Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1043
Rīgā 2010.gada 16.novembrī (prot. Nr.63 25.§) Noteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009.gada programmas aktivitāšu īstenošanu
Izdoti saskaņā ar Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība"
ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 14.panta 3.punktu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) 2009.gada programmas šādu aktivitāšu īstenošanas kārtību un fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus: 1.1.1. 1.1.aktivitātē "Trešo valstu valstspiederīgo piekļuves uzlabošana valsts un privātajiem pakalpojumiem un precēm, kā arī palīdzības sniegšana integrācijai Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas" (turpmāk – 1.1.aktivitāte); 1.1.2. 1.4.aktivitātē "Repatriantu – trešo valstu valstspiederīgo integrācija sabiedrībā, risinot mājokļa, nodarbinātības jautājumus un medicīniskās un sociālās palīdzības jautājumus" (turpmāk – 1.4.aktivitāte); 1.1.3. 1.5.aktivitātē "Programmu izstrāde un pakalpojumu nodrošināšana īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām)" (turpmāk – 1.5.aktivitāte); 1.1.4. 1.6.aktivitātē "Mācību programmu un kursu materiālu izstrāde un ieviešana trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem" (turpmāk – 1.6.aktivitāte); 1.1.5. 2.1.aktivitātē "Uzraudzības instrumentu un izvērtējuma shēmu izstrāde integrācijas politikai un īstenotajiem integrācijas pasākumiem" (turpmāk – 2.1.aktivitāte); 1.1.6. 2.2.aktivitātē "Metodikas un rekomendāciju izstrāde informācijas tehnoloģiju pielietošanā, kas atvieglotu statistikas apkopošanu un pielietošanu, lai apstrādātu ātrāk, kvalitatīvāk un detalizētāk informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem" (turpmāk – 2.2.aktivitāte); 1.1.7. 3.1.aktivitātē "Izstrādāt un ieviest mācību kursus valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, biedrību un nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem u.c. speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem" (turpmāk – 3.1.aktivitāte); 1.2. fonda projektu atlases organizēšanas kārtību; 1.3. fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un prasības fonda projektu iesniedzējiem; 1.4. fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību; 1.5. granta līguma slēgšanas kārtību aktivitāšu ietvaros; 1.6. tehniskās palīdzības īstenošanas kārtību. 2. Maksājumus fonda projektu ietvaros par izdevumiem, kas radušies līdz 2011.gada 30.jūnijam, var veikt laikposmā no lēmuma par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņemšanas dienas vai atzinuma par nosacījumu izpildi apstiprināšanas dienas līdz granta līgumā noteiktajam projekta gala pārskata iesniegšanas termiņam, bet ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam. 3. Ar aktivitāšu īstenošanu saistītos Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 7.pantā noteiktos vadošās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Tieslietu ministrija (turpmāk – vadošā iestāde). 4. Fonda mērķa grupa: 4.1. to valstu pilsoņi, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī bezvalstnieki (turpmāk – trešo valstu valstspiederīgie), kuri Latvijā ieradušies pēdējo piecu gadu laikā pirms fonda projekta īstenošanas uzsākšanas un legāli uzturas Latvijas teritorijā; 4.2. trešo valstu valstspiederīgie, kuri ir saņēmuši atļauju ieceļošanai Latvijā, lai tiem pirms ieceļošanas nodrošinātu integrācijas pakalpojumus, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri legāli uzturas Latvijā 5–10 gadus pirms fonda projekta īstenošanas uzsākšanas brīža, kā arī studenti un pētnieki. Minētās personas var tikt iekļautas mērķa grupā, ja tas nepieciešams fonda projekta mērķa sasniegšanai un fonda projekta iesniedzējs to pamatojis fonda projekta iesniegumā. 5. Fonda mērķa grupa nav tādi trešo valstu valstspiederīgie, kuri iesnieguši patvēruma pieteikumu un par kuriem galīgais lēmums vēl nav pieņemts, kuriem ir bēgļa vai alternatīvais statuss vai kuri var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu saskaņā ar Patvēruma likumu, kā arī sezonas strādnieki, pat ja šie trešo valstu valstspiederīgie atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām. 6. Fonda projektu iesniegumu atlasi vadošā iestāde rīko kā ierobežotu projektu atlasi vai kā atklātu projektu iesniegumu konkursu, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kas attiecināmas uz katru konkrēto aktivitāti. 7. Fonda projektu iesniegumu atlasi vadošā iestāde var rīkot katrai aktivitātei atsevišķi, vienlaikus vairākām aktivitātēm vai vienlaikus visām aktivitātēm. 8. Fonda projektu atlasē ir šādi posmi: 8.1. vadošā iestāde izsludina atklātu projektu iesniegumu konkursu, ievietojot sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vai nosūtot uzaicinājumu, ja ir ierobežota projektu iesniegumu atlase; 8.2. fonda projektu iesniedzēji sagatavo un iesniedz fonda projektu iesniegumus; 8.3. vadošā iestāde nodrošina fonda projektu iesniegumu vērtēšanu un pieņem lēmumu par fonda projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības; 8.4. vadošā iestāde nodrošina nosacījumu izpildes izvērtēšanu, ja fonda projekta iesniegums apstiprināts ar nosacījumu; 8.5. vadošā iestāde noslēdz granta līgumu par fonda projekta ieviešanu ar apstiprināta fonda projekta iesniedzēju. 9. Sludinājumā par atklāta projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu vai uzaicinājumā vadošā iestāde norāda: 9.1. fonda projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu; 9.2. pieejamo finansējumu aktivitātē vai aktivitātēs, kurās notiks fonda projektu iesniegumu atlase; 9.3. fonda projektu iesniegumu iesniegšanas vietas adresi; 9.4. fonda projektu iesniegumu iesniegšanas kārtību to nosūtīšanai pa pastu vai iesniegšanai personīgi; 9.5. norādi par fonda projektu iesniegumu sagatavošanai izmantojamiem materiāliem, kas pieejami Tieslietu ministrijas mājaslapā internetā. III. Fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība un prasības fonda projektu iesniedzējiem
10. Fonda projekta iesniegumu iesniedz vadošajā iestādē līdz sludinājumā par atklāta projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu vai uzaicinājumā norādītā termiņa beigām. 11. Fonda projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un šādiem tās pielikumiem: 11.1. fonda projekta iesniedzēja apliecinājums (2.pielikums); 11.2. fonda projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgaitas apraksts (CV); 11.3. fonda projekta budžeta tāme (3.pielikums); 11.4. detalizēts fonda projekta izmaksu aprēķins (4.pielikums); 11.5. fonda projekta kalendāra plāns (5.pielikums); 11.6. fonda projektā plānoto līgumu saraksts (6.pielikums); 11.7. detalizēts rakstisks pamatojums, ja projekta apakšlīgumu summa pārsniedz 40 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām; 11.8. fonda projekta iesniedzēja apliecināta reģistrācijas apliecības kopija (neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, publisko tiesību juridiskajām personām un starptautiskām organizācijām) un fonda projekta iesniedzēja statūtu kopija (ja attiecināms); 11.9. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka fonda projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms fonda projekta iesnieguma iesniegšanas) vai fonda projekta iesniedzēja parakstīta piekrišanas vēstule, kurā fonda projekta iesniedzējs pilnvaro vadošo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu (šis apakšpunkts neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām); 11.10. Uzņēmumu reģistra izziņa, kas apliecina, ka fonda projekta iesniedzējs nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā un neatrodas likvidācijas procesā (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms fonda projekta iesnieguma iesniegšanas), vai fonda projekta iesniedzēja rakstiska piekrišana, kurā viņš pilnvaro vadošo iestādi saņemt minēto izziņu (šis apakšpunkts neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām); 11.11. izziņa par finanšu līdzekļu piešķiršanu, ja fonda projektā paredzēts izmantot papildu finanšu līdzekļus, kas nav fonda vai valsts budžeta finansējums, ja fonda projekta īstenošanai tā apstiprināšanas gadījumā tiks piesaistīts fonda finansējuma saņēmēja vai tā partnera finansējums; 11.12. fonda projekta sadarbības partneru apliecinājums par piekrišanu piedalīties fonda projekta īstenošanā (7.pielikums); 11.13. sadarbības partnera apliecināta sadarbības partnera reģistrācijas apliecības kopija (neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm) un sadarbības partnera statūtu kopija (ja attiecināms); 11.14. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par to, ka sadarbības partnerim nav nodokļu parādu (izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) vai sadarbības partnera parakstīta piekrišanas vēstule, kurā sadarbības partneris pilnvaro vadošo iestādi pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu (šis apakšpunkts neattiecas uz valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām); 11.15. Uzņēmumu reģistra izziņa, kas apliecina, ka sadarbības partneris nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā un neatrodas likvidācijas procesā (izziņa izsniegta ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), vai sadarbības partnera rakstiska piekrišana, kurā viņš pilnvaro vadošo iestādi saņemt minēto izziņu (šis apakšpunkts neattiecas uz valsts pārvaldes iestādēm un publisko tiesību juridiskajām personām). 12. Vienas fonda aktivitātes ietvaros fonda projekta iesniedzējs var iesniegt vienu fonda projekta iesniegumu. 13. Fonda projekta iesniegumu un tā pielikumus vadošajā iestādē iesniedz papīra formā vienā eksemplārā. Iesniegums ir sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. 14. Papīra formā iesniegtajam fonda projekta iesniegumam pievieno fonda projekta iesniegumu un tā pielikumus elektroniska dokumenta veidā (elektronisko datu nesējā). Elektronisko datu nesējā ir šāda informācija: 14.1. norāde "Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta iesniegums"; 14.2. konkrētā aktivitāte, kurā tiek iesniegts fonda projekta iesniegums; 14.3. fonda projekta iesniedzēja nosaukums; 14.4. fonda projekta nosaukums. 15. Visus dokumentus (papīra formā un elektroniska dokumenta veidā) ievieto slēgtā aploksnē. Uz aploksnes norāda šādas ziņas: 15.1. norāde "Ierobežotas pieejamības informācija"; 15.2. vadošās iestādes nosaukums un adrese; 15.3. fonda projekta iesniedzēja nosaukums un adrese; 15.4. norāde "Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekta iesniegums"; 15.5. gada programma, aktivitātes numurs un nosaukums; 15.6. fonda projekta nosaukums. 16. Fonda projekta iesniegumu iesniedz kopā ar pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda fonda projekta iesniedzēja nosaukumu, gada programmu, aktivitātes numuru un nosaukumu, projekta nosaukumu un pievienoto dokumentu sarakstu. 17. Vadošā iestāde, saņemot fonda projekta iesniegumu, konstatē fonda projekta iesnieguma saņemšanas laiku. Fonda projektu iesniegumiem numurus piešķir fonda projektu iesniegumu atvēršanas sanāksmē, kurā piedalās fonda projektu iesniegumu vērtēšanas komisija un vadošās iestādes pārstāvji. Var būt vairākas atvēršanas sanāksmes, ja fonda projektu iesniegumi saņemti gan iesniedzot tos personīgi, gan pa pastu. Vadošā iestāde rakstiski informē fonda projektu iesniedzējus par fonda projekta iesniegumam piešķirto reģistrācijas numuru. 18. Šo noteikumu 9.punktā minētajā sludinājumā par atklāta projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu vai uzaicinājumā norādītais fonda projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad vadošā iestāde pieņem fonda projekta iesniegumu. Fonda projekta iesniegumu var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu: 18.1. ja fonda projekta iesniegumu iesniedz personīgi vai nosūta pa pastu, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskata dienu, kad fonda projekta iesniedzējs iesniedzis vai nosūtījis (pasta zīmogs) fonda projekta iesniegumu; 18.2. ja rodas domstarpības, fonda projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir iesniegts pirms fonda projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet vadošajai iestādei jāpierāda, ka projekta iesniegums nav saņemts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. 19. Fonda projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par fonda projekta sagatavošanu, vadību, ieviešanu un fonda projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu. Fonda projekta iesniegumā var paredzēt fonda projekta ieviešanu sadarbībā ar partneriem. Sadarbības partnerus attiecībās ar vadošo iestādi pārstāv fonda projekta iesniedzējs, un vadošajai iestādei saistības ir tikai attiecībās ar fonda projekta iesniedzēju. Fonda projekta partneri (visi kopā) drīkst īstenot ne vairāk kā 30 % aktivitāšu un saņemt ne vairāk kā 30 % no fonda projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma. 20. Ja fonda projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris ir bijis fonda projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz fonda projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, ja vadošā iestāde to ir pieprasījusi. 21. Fonda ietvaros ir attiecināmas tiešās un netiešās izmaksas atbilstoši fonda izmaksu noteikumiem (8.pielikums). Fonda projekta iesniedzējs sagatavo detalizētu izmaksu aprēķinu, kurā izdevumi atbilst ieņēmumiem. 22. Fonda projekta ietvaros apakšlīgumu summa nedrīkst pārsniegt 40 % no fonda projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs ir iesniedzis detalizētu rakstisku pamatojumu un vadošā iestāde atzinusi, ka aktivitātes, kuras paredzēts īstenot, slēdzot apakšlīgumus, fonda projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris nevar īstenot efektīvāk un labāk, ka apakšlīgumu slēgšana ir nepieciešama konkrētās aktivitātes īstenošanai un netiek pārkāpts šo noteikumu 19.punkts. 23. Netiešās izmaksas fonda projekta iesniegumā nepārsniedz 20 % no fonda projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ja fonda projekta iesniegumā paredzēts slēgt apakšlīgumus saskaņā ar fonda izmaksu noteikumiem par vairāk nekā 40 % no fonda projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām vai fonda projekta iesniegums tiek īstenots ierobežotas fonda projektu atlases ietvaros, netiešās attiecināmās izmaksas nepārsniedz 10 % no fonda tiešajām attiecināmajām izmaksām. Šā punkta nosacījumu piemēro gan attiecībā uz fonda projekta budžetu kopumā, gan attiecībā uz fonda projekta iesniedzēju un tā sadarbības partneriem, ņemot vērā fonda projekta iesniedzējam un katram tā sadarbības partnerim paredzēto finansējumu un paredzēto finansējuma izlietojumu saskaņā ar detalizēto finanšu aprēķinu. 24. Ja, īstenojot fonda projektu, atbilstoši veiktās tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par fonda projekta iesniegumā paredzētajām izmaksām, vadošā iestāde pieņem lēmumu par fonda projekta netiešo attiecināmo izmaksu proporcionālu samazinājumu, lai netiešās attiecināmās izmaksas nepārsniegtu šo noteikumu 23.punktā noteikto proporciju no fonda projekta atbilstoši veiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. 25. Ja, īstenojot fonda projektu, tiek konstatēts, ka apakšlīgumi pārsniegs 40 % no fonda tiešajām attiecināmajām izmaksām, fonda projekta iesniedzējs pirms apakšlīgumu slēgšanas informē vadošo iestādi, iesniedzot pārsnieguma pamatojumu. Vadošā iestāde granta līgumā paredzētajā kārtībā izskata pārsnieguma pamatojumu, izvērtējot, vai aktivitātes, kuras paredzēts īstenot, slēdzot apakšlīgumus, fonda projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris nevar īstenot efektīvāk un labāk, vai apakšlīgumu slēgšana ir nepieciešama konkrētās aktivitātes īstenošanai un vai netiek pārkāpts šo noteikumu 19.punkts. Ja vadošā iestāde piekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanas pamatojumam, tā atzīst par atbilstošām netiešās attiecināmās izmaksas ne vairāk kā 10 % apjomā no fonda projekta atbilstoši veiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ja vadošā iestāde nepiekrīt apakšlīgumu proporcijas palielināšanas pamatojumam vai fonda projekta iesniedzējs nav iesniedzis pārsnieguma pamatojumu, vadošā iestāde pārsnieguma summu atzīst par neatbilstoši veiktiem izdevumiem un par atbilstoši veiktiem izdevumiem atzīst netiešās attiecināmās izmaksas ne vairāk kā 10 % apjomā no fonda projekta atbilstoši veiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. 26. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus projekta ietvaros plāno kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokli nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā. 27. Ja fonda projekta budžeta tāmē ir paredzētas izmaksas, kas nav attiecināmas kā tiešās vai netiešās izmaksas, šo izmaksu segšanai var izmantot tikai fonda projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partneru finanšu līdzekļus, un to atspoguļo projekta finansējuma plānā un detalizētajā finanšu aprēķinā. 28. Ja fonda projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris ir biedrība, nodibinājums, augstskola vai pašvaldība, fonda projekta iesniedzējs ar saviem pastāvīgajiem vai uz fonda projekta īstenošanas laiku pieņemtajiem darbiniekiem, biedriem vai brīvprātīgajiem slēdz darba līgumus vai vienošanos par papildu darbu veikšanu vai par virsstundu darbu, bet ar citām personām – uzņēmuma līgumus un citus līgumus, kas nav darba līgumi. 29. Plānotais atalgojums fonda projekta iesniegumā nepārsniedz fonda projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera parasti veikto samaksu par līdzīgu darbu veikšanu un ir ne vairāk kā seši lati stundā (neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas), izņemot virsstundu darba apmaksu. Par virsstundu darbu maksā saskaņā ar darba tiesības regulējošajiem normatīvajiem aktiem. 30. Neskarot publiskā iepirkuma noteikumus, līgumus (izņemot darba līgumus, vienošanos par papildu darbu veikšanu vai virsstundu darbu), kuru vērtība ir mazāka par 3 514 latiem, var slēgt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu un neizsludinot konkursu. Ja konkrētajā gadījumā nav piemērojams Publisko iepirkumu likums vai citi normatīvie akti, kas regulē iepirkumus pasūtītāja finansētajos projektos, fonda projekta iesniedzējs izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir vismaz trīs dalībnieki. Komisija izstrādā nepieciešamā pakalpojuma vai preces tehnisko specifikāciju un salīdzina vismaz triju piegādātāju piedāvājumus, izvēloties lētāko piedāvājumu, kas atbilst tehniskajā specifikācijā definētajām prasībām. 31. Aizliegts slēgt līgumus (izņemot darba līgumus, vienošanos par papildu darbu veikšanu vai virsstundu darbu) ar personām, kas ir fonda projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera darbinieki, biedri, amatpersonas, brīvprātīgie vai to laulātie, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, pusbrāļi vai pusmāsas, adoptētie vai adoptētāji, vai ar komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuru dalībnieki, kapitāldaļu īpašnieki vai valdes locekļi ir šajā punktā minētās personas. Fonda projekta iesniedzējs var slēgt līgumus par fonda projektā paredzētu pienākumu veikšanu fonda projekta īstenošanā ar sadarbības partnera darbiniekiem, amatpersonām, biedriem vai brīvprātīgajiem, ja visu ar vienu personu noslēgto līgumu kopsumma nepārsniedz šo noteikumu 30.punktā norādīto apmēru, un šo līgumu summas ņem vērā, aprēķinot sadarbības partneriem nodotā finansējuma apjomu saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu. 32. Iesniegto fonda projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina vadošās iestādes izveidotā projektu iesniegumu atlases vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). 33. Uzsākot darbu, komisijas locekļi, eksperti un novērotāji paraksta apliecinājumu, ka komisijas sēžu laikā iegūtā informācija un dokumentu saturs netiks izpausts trešajām personām. Komisijas locekļi paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta fonda projekta iesnieguma apstiprināšanā vai noraidīšanā. 34. Komisija uzsāk darbu pēc fonda projektu iesniegumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Ja ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, komisija var uzsākt fonda projekta iesnieguma vērtēšanu agrāk par uzaicinājumā norādīto termiņu, ja fonda projekta iesniedzējs, kam nosūtīts uzaicinājums, jau iesniedzis fonda projekta iesniegumu. 35. Komisija konstatē, kuri fonda projektu iesniegumi ir iesniegti sludinājumā par atklātu projektu iesniegumu konkursu vai uzaicinājumā noteiktajā termiņā. Fonda projektu iesniegumus, kas iesniegti pēc minētajā sludinājumā vai uzaicinājumā noteiktā termiņa beigām, neatver un neizskata, un vadošā iestāde tos nosūta atpakaļ fonda projektu iesniedzējiem, norādot neizskatīšanas iemeslu. 36. Komisija fonda projektu iesniegumus vērtē saskaņā ar šajos noteikumos konkrētajai aktivitātei noteiktajiem administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Katru fonda projekta iesniegumu vērtē vismaz divi vērtētāji. 37. Komisija uzsāk fonda projektu iesniegumu vērtēšanu saskaņā ar administratīvajiem kritērijiem. Ja fonda projekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvajam kritērijam, kas šo noteikumu 9.pielikumā noteikts par tādu, ar kuru saskaņā fonda projekta iesniegumu nedrīkst precizēt, komisija pārtrauc fonda projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka fonda projekta iesniegumu noraidīt. 38. Komisija vērtē fonda projekta iesniegumu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Ja sākotnēji piesaistīto vērtētāju zemākais un augstākais piešķirtais punktu skaits saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem atšķiras par vairāk nekā 30 % no maksimāli iespējamā punktu skaita, komisijas vadītājs uzdod izvērtēt fonda projekta iesniegumu vēl vienam vērtētājam vai pats to izvērtē. 39. Kopējo vērtējumu saskaņā ar kvalitātes vērtēšanas kritērijiem iegūst, summējot katra vērtētāja piešķirto punktu skaitu un summu izdalot ar vērtētāju skaitu. Komisija iesaka fonda projekta iesniegumu noraidīt, ja fonda projekta iesniegums vismaz vienā kvalitātes vērtēšanas kritērijā ieguvis mazāk par minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar šo noteikumu attiecīgo pielikumu, kas nosaka kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Komisija ierobežotas projektu atlases gadījumā fonda projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza apstiprināšanai, ja fonda projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamiem punktiem, sasniedzis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kritēriju un ir pietiekams finansējums tā īstenošanai. Komisija ierobežotas projektu atlases gadījumā fonda projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi kādā kritērijā, kurš atbilstoši šiem noteikumiem ir noteikts par tādu, ar kuru saskaņā fonda projekta iesniegumu drīkst precizēt. 40. Komisija sagatavo un iesniedz vadošajā iestādē vērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauj informāciju par saņemtajiem fonda projektu iesniegumiem, vērtēšanas procesā iesaistītajām personām, vērtēšanas gaitu, kā arī apstiprināšanai un noraidīšanai ieteiktajiem fonda projektu iesniegumiem un to noraidījuma iemesliem. 41. Ja ir atklāts projektu iesniegumu konkurss, vadošā iestāde pēc fonda projektu iesniegumu izvērtēšanas komisijā iesniedz fonda projektu iesniegumus fonda vadības komitejā izvērtēšanai saskaņā ar specifiskajiem kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. Par fonda projektu iesniegumiem, kas atbilstoši komisijas ieteikumam ir noraidāmi, vadošā iestāde sagatavo apkopojošu informāciju fonda vadības komitejai. 42. Katru fonda projekta iesniegumu vērtē divi fonda vadības komitejas dalībnieki. Ja minēto vadības komitejas dalībnieku piešķirto punktu kopsumma saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem atšķiras par vairāk nekā 30 % no maksimāli iespējamā punktu skaita, ko iespējams iegūt saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, vadības komitejas vadītājs uzdod fonda projekta iesniegumu izvērtēt vēl vienam fonda vadības komitejas dalībniekam. 43. Ja ir atklāts projektu iesniegumu konkurss, vadības komiteja pēc fonda projekta iesnieguma specifisko kritēriju vērtēšanas pabeigšanas saskaita iegūto punktu skaitu saskaņā ar kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un sakārto fonda projektu iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam. 44. Vadības komiteja atklāta projektu iesniegumu konkursa gadījumā fonda projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu un virza apstiprināšanai, ja īstenojušies visi šādi nosacījumi: 44.1. fonda projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos un specifiskajos vērtēšanas kritērijos ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita; 44.2. fonda projekta iesniegums sasniedzis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas kritēriju vai specifisko vērtēšanas kritēriju; 44.3. pēc fonda projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi fonda projektu iesniegumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, ir pietiekams finansējums fonda projekta iesnieguma īstenošanai. 45. Vadības komiteja atklāta projektu iesniegumu konkursa gadījumā projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja ir nepieciešami precizējumi kādā kritērijā, kurš atbilstoši šiem noteikumiem ir noteikts par tādu, ar kuru saskaņā fonda projekta iesniegumu drīkst precizēt. 46. Vadošā iestāde, pamatojoties uz komisijas vērtēšanas ziņojumu un vadības komitejas ieteikumu (atklāta projektu iesniegumu konkursa gadījumā), pieņem lēmumu par fonda projekta iesnieguma: 46.1. apstiprināšanu finansēšanai no fonda līdzekļiem un valsts budžeta finansējuma šo noteikumu 39. un 44.punktā minētajā gadījumā; 46.2. apstiprināšanu ar nosacījumu šo noteikumu 39. un 45.punktā minētajā gadījumā; 46.3. noraidīšanu finansēšanai no fonda līdzekļiem un valsts budžeta finansējuma, ja ir īstenojies vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 46.3.1. fonda projekta iesniegums neatbilst administratīvās vērtēšanas kritērijam, kas atbilstoši šiem noteikumiem noteikts par tādu, ar kuru saskaņā projekta iesniegumu nevar precizēt; 46.3.2. fonda projekta iesniegums kvalitātes vērtēšanas kritērijos un specifiskajos vērtēšanas kritērijos (atklāta konkursa gadījumā, ja fonda projektu iesniegumi tiek vērtēti saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem) nav ieguvis vismaz 55 % no maksimāli iespējamā punktu skaita; 46.3.3. fonda projekta iesniegums nav sasniedzis minimāli nepieciešamo punktu skaitu saskaņā ar konkrēto kvalitātes vērtēšanas vai specifisko vērtēšanas kritēriju (atklāta konkursa gadījumā, ja fonda projektu iesniegumi tiek vērtēti saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem); 46.3.4. pēc fonda projektu iesniegumu sakārtošanas prioritārā secībā, ņemot vērā, ka apstiprināmi fonda projektu iesniegumi, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, nav pietiekama finansējuma fonda projekta iesnieguma īstenošanai. 47. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to fonda projekta iesniedzējam. 48. Lēmumā par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi fonda projekta iesniedzējs nodrošina vadošās iestādes noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par piecām darbdienām pēc lēmuma nosūtīšanas. 49. Komisija 10 darbdienu laikā pēc labojumu un informācijas saņemšanas no fonda projekta iesniedzēja izvērtē to atbilstību šo noteikumu 46.2.apakšpunktā minētajā lēmumā ietvertajiem nosacījumiem attiecībā uz administratīvajiem un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad komisija izvērtējusi nosacījumu izpildi, nosūta atklāta projektu iesniegumu konkursa gadījumā vadības komitejai pārbaudīt, vai izpildīti nosacījumi saskaņā ar specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Pēc nosacījumu izpildes izvērtēšanas vadošā iestāde sagatavo atzinumu par nosacījumu izpildi. Ja lēmumā ietvertie nosacījumi ir izpildīti, vadošā iestāde informē fonda projekta iesniedzēju par granta līguma slēgšanas nosacījumiem. Ja lēmumā ietvertie nosacījumi nav izpildīti vai nav izpildīti šo noteikumu 48.punktā minētajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. 50. Jebkurā fonda projekta iesnieguma izskatīšanas stadijā, ja tiek konstatēts, ka fonda projekta iesniedzējs apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, vadošā iestāde aptur projekta iesnieguma tālāku virzību, nevērtē to un informē par to fonda projekta iesnieguma iesniedzēju. 51. Mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vadošā iestāde ar fonda finansējuma saņēmēju noslēdz granta līgumu, kurā noteikti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība), kas jāievēro, lai nodrošinātu fonda projekta īstenošanu. 52. Vadošā iestāde izbeidz fonda projektu iesniegumu atlasi, neslēdzot granta līgumu, ja visi iesniegtie fonda projektu iesniegumi ir noraidīti saskaņā ar neatbilstību vērtēšanas kritērijiem vai tam ir objektīvs pamatojums (nepārvarama vara, nav pieejami finanšu līdzekļi vai citi specifiski apstākļi, kas liedz īstenot projektu). 53. Fonda finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz vadošajai iestādei pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar granta līgumu. 54. Ja fonda finansējuma saņēmējs nesasniedz fonda projekta uzraudzības rādītājus, bet sasniedz fonda projekta mērķi, vadošā iestāde proporcionāli samazina finansējumu attiecīgajam fonda projekta pasākumam, izņemot gadījumu, ja fonda finansējuma saņēmējs sasniedzis vismaz 85 % no uzraudzības radītāja un pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu fonda projekta uzraudzības rādītājus. 55. Fonda finansējuma saņēmējs fonda projekta īstenošanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē, no kura tiek veikti un kurā tiek saņemti visi ar fonda projekta īstenošanu saistītie maksājumi. 56. Grozījumus fonda projektā izdara atbilstoši granta līgumā noteiktajai kārtībai. Nedrīkst grozīt fonda projekta mērķi vai uzraudzības rādītājus, kā arī jautājumus, kuri ietekmē vērtēšanas kritērijus, kas šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto aktivitāti noteikti par tādiem, ar kuriem saskaņā fonda projekta iesniegumu nedrīkst precizēt. 57. Ja fonda projekta īstenošanas laikā nepieciešami grozījumi fonda projektā, finansējuma saņēmējs iesniedz vadošajā iestādē grozījumu projektu un to pamatojumu. Ja vadošā iestāde, izvērtējot iesniegto granta grozījumu projekta atbilstību šo noteikumu 56.punktam un normatīvo aktu prasībām, kā arī to ietekmi uz projekta mērķa sasniegšanu, konstatē nepieciešamību grozīt granta līgumu, tā sagatavo granta līguma grozījumu projektu un nosūta to fonda finansējuma saņēmējam. 58. Fonda finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu savā mājaslapā internetā. 59. Fonda finansējuma saņēmējs nodrošina ar fonda projekta īstenošanu saistītās informācijas uzglabāšanu līdz 2020.gada 31.decembrim. VI. 1.1.aktivitātes "Trešo valstu valstspiederīgo piekļuves uzlabošana valsts un privātajiem pakalpojumiem un precēm, kā arī palīdzības sniegšana integrācijai Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
60. 1.1.aktivitātes mērķis ir veicināt imigrantu integrāciju Latvijas sabiedrībā un nodrošināt viņiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. 61. 1.1.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 61.1. īstenoti vismaz 10 integrācijas kursi un programmas trešo valstu valstspiederīgajiem; 61.2. īstenotas vismaz piecas aktivitātes, kas veicina dialogu starp Latvijas sabiedrību un imigrantiem; 61.3. organizēti semināri un darba grupas vismaz 100 valsts iestāžu un publisko tiesību juridisko personu, biedrību, nodibinājumu un komersantu pārstāvjiem par specifiskiem ar imigrāciju saistītiem jautājumiem; 61.4. sniegts atbalsts vismaz vienas imigrantu pārstāvības organizācijas dibināšanai. 63. 1.1.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 64. 1.1.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 64.1. integrācijas kursu un programmu izveidošana un īstenošana, radot trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju iegūt pamatzināšanas par latviešu valodu, Latvijas vēsturi, institūcijām, sociālajām un ekonomiskajām iezīmēm, kultūru, valsts pārvaldes iekārtu un vērtībām; 64.2. pasākumi, kas palīdz trešo valstu valstspiederīgajiem apzināties savas tiesības un integrēties Latvijas sabiedrībā, kā arī attiecīgo pasākumu ieguvumu un konstatēto problēmu analīze; 64.3. semināru un darba grupu organizēšana valsts iestāžu un publisko tiesību juridisko personu, arodbiedrību, biedrību, nodibinājumu un komersantu pārstāvjiem par specifiskiem ar imigrāciju saistītiem jautājumiem; 64.4. trešo valstu valstspiederīgo līdzdalības pilsoniskajā sabiedrībā veicināšana un interešu pārstāvības organizāciju attīstības veicināšana, lai palielinātu iespējas trešo valstu valstspiederīgajiem piedalīties politiskos procesos un konsultatīvos mehānismos, veidotu atbalsta sistēmas trešo valstu valstspiederīgajiem, veicinātu trešo valstu valstspiederīgo iesaisti integrācijas programmu veidošanā un veidotu saikni starp trešo valstu valstspiederīgajiem un valsts iestādēm, pašvaldībām un pašvaldību iestādēm (informatīva atbalsta sniegšana un apmācības, kuru ietvaros labuma guvēji ir trešo valstu valstspiederīgie vai ne vēlāk kā vienu gadu pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dibinātas biedrības, kurās vairāk nekā puse biedru ir trešo valstu valstspiederīgie un kuru mērķis ir trešo valstu valstspiederīgo interešu pārstāvība). 65. 1.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 342 900 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 257 175 un valsts budžeta finansējums EUR 85 725. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 66. 1.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 50 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 67. Fonda projekta ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas saturā nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par izstrādātu no jauna. 69. Fonda projektus 1.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 11.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. VII. 1.4.aktivitātes "Repatriantu – trešo valstu valstspiederīgo integrācija sabiedrībā, risinot mājokļa, nodarbinātības jautājumus un medicīniskās un sociālās palīdzības jautājumus" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
70. 1.4.aktivitātes mērķis ir uzlabot repatriantu un viņu ģimenes locekļu – trešo valstu valstspiederīgo – adaptācijas un integrācijas sistēmu Latvijā. 71. 1.4.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 71.1. sniegts atbalsts mājokļa jautājumos vismaz 30 repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 71.2. sniegts atbalsts medicīniskās palīdzības jautājumos vismaz 30 repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 71.3. veikti 15 prasmju novērtējumi; 71.4. organizēti datorapmācības un latviešu valodas apmācības kursi vismaz 20 repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 71.5. sniegtas jurista un sociālā darbinieka konsultācijas vismaz 30 repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 71.6. sniegts atbalsts tulkošanas jautājumos repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. 73. 1.4.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 74. 1.4.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 74.1. speciālistu konsultācijas un palīdzības nodrošināšana repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem – trešo valstu valstspiederīgajiem – mājokļa, medicīniskās palīdzības, sociālās palīdzības, juridiskos, nodarbinātības un tulkošanas jautājumos; 74.2. prasmju novērtējumu veikšana, datorapmācības un latviešu valodas apmācības, kā arī kvalifikācijas celšanas kursi repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 74.3. atbalsta sistēmas nodrošināšana repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem – trešo valstu valstspiederīgajiem; 74.4. informatīvu aktivitāšu organizēšana repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. 75. 1.4.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 95 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 71 250 un valsts budžeta finansējums EUR 23 750. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 76. 1.4.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 95 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 77. Fonda projekta ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas saturā nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par izstrādātu no jauna. 79. Fonda projektus 1.4.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 12.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. VIII. 1.5.aktivitātes "Programmu izstrāde un pakalpojumu nodrošināšana īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām)" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
80. 1.5.aktivitātes mērķis ir īstenot pasākumus īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), ņemot vērā to īpašās vajadzības. 81. 1.5.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 81.1. īstenoti vismaz 10 pasākumi īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām); 81.2. 100 trešo valstu valstspiederīgajiem no īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) uzlabotas zināšanas, kas nepieciešamas viņu integrācijai Latvijā (latviešu valoda, kultūra, vērtības, sociālā sistēma, tiesības un pienākumi Latvijā), sniedzot tiem īpaši pielāgotas apmācības; 81.3. izveidotas vismaz trīs atbalsta grupas īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (sievietēm, veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un bērniem). 83. 1.5.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 84. 1.5.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 84.1. atbalsta mehānismu veidošana, atbalsta sniegšana un apmācības īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām); 84.2. brīvprātīgo kustības veidošana un attīstīšana, lai sniegtu atbalstu īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām); 84.3. izglītojošu, interaktīvu un iniciatīvu veicinošu pasākumu īstenošana bērniem un jauniešiem (bērnu un jauniešu iesaiste sabiedriskās aktivitātēs, tai skaitā brīvprātīgā darbā un neformālās izglītības programmās, pasākumi tradīciju un kultūras saglabāšanai); 84.4. atbalsts biedrībām un nodibinājumiem, kuru mērķa grupa ir īpašās trešo valstu valstspiederīgo grupas (bērni, jaunieši, sievietes, vecāki cilvēki, cilvēki ar zemu izglītības līmeni vai cilvēki ar īpašām vajadzībām) un kas pēta un analizē viņu vajadzības un sniedz nepieciešamo palīdzību (ja fonda projekta iesniegumā paredzēti šo noteikumu 84.1., 84.2. vai 84.3.apakšpunktā minētie pasākumi). 85. 1.5.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 320 700 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 240 525 un valsts budžeta finansējums EUR 80 175. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 86. 1.5.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 65 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 87. Fonda projekta ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par no jauna izstrādātu. 89. Fonda projektus 1.5.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 13.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. IX. 1.6.aktivitātes "Mācību programmu un kursu materiālu izstrāde un ieviešana trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
90. 1.6.aktivitātes mērķis ir veicināt bērnu – trešo valstu valstspiederīgo – adaptācijas un integrācijas procesu Latvijā, veicinot latviešu valodas apguvi, starpkultūru komunikācijas prasmes un izpratni par Eiropas vērtībām. 91. 1.6.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 91.1. izveidota viena apmācību programma un apmācību materiāli bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem; 91.2. izveidoti e-apmācības materiāli; 91.3. veikta apmācību kursa aprobācija. 93. 1.6.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 94. 1.6.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 94.1. apmācību programmu un materiālu izstrāde bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem; 94.2. apmācību materiālu aprobācija; 94.3. e-materiālu izstrāde. 95. Fonda projekta iesniegumā 1.6.aktivitātē jāparedz visi šo noteikumu 94.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 91.punktā noteiktie uzraudzības rādītāji. 96. 1.6.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 60 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 45 000 un valsts budžeta finansējums EUR 15 000. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 97. 1.6.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 30 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 60 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 98. Fonda projektus 1.6.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 14.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. X. 2.1.aktivitātes "Uzraudzības instrumentu un izvērtējuma shēmu izstrāde integrācijas politikai un īstenotajiem integrācijas pasākumiem" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
99. 2.1.aktivitātes mērķis ir izveidot augstas kvalitātes uzraudzības instrumentus un izvērtēšanas shēmas, lai noregulētu integrācijas politiku un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas procesu un efektīvāk izmantotu pieejamos resursus un metodes. 100. 2.1.aktivitātē sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 100.1. izveidoti integrācijas pasākumu un integrācijas politikas uzraudzības un izvērtēšanas indikatori un sistēma; 100.2. izveidotas un pārbaudītas metodes uzraudzības un izvērtēšanas īstenošanai. 102. 2.1.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 103. 2.1.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 103.1. uzraudzības un izvērtēšanas indikatoru un sistēmas izveide; 103.2. uzraudzības un izvērtēšanas metožu izveide un pārbaude. 104. Fonda projekta iesniegumā 2.1.aktivitātē jāparedz visi šo noteikumu 103.punktā minētie pasākumi un jāsasniedz visi šo noteikumu 100.punktā noteiktie uzraudzības rādītāji. 105. 2.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 30 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 22 500 un valsts budžeta finansējums EUR 7 500. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 106. 2.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 30 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 107. Fonda projektus 2.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 15.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. XI. 2.2.aktivitātes "Metodikas un rekomendāciju izstrāde informācijas tehnoloģiju pielietošanā, kas atvieglotu statistikas apkopošanu un pielietošanu, lai apstrādātu ātrāk, kvalitatīvāk un detalizētāk informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
108. 2.2.aktivitātes mērķis ir nodrošināt ātru un efektīvu statistikas datu ieguvi par trešo valstu valstspiederīgajiem. 109. 2.2.aktivitātē sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – izveidots metodikas un rekomendāciju kopums, kas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, sniedz informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem atbilstoši dažādiem kritērijiem – piemēram, pilsonība, vecums, dzimums, izglītība, profesija, uzturēšanās atļaujas, ģimenes apvienošana. 111. 2.2.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji var būt valsts iestādes, kas īsteno valsts migrācijas un patvēruma politiku un veic iedzīvotāju uzskaiti valstī. 2.2.aktivitātē projektu īstenošanai sadarbības partnerus piesaistīt nedrīkst. 112. 2.2.aktivitātē fonda projekta ietvaros atļauts šāds pasākums – izveidot metodikas un rekomendāciju kopumu, kas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, sniedz informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem atbilstoši dažādiem kritērijiem – piemēram, pilsonība, vecums, dzimums, izglītība, profesija, uzturēšanās atļaujas, ģimenes apvienošana. 113. Fonda projekta iesniegumā 2.2.aktivitātē jāparedz šo noteikumu 112.punktā minētais pasākums un jāsasniedz šo noteikumu 109.punktā noteiktais uzraudzības rādītājs. 114. 2.2.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 85 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 63 750 un valsts budžeta finansējums EUR 21 500. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 115. 2.2.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 85 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 116. Fonda projektus 2.2.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 16.pielikumā. XII. 3.1.aktivitātes "Izstrādāt un ieviest mācību kursus valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, biedrību un nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem u.c. speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanas kārtība un fonda projektu vērtēšanas kritēriji
117. 3.1.aktivitātes mērķis ir uzlabot to personu kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem. 118. 3.1.aktivitātē sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs – izveidotas un ieviestas vismaz piecas programmas, sagatavoti kursi un izstrādāti materiāli valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, biedrību un nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī citiem speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem. 120. 3.1.aktivitātē fonda projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts iestādes un publisko tiesību juridiskās personas, biedrības un nodibinājumi, augstskolas un starptautiskas organizācijas. 121. 3.1.aktivitātē fonda projektu ietvaros atļauti šādi pasākumi: 121.1. valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību pārstāvju, sociālo darbinieku, medicīnas personāla, biedrību, nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvju un citu speciālistu apmācība par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju; 121.2. skolotāju apmācība darbam klasē ar imigrantu bērniem. 122. 3.1.aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir EUR 269 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums EUR 201 750 un valsts budžeta finansējums EUR 67 250. Papildus fonda un valsts budžeta līdzekļiem fonda projekta finansēšanai var piesaistīt fonda projekta iesniedzēja finanšu līdzekļus. 123. 3.1.aktivitātē minimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 10 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, bet maksimālais pieejamais finansējums viena fonda projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir EUR 54 000 ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā maiņas kursa, ko veido fonda finansējums 75 % apmērā un valsts budžeta finansējums 25 % apmērā. 124. Fonda projekta ietvaros var īstenot tādus apmācību kursus un programmas, kuras izstrādātas iepriekš. Apmācību kursa vai programmas aktualizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no tās izstrādes izmaksām. Apmācību kurss vai programma uzskatāma par aktualizētu, ja izmaiņas tās saturā pārsniedz 10 %, bet nepārsniedz 50 % no tās apjoma. Apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas nepārsniedz 10 %, uzskatāma par neaktualizētu, bet apmācību kurss vai programma, kurā izmaiņas pārsniedz 50 %, uzskatāma par no jauna izstrādātu. 126. Fonda projektus 3.1.aktivitātē vērtē saskaņā ar administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.pielikumā, kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 17.pielikumā, un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 10.pielikumā. 127. Tehniskās palīdzības aktivitāti īsteno šādas fondu vadībā, kontrolē un uzraudzībā iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas (turpmāk – atbildīgās iestādes): 127.1. vadošā iestāde; 127.2. revīzijas iestāde; 127.3. sertificēšanas iestāde. 128. Tehniskās palīdzības aktivitātes maksimāli pieejamo fonda finansējumu nosaka fonda gada programma. Par tehniskās palīdzības finansējuma sadalījumu starp vadošo iestādi, revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi vienojas fonda vadības komitejā. 129. Tehniskās palīdzības aktivitātes ieviešanas attiecināmos izdevumus sedz 100 % apmērā no fonda finansējuma. 130. Lai nodrošinātu revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, kā arī pienācīgu revīzijas iestādes un sertificēšanas iestādes funkciju nodalīšanu, vadošā iestāde ar revīzijas iestādi un sertificēšanas iestādi slēdz vienošanos par revīzijas iestādes vai sertificēšanas iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību. 131. Lai nodrošinātu vadošās iestādes tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanu, vadošā iestāde izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī grozījumu veikšanas kārtību vadošās iestādes tehniskās palīdzības projektā. 132. Vadošā iestāde šo noteikumu 130.punktā minēto vienošanos slēdz un šo noteikumu 131.punktā minēto iekšējo normatīvo aktu izdod par visu programmas fondu īstenošanas periodu. 133. Grozījumus tehniskās palīdzības projektā veic pēc atbildīgās iestādes ierosinājuma, grozot šo noteikumu 130.punktā minēto vienošanos vai izdodot rīkojumu par vadošās iestādes tehniskās palīdzības projekta grozījumiem. Saņemot atbildīgās iestādes ierosinājumu izdarīt grozījumus tehniskās palīdzības projektā, vadošā iestāde izvērtē ierosināto grozījumu atbilstību fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un sagatavo vienošanās grozījumu vai rīkojuma grozījumu projektu vai nosūta vēstuli, ar kuru informē, ka iesniegtie grozījumi neatbilst fonda izmaksu noteikumiem, gada programmām un citiem fondu regulējošiem tiesību aktiem un nav atbalstāmi. Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043
FONDA PROJEKTA IESNIEGUMS
1.1. Informācija par fonda projekta iesniedzēju
1.2. Kontaktpersonas
1.3. Fonda projekta iesniedzēja īstenotie ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansētie projekti 1.3.1. Īstenotie projekti un to finansēšanas avoti
1.3.2. Iesāktie projekti un to finansēšanas avoti
1.3.3. Plānotie projekti un to finansēšanas avoti
1.4. Fonda projekta iesniedzēja pieredze darbā ar fonda mērķa grupu – ilgums un īstenotās aktivitātes, veiktie darbi u.tml.
(aizpilda par katru sadarbības partneri, nemainot sadaļu numerāciju) 2.1. Informācija par sadarbības partneri
2.2 Kontaktpersonas
2.3. Sadarbības partnera īstenotie ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansētie projekti 2.3.1. Īstenotie projekti un to finansēšanas avoti
2.3.2. Iesāktie projekti un to finansēšanas avoti
2.3.3. Plānotie projekti un to finansēšanas avoti
2.4. Sadarbības partera pieredze darbā ar fonda mērķa grupu – ilgums un īstenotās aktivitātes, veiktie darbi
3.1. Fonda projekta iesnieguma kopsavilkums (kopsavilkums par projekta mērķi, aktivitātēm, īstenošanas ilgumu un budžetu, kā arī cita būtiskākā informācija par projektu, šajā punktā norādītā informācija projekta apstiprināšanas gadījumā tiks publiskota) 3.2. Fonda projekta iesnieguma atbilstība fonda mērķiem un plānošanas dokumentiem
3.3. Projekta atbilstība valsts politikai sabiedrības integrācijas jomā 3.4. Fonda projekta mērķi
3.5. Fonda projekta mērķa grupas raksturojums (dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības u.c. griezumos, norādot arī mērķa grupai piederošo personu skaitu Latvijā) 3.6. Situācijas un problēmu apraksts 3.7. Fonda projekta ietvaros piedāvātais problēmu risinājums 3.8. Fonda projekta ietvaros veicamie pasākumi, auditējamās vērtības un projekta rezultāti 3.8.1. Veicamie pasākumi un rezultāti
3.8.2. Fonda projekta rezultāts
3.9. Fonda projekta ietekme uz aktivitātes uzraudzības rādītājiem
3.10. Projekta īstenošanas ilgums
3.11. Faktiskā fonda projekta īstenošanas vieta(-s)
3.12. Fonda projekta īstenošanas riski un to mazināšanas pasākumi
3.13. Fonda projekta ilgtspēja un pārmantojamība 3.14. Fonda projekta saikne ar fonda finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partneru agrāk īstenotiem projektiem
3.15. Fonda projekta tiešie galējā labuma guvēji (katrā pasākumā/apakšpasākumā norādot skaitu)
3.16. Fonda projekta netiešie labuma guvēji
4.1. Fonda projekta īstenošanā iesaistīto personu galveno pienākumu un kvalifikācijas apraksts (ja persona ir fonda projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partnera darbinieks, amatpersona, biedrs vai brīvprātīgais un ir zināma konkrētā persona – pievieno CV) 4.2. Fonda projekta īstenošanai nepieciešamais materiāli tehniskā nodrošinājuma apraksts
4.3. Fonda projekta īstenošanas uzraudzība 3.4. Plānotie projekta informācijas un publicitātes pasākumi 3.4.1. Publikācijas/kampaņas plašsaziņas līdzekļos (prese, radio, TV, tīmekļa lapas)
3.4.2. Informācijas izplatīšana (brošūras, bukletu, konferenču/semināru materiālu, mācību materiālu drukāšana)
3.4.3. Informācijas uzstādīšana (informatīvie stendi, informācijas plāksnes, plakāti)
3.5.4. Aprīkojuma/tehnikas noformēšana (uzlīmes uz piegādātā aprīkojuma - tehnikas, automašīnas u.c. informācijas paneļi)
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Fonda projekta iesniedzēja apliecinājumsApliecinu, ka: 1) Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) projekta īstenošanā netiks pieļauta diskriminācija dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai vecuma dēļ un tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dažādām sabiedrības grupām; 2) fonda projekta iesniedzējs ir iepazinies ar finansējuma saņemšanas nosacījumiem un fonda projekta ieviešanas gaitā apņemas tos ievērot; 3) fonda projekta iesniegumā un papildus iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir patiesa; 4) fonda projekts tiks īstenots sabiedrības interesēs un tas neradīs peļņu; 5) fonda projekta iesniedzējs ir tieši atbildīgs par projekta ieviešanu un vadību, fonda projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Fonda projekta iesniedzējs nav starpnieks; 6) nepastāv spēkā esošs spriedums vai priekšraksts par sodu, ar ko fonda projekta iesniedzēja atbildīgās amatpersonas atzīta par vainīgu krāpšanā, noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar kukuļošanu, kā arī iesaistīšanos noziedzīgās organizācijās vai citās nelikumīgās darbībās, kuru dēļ skartas Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas finanšu intereses; 7) fonda projekta iesniedzējam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu, materiāltehniskie un cilvēkresursi, lai nodrošinātu projekta ieviešanas nepārtrauktību un īstenošanu paredzētajā termiņā; 8) fonda projekts nav ieviests vai tā ieviešana nav uzsākta, finansējot to no citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, ārvalstu finanšu instrumentiem vai Latvijas valsts finansējuma; 9) fonda projekta ietvaros iegādājamais vai nomājamais nekustamais īpašums pirms fonda projekta ieviešanas nav iegādāts ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu; 10) fonda projekta iesniedzējs ir atbildīgs par iepirkuma procedūru un līguma slēgšanas procedūru norisi un dokumentēšanu; 11) fonda projekta iesniedzējs vismaz astoņus gadus pēc projekta pabeigšanas glabās visu ar fonda projekta ieviešanu saistīto dokumentāciju un informāciju un, ja nepieciešams, to uzrādīs, kā arī piekrīt Latvijas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem pirms fonda projekta apstiprināšanas, fonda projekta ieviešanas laikā un pēc fonda projekta pabeigšanas; 12) fonda projekta iesniedzējs apliecina, ka sabiedrība tiks informēta par fonda finansējuma ieguldījumu fonda projekta ieviešanā, kā arī tiks ievēroti granta līguma noteikumi par publicitāti un vizuālo identitāti; 13) ja fonda projekta iesniedzējs ir bijis fonda projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz fonda projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim ir atmaksājis neatbilstoši veiktus izdevumus, ja vadošā iestāde to ir pieprasījusi. Apzinos, ka, ja apzināti vai nolaidības dēļ esmu sniedzis nepatiesas ziņas, vadošā iestāde liegs iespēju saņemt fonda finansējumu, apturot fonda projekta iesnieguma izskatīšanu, un varēs vērsties tiesībaizsardzības institūcijās. Institūcijas vadītājs
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada16.novembra noteikumiem Nr.1043
Fonda projekta budžeta tāme
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums Ministru kabineta 2010.gada16.novembra noteikumiem Nr.1043
Detalizēts izmaksu aprēķins
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
5.pielikums Ministru kabineta 2010.gada16.novembra noteikumiem Nr.1043
Fonda projekta kalendārais plāns
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
6.pielikums Ministru kabineta 2010.gada16.novembra noteikumiem Nr.1043
Fonda projektā plānoto līgumu saraksts
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
7.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Sadarbības partnera apliecinājumsApliecinu, ka: 1) Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) projekta ieviešanā netiks pieļauta diskriminācija dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai vecuma dēļ un tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dažādām sabiedrības grupām; 2) pirms fonda projekta iesnieguma iesniegšanas vadošajā iestādē esmu iepazinies ar fonda projekta iesnieguma saturu un savu lomu projekta ieviešanā; 3) pilnvaroju fonda projekta iesniedzēju noslēgt granta līgumu ar vadošo iestādi un pārstāvēt sadarbības partneri visās ar fonda projekta ieviešanu saistītajās darbībās; 4) vismaz astoņus gadus pēc projekta pabeigšanas glabāšu visu ar projekta ieviešanu saistīto dokumentāciju un informāciju un, ja nepieciešams, to uzrādīšu, kā arī piekrītu Latvijas vai Eiropas Savienības institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem pirms fonda projekta apstiprināšanas, fonda projekta ieviešanas laikā un pēc fonda projekta pabeigšanas; 5) fonda projekta ietvaros iegādājamais vai nomājamais nekustamais īpašums pirms projekta ieviešanas nav iegādāts ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu; 6) ja sadarbības partneris ir bijis fonda projekta iesniedzējs citā fonda gada programmā, tas līdz fonda projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim ir atmaksājis neatbilstoši veiktus izdevumus, ja vadošā iestāde to ir pieprasījusi. Sadarbības partnera institūcijas vadītājs
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
8.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Fonda izmaksu noteikumiI. Vispārīgie nosacījumi 1. Pamatprincipi 1.1. Izdevumi ir attiecināmi, ja tie: a) atbilst Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (turpmāk – fonds) mērķiem; b) ir veikti to pasākumu ietvaros, kas noteikti šajos noteikumos attiecībā uz konkrēto aktivitāti; c) nepieciešami, lai veiktu fonda projektā ietvertos pasākumus; d) ir saprātīgi un atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību; e) radušies fonda finansējuma saņēmējam vai tā sadarbības partnerim, kas darbojas Latvijas Republikā, izņemot gadījumus attiecībā uz starptautiskām starpvaldību organizācijām, kuras nodarbojas ar tādu pašu mērķu sasniegšanu, kas noteikti šajos noteikumus. Noteikumus par izdevumu atbilstību piemēro finansējuma saņēmējam un mutatis mutandis arī sadarbības partnerim; f) saistīti ar fonda mērķa grupu; g) radušies saskaņā ar granta līguma nosacījumiem. 1.2. Fonda atbalstītos projektus nevar finansēt no citiem Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Fonda atbalstītos projektus var līdzfinansēt no valsts budžeta, kā arī citiem publiskiem un privātiem līdzekļiem. 2. Projekta budžets 2.1. Budžetam jābūt sabalansētam – izmaksu kopsummai jābūt vienādai ar ieņēmumu kopsummu. 2.2. Projekta izmaksas iedala: a) projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, kuras tieši saistītas ar projekta īstenošanu; b) projekta netiešajās attiecināmajās izmaksās, kuras nav tieši saistītas ar konkrēto projektu; c) projekta neattiecināmajās izmaksās. 2.3. Projekta izdevumos ieskaita projekta tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas tiek segtas no projekta ieņēmumiem. Projekta ieņēmumos ieskaita Eiropas Savienības finansējumu, valsts budžeta finansējumu, finansējuma saņēmēja finansējumu, sadarbības partneru finansējumu, trešo pušu finansējumu un projekta ietvaros radušos ieņēmumus. 3. Ieņēmumu un bezpeļņas nosacījums 3.1. Fonds atbalsta bezpeļņas projektus. Ja projekta ieņēmumi, ieskaitot projekta ietvaros radušos ieņēmumus, projekta noslēgumā pārsniedz faktiski veiktos atbilstošos projekta izdevumus, attiecīgi samazina fonda ieguldījumu projektā. Visus projekta ieņēmumu avotus reģistrē finansējuma saņēmēja grāmatvedībā, un tiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem. 3.2. Projekta ieņēmumus veido finansiālie ieguldījumi, kas projektam piešķirti no fonda, valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības, citu ārvalstu finanšu instrumentu vai privātajiem līdzekļiem, ieskaitot finansējuma saņēmēja ieguldījumu, kā arī ieņēmumi, kas iegūti šā pielikuma I nodaļas 4.1.punktā minētajā atbilstības periodā no pārdošanas, nomas, pakalpojumiem, reģistrēšanās nodevām vai citiem līdzīgiem ieņēmumiem. 3.3. Fonda un valsts budžeta finansējuma ieguldījumu no valsts budžeta, piemērojot bezpeļņas principu, aprēķina, no kopējām attiecināmajām izmaksām atņemot trešo personu ieguldījumu, finansējuma saņēmēja ieguldījumu, sadarbības partneru ieguldījumu un projekta ietvaros radušos ieņēmumus. 4. Atbilstības periods 4.1. Maksājumus izdara (izņēmums ir nolietojuma norakstījumi) un attiecīgās izmaksas rodas pēc tā gada 1.janvāra, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprināta gada programma. Atbilstības periods ir līdz N1+2 gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka projekta izdevumiem ir jārodas pirms minētā datuma. Maksājumus var veikt arī pēc N1+2 gada 30.jūnija, bet pirms gala ziņojuma iesniegšanas vadošajā iestādē. Piezīme. 5. Izdevumu uzskaite 5.1. Izdevumi atbilst finansējuma saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tie ir finanšu transakciju veidā, izņemot nolietojuma norakstījumu izdevumus. 5.2. Izdevumi ir pamatoti ar oficiāliem rēķiniem. Ja tas nav iespējams, izdevumus pamato ar uzskaites dokumentiem vai apliecinošiem dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība. 5.3. Izdevumi ir identificējami un pārbaudāmi. Tie ir: a) norādīti finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaites dokumentos; b) veikti saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem un grāmatvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī atbilstoši finansējuma saņēmēja izdevumu uzskaites praksei; c) deklarēti saskaņā ar piemērojamām prasībām nodokļu un sociālo jomu regulējošo normatīvo aktu jomā. 5.4. Uzskaites datu glabāšana un apstrāde atbilst normatīvajiem aktiem datu aizsardzības jomā. 5.5. Finansējuma saņēmējs nodrošina atsevišķu analītisku datorizēto grāmatvedības uzskaiti saimnieciskiem darījumiem, kas radušies saistībā ar fonda projekta ietvaros īstenotajām darbībām. 5.6. Finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina informācijas uzkrāšanu par projekta tehnisko un finansiālo progresu, kas ir nepieciešama attiecīgo ziņu sniegšanai. Informāciju uzkrāj finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partneru lietvedībā un grāmatvedības uzskaitē, tai skaitā elektroniskajos datu nesējos. 5.7. Attiecīgos gadījumos finansējuma saņēmējiem ir pienākums glabāt uzskaites dokumentu apliecinātas kopijas, kas pamato sadarbības partneru ienākumu un izdevumu saistību ar attiecīgo projektu. 6. Teritoriālā darbības joma 6.1. Izdevumi ir attiecināmi uz tiem finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem, kuri darbojas un ir reģistrēti Latvijas Republikā, izņemot starptautiskās starpvaldību organizācijas, kuras nodarbojas ar šajos noteikumos definēto mērķu sasniegšanu. 6.2. Fonda izdevumi atbilst šā pielikuma I nodaļas 1.1.punkta "e" apakšpunktā definēto finansējuma saņēmēju izdevumiem. 6.3. Izdevumi rodas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā (izņemot izdevumus par pasākumiem, kuri to fizisko personu izcelsmes valstī, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi, tiek veikti pirms izceļošanas un dod viņiem iespēju apgūt integrācijai nepieciešamās zināšanas un iemaņas, piemēram, profesionālo izglītību, informācijas materiālu izplatīšanu, daudzpusīgus pilsoniskas ievirzes kursus un valodu mācīšanu). 6.4. Projekta sadarbības partneri, kas reģistrēti un darbojas trešajās valstīs, var piedalīties projektā, neradot tam izmaksas, tādējādi šādu sadarbības partneru izdevumi nav attiecināmi. Minētais neattiecas uz starptautiskajām starpvaldību organizācijām. II. Attiecināmo izmaksu kategorijas 1. Tiešās attiecināmās izmaksas Tiešās attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu, un tās iekļauj projekta budžeta aprēķinā. 1.1. Personāla izmaksas "A" Vispārīgie nosacījumi 1.1.1. Personāla izmaksas ir attiecināmas tikai uz tām personām, kurām ir nozīmīga loma projekta īstenošanā, – projekta vadītāji un personas, kas iesaistītas, piemēram, projekta pasākumu plānošanā, pasākumu īstenošanā (vai pārraudzībā), pakalpojumu sniegšanā projekta mērķa grupai. Izmaksas attiecībā uz pārējo personālu, kuram ir tikai atbalsta funkcijas (piemēram, iestādes vadītājs, grāmatvedis, sagādnieks (iepirkumu speciālists), personāla speciālists, informācijas tehnoloģiju speciālists, administratīvais palīgs, projekta asistents, sekretārs), nav attiecināmas kā tiešās attiecināmās izmaksas, un tās uzskata par netiešajām attiecināmajām izmaksām. 1.1.2. Personāla izmaksas apraksta detalizētajā izdevumu aprēķinā, norādot funkcijas, personāla locekļu skaitu un vārdus. Ja personu vārdi vēl nav zināmi vai tos nevar atklāt, projektā sniedz norādes par tās personas profesionālo un tehnisko kvalifikāciju, kurai uzticēs īstenot nozīmīgas projekta funkcijas vai uzdevumus. 1.1.3. Projektam piešķirtās personāla izmaksas, piemēram, algas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz finansējuma saņēmēja atalgojuma shēmas vidējās likmes. Attiecīgos gadījumos var norādīt darba devēja veiktās iemaksas, izņemot prēmijas, veicināšanas maksājumus vai peļņas sadales shēmas. Nodevas, nodokļi vai maksājumi (jo īpaši algām piemērojamie tiešie nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi), kas attiecas uz fonda finansētiem projektiem, uzskatāmi par attiecināmām izmaksām tikai tad, ja tie faktiski radušies tiešajam finansējuma saņēmējam. "B" Īpašie nosacījumi attiecībā uz valsts struktūru personāla izmaksām 1.1.4. To valsts struktūru personāla izmaksas, kas īsteno projektu, uzskatāmas par attiecināmām tiešajām izmaksām tikai šādos gadījumos: a) finansējuma saņēmējs personu ir pieņēmis darbā uz līguma pamata, lai īstenotu projektu; b) persona, ko finansējuma saņēmējs pastāvīgi nodarbina uz nenoteiktu laiku, pilda ar projekta īstenošanu īpaši saistītus uzdevumus kā virsstundu darbu; c) persona ar organizācijas lēmumu ir norīkota pildīt uzdevumus, kas ir saistīti ar projekta īstenošanu un neietilpst viņas ikdienas darba pienākumos, tādēļ organizācija ir pieņēmusi darbā citu personu, kas aizvieto minēto personu un pilda viņas ikdienas darba pienākumus. 1.2. Komandējumu un uzturēšanās izmaksas 1.2.1. Komandējumu un uzturēšanās izdevumi ir attiecināmās tiešās izmaksas: a) attiecībā uz finansējuma saņēmēja personālu, kura izmaksas definētas kā attiecināmas šā pielikuma II nodaļas 1.1.apakšnodaļā; b) pamatotos izņēmuma gadījumos – ja finansējuma saņēmēja personāls atbilstoši šā pielikuma II nodaļas 1.1.apakšnodaļai pilda atbalsta funkcijas; c) attiecībā uz personām, kas piedalās projekta pasākumos, ja finansējuma saņēmējs var uzrādīt apmeklējuma sarakstus. 1.2.2. Komandējumu izmaksas ir attiecināmas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām. Atmaksājamo izdevumu likmes nosaka, pamatojoties uz lētāko sabiedriskā transporta veidu, lidojumi ir pieļaujami tikai tad, ja ceļojums ir garāks par 800 km (turp un atpakaļ) vai galamērķis ģeogrāfisku īpatnību dēļ attaisno aviosatiksmes izvēli. Biļetes saglabā. Ja izmanto personisko automašīnu, atmaksājamos izdevumus aprēķina, pamatojoties uz sabiedriskā transporta izmaksām vai nobrauktā attāluma likmēm, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēja izmantotiem noteikumiem. 1.2.3. Uzturēšanās izmaksas ir attiecināmas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām vai dienasnaudu. Ja organizācijai ir savas dienasnaudas likmes (uzturēšanās nauda), tās piemēro, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, un organizācijas praksi. Uzturēšanās nauda ietver vietējā transporta (ieskaitot braucienus ar taksometru), nakšņošanas, ēdināšanas, vietējo telefona sakaru un citas papildu izmaksas. 1.3. Aprīkojuma izmaksas "A" Vispārīgie nosacījumi 1.3.1. Izmaksas par aprīkojuma iegādi ir attiecināmas tikai tad, ja tās ir būtiski nepieciešamas projekta īstenošanai. 1.3.2. Aprīkojums atbilst normatīvajiem aktiem par konkrēto aprīkojumu un attiecīgajiem standartiem. 1.3.3. Izmaksas par aprīkojuma iegādi tiek attiecinātas, pamatojoties uz pamatlīdzekļu nolietojuma norakstījumiem, īres vai nomas izmaksām. 1.3.4. Izmaksas par ikdienas administratīvo aprīkojumu (piemēram, drukas ierīce, klēpjdators, kopētājs, tālrunis, kabeļi) nav tiešās attiecināmās izmaksas, un tās uzskata par netiešajām attiecināmajām izmaksām. 1.3.5. Izvēli starp īri, nomu vai pirkumu pamato ar vislētāko variantu (finansējuma saņēmējam ir jāsaglabā dokumenti, kas pamato, ka izvēlētais variants ir vislētākais). Ja īre vai noma nav iespējama projekta īstermiņa rakstura dēļ vai aprīkojuma vērtības straujas krišanās dēļ, pirkums ir pieļaujams un nolietojuma norakstījumu izdevumus var uzskatīt par attiecināmiem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par nolietojuma norakstījumiem. "B" Noma un īre 1.3.6. Izdevumi par nomu vai īri var pretendēt uz finansējumu, ievērojot nomas vai īres termiņu saistībā ar projekta mērķiem. "C" Pirkumi 1.3.7. Ja aprīkojumu pērk pirms projekta īstenošanas vai tā īstenošanas laikā, attiecināma ir tikai tā nolietojuma norakstījumu izdevumu daļa, kas atbilst aprīkojuma izmantošanas laikposmam un faktiskās izmantošanas apjomam projekta vajadzībām. 1.3.8. Izmaksas attiecībā uz aprīkojumu, kas pirkts pirms projekta uzsākšanas, bet kuru izmanto projekta vajadzībām, ir attiecināmas, pamatojoties uz nolietojuma norakstījumiem. Šīs izmaksas nav attiecināmas, ja aprīkojums iegādāts, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. 1.3.9. Aprīkojuma iegādes izmaksas atbilst parastajai tirgus cenai. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar finansējuma saņēmējam piemērojamiem nodokļu un grāmatvedības noteikumiem. 1.3.10. Nolietojuma norakstījumus aprēķina par pilniem mēnešiem, ieskaitot aprīkojuma iegādes mēnesi. "D" Atsevišķu priekšmetu pirkumi 1.3.11. Atsevišķiem priekšmetiem, kuru vērtība ir mazāka par 1000 euro, visa pirkuma summa ir attiecināmās izmaksas, ja aprīkojums nopirkts projekta īstenošanas pirmajos trijos mēnešos. 1.4. Nekustamais īpašums "A" Vispārīgie nosacījumi 1.4.1. Nekustamā īpašuma nomas izmaksas ir attiecināmās izmaksas. 1.4.2. Ja nekustamais īpašums tiek nomāts, tam jābūt tādam, lai atbilstu projekta īstenošanas prasībām un attiecīgajām tiesību normām un standartiem. "B" Noma 1.4.3. Finansējumu nekustamā īpašuma nomai var saņemt, ja pastāv izprotama saikne starp nomu un attiecīgā projekta mērķiem un ir ievēroti šādi nosacījumi: a) nekustamais īpašums nav iegādāts, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu; b) nekustamais īpašums izmantojams tikai projekta īstenošanai. Pretējā gadījumā attiecināma ir tikai tā izmaksu daļa, kas ir proporcionāla projekta vajadzībām izmantotajām telpām. 1.5. Palīgmateriāli un vispārīgie pakalpojumi 1.5.1. Palīgmateriālu, piegādes un citu vispārīgo pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir identificējamas un tieši nepieciešamas projekta īstenošanai. 1.5.2. Biroja preču piegādes izmaksas, kā arī visu veidu sīku administratīvo palīgmateriālu piegādes izmaksas, reprezentācijas izmaksas un izmaksas par vispārīgajiem pakalpojumiem (piemēram, tālrunis, internets, pasts, biroja uzkopšana, komunālie pakalpojumi, apdrošināšana, personāla mācības un darbā pieņemšanas izmaksas) nav tiešās attiecināmās izmaksas. Tās ietilpst netiešajās attiecināmajās izmaksās atbilstoši šā pielikuma II nodaļas 2.apakšnodaļai. 1.6. Apakšlīgumi (uzņēmumu līgumi, pakalpojumu līgumi, autorlīgumi un citi līgumi ar darbu izpildītājiem, kuru ietvaros izpildītājs nav tieši padots finansējuma saņēmējam un gūst peļņu) 1.6.1. Finansējuma saņēmējs ir spējīgs pats īstenot projekta pasākumus, tāpēc finansējuma saņēmējs nevar noslēgt apakšlīgumu par projekta īstenošanu. Apakšlīgumu slēgšanas iespēja ir ierobežota, un tā nedrīkst pārsniegt 40 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot projekta iesniedzēja īpaši pamatotus gadījumus, kad saņemta iepriekšēja vadošās iestādes piekrišana. 1.6.2. Fonda finansējumu nevar saņemt par šādiem apakšlīgumiem: a) projekta vispārējās pārvaldības uzdevumu apakšlīgumi; b) apakšlīgumi, kuri palielina projekta izmaksas, taču nerada samērīgu papildu vērtību; c) apakšlīgumi ar starpniekiem vai konsultantiem, maksājumu nosakot procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien fonda finansējuma saņēmējs šāda veida maksājumu nav pamatojis ar veiktā darba vai pakalpojumu faktisko vērtību. 1.6.3. Attiecībā uz apakšlīgumiem finansējuma saņēmējs pieprasa, lai izpildītājs apņemtos revīzijas un kontroles iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju par apakšlīgumu ietvaros veiktajām darbībām. 1.6.4. Apakšlīgumus norāda detalizētajos finanšu aprēķinos. Ja izmaksas nav ieplānotas detalizētajā finanšu aprēķinā kā apakšlīguma izmaksas, fonda finansējuma saņēmējs apakšlīgumu var slēgt tikai pēc grozījumu saskaņošanas ar vadošo iestādi. 1.7. Izmaksas, kas tieši izriet no nosacījumiem saistībā ar Eiropas Savienības finansējumu 1.7.1. Izmaksas, kas nepieciešamas, lai izpildītu ar Eiropas Savienības finansējumu saistītās prasības (piemēram, izmaksas, kas saistītas ar publicitāti, pārskatāmību, projektu novērtējumu, neatkarīgu revīziju, bankas garantijām, tulkošanas izmaksas), ir tiešās attiecināmās izmaksas. 1.8. Ekspertu pakalpojumi 1.8.1. Maksa par juridiskajām konsultācijām, notāru pakalpojumiem vai tehnisko un finanšu ekspertu atalgojums ir tiešās attiecināmās izmaksas. 2. Netiešās attiecināmās izmaksas 2.1. Netiešās attiecināmās izmaksas ir to izdevumu kategorija, kas nav noteiktas kā projekta tiešās attiecināmās izmaksas. Fiksētu procentu likmi no kopējā tiešo attiecināmo izmaksu apjoma var attiecināt uz projektu kā netiešās attiecināmās izmaksas, ja tās: a) ir minimālas; b) ir paredzētas projekta plānotajā budžetā; c) neietver izmaksas, kas iekļautas kādā citā budžeta pozīcijā; d) netiek finansētas no citiem avotiem; e) nepārsniedz 20 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, savukārt, ja projekts tiek īstenots kā ierobežotas projektu atlases projekts vai projekta apakšlīgumu kopsumma pārsniedz 40 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, projekta netiešo attiecināmo izmaksu proporcija ir līdz 10 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. 2.2. Netiešajās attiecināmajās izmaksās var iekļaut šādus izdevumus: a) personāla izmaksas, kas nav attiecināmas kā tiešās izmaksas saskaņā ar šā pielikuma II nodaļas 1.1.1.punktu; b) administrācijas un pārvaldības izmaksas, piemēram, šā pielikuma II nodaļas 1.5.2.punktā minētās izmaksas; c) maksa un nodevas par bankas pakalpojumiem (izņemot bankas garantijas saskaņā ar šā pielikuma II nodaļas 1.7.apakšnodaļu); d) nekustamā īpašuma amortizācijas un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar ikdienas administratīvajām darbībām; e) visas izmaksas, kas ir saistītas ar projektu, bet kurām nav piemērojama šā pielikuma II nodaļas 1.apakšnodaļa. III. Neattiecināmās izmaksas Neattiecināmās izmaksas ir šādas: a) pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs var pierādīt, ka viņš nespēj to atgūt; b) kapitāla peļņa, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, debeta procenti, ārvalstu valūtas maiņas komisijas maksa un zaudējumi valūtas kursa svārstību dēļ, uzkrājumi zaudējumiem vai iespējamām saistībām nākotnē, procentu maksājumi, apšaubāmi parādi, soda naudas, naudas sodi, finansiālas sankcijas, ar tiesāšanos saistītas izmaksas un pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi; c) reprezentācijas izmaksas, kas attiecas tikai uz projekta darbiniekiem. Ir attiecināmas saprātīgas reprezentācijas izmaksas saviesīgiem pasākumiem, ko attaisno projekta veids, piemēram, izmaksas projekta noslēguma pasākumam vai projekta koordinācijas grupas sanāksmēm; d) izmaksas, ko deklarējis finansējuma saņēmējs un kas attiecas uz citu projektu vai darba programmu, kura saņem Eiropas Savienības finansējumu; e) zemes iegāde; f) personāla izmaksas ierēdņiem, kas piedalās projekta īstenošanā, veicot uzdevumus, kuri ietilpst to ikdienas darba pienākumos; g) ieguldījumi natūrā. IV. Izmaksas, ko sedz ar piešķirtajiem ieņēmumiem Pamatotos gadījumos par nacionālā līdzfinansējuma daļu uzskatāms finansējuma saņēmēja un projekta partneru ieguldījums projekta līdzfinansēšanā, kas daļēji var izpausties kā darbs, ko veic šajās struktūrās nodarbinātie un projektā iesaistītie ierēdņi vai darbinieki. Šādos gadījumos minētās izmaksas saskaņā ar šā pielikuma II nodaļas 1.1.apakšnodaļu nav attiecināmas ne kā tiešās, ne arī kā netiešās personāla izmaksas, bet gan kā izmaksas, kuras attiecas uz piešķirtajiem ieņēmumiem. Ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 % no nacionālā līdzfinansējuma ieguldījuma. Šādā gadījumā piemēro šādus nosacījumus: a) valsts ierēdņu vai darbinieku uzdevumi ir saistīti ar projekta īstenošanu un neizriet no attiecīgiem normatīvajos aktos paredzētiem valsts iestādes uzdevumiem; b) ierēdņi, kuriem ir uzticēts īstenot projektu, ir norīkoti ar oficiālu kompetentas iestādes lēmumu; c) ieguldījumu vērtību var revidēt, un tā nedrīkst pārsniegt attiecīgi ar valsts iestādes grāmatvedības dokumentiem pierādāmās faktiskās izmaksas. Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
9.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Administratīvie vērtēšanas kritēriji
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
10.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Specifiskie vērtēšanas kritēriji
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
11.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 1.1.aktivitātē „Trešo valstu valstspiederīgo piekļuves uzlabošana valsts un privātajiem pakalpojumiem un precēm, kā arī palīdzības sniegšana integrācijai Latvijas sabiedrībā, nodrošinot starpniecības pakalpojumus un nepieciešamās konsultācijas”
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
12.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 1.4.aktivitātē "Repatriantu – trešo valstu valstspiederīgo integrācija sabiedrībā, risinot mājokļa, nodarbinātības jautājumus un medicīniskās un sociālās palīdzības jautājumus"
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
13.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 1.5.aktivitātē "Programmu izstrāde un pakalpojumu nodrošināšana īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām (bērniem, jauniešiem, sievietēm, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām)"
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
14.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 1.6.aktivitātē "Mācību programmu un kursu materiālu izstrāde un ieviešana trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 13 līdz 18 gadiem”
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
15.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 2.1.aktivitātē "Uzraudzības instrumentu un izvērtējuma shēmu izstrāde integrācijas politikai un īstenotajiem integrācijas pasākumiem”
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
16.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 2.2.aktivitātē "Metodikas un rekomendāciju izstrāde informācijas tehnoloģiju pielietošanā, kas atvieglotu statistikas apkopošanu un pielietošanu, lai apstrādātu ātrāk, kvalitatīvāk un detalizētāk informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem”
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministrijas iesniegtajā redakcijā
17.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumiem Nr.1043 Kvalitātes vērtēšanas kritēriji 3.1.aktivitātē "Izstrādāt un ieviest mācību kursus valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, biedrību un nodibinājumu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem u.c. speciālistiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem”
Tieslietu ministrs A.Štokenbergs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009.gada programmas aktivitāšu ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|