Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Nacionālā radio un televīzijas padome" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "administratīvo teritoriju" ar vārdiem "Latvijas Republikas administratīvo teritoriju".

3. 3.pantā:

aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "un prēmijas" ar vārdiem "prēmijas un naudas balvas";

aizstāt trešajā daļā vārdus "šā panta ceturtajā un piektajā daļā" ar vārdiem "šajā pantā";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:

1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;

2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. - 4.klasē;

3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;

4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;

5) naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu (sasniegumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā;

6) valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu nodrošināšanu. Ministru kabinets nosaka šādu pasākumu organizēšanas kārtību un to finansēšanas ierobežojumus.";

papildināt piektās daļas 5.punktu ar "f" un "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā iepriekšējo darba samaksu vai vidējo izpeļņu saistībā ar darba līguma grozījumiem,

g) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu;";

papildināt piekto daļu ar 7.2 un 8.punktu šādā redakcijā:

"72) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;

8) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, civilajiem ekspertiem un karavīriem, kas piedalās starptautiskajās misijās un operācijās.";

papildināt 6.3 daļas otro teikumu pēc skaitļa "0,5" ar vārdiem "izņemot vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus, kuriem atlīdzību izmaksā un ēdināšanas izdevumus kompensē likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā";

papildināt pantu ar 6.4 daļu šādā redakcijā:

"(64) Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersona (darbinieks), specializētais atašejs, sakaru virsnieks, karavīrs, tiešās pārvaldes iestādes amatpersona (darbinieks) vai valsts drošības iestādes amatpersona (darbinieks) pilda dienestu (darbu) ārvalstīs tādā starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai šādas starptautiskās organizācijas dalībvalsts institūcijā, nosūtītājiestāde attiecīgajai personai izmaksā tikai to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija. Ja tas ir abpusēji izdevīgi, valsts institūcija un amatpersona (darbinieks) var vienoties, ka valsts institūcija neizmaksā arī to atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai tās dalībvalsts institūcija."

4. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Vidējā izpeļņa

(1) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja amatpersona (darbinieks) pēc iecelšanas amatā (pieņemšanas dienestā, darbā) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus.

(2) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.

(3) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).

(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).

(5) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi sešos kalendāra mēnešos pirms šā perioda.

(6) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav aprēķināta darba samaksa, mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina spēkā esošajai minimālajai mēneša darba algai. Stundas vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai stundas tarifa likmei. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).

(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos.

(8) Izmaksājamo vidējo izpeļņu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa.

(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

(10) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, aprēķināto mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai mēneša darba algai."

5. Papildināt 4.panta astoto daļu pēc skaitļa un vārda "7.pantu" ar vārdiem un skaitli "un 7.1 pantu".

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs un mēnešalgu grupas

(1) Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir šajās institūcijās noteikto amatu funkciju sistematizēts apkopojums. Amatiem atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās - amatu saimēs. Amatu saimes, apakšsaimes un to aprakstus nosaka šā likuma 1.pielikums.

(2) Amatu saime aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Amatu saimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un vadības funkcijas. Amatu katalogs ietver amatu saimju un apakšsaimju aprakstu, amatu saimju un apakšsaimju līmeņu raksturojumu, kā arī attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu aprakstu.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu;

2) vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju. Atbildīgā institūcija, konstatējot pārkāpumus valsts vai pašvaldības institūcijas amatu klasificēšanas rezultātos, ir tiesīga uzdot valsts vai pašvaldības institūcijai grozīt un precizēt amatu klasifikāciju.

(4) Amatu saimes un to līmeņus sadala pa mēnešalgu grupām. Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas nosaka šā likuma 2.pielikums. Amatu saimju un to līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām nosaka Ministru kabinets. Mēnešalgu grupai var noteikt apakšgrupu, nepārsniedzot attiecīgajai mēnešalgu grupai noteikto maksimālo mēnešalgu.

(5) Šā panta un šā likuma pielikumu noteikumus nepiemēro pilnībā vai daļēji, ja saskaņā ar šo likumu ir paredzēta īpaša mēnešalgas noteikšanas kārtība."

7. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants. Valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

(1) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi. Amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka, pamatojoties uz amatu saimi un līmeni. Amatu saimi un līmeni nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam.

(2) Ministru kabinets reglamentē amatpersonu (darbinieku) kvalifikācijas pakāpes, to noteikšanas kārtību atbilstoši amata pienākumu vai darba izpildes vērtējumam, kurā ņemta vērā iepriekšējā periodā plānoto uzdevumu izpilde vai mērķu sasniegšana, un amata (dienesta, darba) pieredzei valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī mēnešalgas noteikšanas kārtību."

8. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Karavīru, tai skaitā profesionālu sportistu, mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, reglamentē Ministru kabinets."

9. Aizstāt 11.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "noteiktās mēnešalgas" ar vārdiem un skaitli "noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums)" un otrajā teikumā vārdus "atbilstoši valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam" - ar vārdiem "atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam".

10. 14.panta sestajā daļā:

aizstāt vārdus "piešķirot atpūtas laiku" ar vārdiem "piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam";

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem."

11. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus "veselības stāvokli" ar vārdiem "veselības stāvokli (ieskaitot pārejošu darbnespēju)".

12. Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdu "vai" ar vārdu "un".

13. Aizstāt 23.pantā skaitli "19." ar skaitli un vārdiem "19.panta trešajā un ceturtajā daļā".

14. 36.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda "karavīram" ar vārdiem "valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam)";

aizstāt pirmajā, otrajā un piektajā daļā vārdus "diplomātiskā vai konsulārā" ar vārdiem "diplomātiskā un konsulārā";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus), specializētos atašejus, sakaru virsniekus, karavīrus, tiešās pārvaldes iestādes amatpersonas (darbiniekus) vai valsts drošības iestādes amatpersonas (darbiniekus) norīko dienestā (darbā) starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs, kā arī attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtību un nosacījumus."

15. Aizstāt 37.panta piektajā daļā vārdus "diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību" ar vārdiem "diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību", vārdus "diplomātus un diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) pret" - ar vārdiem "diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) pret" un vārdus "diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) ģimenes" - ar vārdiem "diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) ģimenes".

16. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 20 darba dienas, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 24 darba dienas, neskaitot svētku dienas.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Amatpersonai (darbiniekam) un valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 10 darba dienām pēc kārtas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 12 darba dienām pēc kārtas."

17. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "trešajā, ceturtajā un piektajā" ar vārdiem "otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā";

izteikt otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīram papildatvaļinājumu piešķir šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.

(3) Karavīram ambulatorās ārstēšanās un atveseļošanās nolūkam piešķir papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja viņš, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību. Papildatvaļinājumu piešķir, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

(4) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņš tajā piedalās ilgāk par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 30 kalendāra dienas, rēķinot 2,5 dienas par mēnesi, un tā laikā karavīrs saņem mēnešalgu un 50 procentus no viņam noteiktās piemaksas par piedalīšanos starptautiskajā operācijā proporcionāli papildatvaļinājuma ilgumam. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi, viņam dodoties uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi, ja tādi ceļošanas laikā radušies. Ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.

(5) Karavīram piešķir 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā. Šajā laikā karavīrs saņem arī mēnešalgu. Papildatvaļinājumu karavīram piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Papildatvaļinājumā neieskaita laiku, kas pavadīts, ārstējoties no starptautiskajā operācijā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.

(6) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam) var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu, kura ilgumu atkarībā no dienesta apstākļiem nosaka Ārlietu ministrija.";

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, kalendāra gada laikā pēc pašas vēlēšanās piešķir trīs darba dienas ilgu papildatvaļinājumu, izmaksājot vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

(8) Karavīram, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi likumā noteiktajos gadījumos papildatvaļinājumu var piešķirt arī kā apbalvojumu. Šāda papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 10 dienas.

(9) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam), ievērojot šā panta pirmās daļas pirmo, otro un trešo teikumu, apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome."

18. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 2.2 punktu šādā redakcijā:

"2.2 Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.maijam izdod ieteikumus par šā likuma 3.panta piektās daļas 7.2 punkta piemērošanu.";

aizstāt 7.punktā skaitli "2010." ar skaitļiem un vārdu "2010. un 2011.";

aizstāt 7.punkta 1.apakšpunktā vārdus "šā likuma spēkā stāšanās brīdim" ar skaitļiem un vārdiem "2010.gada 1.janvārim" un skaitli un vārdus "306 dienu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā" - ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2010.gada 3.novembrim";

izslēgt 7.punkta 3.apakšpunktu;

aizstāt 8.1 punktā skaitli un vārdu "5.punktu" ar skaitli un vārdiem "5.punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f", "g" apakšpunktu, 8.punktu un grozījumu 6.3 daļā par vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām un 17.panta pirmajā daļā par atlaišanas pabalstu saistībā ar pārejošu darbnespēju";

papildināt pārejas noteikumus ar 8.3 punktu šādā redakcijā:

"8.3 2011.gadā valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, var amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā amatpersonu (darbinieku) skaita.";

papildināt 9.punktu pēc skaitļa un vārda "10.punktā" ar vārdiem un skaitli "un 11.punktā";

izslēgt 10.punktā vārdus "pašvaldību un to izveidoto iestāžu amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5.pantā minētās amatpersonas";

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11. Pašvaldību un to izveidoto iestāžu amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5.pantā minētās amatpersonas, mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim.

12. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā par naudas balvām un 3.panta ceturtās daļas 5.punkts, kā arī grozījums par pārejas noteikumu 7.punkta 3.apakšpunkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.februārī. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 6.punkts un 7.panta trešās daļas 2.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.martā."

19. Papildināt likumu ar 1. un 2.pielikumu šādā redakcijā:

"Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma

1.pielikums

1. Administratīvā vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir administratīvi vadīt iestāžu darbu: Valsts kancelejas direktors, valsts sekretāri, Ministru kabineta locekļa padotībā esošo iestāžu vadītāji, citu valsts institūciju (patstāvīgo iestāžu) vadītāji, pašvaldību izpilddirektori un pašvaldības iestāžu vadītāji, prokuratūras administratīvā dienesta direktors un viņa vietnieki, Augstākās tiesas administrācijas vadītājs. Šajā saimē var tikt klasificēti valsts sekretāru, padotības un pašvaldību iestāžu vadītāju vietnieki, kā arī padotības iestāžu teritoriālo struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, ja to pamatfunkcija ir administratīvā vadība.

2. Apgāde (iepirkšana)

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar centralizētajiem valsts iepirkumiem, iestādes darbības saimniecisko nodrošināšanu un tai nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādi un uzskaiti.

3. Apsaimniekošana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji atbild par iestādes īpašuma un tās valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu. Amati, kuru pienākumos ietilpst plašākas administratīvās vadības funkcijas (piemēram, lietvedības funkcija vai citas palīgfunkcijas), var tikt klasificēti arī attiecīgā amatu saimes "Administratīvā vadība" līmenī.

4. Apsardze un uzraudzība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir objektu un personu apsardze.

5. Ārstniecība

5.1. Ārstniecības pakalpojumi

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar ārstniecību un vada ārstniecības procesu.

5.2. Aprūpe

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir atbalstīt ārstniecības procesu un nodrošināt pacientu (klientu) aprūpi.

5.3. Farmācija

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir nodarboties ar farmācijas jautājumiem un vadīt medikamentozās ārstniecības procesu.

5.4. Neatliekamā medicīniskā palīdzība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji atbalsta ārstniecības procesu, nodarbojas ar ārstniecību pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības posmā un to organizē.

6. Darba aizsardzība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina darba aizsardzības procesa ieviešanu, īstenošanu un kontroli iestādē, kā arī personāla instruēšanu un konsultēšanu darba aizsardzības jomā.

7. Diplomātiskā un konsulārā darbība

Šajā saimē ietilpst diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, kurus nav iespējams klasificēt citās saimēs, tai skaitā amati, kuru pildītāju pienākums ir nodrošināt valsts protokola darbību, kā arī organizēt diplomātiskā pasta un kravu sūtījumus un vadīt to piegādi atbilstoši Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Šīs saimes līmeņiem pielīdzināmi arī specializēto atašeju amati atbilstoši to funkcijām.

8. Dispečeru pakalpojumi

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina iestādes darbības vai sniegto pakalpojumu tehnisko koordināciju.

9. Dokumentu rediģēšana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji rediģē un koriģē tiesību aktus un citus dokumentus.

10. Ekspertīze

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir visu veidu ekspertīžu veikšana.

11. Finanšu administrēšana

11.1. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji veic vērtspapīru un valūtas operācijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumiem nepieciešamos finanšu resursus un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanu, kā arī sadarbību ar partneriem.

11.2. Kreditēšana

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji izsniedz valsts aizdevumus, organizē valsts galvojumu sniegšanas procesu, izstrādā normatīvos aktus, kas reglamentē valsts aizdevumu un valsts galvojumu sniegšanas, apkalpošanas un uzraudzības procesus, kā arī nodrošina aktuālu informāciju par to, kā tiek pildītas ar valsts aizdevumiem un valsts galvojumiem saistītās finansiālās saistības un kādas darbības tiek veiktas kavēto maksājumu un bezcerīgo aizdevumu atgūšanas procesā.

11.3. Risku vadība (finanšu riski)

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar valsts parādu portfeļa un aktīvu portfeļa finanšu risku vadību, kā arī izvērtē to iestāžu un komercsabiedrību finansiālo stāvokli un aizdevumu atmaksas iespējas, kuri pretendē uz valsts aizdevumiem vai valsts galvojumiem.

11.4. Valsts budžeta norēķini

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina valsts budžeta, valsts parāda un aktīvu vadības ietvaros noslēgto finansiālo darījumu uzskaiti un norēķinus.

12. Finanšu analīze un vadība

12.1. Finanšu analīze un vadība iestādēs vai nozaru ministrijās

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji veic iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītāju analīzi, sastāda budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos.

12.2. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji plāno un izstrādā valsts fiskālo politiku, valsts nodokļu politiku, valsts budžeta politiku, sabiedriskā sektora atlīdzības politiku, izstrādā valsts budžeta plānošanas un izpildes metodoloģiju, veic iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītāju analīzi, sagatavo valsts budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos Finanšu ministrijā vai Valsts kasē.

13. Fiziskais un kvalificētais darbs

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji veic fizisku darbu (strādnieku darbu), piemēram, apkopējs, sētnieks, garderobists, kurinātājs, apstādījumu speciālists, sanitārtehniķis, elektriķis.

14. Grāmatvedība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina ar iestādes (vai citu nozares iestāžu) darbību saistīto izdevumu un ieņēmumu uzskaiti un iegrāmatošanu.

15. Iekšējais audits

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir veikt iekšējo auditu un nodrošināt iekšējo un ārējo auditu, kā arī Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību.

16. Iestāžu drošība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina, plāno un organizē iekšējās drošības pasākumus iestādēs. Minētā funkcija nav saistīta ar iestāžu apsardzi un uzraudzību.

17. Iestāžu procedūras

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji izstrādā un ievieš iestāžu procedūras un pakalpojumus.

18. Informācijas apkopošana un analīze

18.1. Arhīvu pakalpojumi

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākumos ietilpst valsts, pašvaldību un citu publisko tiesību juridisko personu arhīvu darba un dokumentu pārvaldības uzraudzība, dokumentu, datubāzu un citu informācijas avotu izvērtēšana, uzkrāšana, saglabāšana, sistematizēšana, uzziņu sistēmas veidošana, attīstīšana un pieejamības nodrošināšana, kā arī sistemātiska informācijas apkopošana un izziņu sniegšana privātpersonām.

18.2. Bibliotēku pakalpojumi

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir sniegt bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informatīvos pakalpojumus, veidot un organizēt tam nepieciešamos informācijas resursus, tai skaitā ļoti mazu bibliotēku vadītāji. Lielāku bibliotēku (vismaz 10 darbinieki) vadītājus parasti klasificē saimē "Administratīvā vadība".

18.3. Dokumentu pārvaldība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pienākumi ir saistīti ar dokumentu pārvaldības (arī lietvedības) funkciju: dokumentu radīšana, reģistrēšana, klasificēšana, sistematizācija, izvērtēšana, virzības noteikšana, aprite, kontrole, nosūtīšana, glabāšana, sagatavošana nodošanai arhīvā un pieejamības nodrošināšana līdz nodošanai arhīvā, kā arī iznīcināšana.

Šajā apakšsaimē klasificējami arī amati, kuru pildītāji ir atbildīgi par sevišķo lietvedību. Šajā apakšsaimē neklasificē amatus, kuru pienākumi pēc būtības ir saistīti ar sekretariāta funkciju, kā arī amati, kuru pildītāji specializējas dokumentu arhivēšanā.

18.4. Fondu glabāšana

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kas saistīti ar krājumu tehnisko uzglabāšanu un uzturēšanu arhīvos un līdzīgās iestādēs.

18.5. Muzeju pakalpojumi

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar muzeju krājumu papildināšanu, dokumentēšanu, izpēti, ekspozīciju (izstāžu) veidošanu, ekskursiju, lekciju, muzejpedagoģisko programmu un citu veidu muzejiskās komunikācijas īstenošanu, tai skaitā ļoti mazu muzeju vadītāji. Lielāku muzeju (vismaz 10 darbinieki) vadītājus parasti klasificē saimē "Administratīvā vadība".

18.6. Statistika

Šajā apakšsaimē ietilpst ar informācijas apkopošanu un analīzi saistīti amati, kuru pildītāji nodarbojas ar zinātniski pamatotu un pasaules praksē atzītu statistiskās novērošanas un vispārināšanas metožu pilnveidošanu un lietošanas koordinēšanu, informācijas vākšanu, ievadīšanu datubāzēs un analīzi, publikāciju un pārskatu sastādīšanu.

19. Informācijas tehnoloģijas

19.1. Datorgrafika un WEB dizains

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji veido un uztur iestāžu mājaslapas internetā.

19.2. Datu atbalsts

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji administrē datubāzes.

19.3. IT un IS vadība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji vada IT un IS struktūrvienības, projektus vai darba grupas.

19.4. Programmatūras attīstība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji izstrādā un attīsta programmatūru (lietojumus).

19.5. Sistēmu administrēšana un uzturēšana

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji administrē un uztur informācijas sistēmas un programmatūru (lietojumus).

19.6. Lietotāju atbalsts

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji sniedz atbalstu programmatūras galalietotājiem.

20. Inženiertehniskie darbi

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pienākumi saistīti ar inženiertehniskajiem darbiem: inženiertehnisko problēmu risināšanu, atbilstošas informācijas un datu vākšanu, tehnisko izpēti un analīzi, projektēšanu un darbu plānošanu, tehnisko uzraudzību un kontroli.

21. Juridiskā analīze, izpildes kontrole un pakalpojumi

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta vai Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildes kontroli, kā arī juridisko pakalpojumu sniegšanu.

22. Jūras un gaisa transports

22.1. Transportlīdzekļu vadīšana

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji vada gaisakuģus vai peldlīdzekļus. Šādi amati ir iestādēs, kas nodrošina robežapsardzību, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas uzraudzību, patrulēšanu un novērošanu, kravu un pasažieru pārvadāšanu, meklēšanas un glābšanas darbus, ugunsgrēku dzēšanu, medicīnisko evakuāciju, īpašo uzdevumu vienību darbību.

22.2. Transportlīdzekļu tehniskā apkope

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir gaisakuģu un peldlīdzekļu tehniskā apkope.

23. Klientu apkalpošana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina klientu apkalpošanu, koordinē vai vada klientu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā klientu apkalpošanas standartus, kā arī amati, kuru pildītāji nodrošina informācijas sniegšanu no iestādes reģistriem privātpersonām pēc pieprasījuma.

24. Komunikācija un sabiedriskās attiecības

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina iestādes sabiedriskās attiecības un komunikāciju. Amati, kuru pildītāji izstrādā visas nozares, kā arī lielas vai ļoti lielas iestādes komunikācijas stratēģiju, klasificējami saimē "Politikas ieviešana".

25. Konsultēšana

Šajā saimē ietilpst Ministru kabineta locekļu un pašvaldības domes priekšsēdētāja konsultatīvās amatpersonas un citi amati, kuru pildītāju pienākums ir sniegt konsultatīvu un administratīvu atbalstu Ministru kabineta loceklim vai pašvaldības domes priekšsēdētājam.

26. Kontrole un uzraudzība

26.1. Iestāžu un amatpersonu kontrole

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji kontrolē to, kā valsts pārvaldes iestādēs tiek ievēroti to darbību reglamentējoši normatīvie akti, kā arī valsts amatpersonu pieņemto lēmumu tiesiskumu un lietderību.

26.2. Muita un muitas kontrole

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina muitas kontroles pasākumus uz Eiropas Savienības ārējās robežas un iekšzemes muitas kontroles punktos, kā arī muitas kontroles punktu uzraudzībā esošajās vietās.

26.3. Privātpersonu kontrole

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji kontrolē to, kā privātpersonas ievēro normatīvos aktus.

27. Kvalitātes vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir izstrādāt, ieviest un uzturēt kvalitātes vadības sistēmu dažādās iestādēs.

28. Noziedzības novēršana un apkarošana

28.1. Izmeklēšana

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanu un gatavo pierādījumus apsūdzības celšanai.

28.2. Operatīvā darbība

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji vāc informāciju un pierādījumus par noziedzīgām darbībām, kā arī aiztur noziedzniekus.

28.3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana

Šajā apakšsaimē ietilpst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieki, kuri veic likumā noteiktos pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

28.4. Pašvaldības policija

Šajā apakšsaimē ietilpst pašvaldības policijas darbinieki, kuri ikdienā veic likumā "Par policiju" noteiktos uzdevumus.

29. Pedagoģiskās darbības atbalsts

Šajā saimē ietilpst amati, kuri nav ietverti pedagogu amatu sarakstā un kuru pildītāji atbalsta, koordinē vai kontrolē izglītības programmu īstenošanu, tostarp pedagoģijas metodisko vadību.

30. Personāla vadība

Šajā saimē ietilpst ar personāla vadības funkciju saistīti amati, kuru pildītāji uztur personāla lietas un lietvedību, izstrādā un ievieš personāla politiku, nodarbojas ar personāla plānošanu un piesaisti, atlasi, noturēšanu, vērtēšanu un attīstīšanu.

31. Laboratorijas un izpētes darbi

Šajā saimē ietilpst amati, kuri saistīti ar studiju procesu, laboratorijas un izpētes darbu veikšanu, problēmu risināšanu, informācijas un datu vākšanu, tehnisko izpēti un analīzi, projektēšanu, darbu plānošanu, tehnisko uzraudzību un kontroli vai arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zinātnes atziņu pielietošanu, piedalīšanos studiju un zinātniskās pētniecības darbā.

32. Projektu vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina projektu vadību: projektu organizēšanu, plānošanu un izpildes kontroli, projektu izpildes gaitā radušos problēmu risināšanu, projektiem atbilstošas informācijas un datu vākšanu, izpēti un analīzi, pārskatu sastādīšanu, kā arī organizē un vada projekta komandas darbu.

33. Radošie darbi

Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar māksliniecisko un tehnisko jaunradi, telpu, ekspozīciju (izstāžu), reklāmas materiālu un mājaslapu izstrādi un noformēšanu.

34. Restaurācijas darbi

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir restaurēt vai konservēt muzeja krājumos esošos priekšmetus.

35. Politikas ieviešana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir pārraudzīt nozares politikas ieviešanu konkrētā jomā, izstrādāt normatīvo aktu ieviešanas procedūras, apkopot un sniegt informāciju un ieteikumus par politikas ieviešanas procesu amatpersonām, kas plāno attiecīgās nozares politiku.

36. Politikas plānošana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir pārraudzīt konkrētas nozares vai apakšnozares attīstību valstī, izstrādāt nozares politiku vai koordinēt vienas vai vairāku nozaru politikas izstrādi un nodrošināt institūciju darbības plānošanu, gatavot nepieciešamos normatīvos aktus un grozījumus tajos, pārraudzīt un izvērtēt to ieviešanu, uzturēt sakarus ar amatpersonām, kas nodarbojas ar valsts politikas izstrādi un ieviešanu radniecīgajās nozarēs, sniegt atzinumus par to izstrādātajiem normatīvajiem aktiem.

Starpnozaru koordinācija, kā arī noteiktas funkcijas veikšana vairākās nozarēs šīs saimes kontekstā uzskatāma par atsevišķu nozari. Amati, kuru pienākumi ir saistīti ar stratēģisko plānošanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un atvasināto publisko personu attīstības plānošanu, ir klasificējami šajā saimē.

37. Tirgzinība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina tirgus analīzi, zīmolu izstrādi un uzturēšanu, pakalpojumu vai produktu virzīšanu tirgū un tirgzinības aktivitātes.

38. Sekretariāta funkcija

Šajā saimē ietilpst ar sekretariāta funkciju saistīti pienākumi: atbildēšana uz tālruņa zvaniem, to pāradresācija, viesu uzņemšana, sanāksmju un pārrunu, kā arī komandējumu tehniskā organizēšana, dokumentu sagatavošana, noformēšana un pavairošana, korespondences šķirošana un nosūtīšana, biroja telpu un biroja aprīkojuma uzturēšanas nodrošināšana.

Šajā saimē neklasificē amatus, kuru pienākumi pēc būtības ir saistīti ar lietvedības funkciju un pienākumiem.

39. Sociālais darbs

Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo aprūpi un rehabilitāciju noteiktās sabiedrības grupās.

40. Starptautiskie sakari

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir piedalīties valsts ārējo sakaru veidošanā attiecīgajā politikas jomā, arī apkopojot informāciju par sadarbību ar ārvalstu institūcijām, gatavojot sadarbības līgumus un sadarbojoties ar citām institūcijām.

41. Transporta vadīšana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pamatpienākums ir transportlīdzekļu vadīšana.

42. Tulkošana

42.1. Tulkošana rakstveidā

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji rakstveidā tulko dokumentus no vienas valodas citā valodā.

42.2. Tulkošana mutvārdos

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji mutvārdos tulko sarunas no vienas valodas citā valodā.

42.3. Tulkošana rakstveidā un mutvārdos

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji rakstveidā un mutvārdos tulko juridiskus tekstus, dokumentus, sarunas, procesuālo darbību norisi no vienas valodas citā valodā.

43. Meža ugunsapsardzība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji uzrauga meža ugunsdrošību, atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, tai skaitā purva ugunsgrēkus, iesaista meža īpašniekus (valdītājus) ugunsgrēka vietas uzraudzībā.

44. Ārvalstu finanšu instrumentu vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākums ir ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) vadības nodrošināšanai nepieciešamo plānošanas dokumentu un normatīvo aktu sagatavošana un saskaņošana, ārvalstu finanšu instrumentu vadības sistēmas izveide, pārstāvība ārvalstu un Eiropas Savienības institūciju darba grupās, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana.

Šajā saimē ietilpst ārvalstu finanšu instrumentus administrējošo institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes, darbinieku amati.

45. Bāriņtiesas

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina bāriņtiesas funkciju.

46. Dzimtsarakstu pakalpojumi

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina dzimtsarakstu pakalpojumus pašvaldībā.

47. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un prasību izpildes kontroli, kā arī veic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas atbalsta funkcijas.

48. Sporta organizēšana un profesionālais sports

Šajā saimē ietilpst amati, kuri nav ietverti pedagogu amatu sarakstā un kuru pildītāji veic sporta speciālista pienākumus, kā arī organizē sporta pasākumus. Šajā saimē ietilpst arī profesionālie sportisti.

49. Studentu apkalpošana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina studentu apkalpošanu, koordinē vai vada studentu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā studentu apkalpošanas standartus.

50. Studiju procesa organizēšana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nosaka akadēmiskās darbības taktikas pamatvirzienus, organizē studiju procesu un nodrošina metodisko palīdzību studiju procesa īstenotājiem.

51. Teritorijas plānošana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pienākumi saistīti ar telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, administratīvo teritoriju, ainavu, transporta maģistrāļu plānošanu un iezīmēšanu, ēku un būvju projektēšanu, būvniecības plānošanu un kontroli.

52. Risku vadība (darbības riski)

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina iestādes stratēģisko, juridisko, informācijas tehnoloģiju, cilvēkresursu, projektu un citu risku vadību.

53. Tiesas un prokuratūra

53.1. Tiesu darbinieki

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, zemesgrāmatu nodaļu un Augstākās tiesas darbību (lietvedību) un sniedz konsultatīvu atbalstu tiesnešiem.

53.2. Satversmes tiesas darbinieki

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodrošina Satversmes tiesas darbību (lietvedību) un sniedz konsultatīvu atbalstu Satversmes tiesas tiesnešiem.

53.3. Prokuratūras darbinieki (prokuroru palīgi)

Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji virsprokurora un prokurora uzdevumā nodrošina lēmumu izpildei nepieciešamās procesuālās darbības, kā arī veic citus prokurora deleģētos uzdevumus, kuru izpildei nav nepieciešamas prokurora pilnvaras.

54. Valsts dibinātu augstskolu vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuri nav iekļauti pedagogu amatu sarakstā un kuru pildītāji administratīvi vada valsts dibinātas augstskolas, tai skaitā augstskolu struktūrvienību vadītāji, kuri sadarbībā ar augstskolas vadītāju organizē augstākās izglītības programmu īstenošanu.

55. Nacionālo bruņoto spēku darbinieki

Šajā saimē ietilpst civilie amati, kuru pildītāji nodrošina Nacionālo bruņoto spēku darbību atbilstoši NATO standartiem un kolektīvās aizsardzības sistēmai, sagatavo personālsastāvu un materiāltehnisko bāzi NATO oficiālo valodu, militārās terminoloģijas, vienotas apmācību metodikas, apmācību-treniņu programmu apguvei, kā arī militārajai izglītībai ārvalstīs, dalībai starptautiskās militārajās mācībās un starptautiskajās operācijās.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma

2.pielikums

Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas

Mēnešalgu grupa

Mēnešalgas maksimālais apmērs (latos)

16

ne vairāk par 1715

15

ne vairāk par 1653

14

ne vairāk par 1591

13

ne vairāk par 1347

12

ne vairāk par 1157

11

ne vairāk par 971

10

ne vairāk par 825

9

ne vairāk par 698

8

ne vairāk par 614

7

ne vairāk par 527

6

ne vairāk par 467

5

ne vairāk par 403

4

ne vairāk par 358

3

ne vairāk par 302

2

ne vairāk par 266

1

ne vairāk par 218 "

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 3.novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 14.10.2010.Stājas spēkā: 01.12.2010.Tēma:  Pašvaldības, Darba tiesības, Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 174 (4366), 03.11.2010.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
220509
01.12.2010
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva