Nolīgums starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par zveju pie Amerikas Savienoto Valstu krastiem

 

Amerikas Savienoto Valstu Valdība un Latvijas Republikas Valdība (turpmāk sauktas attiecīgi "Savienotās Valstis" un "Latvija" vai "Puses"),

Ņemot vērā to kopējo ieinteresētību zivju krājumu racionālajā pārvaldē, saglabāšanā un optimālās produktivitātes sasniegšanā pie Savienoto Valstu krastiem;

Atzīstot, ka Savienotās Valstis ar 1983.gada 10.marta Prezidenta Deklarāciju noteikušas ekskluzīvo ekonomisko zonu 200 jūras jūdžu platumā pie saviem krastiem, kurā Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt visas zivis, un ka Savienotajām Valstīm arī ir tādas tiesības attiecībā uz dzīvajiem resursiem kontinentālajā šelfā, kas pieder Savienotajām Valstīm, un uz anadromajām zivju sugām, kuru izcelsmes vieta ir Savienotās Valstis;

Vēloties noteikt pieņemamus nosacījumus un noteikumus, kuri attiecas uz abas Puses interesējošiem zivju krājumiem, kurus Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt;

Ir vienojušās par sekojošo:

I pants

Šī Nolīguma mērķis ir veicināt efektīvu saglabāšanu, racionālu pārvaldi un optimālas produktivitātes sasniegšanu attiecībā uz abas Puses ieinteresējošiem zivju krājumiem pie Savienoto Valstu krastiem, sekmēt ātru un plnīgu Savienoto Valstu zivrūpniecības attīstību un noteikt principu un kārtības kopējo izpratni, saskaņā ar kuriem Latvijas pilsoņi un kuģi var zvejot dzīvos resursus, kurus Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt.

II pants

Šī Nolīguma termini:

1. "Dzīvie resursi, kurus Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt" nozīmē visas zivis Savienoto Valstu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, visas anadromās zivju sugas, kas nārsto Savienoto Valstu saldūdeņos un estuāru ūdeņos un migrē uz okeānu ūdeņiem, kamēr tās atrodas Savienoto Valstu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un rajonos ārpus citu valstu zvejniecības jurisdikcijas zonām, kuras atzinušas Savienotās Valstis, un visus Savienoto Valstu kontinentālajā šelfā sastopamos dzīvos resursus.

2. "Zivis" nozīmē visas spuru zivis, moluskus, vēžveidīgos un citas jūras dzīvnieku un augu dzīvības formas, izņemot jūras zīdītājus un putnus.

3. "Zivju krājumi un to zveja" nozīmē:

a) vienu vai vairāku zivju krājumus, uzskatītus par vienu veselu saglabāšanas un pārvaldes nolūkos un identificētus, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem, zinātniskiem, tehniskiem, izklaidēšanās un ekonomiskiem raksturojumiem;

b) jebkuru šo krājumu zveju.

4. "Ekskluzīvā ekonomiskā zona" nozīmē pie Savienoto Valstu teritoriālās jūras pieguļošo zonu, kuras jūras puses robeža ir līnija, novilkta tādā veidā, ka jebkurš tās punkts atrodas 200 jūras jūdzes no bāzes līnijas, no kuras ir nomērīts Savienoto Valstu teritoriālās jūras platums.

5. "Zveja" nozīmē:

a) zivju ķeršanu, ņemšanu vai ievākšanu;

b) zivju ķeršanas, ņemšanas vai ievākšanas mēģinājumu;

c) jebkuru citu darbību, kura pamatoti varētu novest pie zivju ķeršanas, ņemšanas vai ievākšanas;

d) jebkuras operācijas jūrā, ieskaitot pārstrādi, veiktas, lai tieši nodrošinātu vai sagatavotu jebkuru apakšparagrāfos a)-c) minētu darbību, ar noteikumu, ka šis termins neietver citus likumīgus atklātās jūras izmantošanas veidus, ieskaitot jebkuru zinātniski-pētniecisko darbību.

6. "Zvejas kuģis" nozīmē jebkuru kuģi, laivu vai citu peldošo līdzekli, kurš tiek lietots, ir aprīkots lietošanai vai kurš ir tāda tipa, kas parasti tiek lietots:

a) zvejā;

b) palīdzības vai atbalsta sniegšanā vienam vai vairākiem kuģiem jūrā, veicot jebkuru darbību, saistītu ar zveju, tai skaitā sagatavošanu, apgādi, uzglabāšanu, atdzesēšanu un sasaldēšanu, transportēšanu vai pārstrādi.

7. "Jūras zīdītājs" nozīmē jebkuru zīdītāju, kas morfoloģiski adaptējies jūras vidē, tai skaitā, jūras ūdrus un sirēnu, airkāju un vaļveidīgo dzimtu pārstāvjus, vai galvenokārt mīt jūras vidē, tādus kā baltie lāči.

III pants

1. Savienotās Valstis ir ar mieru atļaut Latvijas zvejas kuģiem iegūt, saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, kuri būs norādīti saskaņā ar VII pantu izsniegtajās atļaujās, tādu konkrētu zivju krājuma pieļaujamās nozvejas daļu, kuru neiegūs Savienoto Valstu zvejas kuģi, un attiecībā uz kuru būs noteikts, ka tā ir pieejama Latvijas zvejas kuģiem saskaņā ar Savienoto Valstu likumiem.

2. Savienotās Valstis katru gadu noteiks atkarībā no maiņām, kādas varētu būt vēlamas un piemērotas, un saskaņā ar Savienoto Valstu likumiem:

a) kopējo pieļaujamo katra zivju krājuma nozveju, pamatojoties uz optimālo produktivitāti un ņemot vērā vislabākos pieejamos zinātniskos datus un sociālos, ekonomiskos un citus attiecīgus faktorus;

b) Savienoto Valstu zvejas kuģu ieguves iespējas attiecībā uz katru zivju krājumu;

c) konkrēta zivju krājuma kopējās pieļaujamās nozvejas daļu, kura periodiski katru gadu būs pieejama ārzemju kuģiem;

d) tādu daļu, kura varētu būt iedalīta Latvijas pieejai.

3. Savienotās Valstis katru gadu noteiks nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārmērīgu nozveju, tajā pašā laikā nepārtraukti sasniedzot katra zivju krājuma optimālo produktivitāti saskaņā ar Savienot Valstu likumiem. Tādi pasākumi varētu, citu starpā, ietvert:

a) noteiktus rajonus un periodus, kuros zveja būs atļauta, ierobežota vai veikta, lietojot tikai noteiktos zvejas kuģu tipus vai noteiktos zvejas rīku tipus un skaitu;

b) zivju ķeršanas ierobežojumus, saistītus ar rajonu, zivju sugām, izmēru, skaitu, svaru, dzimumu, nejaušu ķeršanu, kopējo biomasu un citiem faktoriem;

c) c)ierobežojumus attiecībā uz zvejas kuģu skaitu un tipiem, kuri varētu būt nodarbināti zvejā un/vai attiecībā uz dienu skaitu, kurās katrs kuģis no kopējās flotes varētu zvejot noteiktu zivju krājumu noteiktā rajonā;

d) prasības attiecībā uz zvejas rīku tipiem, kurus drīkst vai nedrīkst lietot;

e) prasības šo noteikumu un ierobežojumu realizācijas atvieglošanai, ieskaitot piemērotu vietas noteikšanas un identifikācijas iekārtu ekspluatāciju un apkalpošanu.

4. Savienotās Valstis savlaicīgi paziņos Latvijai par šajā pantā minētajiem noteikumiem.

IV pants

Nosakot daļu no pārpalikuma, kura varētu būt pieejama Latvijai un citām valstīm, Savienotās Valstis pieņems lēmumu, pamatojoties uz faktoriem, minētiem ASV likumos, tai skaitā:

1. Vai un cik lielā mērā šī valsts uzliek tarifu barjeras vai beztarifu barjeras importam vai kaut kā citādi ierobežo pieeju tirgū gan zivīm, gan zivju produktiem, kurus šī ārvalsts lūdz iedalīt.

2. Vai un cik lielā mērā šī valsts sadarbojas ar Savienotajām Valstīm, gan pastāvošo un jauno iespēju attīstībā zivju eksportā no Savienotajām Valstīm, pērkot zivju produktus no Savienoto Valstu zivju pārstrādātājiem, gan zivju tirdzniecības attīstībā, pērkot zivis un zivju produktus no Savienoto Valstu zvejniekiem, īpaši tās zivis un to produktus, kuru nozveju šī arvalsts lūdz iedalīt.

3. Vai un cik lielā mērā šī valsts un šīs valsts zvejas flote sadarbojušās ar Savienotajām Valstīm Savienoto Valstu zvejas noteikumu realizēšanā.

4. Vai un cik lielā mērā šī valsts lūdz ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā iegūtās zivis savam iekšējam patēriņam.

5. Vai un cik lielā mērā šī valsts kādā citādā veidā dod ieguldījumu vai veicina stabilas un ekonomiskas Savienoto Valstu zivrūpniecības izaugsmi, tai skaitā samazinot līdz minimumam konfliktus zvejas rīku dēļ ar Savienoto Valstu zvejniekiem zvejas darbības laikā un nododot zvejas vai pārstrādes tehnoloģiju Savienoto Valstu zivrūpniecības labā.

6. Vai un cik lielā mērā šīs valsts zvejas kuģi tradicionāli nodarbojušies ar šādu zveju.

7. Vai un cik lielā mērā šī valsts sadarbojas ar Savienotajām Valstīm zivju krājumu pētīšanā un zivju resursu identifikācijā, veicot būtiskus ieguldījumus.

8. Vai un cik lielā mērā šī valsts sadarbojas ar Savienotajām Valstīm attiecībā uz sekojošiem jautājumiem:

a) 1991.gada decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 46/215 "Par liela mēroga pelaģisko zveju ar driftera rīkiem" pildīšanā;

b) anadromo sugu saglabāšana un pārvalde;

c) mintaja resursu saglabāšana Beringa jūras centrālajā daļā.

9. Tādi jautājumi, kādus Savienoto Valstu Valdība uzskata par piemērotiem.

V pants

Latvija sadarbosies un palīdzēs Savienotajām Valstīm tās zivrūpniecības attīstībā un Savienoto Valstu zivju eksporta palielināšanā, veicot tādus pasākumus kā Savienoto Valstu zivju produktu importa un pārdošanas atvieglošana, sniedzot informāciju par tehniskajām un administratīvajām prasībām Savienoto Valstu zivju produktu ievešanai Latvijā, sniedzot ekonomisko informāciju, daloties pieredzē, atvieglojot ieguves vai pārstrādes tehnoloģiju nodošanu Savienoto Valstu zivrūpniecībai, atvieglojot ar kopuzņēmumiem saistītu un citi jautājumu atrisināšanu, informējot savas valsts rūpniecības sektoru par tirdzniecības un kopuzņēmumu veidošanas iespējām ar Savienotajām Valstīm un veicot citus pasākumus.

VI pants

Latvija veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu:

1. ka Latvijas pilsoņi un kuģi atturēsies no dzīvo resursu iegūšanas, attiecībā uz kuriem Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības tos pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt, izņemot gadījumus, kad tie ir pilnvaroti saskaņā ar šo Nolīgumu;

2. ka visi šādi pilnvaroti kuģi pildīs atļauju noteikumus, kuras izsniegtas saskaņā ar šo Nolīgumu un piemērojamajiem Savienoto Valstu likumiem;

3. ka kopējais piešķirtais zivju apjoms, kurš minēts šī Nolīguma II.panta 2.sadaļas d.punktā, netiks pārsniegts attiecībā uz jebkuru zivju krājumu.

VII pants

Pamatojoties uz šo Nolīgumu, Latvija var iesniegt pieprasījumu Savienotajām Valstīm, lai saņemtu atļauju katram Latvijas zvejas kuģim, kas grib veikt zveju ekskluzīvajā ekonomoskajā zonā saskaņā ar šo Nolīgumu. Šādam pieprasījumam jābūt sagatavotam un noformētam saskaņā ar Pielikumu, kas ir šī Nolīguma neatņemamā sastāvdaļa. Savienotās Valstis var pieprasīt maksu par šādām atļaujām un par zveju ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Neskatoties uz to, ka šādas maksas jāattiecina uz visiem bez diskriminācijas, maksu līmenis var mainīties, cita starpā atkarībā no tā, vai pēc Savienoto Valstu uzskatiem Latvijas kuģi vai pilsoņi iegūst Savienoto Valstu izcelsmes anadromās zivju sugas nepieņemamos apjomos, vai arī Latvija neveic pietiekamus pasākumus Savienoto Valstu zivju krājumu saglabāšanai un attīstībai. Latvija apņemas uzturēt pieprasījumu skaita nepieciešamo minimumu, lai sekmētu atļauju programmas efektīvu pārvaldi.

VIII pants

Latvija nodrošinās, ka Latvijas pilsoņi un kuģi atturēsies no jebkuru jūras zīdītāju traucēšanas, medīšanas, ķeršanas vai nogalināšanas, vai mēģinājumiem tos traucēt, medīt, ķert vai nogalināt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot gadījumus, ja citādi ir paredzēts kādā starptautiskajā nolīgumā par jūras zīdītājiem, kurā piedalās Savienotās Valstis, vai arī tas notiek saskaņā ar īpašu pilnvaru un Savienotajām Valstīm kontrolējot nejaušu vai gadījuma jūras zīdītāju iegūšanu.

IX pants

Latvija nodrošinās, ka zvejojot uz šī Nolīguma pamata:

1. pilnvarojošā atļauja katram Latvijas kuģim atradīsies šī kuģa stūres mājā kādā labi redzamā vietā;

2. atbilstoša vietas noteikšanas un identifikācijas iekārtas, kā to ir noteikušas Savienotās Valstis, būs uzstādītas uz katra kuģa un tiks uzturētas darba kārtībā;

3. Savienoto Valstu ieceltiem novērotājiem būs atļauts pēc pieprasījuma uzkāpt uz jebkura šāda zvejas kuģa un tiem, atrodoties uz šī kuģa, būs radīta tāda pati laipnība un ierādītas tādas pašas telpas, kā kuģa virsniekiem, un šī kuģa īpašnieki, operatori un ekipāža sadarbosies ar novērotājiem to oficiālo pienākumu pildīšanā, un Savienotajām Valstīm tiks atlīdzināti izdevumi par novērotāju izmantošanu.

4. Savienotajās Valstīs tiks nozīmēti un uzturēti aģenti ar tiesībām pieņemt un atbildēt uz jebkuru juridisku procesu, ierosinātu Savienotajās Valstīs attiecībā uz Latvijas kuģa īpašnieku vai operatoru sakarā ar jebkuru lietu, saistītu ar dzīvo resursu zveju, attiecībā uz kuriem Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības tos pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt;

5. būs veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu līdz minimumam konfliktus, saistītus ar zvejas rīkiem, un lai nodrošinātu ātru un atbilstošu kompensāciju Savienoto Valstu pilsoņiem par jebkuriem viņu zvejas kuģiem, zvejas rīkie vai nozvejai radītajiem zaudējumie, vai bojājumiem un ar tiem saistītiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kurus ir nodarījis jebkurš Latvijas kuģis, kā tas ir noteikts attiecīgajās Savienoto Valstu procedūrās.

X pants

Latvija veiks visus atbilstošus pasākumus, lai palīdzētu Savienotajām Valstīm tās likumu ievērošanā, kuri saistīti ar zveju ekskluzīvajā zonā, un lai nodrošinātu, ka katrs Latvijas zvejas kuģis, kurš zvejo dzīvos resursus, attiecībā uz kuriem Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības tos pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt, atļaus un palīdzēs uzkāpt uz šī kuģa un to pārbaudīt jebkuram pienācīgi pilnvarotam Savienoto Valstu uzraugam un sadarbosies ar to tādās darbībās likumu uzturēšanai spēkā, kādas būtu jāveic Savienoto Valstu likumu ietvaros.

XI pants

1. Savienotās Valstis uzliks, saskaņā ar to likumiem, atbilsošus sodus Latvijas kuģiem vai to īpašniekiem, operatoriem vai ekipāžām, kuri pārkāpj šī Nolīguma vai arī jebkuras atļaujas, izsniegtas tā ietvaros, prasības.

2. Arestēti kuģi un to ekipāžas nekavējoties tiks atbrīvoti pret drošības naudu vai kādu citu garantiju, kuru noteiks tiesa.

3. Jebkurā gadījumā, kam par iemeslu bijusi zvejas darbība šī Nolīguma ietvaros, sods par zvejas noteikumu pārkāpumu neietver ieslodzīšanu cietumā, izņemot, ja tas būs saistīts ar tādiem likumu pārkāpumiem, kā uzbrukums uzraugam vai atteikšanās atļaut tam uzkāpt uz kuģa un veikt inspekciju.

4. Gadījumos, kad Savienoto Valstu varas iestādes aiztur vai arestē Latvijas kuģi, nekavējoties pa diplomātiskajiem kanāliem tiks nosūtīts paziņojums, informējot Latviju par veikto darbību un par jebkuriem attiecīgi piemērotajiem sodiem.

XII pants

1. Savienotās Valstis un Latvija sadarbosies zinātniskajā izpētē, kura nepieciešama, lai pārvaldītu un saglabātu dzīvos resursus, attiecībā uz kuriem Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības tos pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt, tai skaitā apkopojot vislabāko zinātnisko informāciju, lai pārvaldītu un saglabātu abas puses interesējošos zivju krājumus.

2. Puses sadarbosies periodiska pētnieciska plāna sastādīšanā par abas puses interesējošiem zivju krājumiem, apmainoties ar korespondenci vai tiekoties, kā ir piemērotāk, un var tajā laiku pa laikam izdarīt grozījumus pēc vienošanās. Saskaņotie pētniecības plāni var ietvert, bet neaprobežojas ar informāciju un zinātnieku apmaiņu, sistemātiski plānotām zinātnieku sanāksmēm, lai sagatavotu pētniecības plānus un izskatītu rezultātus, un kopīgi veiktiem pētniecības projektiem.

3. Saskaņotas izpētes veikšana regulāro komerciālo zvejas operāciju laikā uz Latvijas zvejas kuģa ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nenozīmēm, ka kuģa darbības raksturs izmainījies no zvejas uz zinātnisko izpēti. Tādēļ joprojām ir nepieciešams saņemt atļauju priekš kuģa saskaņā ar VII.pantu.

4. Latvija sadarbosies ar Savienotajām Valstīm biostatiskas informācijas un zivju krājumu datu savākšanas un ziņošanas procedūras ieviešanā, tai skaitā par nozveju un tajā iesaistītiem kuģiem, saskaņā ar kārtību, kādu noteiks Savienotās Valstis. Latvija tādā pašā kārtībā izsniegs tādu ekonomisko informāciju, kādu varētu pieprasīt Savienotās Valstis.

5. Latvijas sadarbosies ar Savienotajām Valstīm jautājumos, kuri saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1991.gada decembra rezolūcijas 46/215 "Par liela mēroga pelaģisko zveju ar driftera tīkliem, anadromo sugu saglabāšanu un pārvaldi, mintaja resursu saglabāšanu Beringa jūras centrālajā daļā" izpildi.

XIII pants

1. Savienotās Valstis un Latvija veiks periodiskas divpusīgas konsultācijas par šī Nolīguma izpildi un par sadarbības tālāko attīstību attiecībā uz zivju krājumiem, kuros ir ieinteresētas abas puses, un to zveju, ieskaitot sadarbību attiecīgu daudzpusēju organizāciju ietvaros, lai apkopotu un analizētu zinātnisko informāciju par šiem zivju krājumiem un to zveju.

2. Pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma jebkurš strīds attiecībā uz šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu būs konsultāciju objekts starp tām.

XIV pants

Savienotās Valstis apņemas atļaut Latvijas zvejas kuģiem, kuri saņēmuši atļauju zvejot saskaņā ar šo Nolīgumu, ienākt ostās atbilsoši Savienoto Valstu likumiem ar mērķi pirkt ēsmu, proviantu, materiālus un piederumus, veikt remontu, nomainīt komandu vai citos nolūkos, kas var tikt atļauti.

XV pants

Ja Savienotās Valstis paziņos Latvijai, ka Savienoto Valstu pilsoņi un kuģi gribētu zvejot Latvijas zvejas jurisdikcijas zonā, Latvija atļaus tādu zveju ar noteikumiem, kuri nebūs lielākā mērā ierobežoti par tiem, kuri noteikti saskaņā ar šo Nolīgumu.

XVI pants

Nekas šajā Nolīgumā neietekmēs:

1. ne vienas, ne otras Puses uzskatus attiecībā uz piekrastes valsts pastāvošo teritoriālo vai kādu citu jurisdikciju, izņemot zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldes nolūkos.

2. jebkuras citas šo Pušu starptautiskās tiesības un saistības.

XVII pants

Šis Nolīgums attiecas uz Latvijas teritoriju un uz Savienotajām Valstīm, to teritorijām un to valdījumiem.

XVIII pants

1. Šis Nolīgums stājas spēkā dienā, kas būs saskaņota, apmainoties ar notām pēc abu pušu iekšējo procedūru pabeigšanas un paliks spēkā līdz 1995.gada 1.jūnijam, ja tā termiņš nebūs pagarināts abām pusēm apmainoties notām. Neatkarīgi no augstāk minētā jebkura no Pusēm var izbeigt šī Nolīguma darbību, paziņojot par to rakstiski otrajai Pusei sešus mēnešus iepriekš.

2. Pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma abas Puses pārskatīs šo Nolīgumu divus gadus pēc tā stāšanās spēkā.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti šim mērķim, ir parakstījuši šo Nolīgumu.

VEIKTS Vašingtonā, latviešu un angļu valodās, un abi teksti ir vienādi autentiski.

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS VĀRDĀ

 

Pielikums

Pieprasījuma izsniegšanas un atļaujas izdošanas kārtība

Tālāk norādītā kārtība noteiks pieprasījuma iesniegšanu un gada atļaujas izdošanu, kas Latvijas kuģiem dod tiesības zvejot dzīvos resursus, attiecībā uz kuriem Savienotajām Valstīm ir suverēnas tiesības tos pētīt, ekspluatēt, saglabāt un pārvaldīt:

1. Latvija var iesniegt pieprasījumu Savienoto Valstu kompetentajām iestādēm par katru zvejas kuģi, kas gribētu zvejot atbilstoši šim Nolīgumam. Šis pierasījums jāiesniedz uz veidlapas, ko Savienotās Valstis paredzējušas šim nolūkam.

2. Katrā pieprasījumā jānorāda:

a) katra zvejas kuģa, kuram ir domāta atļauja, vārdu un oficiālo numuru vai citu apzīmējumu kopā ar tā īpašnieka un operatora vārdu un adresi;

b) tonnāžu, tilpumu, ātrumu, pārstrādes iekārtas, zvejas rīku tipus un skaitu un tādu citu informāciju attiecībā uz kuģa zvejas raksturojumu, kas varētu būt pieprasīta;

c) katra zivju krājuma specifikācijas, kuru katrs kuģis gribētu zvejot;

d) zivju apjomu vai nozvejas svaru pa sugām, paredzētus katram kuģim atļaujas derīguma periodā;

e) okeāna rajonu un sezonu vai periodu, kurā tāda zveja tiks veikta;

f) citu attiecīgu informāciju, kura varētu būt pieprasīta, ieskaitot vēlamos pārkraušanas rajonus.

3. Savienotās Valstis izskatīs katru pieprasījumu, noteiks kādi noteikumi un ierobežojumi var būt nepieciešami, kāda varētu būt pieprasītā maksa un informēs Latviju par šiem nosacījumiem. Savienotajām Valstīm ir tiesības neakceptēt pieprasījumus. Ja atļauju pieprasījumi nav akceptēti, Savienoto Valstu varas iestādes paziņos Latvijai par šādas neakceptēšanas iemesliem.

4. Latvija paziņos Savienotajām Valstīm, vai tā pieņem vai noraida šos noteikumus un ierobežojumus un, noraidījuma gadījumā, par saviem iebildumiem.

5. Pēc tam, kad Latvija ir pieņēmusi noteikumus un ierobežojumus un veikusi visas nomaksas, Savienotās Valstis akceptēs pieprasījumu un izsniegs atļauju katram Latvijas zvejas kuģim, kuram tad būs tiesības zvejot saskaņā ar šo Nolīgumu un nosacījumiem un apstākļiem, norādītiem atļaujā. Šādas atļaujas tiek izsniegtas noteiktam kuģim un nevar tikt nodotas tālāk kādam citam.

6. Gadījumā, ja Latvija paziņo Savienotajām Valstīm par saviem iebildumiem sakarā ar konkrētiem noteikumiem un ierobežojumiem, Puses attiecībā uz to var konsultēties, un Latvija pēc tam var iesniegt izlabotu pieprasījumu.

7. Šinī Pielikumā norādīto kārtību var grozīt un labot, abām Pusēm apmainoties ar notām.