECD shēmām;

1.5. priekšlikumus, kas saistīti ar bāzes un sertificētās sēklas paraugu audzēšanu kontrollauciņos;

1.6. norādījumus par kvalificēta personāla un nepieciešamo iekārtu nodrošinājumu sēklu sertifikācijas darbam.

2. OECD Sekretariāts iepazīsies ar saņemto pieteikumu un pievienoto dokumentāciju un apmeklēs valsti kopā ar kādas citas valsts pilnvarotās iestādes pārstāvi. Šīs vizītes mērķis būs:

2.1. izskaidrot tehnisko un administratīvo līdzdalību Shēmu noteikumos un norādījumos, kā arī to organizēšanu un koordināciju starptautiskajā līmenī;

2.2. pārliecināties, ka ir atbilstošas tehniskās un administratīvās iespējas, kas piemērotas Shēmu darbībai;

2.3. izskatīt, apsvērt ekspertu palīdzības nepieciešamību Shēmu darbības sākuma periodā.

Vizīti apmaksā pieteicējvalsts.

3. Pieteicējvalsts piekrīt, ka pēc iestāšanās tās pārstāvji apmeklēs ikgadējās pilnvaroto iestāžu pārstāvju sanāksmes Parīzē vai kur citur. Izmaksas par ikgadējo sanāksmju apmeklēšanu jāuzņemas pieteicējvalstij. Pieteicējvalsts piekrīt, ka pārstāvji, kas apmeklēs ikgadējās sanāksmes, būs personas, kas ir tieši atbildīgas par Shēmu īstenošanu valstī.

4. Pieteicējvalstij jāpiekrīt OECD uzraudzībai, kas ir svarīgi, lai Shēmas saglabātu savas prasības un sadarbotos ar Koordinācijas centru. Ja Shēmu ieviešanas laikā jaunajās valstīs tiek uzskatīts par nepieciešamu, OECD var pieprasīt personas vai personu, kas atbild par Shēmu izmantošanu, vizīti uz kādu no OECD valstīm vai uz Koordinācijas centru tālāku norādījumu saņemšanai. No jauna pievienotajai valstij ir jāpiekrīt OECD izraudzītu sēklu sertifikācijas speciālistu periodiskām vizītēm nepieciešamības gadījumā. Pieteicējvalstij jāpiekrīt šīm prasībām. OECD, konsultējoties ar jauno pievienoto valstu pilnvarotajām iestādēm, vienojas par vizītes ilgumu un laiku. Šīs vizītes finansē pašas valstis.

5. Pieteicējvalsts piekrīt maksāt OECD ikgadējās iemaksas, kā tas ir norādīts Lēmuma I sadaļas 5.punkta pamatjautājumos. Tas stājas spēkā ar nākošo kalendāra gadu pēc Padomes lēmuma par valsts uzņemšanu OECD sēklu shēmās.

6. Ja OECD ir apmierināta ar 2.punktā minēto pārbaužu rezultātiem un pieteicējvalsts ir rakstiski iesniegusi dokumentus par 3., 4. un 5.punkta norādījumu izpildi, Ikgadējā sanāksme iesaka pieteikumam piekrist. Lauksaimniecības komisija tiek aicināta ieteikt Padomei apstiprināt valsts iestāšanos.

7. Pēc Padomes apstiprinājuma OECD Ģenerālsekretārs paziņo attiecīgajai pieteicējvalstij. Informētas tiek arī visu Shēmas valstu pilnvarotās iestādes.

IV SADAĻA

VALSTU SARAKSTS, KAS PIEDALĀS VIENĀ VAI VAIRĀKĀS OECD SĒKLU SHĒMĀS

1.

Argentīna

(2)

25.

Itālija

(1)

2.

Austrālija

(1)

26.

Japāna

(1)

3.

Austrija

(1)

27.

Kenija

(2)

4.

Beļģija

(1)

28.

Lietuva

(2)

5.

Bolīvija

(2)

29.

Luksemburga

(1)

6.

Brazīlija

(2)

30.

Maroka

(2)

7.

Bulgārija

(2)

31.

Nīderlande

(1)

8.

Kanāda

(1)

32.

Jaunzēlande

(1)

9.

Čīle

(2)

33.

Norvēģija

(1)

10.

Horvātija

(2)

34.

Polija

(1)

11.

Kipra

(2)

35.

Portugāle

(1)

12.

Čehija

(1)

36.

Rumānija

(2)

13.

Dānija

(1)

37.

Slovākija

(2)

14.

Ēģipte

(2)

38.

Slovēnija

(2)

15.

Igaunija

(2)

39.

Dienvidāfrika

(2)

16.

Somija

(1)

40.

Spānija

(1)

17.

Francija

(1)

41.

Zviedrija

(1)

18.

Vācija

(1)

42.

Šveice

(1)

19.

Grieķija

(1)

43.

Tunisija

(2)

20.

Ungārija

(1)

44.

Turcija

(1)

21.

Islande

(1)

45.

Apvienotā Karaliste

(1)

22.

Irāna

(2)

46.

ASV

(1)

23.

Īrija

(1)

47.

Urugvaja

(2)

24.

Izraēla

(2)

48.

Zimbabve

(2)

(1) - OECD biedri

(2) - nav OECD biedri

V SADAĻA

PAZEMINĀTO PRASĪBU EKSPERIMENTS

A) ATLAIDES PARAUGU ŅEMŠANĀ (IESKAITOT SAIŅOŠANU UN ETIĶETĒŠANU) UN SĒKLU ANALĪZĒS

Vispārējie jautājumi

1. Principi

1.1. Ja atlaides ir noteiktas ar Lēmuma 2.4., 3.4., 4.4., 5.4., 6.4., 7.4. vai 8.4.pantu, personas, kuras nav Nacionālās pilnvarotās iestādes tiešā vai izņēmuma pakļautībā, var tikt pilnvarotas kā shēmu paraugu ņēmēji (turpmāk tekstā - paraugu ņēmēji). Laboratorijas var veikt sēklu analīzes, kā tas noteikts Shēmās.

1.2. paraugu ņemšana ietver arī saiņošanu un sēklu konteineru etiķetēšanu; jebkurai no šīm trim operācijām, kas uzticētas pilnvarotajam personālam, ir nepieciešamas atlaides. Norādījumi, kas minēti tālāk, attiecas arī uz pantiem par sēklu paraugu ņemšanu, sēklu konteineru saiņošanu un etiķetēšanu un sēklu analīzēm, kā to nosaka Shēmu noteikumi un norādījumi.

1.3. Visi Shēmu noteikumi un norādījumi, ieskaitot atbilstības vai stingras atbilstības saistības, jāizpilda valstīm, kas piemēro šīs atlaides.

1.4. Pilnvarotā iestāde nevar atteikties pieņemt pavairošanai sēklas ārpus izcelšanās valsts, pamatojoties tikai uz to, ka atlaides ir spēkā tikai valstī, kur sēklu paredzēts pavairot.

2. Eksperimenta ilgums

Eksperiments ilgst līdz 2004.gada 31.jūlijam. To var pagarināt Ikgadējā sanāksmē, kas seko šim termiņam.

3. Eksperimenta ģintis un sugas

Eksperiments attiecas uz visām ģintīm un sugām, kas minētas OECD šķirņu sarakstā, izņemot tos ierobežojošos noteikumus par ģintīm vai sugām un/vai teritorijām, ko norāda Nacionālā pilnvarotā iestāde, par to paziņojot ģenerālsekretāram.

4. Eksperimenta monitorings

Katru gadu pilnvarotās iestādes iesniedz Sekretariātam rezultātus par kontrolparaugiem un analīzēm (skatīt tālāk). Vadoties pēc rezultātiem, partiju skaitu, ko pakļaut pilnvaroto iestāžu kontrolparaugiem vai kontrolpārbaudēm, pārskata Ikgadējās sanāksmēs(skatīt tālāk).

Tehniskie jautājumi

5. Sēklu paraugu noņemšana

5.1. pilnvarotie paraugu noņēmēji

5.1.1. paraugu noņemšanu veic šim nolūkam dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestādes pilnvaroti paraugu noņēmēji, atbilstoši noteikumiem, kas norādīti 5.1.2., 5.1.3. un 5.1.4.pantiem.

5.1.2. paraugu noņēmējiem jābūt ar atbilstošu tehnisko kvalifikāciju, kas iegūta kursos, ko organizē apstākļos, kas ir pieņemami oficiālajiem paraugu ņēmējiem un ko apstiprina oficiālas pārbaudes.

Paraugu noņemšana jāveic saskaņā ar pašreizējām starptautiskām metodēm.

5.1.3. paraugu noņēmēji var būt:

(a) neatkarīgas fiziskās personas vai

(b) personas, kas strādā pie fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība nav saistīta ar sēklu ražošanu, sēklu audzēšanu, sēklu sagatavošanu vai sēklu tirdzniecību, vai

(c) personas, kas strādā pie fiziskām vai juridiskām personām, kuru darbība ir saistīta ar sēklu audzēšanu, sēklu sagatavošanu vai sēklu tirdzniecību.

Attiecībā uz (c) punktu paraugu noņēmējs var veikt paraugu noņemšanu tikai tām sēklu partijām, kas tiek ražotas viņa darba devēja interesēs, ja vien nav citāds līgums starp darba devēju, pieteicēju sertifikācijai un kompetentu sēklu sertifikācijas iestādi.

5.1.4. paraugu ņēmēju darbs ir pakļauts sēklu sertifikācijas iestāžu pārraudzībai.

5.2. Kontrolparaugi

Attiecībā uz pārraudzību, kas minēta 5.1.4.punktā, daļa no sēklu partijām, kas paredzēta oficiālai sertifikācijai, saskaņā ar eksperimentu jāpārbauda oficiāliem paraugu ņēmējiem. Sadalījumam jābūt tik vienmērīgam, cik vien iespējams starp fiziskām un juridiskām personām, kas ir iekļāvušās sēklu sertifikācijā, bet var tikt arī virzīta speciālu problēmu novēršanai. Pārbaudei tiek pakļauti vismaz 5 % no visa daudzuma.

Dalībvalstīm, kuras piemēro šo eksperimentu, ir jāsalīdzina sēklu paraugi, kas ir noņemti oficiāli, ar tiem, kas ņemti oficiālā pārraudzībā.

6. Sēklu analīzes

6.1. pilnvarotās laboratorijas

6.1.1. sēklu pārbaudi veic sēklu pārbaudes laboratorijas, kuras šim nolūkam ir pilnvarojusi dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde atbilstoši nosacījumiem, kas minēti 6.1.2. - 6.1.4.punktā.

6.1.2. sēklu laboratorijā ir jābūt atbildīgajam sēklu laborantam, kurš ir tieši atbildīgs par laboratorijas tehnisko darbu un kuram ir nepieciešamā kvalifikācija sēklu pārbaudes metodiskās vadīšanas darbam laboratorijā.

Šiem sēklu laborantiem jābūt ar nepieciešamo tehnisko kvalifikāciju, kas iegūta kursos, ko organizē apstākļos, kas ir pieņemami oficiālajiem sēklu laborantiem un ko apstiprina oficiālas pārbaudes.

Laboratorijai jābūt nodrošinātai ar telpām un iekārtām, ko oficiāli ir atzinusi sēklu sertifikācijas iestāde kā piemērotu sēklu pārbaudes darbam savas kompetences ietvaros.

Sēklu pārbaude jāveic saskaņā ar pašreizējām starptautiskajām metodēm.

6.1.3. laboratorijai jābūt:

(a) neatkarīgai vai

(b) laboratorijai, kas pieder sēklu kompānijai.

Gadījumā, kas minēts punktā (b), laboratorija var veikt sēklu pārbaudi tikai tām sēklu partijām, kas saražotas sēklu kompānijā, kurai laboratorija pieder, ja vien citādi nav minēts līgumā starp sēklu kompāniju, pieteicēju sertifikācijai un sēklu sertifikācijas iestādi.

6.1.4. laboratorijas darbs sēklu pārbaudē ir pakļauts sēklu sertifikācijas iestādes pārraudzībai.

6.2. kontrolanalīzes

Attiecībā uz pārraudzību, kas minēta 6.1.4.punktā, daļa sēklu partiju, kas paredzēta oficiālai sertifikācijai, saskaņā ar eksperimentu jāpārbauda oficiālā sēklu pārbaudē, ņemot kontrolparaugus. Pārbaužu sadalījumam jābūt tik vienmērīgam, cik vien iespējams starp fiziskām un juridiskām personām, kas ir iekļāvušās sēklu sertifikācijā, bet var tikt arī virzīta specifisku problēmu novēršanai. Pārbaudei pakļaujami vismaz 7 % labības un 10 % citu sugu sēklu.

Dalībvalstīm, kuras piemēro šo eksperimentu, ir jāsalīdzina sēklu paraugu rezultāti, kas ir iegūti oficiālā pārbaudē, ar tiem, kas pārbaudīti oficiālā pārraudzībā.

B) ATLAIDES MAKSIMĀLAJĀ PARAUGU LIELUMĀ GRAUDZĀĻU SĒKLĀM

Vispārīgie jautājumi

1. Principi

1.1. Ja atlaides ir noteiktas ar Lēmuma 2.4.pantu, maksimālais sēklu partijas lielums zāļu sugu sēklām, kā tas ir norādīts Zālaugu un Pākšaugu sēklu shēmā, var sasniegt 25 tonnas.

1.2. Visi shēmas noteikumi un norādījumi, ieskaitot atbilstības vai stingras atbilstības saistības, jāizpilda valstī, kas piemēro šīs atlaides.

1.3. Pilnvarotā iestāde nevar atteikties pieņemt pavairošanai sēklas ārpus izcelšanās valsts, pamatojoties tikai uz to, ka atlaides ir spēkā tikai valstī, kur sēklu paredzēts pavairot.

2. Eksperimenta ilgums

Eksperiments ilgst līdz 2001.gada 1.jūnijam. To var pagarināt Ikgadējā sanāksmē, kas seko šim termiņam.

3.Eksperimenta ģintis un sugas

Eksperiments attiecas uz visām graudaugu sugām, kas ir Zālaugu un Pākšaugu sēklu shēmā, izņemot tos ierobežojošos noteikumus par ģintīm vai sugām un/vai teritorijām, ko norāda Nacionālā pilnvarotā iestāde, to paziņojot ģenerālsekretāram.

4. Eksperimenta monitorings

Katru gadu pilnvarotās iestādes iesniedz Sekretariātam rezultātus par šo eksperimentu. Ja tas izrādās neapmierinošs Nacionālā pilnvarotā iestāde var pieprasīt papildus pārbaudes, kļūstot par eksperimenta sastāvdaļu.

Tehniskie jautājumi

Šī eksperimenta veikšanai nepieciešams Nacionālās pilnvarotās iestādes atzīts Tehniskais protokols1.

2.daļa

NOTEIKUMI UN NORĀDĪJUMI VISĀM OECD SĒKLU SHĒMĀM

6. SADAĻA

OECD SHĒMAS ZĀLAUGU UN PĀKŠAUGU ŠĶIRNES SERTIFIKĀCIJAI SĒKLU APRITEI STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ

2000

NOTEIKUMI UN NORĀDĪJUMI

1. Pamatjautājumi

1.1. OECD Zālaugu un pākšaugu sēklu shēmai sevī jāietver to sugu šķirņu sēklas, kas pieder pie Graminae un Leguminosae dzimtām; sēklai jābūt pēc noteikumiem un norādījumiem izaudzētai, sagatavotai, etiķetētai, iesaiņotai un noņemtam paraugam, kā tas aprakstīts turpmākajos paragrāfos un tiek uzskatīts par minimālajām prasībām.

1.2. Shēma neattiecas uz pazemes āboliņu un līdzīgām sugām, ne arī uz krustziežu dzimtas augiem vai citām eļļas un šķiedraugu sugām, kas ir citu shēmu nolūks. Sugu saraksts, kuras ir tiesības sertificēt pēc Shēmas, ir dots 7.pielikumā. Šo sarakstu paplašināt var pēc kopējas Nacionālo pilnvaroto iestāžu vienošanās.

1.3. Dalībvalstīs Shēmu īsteno nacionālās valdības atbildībā šim mērķim nozīmēta iestāde.

2. Šķirņu pieņemšana

2.1. Shēmā šķirnes pieņem tikai tad, ja oficiālajās pārbaudēs (ieskaitot salīdzinošos lauka izmēģinājumus) tās ieguvušas apstiprinošus rezultātus vismaz vienā dalībvalstī.

2.2. Visām šķirnēm pārbaudē ir jākonstatē, ka šķirne ir noturīga un, to pavairojot lopbarības ražošanai, pietiekami saglabā raksturīgo viendabīgumu un stabilitāti. Jābūt pieejamam precīzam aprakstam, ieskaitot būtiskākās fizioloģiskās un morfoloģiskās pazīmes.

2.3. Pārbaudēs ir jākonstatē, ka šķirnēm ir pieņemama vērtība vismaz vienā valstī.

3. Piemēroto šķirņu saraksts

3.1. Katrā valstī ir jāpublicē un katru gadu jāpārskata oficiāls nacionālais šķirņu saraksts, ko ir pieņēmušas Shēmas pēc 2.panta nosacījumu pārbaudes. Šajos sarakstos skaidri jānorāda sinonīmi un homonīmi.

3.2. Tikai sarakstā ietvertās šķirnes un vecākaugu komponenti ir piemēroti sertifikācijai pēc Shēmām.

3.3. Katras sugas šķirnes sarakstā grupē šādi:

1) selekcionētās šķirnes ar šķirnes uzturētāju nosaukumiem, vārdiem un adresēm;

2) vietējās šķirnes, norādot izcelšanās reģionu un personu vai organizāciju, pie kuras griezties, ja nepieciešams šķirni nosūtīt.

3.4. Šķirnes netiek saglabātas sarakstā, ja šķirņu pieņemšanas noteikumi vairs netiek pildīti.

3.5. OECD šķirņu saraksts

3.5.1. OECD sertifikācijai piemēroto šķirņu saraksts ir oficiāls šķirņu saraksts, ko akceptējušas Nacionālās pilnvarotās iestādes kā piemērotas sertifikācijai pēc OECD sēklu shēmu noteikumiem. Šķirņu saraksts, ko katru gadu uz Nacionālo iestāžu pieteikumu pamata pārskata katru gadu, ietver sevī informāciju par šķirnes uzturētājiem un to valstu nosaukumus, kurās šķirne ir reģistrēta. Saraksts nav ierobežots un nodrošina noderīgu informāciju par šo Shēmu 5.1.1.1. un 5.2.3.punktā minētajām bāzes un sertificētajām sēklām.

3.5.2. OECD Sekretariāts nodrošina Nacionālās pilnvarotās iestādes ar instrukcijām par šķirņu iekļaušanu sarakstā.

3.5.3. Reģistrācijas valsts pilnvarotā iestāde:

1) garantē, ka šķirne, kas ir iekļauta OECD sarakstā, ir reģistrēta oficiālā Nacionālajā katalogā;

2) dara zināmus personu vārdus vai organizāciju nosaukumus, kas ir atbildīgas par šķirnes uzturēšanu;

3) uztur sakarus ar šķirnes uzturētājiem;

4) nodrošina rakstisku vienošanos ar attiecīgām pilnvarotajām iestādēm par sēklas pavairošanu ārpus reģistrācijas valsts;

5) piegādā autentiskus šķirnes oriģinālsēklu paraugus šķirnēm, kas tiek pavairotas, lai kontrollauciņus varētu apsēt ar autentiskām šķirnes sēklām;

6) piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus;

7) atzīst pavairotās sēklas identitāti.

4. Sēklu kategoriju apzīmējumi

Shēmas atzīst šādas sēklu kategorijas, kuras norādītas 1.pielikumā:

- pirmsbāzes sēkla;

- bāzes sēkla;

- sertificēta sēkla.

5. Bāzes un sertificētas sēklas ražošana

5.1. Bāzes sēkla

5.1.1. Selekcionētās šķirnes

5.1.1.1. Par bāzes sēklas ražošanu atbild šķirnes uzturētājs, kurš, konsultējoties ar pilnvaroto iestādi, nosaka paaudžu skaitu līdz bāzes sēklai; šim skaitam ir jābūt stingri noteiktam; šķirnes uzturētājs atbild arī par sēklu nodrošinājumu sējai bāzes sēklas iegūšanai, garantē, ka šķirne saglabā savas īpašības un pēc pilnvarotās iestādes pieprasījuma piegādā sēklu paraugus. Ja bāzes sēkla tiek ražota valstī, kas nav šķirnes reģistrācijas valsts, abu attiecīgo valstu pilnvarotajām iestādēm iepriekš jāsaskaņo tehniskie nosacījumi.

5.1.1.2. Pēc pieprasījuma pirmsbāzes sēklu var oficiāli pārbaudīt, šim nolūkam ir speciāla etiķete. Izņemot hibrīdās šķirnes, kur pavairošanas ciklā svarīgi ir norādīt posmu, kad ir pirmsbāzes sēkla, ir jābūt noteiktam paaudžu skaita formulējumam pirms sertificētas sēklas pirmās paaudzes.

5.1.2. Vietējās šķirnes

Bāzes sēkla ir jāražo pilnvarotās iestādes uzraudzībā noteiktos reģistrācijas reģionos.

5.2. Sertificēta sēkla

5.2.1. Selekcionēto un vietējo šķirņu sertificēta sēkla var tikt ražota gan šķirnes reģistrācijas valstī, gan ārpus tās.

5.2.2. Sēklas pavairošana šķirnes reģistrācijas valstī.

Tehniskajiem nosacījumiem jābūt saskaņotiem ar pilnvaroto iestādi, kura, konsultējoties ar šķirnes uzturētāju, nolemj, vai atļaut vairāk kā vienu sertificētas sēklas paaudzi pēc bāzes sēklas, ja jā, tad jānorāda atļauto paaudžu skaits.

5.2.3. Sēklas pavairošana ārpus šķirnes reģistrācijas valsts

5.2.3.1. Abu attiecīgo valstu pilnvarotajām iestādēm iepriekš ir jāvienojas par tehniskajiem nosacījumiem. Pilnvarotajai iestādei šķirnes reģistrācijas valstī ir tiesības aizturēt pavairošanas apstiprināšanu, ko veic pēc Shēmām.

5.2.3.2. Iestādei ir:

- pēc konsultēšanās ar šķirnes uzturētāju jābūt pārliecinātai, ka šķirne ir saglabājusi atbilstību tās aprakstam noteiktos apstākļos;

- pēc konsultēšanās ar šķirnes uzturētāju jānolemj, vai palielināšana vairāk kā par vienu paaudzi ir atļaujama pavairošanas valstī, ja ir, tad

- jānosaka maksimālo skaitu šādai pavairošanai;

- jāapliecina bāzes sēklas identitāti.

6. Bāzes un sertificētas sēklas ražošanas pārbaude

6.1. Sēklu ražošanas valsts pilnvarotā iestāde ir atbildīga par Shēmu īstenošanu ražošanas procesā.

6.2. Prasības audzēšanai un lauku apskatei

6.2.1. Katras dalībvalsts prasības bāzes un sertificētu sēklu ražošanai, ko Shēmas apstiprinājušas kā pietiekamas šķirnes identitātei un šķirnes tīrībai, tiek oficiāli publicētas. Šīm prasībām ir jābūt vismaz tik augstām kā attiecīgajai kategorijai Nacionālajās Shēmās, bet nedrīkst būt zemākas par tām, kas dotas 2.pielikumā.

6.2.2. Pilnvarotajai iestādei pašai jānosaka augu pārbaužu piemērotākās stadijas audzēšanas laikā, lai lauku varētu pieņemt.

6.2.3. Gadījumos, kad tiek audzēta sertificētas sēklas kategorija, pilnvarotā iestāde var pilnvarot neoficiālus inspektorus veikt lauka apskati ar nolūku sēklas sertificēt, bet veicot pārraudzību, kā tas ir aprakstīts 8.pielikumā. Pilnvarotajai iestādei, kas ir nolēmusi izmantot šo metodi, ir jādefinē sava darbības sfēra (sugas, teritorijas, platības un attiecīgais ilgums), nodrošinot oficiālās kontrolpārbaudes, paraugu noņemšanu, pēcpārbaudes veikšanu un pārējās prasības, kas norādītas 8.pielikumā, un jāveic viss nepieciešamais, lai garantētu Shēmu prasībām atbilstošu lauka pārbaudi gan no pilnvaroto, gan no oficiālo inspektoru puses.

6.3. Pilnvarotajai iestādei jāveic visi praktiskie soļi, lai garantētu, ka starp ražas novākšanu, iesaiņošanu un etiķetēšanu ir saglabājusies sēklas šķirnes identitāte un šķirnes tīrība.

6.4. Paraugu noņemšana sēklu partijām

6.4.1. Oficiāls paraugs jānoņem no katras iztīrītas bāzes un sertificēto sēklu partijas, kas ir pieteiktas sertifikācijai un kur sēklu konteineri ir aizvērti, marķēti vai etiķetēti saskaņā ar 8.un 9.punktu. Paraugam ir jābūt pietiekami lielam, lai izpildītu šī un 7.punkta prasības. Paraugu noņemšanu, aizsaiņošanu un etiķetēšanu veic Nacionālā pilnvarotā iestāde vai, ja tiek piemērotas atlaides saskaņā ar Lēmuma 2.4.pantu un īstenotas saskaņā ar Lēmuma V pielikumu, to veic pilnvaroti inspektori oficiālā uzraudzībā tā, lai šis darbs nezaudētu tā oficiālo raksturu.

6.4.2. daļa no katra parauga jāizmanto 7.punkta prasību pārbaudei.

6.4.3. Pārējā daļa no katra parauga daļa jānosūta uz oficiālu laboratoriju analītiskās tīrības un dīgtspējas noteikšanai, ko veic saskaņā ar sēklu pārbaudes zinātnisko metodi2, ko ir atzinusi pilnvarotā iestāde. Ja tiek piemērotas Lēmuma 2.4.panta atlaides un īstenošana notiek saskaņā ar Lēmuma V pielikumu, šīs pārbaudes var veikt pilnvarota laboratorija oficiālā pārraudzībā, lai pārbaude nezaudētu savu oficiālo raksturu.

6.4.4. Bāzes sēklām katra parauga trešā daļa jāuzglabā tik ilgi, lai kontrollauciņos varētu salīdzināt ar nākošajiem bāzes sēklu paraugiem. Trešā daļa no katra sertificētas sēklas parauga jāuzglabā vismaz vienu gadu.

6.4.5. Pilnvarotā iestāde ir pilnvarota veikt jebkuras citas šķirnei nepieciešamās pārbaudes un iegūt jebkuru informāciju, kas nepieciešama sēklu partijas sertificēšanai.

6.5. Pilnvarotā iestāde var izdot katras pirmsbāzes, bāzes un sertificētas sēklas partijas sertifikātus, ko atzīst Shēmas par:

-- šķirnes tīrību, saskaņā ar 5A pielikuma formulējumu;

-- analīžu rezultātiem saskaņā ar 5B pielikumā minēto procedūru.

Abiem šiem sertifikātiem ir viens un tas pats OECD atsauces numurs (skatīt 3.pielikumu).

6.6. Bāzes sēklu partijas, kas tiek ražotas tādā sistēmā, kas paredz oficiālu tās paaudzes pārbaudi, kas ir pirms bāzes sēklas un kura atbilst pavairošanas prasībām, pilnvarotā iestāde var atzīt par sertificētas sēklas pirmo paaudzi pārdošanai; šādas partijas nav jāpāretiķetē kā bāzes sēklas.

6.7. Ja ir oficiāla pārbaude paaudzei vai paaudzēm pirms bāzes sēklas, sēklu partijas, ko atzinusi pilnvarotā iestāde, var tikt etiķetētas par pirmsbāzes sēklu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.7.1. laukam, no kura iegūta sēkla, jābūt oficiāli pārbaudītam un atzītam vismaz atbilstoši bāzes sēklu lauku prasībām;

6.7.2. no sēklām konteineros jābūt oficiāli noņemtiem paraugiem, tiem jābūt aizsaiņotiem un etiķetētiem, izmantojot speciālas baltas etiķetes ar diagonālu violetu svītru, kā tas ir aprakstīts 4.pielikumā;

6.7.3. ir ievērotas visas bāzes sēklu pārbaudei izvirzītās prasības, kā tas ir noteikts šajā un 7.punktā.

6.8. Divas vai vairākas sertificētas sēklas vienas šķirnes, vienas paaudzes sēklu partijas var tikt sabērtas kopā pirms vai pēc eksporta saskaņā ar tās valsts pilnvarotās iestādes norādījumiem, kurā šo maisījumu gatavo. Sajauktajai sēklu partijai ir jāizdod jauns atsauces numurs un sēklu konteineru saturs jāidentificē saskaņā ar 9.punktu, ja vajag arī ar 10.punktu. Pierakstus saglabā pilnvarotā iestāde, norādot maisījuma sēklu partiju atsauces numurus un katras partijas proporcijas maisījumā.

6.9. Maisījums jāgatavo tā, lai jaunā sēklu partija būtu viendabīga.

6.10. Sēkla, kas tiek eksportēta no ražošanas valsts pēc lauka pieņemšanas, bet pirms pēdējās sertificēšanas par bāzes vai sertificētu sēklu, ir jāidentificē aizvērtos konteineros ar speciālu etiķeti, kas aprakstīta 4.pielikumā. Etiķetei ir jāparāda, ka sēkla atbilst 6.1. līdz 6.3.paragrāfa prasībām, bet nav līdz galam sertificēta saskaņā ar 6.4. paragrāfa prasībām.

6.11. Sēklu ražošanas valsts un sēklu pēdējās sertificēšanas valsts pilnvarotajām iestādēm ir jāapmainās ar būtiskāko informāciju. Sēklas ražošanas valsts pēc pieprasījuma piegādā sēklu ražošanas datus. Sertifikācijas valsts automātiski piegādā informāciju par sertifikācijas apjomiem līdz galam nesertificētās sēklu partijas ražošanas valsts Norādītajai Iestādei.

7. Bāzes un sertificētu sēklu pēcpārbaude

7.1. Pārbaudes procedūra

7.1.1. Daļa no katra bāzes sēklu parauga un noteikts skaits paraugu no sertificētās sēklas, kā tas norādīts 6.4. punktā, ir jāpārbauda pēcpārbaudes lauciņos, ko veic tūlīt vai nākošajā sezonā pēc paraugu noņemšanas. Pārbaudi veic uzturētājs vai viņa pārstāvis oficiālā pilnvarotās iestādes uzraudzībā. Pārbaude neattiecas uz paraugiem, kas noņemti saskaņā ar 10.4.2.punktu.

7.1.2. Nepieciešamo paraugu daudzumu sertificētas sēklas pēcpārbaudei nosaka Nacionālā iestāde. Tā līmenis parasti ir 5 - 10 procenti, tas tiek noteikts katru gadu saskaņā ar iepriekšējā gada pārbaudes rezultātiem. Pilnvarotā iestāde var palielināt pēcpārbaudei pakļauto sertificēto sēklu daudzumu virs 10% jebkuros specifiskos gadījumos, kas var izraisīt neatbilstības risku vai arī gadījumos, kad iepriekšējā gada pēcpārbaudē izkritušo paraugu skaits ir tik augsts kā tabulā:

Iepriekšējā gada pēcpārbaudē izkritušo paraugu daudzums %

Minimālais līmenis kārtējā gada sertificētas sēklas pēcpārbaudei %

< 0,5%

5%

0,5 % - 3,0 %

10%

> 3,0 %

25%

7.1.3. Pēcpārbaudē pārbauda tādas pazīmes, kas tika lietotas lai pārbaudītu 2.2 punkta prasības.

7.2. Neskatoties uz 7.1.punktu, pēcpārbaude ir obligāta visiem sertificētas sēklas paraugiem, ja sēklu partija:

7.2.1. paredzēta tālākas sēklu paaudzes iegūšanai, vienlaicīgi kļūstot par pirmspārbaudi sekojošajai paaudzei;

vai

7.2.2. ir ražota ārpus šķirnes reģistrācijas valsts; abas attiecīgās pilnvarotās iestādes vienojas par pēcpārbaudes veikšanu.

7.3. Arī pirmspārbaudē pārbauda tās pašas pazīmes, kas atbilst 2.2.punktā izvirzītajām prasībām. Ja pārbaudes lauciņš ir pirmspārbaude, pilnvarotā iestāde nav tiesīga sertificēt sēklu, kas iegūta no attiecīgās sēklu partijas, ja pārbaudes lauciņu rezultāti rāda, ka šķirnes identitāte vai tīrība nav saglabājusies.

7.4. Saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem jāiekļauj arī noteikts samaksas izcenojums. Katras sertificētas sēklu partijas īpašnieks saskaņā ar Shēmām ir tiesīgs saņemt no pilnvarotās iestādes, attiecībā uz šo sēklu partiju jebkurus šķirnes identitātes un šķirnes tīrības pārbaužu rezultātus.

8. Paraugu noņemšana un iesaiņošana

8.1. Visus paraugus no sēklu partijām noņem Norādītās Iestādes pilnvaroti pārstāvji saskaņā ar zinātniski atzītām metodēm3.

8.2. Sēklu partijām, kurām paraugus noņem pēc šiem noteikumiem, jābūt, cik vien iespējams, viendabīgām. Pilnvarotā iestāde var atteikties sertificēt jebkuru sēklu partiju, ja ir fakti (pierādījumi), ka tā nav pietiekami viendabīga.

8.2.1. Sēklām, kuru lielums ir kā kviešiem vai lielākas, viena sēklu partija nedrīkst pārsniegt 20 000 kg; sēklām, kas mazākas par kviešiem, viena sēklu partija nedrīkst pārsniegt 10 000 kg. Sēklām, kuru sertifikācija nav pilnīga, maksimālos sēklu partiju lielumus nenorāda.

Šādām sugām sēklu partiju lielums var sasniegt 25 000 kg:

Glycine max (L.) Merr.

Lupinus albus (L.)

Lupinus angustifolius (L.)

Lupinus luteus (L.)

Phaseolus vulgaris (L.)

Pisum sativum (L.) sensu lato

Vicia faba (L.)

Vicia sativa (L.) [inc. Vicia angustifolia (L.)]

8.2.2. Sēklu partijas, kuru lielums pārsniedz iepriekšējā paragrāfā norādīto, var tikt sadalītas partijās, kas nepārsniedz šos lielumus, katra partija jāidentificē saskaņā ar 9.1.punktu kā atsevišķa sēklu partija. Tomēr Gramineae sugām sertificētu sēklu maksimālais sēklu partijas lielums var sasniegt 25 000 kg uz atlaižu pamata saskaņā ar Lēmuma VI pielikuma noteikumiem.

8.2.3. Ir pieļaujama novirze no maksimāli pieļaujamā lieluma par 5%.

8.2.4. Gramineae un Leguminosae sēklu partijas, ko nosūta sabērumā, var tikt apvienotas, ja tās var klasificēt kā savienojamas, atsaucoties uz to kvalitātes rādītājiem, kas noteikti pēc zinātniskas metodes4, ko atzinusi pilnvarotā iestāde. Sēklu partijas svaram atvedot jābūt tādam, kas minēts vispārējā sēklu analīžu sertifikātā, ko izsniedz, nosūtot kravu.

8.3. Sēklu konteineri jānoslēdz paraugu ņemšanas laikā, un to saturs jāidentificē saskaņā ar 8.4. un 9.punktu, to veic parauga noņēmējs vai viņa uzraudzībā.

Līdz galam nesertificētām sēklām parasti persona, kas noņem paraugu sertifikācijai vai uzrauga šo procesu veic arī konteineru noslēgšanu.

8.4. Sēklu konteineri jānoslēdz tā, lai tos nevarētu atvērt bez to sabojāšanas, vai arī atstājot zīmes, ka tas ir darīts un ir bijis iespējams mainīt konteineru sastāvu. Noslēgšanas veida drošība jānostiprina vai nu ar etiķetes pievienošanu, kā tas ir minēts 8.3.paragrāfā, vai arī izmantojot zīmogu. Šīs prasības neņem vērā, ja iesaiņojums nav izmantojams atkārtoti.

9. Konteineru satura identifikācija

9.1. Katra konteinera saturs jāapzīmē ar:

9.1.1. jaunu etiķeti, uz kuras nav redzamas pazīmes par iepriekšēju lietošanu, un kuru ir izdevusi pilnvarotā iestāde; tai jāsakrīt ar 4.pielikuma norādījumiem. Piesietām etiķetēm ir jābūt apzīmogotām. Otreiz nav lietojamas uzlīmējamās etiķetes;

vai

9.1.2. neizdzēšamu atzīmi konteinera ārpusē, kurā uzrādīta visa informācija, kas tiek rakstīta uz etiķetes saskaņā ar 4.pielikumu (ieskaitot norādi par etiķetes krāsu) tādā veidā, kā to ir apstiprinājusi pilnvarotā Iestāde.

9.2. Jebkuras etiķetes vai jebkuras rakstītās informācijas paraugs jānosūta uz OECD iepriekšējai apstiprināšanai.

9.3. Šajos noteikumos pieprasītās informācijas kopija var tikt ievietota katra konteinera iekšpusē, bet tai ir jābūt skaidri atšķirīgai no OECD etiķetes konteinera ārpusē.

9.4. Nav nepieciešamības lietot balto etiķeti bāzes sēklai, ja bāzes sēkla ir iegūta un tiks lietota tajā pašā valstī un ja tai ir piestiprināta nacionālā etiķete, kas satur visu nepieciešamo informāciju.

10. Atkārtota etiķetēšana un pārsaiņošana citā valstī

10.1. Termini "pāretiķetēšana" un "pārsaiņošana" ietver arī etiķešu lietošanu, kas var saskaņā ar 9.punktu būt arī zīmogošanas ierīces.

10.2. Pilnvarotā iestāde, kas vēlas pāretiķetēt un pārsaiņot noteiktu citā valstī ražotu sēklu partiju, vispirms tiekas ar pilnvaroto iestādi, kuras nosaukums un adrese ir norādīta uz sēklu partijai pievienotās etiķetes vai uz konteinera, ja vien iepriekš vienojoties tas nav ticis uzskatīts par nevajadzīgu.

10.3. Bāzes un sertificētas sēklas pāretiķetēšana un pārsaiņošana pēc šiem noteikumiem ir jāuzskata par "sēklu sertifikāciju saskaņā ar OECD Zālaugu un Pākšaugu sēklu shēmu".

10.4. Ja notiek pāretiķetēšana un pārsaiņošana:

10.4.1. oriģinālie zīmogi un etiķetes ir jānoņem un visas darbības jāveic pilnvarotās iestādes pārstāvja klātbūtnē, kas uzrauga pāretiķetēšanu un pārsaiņošanu;

10.4.2. sēklu paraugi no katras sēklu partijas jānoņem pāretiķetēšanas un pārsaiņošanas laikā, pirmā, sākotnējā pilnvarotā iestāde var pieprasīt daļu no katra noņemtā parauga. Daļu no parauga izmanto saskaņā ar 6.4.punktu;

10.4.3. jaunajām etiķetēm ir jābūt ar jauniem atsauces numuriem un jāatspoguļo visa informācija, ieskaitot ražošanas valsti, kas norādīta oriģinālajā etiķetē vai uzrakstos uz oriģinālajiem konteineriem saskaņā ar 9.1.punktu. Informācijā jānorāda arī atzīme par pāretiķetēšanu. Oriģinālais atsauces numurs nav jānorāda. Attiecīgi visa informācija, kas tiek rakstīta uz etiķetes, var tikt norādīta konteinera ārpusē;

10.4.4. ja tiek veidoti maisījumi, pilnvarotajai iestādei jāsaglabā pieraksti, kas norāda partiju atsauces numurus, no kā gatavots maisījums un katras partijas īpatsvaru maisījumā.

10.4.5. Attiecīgi jāievēro arī 9.3.punkts.

 

1. PIELIKUMS

OECD ZĀLAUGU UN PĀKŠAUGU SHĒMĀ LIETOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

1. Zālaugu un pākšaugu sēklas5

Lopbarības augu sēklas ir to sugu šķirņu sēklas, kas pieder pie Gramineae un Leguminosae botāniskajām dzimtām, ko galvenokārt izmanto lopbarībai (ganībām, sienam, skābsienam, zaļbarībai vai apzaļumošanai un līdzīgiem mērķiem) vienā vai vairākās shēmas dalībvalstīs.

2. Pilnvarotā iestāde

Tā ir iestāde, kuru ir noteikusi dalībvalsts valdība un kura ir atbildīga pilnvarotājas valsts valdībai par noteikumu un norādījumu ieviešanu.

3. Uzturētājs

Persona vai organizācija, kas atbild par to Nacionālajā šķirņu sarakstā iekļauto selekcionēto šķirņu ražošanu un uzturēšanu, kas piemērotas sertifikācijai pēc OECD shēmām. Uzturētājam jānodrošina, lai šķirne saglabā savu atbilstību visā savas dzīves laikā. Šķirnes uzturēšana var tikt dalīta.

4. Selekcionēta šķirne

Šķirne, ko ir radījis selekcionārs selekcijas procesa rezultātā.

Šķirne ir kultūraugu kopa, kas ir skaidri atšķirīga pēc jebkurām pazīmēm (morfoloģiskām, fizioloģiskām, citoloģiskām, ķīmiskām vai citām) un kas, pavairojot (dzimumceļā vai bezdzimumceļā) saglabā savas atšķirīgās pazīmes.

5. Vietējā šķirne

Šķirne no noteikta izcelšanās reģiona, kas oficiālās pārbaudēs ir parādījusi pietiekamu viendabīgumu, stabilitāti un atšķirīgumu, tā nodrošinot atpazīšanu, bet nav iegūta selekcijas darba rezultātā.

6. Šķirnes reģistrācijas valsts

6.1. Selekcionētās šķirnes reģistrācijas valsts ir valsts, kur šķirne ir reģistrēta oficiālā Nacionālajā katalogā pēc apstiprinošas atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes.

6.2. Vietējās šķirnes reģistrācijas valsts ir valsts, kur atrodas izcelšanās reģions. Vietējās šķirnes izcelšanās reģions ir nemainīga lauksaimnieciskā platība, kas ir viendabīga klimatisko apstākļu ziņā un kurā tiek veikta līdzīga lauksaimnieciskā darbība. Šīs platības robežām jābūt norādītām.

7. Vecākaugi

Vismazākā vienība, ko lieto uzturētājs, lai uzturētu savu šķirni, no kuras visas šķirnes sēklas tiek nodrošinātas vienā vai vairākās paaudzēs.

8. Pirmsbāzes sēkla

Sēkla no paaudzes, kas ir pirms bāzes sēklas, ir zināma kā pirmsbāzes sēkla un var būt jebkura paaudze starp vecākaugu materiālu un bāzes sēklu.

9. Bāzes sēkla

9.1. Selekcionētās šķirnes

Sēkla, kas ir ražota uzturētāja atbildībā, saskaņā ar šķirnes uzturēšanas vispārpieņemto praksi un ir paredzēta sertificētas sēklas ražošanai. Bāzes sēklai ir jāatbilst attiecīgām Shēmas prasībām un šo prasību izpilde ir jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

9.2. Vietējās šķirnes

Sēkla, kas tiek ražota oficiālā uzraudzībā no materiāla, kas ir oficiāli atzīts par vietējo šķirni vienā vai vairākās saimniecībās, kuras atrodas iepriekš norādītos izcelšanās reģionos, un kura ir paredzēta sertificētas sēklas ražošanai. Tai jāatbilst attiecīgām shēmas prasībām, šo prasību izpilde jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

10. Sertficēta sēkla

Sēklas, kuru tiešā izcelsme ir no šķirnes bāzes sēklām vai sertificētām sēklām un ir paredzētas gan sertificētas sēklas ražošanai, gan citiem nolūkiem, kas nav sēklu ražošana. Tām jāatbilst attiecīgām Shēmas prasībām, šo prasību izpilde jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

Pirmā paaudze no bāzes sēklas ir zināma kā:

-- sertificētas sēklas 1.paaudze.

Tālākās paaudzes ir zināmas kā:

-- sertificētas sēklas 2.,3.utt. paaudzes, norādot attiecīgo paaudzi.

 

2.PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS BĀZES UN SERTIFICĒTAS SĒKLAS RAŽOŠANAI SASKAŅĀ AR OECD ZĀLAUGU UN PĀKŠAUGU SĒKLU SHĒMU

1. Priekšaugi

1.1. Pilnvarotā iestāde:

- pieprasa no audzētāja sniegt sīku informāciju par priekšaugiem katrā sēklas laukā;

- noraida laukus, ja priekšaugi šo lauku vēsturē nav saskaņā ar pilnvarotās iestādes publicētajām prasībām. Minimālajam laika intervālam starp sēklas lauku un citu sugu laukiem ir jābūt attiecīgi:

stiebrzāļu sugām: pieci gadi;

tauriņziežu un pākšaugu sugām: trīs gadi.

Šie termiņi ir definēti kā ražas gadi. Tie var tikt piemēroti saskaņā ar Nacionālās pilnvarotās iestādes noteikumiem, ja ir ģenētiskā vai agronomiskā aizsardzība pret jebkura veida (apputeksnēšanās) piemaisījumu avotiem.

1.2. Tās pašas sugas tā pati šķirne un sēklu kategorija var tikt audzēta tajā pašā laukā bez jebkāda laika intervāla, nodrošinot, nepieciešamo šķirnes tīrību.

2. Izolācijas attālumi

2.1. Svešapputes sugu sēklu laukiem jābūt izolētiem no jebkuriem iespējamiem svešapputes avotiem. Izolācijas attālumi nedrīkst būt mazāki kā:

1.

Gramineae un Leguminosae

2 ha lielos un mazākos laukos

Laukos, kas lielāki par 2 ha

 

Laukos, kur iegūs:

   
 

-- sēklu tālākai pavairošanai

200 m

100 m

 

-- sēklu lopbarības ražošanai vai apzaļumošanas vajadzībām

100 m

50 m

Piezīme: stiebrzāļu, tauriņziežu un pākšaugu izolācijas attālumus var samazināt, ja raža nav paredzēta tālākai pavairošanai; šajā gadījumā no šī lauka iegūtās sēklas etiķetē, jābūt informācijai, kas norādīta 4.pielikuma 3.1. paragrāfā.

2.2. Šie attālumi attiecas uz sēklaudzēšanas laukiem un to sugu augiem vai laukiem, kuri var apputeksnēties. Tos var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība no nevēlamiem putekšņu avotiem.

2.3. Pašapputes vai apomiktisko šķirņu sēklu laukiem jābūt izolētiem no citiem laukiem ar noteiktu barjeru vai platību, kas ir pietiekama, lai nodrošinātu nesajaukšanos novākšanas laikā.

3. Nezāles

Lauks, kurā ir pārmērīgi daudz nezāļu, jānoraida.

4. Novākšanas gadu skaits

Pilnvarotajai iestādei ir jānosaka sēklas laukam ražas gadu skaits, īpašu uzmanību pievēršot ārzemju šķirņu pavairošanai, jo ekoloģisko apstākļu maiņa var ietekmēt šķirnes tīrību. Ražas gadi nedrīkst tikt pārtraukti uz vienu vai vairākiem gadiem, kad lauks nav pilnvarotās iestādes uzraudzībā.

5. Lauka apskate

5.1. Laukam jābūt pareizā attīstības stadijā, lai varētu precīzi noteikt šķirnes un sugas tīrību.

5.2. Inspektoriem jābūt speciāli apmācītiem, un lauku apskatē viņi ir atbildīgi tikai pilnvarotajai iestādei. Papildus noteikumi attiecas uz pilnvarotajiem inspektoriem, kā tas ir norādīts 8.pielikumā.

5.3. Katrā sēklas laukā jābūt vismaz vienai lauka apskatei.

Apskates notiek šādos laikos:

-- stiebrzālēm: īsi pirms ziedkopas parādīšanās;

-- tauriņziežiem un pākšaugiem: ziedēšanas laikā.

5.4. Inspektoram jāpārbauda, vai laukā ir ievērotas visas minimālās prasības, kas minētas šajā pielikumā.

5.5. Ja vien iespējams, jābūt pieejamiem kontroles lauciņiem, kas apsēti ar paraugiem no sēklu partijām, kuras audzē laukos sertifikācijai. Šīs pārbaudes ir paredzētas papildus šķirnes tīrības pārbaudei lauka apskatē.

5.6. Par katra lauka pieņemšanu vai noraidīšanu pēc lauka apskates lemj pilnvarotā iestāde, un, ja vien iespējams, izmanto atbilstošo pirmspārbaudes lauciņu rezultātus.

5.7. Ja nosaka augu skaitu, kas neatbilst šķirnei, un citu sugu augu skaitu, inspektoram jāstrādā pēc piemērotām metodēm (Metodes ir aprakstītas OECD dokumentā "Kontrollauciņu un lauka apskašu metožu rokasgrāmata").

6. Sēklas lauku šķirnes tīrība

6.1. Šķirnes tīrības rādītāji attiecas uz visiem sēklaudzēšanas laukiem, un tie jāpārbauda lauka apskatē.

6.2. Ja pēcpārbaudes lauciņi tiek audzēti saskaņā ar 7.noteikumu punktu, tos arī izmanto pārbaudei.

6.3. Šķirnes tīrības standarti

6.3.1. Minimālās šķirnes tīrības procentuālās prasības dažām sugām:

Sugas

Bāzes sēkla

Sertficētas sēklas pirmā paaudze

Sertificētas sēklas otrā paaudze

Zirņi, pupas

99,7%

99,0%

98,0%

Soja

99,5%

99,0%

99,0%

6.3.2. Maksimālais šķirnei netipisko augu skaits lauku apskatē

6.3.2.1. Pļavas skarenei

Laukos, kur iegūs pļavas skarenes bāzes sēklu, nedrīkst būt vairāk kā viens augs, kas uzskatāms kā attiecīgā laukā augošās sugas šķirnei netipisks, uz divdesmit kvadrātmetriem; laukos, kur iegūs sertificētu sēklu, šis maksimāli noteiktais skaits ir četri augi desmit kvadrātmetros. Taču sertificētas sēklas šķirnēm, kas ir oficiāli atzītas par "apomiktiskām uniklonālām šķirnēm"6, augu skaits, kas uzskatāmi par šķirnei netipiskiem, nedrīkst būt vairāk nekā seši augi uz desmit kvadrātmetriem.

6.3.2.2. Visām sugām, izņemot pļavas skareni, zirņus, pupas un soju

Visām sugām, izņemot pļavas skareni, zirņus, pupas un soju, augu skaits, kas uzskatāms par attiecīgā laukā augošās sugas šķirnei netipisku, nedrīkst būt vairāk par vienu augu trīsdesmit kvadrātmetros bāzes sēklas ieguves laukos un ne vairāk kā viens augs desmit kvadrātmetros sertificētas sēklas ieguves laukos.

6.3.2.3. Kopsavilkuma tabula par maksimālo tās pašas sugas šķirnei netipisko augu skaitu

Sugas

Bāzes sēkla

Sertificēta sēkla

Pļavas skarene (izņemot apomiktiskās uniklonālās šķirnes)

1 uz 20 kv.m

4 uz 10 kv.m

Pļavas skarene (tikai apomiktiskās uniklonālās šķirnes)

1 uz 20 kv.m

6 uz 10 kv.m

Visas Gramineae sugas, izņemot pļavas skareni

1 uz 30 kv.m

1 uz 10 kv.m

Visas Leguminosae sugas, izņemot zirņus, pupas un soju

1 uz 30 kv.m

1 uz 10 kv.m

7. Sēklas lauku sugas tīrība

7.1. Sugas tīrības standarti attiecas uz visiem sēklaudzēšanas laukiem, un tie jāpārbauda lauku apskatē.

7.1.1. Visām sugām, izņemot airenes sugas

Citu sugu augu skaits, kuru sēklas varētu būt grūti atšķiramas no pamatkultūras sēklām laboratorijas pārbaudē vai kuras varētu viegli apputeksnēties ar laukā augošajiem augiem, nedrīkst pārsniegt vienu augu uz trīsdesmit kvadrātmetriem laukos, kur iegūs bāzes sēklu, un vienu augu uz desmit kvadrātmetriem laukos, kur iegūs sertificētu sēklu.

7.1.2. Airenes sugām

To aireņu sugu augu skaits, kas neatbilst audzētajai airenes sugai, nedrīkst pārsniegt vienu augu piecdesmit kvadrātmetros laukos, kur iegūs bāzes sēklu un vienu desmit kvadrātmetros laukos, kur iegūs sertificētu sēklu.

7.2. Kopsavilkuma tabula par maksimālo citu sugu augu skaitu

Sugas

Bāzes sēkla

Sertificēta sēkla

Visas sugas, izņemot aireņu sugas

1 uz 30 kv.m

1 uz 10 kv.m

Aireņu sugām

1 uz 50 kv.m

1 uz 10 kv.m

 

3.PIELIKUMS

SERTIFIKĀTU UN SĒKLU PARTIJU ATSAUCES NUMURI

1. Starptautiskajā tirgū vēlams, lai atsauces numuriem būtu vienota forma to vieglākai identificēšanai.

2. Izmantojot ISO 3166 trīs burtu kodu, tas norāda sertifikācijas valsti. Ja valstī ir vairāk nekā viena pilnvarotā iestāde, jāpievieno attiecīgie sākuma burti, tomēr nepieciešams sekot, lai tas nenonāk pretrunā ar iepriekš minēto kodu.

3. Pārējā atsauces numura daļa norāda sēklu partijas vienā un tajā pašā valstī. Parasti piemēro vienotus atsauces numurus, numurs sastāv no vienāda ciparu skaita. Iepriekš izvērtējot, cik daudz sēklu partiju varētu tikt sertificēts, pievieno attiecīgu nuļļu skaitu. Piemēram, ja izdoto sertifikātu skaits nepārsniegs 9 999, pirmajam tiks dots numurs 0001, desmitais būs 0010 un tā tālāk. Jāseko, lai neizveidotos juceklis starp atsauces numuriem, kas piemēroti dažādām sēklu partijām dažādos gados (burtu kodus var lietot ražas gadu norādīšanai).

 

4. PIELIKUMS

INSTRUKCIJA OECD ETIĶETĒM UN SĒKLU KONTEINERU MARĶĒŠANA

1. Apraksts

1.1. Tips: etiķetes var būt gan uzlīmējamas, gan neuzlīmējamas. Informācija var būt gan uz vienas puses, gan uz abām.

1.2. Veids: etiķetēm jābūt taisnstūrveida.

1.3. Krāsa: etiķešu krāsai jābūt:

- pirmsbāzes sēklai:

balta ar diagonālu violetu svītru;

- bāzes sēklai:

balta;

- sertificētas sēklas 1.paaudzei:

zila;

- sertificētas sēklas 2.un tālākajām paaudzēm:

sarkana;

- nepilnīgi sertificētai sēklai:

pelēka.

Uz visām sarkanajām un visām pelēkajām sertificētas sēklas 2.un tālāko paaudžu etiķetēm jānorāda attiecīgās paaudzes skaits.

Etiķetes beigās vismaz 3 cm josla jāiekrāso melnā krāsā, pārējo etiķeti atstājot krāsainu.

1.4. Materiāls: izmantotajam materiālam jābūt pietiekami izturīgam, lai tas nebojātos normālas lietošanas laikā.

2. Atsauce uz OECD shēmu

Atsaucei uz OECD shēmu jābūt uzrakstītai etiķetes melnajā joslā vai sēklu konteinera ārpusē (skatīt 9.1.2.punktu) angļu un franču valodā. Uzraksts: "OECD Seed Scheme" un "Systeme de l'OECD pour les Semences".

3. Informācija uz etiķetes

3.1. norādāmā informācija:

Etiķetes krāsainajā daļā (baltajā, zilajā, sarkanajā vai pelēkajā) ar melniem burtiem norādāma sekojoša informācija:

- Pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese:

- Suga: (latīniski)

- Šķirnes nosaukums:

- Kategorija: (pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas sēklas 1., 2., vai cita paaudze)

- Atsauces numurs: (skatīt 3.pielikumu)

- Audzēšanas valsts: (ja sēkla iepriekš ir bijusi etiķetēta kā nepilnīgi sertificēta sēkla)

- Audzēšanas reģions: (vietējām šķirnēm)

- Atzīme par atkārtoto etiķetēšanu, ja tas ir nepieciešams.

Nepilnīgi sertificētas sēklas etiķetē jābūt norādei:

- "Nepilnīgi sertificēta sēkla".

Pirmsbāzes sēklas etiķetē jābūt norādei par paaudžu skaitu pirms serificētas sēklas 1.paaudzes.

Zālaugu un pākšaugu sēklām, kas iegūtas no laukiem ar nepietiekamu izolācijas attālumu, atbilstoši 2.pielikuma 2.1. paragrāfam, jāpievieno šāda norāde:

- "Tālāka pavairošana nav atļauta".

3.2. Izkārtojumam un burtu lielumam jābūt pietiekamam lai etiķeti būtu viegli izlasīt.

3.3. Ja etiķete neizdzēšami ir uzrakstīta uz konteinera, informācijas izvietojumam un iezīmētajai platībai cik vien iespējams jāatbilst normālai etiķetei.

3.4. Papildus informācija:

Jebkuru etiķetes platību, ko neizmanto 3.1.paragrāfā norādītai informācijai, var izmantot papildus informācijai, kādu pilnvarotā iestāde vēlas sniegt. Tomēr šādai informācijai jābūt ar burtiem, kas nav lielāki par obligātās informācijas burtiem. Tai jābūt ļoti konkrētai un jāattiecas tikai uz sēklu, kas sertificēta saskaņā ar OECD sēklu shēmām. Etiķeti vai konteinera laukumus, kur neizdzēšami ir norādīta noteiktā informācija, nedrīkst izmantot reklāmai.

4. Valodas

Visai informācijai jābūt vai nu angļu vai franču valodā, izņemot atsauci uz Shēmām, kam jābūt abās - angļu un franču - valodās, kā tas norādīts 2.paragrāfā. Ja nepieciešams, var pievienot tulkojumu jebkurā valodā.

 

5.PIELIKUMS

SERTIFIKĀTA UN ANALĪŽU REZULTĀTU PARAUGI

A) SERTIFIKĀTA PARAUGS

Sertifikātam jāsatur visa tālāk minētā informācija, bet precīza teksta kārtība ir jānosaka pilnvarotajai iestādei.

Sertifikāts, kas izdots saskaņā ar OECD shēmām zālaugu un pākšaugu šķirņu sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū

Pilnvarotās iestādes, kas izdevusi sertifikātu, nosaukums:

Atsauces numurs:

Suga:

Šķirne:

Norāde par pāretiķetēšanu, ja tas ir nepieciešams:

Konteineru skaits un deklarētais sēklu partijas svars:

Sēklu partija ar šo atsauces numuru ir ražota saskaņā ar OECD zālaugu un pākšaugu sēklu shēmām un ir atzīta/daļēji atzīta par7:

- pirmsbāzes sēklu

(balta etiķete ar diagonālu violetu svītru);

- bāzes sēklu

(balta etiķete/ pelēka etiķete);

- sertificētas sēklas 1.paaudzi

(zila etiķete/ pelēka etiķete);

- sertificētas sēklas ....paaudzi8

(sarkana etiķete/ pelēka etiķete).

Paraksts:

Vieta un datums:

B) ANALĪŽU REZULTĀTI

Laboratorijas analīžu rezultāti, ja vien iespējams, jāizsniedz kā oranžie vai zaļie starptautiskie sēklu partiju sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar ISTA noteikumiem.

Valstis, kuras nevēlas lietot sertifikātus, ko izdod Asociācija, var izmantot tos kā paraugus laboratorijas analīžu rezultātu atspoguļošanai atbilstoši Shēmu noteikumiem un norādījumiem. Paraugu kopijas var iegūt:

International Seed Testing Association (ISTA)

Zurichstrasse 50, P.O.Box 308

8303 Bassersdorf,

CH - Switzerland

Tālrunis: + 41 1 838 60 00

Fax: + 41 1 838 60 01

E-mail: ista.office@ista.ch

ISTA sertifikātus drīkst lietot tikai tās valstis, kam Asociācija ir devusi pilnas tiesības to darīt. Pārējām valstīm, kas izmanto sertifikātu kā paraugu rezultātu atspoguļošanai, jānodrošina, lai nebūtu līdzības ar oranžo vai zaļo sertifikātu. Piemēram, uz sertifikātiem nedrīkst būt atsauce uz ISTA, sertifikāti nedrīkst būt uz oranža vai zaļa papīra.

 

6. PIELIKUMS

ZĀLAUGU UN PĀKŠAUGU SUGU SARAKSTS AR SERTIFIKĀCIJAS TIESĪBĀM SASKAŅĀ AR OECD SHĒMU

Botāniskais nosaukums

Latviskais nosaukums

STIEBRZĀLES

 

AGROPYRON CRISTATUM (L.) Gaertn.

Ķemmveidīga pavārpata

AGROPYRON DASYSTACHYUM

 

(Hooker) Scribner

 

AGROPYRON DESERTORUM

 

(Fischer ex Link) Schultes

Tuksneša pavārpata

AGROPYRON ELONGATUM

Lauka pavārpata (lauka vārpata)

AGROSTIS CANINA L.ssp. canina

Suņu smilga

AGROSTIS CAPILLARIS (L.)

Parastā smilga

AGROSTIS GIGANTEA Roth

Baltā smilga

AGROSTIS MONTANA Hartm.

 

AGROSTIS STOLONIFERA (L.)

 

(incl. A. palustris Hudson)

Ložņu smilga

ALOPECURUS PRATENSIS (L.)

Pļavas lapsaste

ANDROPOGON GAYANUS

 

ANDROPOGON GERARDII Vitman

 

ANDROPOGON HALLII Hackel

 

ANDROPOGON SCOPARIUS Michaux

 

ARRHENATHERUM ELATIUS (L.)

 

P. Beauv. ex. J.S. et K.B.Presl

Augstā dižauza

BOTHRIOCHLOA INSCULPTA (A.Rich) A.Camus

 

BOTHRIOCHLOA PERTUSA (Willd.)

 

BOUTELOUA OLIGOSTACHYA (Nutt.)

 

Torrey ex A.Gra

 

BRACHIARIA DECUMBENS Stapf

 

BRACHIARIA HUMIDICOLA (Rendle) Schweick.

 

BROMUS ARVENSIS (L.)

Tīruma lāčauza

BROMUS BIEBERSTEINII (Roem et Schult.)

 

BROMUS CARINATUS Hook. et Arn.

Ķīļveida lāčauza

BROMUS CATHARTICUS Vahl

 

BROMUS ERECTUS Hudson

Stāvā lāčauza (staltā zaķauza)

BROMUS INERMIS Leysser

Bezakotu lāčauza

BROMUS SITCHENSIS Trin.

 

BROMUS STAMINEUS Desv.

 

BUCHLOE DACTYLOIDES (Nutt.) Engelm.

Bifeļu zāle

CENCHRUS CILIARIS L.

 

[Pennisetum ciliare (L.) Link]

 

CHLORIS GAYANA Kunth

 

CYNODON DACTYLON (L.) Pers

 

CYNOSURUS CRISTATUS (L.)

Parastā sekstaine

DACTYLIS GLOMERATA (L.)

Parastā kamolzāle

DIGITARIA SMUTSII Stent

 

ELYMUS JUNCEUS Fisher

Doņu vārpata

ERAGROSTIS CURVULA (Schrader) Nees

 

FESTUCA ARUNDINACEA Schreber

Niedru auzene

FESTUCA HETEROPHYLLA Lam.

Dažādlapainā auzene

FESTUCA OVINA

 

(incl. F. tenuifolia, F. duruiscula) (L.)

Aitu auzene

FESTUCA PRATENSIS Hudson (F.elatior auct.)

Pļavas auzene

FESTUCA RUBRA (L.)

Sarkanā auzene

HOLCUS LANATUS (L.)

Villainā meduszāle

KOELERIA CRISTATA

Sekstainā kelērija

LOLIUM MULTIFLORUM Lam.

Daudzziedu airene

LOLIUM PERENNE (L.)

Ganību (daudzgadīgā) airene

LOLIUM RIGIDUM Gaud.

Stingrā airene

LOLIUM X BOUCHEANUM Kunth

 

(L.x hybridum Hausskn.)

Hibrīdā airene

PANICUM COLORATUM (L.)

 

PANICUM MAXIMUM Jacq.

 

PANICUM MILIACEUM (L.)

 

PANICUM VIRGATUM (L.)

 

PASPALUM DILATATUM Poiret

 

PASPALUM NOTATUM Flugge

 

PASPALUM PLICATULUM Michaux

 

PENNISETUM CLANDESTINUM

 

Hochst. ex Chiov.

 

PENNISETUM GLAUCUM (L.)

 

R.Br.emend Stantz

 

PHALARIS AQUATICA L. (incl.

 

P.stenoptera Hackel, P.tuberosa L.)

 

PHALARIS ARUNDINACEA (L.)

Niedru spulgzāle (parastais miežubrālis)

PHLEUM BERTOLONII DC.

Bertolīni timotiņš

PHLEUM PRATENSE (L.)

Pļavas timotiņš

POA AMPLA Merr.

 

POA ANNUA (L.)

Maura skarene

POA COMPRESSA (L.)

Plakanā skarene

POA NEMORALIS (L.)

Birztalas skarene

POA PALUSTRIS (L.)

Purva skarene

POA PRATENSIS (L.)

Pļavas skarene

POA TRIVIALIS (L.)

Parastā skarene

SETARIA ITALICA (L.) Beauv.

Itālijas sarene

SETARIA SPHACELATA (Schum.)

 

Stapf et C.E.Hubb.

 

SORGHASTRUM NUTANS (L.) Nash

 

STIPA VIRIDULA Trin.

Kaviļa (stepju līga)

   

TRISETUM FLAVESCENS (L.) P.Beauv.

Pļavas zeltauzīte

UROCHLOA MOSAMBICENSIS (Hackel) Dandy

 

X FESTULOLIUM BRAUNII (K.Richt.) A.Camus

Auzeņairene

   

TAURIŅZIEŽI UN PĀKŠAUGI

 

AESCHYNOMENE AMERICANA (L.)

 

CAJANUS CAJAN (L.) Millsp

 

CASSIA ROTUNDIFOLIA Pers.

 

CENTROSEMA PUBESCENS

 

CICER ARIETINUM (L.)

Aunazirnis

CORONILLA VARIA (L.)

Mainīgā vainadzīte

GLYCINE MAX (L.) Merrill

 

(Soja hispida Moench)

Soja

HEDYSARUM CORONARIUM (L.)

 

LATHYRUS CICERA (L.)

 

LATHYRUS CLYMENUM (L.)

 

LATHYRUS OCHRUS (L.) DC.

 

LATHYRUS SATIVUS L.

Sējas dedestiņa

LENS CULINARIS Medikus (L. esculenta

 

Moench)

Parastā (ēdamā) lēca

LESPEDEZA STIPULACEA Maxim.

 

LEUCAENA LEUCOCEPHALA (Lam.) de Wit

 

LOTUS CORNICULATUS (L.)

Ragainais vanagnadziņš

LOTUS TENUIS Waldst. et Kit. ex Willd.

 

LOTUS ULIGINOSUS Schk.

 

LUPINUS ALBUS (L.)

Baltā lupīna

LUPINUS ANGUSTIFOLIUS (L.)

Šaurlapu lupīna

LUPINUS LUTEUS (L.)

Dzeltenā lupīna

MACROPTILIUM ATROPURPUREUM

 

(DC.) Urban

 

MEDICAGO LUPULINA (L.)

Apiņu lucerna

MEDICAGO SATIVA (L.)

Sējas lucerna

MEDICAGO X VARIA T.Martyn

Hibrīdā lucerna

MELILOTUS ALBA Medikus

Baltais amoliņš

MELILOTUS OFFICINALIS (L.) Pallas

Ārstniecības amoliņš

ONOBRYCHIS VICIIFOLIA Scop. (O.sativa Lam.)

Vīķlapu (sējas) esparsete

ORNITHOPUS SATIVUS Brot.

Sējas seradella

ORNITHOPUS SATIVUS X COMPRESSUS

 

PHASEOLUS ANGULARIS (Willd.) W. Wight

 

PHASEOLUS MUNGO (L.)

Mungo pupiņa

PHASEOLUS RADIATUS (L.)

 

PHASEOLUS VULGARIS (L.)

Parastā (dārza) pupiņa

PISUM SATIVUM (L.)

Sējas zirnis

STYLOSANTHES GUIANENSIS (Aublet) Sw.

 

STYLOSANTHES HAMATA (L.) Taubert

 

STYLOSANTHES HUMILIS H.B.K.

 

STYLOSANTHES SCABRA J.Vogel

 

TRIFOLIUM ALEXANDRINUM (L.)

Aleksandrijas āboliņš

TRIFOLIUM BALANSAE Boiss

 

TRIFOLIUM FRAGIFERUM (L.)

Zemeņu āboliņš

TRIFOLIUM HYBRIDUM (L.)

Bastarda āboliņš

TRIFOLIUM INCARNATUM (L.)

Inkarnāta āboliņš

TRIFOLIUM PRATENSE (L.)

Sarkanais (pļavas) āboliņš

TRIFOLIUM REPENS (L.)

Baltais āboliņš

TRIFOLIUM RESUPINATUM (L.)

 

TRIFOLIUM SEMIPILOSUM Fresn.

 

TRIFOLIUM VESICULOSUM Savi

 

TRIGONELLA FOENUM-GRAECUM (L.)

Grieķu sieramoliņš

VICIA FABA (L.)

Lauka pupa

VICIA PANNONICA Crantz

Pannonijas (ungāru) vīķis

VICIA SATIVA (L.)

Sējas vīķis

VICIA VILLOSA Roth

Smilts (ziemas) vīķis

VIGNA UNGUICULATA (L.) Walp.

 

7. PIELIKUMS

TO VALSTU SARAKSTS, KAM IR TIESĪBAS SERTIFICĒT ZĀLAUGU UN PĀKŠAUGU SĒKLAS

AUSTRĀLIJA

C(70)194

15/12/70

AUSTRIJA

C(87)215/Final

16/02/88

BEĻĢIJA

C(87)57/Final

16/02/88

KANĀDA

C(61)55

20/11/61

ČEHIJA

C(93)13/Final

02/06/94

DĀNIJA

C(85)145

10/05/85

SOMIJA

C(66)66

28/06/66

FRANCIJA

C(86)70

13/08/85

VĀCIJA

C(87)60/Final

16/02/88

GRIEĶIJA

C(85)150

05/06/85

UNGĀRIJA

C(70)195

17/12/70

ISLANDE

*

 

ĪRIJA

C(88)13/Final

20/10/88

ITĀLIJA

C(84)136

25/09/84

ARGENTĪNA

C(82)15-02/03/82 un

C(87)32/Final-22/04/87

BOLĪVIJA

C(96)169/Final

16/12/96

BRAZĪLIJA

C(99)174/Final

10/12/99

BULGĀRIJA

C(79)152

17/08/79

ČĪLE

C(72)57

22/02/72

HORVĀTIJA

C(94)205/Final

12/01/95

KIPRA

C(63)22

19/02/63

IGAUNIJA

C(97)187/Final

23/10/97

IZRAĒLA

C(68)21

20/02/68

JAPĀNA

C(67)36

21/04/67

LIETUVA

C(99)173/Final

10/12/99

LUKSEMBURGA

*

 

NĪDERLANDE

C(88)183/Final

29/12/88

JAUNZĒLANDE

C(66)116

08/11/66

NORVĒĢIJA

C(86)76

21/01/86

POLIJA

C(64)104

28/07/64

PORTUGĀLE

C(88)14/Final

20/10/88

SPĀNIJA

C(88)17

20/10/88

ZVIEDRIJA

C986)74

09/12/85

ŠVEICE

C(93)183/Final

08/02/94

TURCIJA

C(89)167/Final

07/11/89

APVIENOTĀ KARALISTE

C(86)72

15/11/85

ASV

C(61)55

20/11/61

KENIJA

C(73)35

15/02/73

MAROKA

C(88)196/Final

26/01/89

RUMĀNIJA

C(70)191

17/12/70

SLOVĀKIJA

C(93)129/Final

02/06/94

SLOVĒNIJA

C(94)206/Final

12/01/95

DIENVIDĀFRIKA

C(61)41

14/04/61

TUNISIJA

C(80)193

13/02/81

URUGVAJA

C(88)197/Final

26/01/89

ZIMBABVE

C(92)54/Final

30/04/92

*OECD dalībvalsts bez oficiāla pieteikuma

 

8.PIELIKUMS

NOSACĪJUMI LAUKA APSKATĒM, KO VEIC PILNVAROTI INSPEKTORI OFICIĀLĀ UZRAUDZĪBĀ

1. Gadījumos, kad atļautajai sertifikācijai tiek ražota sertificētas kategorijas sēkla, pilnvarotā iestāde var oficiālā uzraudzībā pilnvarot neoficiālus inspektorus veikt lauku apskates. Šīm pārbaudēm jābūt līdzvērtīgām oficiālām pārbaudēm saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

2. Akreditētajiem/licencētajiem inspektoriem ir jābūt ar nepieciešamo kvalifikāciju, kura iegūta tāpat kā oficiāliem inspektoriem vai arī viņu kompetences līmenis jāapstiprina oficiālās pārbaudēs. Akreditētiem/licencētiem inspektoriem ir jādod zvērests vai jāparaksta ziņojums par oficiālo inspektoru pienākumu uzņemšanos.

3. Pirmsbāzes un bāzes lauki jāpārbauda oficiālajiem lauku inspektoriem.

4. Sertificēto kategoriju (C1, C2....) laukus var pārbaudīt akreditētie/licencētie inspektori, ja sēklas paaudze pirms bāzes sēklas ir oficiāli pārbaudīta saskaņā ar 6.7. punktu.

5. Ja sertificēto kategoriju (C1, C2....) laukus pārbauda akreditētie/licencētie inspektori, daļa šo lauku ir vēlreiz jāpārbauda oficiālajiem inspektoriem. Atkārtoto pārbaužu līmeni nosaka pilnvarotā iestāde, lai patiesi atspoguļotu akreditēto/ licencēto inspektoru darbu.

6. Pilnvarotajām iestādēm ir jānosaka sods par oficiālo atkārtoto pārbaužu noteikumu pārkāpumiem. Sodiem ir jābūt iedarbīgiem, proporcionāliem un pamatotiem. Sodā ir jāietver to oficiālo licencēto inspektoru atzīšanas anulēšana, kuri ir izrādījušies vainīgi, ar iepriekšēju nodomu vai netīšām pārkāpjot oficiālo pārbaužu noteikumus. Jebkuras šādas pārbaudītās sēklas sertifikācija ir jāanulē, ja vien nevar parādīt, ka šī sēkla joprojām atbilst visām būtiskākajām prasībām.

7. Direktīvas lauka apskašu autorizēto inspektoru darbībai parasti, saskaņojot ar pilnvarotajām iestādēm ir pieejamas OECD sekretariātā.

VIII SADAĻA

OECD SHĒMA LABĪBAS ŠĶIRNES SERTIFIKĀCIJAI SĒKLU APRITEI STARPTAUTISKAJĀ TIRGŪ

2000

NOTEIKUMI UN NORĀDĪJUMI

1. Pamatjautājumi

1.1. OECD labību sēklu shēmai jāietver sevī to labības šķirņu sēklas, kas ir audzētas, sagatavotas, pārbaudītas, etiķetētas un iesaiņotas saskaņā ar noteikumiem un norādījumiem, kā tas aprakstīts turpmākajos paragrāfos un kas tiek uzskatītas par minimālajām prasībām. Sugu saraksts, ko atļauts sertificēt saskaņā ar Shēmām, ir dots 6.pielikumā. Šo sarakstu var paplašināt pēc kopējas Nacionālo pilnvaroto iestāžu vienošanās.

1.2. Dalībvalstīs shēma ir jāīsteno nacionālās valdības atbildībā, kas pilnvaro iestādi šim darbam. OECD labību shēmu valstu saraksts ir dots 7.pielikumā.

2. Šķirņu un vecākaugu komponentu pieņemšana

2.1. Shēmā šķirnes pieņem tikai tad, ja oficiālajās pārbaudēs (ieskaitot salīdzinošos lauka izmēģinājumus) tās ieguvušas apstiprinošus rezultātus vismaz vienā dalībvalstī.

2.2. Visām šķirnēm pārbaudē ir jākonstatē, ka šķirne ir noturīga un to pavairojot pārtikas ražošanai pietiekami saglabā viendabīgumu un stabilitāti. Jābūt pieejamam precīzam aprakstam, hibrīdo šķirņu gadījumā - arī vecākaugu komponentiem.

2.3. Pārbaudēs arī jākonstatē, vai šķirnēm ir pieņemama vērtība vismaz vienā valstī.

3. Piemēroto šķirņu un vecākaugu komponentu saraksts

3.1. Katrā valstī ir jāpublicē un katru gadu jāpārskata oficiāls nacionālais šķirņu saraksts, ko ir pieņēmušas Shēmas pēc 2.panta nosacījumu pārbaudes. Šajos sarakstos skaidri jānorāda sinonīmi un antonīmi.

3.2. Tikai sarakstā ietvertās šķirnes un vecākaugu komponenti ir piemēroti sertifikācijai pēc shēmām. Hibrīdajām šķirnēm šķirnes pieņemšanā ir jāieskaita vecākaugu komponenti (skatīt 2.2.pantu). Inbredās līnijas vai krustojumi, kas ir domāti kā vecākaugu komponenti, var tikt ierakstīti atsevišķi.

3.3. Jānorāda katras šķirnes uzturētāja vārds un adrese.

3.4. Šķirnes netiek saglabātas sarakstā, ja šķirņu pieņemšanas noteikumi vairs netiek pildīti.

3.5. OECD šķirņu saraksts

3.5.1. OECD sertifikācijai piemēroto šķirņu saraksts ir oficiāls šķirņu saraksts, ko akceptējušas Nacionālās pilnvarotās iestādes kā piemērotas sertifikācijai pēc OECD sēklu shēmu noteikumiem. Šķirņu saraksts, ko katru gadu uz Nacionālo iestāžu pieteikumu pamata pārskata katru gadu, ietver sevī informāciju par šķirnes uzturētājiem un to valstu nosaukumiem, kur šķirne ir reģistrēta. Saraksts nav ierobežots un nodrošina noderīgu informāciju par šo shēmu 5.1.1. un 5.2.3.punktā attiecīgi par bāzes un sertificētajām sēklām.

3.5.2. OECD sekretariāts nodrošina Nacionālās pilnvarotās iestādes ar instrukcijām par šķirņu iekļaušanu sarakstā.

3.5.3. Reģistrācijas valsts pilnvarotā iestāde:

1) garantē, ka šķirne, kas ir iekļauta OECD sarakstā, ir reģistrēta oficiālajā Nacionālajā katalogā;

2) dara zināmus personu vārdus vai organizāciju nosaukumus, kas ir atbildīgas par šķirnes uzturēšanu;

3) uztur sakarus ar šķirnes uzturētājiem;

4) nodrošina rakstisku vienošanos ar attiecīgām pilnvarotām iestādēm par sēklas pavairošanu ārpus reģistrācijas valsts;

5) piegādā autentiskus šķirnes orģinālsēklu paraugus pavairojamām šķirnēm, lai kontrollauciņus varētu apsēt ar autentiskām šķirnes sēklām;

6) piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdo šķirņu gadījumos arī vecākaugu komponentu aprakstus;

7) atzīst pavairotās sēklas identitāti.

4. Sēklu kategoriju apzīmējumi

4.1. Shēmas atzīst šādas sēklu kategorijas, kas norādītas 1.pielikumā:

- pirmsbāzes sēkla;

- bāzes sēkla;

- sertificēta sēkla.

5. Bāzes un sertificētas sēklas ražošana

5.1. Bāzes sēkla

5.1.1. Par bāzes sēklu ražošanu atbild šķirnes uzturētājs, kurš, konsultējoties ar pilnvaroto iestādi, nosaka paaudžu skaitu līdz bāzes sēklai, šim skaitam ir jābūt stingri noteiktam; šķirnes uzturētājs atbild arī par sēklu nodrošinājumu bāzes sēklas iegūšanai, garantē, šķirnes īpašību saglabāšanu un pēc pilnvarotās iestādes pieprasījuma piegādā sēklu paraugus. Ja bāzes sēkla tiek ražota valstī, kas nav šķirnes reģistrācijas valsts, abu attiecīgo valstu pilnvarotajām iestādēm iepriekš jāsaskaņo tehniskie nosacījumi.

5.1.2. Pēc pieprasījuma oficiāli var pārbaudīt arī pirmsbāzes sēklu, šim nolūkam ir speciāla etiķete. Būtiski ir noteikt pavairošanas cikla stadiju, kad ir sasniegta pirmsbāzes sēkla, un ir jābūt noteiktam paaudžu skaita formulējumam pirms sertificētas sēklas pirmās paaudzes.

5.2. Sertificēta sēkla

Sertificēta sēkla var tikt ražota gan šķirnes reģistrācijas valstī, gan ārpus tās.

5.2.1. Sēklas pavairošana šķirnes reģistrācijas valstī

Tehniskajiem nosacījumiem jābūt saskaņotiem ar pilnvaroto iestādi, kura, konsultējoties ar šķirnes uzturētāju, nolemj, vai atļaut vairāk par vienu sertificētas sēklas paaudzi pēc bāzes sēklas. Ja atļauj, tad jānorāda atļauto paaudžu skaits.

5.2.2. Sēklas pavairošana ārpus šķirnes reģistrācijas valsts

Abu attiecīgo valstu pilnvarotajām iestādēm iepriekš ir jāvienojas par tehniskajiem nosacījumiem. pilnvarotajai iestādei šķirnes reģistrācijas valstī ir tiesības aizturēt pavairošanas apstiprināšanu, ko veic pēc shēmām. It īpaši, pēc konsultēšanās ar šķirnes uzturētāju šai iestādei, jābūt pārliecinātai, ka šķirne ir saglabājusi atbilstību tās aprakstam noteiktos apstākļos; pēc konsultēšanās ar šķirnes uzturētāju jānolemj, vai palielināšana vairāk kā par vienu paaudzi ir atļaujama pavairošanas valstī; ja ir, tad nosaka maksimālo skaitu un apliecina bāzes sēklas identitāti.

6. Bāzes un sertificētas sēklas ražošanas pārbaude

6.1. Sēklu ražošanas valsts pilnvarotā iestāde ir atbildīga par Shēmu īstenošanu ražošanas procesā.

6.2. Prasības audzēšanai un lauku apskatei:

6.2.1. katras dalībvalsts prasības bāzes un sertificētas sēklas ražošanai, ko apstiprinājušas shēmas kā pietiekamas šķirnes identitātei un šķirnes tīrībai, tiek oficiāli publicētas. Šīm prasībām ir jābūt vismaz tik augstām kā attiecīgajai kategorijai nacionālajās shēmās, bet nedrīkst būt zemākas par tām, kas ir dotas 2.pielikumā.

6.2.2. pilnvarotajai iestādei pašai ir jānosaka piemērotākā stadija vai stadijas augu augšanas laika pārbaudēm, lai lauku varētu pieņemt.

6.2.3. gadījumos, kad tiek audzēta sertificētas kategorijas sēkla, pilnvarotā iestāde var pilnvarot neoficiālus inspektorus veikt lauka apskati ar nolūku sēklas sertificēt, bet, veicot pārraudzību, kā tas ir aprakstīts 8.pielikumā. Pilnvarotajai iestādei, kas ir nolēmusi izmantot šo metodi, ir jādefinē sava darbības sfēra (sugas, teritorijas, platības un attiecīgais ilgums), nodrošinot oficiālās kontrolpārbaudes, paraugu noņemšanu, pēcpārbaudes veikšanu un pārējās prasības, kas norādītas 8.pielikumā, un jāveic viss nepieciešamais, lai garantētu Shēmu prasībām par lauka apskati atbilstošu lauka apskati gan no pilnvaroto, gan no oficiālo inspektoru puses.

6.3. Pilnvarotajai iestādei jāveic visi praktiskie pasākumi, lai garantētu starp ražas novākšanu, iesaiņošanu un etiķetēšanu sēklas šķirnes identitātes un šķirnes tīrības saglabāšanos.

6.4. Paraugu noņemšana sēklu partijām

6.4.1. Oficiāls paraugs jānoņem no katras iztīrītas bāzes un sertificētas sēklas partijas, kas ir pieteikta sertifikācijai un kurai sēklu iesaiņojumi ir aizvērti, marķēti vai etiķetēti saskaņā ar 8. un 9.punktu. Paraugam ir jābūt pietiekami lielam, lai izpildītu šī un 7.punkta prasības. Paraugu noņemšanu, aizsaiņošanu un etiķetēšanu veic Nacionālā pilnvarotā iestāde. Ja tiek piemērotas atlaides saskaņā ar Lēmuma 4.4.pantu un īstenotas saskaņā ar Lēmuma V pielikumu, paraugus noņem pilnvaroti inspektori oficiālā pārraudzībā tā, lai šis darbs nezaudētu tā oficiālo raksturu.

6.4.2. Viena daļa no katra parauga jāizmanto 7.punkta prasību pārbaudei.

6.4.3. Pārējā katra parauga daļa jānosūta uz oficiālu laboratoriju analītiskās tīrības un dīgtspējas noteikšanai, ko veic saskaņā ar zinātnisku sēklu pārbaudes metodi9, kuru ir atzinusi pilnvarotā iestāde. Ja tiek piemērotas Lēmuma 4.4.panta atlaides un īstenošana notiek saskaņā ar V pielikumu, šīs pārbaudes var veikt pilnvarota laboratorija oficiālā pārraudzībā, lai pārbaude nezaudētu savu oficiālo raksturu.

6.4.4. Bāzes sēklām katra parauga trešā daļa jāuzglabā tik ilgi, lai kontrollauciņus varētu salīdzināt ar nākošajiem bāzes sēklu paraugiem. Sertificētas sēklas katra parauga trešā daļa jāuzglabā vismaz vienu gadu.

6.4.5. Pilnvarotā iestāde ir pilnvarota veikt jebkuras citas šķirnei nepieciešamās pārbaudes un iegūt jebkuru informāciju, kas nepieciešama sēklu partijas sertificēšanai.

6.5. Pilnvarotā iestāde var izdot šādus sertifikātus katrai pirmsbāzes, bāzes un sertificētas sēklas partijai, ko atzinušas Shēmas:

- šķirnes tīrībai saskaņā ar 5A pielikuma formulējumu;

- analīžu rezultātiem saskaņā ar 5B pielikumā minēto procedūru.

Abiem šiem sertifikātiem jābūt vienam un tam pašam OECD atsauces numuram (skatīt 3.pielikumu).

6.6. Bāzes sēklu partijas, kuru ražošanas sistēmā paredzēta oficiāla tās paaudzes pārbaude, kas ir pirms bāzes sēklas un kura atbilst pavairošanas prasībām, pilnvarotā iestāde var atzīt kā sertificētas sēklas pirmo paaudzi pārdošanai; šādas partijas nav jāpāretiķetē kā Bāzes sēklas.

6.7. Ja ir veikta sēklu partijas oficiāla vienas vai vairāku paaudžu pārbaude pirms bāzes sēklas noteikšanas, tad pēc pilnvarotās iestādes atzinuma šīs sēklas var tikt etiķetētas kā pirmsbāzes sēklas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.7.1. lauks, no kura iegūst sēklu, ir oficiāli pārbaudīts un atzīts vismaz atbilstošs bāzes sēklu lauka prasībām;

6.7.2. no sēklām konteineros ir oficiāli noņemti paraugi, konteineri ir noslēgti un etiķetēti, izmantojot speciālas baltas etiķetes ar diagonālu violetu svītru, kā tas ir noteikts 4.pielikumā;

6.7.3. ir ievērotas visas bāzes sēklu pārbaudei izvirzītās prasības, atbilstoši šī un 7.punkta prasībām.

6.8. Divas vai vairākas sertificētas sēklas vienas šķirnes, vienas paaudzes sēklu partijas var tikt sabērtas kopā pirms vai pēc eksporta saskaņā ar tās valsts pilnvarotās iestādes norādījumiem, kurā šo maisījumu gatavo. Sajauktajai sēklu partijai ir jāizdod jauns atsauces numurs un sēklu konteineru saturs jāidentificē saskaņā ar 9.punktu, ja vajag - arī ar 10.punktu. Pierakstus saglabā pilnvarotā iestāde, norādot maisījuma sēklu partiju atsauces numurus un katras partijas proporcijas maisījumā.

6.9. Maisījumi jāgatavo tā, lai jaunā partija būtu viendabīga.

6.10. Sēkla, kas tiek eksportēta no ražošanas valsts pēc lauka pieņemšanas, bet pirms pēdējās sertificēšanas par bāzes vai sertificētu sēklu, ir jāidentificē aizvērtos konteineros ar speciālu etiķeti, kas aprakstīta 4.pielikumā. Etiķetei ir jāparāda, ka sēkla atbilst 6.1. - 6.3.paragrāfa prasībām, bet nav līdz galam sertificēta saskaņā ar 6.4.paragrāfa prasībām.

6.11. Sēklu ražošanas valsts un sēklu pēdējās sertificēšanas valsts pilnvarotajām iestādēm ir jāapmainās ar būtiskāko informāciju. Sēklas ražošanas valsts pēc pieprasījuma piegādā sēklu ražošanas datus. Sertifikācijas valsts automātiski piegādā informāciju par sertifikācijas apjomiem pilnībā nesertificēto sēklu partiju ražošanas valsts pilnvarotajai iestādei.

7. Bāzes un sertificēto sēklu pēcpārbaude

7.1. Pārbaudes procedūra

7.1.1. Daļa no katra bāzes sēklu parauga (izņemot, gadījumos, kas ir norādīti 7.2.punktā) un noteikts skaits paraugu no sertificētās sēklas, atbilstoši 6.4.punkta prasībām, jāpārbauda pēcpārbaudes lauciņos, ko veic tūlīt vai nākošajā sezonā pēc paraugu noņemšanas. Pārbaudi veic šķirnes uzturētājs vai viņa pārstāvis oficiālā pilnvarotās iestādes uzraudzībā. Pārbaude neattiecas uz paraugiem, kas noņemti saskaņā ar 10.4.2.punktu.

7.1.2. Nepieciešamo paraugu daudzumu sertificētas sēklas pēcpārbaudei nosaka Nacionālā iestāde. Parasti tas ir 5 - 10 procenti no paraugu skaita, svešapputes sugām vai šķirnēm šis līmenis ir augstāks nekā pašapputes sugām vai šķirnēm un var tikt noteikts katru gadu saskaņā ar iepriekšējā gada pārbaudes rezultātiem. Pilnvarotā iestāde var palielināt pēcpārbaudei pakļauto sertificēto sēklu daudzumu virs 10 % jebkuros specifiskos gadījumos, kas var izraisīt neatbilstības risku vai arī, gadījumos, kad iepriekšējā gada pēcpārbaudē noraidīto paraugu skaits ir tik augsts kā tabulā:

Iepriekšējā gada pēcpārbaudē

Minimālais līmenis kārtējā gada

noraidīto paraugu daudzums %

sertificētas sēklas pēcpārbaudei %

< 0,5%

5%

0,5 % - 3,0 %

10%

> 3,0 %

25%

7.1.3. pēcpārbaudē pārbauda tādas pazīmes, kas atbilstu 2.2.punkta prasībām.

7.2. Tajās sertifikācijas sistēmās, kurās pašapputes sugu vai šķirņu paaudzes pirms bāzes sēklas ražošanas tiek oficiāli pārbaudītas, bāzes sēklu var pārbaudīt tikai izlases veidā pirmspārbaudē pirms sertificētas sēklas ražošanas.

7.3. Neskatoties uz 7.1.punktu, pēcpārbaude ir obligāta visiem sertificētas sēklas paraugiem, ja sēklu partija:

7.3.1. paredzēta tālākas sēklu paaudzes iegūšanai, vienlaicīgi būdama pirmspārbaude nākošajai paaudzei;

vai

7.3.2. ir ražota ārpus šķirnes reģistrācijas valsts; abas attiecīgās pilnvarotās iestādes vienojas par pēcpārbaudes veikšanu.

7.4. Arī pirmspārbaudē pārbauda atbilstību 2.2.punktā izvirzītajām prasībām. Ja pārbaudes lauciņš ir pirmspārbaude, pilnvarotā iestāde nav tiesīga sertificēt sēklu, kas iegūta no attiecīgās sēklu partijas, kuras pārbaudes lauciņu rezultāti rāda, ka šķirnes identitāte vai tīrība nav saglabājusies.

7.5. Saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem jāiekļauj arī noteikts samaksas izcenojums. Katras sertificētas sēklu partijas īpašnieks saskaņā ar Shēmām ir tiesīgs saņemt no pilnvarotās iestādes, par šo sēklu partiju jebkurus šķirnes identitātes un šķirnes tīrības pārbaužu rezultātus.

8. Paraugu noņemšana un iesaiņošana

8.1. Visus paraugus no sēklu partijām noņem pilnvarotās iestādes pilnvaroti pārstāvji saskaņā ar zinātniski atzītām metodēm10.

8.2. Sēklu partijām, kurām paraugus noņem pēc šiem noteikumiem, jābūt cik vien iespējams viendabīgām. Pilnvarotā iestāde var atteikties sertificēt jebkuru sēklu partiju, ja ir fakti (pierādījumi), ka tā nav pietiekami viendabīga.

Vienas sēklu partijas lielums nedrīkst pārsniegt 25 000 kg. Sēklām, kuras nav pilnībā sertificētas, maksimālo sēklu partijas lielumu nenorāda.

Sēklu partijas, kuru lielums pārsniedz 25 000 kg, var tikt sadalītas daļās, kas nepārsniedz 25 000 kg, katra šāda daļa jāidentificē saskaņā ar 9.1.punktu kā atsevišķa sēklu partija.

Ir pieļaujama 5 % novirze no maksimāli pieļaujamā partijas lieluma.

8.3. Sēklu konteineri jānoslēdz paraugu ņemšanas laikā, un to saturs jāidentificē saskaņā ar 8.4. un 9.punktu, to veic parauga noņēmējs vai viņa uzraudzībā.

Līdz galam nesertificētām sēklām parasti persona, kas noņem paraugu sertifikācijai vai tās uzraudzībā, veic arī konteineru noslēgšanu.

8.4. Sēklu konteineri jānoslēdz tā, lai nevarētu atvērt bez to sabojāšanas vai arī neatstājot zīmes, kas liecinātu par konteinera sastāva izmaiņām. Noslēgšanas drošība jānostiprina vai nu ar etiķetes pievienošanu, kā tas ir norādīts 8.3.paragrāfā, vai arī izmantojot zīmogu. Šīs prasības neņem vērā, ja iesaiņojums nav izmantojams atkārtoti.

9. Konteineru satura identifikācija

9.1. Katra konteinera saturs jāapzīmē ar:

9.1.1. jaunu etiķeti, uz kuras nav redzamas pazīmes par iepriekšēju izmantošanu, un kuru ir izdevusi pilnvarotā iestāde un kura sakrīt ar 4.pielikuma norādījumiem. Piesietās etiķetes ir derīgas tikai kopā ar zīmoga nospiedumu. Otrreiz nedrīkst lietot uzlīmējamās etiķetes;

vai

9.1.2. neizdzēšamu atzīmi konteinera ārpusē, kur uzrādīta visa informācija, kas tiek rakstīta uz etiķetes saskaņā ar 4.pielikumu (ieskaitot norādi par etiķetes krāsu) tādā veidā, kā to ir apstiprinājusi pilnvarotā iestāde.

9.2. Jebkuras etiķetes vai jebkuras rakstītās informācijas paraugs jānosūta uz OECD iepriekšējai apstiprināšanai.

9.3. Noteikumos paredzētās informācijas kopija var tikt ievietota katra konteinera iekšpusē, bet tai ir jābūt skaidri atšķirīgai no OECD etiķetes konteinera ārpusē.

9.4. Nav nepieciešamības lietot balto etiķeti bāzes sēklai, ja bāzes sēkla ir iegūta un tiks lietota tajā pašā valstī un ja tai ir piestiprināta nacionālā etiķete, kas satur visu nepieciešamo informāciju.

10. Atkārtota etiķetēšana un pārsaiņošana citā valstī

10.1. Termini "atkārtota etiķetēšana" un "pārsaiņošana" ietver arī etiķešu lietošanu, kas var saskaņā ar 9.punktu būt arī zīmogošanas ierīces.

10.2. Pilnvarotā iestāde, kas vēlas atkārtoti etiķetēt un pārsaiņot noteiktu citā valstī ražotu sēklu partiju, vispirms tiekas ar pilnvaroto iestādi, kuras nosaukums un adrese ir norādīta uz sēklu partijai pievienotās etiķetes vai uz konteinera, ja vien iepriekš vienojoties tas nav ticis uzskatīts par nevajadzīgu.

10.3. Bāzes un sertificētas sēklas pāretiķetēšana un pārsaiņošana pēc šiem noteikumiem ir jāuzskata par "sēklu sertifikāciju saskaņā ar OECD labību sēklu shēmu".

10.4. Ja notiek atkārtota etiķetēšana un pārsaiņošana:

10.4.1. oriģinālie zīmogi un etiķetes ir jānoņem un visas darbības jāveic pilnvarotās iestādes pārstāvja klātbūtnē, kas uzrauga atkārtotu etiķetēšanu un pārsaiņošanu;

10.4.2. sēklu paraugi no katras sēklu partijas jānoņem atkārtotu etiķetēšanas un pārsaiņošanas laikā, pirmā, sākotnējā pilnvarotā iestāde var pieprasīt daļu no katra noņemtā parauga. Daļu no parauga izmanto saskaņā ar 6.4.punktu;

10.4.3. jaunajām etiķetēm ir jābūt ar jauniem atsauces numuriem un jāatspoguļo visa informācija, ieskaitot ražošanas valsti, kas norādīta oriģinālajā etiķetē vai uzrakstos uz oriģinālajiem konteineriem saskaņā ar 9.1.punktu. Informācijā jānorāda arī atzīme par atkārtotu etiķetēšanu. Oriģinālais atsauces numurs nav jānorāda. Attiecīgi visa informācija, kas tiek rakstīta uz etiķetes, var tikt norādīta konteinera ārpusē;

10.4.4. ja tiek veidoti maisījumi, pilnvarotajai iestādei jāsaglabā pieraksti, kas norāda partiju atsauces numurus, no kā gatavots maisījums un katras partijas īpatsvaru maisījumā.

10.4.5. Attiecīgi jāievēro arī 9.3.punkts.

1.PIELIKUMS

OECD LABĪBU SĒKLU SHĒMĀ LIETOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

A) DEFINĪCIJAS, KO LIETO VISĀM ŠĶIRNĒM

1. Labību sēklas11

Labību sēklas ir labības augu sēklas, ko audzē vienā vai vairākās shēmas dalībvalstīs.

2. Pilnvarotā Iestāde

Ir institūcija, kuru ir noteikusi dalībvalsts un kura ir atbildīga šīs valsts valdībai par noteikumu un norādījumu ieviešanu.

3. Uzturētājs

Persona vai organizācija, kas atbild par Nacionālajā šķirņu sarakstā, kas piemērotas sertifikācijai pēc OECD shēmām, iekļauto selekcionēto šķirņu ražošanu vai uzturēšanu. Uzturētājam jānodrošina, lai šķirne saglabā savu atbilstību visā savas dzīves laikā, hibrīdo šķirņu gadījumā tiek dota hibridizācijas formula. Šķirnes uzturēšana var tikt dalīta.

4. Šķirne

Starptautiski šķirnes definīcija nozīmē kultūraugu kopu, kas ir skaidri atšķirīga pēc jebkurām pazīmēm (morfoloģiskām, fizioloģiskām, citoloģiskām, ķīmiskām vai citām) un kas, ja pavairo (dzimumceļā vai bezdzimumceļā) saglabā savas atšķirīgās pazīmes.

5. Šķirnes reģistrācijas valsts

Šķirnes reģistrācijas valsts ir valsts, kurā šķirne ir reģistrēta oficiālajā Nacionālajā katalogā pēc apstiprinošas atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes.

6. Vecākaugu materiāls

Vismazākā vienība, ko lieto uzturētājs, lai uzturētu savu šķirni, no kuras visas šķirnes sēklas tiek nodrošinātas vienā vai vairākās paaudzēs.

7. Pirmsbāzes sēkla

Sēkla no paaudzes, kas ir pirms bāzes sēklas, kura ir zināma kā pirmsbāzes sēkla un kura var būt jebkura paaudze starp vecākaugu materiālu un bāzes sēklu.

8. Bāzes sēkla

Sēkla, kas ir ražota uzturētāja atbildībā saskaņā ar šķirnes uzturēšanas vispārpieņemto praksi un ir paredzēta sertificētas sēklas ražošanai. Bāzes sēklai ir jāatbilst attiecīgām Shēmas prasībām, un šo prasību izpilde ir jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

9. Sertificēta sēkla

Sēklas, kuras tieši cēlušās no šķirnes bāzes sēklām vai sertificētām sēklām un kuras ir paredzētas gan sertificētas sēklas ražošanai, gan citiem nolūkiem. Tām jāatbilst attiecīgām Shēmas prasībām un šo prasību izpilde jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

Pirmā paaudze no bāzes sēklas ir:

-- sertificētas sēklas 1.paaudze.

Tālākās paaudzes ir zināmas kā:

-- sertificētas sēklas 2.,3.utt. paaudzes, kurām norādāma attiecīgā paaudze.

B) PAPILDU DEFINĪCIJAS HIBRĪDAJĀM LABĪBĀM

10. Labību sēklas

Tikai kvieši, mieži, auzas, rīsi, rudzi un tritikāle var tikt sertificēta kā hibrīds saskaņā ar šīs shēmas noteikumiem.

11. Hibrīda šķirne

Hibrīda šķirne ir kultivētu augu kopums, kas ir skaidri atšķirīgs pēc jebkurām pazīmēm (morfoloģiskām, fizioloģiskām, citoloģiskām, ķīmiskām vai citām) un kurai uzturētājs ir norādījis hibridizācijas formulu.

12. Inbredlīnija

Pietiekami viendabīga un stabila līnija, kas iegūta vai nu mākslīgas pašapputes ceļā, kam seko selekcijas darbs vairākās veiksmīgās paaudzēs, vai arī ar citām līdzīgām metodēm.

13. Sintētiskais komponents

Šķirne, kas veidota, starpkrustojot noteiktu skaitu vairāk vai mazāk inbredu genotipu, atlasītu pēc labas kombinatīvās spējas. Komponents ir radīts, nejauši krustojot līnijas tādā veidā, lai visām iespējamām kombinācijām būtu līdzvērtīga iespējamība izpausties. Sintētisko komponentu var pavairot vienā vai vairākās paaudzēs kā atvērtās apputeksnēšanās populāciju.

14. Hibrīdu veidi

14.1. Vienkāršie krustojumi

Divu līniju krustojuma pirmā paaudze.

14.2. Daudzkāršie krustojumi

Pirmā paaudze starp inbredās līnijas vai vienkāršā hibrīda krustojumu ar atvērtās apputeksnēšanās vai sintētisko komponentu.

15. Vecākaugu materiāls

Mazākā vienība, ko lieto uzturētājs, lai saglabātu šķirnes vai līnijas izejmateriālu, no kura ar krustošanu iegūst visas hibrīdās šķirnes sēklas.

16. Ķīmiskās hibridizācijas aģents (ĶHA)

Ķīmiska viela, kuras lietošana noteiktā augšanas stadijā potenciāliem sēklu veidojošiem vecākiem vai nu aptur putekšņu ražošanu, vai arī padara putekšņus nederīgus, tā padarot augus vīrišķi sterilus.

17. Ģenētiskā un citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte

Hibrīdās šķirnes sievišķo vecāku vīrišķā sterilitāte, ko var ietekmēt gan ģenētiski gan citoplazmatiski.

18. Pirmsbāzes sēkla (paredzēta hibrīdo šķirņu ražošanai)

Sēkla, kas atbilst shēmas noteiktiem nosacījumiem, kas tiek ražota uzturētāja atbildībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai līnijas uzturēšanas praksi, un kura ir paredzēta bāzes sēklas ražošanai. Tā ietver sēklu, kas paredzēta, lai iegūtu:

a) sintētisko komponentu;

b) citoplazmatisko vīrišķi sterilo līniju (CVS);

c) uzturētāju CVS līnijai;

d) vienkāršā krustojuma hibrīdu vecāku putekšņus.

19. Bāzes sēkla (paredzēta hibrīdo šķirņu iegūšanai)

19.1. Sēkla, kas atbilst shēmas noteiktiem nosacījumiem, kas tiek ražota uzturētāja atbildībā saskaņā ar pieņemto šķirnes vai līnijas uzturēšanas praksi un kura ir paredzēta hibrīdās šķirnes sertificētas sēklas ražošanai. Tā ietver sēklu, kas paredzēta, lai iegūtu:

- citoplazmatiski vīrišķi sterilu vienkāršo hibrīdu;

- (sintētiskos) putekšņu vecākus, ko izmanto vienkāršā krustojuma hibrīda auglības atjaunošanai;

- vecāku sēklas, ko apstrādās ar ĶHA;

- vecāku putekšņus, ko izmanto ar ĶHA apstrādāto augu apputeksnēšanai;

- specifisku rudzu CVS līniju sēklu un vecākaugu putekšņu maisījumu.

19.2. Sertificētu sēklu, kas tiek ražota saskaņā ar OECD labību sēklu shēmu, var reizēm izmantot, lai iegūtu vecāku putekšņus vai vecāku sēklas augus, nodrošinot bāzes sēklu standartu ievērošanu.

20. Sertificēta sēkla (hibrīdajām šķirnēm)

20.1. Sēkla, kas ir hibridizācijas pēdējā paaudze un ir paredzēta lopbarības vai graudu ieguvei. Tai jāatbilst attiecīgiem Shēmas norādījumiem, un šo norādījumu izpilde jāapstiprina ar oficiālām pārbaudēm.

20.2. Hibrīdajiem rudziem hibrīdās sertificētās sēklas ražo maisījumā, kurā ir sievišķie un vīrišķie augi, kas atbilst uzturētāja aprakstam.

21. Sterilitāte

Sievišķo vecākaugu sēklu vīrišķās sterilitātes līmenis.

22. Hibriditāte

Kopējais hibrīdu skaits sēklā, ieskaitot F1 hibrīdus, kas neatbilst F1 hibrīdajai šķirnei, bet izņemot tādas pašas sēklas un citu šķirņu sēklas.

 

2.PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS BĀZES UN SERTIFICĒTAS SĒKLAS RAŽOŠANAI SASKAŅĀ AR OECD LABĪBU SĒKLU SHĒMU

A) MINIMĀLĀS PRASĪBAS VISĀM ŠĶIRNĒM

1. Priekšaugi

Pilnvarotā Iestāde:

1.1. pieprasa no audzētāja sīku informāciju par priekšaugiem katrā sēklas laukā;

1.2. noraida laukus, ja priekšaugi lauka vēsturē neatbilst pilnvarotās iestādes prasībām. Ir jābūt vismaz divu gadu laika intervālam starp tās pašas sugas labību laukiem. Tajā pašā laukā var audzēt tās pašas šķirnes un tās pašas kategorijas sēklu bez jebkāda laika intervāla, nodrošinot šķirnes tīrību.

2. Izolācijas attālumi

2.1. Svešapputes sugu sēklu laukiem un tritikāles svešapputes šķirnēm (x Triticosecale Wittm.) jābūt izolētiem no citiem rudzu un tritikāles laukiem:

-- bāzes sēklai

ar 300 metriem;

-- sertificētai sēklai

ar 250 metriem.

Pašapputes tritikāles šķirņu sēklu laukiem jābūt izolētiem no visiem citiem tritikāles laukiem:

-- bāzes sēklai

ar 50 metriem;

-- sertificētai sēklai

ar 20 metriem.

2.2. Attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība no nevēlamiem putekšņu avotiem.

2.3. Pašapputes sugu sēklu laukiem jābūt izolētiem no citiem labību laukiem ar noteiktu barjeru vai attālumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu nesajaukšanos ražas novākšanas laikā.

3. Nezāles

Lauks, kurā ir pārmērīgi daudz nezāļu, ir jānoraida.

4. Lauka apskate

4.1. Sēklas laukam jābūt pareizā attīstības stadijā, lai dotu iespēju precīzi noteikt šķirnes un sugas tīrību.

4.2. Inspektoriem jābūt speciāli apmācītiem, un par lauku apskati viņi atbild tikai pilnvarotajai iestādei. Papildu noteikumi, kā tas ir norādīts 8.pielikumā, attiecas uz pilnvarotajiem inspektoriem.

4.3. Katrā sēklas laukā jābūt vismaz vienai lauka apskatei pēc vārpošanas.

4.4. Lauka inspektoram jāpārbauda, vai ir ievērotas visas minimālās prasības, kas minētas šajā pielikumā.

4.5. Ja vien iespējams, sīkākai pārbaudei sēklu lauku apskates laikā jābūt pieejamiem kontroles lauciņiem, kas apsēti ar paraugiem no sēklu partijām, kas iesētas laukos sertifikācijai. Šīs pārbaudes ir paredzētas papildus šķirnes tīrības pārbaudei.

4.6. Par katra lauka pieņemšanu vai noraidīšanu pēc lauka apskates jānolemj pilnvarotajai iestādei un, ja vien iespējams, jāizmanto atbilstošo pirmspārbaudes lauciņu rezultāti.

4.7. Nosakot to augu skaitu, kas neatbilst šķirnei, un citu sugu augu skaitu, inspektoram jāstrādā ar piemērotām metodēm (metodes ir aprakstītas OECD dokumentā "Kontrollauciņu un lauka apskašu metožu rokasgrāmata").

5. Šķirnes tīrība

5.1. Šķirnes tīrības rādītāji attiecas uz visiem sēklaudzēšanas laukiem, un tie jāpārbauda lauka apskatē.

5.2. Ja pēcpārbaudes lauciņi tiek audzēti saskaņā ar 7.noteikumu punktu, tos arī izmanto pārbaudei.

5.3. Minimālās šķirnes tīrības procentuālās prasības dažām sugām:

Sugas

Bāzes sēkla

Sertficētas sēklas pirmā paaudze

Sertificētas sēklas otrā paaudze

Triticum aestivum, Hordeum vulgare, Avena sativa un Oryza sativa

99,9%

99,7%

99,0%

Galvenokārt tritikāles pašapputes šķirnes

99,7%

99,0%

98,0%

 

5.4. Maksimālais tās pašas sugas šķirnei netipisko augu skaits svešapputes šķirnēm tai pašai sugai.

Svešapputes rudzu un tritikāles šķirnēm tās pašas sugas augu skaits, kuri ir uzskatāmi par šķirnei netipiskiem, nedrīkst pārsniegt vienu augu uz trīsdesmit kvadrātmetriem, laukos, kur tiks iegūta bāzes sēkla un vienu augu uz desmit kvadrātmetriem laukos, kur tiks iegūta sertificēta sēkla.

Kopsavilkuma tabula: maksimālais tās pašas sugas šķirnei netipisko augu skaits svešapputes šķirnēm

Sugas Bāzes sēkla Sertificēta sēkla

Rudzu un tritikāles svešapputes šķirnes 1 uz 30 kv.m. 1 uz 10 kv.m.

B) PAPILDU MINIMĀLĀS PRASĪBAS HIBRĪDAJĀM LABĪBĀM

6. Priekšaugi

Pilnvarotā iestāde:

a) pieprasa no audzētāja sīku informāciju par priekšaugiem katrā sēklas laukā;

b) noraida laukus, ja priekšaugi lauka vēsturē neatbilst pilnvarotās iestādes prasībām. Laukus, kur iegūst hibrīdās sēklas, nedrīkst izvietot tajā pašā vietā nākošajos gados.

7. Izolācijas attālumi

7.1. Sēklu lauki, kur iegūs kviešu, miežu, auzu vai rīsu hibrīdo šķirņu sertificēto sēklu izolē no svešu putekšņu avotiem. Sievišķo sēklu vecākaugi nedrīkst būt tuvāk nekā 25 metrus no tās pašas sugas jebkuras citas šķirnes, izņemot vīrišķo putekšņu vecākaugu laukus. Šo izolācijas attālumu pilnvarotā iestāde var mainīt, lai nodrošinātu tālāku aizsardzību pret apputeksnēšanos ar svešiem putekšņiem. Ne mazāk kā 100 metru attālums tiek uzskatīts par pietiekamu, lai izpildītu 3.6.punkta prasības attiecībā uz šķirnes tīrības noteikšanu.

7.2. Sēklu laukiem, kur iegūs hibrīdās rudzu šķirnes bāzes sēklu komponentus un sertificētu sēklu, jābūt izolētiem jebkurā sēklaudzēšanas stadijā no svešiem putekšņu avotiem, kas var izraisīt nevēlamu svešapputi. Minimālie izolācijas attālumi:

a) bāzes sēklas iegūšanai:

-- ja izmantota vīrišķā sterilitāte

1000 m

-- ja nav izmantota vīrišķā sterilitāte

600 m

b) sertificētas sēklas iegūšanai

500 m

7.3. Pilnvarotā iestāde var izmainīt šos attālumus, ja ir pietiekama aizsardzība no nevēlamiem putekšņiem vai ja svešapputes iespējamība tiek novērsta skaidri atšķirīga ziedēšanas laika dēļ.

8. Lauka apskate

8.1. Laukos, kur iegūs vecākaugu šķirnes vai vecākaugu līnijas bāzes sēklu, kura domāta hibrīdo šķirņu iegūšanai ar ķīmiskās hibridizācijas aģentu (ĶHA), pārbaude jāveic kā vispārējām labību šķirņu sēklām.

8.2. Laukos, kur iegūs hibrīdo šķirņu bāzes sēklu, izmantojot citoplazmatisko vīrišķo sterilitāti, pārbaude jāveic vīrišķi sterilajai līnijai, vienkāršā krustojuma hibrīda vīrišķi sterilajiem vecākaugiem, uzturošajai līnijai un vīrišķajam uzlabotājam.

8.3. Laukos, kur iegūs hibrīdās šķirnes sertificētu sēklu, jāveic vismaz viena pārbaude, kad abi vecākaugi pilnīgi izvārpojuši, lai pārbaudītu, ka hibrīdās šķirnes audzēšanai izvirzītās prasības, ko noteikusi pilnvarotā iestāde, ir izpildītas.

8.4. Ja hibrīdās šķirnes ražošanā tiek izmantota vīrišķā sterilitāte, vīrišķi sterilā komponenta sterilitātes līmenim jābūt vismaz 98 %, lai tā būtu atbilstoša sēklu sertifikācijai un būtu pakļauta citām pārbaudēm, ko noteikusi pilnvarotā iestāde saskaņā ar 5.sadaļu "Šķirnes tīrības noteikšanā".

8.5. Laukos, kur iegūs F1 hibrīdās sēklas, izmantojot ĶHA, pilnvarotā iestāde var pieprasīt otru pārbaudi graudu pilngatavībā, lai noteiktu vīrišķās sterilitātes līmeni sievišķiem sēklaudžiem un/vai sēklu hibriditāti.

Otrajā apskatē lauka inspektoram jāizrēķina vai nu sterilitātes procents, vai hibriditātes procents:

8.5.1. sterilitātes procents

Tas ir vienāds: 100 (1-a/b)

kur a ir izveidojušos graudu skaits noteiktā vārpu daudzumā, kas paņemtas no ar ĶHA apstrādātiem sievišķiem vecākaugiem, kuri ir bijuši aizsargāti ar putekšņizturīgiem maisiem vai pārklāju, kas ir uzlikti pēc apstrādāšanas ar ĶHA, bet pirms abu vecāku putekšnīcas atvēršanās;

un b ir izveidojušos graudu skaits paraugā tajā pašā noteiktajā vārpu skaitā no neapstrādātiem sievišķajiem vecākaugiem, kas noņemti laukā, kurš ir bijis aizsargāts no apstrādes ar ĶHA ar papildu pārklāju. Lai nodrošinātu putekšņu nenokļūšanu no šiem neapstrādātajiem sievišķajiem augiem, šim pārklājam ir jāpaliek līdz putekšnīcas atvēršanās beigām.

8.5.2. hibriditātes procents

Tas ir vienāds: 100(1-a/c),

kur a ir izveidojušos graudu skaits noteiktā vārpu daudzumā, kas paņemtas no sievišķiem vecākaugiem, kuri apstrādāti ar ĶHA un kuri ir bijuši aizsargāti ar putekšņizturīgiem maisiem vai pārklāju, kas ir uzlikti pēc apstrādāšanas ar ĶHA, bet pirms abu vecāku putekšnīcas atvēršanās;

un c ir izveidojušos graudu skaits paraugā tajā pašā noteiktajā vārpu skaitā no sievišķajiem vecākaugiem, kuri apstrādāti ar ĶHA un kuri nav bijuši aizsargāti ar putekšņizturīgiem maisiem vai pārklājiem.

8.6. Lauki, kuri sasniedz hibriditātes standartu 95 %, ir piemēroti sēklu sertifikācijai, kā arī jebkurai citai pārbaudei, ko noteikusi pilnvarotā iestāde, saskaņā ar 5.sadaļu "Šķirnes tīrības noteikšanā". Īpaši pilnvarotās iestādes, nosakot izolācijas attālumu ne mazāku par 100 m, var pieņemt hibriditātes līmeni, kas ir laukā kā hibrīda šķirnes tīrības līmenis, nodrošinot sasniegto līmeni ne zemāku par 90 %.

9. Šķirnes tīrība un identitāte

9.1. Atbilstība hibrīdai šķirnei

Hibrīdajai šķirnei jābūt pietiekami atbilstošai šķirnei, un augiem jāatbilst šķirnes pazīmēm, ko noteikusi pilnvarotā iestāde.

9.2. Sēklu lauku minimālie šķirnes tīrības standarti

Kviešu, miežu, auzu un rīsu hibrīdo šķirņu minimālajiem šķirnes tīrības standartiem laukos, kur tiks iegūta vecāku līniju vai šķirņu bāzes sēkla, un laukos, kur iegūs sertificētu sēklu, kā arī sertificētu sēklu lauka pēcpārbaudē ir jābūt šādiem:

Sugas

Laukos, kur iegūs bāzes sēklu (no vecāku līnijām)

Laukos, kur iegūs sertificētu sēklu (no hibrīdām šķirnēm)

Sertificētu sēklu pēcpārbaudes lauciņos (no hibrīdām šķirnēm)

Kvieši

     

Mieži

     

Auzas

99,9 %

99,7 %

99,0 %

Rīsi

     

9.3. Maksimālais šķirnei netipisko augu skaits hibrīdo rudzu šķirņu laukos:

Rudzu laukos, kur iegūs:

- vecākaugu līniju bāzes sēklu, laukaugu sugas augu skaits, kas acīmredzami nav tipiski attiecīgā vienkāršā krustojuma hibrīdam, nedrīkst pārsniegt vienu augu uz trīsdesmit kvadrātmetriem;

- hibrīdās šķirnes sertificētu sēklu, laukaugu sugas augu skaits, kas acīmredzami nav tipiski attiecīgā vienkāršā krustojuma hibrīdam, nedrīkst pārsniegt vienu augu uz desmit kvadrātmetriem.

Rudzu pēcpārbaudes lauciņos:

- bāzes sēklai (vienkāršo krustojumu hibrīdi) augu skaits, kas pēcpārbaudē acīmredzami ir uzskatāmi par netipiskiem attiecīgā vienkāršā krustojuma hibrīdai šķirnei, nedrīkst būt vairāk par sešiem augiem no 1000 augiem;

- sertificētai sēklai, hibrīdam ir jābūt pietiekami atbilstošam šķirnei, un augam ir jāatbilst hibrīdās šķirnes pazīmēm, ko noteikusi Nacionālā pilnvarotā iestāde.

10. Šķirnes tīrības noteikšana

Šķirnes tīrība jānosaka pēc apstiprinātas metodes, kas atbilst uzturēšanas sistēmai. Ir jāveic vismaz viens no šiem novērtējumiem:

a) hibriditātes noteikšana hibrīdās šķirnes sēklaudzēšanas laukā (skat. iepriekš 8.5.2.punktu); tas ir jāapvieno ar citiem vērtējumiem, ieskaitot lauka apskates rezultātus un izolācijas attālumu pārbaudi. Ir jāņem vērā, ka hibriditāte nav tas pats, kas šķirnes tīrība, un nav nepieciešama cieša korelācija starp šiem rādītājiem;

b) pēcnovākšanas pārbaude, ko veic pirms sertifikācijas, izmantojot starptautiski atzītas hibrīdo sēklu pārbaudes, izņemot rudziem.

 

3. PIELIKUMS

SERTIFIKĀTU UN SĒKLU PARTIJU ATSAUCES NUMURI

1. Starptautiskajā tirgū ir vēlams, lai atsauces numuriem būtu vienota forma, vieglākai identificēšanai.

2. Izmantojot ISO 3166 trīs burtu kodu, tas norāda sertifikācijas valsti. Ja valstī ir vairāk nekā viena pilnvarotā iestāde, jāpievieno attiecīgie sākuma burti, tomēr nepieciešams sekot, lai tas nenonāk pretrunā ar iepriekš minēto kodu.

3. Pārējā atsauces numura daļa norāda sēklu partijas vienā un tajā pašā valstī. Parasti piemēro vienotus atsauces numurus, numurs sastāv no vienāda ciparu skaita. Iepriekš izvērtējot, cik daudz sēklu partiju varētu tikt sertificēts, pievieno attiecīgu nuļļu skaitu. Piemēram, ja izdoto sertifikātu skaits nepārsniegs 9 999, pirmajam tiks dots numurs 0001, desmitais būs 0010 un tā tālāk. Jāseko, lai neizveidotos juceklis starp atsauces numuriem, kas piemēroti dažādām sēklu partijām dažādos gados (burtu kodus var lietot ražas gadu norādīšanai).

 

4. PIELIKUMS

INSTRUKCIJA OECD ETIĶETĒM UN SĒKLU KONTEINERU MARĶĒŠANA

1. Apraksts

1.1. Tips: etiķetes var būt gan uzlīmējamas, gan neuzlīmējamas. Informācija var būt gan uz vienas puses, gan uz abām.

1.2. Veids: etiķetēm jābūt taisnstūrveida.

1.3. Krāsa: etiķešu krāsai jābūt:

- pirmsbāzes sēklai

balta ar diagonālu violetu svītru;

- bāzes sēklai

balta;

- sertificētas sēklas 1.paaudzei

zila;

- sertificētas sēklas 2. un tālākajām paaudzēm

sarkana;

- līdz galam nesertificētai sēklai

pelēka.

Uz visām sarkanajām un visām pelēkajām etiķetēm sertificētām sēklām, sākot ar 2. un tālākajām paaudzēm jānorāda attiecīgās paaudzes numurs.

Etiķetes beigās vismaz 3 cm josla jāiekrāso melnā krāsā, pārējo etiķeti atstājot krāsainu.

1.4. Materiāls: izmantotajam materiālam jābūt pietiekami izturīgam, lai tas nebojātos tā normālas lietošanas laikā.

2. Atsauce uz OECD shēmu

2.1. Atsaucei uz OECD shēmu jābūt uzrakstītai etiķetes melnajā joslā vai sēklu konteinera ārpusē (skat. 9.1.2. punktu) angļu un franču valodā. Uzrakstam jābūt: "OECD Seed Scheme" un "Systeme de l'OECD pour les Semences".

3. Informācija uz etiķetes

3.1. Norādāmā informācija: Etiķetes krāsainajā daļā (baltajā, zilajā, sarkanajā vai pelēkajā) ar melniem burtiem jānorāda šāda informācija:

- Pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese:

- Suga: (latīniski)

- Šķirnes nosaukums:

- Kategorija: (pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas sēklas 1., 2. vai cita paaudze)

- Atsauces numurs: (skatīt 3.pielikumu)

- Audzēšanas valsts: (ja sēkla iepriekš ir bijusi etiķetēta kā nepilnīgi sertificēta sēkla)

- Atzīme par atkārtotu etiķetēšanu, ja tas ir nepieciešams.

Uz nepilnīgi sertificētas sēklas etiķetes jābūt norādei:

- "Nepilnīgi sertificēta sēkla".

Pirmsbāzes sēklai jābūt norādei par paaudžu skaitu pirms sertificētas sēklas 1.paaudzes.

Hibrīdo šķirņu bāzes sēklas etiķetē ir jānorāda, vai tā ir domāta putekšņus veidojošiem vecākaugiem, vai sēklu iegūstošiem vecākaugiem. Ja šādu sēklu vecākaugu materiāls ir šķirne, kas ir iekļauta oficiālajā Nacionālajā šķirņu sarakstā, tam ir jābūt apstiprinātam Shēmās, šķirnei ir jābūt nosaukumam. Ja uzskata par nepieciešamu, var dot nosaukumu arī šķirnes pēdējam hibrīdam. Ja vecākaugu materiāls nav iekļauts šādā sarakstā, šķirnes pēdējā hibrīda nosaukums ir jānorāda, pievienojot vārdu "komponents". Jāpievieno vecākaugu materiāla nosaukums; tas var tikt dots koda veidā, ja vēlas. Uz sertificētas sēklas etiķetes jābūt hibrīdās šķirnes nosaukumam, pievienojot vārdu "hibrīds".

3.2. Izkārtojumam un burtu lielumam jābūt tādam, lai etiķeti būtu viegli izlasīt.

3.3. Ja etiķete neizdzēšami ir uzrakstīta uz konteinera, informācijas izvietojumam un iezīmētajai platībai, cik vien iespējams, jāatbilst normālai etiķetei.

3.4. Papildu informācija:

Jebkuru laukumu uz etiķetes, ko neizmanto 3.1.paragrāfā norādītajai informācijai, var izmantot papildu informācijai, kādu pilnvarotā iestāde vēlas sniegt. Tomēr šādas informācijas burti nevar būt lielāki par tiem, kas ir noteiktajā informācijā. Tai jābūt ļoti konkrētai un jāattiecas tikai uz sēklu, kas sertificēta saskaņā ar OECD sēklu shēmām. Etiķeti vai konteinera laukumus, kur neizdzēšami ir norādīta noteiktā informācija, nedrīkst izmantot reklāmai.

4. Valodas

Visai informācijai jābūt vai nu angļu, vai franču valodā, izņemot atsauci uz shēmām, kam jābūt abās - gan angļu gan franču valodā, kā tas norādīts iepriekš 2.paragrāfā. Ja to uzskata par nepieciešamu, var pievienot tulkojumu jebkurā valodā.

 

5.PIELIKUMS

SERTIFIKĀTA UN ANALĪŽU REZULTĀTU PARAUGI

A) SERTIFIKĀTA PARAUGS

Sertifikātam jāsatur visa tālāk minētā informācija, bet precīzu teksta kārtību nosaka pilnvarotā iestāde.

Sertifikāts, kas izdots saskaņā ar OECD shēmām labību šķirnes sertifikācijai sēklu apritei starptautiskajā tirgū

Pilnvarotās iestādes, kas izdevusi sertifikātu, nosaukums:

Atsauces numurs:

Suga:

Šķirne:

Norāde par atkārtotu etiķetēšanu, ja tas ir nepieciešams:

Konteineru skaits un deklarētais partijas svars:

Sēklu partija ar šo atsauces numuru ir ražota saskaņā ar OECD zāļu sēklu shēmām un ir atzīta/daļēji atzīta par12:

- pirmsbāzes sēklu

(balta etiķete ar diagonālu violetu svītru);

- bāzes sēklu

(balta etiķete/ pelēka etiķete);

- sertificētas sēklas 1.paaudzi

(zila etiķete/ pelēka etiķete);

- sertificētas sēklas ....paaudzi13

(sarkana etiķete/ pelēka etiķete).

Paraksts:

Vieta un datums:

B) ANALĪŽU REZULTĀTI

Laboratorijas analīžu rezultāti, ja vien iespējams, jāizsniedz kā oranžie vai zaļie starptautiskie sēklu partiju sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar ISTA noteikumiem.

Valstis, kuras nevēlas lietot šos sertifikātus, ko izdod Asociācija, var izmantot tos kā paraugu laboratorijas analīžu rezultātu atspoguļošanai atbilstoši Shēmu noteikumiem un norādījumiem.

Paraugu kopijas var iegūt:

International Seed Testing Association (ISTA)

Zurichstrasse 50, P.O.Box 308

8303 Bassersdorf,

CH - Switzerland

Tālrunis: + 41 1 838 60 00

Fax: + 41 1 838 60 01

E-mail: ista.office@ista.ch

ISTA sertifikātus drīkst lietot tikai tās valstis, kas ir ieguvušas Asociācijas piekrišanu to darīt. Pārējām valstīm, kas izmanto sertifikātu kā paraugu rezultātu atspoguļošanai, jānodrošina atšķirība no oranžā vai zaļā sertifikāta. Piemēram, uz sertifikātiem nedrīkst būt atsauce uz ISTA, sertifikāti nedrīkst būt uz oranža vai zaļa papīra.

 

6.PIELIKUMS

LABĪBU SUGU SARAKSTS SERTIFIKĀCIJAI SASKAŅĀ AR OECD SĒKLU SHĒMU

AVENA BYZANTINA K.Koch

Bizantijas auza

AVENA NUDA (L.)

Kailgrauda auza

AVENA SATIVA (L.)

Auzas

FAGOPYRUM ESCULENTUM Moench

Sējas griķis

HORDEUM VULGARE (L.)

Parastais miezis

ORYZA SATIVA (L.)

Rīss

PHALARIS CANARIENSIS (L.)

Kanāriju spulgzāle (kanārijzāle)

SECALE CEREALE (L.)

Rudzi

TRITICUM AESTIVUM (L.) emend. Fiori et Paol.

Mīkstais (parastais) kviesis

TRITICUM DURUM Desf.

Cietais kviesis

TRITICUM SPELTA (L.)

Spelta kviesis

X TRITICOSECALE Wittm.

Tritikāle

 

7.PIELIKUMS

TO VALSTU SARAKSTS, KAM IR TIESĪBAS SERTIFICĒT LABĪBU SĒKLAS

ARGENTĪNA

C(82)15

02/03/82

AUSTRĀLIJA

C(80)40

27/02/80

AUSTRIJA

C(87)213/Final

16/02/88

BEĻĢIJA

C(79)189

09/10/79

BOLĪVIJA

C(96)169/Final

16/12/96

BRAZĪLIJA

C(99)174/Final

10/12/99

BULGĀRIJA

C(79)168

17/08/79

KANĀDA

C(88)18/Final

20/10/88

ČĪLE

C(72)56

22/02/72

HORVĀTIJA

C(94)205/Final

12/01/95

ČEHIJA

C(93)131/Final

02/06/94

DĀNIJA

C(85)143

10/05/85

ĒĢIPTE

C(98)178/Final

01/12/98

IGAUNIJA

C(97)187/Final

23/10/97

SOMIJA

C(89)165/Final

07/11/89

FRANCIJA

C(86)71

13/08/85

VĀCIJA

C(87)61/Final

16/02/88

GRIEĶIJA

C(85)148

05/06/85

UNGĀRIJA

C(70)196

17/12/70

ISLANDE

*

 

ĪRIJA

C(73)171

04/04/73

IZRAĒLA

C(78)236

11/01/79

ITĀLIJA

C(84)137

25/09/84

KENIJA

C(73)35

15/02/73

LIETUVA

C(99)173/Final

10/12/99

LUKSEMBURGA

*

 

MAROKA

C(88)196/Final

26/01/89

NĪDERLANDE

C(88)184/Final

09/02/89

JAUNZĒLANDE

C(76)213

02/12/76

NORVĒĢIJA

C(86)77

22/01/86

POLIJA

C(80)194

13/02/80

PORTUGĀLE

C(88)15/Final

20/10/88

RUMĀNIJA

C(70)190

12/12/70

SLOVĀKIJA

C(93)129/Final

02/06/94

SLOVĒNIJA

C(96)170/Final

16/12/96

SPĀNIJA

C(70)17 6

03/11/70

ZVIEDRIJA

C(86)75

09/12/85

ŠVEICE

C(93)183/Final

08/02/94

TUNISIJA

C(78)100

07/08/78

TURCIJA

C(88)46/Final

20/10/88

APVIENOTĀ KARALISTE

C(86)73

15/11/85

ASV

C(74)85

06/05/74

URUGVAJA

C(94)22/Final

08/04/94

ZIMBABVE

C(92)54/Final

30/04/92

* - OECD dalībvalsts bez oficiāla pieteikuma

 

8.PIELIKUMS

NOSACĪJUMI LAUKA APSKATĒM, KO VEIC PILNVAROTI INSPEKTORI OFICIĀLĀ UZRAUDZĪBĀ

1. Gadījumos, kad atļautajai sertifikācijai tiek ražota sertificētas kategorijas sēkla, pilnvarotā iestāde var oficiālā uzraudzībā pilnvarot neoficiālus inspektorus veikt lauku apskates. Šīm pārbaudēm jābūt līdzvērtīgām oficiālām pārbaudēm saskaņā ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

2. Akreditētajiem/licencētajiem inspektoriem ir jābūt ar nepieciešamo kvalifikāciju, kura iegūta tāpat kā oficiāliem inspektoriem vai arī viņu kompetences līmenis jāapstiprina oficiālās pārbaudēs. Akreditētiem/licencētiem inspektoriem ir jādod zvērests vai jāparaksta ziņojums par oficiālo inspektoru pienākumu uzņemšanos.

3. Pirmsbāzes un bāzes lauki jāpārbauda oficiālajiem lauku inspektoriem.

4. Sertificēto kategoriju (C1, C2....) laukus var pārbaudīt akreditētie/licencētie inspektori, ja sēklas paaudze pirms bāzes sēklas ir oficiāli pārbaudīta saskaņā ar 6.7.punktu.

5. Ja sertificēto kategoriju (C1, C2....) laukus pārbauda akreditētie/licencētie inspektori, daļa šo lauku ir vēlreiz jāpārbauda oficiālajiem inspektoriem. Atkārtoto pārbaužu līmeni nosaka pilnvarotā iestāde, lai patiesi atspoguļotu akreditēto/licencēto inspektoru darbu.

6. Pilnvarotajām iestādēm ir jānosaka sods par oficiālo atkārtoto pārbaužu noteikumu pārkāpumiem. Sodiem ir jābūt iedarbīgiem, proporcionāliem un pamatotiem. Sodā ir jāietver to oficiālo licencēto inspektoru atzīšanas anulēšana, kuri ir izrādījušies vainīgi, ar iepriekšēju nodomu vai netīšām pārkāpjot oficiālo pārbaužu noteikumus. Jebkuras šādas pārbaudītās sēklas sertifikācija ir jāanulē, ja vien nevar parādīt, ka šī sēkla joprojām atbilst visām būtiskākajām prasībām.

7. Direktīvas lauka apskašu autorizēto inspektoru darbībai parasti, saskaņojot ar pilnvarotajām iestādēm ir pieejamas OECD sekretariātā.

1 Apvienotais Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) tehniskais protokols un Starptautiskās sēklu tirdzniecības federācijas (FIS) tehniskais protokols - ISTA/FIS Zāļu sēklu partiju lieluma eksperimentam, nodrošinot piemērotas metodes. Šīs organizācijas var atrast pēc šādām adresēm: istach@iprolink.ch un fis@worldseed.org

2 Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) Starptautiskie sēklu pārbaudes noteikumi norāda piemērotākās metodes.

3 Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) Starptautiskie sēklu pārbaudes noteikumi norāda piemērotākās metodes.

4 Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) Starptautiskie sēklu pārbaudes noteikumi norāda piemērotākās metodes.

5 Sugu saraksts, kas piemērotas sertifikācijai pēc Shēmām, tiek apstiprināts un nepieciešamības gadījumā pārskatīts ikgadējās sanāksmēs. Šis saraksts tiek publicēts Šķirņu sarakstā.

6 Shēmās atsaucas uz oficiālo "Sertifikācijai piemēroto šķirņu sarakstu", lai noteiktu, vai šķirne ir apomiktiski uniklonāla. Ja šāda informācija nav ietverta, šķirnes tips ir jāuzskata par nezināmu un jāpiemēro stingrākie standarti.

7 Svītrot, ja nepieciešams

8 norādīt paaudzi

9 Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izdotie "Starptautiskie sēklu kontroles noteikumi" norāda piemērotākās metodes.

10 Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) Starptautiskie sēklu pārbaudes noteikumi norāda piemērotākās metodes

11 Sugu saraksts, kas piemērotas sertifikācijai pēc Shēmām, tiek apstiprināts un, ja nepieciešams, pārskatīts ikgadējās sanāksmēs. Šis saraksts tiek publicēts šķirņu sarakstā

12 Svītrot, ja nepieciešams

13 norādīt paaudzi

Zemkopības ministrs M.Roze

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 606Pieņemts: 27.12.2002.Stājas spēkā: 31.12.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 1, 03.01.2003.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
221911
31.12.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva