Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu

PREAMBULA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES šai Konvencijai, kas ieviesta Muitas Sadarbības Padomes aizbildnībā,

ATZĪMĒJOT, ka atšķirības nacionālajās Muitas procedūrās var kavēt starptautisko tirdzniecību un citus starptautiskus maiņas darījumus,

ŅEMOT VĒRĀ, ka visu valstu interesēs ir veicināt šādu tirdzniecību un maiņas darījumus un sekmēt starptautisko sadarbību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka valstu Muitas procedūru vienkāršošana un harmonizēšana var efektīvi veicināt starptautiskās tirdzniecības un citu maiņas darījumu attīstību,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS, ka starptautisks instruments, kurš piedāvātu noteikumus, ko valstis apņemtos pielietot tik drīz, cik vien tās spētu to darīt, novestu pie augstas Muitas procedūru vienkāršošanas un harmonizēšanas pakāpes, kas ir viens no Muitas Sadarbības Padomes galvenajiem mērķiem,

Vienojās par sekojošo:

I nodaļa

Definīcijas

1.pants

Šīs Konvencijas ietvaros:

(a) "Padomes" nozīmē organizāciju, ko Briselē, 1950.gada 15.decembrī izveidoja Konvencija par Muitas sadarbības padomi;

(b) "Pastāvīgā tehniskā komiteja" nozīmē Padomes Pastāvīgo tehnisko komiteju;

(c) "ratifikācija" nozīmē ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu.

II nodaļa

Konvencijas darbības sfēra un Pielikumu struktūra

2.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas veicināt Muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu un, lai to veiktu, saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ievērot šīs Konvencijas Pielikumos dotos Standartus un Rekomendējamās Prakses. Tomēr nekas nedrīkst kavēt Līgumslēdzēju Pusi piešķirt lielākus atvieglojumus, nekā šeit paredzēts, un katrai Līgumslēdzējai Pusei tiek ieteikts piešķirt šādus lielākus atvieglojumus tik plaši, cik vien iespējams.

3.pants

Šīs Konvencijas noteikumi nekavē to aizliegumu vai ierobežojumu pielietošanu, kurus nosaka nacionālā likumdošana.

4.pants

Katrs šīs Konvencijas Pielikums sastāv no:

(a) ievada, kas rezumē dažādus jautājumus, uz kuriem attiecas Pielikums;

(b) to galveno Muitas terminu definīcijām, kuras lietotas Pielikumā;

(c) Standartiem, kas ir tādi noteikumi, kuru vispārēja pielietošana ir atzīta par nepieciešamu, lai sasniegtu Muitas procedūru harmonizēšanu un vienkāršošanu;

(d) Rekomendētajām Praksēm, kas ir noteikumi, kuri atzīti par tādi, kas veicina Muitas procedūru harmonizēšanu un vienkāršošanu, un kuru pēc iespējas plašāks pielietojums ir uzskatāms par vēlamu;

(e) Piezīmēm, kuras norāda dažus iespējamos darbības virzienus, lai pielietotu attiecīgo Standartu vai Rekomendēto Praksi.

5.pants

1. Uzskatāms, ka jebkura Līgumslēdzēja Puse, kura pieņem Pielikumu, pieņem arī visus tā Standartus un Rekomendētās Prakses, ja vien tā Pielikuma pieņemšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam nepaziņo Padomes ģenerālsekretāram Standartu(us) un Rekomendēto Praksi(es), attiecībā uz kurām tā patur ierunas, izklāstot atšķirības starp nacionālās likumdošanas un attiecīgā Standarta(u) un Rekomendētās Prakses(šu) noteikumiem. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas ir paturējusi ierunas, var tās atcelt pilnībā vai daļēji jebkurā laikā, paziņojot ģenerālsekretāram datumu, no kura šī atcelšana ir spēkā.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, kas ir pievienojusies Pielikumam, vismaz reizi trīs gados ir jāpārskata tie Standarti un Rekomendētās Prakses, attiecībā uz kurām tā bija paturējusi ierunas, jāsalīdzina tās ar nacionālās likumdošanas prasībām un jāpaziņo Padomes ģenerālsekretāram par šīs pārskatīšanas rezultātiem.

III nodaļa

Padomes un Pastāvīgās tehniskās komitejas uzdevumi

6.pants

1. Padomei saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem jāuzrauga šīs Konvencijas administrēšana un attīstība. Īpaši tai jālemj par jaunu pielikumu iekļaušanu šajā Konvencijā.

2. Šim nolūkam Pastāvīgajai tehniskajai komitejai ar Padomes pilnvaru un saskaņā ar Padomes norādītiem virzieniem ir sekojošas funkcijas:

(a) sagatavot jaunus Pielikumus un ierosināt Padomē to pieņemšanu, lai iekļautu tos Konvencijā;

(b) iesniegt Padomē priekšlikumus par tādiem šīs Konvencijas vai tās Pielikumu grozījumiem, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, un īpaši priekšlikumus par Standartu vai Rekomendēto Prakšu tekstu grozījumiem un Standartu vai Rekomendēto Prakšu modernizēšanu;

(c) izteikt viedokli par jebkuriem ar Konvencijas pielietošanu saistītiem jautājumiem;

(d) veikt tādus uzdevumus, kādus Padome var dot par šīs Konvencijas noteikumiem.

7.pants

Balsojot Padomē un Pastāvīgajā tehniskajā komitejā, katrs Pielikums uzskatāms par atsevišķu konvenciju.

IV nodaļa

Dažādi noteikumi

8.pants

Šīs Konvencijas ietvaros jebkurš Pielikums vai Pielikumi, kuri Līgumslēdzējai Pusei ir saistoši, uzskatāmi par šīs Konvencijas neatņemamu sastāvdaļu, un attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi jebkura atsauce uz šo Konvenciju uzskatāma par ietverošu atsauci uz šādu Pielikumu vai Pielikumiem.

9.pants

Līgumslēdzējas Puses, kuras veido Muitas vai Ekonomisko Savienību, var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka, pielietojot šīs Konvencijas attiecīgo Pielikumu, to teritorijas uzskatāmas par vienu teritoriju. Gadījumā, ja šāda paziņojuma rezultātā eksistē atšķirības starp tā Pielikuma noteikumiem un likumdošanas noteikumiem, kuri pielietojami Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, attiecīgajām Valstīm jāpatur ierunas par apspriežamo Standartu vai Rekomendēto Praksi saskaņā ar šīs Konvencijas 5.pantu.

V nodaļa

Nobeiguma noteikumi

10.pants

1. Jebkuru strīdu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šīs Konvencijas skaidrošanu vai pielietošanu vēlams risināt sarunu ceļā.

2. Jebkurš strīds, kas nav atrisināts sarunu ceļā, strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm jānodod Pastāvīgajai tehniskajai komitejai, kurai pēc tam jāizskata strīds un jādod rekomendācijas tā risināšanai.

3. Ja Pastāvīgā tehniskā komiteja nav spējīga atrisināt strīdu, tai jānodod lieta Padomei, kurai jādod rekomendācijas saskaņā ar Konvencijas par Padomes izveidošanu III(e) pantu.

4. Strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses var iepriekš vienoties pieņemt Pastāvīgās tehniskās komitejas vai Padomes rekomendācijas par saistošām.

11.pants

1. Jebkura valsts - Padomes dalībvalsts un jebkura valsts - Apvienoto Nāciju vai tās specializētu aģentūru dalībvalsts var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju Pusi:

(a) parakstot to bez rezervācijas attiecībā uz ratifikāciju;

(b) parakstot to ar rezervāciju attiecībā uz ratifikāciju pēc tam iesniedzot ratifikācijas instrumentu; vai

(c) pievienojoties tai.

2. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai līdz 1974.gada 30.jūnijam Padomes galvenajā pārvaldē Briselē valstīm, kuras minētas šī panta 1.daļā.pēc tam tā ir atvērta, lai tai pievienotos.

3. Jebkura valsts, kas nav šī panta 1.daļā minēto organizāciju dalībvalsts, kurai pēc Padomes lūguma šim nolūkam ir adresēts Padomes ģenerālsekretāra ielūgums, var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzēju Pusi, tai pievienojoties pēc tās stāšanās spēkā.

4. Katrai valstij, kas minēta šī panta 1. vai 3.daļā, laikā, kad tā paraksta, ratificē vai pievienojas šai Konvencijai, jānorāda Pielikums vai Pielikumi, kurus tā pieņem. Nepieciešams pieņemt vismaz vienu Pielikumu. Turpmāk tā var paziņot Padomes ģenerālsekretāram, ka tā pieņem vienu vai vairākus citus Pielikumus.

5. Ratifikācijas vai pievienošanās instrumenti jānodod Padomes ģenerālsekretāram.

6. Padomes ģenerālsekretāram jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām Valstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses, un Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram par jebkuru jaunu Pielikumu, kuru Padome var izlemt iekļaut šajā Konvencijā. Līgumslēdzējām Pusēm, kuras pieņem šādu jaunu Pielikumu, jāpaziņo Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šī panta 4.daļu.

7. Šī panta 1.daļas noteikumi jāpiemēro arī Muitas un Ekonomiskajām Savienībām, kuras minētas šīs Konvencijas 9.pantā, kas saistības, ko rada tie instrumenti, saskaņā ar kuriem šādas Muitas vai Ekonomiskās Savienības izveidotas, ļauj to kompetentām iestādēm slēgt līgumus savienību vārdā. Tomēr šādām iestādēm nav balsstiesību.

12.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas no 11.panta 1.daļā minētajām valstīm ir parakstījušas Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas vai ir iesniegušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus.

2. Jebkurā Valstī, kas paraksta šo Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas, ratificē vai pievienojas Konvencijai pēc tam, kad piecas valstis ir parakstījušas to bez ratifikācijas ierunām vai ir nodevušas savus ratifikācijas vai pievienošanās instrumentus, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā Valsts ir parakstījusi šo Konvenciju bez ratifikācijas ierunām vai ir nodevusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

3. Jebkurš šīs Konvencijas Pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas Līgumslēdzējas Puses ir pieņēmušas šo Pielikumu.

4. Jebkurā Valstī, kas pieņem Pielikumu pēc tam, kad piecas Valstis to ir pieņēmušas, minētais Pielikums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad minētā Valsts ir paziņojusi par tā pieņemšanu.

13.pants

1. Jebkura valsts laikā, kad tā paraksta Konvenciju bez ratifikācijas tiesību saglabāšanas vai to ratificē, vai iesniedz pievienošanās instrumentu, vai jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt ar paziņojumu Padomes ģenerālsekretāram, ka šī Konvencija jāpaplašina līdz visām vai jebkurām tām teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām valsts ir atbildīga. Šāds paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to ir saņēmis Padomes ģenerālsekretārs. Tomēr Konvencija nav pielietojama teritorijām, kas nosauktas paziņojumā, pirms šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecīgajā Valstī.

2. Jebkura valsts, kura ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1.daļu, kas paplašina šo Konvenciju līdz jebkurām tām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var paziņot Padomes ģenerālsekretāram saskaņā ar šīs Konvencijas 14.panta procedūru, ka attiecīgā teritorija vairs nepielietos Konvenciju.

14.pants

1. Šī Konvencija ir ilgumā neierobežota, bet jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt to jebkurā laikā pēc tās spēkā stāšanās datuma saskaņā ar tās 12.pantu.

2. Par denonsēšanu jāpaziņo ar rakstisku instrumentu, ko nodod Padomes ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas instrumentu.

4. Šī panta 2. un 3.daļas noteikumi jāpielieto arī attiecībā uz šīs Konvencijas Pielikumiem, katrai Līgumslēdzējai Pusei paturot tiesības jebkurā laikā pēc to spēkā stāšanās datuma saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu atcelt viena vai vairāku Pielikumu pieņemšanu. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas atceļ visu Pielikumu pieņemšanu, uzskatāma par Konvenciju denonsējušu.

15.pants

1. Padome var rekomendēt šīs Konvencijas grozījumus. Padomes ģenerālsekretāram jāuzaicina katra Līgumslēdzēja Puse piedalīties diskusijā par priekšlikumiem šīs Konvencijas grozīšanā.

2. Jebkuru šādi rekomendētu grozījumu teksts Padomes ģenerālsekretāram jānosūta visām šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses.

3. Sešu mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad rekomendētie grozījumi tika nosūtīti, jebkura Līgumslēdzēja Puse vai, ja grozījumi ietekmē spēkā esošu Pielikumu, jebkura Līgumslēdzēja Puse, kurai Pielikums ir saistošs, var informēt Padomes ģenerālsekretāru:

(a) ka tai ir iebildumi pret rekomendētiem grozījumiem vai

(b) ka, kaut arī tā domā pieņemt rekomendētos grozījumus, nosacījumi, kuri nepieciešami šādai pieņemšanai tās valstī, vēl nav izpildīti.

4. Ja Līgumslēdzēja Puse nosūta Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu, kā paredzēts šā panta 3(b).daļā, tā var tik ilgi, kamēr tā nav paziņojusi Padomes ģenerālsekretāram, ka tā pieņem rekomendētos grozījumus, iesniegt iebildumus pret šiem grozījumiem deviņu mēnešu laikā, kuri seko sešu mēnešu termiņam, kas minēts šī panta 3.daļā.

5. Ja iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem ir paziņoti saskaņā ar šī panta 3. vai 4.daļas noteikumiem, grozījumi uzskatāmi par nepieņemtiem un spēkā neesošiem.

6. Ja iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem nav paziņoti saskaņā ar šī panta 3. vai 4.daļu, grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem no datuma, kas precizēts zemāk:

(a) ja neviena Līgumslēdzēja Puse nav nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3(b).daļu, kad beidzas sešu mēnešu termiņš, kas minēts 3.daļā;

(b) ja ikviena Līgumslēdzēja Puse ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3(b).daļu, agrākajā no sekojošiem diviem datumiem:

(i) datuma, līdz kuram visas Līgumslēdzējas Puses, kuras nosūtīja šādus paziņojumus, ir paziņojušas Padomes ģenerālsekretāram, ka tās pieņem rekomendētos grozījumus ar noteikumu, ka, ja visas pieņemšanas tika paziņotas pirms 3.daļā minētā sešu mēnešu termiņa beigām, datums ir tas, kad beidzas minētais sešu mēnešu termiņš;

(ii) datums, kad izbeidzas deviņu mēnešu termiņš, kas minēts šī panta 4.daļā.

7. Jebkurš grozījums, kas uzskatāms par pieņemtu, stājas spēkā vai nu sešus mēnešus pēc datuma, kad tas uzskatāms par pieņemtu, vai, ja rekomendētajos grozījumos ir noteikts atšķirīgs periods, pēc šī perioda beigām, skaitot no datuma, kad grozījumi uzskatāmi par pieņemtiem.

8. Padomes ģenerālsekretāram pēc iespējas ātrāk jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm un citām parakstītājām valstīm jebkuri iebildumi pret rekomendētajiem grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar šī panta 3(a).daļu, un par jebkuriem sūtījumiem, kas saņemti saskaņā ar 3(b).daļu. Viņam jāinformē Līgumslēdzējas Puses un citas parakstītājas valstis, vai Līgumslēdzēja Puse vai Puses, kuras ir nosūtījušas šādu paziņojumu, izsaka iebildumus pret rekomendētajiem grozījumiem vai pieņem tos.

16.pants

1. Neatkarīgi no grozījumu procedūras, kas aprakstīta šīs Konvencijas 15.pantā, jebkurš Pielikums, izņemot tā definīcijas, var tikt pārveidots ar Padomes lēmumu. Padomes ģenerālsekretāram jāuzaicina katra šīs Konvencijas Līgumslēdzēja Puse piedalīties diskusijā par ierosinātajiem Pielikuma grozījumiem. Jebkuru šādi pieņemtu grozījumu teksts Padomes ģenerālsekretāram jānosūta Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm un tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses.

2. Šādi pieņemti grozījumi saskaņā ar šī panta 1.daļu stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad tos paziņojis Padomes ģenerālsekretārs. Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja Puse, kurai Pielikums ir saistošs, ir pieņēmusi šos grozījumus, ja vien tā nepatur ierunas saskaņā ar šīs Konvencijas 5.panta procedūru.

17.pants

1. Jebkura valsts, kas ratificē vai pievienojas šai Konvencijai, uzskatāma par pieņēmušu jebkurus tās grozījumus, kas stājušies spēkā līdz tās ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas datumam.

2. Jebkura Valsts, kas pieņem Pielikumu, uzskatāma, ja vien tā nepatur ierunas saskaņā ar šīs Konvencijas 5.pantu, par pieņēmušu jebkurus šī Pielikuma grozījumus, kas stājušies spēkā līdz datumam, kurā tā paziņo par Pielikuma pieņemšanu Padomes ģenerālsekretāram.

18.pants

Padomes ģenerālsekretāram jāpaziņo šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, citām parakstītājām valstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas Līgumslēdzējas Puses un Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram par:

(a) parakstiem, ratifikācijām un pievienošanos saskaņā ar šīs Konvencijas 11.pantu;

(b) šīs Konvencijas un katra tās Pielikuma spēkā stāšanās laiku saskaņā ar šīs Konvencijas 12.pantu;

(c) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 9. un 13.pantu;

(d) paziņojumiem un ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 5., 16. un 17.pantu;

(e) denonsēšanām saskaņā ar 14.pantu;

(f) jebkuriem grozījumiem, kas uzskatāmi par pieņemtiem saskaņā ar 15.pantu, un to spēkā stāšanās datumi;

(g) jebkuriem Pielikumu grozījumiem, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 16.pantu, un to spēkā stāšanās datumi.

19.pants

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102.pantu šī Konvencija jāreģistrē Apvienoto Nāciju Sekretariātā pēc Padomes ģenerālsekretāra pieprasījuma.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.

Parakstīta Kioto, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešā gada astoņpadsmitajā maijā angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kurš jānodod Padomes ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai valstij, kas minētas šīs Konvencijas 11.panta 1.daļā.

Ievads

Preces var tikt ievestas valstī ar daudziem dažādiem transporta veidiem. Lai garantētu Valsts ieņēmumus un nodrošinātu nacionālās likumdošanas ievērošanu, ekspeditoram, kas ieved preces Muitas teritorijā, tās un transporta līdzeklis, ar kuru tās tika pārvadātas, jāuzrāda Muitas iestādēm pēc iespējas agrā laikā. Noteikumi, kas nepieciešami, lai kontrolētu preču ievešanu Muitas teritorijā, lielā mērā ir atkarīgi no valsts ģeogrāfiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, tādiem kā galveno transporta līdzekļu veidi, ar kādiem preces tiek valstī ievestas.

Daudzos gadījumos Muitas punkts, kurā preces jāuzrāda un jāiesniedz Preču deklarācija, atrodas vietā, kur preces tiek ievestas Muitas teritorijā; tomēr citos gadījumos Muitas punkts atrodas zināmā attālumā no tās vietas. Ir būtiski, lai Muitas iestādes ir spējīgas kontrolēt preču pārvadāšanu uz Muitas punktu, kurā tās jāuzrāda Muitai.

Muitas intereses var nodrošināt uzliekot ekspeditoram pienākumus, ar noteikumiem vai Muitas fizisku uzraudzību, pār transporta līdzekļiem un precēm, kas tiek ievestas Muitas teritorijā.

Ir svarīgi, lai šie pasākumi starptautiskajai tirdzniecībai neizraisītu pat minimālas neērtības. Tāpēc visām formalitātēm, kuras jāveic ekspeditoram, jābūt pēc iespējas vienkāršām, un informācijai par tām jābūt viegli pieejamai visām ieinteresētajām personām.

Šis Pielikums neattiecas ne uz precēm, kuras tiek ievestas saskaņā ar Muitas procedūru, piemēram, starptautisko Muitas tranzītu, ne uz precēm, kuras tiek sūtītas pa pastu vai ceļotāju bagāžā, vai uz preču pagaidu uzglabāšanu, ne arī uz noteiktām formalitātēm (piemēram, ziņojuma sniegšana par kuģa ierašanos), kuras var tikt pielietotas īpašu transporta veidu izmantošanas gadījumos.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins Muitas formalitātes pirms Preču deklarācijas iesniegšanas nozīmē visus darbības veidus, kuri jāveic attiecīgajai personai un Muitai no brīža, kad preces tiek ievestas Muitas teritorijā, līdz preču pakļaušanai Muitas procedūrai;

Piezīme. Pagaidu uzglabāšana var tikt uzskatīta par Muitas procedūru.

(b) termins Muitas teritorija nozīmē teritoriju, kurā pilnībā pielietojama valsts Muitas likumdošana;

(c) termins ekspeditors nozīmē personu, kas tieši pārvadā preces, kuras atrodas tās pārziņā, vai kas ir atbildīga par transporta līdzekļu darbību;

(d) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot preces vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežotas līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(e) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas sniegts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, ko Muita prasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(f) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kuri tiek pielietoti, lai nodrošinātu tādu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(g) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Muitas formalitātes pirms Preču deklarācijas iesniegšanas regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un formalitātes, kuras jāveic ar precēm, kuras ir ievestas Muitas teritorijā.

3. Standarts

Visas preces, kuras ir ievestas Muitas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir apliekamas ar importa nodevām un nodokļiem, ir pakļautas Muitas kontrolei.

4. Standarts

Muitas formalitātes pirms Preču deklarācijas iesniegšanas jāsamazina līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu tādu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

5. Standarts

Muitas formalitātes pirms Preču deklarācijas iesniegšanas jāpielieto vienādnozīmīgi, neatkarīgi no preču izcelsmes valsts vai valsts, no kurienes preces ir ievestas.

Preču ievešana Muitas teritorijā

Vietas, kurās preces var tikt ievestas Muitas teritorijā

6. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka vietas, caur kurām preces var tikt ievestas Muitas teritorijā. Nosakot šīs vietas, faktoriem, kuri tiek ņemti vērā, jāaptver tirdzniecības, rūpniecības un transporta īpašās prasības.

Piezīme. Šajā nolūkā valstis var noteikt Muitas ceļus, ar to saprotot autoceļus, dzelzceļus, ūdensceļus un jebkurus citus ceļus (cauruļvadi, utt.), kuri jāizmanto preču importam.

7. Standarts

Pēc preču ievešanas Muitas teritorijā ekspeditoram ir pienākums tās tieši nosūtīt uz nozīmēto Muitas punktu vai citu vietu, ko noteikušas Muitas iestādes, neizmainot to veidu vai iepakojumu.

8. Standarts

Ja preču pārvešana no vietas, kur tās tika ievestas Muitas teritorijā, uz nozīmēto Muitas punktu vai citu norādīto vietu tiek pārtraukta nelaimes gadījuma vai nepārvaramas varas dēļ, ekspeditoram jāuzliek par pienākumu veikt piesardzības pasākumus, lai aizkavētu preču iekļūšanu neatļautā apritē, un paziņot Muitai vai citām kompetentām iestādēm par tādu nelaimes gadījuma vai citu apstākļu raksturu, kuri pārtrauca pārvešanu.

9. Standarts

Muitas kontrole attiecībā uz importētām precēm jāsamazina līdz minimumam.

Piezīmes. 1. Muitas kontrole var ietvert iekāpšanu transporta līdzekļos un to pārmeklēšanu.

2. Muitas iestādēm var būt tiesības veikt speciālus kontroles pasākumus, kuri tiek pielietoti tikai norādītās vietās, piemēram, pierobežas zonā.

3. Parasti nav nepieciešams veikt kontroles pasākumus, kuri saistīti ar preču izkraušanu, zīmogu vai identifikācijas zīmju piestiprināšanu transporta līdzekļiem vai precēm vai preču pārvietošanu Muitas konvoja pavadībā. Tomēr, ja Muitas iestādes uzskata šādus kontroles pasākumus par nepieciešamiem, tad pielietojami tie, kuri radītu vismazākās neērtības gan Muitai, gan ekspeditoram, tajā pašā laikā, sniedzot attiecīgas garantijas.

Preču uzrādīšana Muitai

Dokumentācija

10. Rekomendētā prakse

Ja Muitas punkts, kurā preces jāuzrāda Muitas iestādēm, neatrodas tajā vietā, kur preces tiek ievestas Muitas teritorijā, nevajadzētu prasīt dokumenta iesniegšanu Muitas iestādēm šajā vietā.

Piezīme. Lai identificētu preces Muitas iestādes var pieprasīt komerciālu, pārvadāšanas vai citu pavaddokumentu uzrādīšanu.

11. Standarts

Ja Muitas iestādes pieprasa dokumentus par preču uzrādīšanu Muitai, tās nedrīkst pieprasīt vairāk kā informāciju, kas nepieciešama preču un transporta līdzekļu identifikācijai.

Piezīme. Informāciju parasti iegūst no komerciāliem un transporta dokumentiem, kuru saturs atkarībā no dažādiem transporta veidiem var atšķirties. Muitas iestādes parasti neprasa vairāk kā preču un iepakojumu aprakstu (zīmes un numuri, numurs un veids, svars) un transporta līdzekļu identifikāciju. Daži starptautiskie līgumi nosaka informācijas maksimumu, kāds var tikt pieprasīts (piemēram, valsts var būt Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 9. Pielikuma vai Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu Līgumslēdzēja Puse).

12. Rekomendētā prakse

Ja dokumenti, kuri tiek uzrādīti Muitai, ir valodā, kas nav šim gadījumam raksturīga, vai valodā, kas nav tās valsts valoda, kurā preces tiek ievestas, šajos dokumentos sniegto ziņu tulkojumu nevajadzētu prasīt kā pašsaprotamu lietu.

Muitas punktu kompetence un darba laiks

13. Standarts

Muitas iestādēm jānozīmē Muitas punkti, kuros preces var tikt uzrādītas Muitai. Nosakot šo punktu kompetenci un viņu darba laiku, apstākļiem, kuri tiek ņemti vērā, jāaptver tirdzniecības, rūpniecības un transporta īpašās prasības.

Piezīmes. 1. Dažās valstīs Muitas punktu kompetence tiek noteikta atkarībā no Muitas ceļiem un to svarīguma.

2. Ja nepieciešams, atsevišķu Muitas punktu kompetence var tikt ierobežota līdz noteiktiem transporta veidiem vai noteiktām preču kategorijām vai precēm, kuras nosūtītas norādītiem apgabaliem (piemēram, pierobežas zonai vai rūpniecības zonai).

14. Rekomendētā prakse

Ja Muitas punkti ir izvietoti pie vienas robežas, attiecīgo divu valstu Muitas iestādēm vajadzētu saskaņot šo punktu darba laikus un kompetenci.

Piezīme. Dažos gadījumos ir izveidotas kopējas kontroles uz vienotas robežas ar divu valstu Muitas punktiem, kuri ir izvietoti vienā vietā un dažreiz - vienā ēkā.

Ierašanās ārpus darba laika

15. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka piesardzības pasākumi, kas jāveic ekspeditoram, lai aizkavētu preču iekļūšanu neatļautā apritē Muitas teritorijā, kad viņš ierodas Muitas punktā ārpus tā darba laika.

Piezīme. No ekspeditoram var pieprasīt uzglabāt preces noteiktā vietā Muitas punktā vai tā tuvumā.

16. Rekomendētā prakse

Pēc ekspeditora pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas, atļaut kārtot Muitas formalitātes pirms aizpildāmās Preču deklarācijas iesniegšanas ārpus Muitas punkta darba laika; jebkuri izdevumi, ko tas rada, var tikt iekasēti no ekspeditora.

Izkraušana

Izkraušanas vietas

17. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka un jāapstiprina izkraušanas vietas.

18. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu atļaut preču izkraušanu citā vietā nekā izkraušanai apstiprinātā; jebkuri izdevumi, kuri sakarā ar to rodas, var tikt iekasēti no ekspeditora.

Piezīme. Atkarībā no apstākļiem preces var tikt izkrautas ieinteresētās personas telpās, telpās ar atbilstošām iekārtām vai jebkurā vietā, kas ir Muitas uzraudzības zonā.

Izkraušanas sākums

19. Rekomendētā prakse

Izkraušanas sākumu vajadzētu atļaut tik drīz, cik vien iespējams pēc transporta līdzekļu ierašanās izkraušanas vietā.

20. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu atļaut izkraušanu ārpus Muitas punkta darbalaika, cik vien to pieļauj administratīvie apstākļi; jebkuri izdevumi, kuri sakarā ar to rodas, var tikt iekasēti no ekspeditora.

Sabojātas, iznīcinātas un nozaudētas preces

21.Standarts

Pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no importa nodevām un nodokļiem, atkarībā no apstākļiem, jāpiešķir precēm, kuras tikušas sabojātas, iznīcinātas vai neatgriezeniski nozaudētas nelaimes gadījuma vai nepārvaramas varas dēļ Muitas formalitāšu laikā pirms Preču deklarācijas iesniegšanas, ar noteikumu, ka šie fakti ir pienācīgi fiksēti atbilstoši Muitas iestāžu pārliecībai.

Piezīme.

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma preču atlikumi, uz ko attiecas šis Standarts, var tikt:

(a) muitoti vietējai lietošanai to esošajā stāvoklī tā, it kā tie būtu importēti šādā stāvoklī; vai

(b) reeksportēti; vai

(c) padarīti par komerciāli bezvērtīgiem Muitas kontrolei, bez zaudējumiem Valsts ieņēmumos;

vai

(d) ar Muitas iestāžu piekrišanu atbrīvotas no maksājumiem Valsts ieņēmumos.

Atbildība par importa nodevu un nodokļu maksāšanu

22. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka persona vai personas, kuras ir atbildīgas par tādu Muitas teritorijā ievesto preču importa nodevu un nodokļu maksāšanu, kuras pirms Preču deklarācijas iesniegšanas atbilstoši izpildāmajiem nosacījumiem un formalitātēm nav uzrādītas Muitai.

Informācijas par Muitas formalitātēm pirms Preču deklarācijas iesniegšanas

23. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par Muitas formalitātēm pirms Preču deklarācijas iesniegšanas ir viegli pieejama jebkurai ieinteresētai personai.

Ievads

Ir svarīgi, lai, ievedot preces, varētu atļaut tās izkraut no transporta līdzekļiem cik vien drīz iespējams. Atzīstot šo faktu, Muitas administrācijas ir ieviesušas kārtību, kādā ar minimālām formalitātēm kravas izkraušana var sākties cik vien drīz iespējams pēc ievešanas, saglabājot nemainīgus Valsts ieņēmumus.

Daudzu iemeslu dēļ no preču ievešanas un attiecīgās Preču deklarācijas iesniegšanas var paiet zināms laiks. Šajos apstākļos Muitas iestādes pieprasa, lai preces tiktu glabātas Muitas kontrolē, un šim nolūkam tās līdz Preču deklarācijas iesniegšanai parasti tiek glabātas norādītajās vietās. Šādas vietas tiek sauktas par pagaidu noliktavām, un tās var būt ēkas vai norobežotas vai nenorobežotas teritorijas.

Šī Pielikuma noteikumi neattiecas uz preču uzglabāšanu Muitas noliktavās vai brīvajās zonās.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins preču pagaidu uzglabāšana nozīmē preču uzglabāšanu Muitas kontrolē līdz Preču deklarācijas iesniegšanai telpās un norobežotās vai nenorobežotās teritorijās, kuras ierādļjusi Muita (šeit un turpmāk sauktas - pagaidu noliktavas);

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot preces vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas sniegts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, ko Muita prasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(d) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kuri tiek pielietoti, lai nodrošinātu tādu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(e) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārējā, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(f) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Preču pagaidu uzglabāšanu regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un formalitātes, kuras jāveic ar precēm, kuras tiek novietotas pagaidu noliktavā.

Darbības sfēra

3. Standarts

Muitas iestādēm, lai izpildītu tirdzniecības un rūpniecības prasības, jāatļauj pagaidu noliktavu izveidošana, kad vien tās uzskata to par nepieciešamu.

Piezīmes.

1. Saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikumiem, pagaidu noliktavas var vadīt Muitas iestādes, citas varas iestādes vai fiziskas vai juridiskas personas.

2. Pagaidu noliktavas var būt atvērtas visiem importētājiem un citām personām, kurām ir tiesības rīkoties ar importētām precēm, vai arī tās var lietot īpaši norādītu personu loks.

4. Standarts

Jāatļauj visu preču veidu pagaidu uzglabāšana, neatkarīgi no to daudzuma, izcelsmes valsts vai valsts, no kuras tās ievestas. Tomēr preces, kuras var radļt briesmas, kuras var ietekmēt citas preces vai kurām vajadzīgs speciāls aprīkojums, jāieved tikai tajās pagaidu noliktavās, kas ir speciāli izveidotas to saņemšanai.

5. Standarts

Vienīgais dokuments, kuru var pieprasīt, izvietojot preces pagaidu noliktavā, ir tas, kas tiek izmantots preču aprakstīšanai, kad tās tiek uzrādītas Muitā.

Pagaidu noliktavu vadīšana

6. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka prasības par pagaidu noliktavu konstrukciju, izvietojumu un vadīšanu un preču uzglabāšanas, inventarizācijas, grāmatvedības un Muitas kontroles kārtību.

Piezīmes.

1. Kontroles nolūkos Muita var, īpaši:

- veikt uzskaiti vai pieprasīt, lai tā tiktu veikta, par precēm, kuras ievietotas pagaidu noliktavā (lietojot vai nu speciālus reģistrus vai attiecīgu dokumentāciju);

- pastāvīgi vai neregulāri uzraudzīt pagaidu noliktavu;

- pieprasīt, lai pagaidu noliktava būtu divkārt aizslēgta (nodrošināta ar ieinteresētās personas un Muitas atslēgām);

- laiku pa laikam veikt pagaidu noliktavā esošo preču inventarizāciju.

2. Parasti tiek pieprasīts glabāt preces aizslēgtās telpās. Tomēr masīvas vai smagas preces vai zemu nodevu preces, kuras var radīt nelielu risku Valsts ieņēmumiem, bieži tiek glabātas nenorobežotās vietās Muitas uzraudzībā.

7. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka persona vai personas, kas ir atbildīgas par jebkuru importa nodevu un nodokļu maksāšanu, ar kuriem apliekamas preces, kuras novietotas pagaidu noliktavā un par kurām netiek veikta uzskaite Muitas iestāžu pārliecībai.

8. Standarts

Ja tiek pieprasīta garantija no varas iestādes vai personas, kas vada pagaidu noliktavu, Muitas iestādēm jāpieņem vispārējā garantija.

9. Rekomendētā prakse

Jebkuras garantijas summu vajadzētu noteikt pēc iespējas zemāku, ievērojot potenciāli iekasējamās importa nodevas un nodokļus.

10. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm būtu jāatsakās no garantijas, ja pagaidu noliktava atrodas atbilstošā Muitas uzraudzībā, it īpaši, ja tā ir izvietota Muitā.

Atļautās darbības

11. Standarts

Jebkurai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm pagaidu noliktavās, Preču deklarācijas sagatavošanas nolūkam jāatļauj:

(a) inspicēt tās;

(b) svērt tās;

(c) ja nepieciešams, ņemt paraugus, nomaksājot importa nodevas un nodokļus.

12. Standarts

Ar precēm pagaidu noliktavās jāatļauj veikt parastās darbības, kuras nepieciešamas to saglabāšanai nebojātā veidā.

Piezīme.

Parastās darbības, kuras nepieciešamas preču saglabāšanai nebojātā veidā, var aptvert tīrīšanu, pārcilāšanu, putekļu tīrīšanu, šķirošanu un bojātu paku labošanu vai nomaiņu.

13. Rekomendētā prakse

Ar precēm pagaidu noliktavā vajadzētu atļaut veikt parastās darbības, kuras nepieciešamas, lai atvieglotu to izņemšanu no noliktavas un tālāku transportēšanu, ar nosacījumiem, kādus var būt noteikušas Muitas iestādes.

Piezīme.

Šādas darbības var aptvert šķirošanu, sakraušanu, svēršanu, apzīmēšanu, marķēšanu. Tās var aptvert arī dažādu preču sūtījumu apvienošanu to tālākas transportēšanas nolūkam ar vienu transporta dokumentu un/vai vienu Muitas dokumentu (grupēšana).

Pagaidu uzglabāšanas ilgums

14. Standarts

Ja nacionālā likumdošana nosaka laika ierobežojumu pagaidu uzglabāšanai, atļautajam laikam jābūt pietiekamam, lai dotu importētājam iespējas pabeigt formalitātes, kuras nepieciešamas Muitas procedūru veikšanai.

Piezīme.

Laika ierobežojums var atšķirties atkarībā no lietotā transporta veida un gadījumos, kad preces ievestas pa jūru, varētu būt ievērojami ilgāks.

15. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm jāpagarina sākotnēji fiksētais termiņš.

Preču nolietošanās, bojāšanās, pazušana, iznīcināšana vai pamešana

16. Standarts

Preces, kas nolietojušās, sabojājušās nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ pirms to izvešanas no pagaidu noliktavas, jāatļauj nomuitot tā, it kā tās būtu importētas šādā nolietotajā vai bojātajā stāvoklī.

17. Standarts

Preces, kuras ir iznīcinātas vai neatgriezeniski nozaudētas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, pagaidu noliktavā nedrīkst tikt pakļautas importa nodevu un nodokļu iekasēšanai ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai nozaudēšana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kuras palikušas pēc iznīcināšanas, ja tās tiek atstātas vietējai lietošanai, ir pakļaujamas importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu piemēroti šādiem atkritumiem un atliekām, ja tās būtu importētas šādā stāvoklī.

18. Standarts

Pēc personas pieprasījuma, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm pagaidu noliktavā, ar Muitas iestāžu lēmumu preces var atļaut atstāt pilnībā vai daļēji Valsts ieņēmumiem vai iznīcināt, vai padarīt par komerciāli bezvērtīgām Muitas kontrolei.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kuras palikušas pēc iznīcināšanas, ja tās tiek atstātas vietējai lietošanai, jāpakļauj tādu importa nodevu un nodokļu iekasēšanai, kuri tiktu piemēroti šādiem atkritumiem un atliekām, ja tās tiktu importētas šādā stāvoklī.

Izņemšana no pagaidu noliktavas

19. Standarts

Jebkurai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm, jābūt tiesīgai izņemt preces no pagaidu noliktavas katrā gadījumā, izpildot nosacījumus un formalitātes.

Piezīme. Muitas iestādes var pieprasīt ieinteresētajai personai apliecināt tās tiesības rīkoties ar precēm.

Preces, kuras nav izņemtas no pagaidu noliktavas

20. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka procedūra, kas jāievēro, kad preces nav izņemtas no pagaidu noliktavas noteiktajā termiņā.

21. Rekomendētā prakse

Ja Muita pārdod preces, kuras nav izņemtas no pagaidu noliktavas, ienākumi no pārdošanas pēc importa nodevu un nodokļu un visu citu radušos izmaksu un izdevumu atskaitīšanas, kad tas ir iespējams, jānodod personai(ām), kurai ir tiesības tos saņemt, vai noteiktu laiku tie jāpatur savā rīcībā.

Informācija par pagaidu uzglabāšanu

22. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par preču pagaidu uzglabāšanu būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Preces, kuras tiek importētas tieši patēriņam Muitas teritorijā, jādeklarē vietējai lietošanai.

Tās jādeklarē vietējai lietošanai vai nu tieši importēšanas brīdī vai pēc citām Muitas procedūrām, tādām kā uzglabāšana, pagaidu ievešana vai Muitas tranzīts.

Galvenie pienākumi, kas jāizpilda deklarētājam, lai iegūtu preču nomuitošanu vietējai lietošanai, ir Preču deklarācijas iesniegšana kopā ar papildus dokumentiem (importa licencēm, izcelsmes sertifikātiem, utt.) un iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšana. Noteiktos apstākļos importa nodevu un nodokļu maksājumi var tikt atlikti. Ja nepieciešams, Muita var pieprasīt garantiju, lai nodrošinātu importa nodevu un nodokļu maksājumu.

Pasākumi, kurus veic Muita saistībā ar nomuitošanu, ir: preču deklarācijas un pavaddokumentu pārbaude, preču pārbaude, importa nodevu un nodokļu novērtēšana un ievākšana un prešu atlaišana. Atkarībā no nacionālās administratīvās prakses, šīs darbības var veikt citādā kārtībā nekā norādīts iepriekš. Muita var būt atbildīga arī par datu iegūšanu tirdzniecības statistikai un citu ar likumu noteikto vai regulējošu noteikumu izpildi importēto preču kontrolei. Arī citas kompetentas iestādes var veikt noteikta veida kontroles (veterināro, veselības, fitopatoloģisko utt.) precēm, kuras tiek muitotas vietējai lietošanai.

Šī Pielikuma noteikumi attiecas uz dažādām formalitātēm un pasākumiem (Muitas formalitātēm), kuri saistīti ar preču nomuitošanu vietējai lietošanai, jebkādam importēšanas veidam.

Pielikums neattiecas uz preču, kuras tiek importētas ar pastu vai vestas ceļotāja bagāžā, nomuitošanu vietējai lietošanai.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins muitošana vietējai lietošanai nozīmē Muitas procedūru, kas paredz, ka preces var palikt Muitas teritorijā pastāvīgi. Šī procedūra nozīmē jebkādu iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu un visu nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu;

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas sniegts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm un sniedz ziņas, ko Muita prasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(d) termins deklarētājs nozīmē personu, kas paraksta Preču deklarāciju vai kuras vārdā tā ir parakstīta;

(e) termins Preču deklarācijas pārbaude nozīmē darbības, ko veic Muita, lai pārliecinātos, ka Preču deklarācija ir sastādīta pareizi, ir pievienoti prasītie papildus dokumenti un ka tie atbilst nosacījumiem par autentiskumu un likumīgumu;

(f) termins preču pārbaude nozīmē fizisku preču inspicēšanu, ko veic Muita, lai pārliecinātos, ka preču raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst ziņām, kuras sniegtas Preču deklarācijā;

(g) termins importa nodevu un nodokļu novērtēšana nozīmē maksājamo importa nodevu un nodokļu apjoma noteikšanu;

(h) termins atlaišana nozīmē Muitas darbību, kas ļauj preces, kuras ir nomuitotas, nodot ieinteresēto personu rīcībā;

(ij) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārēja, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(k) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Muitošanu vietējai lietošanai regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un Muitas formalitātes, kuras jāveic, lai muitotu vietējai lietošanai.

Piezīmes.

1. Nacionālajā likumdošanā var ietvert aizliegumus un ierobežojumus par noteiktu preču kategoriju importēšanu.

2. Pienākumi, kuri jāizpilda, lai realizētu preču muitošanu vietējai lietošanai, ietver Preču deklarācijas iesniegšanu, papildus dokumentu uzrādīšanu un iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu.

Kompetentie Muitas punkti

3. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz Muitas punkti, kuros var muitot preces vietējai lietošanai. Nosakot šo punktu kompetenci un to darba laiku, faktoriem, kas tiek ņemti vērā, jāaptver tirdzniecības un rūpniecības īpašās prasības.

Piezīmes.

1. Muitas iestādes var atļaut preces muitot vietējai lietošanai iekšzemes Muitas punktos.

2. Noteiktu Muitas punktu kompetence var tikt ierobežota atkarībā no lietotajiem transporta veidiem vai noteiktām preču kategorijām vai precēm, kuras tiek vestas noteiktiem reģioniem (piemēram, pierobežas zonai vai rūpnieciskai zonai).

3. Muitas iestādes var pieprasīt, lai noteiktas preču kategorijas (piemēram, dimanti, antīkās preces, mākslas darbi) tiek muitotas vietējai lietošanai Muitas punktos, kuri paredzēti šim nolūkam.

4. Rekomendētā prakse

Ja Muitas punkti ir izveidoti pie vienas robežas, attiecīgo divu valstu Muitas iestādēm pēc iespējas jāsaskaņo to darba laiki un kompetence.

Deklarētājs

(a) Personas, kurām ir tiesības darboties kā deklarētājiem

5. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka apstākļi, kādos persona ir tiesīga darboties kā deklarētājs.

Piezīme.

Deklarētājam nav noteikti jābūt preču īpašniekam; viņš var būt, piemēram, ekspeditors, nodošanas aģents, nosūtītājs vai aģents, ko apstiprinājusi Muita.

6. Rekomendētā prakse

Jebkurai personai, kurai ir tiesības rīkoties ar precēm, jābūt tiesīgai darboties kā deklarētājam.

Piezīme.

Muitas iestādes var pieprasīt deklarētājam apliecināt tiesības rīkoties ar precēm.

(b) Deklarētāja atbildība

7. Standarts

Deklarētājs ir atbildīgs Muitai par ziņu patiesumu, kuras sniegtas Preču deklarācijā, un importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu.

(c) Deklarētāja tiesības

8. Standarts

Pirms Preču deklarācijas iesniegšanas deklarētājam saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus var noteikt Muitas iestādes, jāatļauj:

(a) inspicēt preces un

(b) ņemt paraugus.

9. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm par paraugiem, kurus atļauts neņemt Muitas uzraudzībā, nevajadzētu pieprasīt atsevišķu Preču deklarāciju muitošanai vietējai lietošanai ar noteikumu, ka šādi paraugi ir ietverti Preču deklarācijā muitošanai vietējai lietošanai par noteiktu sūtījumu un ka šī deklarācija ir iesniegta noteiktā laika intervālā.

10. Rekomendētā prakse

Īpaši sarežģītos gadījumos un, ja to pieprasa deklarētājs, Muitas iestādēm vajadzētu sniegt jebkuru nepieciešamo informāciju, kas tām pieejama, lai palīdzētu viņam Preču deklarācijas muitošanai vietējai lietošanai sastādīšanā.

Preču deklarācija muitošanai vietējai lietošanai

(a) Preču deklarācijas forma un saturs

11. Standarts

Preču deklarācijas muitošanai vietējai lietošanai formai jāatbilst oficiālajam paraugam, kuru noteikušas kompetentas iestādes.

Kompetentām iestādēm jāpieprasa Preču deklarācijā sniegt tikai tās ziņas, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām importa nodevu un nodokļu novērtēšanai un ievākšanai, statistikas datus savākšanai un citu likumu un noteikumu piemērošanai, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

Piezīmes.

1. Muitas iestādes parasti pieprasa:

(a) ziņas par personām:

- deklarētāja nosaukumu un adresi

- importētāja nosaukumu un adresi

- nosūtītāja nosaukumu un adresi

(b) ziņas par transportu:

- transporta veidu

- transporta līdzekļu identifikāciju

(c) ziņas par precēm:

- valsti, no kuras sūta, un izcelsmes valsti

- iepakojumu aprakstu (skaitu, zīmes un numurus, svaru)

- preču tarifu aprakstu

(d) ziņas importa nodevu un nodokļu novērtēšanai (katram preču aprakstam):

- tarifu pozīciju

- importa nodevu un nodokļu likmes

- bruto svaru, neto svaru vai citu daudzumu

- muitojamo vērtību

(e) citas ziņas:

- statistisko preces numuru katram preču veidam

- teritoriju, no kurienes preces tika nosūtītas vai atsauci uz piemērojamiem likumu noteikumiem (ja tiek pieprasīts priekšrocību režīms)

- atsauce uz dokumentiem, kuri tiek iesniegti papildus Preču deklarācijai

(f) vieta, datums un deklarētāja paraksts.

2. Ja tiek paredzēta esošo Preču deklarāciju vietējai lietošanai formu pārskatīšana vai jaunu formu sagatavošana, Līgumslēdzējas Puses var izmantot plānu, kāds dots šī Pielikuma I Papildinājumā, ievērojot II Papildinājumā sniegtās Piezīmes.

12. Rekomendētā prakse

Ja tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, deklarētājam nav visa Preču deklarācijā vietējai lietošanai prasītā informācija, viņam jāatļauj iesniegt pagaidu vai nepabeigtu deklarāciju ar noteikumu, ka tai jāsatur informācija, kuru Muita uzskata par nepieciešamu, un ka viņš apņemas to pabeigt norādītā termiņa laikā.

Ja Muitas iestādes pieņem pagaidu vai nepabeigtu deklarāciju, tarifu pielietojums par precēm nedrīkst atšķirties no tā, kas tiktu pielietots, ja uzreiz būtu iesniegta pabeigta un pareiza deklarācija.

Piezīme.

Ja piešķir atlaišanu pirms ir sniegtas visas nepieciešamās ziņas, deklarētājam var pieprasīt sniegt garantiju par jebkurām summām, kuras, iespējams, būtu jāmaksā.

(b) Iesniedzamo kopiju skaits

13. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu cik vien iespējams samazināt Preču deklarācijas vietējai lietošanai kopiju skaitu, kuru deklarētājam pieprasa iesniegt.

14. Rekomendētā prakse

Ja tiek pieprasītas vairākas Preču deklarācijas vietējai lietošanai kopijas, deklarētājam jābūt iespējām visas tās aizpildīt vienlaicīgi.

(c) Dokumenti, kuri jāiesniedz papildus Preču deklarācijai

15. Standarts

Papildus Preču deklarācijai Muitas iestādēm jāpieprasa tikai tie dokumenti, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai veiktu operāciju kontroli un nodrošinātu, ka ir ievērotas visas prasības par būtisko ierobežojumu vai citu noteikumu pielietošanu.

Piezīme.

Muitas iestādes bieži vien pieprasa uzrādīt papildus Preču deklarācijas vietējai lietošanai šādus dokumentus: importa licenci, izcelsmes dokumentāru apliecinājumu, veselības vai fitosanitāro sertifikātu, komerciālo invoisu, transporta dokumentus.

16. Rekomendētā prakse

Ja noteiktie papildus dokumenti nevar tikt iesniegti kopā ar Preču deklarāciju un deklarētājs paziņo iemeslus, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu viņam atļaut uzrādīt šos dokumentus norādītajā termiņā.

Piezīme.

Ja piešķir atlaišanu, pirms ir uzrādīti trūkstošie dokumenti, deklarētājam var pieprasīt sniegt garantiju par jebkurām summām, kuras, iespējams, būtu jāmaksā.

17. Rekomendētā prakse

Ja dokumenti, kuri tiek uzrādīti papildus Preču deklarācijai, ir valodā, kas nav importēšanas valsts valoda, Muitas iestādēm nevajadzētu pieprasīt šajos dokumentos sniegto ziņu tulkojumu kā pašsaprotamu lietu.

(d) preču deklarācijas labošana

18. Standarts

Muitas iestādēm jāatļauj deklarētājam labot jau iesniegto Preču deklarāciju ar noteikumu, ka tās nav sākušas ne deklarācijas pārbaudi, ne preču pārbaudi, kad tiek saņemta deklarētāja prasība.

19. Rekomendētā prakse

Lūgums labot Preču deklarāciju, ko iesniedz deklarētājs vai nu pēc deklarācijas pārbaudes vai pēc preču pārbaudes uzsākšanas, Muitas iestādēm jāpieņem, ja deklarētāja minētie iemesli tiek uzskatīti par pamatotiem.

Piezīme.

Preču deklarācijas vietējai lietošanai labošana nekavē Muitas iestādes veikt nepieciešamās darbības, ja ticis atklāts pārkāpums deklarācijas pārbaudes vai preču pārbaudes laikā.

(e) Preču deklarācijas anulēšana

20. Rekomendētā prakse

Deklarētājam ir tiesības anulēt Preču deklarāciju vietējai lietošanai un pieprasīt citas Muitas procedūras pielietošanu ar noteikumu, ka šī prasība ir izteikta, pirms Muitas iestādes ir preces atlaidušas, un viņa iemesli tiek uzskatīti par pamatotiem.

Piezīme.

Preču deklarācijas vietējai lietošanai anulēšana nekavē Muitas iestādes veikt nepieciešamās darbības, ja ticis atklāts pārkāpums deklarācijas pārbaudes vai preču pārbaudes laikā.

Preču deklarācijas iesniegšana

(a) Nomuitošanas punkta izvēle

21. Standarts

Preču deklarācija vietējai lietošanai jāiesniedz kompetentā Muitas punktā, kurā preces tiek uzrādītas.

Piezīme.

Ja ir dota pastāvīga atļauja preču atlaišanai pirms Preču deklarācijas uzrādīšanas, Muitas iestādes var pieprasīt, lai Preču deklarācija tiktu iesniegta noteiktā Muitas punktā.

(b) Laiks, kāds tiek dots deklarācijas iesniegšanai

22. Rekomendētā prakse

Ja nacionālajā likumdošanā nosaka laika ierobežojumu Preču deklarācijas vietējai lietošanai iesniegšanai kompetentā Muitas punktā, dotajā laikā deklarētājam jābūt dotai iespējai savākt deklarācijas sastādīšanai nepieciešamās ziņas un iegūt pieprasītos papildus dokumentus.

Piezīmes.

1. Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka laika limits Preču deklarācijas iesniegšanai sākas, piemēram, no brīža, kad preces tiek izkrautas, no brīža, kad tās tiek uzrādītas Muitas punktā, vai no brīža, kad tās tiek atlaistas.

2. Ja Preču deklarācija nav iesniegta, laika limitam izbeidzoties, Muitas iestādes var veikt tādas darbības, kuras var tikt uzskatītas par nepieciešamām īpaši, lai aizsargātu Valsts ieņēmumu intereses.

23. Rekomendētā prakse

Pēc deklarētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm jāpagarina laika limits, kas noteikts Preču deklarācijas iesniegšanai.

24. Rekomendētā prakse

Deklarētājam jāatļauj iesniegt Preču deklarāciju vietējai lietošanai kompetentā Muitas punktā pirms preces tiek ievestas šajā punktā.

Piezīme.

Atļauja deklarācijas iesniegšanai var tikt dota arī, pirms preces tiek ievestas Muitas teritorijā.

(c) Periodiska deklarāciju iesniegšana

25. Rekomendētā prakse

Ja viena un tā pati persona importē preces bieži, Muitas iestādēm vajadzētu atļaut lietot vienotu deklarāciju, kura attiektos uz visām tām importēšanām dotajā laikā posmā, ko veic šī persona.

Piezīmes.

1. Muitas iestādes šo atvieglojumu var pakļaut nosacījumam, ka importētājs veic pienācīgus komerciālus pierakstus (piemēram, ar datoru) un ka var tikt veikti nepieciešamie kontroles pasākumi.

2. Ja Muitas iestādes piešķir šo atvieglojumu, tās var pieprasīt deklarētājam uzrādīt katrā importēšanas reizē komerciālu vai oficiālu dokumentu (komerciālu invoisu, pavadzīmi, sūtījuma piezīmes utt.), kas sniedz galvenās ziņas par attiecīgo sūtījumu.

(d) Preču deklarācijas iesniegšana ārpus Muitas punkta darba laika

26. Standarts

Preču deklarācija jāiesniedz kompetentā Muitas punkta darba laikā.

27. Rekomendētā prakse

Pēc deklarētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu cik vien iespējams atļaut iesniegt Preču deklarāciju ārpus kompetentā Muitas punkta darba laika; jebkurus izdevumus, kuri sakarā ar to rodas, var iekasēt no deklarētāja.

Preču deklarācijas pieņemšana

28. Standarts

Preču deklarācija uzskatāma par pieņemtu, kad Muitas punkts, kurā tā tika iesniegta, apstiprina, ka tā satur visas nepieciešamās ziņas un ir pievienoti visi pieprasītie dokumenti.

29. Standarts

Ja Muitas iestādes nevar pieņemt Preču deklarāciju vietējai lietošanai, kas iesniegta Muitas punktā, jāpaziņo deklarētājam tā iemesli.

Piezīme.

Preču deklarāciju var noraidīt, piemēram, ja Muitas punktam nav nepieciešamās kompetences vai ja uzskata par būtisku uzrādīt trūkstošos dokumentus nekavējoties.

Preču deklarācijas pārbaude

30. Standarts

Preču deklarācijas pārbaude jārealizē cik vien drīz iespējams pēc deklarācijas pieņemšanas.

31. Standarts

Lai pārbaudītu Preču deklarācijas, Muitas iestādēm jāveic tikai tās darbības, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu to likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi Muita ir atbildīga.

Piezīme.

Parasti Muita:

- pārliecinās, ka norādītā tarifu pozīcija atbilst preču aprakstam un ka norādītās importa nodevu un nodokļu likmes ir spēkā esošās;

- pārliecinās, ka ziņas Preču deklarācijas kopijā saskan ar dokumentos sniegtajām, īpaši par iepakojumu identifikāciju un deklarēto preču daudzumu un vērtību;

- pārbauda dokumentu, kuri tie uzrādīti papildus deklarācijai, autentiskumu un derīgumu.

Preču pārbaude

(a) Preču pārbaudes laiks

32. Standarts

Ja Muitas iestādes nolemj, ka preces, kuras deklarētas vietējai lietošanai, jāpārbauda, šai pārbaudei jānotiek cik vien drīz iespējams pēc Preču deklarācijas pieņemšanas.

33. Rekomendētā prakse

Prioritāte jādod dzīvu dzīvnieku, ātri bojājošos preču un citu steidzamu sūtījumu pārbaudei.

34. Rekomendētā prakse

Ja preces jāpārbauda arī citām kompetentām iestādēm (veterināro, veselības, fitoloģiskās u.c. kontroles veikšanai), Muitai vajadzētu savu pārbaudi veikt pēc iespējas tajā pašā laikā.

Piezīme.

Muitas iestādes var pieprasīt, lai preces, kuras jāpārbauda arī citām kompetentām iestādēm, tiktu deklarētas Muitas punktos, kas nozīmēti šādam nolūkam.

(b) Preču pārbaude ārpus Muitas punkta darba laika

35. Standarts

Pēc deklarētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm cik vien iespējams jāatļauj preču, kuras deklarētas vietējai lietošana, pārbaude ārpus Muitas punkta darba laika; visus izdevumus, kuri sakarā ar to rodas, var iekasēt no deklarētāja.

Piezīme.

Pārbaudes ārpus Muitas punkta darba laika var organizēt, piemēram, precēm, kuras ātri bojājas, dzīviem dzīvniekiem un citiem steidzamiem sūtījumiem.

(c) Preču pārbaude citā vietā nekā Muitas punkts

36. Standarts

Pēc deklarētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm cik vien iespējams jāatļauj preču, kuras deklarētas vietējai lietošana, pārbaude citā vietā nekā Muitas punkts, kurā tika iesniegta Preču deklarācija; visus izdevumus, kuri sakarā ar to rodas, var iekasēt no deklarētāja.

Piezīmes.

1. Atkarībā no apstākļiem preces var pārbaudīt ieinteresētās personas telpās, telpās ar atbilstošu aprīkojumu, jebkurā vietā Muitas uzraudzības zonā vai citā Muitas punktā nekā tika iesniegta Preču deklarācija.

2. Gadījumi, kad var organizēt pārbaudi citā vietā nekā Muitas punkts, kurā tika iesniegta Preču deklarācija, attiecas uz:

- precēm, kuras nevar viegli pārbaudīt, kamēr tās nav izkrautas galapunktā (piemēram: graudi, eļļa, rūda, kas importēta ar kuģi vai baržu; apjomīgi sūtījumi ar daļām konteineros; mēbeles un mājsaimniecības priekšmeti, kuri tiek importēti, mainot dzīvesvietu);

- preces, kuras nevar pārbaudīt bez atbilstoša aprīkojuma (tāda kā tumša istaba vai aukstumkamera);

- preces, kuras nav lietderīgi pieprasīt uzrādīt Muitas punktā (piemēram, produkti, kuri iegūti darbā uz pierobežas zemēm vai akmeņlauztuvēs tuvu pie robežas un importētas pa īsāko ceļu).

(d) Deklarētāja klātbūtne preču pārbaudē

37. Standarts

Deklarētājam ir tiesības būt klāt vai būt pārstāvētam preču pārbaudē. Ja Muitas iestādes uzskata par lietderīgu, tās var pieprasīt, lai viņš būtu klāt vai būtu pārstāvēts preču pārbaudē, lai sniegtu Muitai jebkādu palīdzību, kas nepieciešama pārbaudes atvieglošanai.

Piezīmes.

1. Deklarētājam var pieprasīt sagrupēt iepakojumus, tos atvērt, šķirot preces pēc aprakstiem un piestiprināt tām birkas.

2. Ja preces, kuras nomuitotas vietējai lietošanai, ir bīstamas, smalkas vai trauslas, deklarētājam var pieprasīt nodrošināt ekspertus, lai palīdzētu Muitai.

3. Deklarētājam var pieprasīt arī sniegt Muitai importēto preču tehniskās specifikācijas.

(e) Preču pārbaudes apjoms

38. Standarts

Pārbaudot preces, Muitas iestādēm jāveic tikai tādas darbības, kādas tā uzskata par nepieciešamām, lai nodrošinātu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

Piezīmes.

1. Preču pārbaude var būt vai nu īsā vai detalizētā. Īsajā pārbaudē Muita var veikt dažas, nav nepieciešams visas, no šādām pārbaudēm - iepakojumu saskaitīšanu, zīmju un numuru pierakstīšanu un pārliecināšanos par preču aprakstiem. Detalizētā pārbaude ietver pilnīgu preču inspicēšanu, lai noteiktu cik vien precīzi iespējams, to sastāvu, daudzumu, tarifu pozīciju, vērtību un, ja nepieciešams, izcelsmi.

2. Detalizētā preču pārbaude ir attaisnojama īpaši, ja Muitas iestādes nav apmierinātas ar deklarācijā un papildus dokumentos sniegto ziņu precizitāti.

3. Preces, kuras pakļautas augstām importa nodevām un nodokļiem, var regulāri pakļaut detalizētajai pārbaudei.

39. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas vairāk gadījumos iztikt ar īso preču pārbaudi, kuras tiek muitotas vietējai lietošanai.

Piezīme.

Īso pārbaudi var uzskatīt par pietiekamu, piemēram, ja viena apraksta preces bieži importē persona, ko Muita pazīst kā drošu, ja deklarācijā doto ziņu precizitāti var pārbaudīt, salīdzinot ar papildus dokumentiem vai citiem pierādījumiem, vai arī ja attiecīgās importa nodevas un nodokļi ir zemi.

40. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes veic detalizēto pārbaudi precēm, kuras norādītas deklarācijā par sūtījumu, kas sastāv no daudzām pakām un kam ir paku saraksts vai cits dokuments, šādas pārbaudes jāveic pēc nejaušības principa.

Piezīme.

Muitas iestādes var izlemt, ņemot vērā pieejamos štatus, ka to preču sūtījumi, kuras deklarētas vietējai lietošanai, tiks pakļauti detalizētajai pārbaudei pēc atlases principa.

(f) Muitas paraugu ņemšana

41. Standarts

Ja Muitas iestādes uzskata par nepieciešamu, paraugus jāņem tikai, lai noteiktu preču, kuras deklarētas vietējai lietošanai, veidu un/vai vērtību vai lai nodrošinātu citu nacionālās likumdošanas noteikumu pielietošanu.

Kļūdas deklarācijā

42. Standarts

Ja Muitas iestādes konstatē, ka kļūdas Preču deklarācijā vai importa nodevu un nodokļu novērtēšanā izraisīs vai ir izraisījušas lielāku importa nodevu un nodokļu daudzuma iemaksāšanu nekā patiesībā jāmaksā, tām jāatmaksā vai jāsamazina pārmaksātais daudzums, vai jāpaziņo deklarētājam, lai tas varētu izlabot deklarāciju vai iesniegt prasību atmaksai vai samazināšanai atkarībā no apstākļiem.

43. Standarts

Ja Muitas iestādes konstatē, ka kļūdas Preču deklarācijā uzliek papildus importa nodevas un nodokļus, papildus dokumentu uzrādīšanu vai papildus likumu vai noteikumu piemērošanu un nav pierādījumu par nodomu nelikumību, tām nekavējoties jāinformē deklarētājs. Ja tās pārliecinās, ka kļūdas bija nejaušas un nav bijusi rupja neuzmanība no deklarētāja puses, tām jāatļauj viņam labot deklarāciju un jāveic nepieciešamās papildus formalitātes bez naudas soda uzlikšanas.

44. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz, ka, ja Preču deklarācijā vai importa nodevu un nodokļu novērtēšanā konstatētās kļūdas rada vai nu papildus importa nodevu un nodokļu ievākšanu neievērojamā daudzumā vai šādu daudzumu atmaksāšanu, Muitai tie nav jāiekasē vai jāatmaksā.

Importa nodevu un nodokļu novērtēšana

(a) Fakti, kas jāapsver

45. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka faktori, uz kuriem balstās importa nodevu un nodokļu novērtēšana, un nosacījumi, kādos šie faktori ir noteikti.

Piezīmes.

1. Faktori importa nodevu un nodokļu novērtēšanai parasti ir balstīti uz sekojošo:

- tarifu klasifikāciju;

- vērtību vai daudzumu atkarībā no tā, vai pielietojamās importa nodevas un nodokļi ir ad valorem vai specifiski;

- izcelsmes valsti vai valsti, no kurienes tas nosūtīts, ja saistības atkarīgas no šiem faktoriem.

2. Noteikumus tarifu klasifikācijas, muitojamās vērtības vai daudzuma un izcelsmes noteikšanai nevar noteikt paskaidrojošās piezīmēs, ko izdod kompetentas iestādes.

(b) Pielietojamo importa nodevu un nodokļu likmes

46. Standarts

Importa nodevu un nodokļu likmes, kas iekasējamas no precēm, kuras tiek vestas vietējai lietošanai, jāparāda oficiālos tarifos, kas jādara zināmi atklātībai.

47. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka laika brīdis, kas jāņem vērā, nosakot importa nodevu un nodokļu likmes, kuras iekasējamas no vietējai lietošanai deklarētām precēm.

Piezīme.

Laika brīdis, kas jāņem vērā, nosakot likmes, var būt, piemēram, brīdis, kad preces iebrauc, brīdis, kad tiek iesniegta Preēu deklarācija, brīdis, kad Muita pieņem Preču deklarāciju, laiks, kad tiek maksātas importa nodevas un nodokļi vai brīdis, kad preces tiek atlaistas.

Importa nodevu un nodokļu maksāšana

(a) Maksājumu pieņemšanas metodes

48. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka metodes, kuras var lietot iekasējamo importa nodevu un nodokļu maksāšanai.

49. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm jāatļauj citi maksāšanas veidi nekā skaidrā naudā.

Piezīmes.

1. Atļautās maksāšanas metodes, kuras ir citādākas nekā skaidrā naudā, var ietvert bankas čekus, naudas pārvedumu čekus, maksājumus vai pārskaitījumus.

2. Ja tiek pieņemti čeki, kas izdoti ārvalstīs, var pieprasīt, lai bankai importēšanas valstī būtu birojs.

(b) Maksājuma datums un vieta

50. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka datums, kad ir jāveic iekasējamo importa nodevu un nodokļu apmērs, un vieta, kur maksājums jāizdara.

Piezīmes.

1. Importa nodevas un nodokļus parasti maksā Muitas punktā, kurā tika iesniegta Preču deklarācija. Maksājumu var izdarīt arī caur citu aģentūru vai punktu, ko nozīmējušas Muitas iestādes.

2. Importa nodevas un nodokļus parasti prasa maksāt laikā, kad tiek iesniegta vai pieņemta Preču deklarācija vai pirms preces tiek atlaistas. Noteiktos apstākļos maksājumu var atlikt.

(c) Importa nodevu un nodokļu atliktā maksāšana

51. Rekomendētā prakse

Personām, kuras regulāri muito preces vietējai lietošanai, vajadzētu atļaut atlikt importa nodevu un nodokļu maksāšanu bez procentu iekasēšanas.

Piezīmes.

1. Personai, kurai ir piešķirta šī atvieglojuma izmantošana, var pieprasīt sniegt garantiju Muitas iestādes noteiktajā apjomā.

2. Jebkurai personai, kas vēlas atlikt maksājumu, var pieprasīt iesniegt Muitai rakstisku pieteikumu.

52. Rekomendētā prakse

Ja atliktajam maksājumam tiek pieprasīta garantija, personām, kuras regulāri muito preces vietējai lietošanai dažādos Muitas punktos Muitas teritorijā, vajadzētu atļaut sniegt vispārēju garantiju.

53. Rekomendētā prakse

Garantijas summai, kura tiek sniegta par atlikto maksājumu, nevajadzētu pārsniegt potenciāli iekasējamo importa nodevu un nodokļu apjomu par precēm, kuras importētas laikā, par kuru importa nodevu un nodokļu maksājums ir atlikts.

Piezīme.

Muitas iestādes var noteikt garantijas summu, balstoties uz iepriekšējā tāda paša ilguma termiņa laikā nomaksāto importa nodevu un nodokļu summu. Izmaiņu gadījumā, piemēram, pielietojamās likmēs vai importēšanu apjomā, attiecīgi var palielināt garantijas summu.

54. Standarts

Jebkurai personai, kurai prasa sniegt garantiju par atlikto maksājumu, jāatļauj izvēlēties, kurš garantijas veids, kas ir paredzēts nacionālajā likumdošanā, ir viņai vispieņemamākais.

55. Rekomendētā prakse

Termiņam, uz kuru var atlikt importa nodevu un nodokļu maksājumu, vajadzētu būt vismaz četrpadsmit dienām, skaitot no datuma, kad importa nodevu un nodokļu summa būtu maksājama citādi.

Piezīmes.

1. Katram nodokļu veidam var fiksēt atšķirīgu termiņu.

2. Muitas iestādes var vienoties, ka importa nodevas un nodokļi par importu, kas veikts noteiktajā termiņā, ir maksājami fiksētā datumā.

(d) Maksājuma pierādījums

56. Standarts

Kad ir samaksātas importa nodevas un nodokļi, maksātājam jāizsniedz kvīts, kas ir maksājuma pierādījums.

Piezīme.

Kvīts var tikt dota uz deklarētāja deklarācijas kopijas.

(e) Ierobežojošs periods importa nodevu un nodokļu savākšanā

57. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka termiņš, kura laikā Muitas iestādes var veikt tiesiskas darbības, lai savāktu laikā nenomaksātās importa nodevas un nodokļus.

(f) Parādu procenti

58. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka procentu likme, kas iekasējama par laikā nenomaksātām importa nodevu un nodokļu summām, un šādu procentu pielietošanas nosacījumi.

Preču atlaišana

59. Standarts

Preces, kuras deklarētas vietējai lietošanai, jāatlaiž, tiklīdz Muitas iestādes tās ir pārbaudījušas, ar noteikumu, ka nav konstatēti pārkāpumi un jebkuras importa nodevas un nodokļi ir nomaksāti vai veiktas atbilstošas darbības, lai nodrošinātu to ievākšanu.

60. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes ir pārliecinātas, ka deklarētājs pēc tam nokārtos visas formalitātes par nomuitošanu vietējai lietošanai, tām vajadzētu atlaist preces ar noteikumu, ka deklarētājs uzrāda komerciālu vai oficiālu dokumentu, kurš sniedz galvenās ziņas par attiecīgo sūtījumu un kurš ir pieņemams Muitai.

Piezīmes.

1. Muitas iestādes var kā atlaišanas nosacījumu noteikt to, ka papildus dokumenti, kuri uzskatāmi par būtiskiem, ir uzrādīti un ka kontroles, kuras paredzētas nacionālajā likumdošanā (veterinārās, veselības, fitoloģiskās u.c. kontroles), ir veikušas kompetentas iestādes.

2. Deklarētājam var pieprasīt sniegt garantiju, kas nodrošinātu Muitai doto solījumu izpildīšanu.

61. Rekomendētā prakse

Ja preces nevar pārbaudīt nekavējoties, piemēram, kad jāpieaicina eksperti vai kad preces jāpārbauda specializētās laboratorijās, un pārbaude ir iespējama, balstoties uz paraugiem un detalizētu tehnisko dokumentāciju, Muitas iestādēm nevajadzētu gaidīt pārbaudes pabeigšanu pirms preču atlaišanas.

Piezīme.

Muitas iestādes var piešķirt atlaišanu ar nosacījumu, ka tiek sniegta garantija, lai nodrošinātu jebkuru importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu, kas varētu rasties papildus.

62. Rekomendētā prakse

Ja ir atklāts pārkāpums Preču deklarācijas vai pavaddokumentu pārbaudes laikā vai preču pārbaudes laikā, Muitas iestādēm pirms preču atlaišanas nevajadzētu gaidīt līdz pārkāpuma novēršanai, ar noteikumu, ka deklarētājs sniedz garantiju, lai nodrošinātu papildus importa nodevu un nodokļu maksāšanu, naudas soda maksāšanu, un ka preces nav konfiscējamas.

Preču iznīcināšana vai atstāšana

63. Rekomendētā prakse

Deklarētājam vai ieinteresētajai personai nevajadzētu pieprasīt maksāt importa nodevas un nodokļus vai arī tai vajadzētu būt tiesībām uz to atmaksāšanu ar nosacījumu, ka pārkāpums nav konstatēts deklarācijas vai preču pārbaudes laikā:

- ja pēc viņa pieprasījuma ar Muitas iestāžu lēmumu preces, kuras tikušas deklarētas vietējai lietošanai, bet nav atlaistas, tiek atstātas Valsts ieņēmumiem vai iznīcinātas vai padarītas par komerciāli bezvērtīgām Muitas kontrolei. Šāda atstāšana vai iznīcināšana nedrīkst radīt nekādus izdevumus Valsts ieņēmumiem;

- ja preces, kuras tikušas deklarētas vietējai lietošanai, ir iznīcinātas vai neatgriezeniski pazudušas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai pazušana notiek, pirms tās ir atlaistas, un ir pienācīgi fiksēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Jebkuras atliekas vai atkritumi, kuri paliek pēc šādas iznīcināšanas, jāpakļauj importa nodevām un nodokļiem, kādus pielietotu atliekām un atkritumiem importētiem šādā stāvoklī, ja tiek muitots vietējai lietošanai.

Piezīme.

Ja ir konstatēts pārkāpums, Muitas iestādes var uzlikt par šo atvieglojumu naudas soda nomaksāšanu, kāds noteikts nacionālajā likumdošanā.

64. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes pārdod preces, kuras paredzētajā laikā nav deklarētas vai nevar tikt atlaistas, kaut gan pārkāpums nav konstatēts, pārdošanas ienākumi pēc importa nodevu un nodokļu un visu citu radušos maksājumu un izdevumu atrēķināšanas, ja tas ir iespējams, jānodod personai(ām), kam ir tiesības tos saņemt, vai arī noteiktu laiku jāpatur savā rīcībā.

Piezīme.

Šo procedūru var izmantot īpaši, ja Preču deklarācija ir pieņemta, bet deklarētājs nav spējīgs nomaksāt importa nodevas un nodokļus un nav pieprasījis preču nodošanu citai Muitas procedūrai.

Informācija par nomuitošanu vietējai lietošanai

65. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par nomuitošanu vietējai lietošanai būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

II papildinājums

Piezīmes

1. Plāna lielums ir starptautiskais ISO lielums A4 (210 x 297 mm, 8.27 x 11.69 collas). Forma jānodrošina ar 10 mm augšējo malu un 20 mm kreisās puses malu. Atstarpēm starp līnijām jābūt balstītām uz nedalāmām atstarpēm 4.24 mm (1/6 collas) un platumā uz nedalāmām atstarpēm 2.54 mm (1/10 collas). Plānam jāatbilst Eiropas Ekonomiskās Komisijas plānam, kā tas dots I Papildinājumā, nelielas novirzes no rāmju u.c. lieluma ir pieļaujamas, ja tas nepieciešams praktisku apsvērumu dēļ izdošanas valstī, tādu kā nemetriskās mērvienību sistēmas lietošana, dokumentu noformēšanas nacionālās iezīmes utt.

2. Valstis var noteikt standartus par svaru uz m2 papīra un mašīnraksta lietošanu, lai aizkavētu viltošanu.

3. Standartizācija ietver tikai jautājumus par lielumu un plānu; virsraksti, kas ietverti plānā, paredzēti tikai, lai norādītu informācijas raksturu, kurai jāparādās dotajā vietā. Tādējādi katra valsts var aizvietot šos nosaukumus, kā tā uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka tas neietekmē plānā norādītās informācijas raksturu.

4. Turklāt ir atļauts administrācijām izlaist plānā jautājumus, ko tās neprasa. Vietas, kas tādējādi paliek brīvas, var tikt lietotas oficiālos nolūkos.

5. Papildus jautājumi, ko pieprasa administrācijas un kas nav paredzēti plānā, var tikt izvietoti brīvas rīcības zonā.

Ievads

Lielākā daļa valstu izjūt nepieciešamību noteiktas preces, kas tiek nomuitotas vietējai lietošanai, atbrīvot no importa nodevām un nodokļiem neatkarīgi no to parastās tarifu klasifikācijas vai parastās nodevu un nodokļu piemērošanas ar noteikumu, ka tās ir importētas noteiktos apstākļos un noteiktos nolūkos. Šādus atbrīvojumus var paredzēt Muitas tarifos vai atsevišķā likumā vai noteikumos.

Atbrīvojumus var piešķirt labdarības vai humānu apsvērumu dēļ vai arī tie var būt pamatoti ar objektīviem apsvērumiem. Tie var būt paredzēti izglītības, zinātnes un kultūras attīstības veicināšanai vai harmonisku starptautisko attiecību sekmēšanai, vai vienkārši administrēšanas ērtībām, lai izvairītos no izdevumiem, kas pārsniegtu iekasētās summas. Laiku pa laikam, piešķirot atbrīvojumus, var ņemt vērā arī ekonomiskus apsvērumus.

Šeit minētā atbrīvošana ir pilnīga, jo preces tiek vestas vietējai lietošanai un netiek pakļautas Muitas procedūrai, kas atļauj tikai nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem.

Tomēr, kaut gan atbrīvošana ir pilnīga, dažreiz ir noteikti nosacījumi, kas jāievēro un atvieglojumu vismaz uz laiku var piemērot piespiedu kārtā: lietot noteiktiem nolūkiem, aizliegumam pārdot utt.

Atbrīvošanu var piemērot gan importa nodevām, gan importa nodokļiem vai noteiktos gadījumos - tikai Muitas nodevām.

Šis Pielikums nesatur izsmeļošu dažādu atbrīvojumu sarakstu, kurus piešķir visas valstis. Tas neattiecas uz inter alia precēm, kuras reimportētas tādā pašā stāvoklī, precēm, kuras patērētas uz kuģu, gaisa kuģu klājiem un starptautiskajos vilcienos, vai precēm, kuras atrodas ceļotāja bagāžā. Tas arī nesatur tarifu priekšrocības, ja tās piešķirtas vienpusēji vai saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.

Definīcijas

Šī Pie likuma ietvaros:

(a) termins atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem nozīmē preču nomuitošanu vietējai lietošanai, atbrīvojot tās no importa nodevām un nodokļiem neatkarīgi no to parastās tarifu klasifikācijas vai parastās nodevu un nodokļu piemērošanas ar noteikumu, ka preces ir importētas noteiktos apstākļos un noteiktiem nolūkiem;

(b) termins muitošana vietējai lietošanai nozīmē Muitas procedūru, kas paredz, ka preces var palikt Muitas teritorijā pastāvīgi. Šī procedūra nozīmē jebkādu iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu un visu nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu;

(c) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(d) termins Muitas nodevas nozīmē nodevas, kuras noteiktas Muitas tarifos un ar kurām preces ir apliekamas, iebraucot Muitas teritorijā ;

(e) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārēja, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(f) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

To preču atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem, kuras deklarētas vietējai lietošanai, regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajai likumdošanai jāparedz apstākļi un jāuzskaita gadījumi, kādos tiek piešķirti atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem, un jānosaka prasības, kuras jāizpilda, lai iegūtu šādus atbrīvojumus.

3. Standarts

Atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem jāatļauj ne tikai precēm, kuras tiek importētas tieši no ārzemēm, bet arī precēm, kuras pakļautas citai Muitas procedūrai.

4. Rekomendētā prakse

Izņemot gadījumu, kad starptautiskais instruments paredz savstarpējas priekšrocības, atbrīvojumus no importa nodevām un nodokļiem vajadzētu piešķirt neatkarīgi no preču izcelsmes valsts vai valsts, no kurienes tās ievestas.

Formalitātes

(a) Iepriekšēja atļauja

5. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz gadījumi, kādos tiek prasīta iepriekšēja atļauja atbrīvošanai no importa nodevām un nodokļiem, un jānozīmē iestādes, kurām ir tiesības dot šādu atļauju.

6. Rekomendētā prakse

Gadījumiem, kādos tiek prasīta iepriekšēja atļauja atbrīvošanai no importa nodevām un nodokļiem, jābūt tik maz, cik vien iespējams.

(b) Deklarācija

7. Standarts

Nacionālajai likumdošanai jāparedz apstākļi, kādos preces, kuras ieguvušas atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem, jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz Preču deklarācija.

8. Rekomendētā prakse

Ja tiek pieprasīta Preču deklarācija, lietotajai formai jābūt tādai, ko parasti lieto Preču deklarācijām vietējai lietošanai.

(c) Garantija

9. Standarts

Formai, kādā jāsniedz garantija, ja tāda nepieciešama, lai atbrīvotu no importa nodevām un nodokļiem, jābūt noteiktai nacionālajā likumdošanā vai tā jānosaka Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

10. Rekomendētā prakse

Ja tiek pieprasīta garantija, lai nodrošinātu jebkuru nosacījumu ievērošanu, kuri attiecas uz atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem, Muitas iestādēm vajadzētu apmierināties tikai ar rakstisku solījumu.

11. Rekomendētā prakse

Ja īpašos gadījumos garantija tiek prasīta depozīta veidā vai ir jāsniedz galvojums, summai jābūt pēc iespējas mazākai, un tā nedrīkst pārsniegt importa nodevu un nodokļu summu, kas tiktu iekasēta, ja nebūtu piešķirts atbrīvojums.

12. Standarts

Ja ir iesniegta garantija, tā jāizsniedz atpakaļ pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad Muita ir pārliecinājusies, ka jebkura noteiktā termiņa laikā ir pienācīgi izpildīti nosacījumi, ar kādiem ir piešķirti atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem.

Darbības sfēra

I. Gadījumi, uz kuriem attiecas starptautiskie instrumenti

13. Rekomendētā prakse

Atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem vai tikai no Muitas nodevām attiecīgi jāpiešķir precēm, kuras precizētas šādos starptautiskos instrumentos un saskaņā ar tajos noteiktajiem nosacījumiem:

(a) precēm, kuras minētas UNESCO Līguma par izglītības, zinātnes un kultūras materiālu importēšanu Pielikumos (Ņujorka, 1950. gada 22. novembris) un tā Protokolā (Nairobi, 1976. gada 26. novembris), kā arī UNESCO Līgumā par izglītojoša, zinātniska un kultūras rakstura video un audio materiālu starptautiskās aprites atvieglošanu (Beiruta, 1948. gads);

(b) iekārtām vai materiāliem, kuri minēti Starptautiskās Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 9. Pielikuma (7. redakcija) 4.39. un 4.41. Rekomendētajās praksēs (Čikāga, 1944. gada 7.decembris);

(c) komerciāliem paraugiem ar niecīgu vērtību un reklāmas materiāliem, kuri minēti Starptautiskajā konvencijā par komerciālo paraugu un reklāmas materiālu importēšanas atvieglošanu (Ženēva, 1952. gada 7. novembris);

(d) tūristu informatīvajiem materiāliem un materiāliem, kuri minēti Konvencijas par Muitas atvieglojumiem tūrismam, kuri attiecas uz tūristu informatīvajiem dokumentiem un materiāliem Papildus Protokolā (Ņujorka, 1954. gada 4. jūnijā);

(e) produktiem, kuri minēti Muitas konvencijas par atvieglojumiem, importējot preces demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos, 6. un 7. pantā (Brisele, 1961. gada 8. jūnijs); un

(f) precēm, kuras tiek importētas, izmantojot diplomātiskās vai konsulārās privilēģijas, kā tas paredzēts Vīnes konvencijā par diplomātiskajām attiecībām (1961. gada 18. aprīlis) un konsulārajām attiecībām (1963. gada 24. aprīlis).

Līgumslēdzējas Puses tiek lūgtas apsvērt iespējas pievienoties iepriekš minētajiem starptautiskajiem instrumentiem.

II. Paraugi bez komerciālas vērtības

14. Standarts

Atbrīvojumus no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir paraugiem bez komerciālas vērtības (paraugi ar niecīgu vērtību kā tas minēts Starptautiskās konvencijas komerciālo paraugu un reklāmas materiālu importēšanas atvieglošanai; Ženēva, 1952. gada 7. novembris).

15. Rekomendētā prakse

Par paraugiem bez komerciālas vērtības uzskatāms sekojošais:

(a) izejvielas un tāda izmēra produkti, kādā tie nav derīgi citādiem nolūkiem kā vienīgi demonstrēšanai;

(b) preces no nedārgiem materiāliem, kuras piestiprinātas kātiem vai izliktas kā paraugi tādā veidā, kāds ir parasts tirdzniecībai, ar noteikumu, ka nav vairāk par vienu no katra veida vai lieluma;

(c) izejvielas un produkti, un preces no tādiem materiāliem vai produktiem, kuri sacērtot, sacaurumojot, neizdzēšami marķējot vai ar jebkuru citu efektīvu metodi padarīti par nederīgiem, izņemot demonstrēšanas nolūkā izdarītās darbības;

(d) produkti, kurus nevar uzskatīt par paraugiem bez komerciālas vērtības saskaņā ar (a)-(c) paragrāfiem un kuri sastāv no:

(1) nepatērējamas preces, kurām katras vienības vērtība nepārsniedz 5 USD un ar noteikumu, ka nav vairāk par vienu paraugu no katra veida vai kvalitātes;

(2) patērējamas preces, kurām katras vienības vērtība nepārsniedz 5 USD, pat ja tās sastāv pilnībā vai daļēji no viena veida vai kvalitātes paraugiem, ar noteikumu, ka daudzums un veids izslēdz to lietošanu citādi nekā paraugus.

III. Cilvēku terapeitiskās vielas, asinsgrupu un audu savienojamības noteikšanas reaģenti

16. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir šādām vielām, ja tās tiek nosūtītas kompetentu iestāžu apstiprinātām institūcijām vai laboratorijām:

(a) cilvēku izcelsmes terapeitiskām vielām: cilvēku asinīm un to atvasinājumiem (svaigām asinīm, konservētai plazmai, albumīnam, gammaglobulīnam, fibrinogēnam); ķermeņa orgāniem;

(b) cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes asinsgrupas noteikšanas reaģentiem;

(c) cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes audu savienojamības noteikšanas reaģentiem.

IV. Pārvietojamas preces, kuras importētas mainot dzīvesvietu

17. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir pārvietojamām precēm, kuras pieder fiziskai personai vai viņa ģimenes locekļiem un kuras tiek importētas, mainot dzīvesvietu uz importēšanas valsti.

18. Rekomendētā prakse

Jāuzskata, ka 17. Standarta ietvaros izteiciens pārvietojamas preces, ietver:

(a) mēbeles un mājsaimniecības piederumus;

(b) mājsaimniecības iekārtas un audiovizuālās iekārtas;

(c) personiskās mantas;

(d) privātos transporta līdzekļus, piemēram: automobiļus un to treilerus, velosipēdus, mopēdus, autofurgonus, izpriecu laivas un vieglos gaisa kuģus;

(e) mājsaimniecības krājumus, ko parasti uzglabā krātuvē;

(f) kolekcijas;

(g) mājdzīvniekus un apseglotus zirgus;

(h) iekārtas, kuras nepieciešamas zvanīšanai, tirdzniecībai vai profesijai tām personām, kas maina dzīvesvietu, izņemot rūpnieciskas, komerciālas vai lauksaimniecības iekārtas.

Piezīme.

Dažās valstīs atbrīvojumi no Muitas nodevām un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem tiek piešķirti rūpnieciskām, komerciālām un lauksaimniecības iekārtām, ko importē fiziskās personas saistībā ar viņu uzņēmuma atrašanās vietas maiņu uz importēšanas valsti.

19. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumus, kuri paredzēti 17. Standartā, nevajadzētu pakļaut vairāk ierobežojošiem nosacījumiem par sekojošiem:

(a) ka preču veids, skaits un vērtība ir atbilstoši apstākļiem noteiktajā gadījumā;

(b) ka gadījumos, kad persona atgriežas importēšanas valsī, tā bijusi ārzemēs pietiekamu laiku. Šo laiku nevajadzētu noteikt ilgāku par gadu;

(c) ka pārvietojamās preces, izņemot mājsaimniecības krājumus, ārzemēs bija īpašumā vai piederēja un tās lietoja importētājs vai viņa ģimenes locekļi saprātīgu laiku. Šo laiku nevajadzētu noteikt ilgāku par sešiem mēnešiem, izņemot par precēm, kas apliekamas ar augstām importa nodevām un nodokļiem, kurām tam nevajadzētu pārsniegt gadu;

(d) ka pārvietojamās preces, izņemot mājsaimniecības krājumus, kurām piešķirti atbrīvojumi, paliek importētāja vai viņa ģimenes locekļu īpašumā vai valdījumā un tās lieto minētās personas saprātīgu laiku pēc importēšanas. Šo laiku nevajadzētu noteikt ilgāku par sešiem mēnešiem, izņemot par precēm, kas apliekamas ar augstām importa nodevām un nodokļiem, kurām tam nevajadzētu pārsniegt gadu;

(e) ka pārvietojamās preces tiek importētas samērīgā laikā, sākot no datuma, kad importētājs sāk dzīvot importēšanas valstī. Šim laikam nevajadzētu būt mazākam par sešiem mēnešiem;

(f) ka jebkuri alkoholisko dzērienu un tabakas preču daudzumi nepārsniedz nacionālajā likumdošanā noteiktos;

(g) ka importētājs iesniedz visu preču sarakstu, kuras tiks importētas.

V. Mēbeles un mājsaimniecības preces, lai iekārtotu otro dzīvesvietu

20. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir mēbelēm un mājsaimniecības precēm, ko persona saskaņā ar nacionālajā likumdošanā noteiktajiem nosacījumiem importē, lai iekārtotu otro dzīvesvietu, ja tās parastā dzīvesvieta ir citā valstī, .

Piezīme.

Atbrīvojumus parasti pakļauj sekojošiem nosacījumiem:

(a) mēbelēm un mājsaimniecības precēm:

(1) jābūt attiecīgās personas iepriekš lietotām sapratīgu laiku;

(2) jābūt importētām, lai iekārtotu otro dzīvesvietu, un jābūt personas un tās ģimenes locekļu personiskajā lietošanā, kuri dzīvo kopā ar viņu uzturēšanās laikā otrajā dzīvesvietā;

(3) jābūt atbilstošām pēc veida un daudzuma attiecīgās otrās dzīvesvietas normālai iekārtošanai;

(4) jāpaliek attiecīgās personas īpašumā saprātīgu laiku;

(b) vienas un tās pašas otrās dzīvesvietas iekārtošanai atbrīvojumus var piešķirt tikai vienreiz; un

(c) otrajai dzīvesvietai jāpieder attiecīgajai personai vai tai jābūt viņai izīrētai uz saprātīgu laiku.

VI. Pūrs un kāzu dāvanas

21. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir tās personas pūram un kāzu dāvanām, kas dzīvo ārzemēs, kas maina dzīvesvietu uz importēšanas valsti, precoties vai precību nolūkā ar personu, kura jau dzīvo šajā teritorijā.

22. Standarts

Jāuzskata, ka pūrs un kāzu dāvanas ietver:

(a) veļu un drēbes, jaunas vai lietotas, attiecīgās personas privātai lietošanai vai lietošanai viņa mājsaimniecībā;

(b) jebkuras prec es, kuras mēdz dāvināt kāzās.

23. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumus, kuri paredzēti 21. Standartā, nevajadzētu pakļaut vairāk ierobežojošiem nosacījumiem par sekojošiem:

(a) ka attiecīgā persona ir dzīvojusi ārzemēs saprātīgu laiku. Šo laiku nevajadzētu noteikt ilgāku par gadu;

(b) ka preces netiek importētas agrāk kā trīs mēnešus pirms paredzētām laulībām un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc laulībām;

(c) ka importētais pūrs un kāzu dāvanas personai, kurai tiek piešķirti atbrīvojumi, paliks īpašumā vai piederēs saprātīgu laiku pēc importēšanas. Parasti šo laiku nevajadzētu noteikt ilgāku kā vienu gadu;

(d) ka preces paredzētas pārim personiskajai lietošanai;

(e) ka jebkuri alkoholisko dzērienu un tabakas preču daudzumi nepārsniedz nacionālajā likumdošanā noteiktos;

(f) ka importētājs iesniedz visu preču sarakstu, kuras tiks importētas, kopā ar jebkādiem papildus dokumentiem, ko pieprasa Muitas iestādes.

VII. Personiskās mantas un izglītības materiāli personām, kuras apmeklē izglītības iestādes

24. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir personiskajām mantām un izglītības precēm, kuras lieto personas, kas parasti dzīvo ārzemēs un kas ir pienācīgi reģistrētas kā klātienes skolēni vai student i importēšanas valsts izglītības iestādē.

25. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumus, kuri paredzēti 24. Standartā, nevajadzētu pakļaut vairāk ierobežojošiem nosacījumiem par sekojošiem:

(a) ka preces ir attiecīgās personas personiskajā lietošanā;

(b) ka importētājs iesniedz visu preču sarakstu, kuras tiks importētas kopā ar jebkādiem papildus dokumentiem, ko pieprasa Muitas iestādes.

VIII. Mantas, kas saņemtas mantojumā

26. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem un ierobežojumiem jāpiešķir mantām, ko mantojusi persona, kas nelaiķa nāves brīdī dzīvo importēšanas valstī ar noteikumu, ka šādas mantas bija nelaiķa personiskajā lietošanā.

27. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumus, kuri paredzēti 26. Standartā, nevajadzētu pakļaut vairāk ierobežojošiem nosacījumiem par sekojošiem:

(a) ka nelaiķis nāves brīdī atradās ārzemēs ;

(b) ka mantas tiek importētas viena gada laikā no datuma, kurā attiecīgā persona ieguva tiesības ar tām rīkoties;

(c) ka mantotās preces, izņemot mājsaimniecības krājumus, paliek personas, kurai piešķirti atbrīvojumi, īpašumā vai piederībā saprātīgu laiku pēc importēšanas. Parasti šo laiku nenosaka ilgāku par vienu gadu;

(d) ka jebkuri alkoholiskie dzērieni un tabakas preces nepārsniedz daudzumus, kuri noteikti nacionālajā likumdošanā;

(e) ka tiek iesniegts preču saraksts, kuras tiks importētas, kopā ar jebkuriem papildus dokumentāriem pierādījumiem, kurus pieprasa Muitas iestādes.

IX. Personiskās dāvanas

28. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir personiskajām dāvanām (izņemot alkoholu, alkoholiskos dzērienus un tabakas preces), kuru kopējā vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz mazumtirdzniecības cenām nosūtīšanas valstī, nepārsniedz 25 USD. Ja viens nosūtītājs sūta vairākus sūtījumus uz vienu un to pašu adresi vienā laikā, par kopējo vērtību jāuzskata visu šo sūtījumu kopējā vērtība.

Piezīme.

Dāvanas parasti uzskata par personiskām, ja:

(a) tās tiek nosūtītas privātpersonai no citas privātpersonas, kas dzīvo ārzemēs, vai tās vārdā;

(b) tās ir gadījuma rakstura;

(c) tās sastāv tikai no adresāta vai viņa ģimenes personiskās lietošanas precēm, un importēto preču raksturs un daudzums it tāds, ka sūtījums acīm redzami nav komerciāla rakstura.

X. Preces, kuras tiek sūtītas labdarības vai filantropiskām organizācijām

29. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir pirmās nepieciešamības precēm (tādām kā pārtika, medikamenti, drēbes un segas), kuras tiek sūtītas kā dāvanas reģistrētai organizācijai, lai organizācija vai tās kontrolē tās tiktu izplatītas bez maksas personām, kam tās ir vajadzīgas.

XI. Balvas

30. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir:

(a) Goda zīmēm, ko piešķir ārvalstu valdības personām, kuras dzīvo importēšanas valstī;

(b) mākslas priekšmetiem, trofejām, medaļām un līdzīgiem priekšmetiem, kuri piešķirti ārzemēs vai nu kā sacensību balvas, vai kā atlīdzība par drosmi vai pašuzupurēšanos personām, kas dzīvo importēšanas valstī, vai šādas preces, ja tās ziedojušas varas iestādes vai bezpeļņas organizācijas ārvalstīs lai tā s lietotu tādiem pašiem nolūkiem importēšanas valstī personām, kas tajā dzīvo, pakļaujot viņu jebkuru papildus dokumentu uzrādīšanai, kurus pieprasa Muitas iestādes.

XII. Materiāli militāro kapsētu būvēšanai, uzturēšanai vai izrotāšanai; zārki, apbedīšanas urnas un izrotāti apbedīšanas piederumi

31. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir:

(a) precēm, kuras importējušas importēšanas valsts kompetentu varas iestāžu apstiprinātas organizācijas un kuras lietojamas militāro kapsētu būvēšanai, uzturēšanai vai izrotāšanai;

(b) zārkiem, kuros atrodas ķermeņi, un urnām, kurās atrodas mirušu personu pelni, un puķēm, vainagiem un citiem rotājumiem;

(c) puķēm, vainagiem un citiem rotājumiem, ko ved personas, kuras apmeklē bēres, vai sērojoši piederīgie, kuri ierodas, lai dekorētu kapus importēšanas valstī.

XIII. Dokumenti un dažādas preces bez komerciālas vērtības

32. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir sūtījumiem, kuri sastāv no sekojošiem priekšmetiem, pēc kuru rakstura un daudzuma ir skaidri redzams, ka tiem nav komerciālas vērtības:

(a) ārvalstu valdību publikācijām un oficiālo starptautisko organizāciju publikācijām;

(b) ārvalstu valdību izdotām drukātām formām;

(c) balsošanas dokumentiem ārvalstu pilsoņiem;

(d) dokumentiem, kuri tiek sūtīti par brīvu importēšanas valsts dienestiem;

(e) priekšmetiem, kuri jāiesniedz kā pierādījumi vai līdzīgiem nolūkiem importēšanas valsts tiesām vai citām oficiālajām aģentūrām;

(f) drukātiem prospektiem ar rakstiem, kuri adresēti importēšanas valsts dienestiem vai bankām;

(g) garantijām ārzemju valūtā, čeku grāmatiņām un ārvalstīs izveidoto banku ceļojumu čekiem;

(h) protokoliem, ziņojumiem un piezīmēm, ko sastādījušas ārvalstīs dibinātās kompānijas;

(ij) ierakstītiem medijiem, tādiem kā štancētās kārtis, skaņu ieraksti, magnētiskās lentes, mikrofilmu fragmenti, mikrofilmas un magnētiskie diski starptautiskajai informācijas apmaiņai;

(k) importēšanas valsts tirdzniecības kameras publikācijām ārzemēs;

(l) plāniem, tehniskiem zīmējumiem, dizainu skicēm, specifikācijām un citiem dokumentiem, kuri importēti, lai tikai saņemtu pasūtījumus ārzemēs vai piedalītos sacensībās vai izsolēs importēšanas valstī;

(m) dokumentiem par preču zīmēm, patentiem vai dizainparaugiem un patentu iesniegumiem, kuri iesniegti importēšanas valsts aģentūrās, kas nodarbojas ar autortiesību aizsardzību vai rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību;

(n) drukātām formām un biļetēm, ko sūta transporta un tūrisma uzņēmumi, kuri atrodas ārzemēs, saviem birojiem un aģentūrām importēšanas valstī;

(o) drukātām formām un biļetēm, iekraušanas rēķiniem, pavadzīmēm un citiem komerciāliem dokumentiem, kuri ir aizpildīti;

(p) preses fotogrāfijām un stereotipa matētām apdarēm preses fotogrāfijām, kuras sūta preses aģentūrām vai avīžu vai periodisko izdevumu izdevējiem.

XIV. Reliģiskie priekšmeti

33. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir priekšmetiem, kuri tiek lietoti reliģiskiem rituāliem, pakļaujot tos nacionālajā likumdošanā noteikto nosacījumu izpildei.

XV. Produkti, kuri ievesti testēšanai

34. Standarts

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir produktiem, kuri ievesti testēšanai, ar noteikumu, ka importētie daudzumi nepārsniedz tos, kas patiešām nepieciešami testēšanai un ka:

(a) tie ir produkti, kuri pilnībā tiks izlietoti testēšanas laikā;

(b) ja netiks izlietoti, tie tiks reeksportēti, iznīcināti vai padarīti par komerciāli bezvērtīgiem oficiālajā kontrolē bez zaudējumiem Valsts ieņēmumos.

XVI. Produkti un materiāli preču aizsargāšanai transportēšanas laikā

35. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir iepakošanas materiāliem (salmiem, papīram, stikla šķiedrai, koka skaidām utt.) un dažādiem produktiem, tādiem kā virve, papīrs un papīra pamatnes, kuras tiek lietotas, lai sakrautu un aizsargātu preces transportēšanas laikā.

XVII. Lopbarība un cita barība dzīvniekiem transportēšanas laikā

36. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumi no importa nodevām un nodokļiem un no ekonomiskajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem jāpiešķir lopbarībai un citai barībai, kuru transportē kopā ar importētajiem dzīvniekiem un kura paredzēta lietošanai transportēšanas laikā.

Informācija attiecībā uz atbrīvošanu

37. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Preces bieži tiek reimportētas valstī, no kurienes tās tika eksportētas, tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija pirms eksportēšanas. Daudzos gadījumos šī reimportēšana ir paredzēta jau eksportēšanas laikā, tad preces var tikt eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu. Tomēr noteiktos gadījumos preces tiek reimportētas sakarā ar apstākļiem, kuri radušies pēc eksportēšanas.

Lielākās daļas Valstu nacionālās likumdošanas satur noteikumus, kuri dod iespēju šādi reimportētas preces ievest brīvas no importa nodevām un nodokļiem un paredz jebkuru eksporta nodevu un nodokļu atmaksāšanu, kuri nomaksāti eksportējot. Muitas procedūra, kas paredz šādu beznodokļu importēšanu un atmaksāšanu, ir reimportēšana tādā pašā stāvoklī. Šo atvieglojumu piešķir ar nosacījumu, ka var noteikt preču identitāti. Jānomaksā jebkuras summas, kuras iekasējamas kā atmaksa vai atbrīvojums, vai nosacīts atbrīvojums no nodevām un nodokļiem vai kā jebkādas subsīdijas vai citas summas, kuras piešķirtas eksportējot.

Šis Pielikums neattiecas uz ceļotāju personisko mantu vai privātās lietošanas transporta līdzekļu reimportēšanu.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins reimportēšana tādā pašā stāvoklī nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru preces, kuras tika eksportētas un bija brīvā apritē vai bija kompensējošie produkti, var tikt ņemtas vietējai lietošanai ar atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem un ar noteikumu, ka tās nav bijušas pakļautas nekādai pārstrādei, apstrādei vai remontēšanai ārvalstīs. Jānomaksā jebkuras summas, kuras iekasējamas atmaksāšanas vai atbrīvošanas vai nosacītas atbrīvošanas rezultātā no nodevām un nodokļiem vai jebkurām subsīdijām vai citām summām, kas piešķirtas eksportējot;

(b) termins muitošana vietējai lietošanai nozīmē Muitas procedūru, kura paredz, ka preces var palikt Muitas teritorijā pastāvīgi. Šī procedūra nozīmē jebkuru iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu un visu nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu;

(c) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(d) termins eksporta nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, eksportējot vai saistībā ar preču eksportu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(e) termins preces, kas tiek eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu nozīmē preces, kuras deklarētājs atzīmē kā paredzētas reimportēšanai, ar kurām Muita var veikt identifikācijas pasākumus, lai atvieglotu reimportēšanu tādā pašā stāvoklī;

Piezīme.

Preces, kas tiek eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, var tikt uzskatītas par pakļautām Muitas procedūrai, kas tiek saukta par pagaidu eksportēšanu;

(f) termins preces brīvā apgrozījumā nozīmē preces, ar kurām var rīkoties bez Muitas ierobežojumiem;

(g) termins kompensējošie produkti nozīmē produktus, kas iegūti preču, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, ražošanas, apstrādes vai remonta laikā vai šo procesu rezultātā;

(h) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas veikts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, kuras Muita pieprasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(ij) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un formalitātes, kuras jāveic, reimportēšanai tādā pašā stāvoklī.

Piezīme.

Reimportēšana tādā pašā stāvoklī ir pakļauta preču identifikācijai, nodrošinot Muitas iestāžu pārliecību par to, kādas tās tika eksportētas.

Vispārīgie noteikumi

3. Standarts

Reimportēšana tādā pašā stāvoklī jāatļauj pat tad, ja tiek reimportēta tikai daļa no eksportētajām precēm.

4. Rekomendētā prakse

Ja to attaisno apstākļi, reimportēšanu tādā pašā stāvoklī vajadzētu atļaut pat tad, ja preces reimportē cita persona, nevis tā, kas eksportēja preces.

5. Standarts

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī nedrīkst noraidīt, pamatojot ar to, ka preces ir tikušas lietotas vai bojātas, vai nolietotas to atrašanās laikā ārvalstīs.

6. Standarts

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī nedrīkst noraidīt, pamatojot ar to, ka atrašanās laikā ārvalstīs ar precēm ir veiktas darbības to aizsardzībai vai uzturēšanai, tomēr ar noteikumu, ka eksportēšanas brīdī to vērtība nav cēlusies šādu darbību rezultātā.

7. Standarts

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī nedrīkst aprobežot ar precēm, kuras importētas tieši no ārzemēm, bet jāatļauj arī precēm, kuras pakļautas citām Muitas procedūrām.

8. Rekomendētā prakse

Precēm, kas reimportētas tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija, kad tās bija brīvā apgrozījumā eksportējot, nevajadzētu pielietot importa ekonomiskos aizliegumus un ierobežojumus.

9. Rekomendētā prakse

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī nevajadzētu noraidīt, atsaucoties uz valsti, no kurienes preces tika nosūtītas.

10. Standarts

Reimportēšanu tādā pašā stāvoklī nedrīkst noraidīt, pamatojot ar to, ka preces tika eksportētas bez paziņojuma par paredzēto atgriešanu.

Laika ierobežojums reimportēšanai tādā pašā stāvoklī

11. Rekomendētā prakse

Ja nacionālajā likumdošanā tiek noteikts laika limits, pēc kura vairs netiks atļauta reimportēšana tādā pašā stāvoklī, šādam limitam vajadzētu būt pietiekamam, lai varētu ievērot atšķirīgos attiecīgā gadījuma apstākļus, kurā var tikt atļauta reimportēšana tādā pašā stāvoklī, un tam nevajadzētu būt īsākam par vienu gadu.

Eksporta nodevu un nodokļu atmaksāšana

12. Rekomendētā prakse

Jebkuras nomaksātās eksporta nodevas un nodokļus vajadzētu atmaksāt cik drīz vien iespējams pēc tam, kad preces tikušas reimportētas tādā pašā stāvoklī.

Kompetentie Muitas punkti

13. Standarts

Muitas punktiem, kuros var deklarēt preces vietējai lietošanai, jābūt kompetentiem arī, lai atļautu reimportēšanu tādā pašā stāvoklī.

14. Standarts

Jānosaka, ka preces, kuras reimportētas tādā pašā stāvoklī, var deklarēt citā Muitas punktā nekā tas, caur kuru tās tika eksportētas.

Preču deklarācija

15. Rekomendētā prakse

Preču deklarācijas formas, kuras tiek lietotas reimportēšanai tādā pašā stāvoklī, vajadzētu harmonizēt ar tām, kuras lieto nomuitošanai vietējai lietošanai.

Piezīmes.

1. Dažās valstīs Preču deklarācija eksportēšanai ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu var tikt lietota arī reimportēšanai tādā pašā stāvoklī.

2. Ja preces ir tikušas eksportētas ar ATA karneti saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču ievešanai uz laiku (Brisele 1961. gada 6. decembris), reimportēšana tādā pašā stāvoklī notiek ar šo karneti.

16. Rekomendētā prakse

Nevajadzētu pieprasīt rakstisku Preču deklarāciju iepakojumu, konteineru, pelešu un komerciālo automašīnu, kuras tiek lietotas starptautiskajā preču transportā, reimportēšanai tādā pašā stāvoklī, Muitas iestāžu interesēs pakļaujot to noteikumam, ka tās bija brīvā apritē eksportēšanas laikā.

Dokumentācija, kas jāiesniedz papildus deklarācijai par reimportēšanu tādā pašā stāvoklī

17. Standarts

Papildus deklarācijai par reimportēšanu tādā pašā stāvoklī Muitas iestādes var pieprasīt uzrādīt tikai tādus dokumentus, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti procedūras pieteikšanai paredzētie nosacījumi.

Piezīme.

Muitas iestādes var pieprasīt uzrādīt eksporta deklarāciju, citus eksporta dokumentus, invoisus, līgumus utt. par eksportētajām precēm un korespondenci, kas nosūtīta par preču atpakaļ ievešanu.

18. Rekomendētā prakse

Ja preces, kuras jāreimportē tādā pašā stāvoklī, tika eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, Muitas iestādēm papildus deklarācijai par reimportēšanu tādā pašā stāvoklī parasti nevajadzētu pieprasīt nekādus citus dokumentus kā tikai Preču deklarāciju vai identifikācijas dokumentu, kas izdots eksportējot.

Piezīmes.

1. Dažās valstīs deklarācija par eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu ir vienīgais dokuments, kas tiek prasīts reimportēšanai tādā pašā stāvoklī.

2. Preču identitāti Muitas iestādes var konstatēt, pamatojoties uz identifikācijas pasākumiem, kuri tika veikti eksportējot.

Preces, kuras eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

(a) Preces, kuras jāeksportē ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

19. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm pēc deklarētāja lūguma vajadzētu atļaut preces eksportēt ar paziņojumu par atgriešanu un vajadzētu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu reimportēšanu tādā pašā stāvoklī.

(b) Muitas punkti, kuri ir kompetenti eksportēšanai ar paziņojumu par paredzēto atgriešanu

20. Standarts

Muitas punktiem, kuros preces var tikt eksportētas tieši, jābūt kompetentiem arī, lai atļautu eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu.

(c) Preču deklarācija eksportēšanai ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

21. Rekomendētā prakse

Preču deklarācijas formas, kuras tiek lietotas preču eksportēšanai ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, vajadzētu saskaņot ar tām, kuras lieto tiešai eksportēšanai.

Piezīme.

Eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu var atļaut arī ar ATA karneti nacionālā Muitas dokumenta vietā.

(d) Dokumentācija, kas jāiesniedz papildus deklarācijai par eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

22. Standarts

Papildus deklarācijai par eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu Muitas iestādes var pieprasīt tikai tos dokumentus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai atļautu tām darbību kontroli un nodrošinātu visu prasību ievērošanu par attiecīgo ierobežojumu vai citu noteikumu pielietošanu.

(e) Preču identificēšana, kuras eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

23. Standarts

Ja nosaka identifikācijas pasākumu raksturu, kuri veicami ar precēm, kas eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, Muitas iestādēm īpaši jāņem vērā preču raksturs un ar to saistītās ieņēmumu intereses.

Piezīme.

Lai identificētu preces, kuras jāeksportē ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, Muitas iestādes var piestiprināt Muitas zīmes (zīmogus, spiedogus, caurumojumus, utt.) vai paļauties uz zīmēm, numuriem vai citiem norādījumiem, kas piestiprināti precēm, vai uz preču aprakstu, samazinātiem plāniem vai fotogrāfijām vai ņemt paraugus.

(f) Atvieglojumi, kuri tiek piešķirti precēm, kas tiek eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu

24. Rekomendētā prakse

Precēm, kas tiek eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu, jāpiešķir nosacīti atbrīvojumi no jebkādām pielietojamām eksporta nodevām un nodokļiem.

Piezīme.

Deklarētājam var pieprasīt sniegt garantiju par summu atmaksāšanu, kuras būtu iekasējamas, ja preces netiktu reimportētas jebkādā noteiktajā laika ierobežojumā.

25. Standarts

Pēc ieinteresētās personas lūguma Muitas iestādēm jāatļauj eksportēšanu ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu pārveidot par tiešo eksportēšanu ar noteikumu, ka tiek ievēroti būtiskie nosacījumi un fomalitātes.

Piezīmes.

1. Jebkuras nesamaksātās eksporta nodevas un nodokļi jāsamaksā.

2. Parasti tiek atļauta jebkura nodevu un nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no nodevām un nodokļiem, kurus nevarēja iekasēt, jo preces tika eksportētas ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu.

26. Rekomendētā prakse

Ja tās pašas preces jāeksportē ar paziņojumu par paredzēto atpakaļ ievešanu un jāreimportē tādā pašā stāvoklī vairākas reizes, Muitas iestādēm vajadzētu pēc deklarētāja lūguma atļaut deklarāciju par eksportēšanu ar paredzēto atpakaļ ievešanu, kas tika iesniegta pirmajā eksportēšanā, noteiktu laiku izmantot turpmākajā preču reimportēšanā un eksportēšanā.

Piezīme.

Turpmāko reimportēšanu un eksportēšanu Muitas iestādes var fiksēt ar zīmogu vai atbilstošu indosamentu.

Informācija par reimportēšanu tādā pašā stāvoklī

27. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par reimportēšanu tādā pašā stāvoklī būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Preču tiešā eksportēšana parasti ietver relatīvi vienkāršas Muitas formalitātes. Kaut arī parasti tiek prasīta Preču deklarācija, dažos gadījumos eksportētājam nepieciešams uzrādīt tikai Muitai komerciālo dokumentu, kas satur pieprasīto informāciju par precēm, kuras tiek eksportētas. Saskaņā ar dažiem nosacījumiem eksportētājam var būt atļauts iesniegt vienu Preču deklarāciju vai apvienotu ziņojumu par visām eksportēšanām dotajā laika periodā.

Neatkarīgi no jebkuru pielietojamo eksporta nodevu un nodokļu iekasēšanas, Muitas kontroles uzdevums ir nodrošināt nacionālās likumdošanas par eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem ievērošanu un pārbaudīt ziņas, kas izmantotas, lai noteiktu jebkuru iekšējo nodevu un nodokļu apmēru, kurus var atļaut atmaksāt vai no kuriem var atbrīvot. Turklāt Muita parasti ir atbildīga par informācijas savākšanu, kas nepieciešama ārējās tirdzniecības statistikas sagatavošanā.

Eksportējamās preces var būt pakļautas arī noteiktām citu kompetentu iestāžu, ne tikai Muitas, kontrolēm, piemēram, veterinārajai, fitopatoloģiskai un citām veselības kontrolēm.

Šis Pielikums attiecas uz dažādām formalitātēm un pasākumiem (Muitas formalitātēm), kas saistītas ar tiešo eksportēšanu, neatkarīgi no transporta veida.

Saskaņā ar tiešās eksportēšanas definīciju šis Pielikums neattiecas uz precēm, kuras eksportētas saskaņā ar atmaksāšanas procedūru vai ievešanas apstrādei procedūru, vai ar importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins tiešā eksportēšana nozīmē Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, kuras, būdamas brīvā apgrozījumā, atstāj Muitas teritoriju un ir paredzētas pastāvīgai palikšanai ārpus tās, izņemot preces, kuras tiek eksportētas saskaņā ar atmaksāšanas procedūru vai ievešanas apstrādei procedūru, v a i ar importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu;

(b) termins preces brīvā apgrozījumā nozīmē preces, ar kurām var rīkoties bez Muitas ierobežojumiem;

(c) termins Muitas teritorija nozīmē teritoriju, kurā pilnībā pielietojama valsts Muitas likumdošana;

(d) termins eksporta nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, eksportējot vai saistībā ar preču eksportu, bet, neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(e) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas veikts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, kuras Muita pieprasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(f) termins preču pārbaude nozīmē fizisku preču inspicēšanu, ko veic Muita, lai pārliecinātos, ka preču raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst ziņām, kas sniegtas Preču deklarācijā;

(g) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Tiešo eksportēšanu regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un Muitas formalitātes, kuras jāveic, tiešajai eksportēšanai.

Piezīmes.

1. Nacionālajā likumdošanā var ietvert aizliegumus un ierobežojumus par noteiktu preču kategoriju eksportu.

2. Pienākumi, kuri jāveic tiešajā eksportēšanā, ietver pavaddokumenta iesniegšanu un jebkuru iekasējamo eksporta nodevu un nodokļu nomaksāšanu.

Kompetentie Muitas punkti

3. Standarts

Muitas iestādēm jānozīmē Muitas punkti, kuros preces var nomuitot tiešajai eksportēšanai. Nosakot šo punktu kompetenci un to darba laiku, faktoriem, kuri tiek ņemti vērā, jāaptver tirdzniecības, rūpniecības un transporta īpašās prasības.

Piezīmes.

1. Noteiktu Muitas punktu kompetence var būt aprobežota līdz noteiktu transporta veidu vai noteiktu preču kategoriju, vai preču eksportēšanai, kuras ienāk no specifiskiem reģioniem (piem., pierobežas zonas vai rūpnieciskās zonas).

2. Muitas iestādes var pieprasīt, lai noteiktu kategoriju preču tiešo eksportēšanu, kuras pakļautas speciālajiem kontroles pasākumiem (piem., dimanti, antīkas lietas, mākslas darbi) vai citu kompetentu iestāžu kontrolēm, veiktu Muitas punktos, kas nozīmēti šim nolūkam.

4. Standarts

Muitas iestādēm jāatļauj preces tiešajai eksportēšanai deklarēt iekšējos Muitas punktos.

Piezīmes.

1. Ja to pieļauj apstākļi, Muitas iestādes var atļaut izveidot Muitas posteni komerciālā uzņēmuma telpās.

2. Ja nepieciešama preču pārbaude, tā parasti tiek veikta iekšējā Muitas punktā, kurā preces tika deklarētas tiešajai eksportēšanai.

3. Muitas iestādes var pieprasīt, lai preces, kuras tika deklarētas tiešajai eksportēšanai iekšējā Muitas punktā, tiktu pārvestas uz izbraukšanas punktu ar Muitas konvoju.

5. Standarts

Ja Muitas punkti ir izvietoti pie vienas robežas, attiecīgo divu valstu Muitas iestādēm pēc iespējas jāsaskaņo šo punktu darba laiki un kompetence.

Preču nomuitošana ārpus Muitas punkta darba laika

6. Standarts

Pēc deklarētāja lūguma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm, cik vien to pieļauj administratīvā organizācija, jāatļauj nomuitot preces tiešajai eksportēšanai ārpus Muitas punkta darba laika; izdevumi, kuri rodas no šādas nomuitošanas, var tikt iekasēti no deklarētāja.

Deklarētājs

7. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos personai ir tiesības darboties kā deklarētājam, viņa atbildības apjoms un viņa tiesības.

Dokumentācija, kas jāiesniedz tiešajai eksportēšanai

(a) Preču deklarācijas forma un saturs

8. Standarts

Preču deklarācijas tiešajai eksportēšanai formām jāatbilst oficiālajam paraugam, ko noteikušas Muitas iestādes.

Muitas iestādēm jāpieprasa tikai tās ziņas, kuras tiek uzskatītas par nepieciešamām jebkuru iekasējamo eksporta nodevu un nodokļu novērtēšanai un iekasēšanai, jebkurai iekšējo nodokļu un nodevu atmaksāšanai vai atbrīvošanai no tiem, statistikas savākšanai un citu likumu un noteikumu piemērošanai, par ku r u izpildi ir atbildīga Muita.

Piezīme.

Muitas iestādes parasti pieprasa:

(a) ziņas par personām

- deklarētāja nosaukumu un adresi

- importētāja nosaukumu un adresi

- nosūtītāja nosaukumu un adresi

(b) ziņas par transportu

- transporta veidu

- transporta līdzekļu identifikāciju

(c) ziņas par precēm

- valsti, uz kurieni sūta

- iepakojumu aprakstu (zīmes, numurus, skaitu un veidu)

- preču aprakstu

- bruto svaru

- neto svaru vai citu daudzumu

- vērtību

(d) ziņas importa nodevu un nodokļu novērtēšani

- tarifu pozīciju

- importa nodevu un nodokļu likmes

- eksporta nodevu un nodokļu summu

(e) citas ziņas

- statistisko preces numuru katram preču aprakstam

- atsauce uz dokumentiem, kuri tiek iesniegti (piemēram, eksporta licence, veselības vai cits sertifikāts)

( f) vieta, datums un deklarētēja paraksts.

9. Rekomendētā prakse

Ja tiek paredzēta esošo Preču deklarācijas tiešajai eksportēšanai formu pārskatīšana vai jaunu formu sagatavošana, Līgumslēdzējām Pusēm vajadzētu lietot plānu, kāds dots šī Pielikuma I Papildinājumā, ievērojot II Papildinājumā sniegtās Piezīmes.

(b) Komerciālā dokumenta pieņemšana oficiālās formas vietā

10. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu cik vien iespējams paredzēt, ka preču deklarēšana var tikt veikta oficiālās formas izmantošanas vietā, iesniedzot komerciālo dokumentu (piemēram, invoisu), kas satur nepieciešamās ziņas par eksportējamām precēm.

Piezīmes

1. Muitas iestādēm parasti pietiek ar komerciālo dokumentu, ja eksportējamās preces nav apliekamas ar eksporta nodevām un nodokļiem un netiek pieprasīts atbrīvojums no iekšējām nodevām un nodokļiem, un Preču deklarācija netiek izmantota statistikas savākšanai.

2. Rekomendācijas par vienotu invoisa plānu starptautiskajā tirdzniecībā ir pieņemtas Eiropas Ekonomiskajā Komisijā. Šis plāns ir attēlots III Papildinājumā.

3. Muitas iestādes var pieņemt komerciālos dokumentus, kas izgatavoti ar automātiskās datu apstrādes tehniku.

11. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu, vienojoties ar citām varas iestādēm, kuras ir kompetentas ārējā tirdzniecībā, nodrošināt, ka visi dokumenti, kuri tiek pieprasīti saistībā ar tiešo eksportēšanu, var tikt iekļauti ārējās tirdzniecības dokumentu standarta sērijā.

Piezīme.

Lietojot ārējās tirdzniecības dokumentu standarta sēriju, kas noteikta Eiropas Ekonomiskās Komisijas plānā (vai ir savienojams ar to), parastā informācija šajos dokumentos var tikt attēlota ar vienavilciena metodi uz iepriekš uzdrukātām vai veidlapu formām.

(c) Iesniedzamo kopiju skaits

12. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu cik vien iespējams samazināt Preču deklarācijas vai komerciālā dokumenta kopiju skaitu, kuru deklarētājam pieprasa iesniegt.

(d) Dokumenti, kuri jāiesniedz papildus Preču deklarācijai vai komerciālajam dokumentam

13. Standarts

Papildus Preču deklarācijai vai komerciālajam dokumentam Muitas iestādēm jāpieprasa deklarētājam iesniegt tikai tos dokumentus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai veiktu darbību kontroli un nodrošinātu visu prasību ievērošanu būtiskāko ierobežojumu un citu noteikumu pielietošana i.

Piezīme.

Ja nepieciešams, Muitas iestādes var pieprasīt eksporta licences un fitopatoloģiskā vai cita veselības sertifikāta uzrādīšanu.

(e) Preču deklarācijas vai komerciālā dokumenta periodiska iesniegšana

14. Standarts

Ja persona bieži eksportē preces, Muitas iestādēm jāatļauj ar tās noteiktiem nosacījumiem izmantot vienotu Preču deklarāciju vai apvienotu ziņojumu, kas satur nepieciešamās ziņas, visām šīs personas veiktajām eksportēšanām dotajā laika periodā.

Piezīmes.

1. Muitas iestādes var piešķirt šo atvieglojumu ar nosacījumiem, ka eksportētājs veic atbilstošus komerciālus pierakstus un var tikt veikti nepieciešamie kontroles pasākumi.

2. Muitas iestādes var pieprasīt deklarētājam uzrādīt katrā eksportēšanā transporta dokumenta vai dažu citu papildus dokumentu kopijas.

3. Muitas iestādes var pieņemt apvienotus ziņojumus, kuri izveidoti ar automātiskām datu apstrādes sistēmām.

Preču pārbaude

(a) pārbaudes apjoms

15. Standarts

Muitas iestādēm preču pārbaude jāaprobežo līdz gadījumiem, kurus tā uzskata par būtiskiem, lai nodrošinātu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

Piezīme.

Ja Muitas iestādes veic preču pārbaudi, tā parasti tiek ierobežota līdz paku saskaitīšanai un eksportēto preču aprakstu un daudzumu pārbaudīšanai.

(b) Preču pārbaude citā vietā nekā Muitas punkts

16. Standarts

Ja Muitas iestādes veic preču pārbaudi, pēc deklarētāja lūguma un tādu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par pamatotiem, tām pēc iespējas jāatļauj veikt pārbaudi citā vietā nekā Muitas punkts; izdevumus, ko rada šāda pārbaude, var iekasēt no deklarētāja.

Piezīme.

Preces var pārbaudīt ieinteresētās personas telpās brīdī, kad tiek iekrauti konteineri vai transporta līdzekļi.

(c) Muitas paraugu ņemšana

17. Standarts

Ja jāņem paraugi, lai nodrošinātu nacionālās likumdošanas noteikumu piemērošanu, jebkuriem paraugiem, kuri tiek ņemti, jābūt tik maziem, cik vien iespējams.

Iekasējamo eksporta nodevu un nodokļu novērtēšana un maksāšana

18. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz noteikumi, kuri jāievēro, formalitātes, kuras jāveic, un atvieglojumi, kuri tiek piešķirti eksporta nodevu un nodokļu novērtēšanai un maksāšanai un kuri iekasējami tiešajā eksportēšanā.

Preču eksportēšana

(a) Atļauja eksportēt

19. Standarts

Preču eksportēšana jāatļauj, tiklīdz Muita un citas kompetentas iestādes ir pabeigušas nepieciešamās kontroles, ar noteikumu, ka:

- nav konstatēts pārkāpums;

- ir uzrādīta eksporta licence vai citi pieprasītie dokumenti;

- iekasējamās eksporta nodevas un nodokļi ir nomaksāti vai ir veiktas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to iekasēšanu.

Piezīmes.

1. Preces, kuras netiek eksportētas uzreiz pēc eksportēšanas atļaujas, var uzglabāt Muitas kontrolē līdz brīdim, kad tās tiek faktiski eksportētas.

2. Valstis var noteikt Muitas ceļus, kuri var būt - dzelzceļi, ūdensceļi un jebkuri citi ceļi (cauruļvadi, utt.) un kuri jālieto preču eksportēšanai.

20. Rekomendētā prakse

Preču eksportēšanu nevajadzētu kavēt, pamatojot ar to, ka Preču deklarācija ir nepabeigta vai dokumentācijā ir atrastas niecīgas nepilnības ar noteikumu, ka netiek aizskartas Valsts ieņēmumu, būtiskāko kontroļu vai jebkuru spēkā esošu eksporta aizliegumu vai ierobežojumu intereses.

(b) Pierādījums par ierašanos galapunktā

21. Standarts

Muitas iestādes nedrīkst pieprasīt pierādījumu par ierašanos galapunktā kā pašsaprotamu lietu.

Piezīmes.

1. Parasti šādu pierādījumu pieprasa par precēm, par kuru eksportēšanu pierādījumi nav citādi pieejami un kuras pretendē uz iekšējo nodevu un nodokļu lielo summu atmaksāšanu vai atbrīvošanu, un šeit ir iemesls bažām par ļaunprātīgu izmantošanu, vai par noteiktām precēm, kuras ir pakļautas speciālām kontrolēm (piemēram, ieročiem un munīciju).

2. Ja pieprasa šādu pierādījumu, tas var ietvert saņēmēja paziņojumu, kuru apstiprinājušas galamērķa valsts Muitas iestādes.

(c) Iekšējo nodevu un nodokļu atmaksāšana vai atbrīvošana no tiem

22. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz noteikumi, kuri jāievēro, un formalitātes, kuras jāveic, jebkuru iekšējo nodevu un nodokļu atmaksāšanai vai atbrīvošanai no tiem.

23. Rekomendētā prakse

Precēm, kuras tiek tieši eksportētas un pretendē uz iekšējo nodevu un nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem, jāpiešķir šī atmaksa vai atbrīvojums pēc eksportēšanas cik vien drīz iespējams.

Informācija par tiešo eksportēšanu

24. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par tiešo eksportēšanu būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

II papildinājums

Piezīmes

1. Plāna lielums ir starptautiskais ISO lielums A4 (210 x 297 mm, 8.27 x 11.69 collas). Formā jānodrošina 10 mm augšējā mala un 20 mm kreisās puses mala. Atstarpēm starp līnijām jābalstās uz 4.24 mm (1/6 collas) nedalāmām atstarpēm un platumā - uz 2.54 mm (1/10 collas) nedalāmām atstarpēm. Plānam jāatbilst Eiropas Ekonomiskās Komisijas plānam, kā tas dots I Papildinājumā, nelielas novirzes no rāmju u.c. lieluma ir pieļaujamas, ja tas nepieciešams praktisku apsvērumu dēļ izdošanas valstī, tādām kā nemetriskās mērvienību sistēmas lietošana, dokumentu noformēšanas nacionālās iezīmes utt.

2. Valstis var noteikt standartus par svaru uz m² papīra un mašīnraksta lietošanu, lai aizkavētu viltošanu.

3. Standartizācija ietver tikai jautājumus par lielumu un plānu; nosaukumi, kuri ietverti plānā, domāti tikai, lai norādītu informācijas raksturu, kurai jāparādās dotajā vietā. Tādējādi katra valsts var aizvietot šos vārdus, kā tā uzskata par vajadzīgu ar noteikumu, k a tas neietekmē informācijas raksturu, kas norādīts plānā.

4. Turklāt ir atļauts administrācijām izlaist plānā jautājumus, kurus tās neprasa. Vietas, kuras tādējādi paliek brīvas, var tikt izmantotas oficiāliem nolūkiem.

5. Papildus jautājumi, ko pieprasa administrācijas un kas nav paredzēti plānā, var tikt izvietoti brīvas rīcības zonā.

Ievads

Preču izcelsmes jēdziens ietverts daudzu pasākumu īstenošanā, par kuriem ir atbildīga Muita. Noteikumos, kuri tiek pielietoti, lai noteiktu izcelsmi, izmanto atšķirīgus divu veidu pamatkritērijus: kritērijus precēm, kuras pilnībā ražotas dotajā valstī, kad tikai viena valsts pretendē uz to izcelsmi, un būtiskās pārveidošanas kritērijus, kad preču ražošanā ir iesaistījušās divas vai vairākas valstis.

Pilnībā ražotas kritēriji attiecas galvenokārt uz dabiskiem produktiem un precēm, kuras ražotas tikai no tiem, līdz ar to preces, kuras satur jebkādas importētas vai nenoteiktas izcelsmes daļas vai materiālus, parasti tiek izslēgtas no to pielietojuma sfēras. Būtiskās pārveidošanas kritēriji var tikt izteikti ar vairākām atšķirīgām pielietošanas metodēm.

Praksē "būtiskas pārveidošanas" kritēriji var tikt izteikti:

- ar noteikumu, kas prasa tarifa pozīcijas maiņu specifiskā nomenklatūrā ar izņēmumu sarakstiem, un/vai

- ar ražošanas vai apstrādes operāciju sarakstu, kuras piešķir vai nepiešķir precēm tās valsts izcelsmi, kurā šīs operācijas tika veiktas, un/vai

- ar ad valorem procentu noteikumu, kurā vai nu lietoto materiālu procentuālā vērtība, vai pievienotās vērtības procenti sasniedz noteiktu līmeni.

Šo dažādo izteiksmes metožu priekšrocības un trūkumi no Muitas un lietotāja viedokļa var tikt summēti sekojoši:

A. TARIFU POZĪCIJAS MAIŅA

Parasta pielietošanas metode ir vispārīgā noteikuma noteikšana, saskaņā ar kuru iegūtais produkts ir pietiekami pārstrādāts vai apstrādāts, ja tas attiecināms uz sistemātiskās preču nomenklatūras pozīciju, kas atšķiras no pozīcijām, kuras pielietojamas katram no lietotajiem materiāliem.

Šo vispārīgo noteikumu parasti pavada izņēmumu saraksti, kuri pamatojas uz sistemātisko preēu nomenklatūru; tie precizē gadījumus, kuros pozīcijas maiņa nav izšķirošā, vai paredz tālāku nosacījumu uzlikšanu.

Priekšrocības

Šī metode ļauj precīzi un objektīvi formulēt nosacījumus, kuri nosaka izcelsmi. Ja tiek pieprasīts iesniegt pierādījumus, ražotājam parasti nebūs grūtību sagādāt datus, kuri parādītu, ka ar precēm patiešām izpildīti pieprasītie nosacījumi.

Trūkumi

Izņēmumu sarakstu sagatavošana bieži ir sarežģīta, un turklāt šādus sarakstus nepieciešams regulāri atjaunot, lai tie neatpaliktu no tehniskās attīstības un ekonomiskajiem nosacījumiem. Jebkuri pārstrādes vai apstrādes apraksti nedrīkst būt pārmērīgi sarežģīti, jo citādi pat godprātīgi ražotāji var pieļaut kļūdas.

Turklāt sistemātiskās preču nomenklatūras lietošanas priekšnoteikums izcelsmes noteikšanā ir, ka gan eksportēšanas, gan importēšanas valstis ir pieņēmušas vienu un to pašu nomenklatūru savu tarifu pamatā un pielieto to vienādnozīmīgi.

B. PĀRSTRĀDES VAI APSTRĀDES OPERĀCIJU SARAKSTI

Šī metode parasti izpaužas, lietojot vispārīgus sarakstus, kuros aprakstītas katra produkta tehniskās pārstrādes vai apstrādes operācijas, kas tiek uzskatītas par pietiekamām (kvalificējošie procesi).

Priekšrocības

Priekšrocības ir tādas pašas kā tās, kuras aprakstītas A daļā iepriekš.

Trūkumi

Neskatoties uz trūkumiem, kuri ir tādi paši kā A daļā iepriekš, vispārīgie saraksti ir garāki un detalizētāki, tālab to sagatavošana ir pat sarežģītāka.

C. AD VALOREM PROCENTU NOTEIKUMS

Lai noteiktu izcelsmi ar šo metodi, uzmanība tiek vērsta uz valstī veiktās pārstrādes vai apstrādes apjomu, ievērojot precēm tādējādi pievienoto vērtību. Ja ir šī pievienotā vērtība vai tā pārsniedz noteiktu procentu, preces iegūst tās valsts izcelsmi, kurā tika veikta pārstrāde vai apstrāde.

Pievienoto vērtību var aprēķināt arī, ievērojot preču pārstrādē vai apstrādē lietotos ārvalsts vai nenoteiktas izcelsmes materiālus vai sastāvdaļas. Preces saglabā noteiktas valsts izcelsmi tikai, ja materiāli vai sastāvdaļas nepārsniedz noteiktus procentus no gala produkta vērtības.

Tādēļ šī metode praktiski ietver importēto vai nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības salīdzinājumu ar gala produkta vērtību.

Importēto vai nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtību parasti nosaka pēc importa vērtības vai iepirkuma cenas. Preču vērtība eksportējot parasti tiek aprēķināta, izmantojot ražošanas izmaksas, ex-works cenu vai eksportēšanas cenu.

Šo metodi var pielietot:

- vai nu kombinējot ar divām citām metodēm ar izņēmumu sarakstiem, kuri minēti A daļā iepriekš, vai vispārīgiem sarakstiem, kuri minēti B daļā iepriekš, vai

- ar vispārīgu noteikumu, kas nosaka vienotus procentus, neatsaucoties uz atsevišķu produktu sarakstiem.

Priekšrocības

Galvenās šīs metodes priekšrocības ir tās precizitāte un vienkāršība.

Importēto vai nenoteiktas izcelsmes sastāvdaļu vērtību var noteikt pēc pieejamiem komerciāliem ziņojumiem vai dokumentiem.

Ja eksportēto preču vērtība pamatojas uz ex-works cenu vai eksportēšanas cenu, parasti abas cenas ir viegli noskaidrojamas un tās var apstiprināt ar attiecīgā tirgotāja komerciālajiem invoisiem un komerciālajiem ziņojumiem.

Trūkumi

Grūtības atklājas īpaši ierobežojumu gadījumos, kad ar niecīgām atšķirībām virs vai zem noteiktajiem procentiem tiek noteikts, ka produkts vai nu atbilst vai neatbilst izcelsmes prasībām.

Līdzīgi izcelsmes noteikšana ir ļoti atkarīga no izejvielu pasaules tirgus cenu fluktuācijām un arī valūtas fluktuācijām. Šīs fluktuācijas dažreiz var būt tik izteiktas, ka izcelsmes noteikumu pielietošana šādā veidā tiek manāmi izkropļota.

Cits svarīgs trūkums ir, ka tādi elementi kā ražošanas izmaksas vai izmantoto produktu kopējās izmaksas, kuras var tikt ņemtas vērā, aprēķinot pievienoto vērtību, bieži vien ir grūti konstatēt un tām var būt dažāds raksturs un skaidrojums eksportēšanas valstī un importēšanas valstī. Strīdi var rasties par to, vai noteikti faktori, īpaši pieskaitāmie izdevumi, jāpieskaita ražošanas izmaksām vai, piemēram, pārdošanas, izplatīšanas u.c. izmaksām.

Kaut arī visiem šiem dažādajiem izcelsmes noteikšanas noteikumiem ir priekšrocības un trūkumi vienā pakāpē vai citā, jāuzsver, ka vienotu izcelsmes noteikumu trūkums gan importēšanai, gan eksportēšanai ne tikai sarežģī to Muitas administrācijas un iestāžu uzdevumu, kurām uzticēta dokumentāru izcelsmes pierādījumu izdošana, bet rada grūtības arī tiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā. Tas uzsver, ka virzība uz harmonizēšanu šajā jomā ir vēlama. Pat, ja ir ieviestas dažādas metodes, lai atspoguļotu ekonomiskos nosacījumus vai pārrunājamos faktorus atvieglotos tarifu līgumos, ir ļoti vēlams, ka tie eksistē vienkāršā vai standarta struktūrā, lai būtu viegli saprotami tirgotājiem un viegli pielietojami Muitai.

Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus un noteiktu tehnisku terminu definīcijas, Pielikums iesaka tos izcelsmes noteikšanas noteikumus, kuri domājams būs visvieglāk pielietojami un kontrolējami ar vismazāko risku kļūdīties un viltot un vismazāko kaitējumu komerciālajām darbībām.

Šo noteikumu nosacījumus pavada citi nosacījumi, kas vispārēji tiek uzskatīti par būtiskiem izcelsmes noteikšanas sistēmas praktiskā pielietošanā.

Pielikums attiecas tikai uz izcelsmes noteikumu Muitas aspektiem. Tas, piemēram, nav paplašināts ar pasākumiem, lai aizsargātu rūpniecisko vai komerciālo īpašumu vai nodrošinātu cieņu pret izcelsmes norādījumiem vai citiem spēkā esošajiem tirdzniecības aprakstiem.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins preču izcelsmes valsts nozīmē valsti, kurā preces ir ražotas, pārstrādātas saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem, kas paredz pielietot Muitas tarifu, kvantitatīvos ierobežojumus vai izmantot jebkuru citu ar tirdzniecību saistītu pasākumu;

Piezīme.

Šajā definīcijā vārds valsts var ietvert valstu grupu, reģionu vai valsts daļu.

(b) termins izcelsmes noteikumi nozīmē specifiskus noteikumus, kuri atvasināti no principiem, kas noteikti nacionālajā likumdošanā vai starptautiskajos līgumos (izcelsmes kritēriji), un kurus piemēro valsts preču izcelsmes noteikšanai;

(c) termins būtiskās pārveidošanas kritēriji nozīmē kritērijus, saskaņā ar kuriem izcelsmi nosaka, pieņemot par izcelsmes valsti to valsti, kurā tika veikta pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas uzskatāma par pietiekamu, lai precei dotu būtiskāko raksturojumu;

(d) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kuri tiek pielietoti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

Principi

1. Standarts

Izcelsmes noteikumi, kas nepieciešami, lai veiktu pasākumus, par kuriem Muita ir atbildīga un kuri pielietojami gan importējot, gan eksportējot, jānosaka saskaņā ar šī Pielikuma noteikumiem.

Izcelsmes noteikumi

2. Standarts

Jāuzskata, ka preces, kuras pilnībā ražotas dotajā valstī, ir cēlušās šajā valstī. Par pilnībā ražotu dotajā valstī var uzskatīt tikai sekojošo:

(a) derīgos izrakteņus, kuri iegūti no tās augsnes, tās teritoriālajiem ūdeņiem vai jūras dzīlēm;

(b) augu valsts produktus, kuri ievākti vai savākti šajā valstī;

(c) dzīvniekus, kuri dzimuši un audzēti šajā valstī;

(d) produktus, kuri iegūti no dzīvniekiem šajā valstī;

(e) produktus, kuri iegūti medībās vai zvejā, kas veikta šajā valstī;

(f) produktus, kuri iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kuri atvesti no jūras ar šīs valsts kuģi;

(g) produktus, kuri iegūti šīs valsts rūpnīcā uz kuģa tikai no produktu veida, kas aprakstīts iepriekš (f) paragrāfā;

(h) produktus, kuri iegūti no jūras augsnes vai augsnes apakškārtas ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem ar noteikumu, ka valstij vienīgajai ir tiesības apstrādāt šo augsni vai augsnes apakškārtu;

(ij) atkritumus un atliekas no ražošanas un apstrādes operācijām un izmantotajiem materiāliem, kuri savākti šajā valstī un der tikai izejvielu otreizējai iegūšanai;

(k) preces, kuras ražotas šajā valstī tikai no produktiem, kas minēti no (a) līdz (ij) paragrāfos iepriekš.

3. Standarts

Ja divas vai vairākas valstis ir piedalījušās preču ražošanā, preču izcelsme jānosaka saskaņā ar būtiskās pārveidošanas kritērijiem.

Piezīmes.

1. Būtiskās pārveidošanas kritērijus praktiski var izteikt:

- ar noteikumu, kas prasa tarifa pozīcijas maiņu specifiskā nomenklatūrā ar izņēmumu sarakstiem, un/vai

- ar ražošanas vai apstrādes operāciju sarakstu, kuras piešķir vai nepiešķir precēm tās valsts izcelsmi, kurā šīs operācijas tika veiktas, un/vai

- ar ad valorem procentu noteikumu, kurā vai nu lietoto materiālu procentuālā vērtība vai pievienotās vērtības procenti sasniedz noteikto līmeni.

2. Lai noteiktu, vai nosacījumi par būtisko pārveidošanu ir izpildīti, var izmantot tādas tarifu klasifikācijas sistēmas struktūru kā Briseles nomenklatūru, kurā noteikti vispārīgie noteikumi kopā ar izņēmumu sarakstiem.

Saskaņā ar šo vispārīgo noteikumu jāuzskata, ka iegūtais produkts ir pietiekami pārstrādāts vai apstrādāts, ja uz to attiecas atšķirīga tarifu klasifikācijas sistēmas pozīcija nekā tā, kas pielietojama katram lietotajam materiālam.

Izņēmumu saraksti var ietvert:

(a) pārstrādes vai apstrādes operācijas, kuras, kaut gan izmaina tarifu pozīciju, nav uzskatāmas par būtiskām vai uzskatāmas par būtiskām tikai saskaņā ar nosacījumiem;

(b) pārstrādes vai apstrādes operācijas, kuras, kaut gan neizmaina tarifu pozīciju, ir uzskatāmas par būtiskām saskaņā ar nosacījumiem;

Nosacījumi, kuri minēti (a) un (b) punktos iepriekš, var attiekties vai nu uz preču apstrādes veidu vai uz ad valorem procentu noteikumu.

3. Ad valorem procentu prasības var būt izteiktas vispārīgā noteikuma veidā, kas nosaka vienotu likmi bez atsevišķu produktu saraksta.

4. Rekomendētā prakse

Pielietojot būtiskās pārveidošanas kritēriju, vajadzētu lietot Briseles nomenklatūru, kā tas paredzēts 3. Standarta 2. piezīmē.

5. Rekomendētā prakse

Ja būtiskās pārveidošanas kritēriji ir izteikti ar ad valorem procentu noteikumu, vajadzētu ievērot šādas vērtības:

- importētajiem materiāliem muitojamo importēšanas vērtību vai, ja materiāliem ir nenoteikta izcelsme, pirmo noskaidroto cenu, kas par tiem samaksāta tās valsts teritorijā, kurā notiek pārstrāde, un

- ražotajām precēm vai nu ex-works cenu, vai eksportēšanas cenu saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikumiem.

6. Standarts

Operācijas, kas neietekmē vai ietekmē tikai nenozīmīgi būtiskos preču raksturlielumus vai īpašības, nav uzskatāmas par tādām, kas nosaka būtisko pārstrādi vai apstrādi, īpaši tās operācijas, kuras saistītas ar vienu vai vairākām operācijām no tām, kas minētas zemāk:

(a) operācijas, kas nepieciešamas, lai aizsargātu preces transportēšanas vai uzglabāšanas laikā;

(b) operācijas preču iepakojuma vai pārdošanas kvalitātes uzlabošanai vai to sagatavošanai pārvadāšanai, tādas kā izkraušana, paku grupēšana, šķirošana un pārpakošana;

(c) vienkāršās montāžas operācijas;

(d) dažādas izcelsmes preču sajaukšana ar noteikumu, ka galaprodukta raksturojums būtiski neatšķiras no to preču raksturojuma, kuras tika sajauktas.

Speciāli gadījumi izcelsmes kvalificēšanai

7. Standarts

Piederumi, rezerves daļas un instrumenti lietošanai kopā ar mašīnu, ierīci, aparātu vai satiksmes līdzekli jāuzskata par tādas pašas izcelsmes, kāda ir mašīnai, ierīcei, aparātam vai satiksmes līdzeklim ar noteikumu, ka tie tiek importēti un pārdoti kopā ar tiem un pēc skaita un veida atbilst to normālam aprīkojumam.

8. Standarts

Nemontētu vai izjauktu preci, kas tiek importēta ar vairāk nekā vienu sūtījumu tādēļ, ka nav iespējams transporta vai ražošanas iemeslu dēļ to importēt vienā sūtījumā, ja to pieprasa importētājs, izcelsmes noteikšanas nolūkā jāuzskata par vienu preci.

9. Standarts

Izcelsmes noteikšanas nolūkā jāuzskata, ka iepakojumam ir tāda pati izcelsme kā precēm, kuras tie ietver, ja vien importēšanas valsts nacionālajā likumdošanā nav paredzēts tās deklarēt atsevišķi atšķirīgu tarifu piemērošanai, šajā gadījumā iepakojuma izcelsme jānosaka atsevišķi no preču izcelsmes.

10. Rekomendētā prakse

Preču izcelsmes noteikšanas nolūkā, ja tiek uzskatīts, ka iepakojumam ir tāda pati izcelsme kā precēm, jāņem vērā tikai tas iepakojums, kurā preces parasti pārdod mazumtirdzniecībā, īpaši, ja tiek pielietota procentu metode.

11. Standarts

Preču izcelsmes noteikšanas nolūkā nav jāievēro enerģijas, iekārtu, mehānismu un instrumentu izcelsme, kuri lietoti preču apstrādē vai pārstrādē.

Tiešās transportēšanas noteikums

12. Rekomendētā prakse

Ja ir paredzēti noteikumi, kuri pieprasa preču tiešu transportēšanu no izcelsmes valsts, jābūt pieļaujamām atlaidēm, īpaši ģeogrāfisku iemeslu dēļ (piemēram, no cietzemes ieskautām valstīm) un gadījumos, kad preces paliek trešajās valstīs Muitas kontrolē (pi e mēram, preces, kuras tiek izstādītas gadatirgos vai izstādēs vai ievietotas Muitas noliktavās).

Informācija par izcelsmes noteikumiem

13. Standarts

Kompetentām iestādēm jānodrošina, la izcelsmes noteikumi, ieskaitot jebkuras izmaiņas un skaidrojošo informāciju, būtu viegli pieejamas jebkurai ieinteresētajai personai.

14. Standarts

Izmaiņām izcelsmes noteikumos vai to pielietošanas procedūrās jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad paziņojums par to sniegts pietiekošā laikā, lai dotu iespēju ieinteresētajām personām gan eksporta tirgos, gan piegādes valstīs ievērot jaunos noteikumus.

Ievads

Daudzu Muitas pasākumu veikšana, īpaši to, kuri saistīti ar tarifu pielietošanu, ir atkarīga no preču izcelsmes. Izcelsmes sertifikāti un citi dokumentārie pierādījumi, ko uzrāda importējot, ir paredzēti, lai atvieglotu izcelsmes kontroli un tādejādi paātrinātu muitošanas operācijas.

Izcelsmes dokumentāro pierādījumu var sniegt ar vienkāršu paziņojumu uz komerciālā invoisa vai cita ražotāja, pārstrādātāja, piegādātāja, eksportētāja vai citas kompetentas personas izsniegta dokumenta.

Dažos gadījumos tomēr ziņojumam jābūt noteiktam autentiskumam vai papildinātam ar iestādes vai citas institūcijas, kas pilnvarota šim nolūkam un ir neatkarīga gan no eksportētāja, gan no importētāja, veiktu sertifikāciju. Citos gadījumos var iesniegt speciālas formas (izcelsmes sertifikātus), kurās institūcija, kas pilnvarota tās izdot, apliecina preču izcelsmi, un kurās var ietvert arī ražotāja, pārstrādātāja utt. ziņojumu.

No otras puses ir gadījumi, kad var būt iespējams iztikt bez prasības par jebkādiem dokumentāriem izcelsmes pierādījumiem.

Šī iespējamā izcelsmes dokumentāro pierādījumu formu dažādība ļauj ievērot izcelsmes noteikšanas dažādās svarīguma pakāpes un iesaistītās intereses.

Tomēr ir nepieciešami precīzi noteikumi, lai eksportētāji un importētāji varētu precīzi zināt, kādas ir Muitas prasības šajā jomā, un tādejādi varētu izmantot formalitāšu vienkāršošanu, kas dažos gadījumos ir iespējama. Šie noteikumi nosaka arī dažādu dokumentāro pierādījumu formu ticamības (derīguma) nosacījumus.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins izcelsmes dokumentārs pierādījums nozīmē izcelsmes sertifikātu, sertificētu izcelsmes deklarāciju vai izcelsmes deklarāciju;

(b) termins izcelsmes sertifikāts nozīmē specifisku formu, kas identificē preces, kurā iestāde vai institūcija, kas ir pilnvarota to izdot, skaidri apliecina, ka preču, uz kurām attiecas sertifikāts, izcelsme ir noteiktajā valstī. Šis sertifikāts var ietvert arī ražotāja, pārstrādātāja, piegādātāja, eksportētāja vai citas kompetentas personas deklarāciju.

Piezīme.

Šajā definīcijā vārds valsts var ietvert valstu grupu, reģionu vai valsts daļu.

(c) termins sertificēta izcelsmes deklarācija nozīmē izcelsmes deklarāciju, ko apliecinājusi iestāde vai institūcija, kas ir pilnvarota to darīt;

(d) termins izcelsmes deklarācija nozīmē atbilstošu ražotāja, pārstrādātāja, piegādātāja, eksportētāja vai citas kompetentas personas ziņojumu par izgatavoto preču izcelsmi saistībā ar to eksportēšanu, pamatojoties uz komerciālo invoisu vai jebkuru citu dokumentu, kurš attiecas uz precēm;

Piezīme.

Ziņojums var būt sekojošs:

Šeit aprakstīto preču izcelsmes valsts ir ...(izcelsmes valsts).

(e) termins reģionālā nosaukuma sertifikāts nozīmē sertifikātu, kas sastādīts saskaņā ar varas iestādes vai pilnvarotas institūcijas noteikumiem, kuri apliecina, ka tajā aprakstītās preces pretendē uz dotajam reģionam specifiskiem nosaukumiem (piem., Šampanietis, Portvīns, Parmesanas siers);

(f) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Dokumentārā pierādījuma par preču izcelsmi pieprasīšanu, izveidošanu un izdošanu veic saskaņā ar šī Pielikuma noteikumiem.

Dokumentārā izcelsmes pierādījuma pieprasīšana

2. Standarts

Dokumentāro izcelsmes pierādījumu var pieprasīt tikai, ja tas ir nepieciešams, lai piemērotu atvieglotas Muitas nodevas, ekonomiskos vai tirdzniecības pasākumus, kuri noteikti vienpusēji vai saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, vai pasākumus, kuri noteikti veselības vai sabiedriskās kārtības iemeslu dēļ.

3. Rekomendētā prakse

1. Nevajadzētu pieprasīt dokumentāro izcelsmes pierādījumu sekojošos gadījumos:

(a) precēm, kuras tiek sūtītas mazos sūtījumos, kas adresēti privātpersonām vai tiek vestas ceļotāja bagāžā ar noteikumu, ka šāda importēšana ir nekomerciāla rakstura un importēšanas kopējā vērtība nepārsniedz summu, kura nedrīkst būt mazāka par 100 USD;

(b) komerciāliem sūtījumiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz summu, kas nedrīkst būt mazāka par 60 USD;

(c) precēm, kurām atļauta pagaidu ievešana;

(d) precēm, kuras tiek vestas Muitas tranzītā;

(e) precēm, kuras tiek vestas ar reģionālā nosaukuma sertifikātu, kā arī dažām specifiskām precēm, par kurām ir nosacījumi, kas jāievēro piegādājošām valstīm saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, un tādējādi nav nepieciešams pieprasīt dokumentāru pierādījumu.

2. Ja vienā laikā tiek nosūtīti vairāki sūtījumi veidos, kuri minēti 1 (a) vai (b) paragrāfā, ar tiem pašiem līdzekļiem tam pašam saņēmējam no tā paša nosūtītāja, visu šo sūtījumu kopējā vērtība jāuzskata par kopējo vērtību.

4. Rekomendētā prakse

Ja ir vienpusēji noteikti noteikumi par dokumentāro izcelsmes noteikumu pieprasīšanu, tos vajadzētu pārskatīt vismaz reizi katros trijos gados, lai noskaidrotu, vai tie vēl joprojām ir atbilstoši, ievērojot to ekonomisko un komerciālo apstākļu izmaiņas, kuru dēļ tie tika uzlikti.

5. Standarts

Dokumentāro pierādījumu kompetentām varas iestādēm no izcelsmes valsts importēšanas valsts Muitas iestādes var pieprasīt, kad vien tām ir aizdomas par krāpšanu.

Pieteikumi un dažādas dokumentāro izcelsmes pierādījumu formas

(a) Izcelsmes sertifikāts

Forma un saturs

6. Rekomendētā prakse

1. Ja tiek pārskatītas esošās izcelsmes sertifikātu formas vai gatavotas jaunas formas, Līgumslēdzējām Pusēm vajadzētu lietot paraugformu, kas sniegta šī Pielikuma I Papildinājumā, saskaņā ar Piezīmēm, kuras sniegtas II Papildinājumā, un ievērojot Noteikumus, kuri sniegti III Papildinājumā.

2. Līgumslēdzējām Pusēm, kuras ir saskaņojušas savas izcelsmes sertifikātu formas ar paraugformu, kas dota šī Pielikuma I Papildinājumā, vajadzētu par to atbistoši ziņot Padomes Ģenerālsekretāram.

Lietojamās valodas

7. Rekomendētā prakse

Izcelsmes sertifikātu formām vajadzētu būt iespiestām valodā(s), ko izvēlējusies eksportēšanas valsts un, ja šīs valodas nav ne franču, ne angļu, tad arī angļu vai franču valodā.

8. Rekomendētā prakse

Ja izcelsmes sertifikāts ir sagatavots valodā, kas nav importēšanas valsts valoda, šīs valsts Muitas iestādēm nevajadzētu prasīt izcelsmes sertifikātā sniegto ziņu tulkojumu kā pašsaprotamu lietu.

Varas iestādes un citas institūcijas, kuras pilnvarotas izsniegt izcelsmes sertifikātu

9. Standarts

Līgumslēdzējām Pusēm, kuras pieņem šo Pielikumu, vai nu to pieņemšanas paziņojumā vai pēc tam jānorāda varas iestādes vai institūcijas, kas ir pilnvarotas izsniegt izcelsmes sertifikātus.

Piezīme.

Izcelsmes sertifikātus var izsniegt ne tikai Muita vai citas varas iestādes, bet arī institūcijas (piemēram, Tirdzniecības kamera), kuras iepriekš apstiprinājušas kompetentas varas iestādes.

10. Rekomendētā prakse

Ja preces netiek importētas tieši no izcelsmes valsts, bet tiek nosūtītas caur trešās valsts teritoriju, izcelsmes sertifikāti jāļauj izsniegt varas iestādēm vai institūcijām, kuras pilnvarotas izdot šādus sertifikātus šajā trešajā valstī, pamatojoties uz izcelsmes sertifikātu, kas iepriekš izdots preču izcelsmes valstī.

11. Rekomendētā prakse

Varas iestādēm vai institūcijām, kuras pilnvarotas izsniegt izcelsmes sertifikātus, ne mazāk kā divus gadus jāsaglabā iesniegumi vai izdoto izcelsmes sertifikātu kontrolkopijas.

(b) Citi dokumentārie pierādījumi nekā izcelsmes sertifikāti

12. Rekomendētā prakse

1. Ja tiek pieprasīts dokumentārs izcelsmes pierādījums, jāpieņem izcelsmes deklarācija sekojošos gadījumos:

(a) precēm, kuras tiek nosūtītas mazos sūtījumos un ir adresētas privātpersonām vai tiek vestas ceļotāja bagāžā ar noteikumu, ka šādas importēšanas ir nekomerciāla rakstura un importēšanas kopējā vērtība nepārsniedz summu, kurai nevajadzētu būt mazākai par 500 USD;

(b) komerciāliem sūtījumiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz summu, kura nedrīkst būt mazāka par 300 USD;

2. Ja vienā laikā tiek sūtīti vairāki sūtījumi veidos, kuri minēti 1. (a) vai (b) paragrāfā, ar tiem pašiem līdzekļiem tam pašam saņēmējam no tā paša nosūtītāja, visu šo sūtījumu kopējā vērtība jāuzskata par kopējo vērtību.

Sankcijas

13. Standarts

Jānosaka sankcijas pret personu, kuras sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kas satur nepatiesu informāciju dokumentāro izcelsmes pierādījumu iegūšanas nolūkā.

Informācija par prasībām par dokumentāro izcelsmes pierādījumu

14. Standarts

Kompetentām iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par prasībām par dokumentāro izcelsmes pierādījumu ir viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

II papildinājums

Piezīmes

1. Plāna lielums ir starptautiskais ISO lielums A4 (210 x 297 mm, 8.27 x 11.69 collas). Forma jānodrošina ar 10 mm augšējo malu un 20 mm kreisās puses malu. Atstarpēm starp līnijām jābalstās uz 4.24 mm (1/6 collas) nedalāmām atstarpēm un platumā uz 2.54 mm (1/10 collas) nedalāmām atstarpēm. Plānam jāatbilst Eiropas Ekonomiskās Komisijas plānam, kā tas dots I Papildinājumā, nelielas novirzes no rāmju u.c. lieluma ir pieļaujamas, ja tas nepieciešams izdošanas valstī praktisku apsvērumu dēļ, tādiem kā nemetriskās mērvienību sistēmas lietošana, dokumentu noformēšanas nacionālās iezīmes utt.

2. Ja nepieciešams iesniegt pieteikumu izcelsmes sertifikātu iegūšanai, tad pieteikuma formai un sertifikāta formai jābūt savietojamai, lai veiktu tās aizpildītu vienā reizē.

3. Valstis var noteikt standartus par svaru uz m² papīra un mašīnraksta lietošanu, lai aizkavētu viltošanu.

4. Lietotājiem var sniegt izcelsmes sertifikāta aizpildīšanas noteikumus drukātā veidā uz sertifikāta otras puses.

5. Ja saskaņā ar savstarpējas administratīvas palīdzības līgumiem var sniegt prasības par post facto kontroli, šim nolūkam var tikt paredzēta vieta sertifikāta otrā pusē.

6. Šādi komentāri attiecas uz rāmīšiem parauga formā:

Rāmis Nr. 1:

Nosūtītāju, ražotāju, piegādātāju utt. var aizvietot ar eksportētāju.

Rāmis Nr. 2:

Vajadzētu būt tikai vienam izcelsmes sertifikāta oriģinālam, kas identificēts ar vārdiem Oriģināls blakus dokumenta nosaukumam. Ja izcelsmes sertifikāts ir izdots, aizvietojot oriģinālo sertifikātu, kas ir pazaudēts, aizvietojošais sertifikāts jāidentificē ar vārdiem Dublikāts blakus dokumenta nosaukumam. Oriģinālā sertifikāta vai aizvietojošā sertifikāta kopijām jāsatur vārds Kopija blakus nosaukumam. Š i s rāmis ir paredzēts arī izdevējas iestādes nosaukumam (logotipam, emblēmai utt.), un tajā vajadzētu paredzēt vietu citiem oficiāliem nolūkiem.

Rāmis Nr. 3:

Ziņas, ko paredzēts sniegt šajā rāmī, var aizvietot ar vārdiem pēc pasūtījuma un iespējams - ar galamērķa valsti.

Rāmis Nr. 4:

Šo rāmi var lietot papildus informācijai par transporta līdzekļiem, ceļiem utt, kuru var ievietot, ja to vēlas, piemēram, izdevēja iestāde.

Rāmis Nr. 5:

Ja tie pieprasīts, norādījumu Preces Nr. vislabāk var ievietot šī rāmja malā vai katras līnijas sākumā. Zīmes un numuri var atdalīt no Paku skaits un veids un Preču apraksts ar vertikālu līniju. Ja līnija netiek lietota, šīs ziņas jāatdala ar atbilstošām atstarpēm. Preču aprakstu var papildināt, pievienojot piemērojamo Briseles nomenklatūras pozīcijas numuru, vislabāk kolonnas labajā pusē. Ziņas par izcelsmes kritērijiem, ja tās tiek pieprasītas, vajadzētu sniegt šajā rāmī un vajadzētu atdalīt no citas informācijas ar vertikālu svītru.

Rāmis Nr. 6:

Parasti preču identifikācijai vajadzētu pietikt ar bruto svaru.

Rāmis Nr. 7:

Šī kolonna ir atstāta tukša jebkurām papildus ziņām, kuras varētu tikt pieprasītas, tādām kā mēri vai atsauces uz citiem dokumentiem (piemēram, komerciāliem invoisiem).

Rāmji Nr. 6 un 7:

Citus daudzumus, ko eksportētājs var sniegt, lai atvieglotu identifikāciju, var ievietot atbilstoši vai nu rāmī Nr. 6 vai Nr. 7.

Rāmis Nr. 8:

Šis laukums ir atstāts detaļām par kompetentās institūcijas veikto sertificēšanu (sertifikācijas vēsture, zīmogi, paraksti, izdošanas vieta un datums, utt.). Precīzi vārdi, piemēram, ir atstāti izdošanas iestādes izvēlei, parauga formā lietotie vārdi kalpo tikai kā piemērs. Šo rāmi var izmantot arī eksportētāja (vai piegādātāja, vai ražotāja) parakstītajai deklarācijai.

III papildinājums

Noteikumi izcelsmes sertifikātu noformēšanai

Noteikumi izcelsmes sertifikātu noformēšanai (ja nepieciešams, šādu sertifikātu pieteikumiem) ir atstāti nacionālo varas iestāžu izvēlei, pievēršot pienācīgu uzmanību piezīmēm, kuras izteiktas iepriekš. Tomēr var būt nepieciešams nodrošināt, inter alia, sekojošu noteikumu ievērošanu:

1. Formas var tikt aizpildītas jebkurā veidā ar noteikumu, ka ieraksti ir neizdzēšami un viegli salasāmi.

2. Sertifikātos (vai pieteikumos) nevajadzētu atļaut ne dzēšanu, ne rakstīšanu pa virsu. Jebkurus grozījumus vajadzētu veikt, nosvītrojot kļūdaino informāciju un pierakstot prasītos papildinājumus. Šādi grozījumi jāapstiprina personai, kas tos veica, un jāapliecina atbilstošai varas iestādei vai institūcijai.

3 . Jebkuras neizmantotās vietas vajadzētu pārsvītrot, lai aizkavētu jebkuru vēlāku papildinājumu.

4. Ja eksporta tirdzniecības prasības to attaisno, papildus oriģinālam var izsniegt vienu vai vairākas kopijas.

Ievads

Daudzu iemeslu dēļ bieži ir nepieciešams preces, kuras potenciāli ir apliekamas ar importa nodevām un nodokļiem, pārvest no viena Muitas punkta uz otru.

Lielākās daļas valstu likumdošana satur noteikumus, saskaņā ar kuriem šāda pārvietošana var notikt bez importa vai eksporta nodevu un nodokļu maksāšanas, transportējot preces Muitas kontrolē, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti noteiktie nosacījumi. Procedūru, saskaņā ar kuru tiek veikta šāda pārvešana, sauc par Muitas tranzītu.

Lai atvieglotu starptautisko preču transportēšanu, kura jāveic caur vairākām Muitas teritorijām, iesaistītajām valstīm saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir izveidota kārtība, lai pielietotu standarta procedūras rīcībai ar precēm, kuras tiek vestas Muitas tranzītā caur to teritorijām.

Šis Pielikums attiecas gan uz nacionālo, gan starptautisko Muitas tranzītu. Tas neattiecas uz precēm, kuras tiek sūtītas ar pastu vai vestas ceļotāja bagāžā.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins Muitas tranzīts nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru preces tiek transportētas Muitas kontrolē no viena Muitas punktu uz otru;

(b) termins Muitas tranzīta operācija nozīmē preču transportu no izbraukšanas punkta uz galamērķa punktu Muitas tranzītā;

(c) termins iekraušanas punkts nozīmē jebkuru Muitas punktu, kura darbinieki pilnvaroti veikti noteiktus iepriekšējos pasākumus, lai atvieglotu Muitas tranzīta operācijas uzsākšanu izbraukšanas punktā;

(d) termins izbraukšanas punkts nozīmē jebkuru Muitas punktu, kurā sākas Muitas tranzīta operācija;

(e) termins punkts pa ceļam nozīmē jebkuru Muitas punktu, kurā preces tiek importētas vai eksportētas Muitas tranzīta operācijas laikā;

(f) termins galamērķa punkts nozīmē jebkuru Muitas punktu, kurā beidzas Muitas tranzīta operācija;

(g) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kurš veikts Muitas noteiktā formā un ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, ko Muita pieprasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(h) termins deklarētājs nozīmē personu, kas paraksta Preču deklarāciju vai kuras vārdā tā ir parakstīta;

(ij) termins transporta vienība nozīmē:

(i) konteinerus, kuru iekšējais tilpums ir viens kubikmetrs vai vairāk;

(ii) automašīnas, ieskaitot treilerus un pustreilerus;

(iii) dzelzceļa vagonus; un

(iv) lihterus, baržas un citus kuģus lietošanai iekšzemes ūdensceļos;

(k) termins importa un eksporta nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai eksportējot preces vai saistībā ar preču importu vai eksportu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(l) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kurus pielietoto, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(m) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārēja, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(n) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Muitas tranzītu regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un formalitātes, kuras jāveic, Muitas tranzīta nolūkam.

Darbības sfēra

3. Standarts

Muitas iestādēm jāatļauj transportēt preces Muitas kontrolē to teritorijā:

(a) no iebraukšanas punkta līdz izbraukšanas punktam;

(b) no iebraukšanas punkta līdz iekšzemes Muitas punktam;

(c) no iekšzemes Muitas punkta līdz izbraukšanas punktam;

(d) no iekšzemes Muitas punkta līdz citam iekšzemes Muitas punktam.

Piezīme 1.

Muitas tranzīta kustības, kuras aprakstīts punktos (a) līdz (c) iepriekš, tiek sauktas par starptautisko Muitas tranzītu, ja tās notiek kā daļa no vienkāršās Muitas tranzīta operācijas, kuras laikā tiek šķērsota viena vai vairākas robežas saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.

Piezīme 2.

Lai aprakstītu Muitas tranzīta kustības, kuras minētas iepriekš, var tikt lietoti sekojoši izteicieni:

(a) tiešais tranzīts (no iebraukšanas punkta līdz izbraukšanas punktam);

(b) iekšzemes tranzīts (no iebraukšanas punkta līdz iekšzemes Muitas punktam);

(c) ārējais tranzīts (no iekšzemes Muitas punkta līdz izbraukšanas punktam);

(d) iekšējais tranzīts (no viena iekšzemes Muitas punkta līdz citam iekšzemes Muitas punktam).

4. Standarts

Preces, kuras tiek vestas Muitas tranzītā, nedrīkst aplikt ar importa un eksporta nodevām un nodokļiem ar noteikumu, ka tiek ievēroti Muitas iestāžu noteiktie nosacījumi.

5. Rekomendētā prakse

Jebkurai personai, kam ir tiesības rīkoties ar precēm, piemēram, īpašniekam, ekspeditoram, starpniekam, saņēmējam vai pilnvarotajam aģentam, ko apstiprinājusi Muita, vajadzētu būt tiesīgai deklarēt preces Muitas tranzītam.

Piezīme.

Muitas iestādes var pieprasīt deklarētājam pierādīt viņa tiesības rīkoties ar precēm.

6. Standarts

Deklarētājs ir atbildīgs Muitai par pienākumu ievērošanu, kurus uzliek Muitas tranzīts; īpaši viņam jānodrošina, lai preces tiktu uzrādītas neskartas galamērķa punktā saskaņā ar nosacījumiem, ko uzliek Muitas iestādes.

Vispārīgie noteikumi

7. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka Muitas punkti, kuri ir kompetenti veikt funkcijas, kas noteiktas Muitas tranzītam.

8. Rekomendētā prakse

Ja Muitas punkti ir izvietoti uz vienotas robežas, attiecīgo divu valstu Muitas iestādēm vajadzētu saskaņot to darba laikus un kompetenci Muitas tranzītam.

9. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu, cik to atļauj administratīvie apstākļi, veikt Muitas tranzītam noteiktās funkcijas ārpus darba laika un ārpus Muitas punkta telpām, saprotot, ka tādējādi radušos izdevumus var iekasēt no ieinteresētās personas.

10. Standarts

Prioritāte jādod Muitas operācijām ar dzīvniekiem, ātrbojīgām precēm un citiem steidzamiem sūtījumiem, kuri tiek vesti Muitas tranzītā un kuriem būtiska ir ātra transportēšana.

Formalitātes izbraukšanas punktā

(a) Preču deklarācija Muitas tranzītam

11. Standarts

Ja vien Muitas iestādes neatsakās no šīs formalitātes, rakstiska Preču deklarācija Muitas tranzītam ir jāiesniedz izbraukšanas punktā.

Piezīme.

Dažās valstīs eksistē vienkāršota procedūra, kurā atsakās no noteiktām Muitas formalitātēm, ieskaitot Preču deklarācijas iesniegšanu. Šīs procedūras ir pielietojamas, piemēram, precēm, kuras tiek vestas pa dzelzceļu ar starptautiskā sūtījuma zīmi, un precēm, kuras pārvieto tikai pierobežas zonā.

12. Standarts

Preču deklarācijas Muitas tranzītam formām jāatbilst oficiālajam paraugam, ko noteikušas kompetentas varas iestādes.

Piezīme 1.

Deklarētājam parasti pieprasa deklarēt sekojošo:

- nosūtītāja nosaukumu un adresi;

- deklarētā ja nosaukumu un adresi;

- saņēmēja nosaukumu un adresi;

- transporta veidu;

- transporta līdzekļu identifikāciju;

- piestiprinātos zīmogus utt.;

- iekraušanas vietu;

- galamērķa punktu;

- transporta vienību (tipu, identifikācijas Nr.);

- paku zīmes, numuru s, skaitu un veidu;

- preču aprakstu;

- sūtījuma bruto svaru kilogramos;

- pievienoto dokumentu sarakstu;

- vietu, datumu un deklarētāja parakstu.

Piezīme 2.

Ja tiek paredzēta esošo Preču deklarāciju Muitas tranzītam formu pārskatīšana vai jaunu formu sagatavošana, kompetentas iestādes var savas formas sagatavot pēc parauga, kas dots šī Pielikuma Papildinājumā I, ievērojot Piezīmes, kuras dotas Papildinājumā II. Paraugs ir domāts kā pamats Preču deklarāciju Muitas tranzītam formu veidošanai, kuras tiktu izmantotas Muitas tranzīta operācijās, ja ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem nav noteiktas citas formas. Paraugs ir izveidots, lai tiktu izmantots nacionālajām Muitas tranzīta operācijām, bet tas var tikt izmantots arī starptautiskajām Muitas tranzīta operācijām.

13. Rekomendētā prakse

Jebkurš komerciāls vai transporta dokuments, kas skaidri sniedz nepieciešamās ziņas, jāpieņem kā Preču deklarācijas Muitas tranzītam aprakstošā daļa.

(b) Garantija

14. Standarts

Nacionālajā likumdošanā vai Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka garantijas forma, kas jāsniedz Muitas tranzīta nolūkam.

15. Rekomendētā prakse

Izvēle starp vairākām pieņemamām garantijas formām jāatstāj deklarētājam.

16. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka summa, par kādu jāsniedz garantija Muitas tranzīta operācijā.

17. Standarts

Ja tiek pieprasīta garantija, lai nodrošinātu, ka tiks izpildīti pienākumi, kuri rodas no vairākām Muitas tranzīta operācijām, Muitas iestādēm jāpieņem vispārējā garantija.

18. Rekomendētā prakse

Jebkuras garantijas summa jānosaka tik maza, cik vien iespējams, ievērojot potenciāli maksājamās importa nodevas un nodokļus.

(c) Sūtījumu pārbaude un identifikācija

19. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes izmanto savas tiesības pārbaudīt preces, kuras deklarētas Muitas tranzītam, tām jāaprobežo pārbaudes apjoms līdz tādam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu likumu un noteikumu ievērošanu, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

20. Standarts

Muitas iestādēm izbraukšanas punktā jāveic nepieciešamās darbības, kas dotu iespēju galamērķa punktā identificēt sūtījumu un noteikt jebkuru neatļautu iejaukšanos.

21. Standarts

Ja sūtījums tiek transportēts transporta vienībā, jāuzliek Muitas zīmogi uz pašas transporta vienības ar noteikumu, ka transporta vienība ir tā konstruēta un aprīkota, ka:

(a) Muitas zīmogus tām var viegli un efektīvi uzlikt;

(b) preces nevar izņemt vai ielikt transporta vienības aizzīmogotajā daļā, neatstājot redzamas aiztikšanas pēdas vai nesalaužot Muitas zīmogu;

(c) tā nesatur slēptas telpas, kurās preces var tikt noslēptas;

(d) visas telpas, kuras derīgas preču glabāšanai ir viegli pieejamas Muitas inspekcijai.

Šādas transporta vienības preču transportēšanai arī jāapstiprina ar Muitas zīmogu.

Piezīme 1.

Transporta vienības tiek apstiprinātas preču transportēšanai ar Muitas zīmogu saskaņā ar dažādiem starptautiskajiem līgumiem, tādiem kā Muitas Konvencija par konteineriem (Ženēva, 1956. gada 18. maijs), Muitas Konvencija par starptautisko preču transportu ar TIR karnetēm (Ženēva, 1959. gada 15. janvāris), the Unite technique des chemins de fer, kas noslēgts Bernē 1886. gada maijā (1960. gada redakcija), un Centrālās Rhine Komisijas Noteikumi par Rhine navigācijas kuģu zīmogošanu (1963. gada 21. novembra versija). Tās var tikt apstiprinātas nākotnē saskaņā ar līgumiem, kuri varētu aizstāt iepriekšējos. Papildus kārtību apstiprināšanai var noteikt valstis ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem par transporta vienībām, kuras izmantojamas Muitas tranzītam tikai to teritorijās, piemēram, par konteineriem , kuru iekšējais tilpums ir mazāks par vienu kubikmetru, bet kurš visos citos aspektos pieļauj Muitas rīcību kā ar konteineriem.

Piezīme 2.

Noteiktos apstākļos Muitas iestādes var nolemt apzīmogot transporta vienības ar Muitas zīmogu, ja tās pārliecinās, ka vienības ir pietiekami drošas, ja tiek apzīmogotas.

22. Standarts

Ja sūtījums tiek transportēts transporta vienībā, kuru nevar efektīvi apzīmogot, jānodrošina identifikācija un jāpadara par nosakāmu neatļauta iejaukšanās vai nu, uzliekot Muitas zīmogus atsevišķām pakām, uzliekot identifikācijas zīmes, aprakstot preces, atsaucoties uz paraugiem, plāniem, skicēm vai fotogrāfijām, kuras pievienotas Preču deklarācijai, ar pilnīgu preču pārbaudi un tās rezultātu pierakstīšanu uz Preču deklarācijas vai arī ar Muitas eskortu.

Piezīme

Darbību precizitāte, ko Muitas iestādes var nolemt veikt, ja preces tiek transportētas transporta vienībā, kuru nevar efektīvi apzīmogot, būs atkarīga no katra gadījuma individuālajiem apstākļiem, ievērojot tādus faktorus kā preču raksturs, to iepakojums un potenciāli maksājamās importa vai eksporta nodevas un nodokļi.

(d) Papildus kontroles pasākumi

23. Standarts

Vienīgi, ja Muitas iestādes uzskata šādu pasākumu par nepieciešamu, tām :

(a) jāpieprasa pārvietot preces pa noteiktu maršrutu; vai

(b) jāpieprasa transportēt preces Muitas eskortā.

24. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes nosaka laika limitu preču uzrādīšanai noteiktā Muitas punktā, tām vajadzētu ievērot apstākļus, kādos notiks Muitas tranzīta operācija.

Muitas zīmogi un identifikācijas zīmes

25. Standarts

Muitas zīmogiem un plombām, kuras tiek pielietotas Muitas tranzītam, jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas šī Pielikuma Papildinājumā III.

26. Rekomendētā prakse

Muitas zīmogus un identifikācijas zīmes, ko piestiprinājušas ārvalstu Muitas iestādes, vajadzētu pieņemt Muitas tranzīta operācijām, ja vien tie netiek uzskatīti par nepietiekamiem vai nedrošiem vai arī ja Muitas iestādes uzsāk preču pārbaudi. Ja Muitas teritorijā ir pieņemti ārvalstu Muita s zīmogi un plombas, tām vajadzētu sniegt tādu pašu likumisko aizsardzību šajā teritorijā kā nacionālajiem zīmogiem un plombām.

Muitas tranzīta izbeigšanās

27. Standarts

Nacionālajā likumdošanā par Muitas tranzīta operācijas izbeigšanos nedrīkst būt noteikts vairāk par to, ka preces un attiecīgā Preču deklarācija jāiesniedz galamērķa punktā jebkurā noteiktā laika limitā tā, lai preces nebūtu mainītas un lietotas, un ar neskartiem Muitas zīmogiem vai identifikācijas zīmēm.

Piezīme 1.

Kontroles, kuras tiek veiktas galamērķa punktā iepriekš minētiem nolūkiem, var atšķirties atkarībā no katras atsevišķās Muitas tranzīta operācijas apstākļiem. Muitas iestādes parasti tomēr pārliecinās, ka jebkuri zīmogi un plombas vai identifikācijas zīmes ir neskartas, tās var pārbaudīt; ka transporta vienība, ja tāda ir, citādi ir droša un ka var veikt pašu preču vai nu īso vai detalizēto pārbaudi. Preču pārbaude var notikt, piemēram, sakarā ar preču pakļaušanu citai Muitas procedūrai.

Piezīme 2.

Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka par nelaimes gadījumiem un citiem neparedzētiem notikumiem pa ceļam, kuri ietekmē Muitas tranzīta operāciju, jāpaziņo, un tie jāapstiprina Muitai vai citai kompetentai iestādei, kas atrodas tuvāk nelaimes gadījuma vai cita notikuma vietai .

28. Standarts

Ja kompetentas Muitas iestādes ir pārliecinājušās, ka ieinteresētā persona ir izpildījusi savus pienākumus, jebkura sniegtā garantija jāatdod atpakaļ bez kavēšanās.

29. Rekomendētā prakse

Ja nepārvietojas pa noteikto maršrutu vai neievēro noteikto laika limitu, potenciāli iekasējamās importa vai eksporta nodevas un nodokļus nevajadzētu iekasēt ar noteikumu, ka Muitas iestādes pārliecinās, ka visas citas prasības ir ievērotas.

30. Standarts

Izņēmumu no parasti iekasējamo importa vai eksporta nodevu un nodokļu maksāšanas jāpiešķir, ja Muitas iestādes ir pārliecinājušās, ka preces, kuras tika transportētas Muitas tranzītā, ir iznīcinātas vai neatgriezeniski pazudušas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, vai to rakstura dēļ ir uzskatāmas par atkritumiem.

Piezīme.

Šādu preču atlikumus var:

(a) nomuitot vietējai lietošanai to esošajā stāvoklī tā, it kā tās būtu importētas šajā stāvoklī; vai

(b) reeksportēt; vai

(c) atbrīvot no visiem maksājumiem Valsts ieņēmumos; vai

(d) iznīcināt vai padarīt par komerciāli bezvērtīgām Muitas kontrolei bez zaudējumiem Valsts ieņēmumos;

pēc Muitas iestāžu pieprasījuma.

Starptautiskie līgumi par Muitas tranzītu

31. Rekomendētā prakse

Līgumslēdzējām Pusēm rūpīgi jāapsver iespējas pievienoties:

- Muitas Konvencijai par Starptautisko Muitas tranzītu (ITI Konvencija), Vīne, 1971. gada 7. jūnijs;

- Muitas Konvencijai par Starptautisko preču transportu ar TIR karnetēm (TIR Konvencija), Ženēva, 1959. gada 15. janvāris;

- Muitas Konvencijai par ATA karneti preču ievešanai uz laiku (ATA Konvencija), Brisele, 1961. gada 6. decembris;

un jebkuriem starptautiskajiem instrumentiem, kuri varētu sekot šiem.

Piezīme

ATA karnetes var pieņemt preču tranzītam, kuras jātransportē līdz galapunktam vai no tā Muitas kontrolē, vai nu pagaidu ievešanas valstī vai caur eksportēšanas un importēšanas valsti vai valstīm saskaņā ar pagaidu ievešanas noteikumiem.

32. Rekomendētā prakse

Līgumslēdzējām Pusēm, kuras negatavojas pievienoties 31. Rekomendētajā praksē uzskaitītajiem starptautiskajiem instrumentiem, vajadzētu, sastādot divpusējus vai daudzpusējus līgumus Starptautiskā Muitas tranzīta procedūru ieviešanas nolūkam, ievērot tajos šī Pielikuma 1. līdz 30. Standartus un Rekomendētās prakses un turklāt iekļaut līgumos šādus specifiskos noteikumus:

(1) ja preces tiek transportētas transporta vienībā, kas atbilst 21. Standarta prasībām, un ja ieinteresētā persona to pieprasa un nodrošina, ka transporta vienība transporta operācijai sekojošā stadijā tiks pakļauta Muitas tranzīta procedūrai, kurai nepieciešams Muitas zīmogs, Muitas iestādēm iekraušanas punktā vajadzētu:

- pārliecināties par pavaddokumentu pareizību, kuri apstiprināti ar divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem un kuros aprakstīts transporta vienības saturs;

- aizzīmogot transporta vienību;

- pierakstīt pavaddokumentos iekraušanas punkta nosaukumu, piestiprināto Muitas zīmogu detaļas un piestiprināšanas datumu.

(2) ja preces pēc tam tiek deklarētas Muitas tranzītam, Muitas iestādēm, kad tās uzskata par nepieciešamu pārbaudīt preces, izbraukšanas punktā vajadzētu, ja vien nav izņēmuma apstākļu, pieņemt zīmogus, kuri piestiprināti iekraušanas punktā, un pavaddokumentus, kuri minēti punktā (1) iepriekš;

(3) vienkāršās Preču deklarācijas Muitas tranzītam formas vajadzētu pieņemt katrā iesaistītajā Muitas teritorijā; šādām formām vajadzētu būt veidotām pēc parauga, kas parādīts šī Pielikuma Papildinājumā I, ievērojot Papildinājumā II sniegtās Piezīmes;

(4) ja tiek pieprasīta garantija, to vajadzētu sniegt un pieņemt tādā formā, kas derīga un pielietojama garantēšanai katrā no iesaistītajām Muitas teritorijām, pierādot šādas garantijas eksistenci ar Preču deklarācijas Muitas tranzītam formu vai ar citu dokumentu;

(5) neievērojot savas tiesības pārbaudīt preces, Muitas iestādēm parasti vajadzētu ierobežot punktos pa ceļam veicamo formalitāšu apjomu līdz sekojošam:

- punktos, kuros preces tiek importētas Muitas teritorijā, Muitas iestādēm vajadzētu pārliecināties, ka Preču deklarācija atbilst noteikumiem, ka jebkuri iepriekš piestiprinātie Muitas zīmogi un plombas vai identifikācijas zīmes ir neskartas un, ja nepieciešams, ka transporta vienība ir droša un ka garantija ir derīga, ja tā tiek pieprasīta; tām tad vajadzētu Preču deklarāciju atbilstoši indosēt;

- to Muitas punktu teritorijā, no kuriem preces tiek aizvestas, Muitas iestādēm vajadzētu pārliecināties, ka jebkuri iepriekš piestiprinātie Muitas zīmogi un plombas vai identifikācijas zīmes ir neskartas un, ja nepieciešams, ka transporta vienība ir droša; tām tad vajadzētu Preču deklarāciju atbilstoši indosēt;

(6) ja punktā pa ceļam tiek noņemts Muitas zīmogs vai identifikācijas zīme, piemēram, lai pārbaudītu preces, tajā vajadzētu pierakstīt detaļas par jaunajiem Muitas zīmogiem vai identifikācijas zīmēm uz Preču deklarācijas, kas pavada preces;

(7) turpmāk formalitātes punktos pa ceļam vajadzētu samazināt vai pilnīgi aizliegt, Muitas tranzīta uzlikto pienākumu izpildi veicot kompetentām iestādēm par visu Muitas tranzīta operāciju;

(8) vajadzētu paredzēt pasākumus par savstarpējo palīdzību starp attiecīgo valstu Muitas administrācijām par dokumentu pareizības, kuros aprakstītas preces, kas tiek transportētas Muitas tranzītā, un Muitas zīmogu autentiskuma pārbaudīšanu.

Informācija par Muitas tranzītu

33. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par Muitas tranzītu būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

II papildinājums

Piezīmes

1. Preču Deklarācijas muitas tranzītam parauga lielums ir starptautiskais ISO lielums A4 (210x297 mm, 8.27x11.69 collas). Forma jānodrošina ar 10 mm augšējo malu un 20 mm kreisās puses malu. Atstarpēm starp līnijām jābalstās uz 4.24 mm (1/6 collas) nedalāmām atstarpēm un platumā uz 2.54 mm (1/10 collas) nedalāmām atstarpēm. Plānam jāatbilst Eiropas Ekonomiskās Komisijas plānam, kā tas dots Papildinājumā I, nelielas novirzes no rāmju u.c. lieluma ir pieļaujamas, ja tas nepieciešams praktisku apsvērumu dēļ izdošanas valstī, tādām kā nemetriskās mērvienību sistēmas lietošana, dokumentu noformēšanas nacionālās iezīmes utt.

2. Valstis var noteikt standartus par svaru uz m2 papīra un mašīnraksta lietošanu, lai aizkavētu viltošanu.

3. Nosaukumi, kas ietverti Preču deklarācijas muitas tranzītam paraugā, paredzēti tikai, lai norādītu informācijas raksturu, kurai jāparādās dotajā vietā. Gadījumos, kad nacionālajā likumdošanā tas noteikts par nepieciešamu, katra valsts šos nosaukumus tās nacionālajā formā var brīvi aizvietot ar tādiem, kādus tā uzskata par atbilstošākiem ar noteikumu, ka šie vārdi neietekmē informācijas raksturu, kāds norādīts Preču deklarācijas Muitas tranzītam paraugā.

4. Turklāt administrācijām ir atļauts izlaist plānā jautājumus, ko tās nepieprasa. Vietas, kas tādējādi paliek brīvas, var tikt izmantotas oficiāliem nolūkiem.

5. Paraugs ir izveidots tā, ka ziņas, kuras attiecas tikai uz starptautisko Muitas tranzītu, tiek izvietotas formas otrajā pusē un tādējādi var tikt izmantots citiem pieteikumiem.

6. Uz paraugformas rāmjiem attiecas sekojoši komentāri:

Nosūtītājs (nosaukums un adrese)

Šis rāmis ir paredzēts, lai norādītu preču nosūtītāja nosaukumu un adresi. Ja uz vairāku nosūtītāju precēm attiecas viena deklarācija, tiek veikta atsauce uz pievienotajiem dokumentiem.

Saņēmējs (nosaukums un pasta adrese)

Šī rāmja augšējā daļa ir paredzēta, lai norādītu preču saņēmēja pasta adresi; apakšējā daļa pēc vārdiem Piegādes adrese ir paredzēta, lai precizētu adresi, uz kuru preces ir jānogādā, ja tā ir atšķirīga no pasta adreses.

Deklarētājs (nosaukums un adrese)

Šis termins nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas paraksta Muitas tranzīta deklarāciju vai kuras vārdā tā ir parakstīta.

Valsts, no kurienes nosūtīts

Šis rāmis ir paredzēts, lai norādītu valsti, no kuras preces tiek sūtītas, tā ir, protams, eksporta valsts.

Galamērķa valsts

Tas nozīmē valsti, kurā ir preču tranzīta galapunkts pēc Muitas tranzīta operācijas.

Iekraušanas vieta (*)

Tas nozīmē izbraukšanas vietu, kurā preces tiek iekrautas transporta līdzeklī.

Estakāde, noliktava utt.

Šis rāmis ir paredzēts, lai norādītu - kad vēlams - vietu, kurā preces tiek glabātas pirms iekraušanas, kam ir īpaša interese, ja preces tiek eksportētas no Muitas noliktavas utt.

Caur (*)

Ar "caur" saprot vietas, kurās tiek šķērsotas Muitas robežas, vietas, kurās notiek transporta līdzekļa maiņa utt.

Transporta veids un līdzeklis

Vajadzētu sniegt informāciju par izmantoto transporta veidu un līdzekļiem katrā transportēšanas posmā, atbilstoši norādot kuģa nosaukumu, dzelzceļa vagona vai automašīnas reģistrācijas numuru utt. Ja izmanto jauktu transporta veidu, šie dati jāieraksta transportēšanas laikā.

Galamērķa punkts(*)

Tas nozīmē Muitas punkta nosaukumu, kurā beidzas Muitas tranzīta operācija.

Pievienotie dokumenti

Deklarētājam šajā rāmī vajadzētu uzskaitīt šādus dokumentus, piem., izcelsmes un sanitārās kontroles sertifikātus, preču sarakstus, kuri tiek pievienoti deklarācijai.

Oficiāla lietošana

Šis rāmis ir paredzēts jebkurai informācijai, kas attiecas uz paku kontroli utt.

Zīmogi, u.c., ko piestiprina Muita/deklarētājs

Šī vieta ir paredzēta zīmogu u.c. piestiprinājumu numuru norādīšanai vai citām identifikācijas ziņām. Jāatzīmē atbilstošais rāmītis, lai norādītu vai zīmogus u.c. piestiprināja Muita vai deklarētājs.

Transporta vienība (tips, identifikācijas Nr.), paku vai priekšmetu zīmes un numuri

Šī vieta ir paredzēta ziņām par transporta vienību vai preču identifikāciju (piem., konteineru tipam un identifikācijas Nr.), tādām kā kuģa kravas zīmes, galvenie numuri un palīgnumuri, vai adreses apzīmējums.

Paku skaits un veids/preču apraksts

Šī vieta ir paredzēta ziņām par paku skaitu un veidu un preču aprakstam vai nu vienkāršos tirdzniecības nosaukumos, vai, ja iespējams, lietojot Muitas terminoloģiju vai pielietojamos kravas tarifus.

Preces Nr.

Ja iespējams, vajadzētu sniegt atbilstošo pielietojamā statistiskā preču saraksta numuru vai Muitas tarifus, jo lielākajā daļā gadījumu šie numuri vai to daļas tiek lietoti visā pasaulē un tas varētu palīdzēt identificēt preci.

Bruto svars, kg

Preču bruto svaru vajadzētu sniegt kilogramos.

Nacionālās administratīvās prasības

Šis rāmis ir paredzēts, lai nodrošinātu vietu jebkurām papildus ziņām, tādām kā vedēja nosaukums, paredzētais maršruts vai laika limits. Tas var tikt lietots arī oficiāliem norādījumiem par galamērķa punktu.

Ziņas par garantiju

Ziņas par sniegto garantiju, piemēram, skaidras naudas depozīts, galvojums, jāsniedz šajā rāmī.

Vieta, datums un deklarētāja paraksts

Tekstu šajā rāmī var attiecīgi mainīt, lai atspoguļotu nacionālo likumdošanu, divpusējos vai daudzpusējos līgumus.

Kas attiecas uz rāmjiem Muitas tranzīta deklarācijas otrā pusē, tie ir paredzēti tikai kā piemēri un tiks pievienoti saskaņā ar procedūru, kas paredzēta ar divpusējiem vai daudzpusējiem Muitas tranzīta līgumiem.

_________________________________________

(*) Šo rāmīšu izkārtojums var tikt piemērots, ievērojot īpaša pielietojuma prasības, vai arī, lai pielīdzinātās formas iekļautu viena vilciena sistēmā.

III papildinājums

Minimālās prasības, kuras jāizpilda Muitas zīmogos un stiprinājumos

Muitas zīmogiem un stiprinājumiem jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

1. Vispārējām prasībām par zīmogiem un stiprinājumiem:

Zīmogiem un stiprinājumiem kopā

(a) jābūt stingriem un izturīgiem;

(b) jābūt viegli un ātri piestiprināmiem;

(c) jābūt viegli pārbaudāmiem un identificējamiem;

(d) jābūt tādiem, kas neatļauj noņemšanu vai likvidēšanu bez salaušanas vai pēdu atstāšanas;

(e) jābūt tādiem, ko var lietot tikai vienu reizi;

(f) jābūt tādiem, ko ir tik grūti kopēt vai viltot, cik vien iespējams.

2. Zīmogu fiziskās specifikācijas:

(a) zīmoga veidam un lielumam jābūt tādam, ka jebkuras identifikācijas zīmes ir viegli salasāmas;

(b) jebkurai cilpiņai zīmogā jābūt tāda lieluma, kas atbilst lietotajam stiprinājumam, un jābūt tā izvietotam, ka stiprinājums tiek turēts stingri, kad zīmogs tiek noslēgts;

(c) lietojamam materiālam jābūt pietiekami stipram, lai aizkavētu negaidītu pārtrūkšanu, ātru nolietošanos (sakarā ar laika apstākļiem, ķīmisku iedarbību utt.) vai tādu aiztikšanu, kuru nav iespējams noteikt;

(d) lietojamais materiāls jāizvēlas, ievērojot izmantojamo zīmogošanas sistēmu.

3. Stiprinājumu fiziskās specifikācijas:

(a) tiem jābūt stipriem un izturīgiem pret laika apstākļiem un koroziju;

(b) lietojamā stiprinājuma garums nedrīkst dot iespēju atvērt vai daļēji atvērt apzīmogoto atvērumu bez zīmoga vai stiprinājuma salaušanas vai citāda acīmredzama bojā juma;

(c) lietojamais materiāls jāizvēlas, ievērojot izmantojamo zīmogošanas sistēmu.

4. Identifikācijas zīmes:

Atbilstoši zīmogam vai stiprinājumam jābūt apzīmētam sekojoši:

(a) vārdu Muita ieteicams lietot vienā no oficiālajām Padomes valodām (angļu vai franču), lai norādītu, ka tas ir Muitas zīmogs;

(b) ieteicamas zīmes, kuras tiek lietotas automašīnu reģistrācijas valsts apzīmēšanai starptautiskajā satiksmē, lai norādītu valsti, kas izmantojusi zīmogu;

(c) ar kodētiem burtiem vai numuriem, lai, piemēram, dotu iespēju Muitas punktam, kurš uzlika zīmogu vai ar kura pilnvaru tas tika uzlikts, to identificēt.

Ievads

Parasti starptautiskās tirdzniecības praksē preču importēšanas brīdī nav zināms, kādā veidā šīs preces beigās tiks izmantotas. Tas savukārt importētājam uzliek pienākumu uzglabāt šādas preces īsāku vai garāku laika periodu.

Ja ir paredzēts preces reeksportēt, tad importētāja interesēs ir pakļaut tās muitas procedūrai, kas atbrīvotu tās no importa nodevu un nodokļu maksāšanas.

Ja preces ir paredzētas tieši importam, tad atkal importētāja interesēs ir atlikt importa nodevu un nodokļu maksāšanu līdz preču atlaišanai vietējai lietošanai.

Lai realizētu iepriekš minēto importētājam par labu, lielākā daļa valstu nacionālajā likumdošanā paredz preču uzglabāšanas procedūru Muitas noliktavās.

Tomēr importējamās preces nav vienīgās, kuras var pakļaut Muitas noliktavu procedūrai.

Piemēram, dažas valstis atļauj tādu preču uzglabāšanu Muitas noliktavās, kuras apliekamas vai par kurām jau nomaksātas iekšējās nodevas un nodokļi (vai nu nacionālas izcelsmes vai iepriekš importētas ar nomaksātām importa nodevām un nodokļiem), lai tās varētu pretendēt uz atbrīvojumu vai šādu iekšējo nodevu un nodokļu atmaksāšanu.

Līdzīgi tādu preču ievietošana Muitas noliktavā, kuras iepriekš tika pakļautas citai Muitas procedūrai vai par kuru eksportu var tikt paredzēta importa nodevu un nodokļu atmaksāšana, ļauj Muitas iestādēm atbrīvot šīs preces no šādām citām Muitas procedūrām vai atmaksāt importa nodevas un nodokļus atkarībā no situācijas pirms vēl preces tiek faktiski reeksportētas.

Šī Pielikuma noteikumi neattiecas uz:

- preču uzglabāšanu pagaidu noliktavās (aizslēgtās telpās un norobežotos vai nenorobežotos laukumos, kurus apstiprinājusi Muita un kuros preces var uzglabāt līdz nomuitošanai);

- preču uzglabāšanu brīvajās ostās un brīvajās zonās;

- preču, kas nosacīti atbrīvotas no importa nodevām un nodokļiem, apstrādi vai pārstrādi Muitas uzraudzībā telpās, kuras apstiprinājusi Muita (iekšējās pārstrādes noliktava).

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins Muitas noliktavu procedūra nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru importētās preces tiek uzglabātas Muitas kontrolē nozīmētā vietā (Muitas noliktavā) bez importa nodevu un nodokļu maksāšanas;

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet, neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kurus veic, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(d) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārējā, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(e) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Muitas noliktavu procedūru regulē šī Pielikuma noteikumi.

Noliktavu veidi

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz, lai Muitas noliktavas būtu pieejamas visiem importētājiem (atklātās Muitas noliktavas).

Piezīme.

Saskaņā ar nacionālās likumdošanas noteikumiem atklātās Muitas noliktavas var vadīt vai nu Muitas iestādes vai citas varas iestādes vai fiziskas vai juridiskas personas.

3. Standarts

Tiesības uzglabāt importētas preces atklātās Muitas noliktavās nedrīkst aprobežot līdz importētājiem, bet tām jābūt jebkurai ieinteresētai personai.

4. Standarts

Nacionālajā likumdošanā, ja tas ir nepieciešams, jāparedz, ka Muitas noliktavas var lietot tikai noteiktas personas (privātās Muitas noliktavas), lai ievērotu speciālas tirdzniecības vai rūpniecības prasības.

Muitas noliktavu veidošana

5. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka prasības par Muitas noliktavu konstrukciju un plāniem un Muitas kontroles kārtību.

Piezīme

Kontroles nolūkā Muitas iestādes ir tiesīgas:

- pieprasīt, lai Muitas noliktavas būtu divkārši aizslēdzamas (nodrošinātas ar ieinteresētās personas un Muitas atslēgām);

- pastāvīgi un neregulāri uzraudzīt telpas;

- veikt uzglabāto preču uzskaiti vai pieprasīt, lai tā tiktu veikta (izmantojot vai nu speciālus reģistrus vai attiecīgas deklarācijas);

- laiku pa laikam inventarizēt preces noliktavās.

Noliktavu vadīšana

6. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka persona vai personas, kas ir atbildīgas par jebkuru iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu par precēm, kuras pakļaujamas Muitas noliktavu procedūrai un par kurām netiek veikta uzskaite Muitas iestāžu pārliecībai.

Vispārīgie noteikumi

7. Standarts

Ja tiek pieprasīta garantija, lai nodrošinātu, ka tiks izpildīti pienākumi, kas izriet no dažādām operācijām, Muitas iestādēm jāpieņem vispārējā garantija.

8. Rekomendētā prakse

Jebkuras garantijas summa jānosaka tik maza, cik vien iespējams, ievērojot potenciāli iekasējamās importa nodevas un nodokļus

9. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu iztikt bez garantijas, ja Muitas noliktava ir atbilstošā Muitas uzraudzībā, īpaši, ja tā ir aizslēgta ar Muitas atslēgu.

10. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka prasības par Muitas noliktavu vadīšanu un kārtība preču uzglabāšanai Muitas noliktavās un inventarizēšanai, un uzskaite jāpakļauj Muitas iestāžu apstiprināšanai.

Preces, kuras atļauts uzglabāt noliktavās

11. Rekomendētā prakse

Uzglabāšanu atklātajās Muitas noliktavās vajadzētu atļaut visiem importēto preču veidiem, kuras apliekamas ar importa nodevām un nodokļiem vai citiem ierobežojumiem vai aizliegumiem nekā tie, kas pamatoti ar sabiedrības morāli vai sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, higiēnu vai veselību vai veterināriem, vai fitoloģiskiem apsvērumiem , vai patentu, tirdzniecības zīmju un autortiesību aizsardzību neatkarīgi no daudzuma, izcelsmes valsts, valsts, no kurienes tās ievestas, vai galamērķa valsts.

Preces, kuras var radīt briesmas, kuras var ietekmēt citas preces vai kurām nepieciešams speciāls aprīkojums, vajadzētu pieņemt tikai Muitas noliktavās, kas speciāli izveidotas to pieņemšanai.

12. Standarts

Kompetentām varas iestādēm ar pilnvaru, kas piešķir tiesības Muitas noliktavu procedūrai, vai ar atbilstošiem noteikumiem jānosaka to preču veidi, kuras var uzglabāt privātajās Muitas noliktavās.

13. Rekomendētā prakse

Muitas noliktavās vajadzētu atļaut uzglabāt preces, kurām ir tiesības uz importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu, kad tās tiek eksportētas, tādējādi tās var pretendēt uz šādu atmaksāšanu uzreiz ar nosacījumu, ka tās pēc tam tiks eksportētas.

14. Rekomendētā prakse

Muitas noliktavās, lai pēc tam eksportētu vai izmantotu citā atļautā veidā, vajadzētu atļaut uzglabāt preces, kuras pakļautas pagaidu ievešanas procedūrai, tādējādi izpildot pienākumus, ko uzliek šī procedūra.

15. Rekomendētā prakse

Muitas noliktavās vajadzētu atļaut uzglabāt preces, kuras paredzētas ekportēšanai, kuras ir apliekamas vai par kurām jau nomaksātas iekšējās nodevas un nodokļi, lai tās varētu pretendēt uz atbrīvošanu vai šādu iekšējo nodevu un nodokļu atmaksāšanu ar nosacījumu, ka tās pēc tam tiek eksportētas.

Ievešana noliktavās

16. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos preces, kuras uzglabājamas, jāuzrāda kompetentam Muitas punktam un kādos jāiesniedz Preču deklarācija.

Atļautās darbības

17. Standarts

Jebkurai personai, kam ir tiesības rīkoties ar precēm noliktavās, jāatļauj:

(a) inspicēt tās;

(b) ņemt paraugus importa nodevu un nodokļu maksāšanai, ja tie piemērojami;

(c) veikt operācijas to aizsargāšanai.

18. Standarts

Ar precēm, kuras tiek uzglabātas noliktavās, jāatļauj veikt parastās darbības, lai uzlabotu to iepakojumu vai pārdošanas kvalitāti vai sagatavotu tās iekraušanai, tādas kā sadalīšana, paku grupēšana, sortēšana un šķirošana un pārpakošana.

Uzglabāšanas ilgums

19. Standarts

Atļautais maksimālais ilgums preču uzglabāšanai Muitas noliktavās jānosaka, ievērojot tirdzniecības vajadzības, un tas nedrīkst būt īsāks par vienu gadu.

Īpašuma tiesību maiņa

20. Standarts

Jāatļauj preču, kuras tiek uzglabātas Muitas noliktavās, īpašuma tiesību maiņa.

Preču nolietošanās, pazaudēšana vai iznīcināšana

21. Standarts

Preces, kuras nolietojušās vai sabojājušās nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, jāatļauj nomuitot vietējai lietošanai pirms aizvešanas no noliktavas tā, it kā tās būtu importētas šādā nolietotā vai bojātajā stāvoklī.

22. Standarts

Preces, kuras tiek uzglabātas noliktavā un kuras iznīcinātas vai neatgriezeniski pazudušas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, nedrīkst pakļaut importa nodevām un nodokļiem ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai pazušana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Jebkuras atliekas vai atkritumi, kuri paliek pēc iznīcināšanas, ja tie tiek muitoti vietējai lietošanai, jāapliek ar importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu piemēroti šādām atliekām un atkritumiem, kas tiktu importēti šādā stāvoklī.

23. Standarts

Pēc tās personas lūguma, kam ir tiesības rīkoties ar precēm, kas tiek glabātas noliktavā, jebkuras uzglabātās preces jāatļauj atstāt pilnībā vai daļēji valsts ieņēmumiem vai jāatļauj iznīcināt vai padarīt par komerciāli bezvērtīgām Muitas kontrolē pēc Muitas iestāžu lēmuma. Šāda atstāšana vai iznīcināšana nedrīkst radīt nekādus izdevumus valsts ieņēmumiem.

Jebkuras atliekas vai atkritumi, kas paliek pēc iznīcināšanas, jāapliek, ja tiek muitoti vietējai lietošanai, ar importa nodevām un nodokļiem, kas tiktu pielietoti šādām atliekām un atkritumiem, kas tiktu importēti šādā stāvoklī.

Izvešana no noliktavas

24. Standarts

Jebkura i personai, kam ir tiesības rīkoties ar precēm, jāatļauj visas vai daļu no tām izvest no noliktavas reeksportēšanai, vietējai lietošanai, pārvešanai uz citu noliktavu vai pakļaušanai jebkurai citai Muitas procedūrai ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi nosacījumi un formalitātes, kuras pielietojamas katrā atsevišķā gadījumā.

Preces vietējai lietošanai

25. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka laika atskaites punkts, kas jāievēro, nosakot preču vērtību un daudzumu, kuras tiek aizvestas no Muitas noliktavas vietējai lietošanai, un tām pielietojamo importa nodevu un nodokļu likmes.

Preces, kuras netiek izvestas no noliktavas

26. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka procedūra, kas jāievēro, ja preces netiek izvestas no Muitas noliktavas noteiktajā termiņā.

27. Rekomendētā prakse

Ja preces, kuras nav izvestas no Muitas noliktavas, pārdod Muita, pārdošanas ienākumus pēc importa nodevu un nodokļu un visi citu radušos maksājumu un izmaksu atrēķināšanas vajadzētu vai nu nodot personai(ām), kam ir tiesības tos saņemt, ja tas ir iespējams, vai paturēt tos savā rīcībā noteiktu laiku.

Informācija par noliktavām

28. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par Muitas noliktavu procedūru būtu pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Ja importētie materiāli, par kuriem ir nomaksātas importa nodevas un nodokļi, tiek pakļauti pārstrādei vai apstrādei (vai noteiktos apstākļos - remontam) un tad tiek eksportēti, bieži vien tie var tikt piedāvāti pārdošanai ārvalstu tirgos par konkurētspējīgākām cenām, ja eksportējot tiek atmaksātas importa nodevas un nodokļi.

Tomēr tā kā šāda atmaksāšana var veicināt ārvalstu preču importēšanu, kurām ekvivalentas ir pieejamas no vietējiem avotiem, daži ierobežojumi šādas atmaksāšanas piešķiršanai var tikt uzskatīti par nepieciešamiem īpašām preču kategorijām vai īpašām pārstrādes vai apstrādes operācijām.

Šis Pielikums attiecas ne tikai uz atmaksāšanas piešķiršanu gadījumos, kad preces ir pārstrādātas, apstrādātas vai remontētas, bet arī iespējām piešķirt atmaksāšanu gadījumos, kad preces ir importētas un pēc tam reeksportētas tādā pašā stāvoklī. Pielikums tomēr neattiecas uz atmaksāšanu, kas tiek veikta uz taisnīguma pamatiem, piemēra m , kad preces tiek atdotas atpakaļ piegādātājam kā neatbilstošas līgumam. Pielikums arī neattiecas uz citu nodevu un nodokļu atmaksāšanu eksportējot, bet tikai importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins atmaksāšanas procedūra nozīmē Muitas procedūru, kura, kad preces tiek eksportētas, paredz iekasēto importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu (pilnīgu vai daļēju) par precēm, par materiāliem, ko tās satur vai kas lietoti to ražošanā;

(b) termins atmaksāšana nozīmē saskaņā ar atmaksāšanas procedūru atmaksāto importa nodevu un nodokļu summu;

(c) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

Principi

1. Standarts

Atmaksāšanas procedūru regulē šī Pielikuma noteikumi.

Darbības sfēra

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz gadījumi, kad var pieprasīt atmaksāšanu, un nosacījumi, kādos tā tiek veikta.

Piezīme 1.

Gadījumi, kad var pieprasīt atmaksāšanu, var būt precizēti, uzskaitot noteiktas preces vai preču klases, vai noteiktu preču lietošanu. Atmaksāšanu var aprobežot arī līdz noteiktām importa nodevu un nodokļu kategorijām vai gadījumiem, kad preces pārstrādātas, apstrādātas vai remontētas, vai lietotas citādā atļautā veidā. Atmaksāšanu precēm, kuras izlietotas eksportēto preču ražošanā, parasti nepaplašina līdz ražošanas līdzekļiem, tādi e m kā smēreļļas, bet var piemērot arī atliekām vai zudumiem šādas pārstrādes rezultātā.

Piezīme 2.

Atmaksāšanu saskaņā ar atmaksāšanas procedūru nepiemēro gadījumos, kad importa nodevas un nodokļi ir atmaksāti vai tiks atmaksāti saskaņā ar citiem noteikumiem.

3. Rekomendētā prakse

Atmaksāšanas procedūru vajadzētu piemērot arī gadījumos, kad preces vai materiāli, par kuriem nomaksātas importa nodevas un nodokļi, ir aizvietoti ar ekvivalentām precēm vai materiāliem, kuri lietoti eksportēto preču apstrādē vai pārstrādē.

Nosacījumi, kuri jāizpilda

4. Standarts

Ieinteresētajām personām jāsaglabā pieraksti vai uzskaite, kas var apliecināt atmaksāšanas pieprasījuma likumību.

5. Standarts

Ja ir zināms vai paredzēts laiks, kad tiks veikta preču importēšana vietējai lietošanai un ka tiks pieprasīta atmaksāšana, deklarētājam var pieprasīt paziņot par šo nodomu, lai atvieglotu vēlāko pieprasīšanu; tomēr atmaksāšanu nedrīkst atlikt tikai tāpēc, ka šāds paziņojums netika veikts, kā arī nedrīkst pieprasīt eksportēšanu šāda paziņojuma dēļ.

Piezīme.

Muitas iestādes var pieprasīt, lai preces, par kurām jāpieprasa atmaksāšana, tiek atšķirtas no citām precēm vai tiek pārstrādātas vai apstrādātas Muitas uzraudzībā.

Preču uzturēšanās ilgums Muitas teritorijā

6. Standarts

Ja ir noteikts laika limits preču eksportēšanai, pēc kura par tām vairs nevar pieprasīt atmaksāšanu, nosakot šādu limitu, pienācīga uzmanība jāpievērš pārstrādes vai apstrādes raksturam, kādai preces var tikt pakļautas, un ar to saistītiem komerciālajiem vai citiem faktoriem.

7. Rekomendētā prakse

Ja ir noteikts laika limits preču eksportēšanai, tas pēc pieprasījuma jāpagarina, ja tā iemeslus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem

Deklarēšana par eksportēšanu un atmaksāšanas pieprasīšana

8. Standarts

Deklarācija par eksportēšanu ar atmaksāšanu ar papildus dokumentiem jāiesniedz kompetentam Muitas punktam.

9. Rekomendētā prakse

Pēc eksportētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm pēc iespējas vajadzētu atļaut pārbaudīt preces eksportēšanai privātās telpās, iekasējot no eksportētāja izdevumus, kurus rada šādas pārbaudes.

Muitas iestādes pašas var pieprasīt preces eksportēšanai uzrādīt pārbaudei privātās telpās.

10. Rekomendētā prakse

Ja preču eksportēšanu saskaņā ar atmaksāšanas procedūru kontrolē ar eksportētāja pierakstiem, eksportējot parasti vajadzētu iztikt bez preču uzrādīšanas.

11. Standarts

Pieprasījumam par atmaksāšanu jāsatur (vai jāparedz pavaddokumentos) tāds pierādījums, kāds tiek pieprasīts, lai parādītu, ka ir izpildīti atmaksāšanas saņemšanai paredzētie nosacījumi.

Piezīme

Ziņas, ko Muitas iestādes var pieprasīt sniegt atmaksāšanas piešķiršanai, ietver sekojošo:

(a) pieprasītāju;

(b) sākotnējo preču muitošanu vietējai lietošanai (piemēram, Preču deklarācijas vietējai lietošanai numuru un datumu);

(c) samaksātās importa nodevas un nodokļi;

(d) tarifu raksturu vai aprakstu un preču daudzumu;

(e) lietošanu, apstrādi vai pārstrādi, kam preces tikušas pakļautas;

(f) ziņas par eksportēšanu.

12. Rekomendētā prakse

Ja tiek fiksēts laika limits, pēc kura pieprasījumi par atmaksāšanu vairs netiks pieņemti, jābūt noteikumam par tā pagarināšanu komerciālu vai citu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem.

Atmaksāšana

13. Standarts

Atmaksāšana jāveic cik vien drīz iespējams pēc pieprasījuma saņemšanas.

14. Rekomendētā prakse

Atmaksāšanu vajadzētu veikt arī preču ievietošanas gadījumā Muitas noliktavā ar nosacījumu, ka tās pēc tam eksportēs.

15. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu, ja tas tiek pieprasīts, veikt atmaksāšanu periodiski par precēm, kuras eksportētas noteiktā termiņa laikā.

Informācija par atmaksāšanu

16. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par atmaksāšanas procedūru būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Ir daudz ekonomisku, sociālu un kultūras iemeslu, kuri liek valstij veicināt preču pagaidu uzturēšanos.

Turklāt, ja precēm valsts Muitas teritorijā jāpaliek tikai uz laiku, pieprasīt pilnīgu pielietojamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu būtu nepamatoti, jo efekts, ko tas izsauktu, būtu, piemēram, preču pakļaušana importa nodevu un nodokļu nomaksāšanai katru reizi, kad tās tiek ievestas uz laiku vienā valstī vai citā.

Lielākoties valstu nacionālās likumdošanas ietver noteikumus, kas atļauj noteiktas preču kategorijas, kuras tiek ievestas uz laiku, nosacīti atbrīvot no nodevām un nodokļiem.

Muitas procedūra, saskaņā ar kuru var piešķirt nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem par precēm, kuras ievestas specifiskiem nolūkiem un paredzētas reeksportēšanai tādā pašā stāvoklī, ir pagaidu ievešanas procedūra.

Parasti pagaidu ievešana ietver pilnīgu nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem. Tomēr dažos specifiskos gadījumos, piemēram, kad preces tiek lietotas tādiem nolūkiem kā pārstrādei, darba projektiem vai iekšējai satiksmei, piešķirtā nosacītā atbrīvošana var būt tikai daļēja.

Šis Pielikums neattiecas uz precēm, kuras uz laiku ieved tūristi personiskajai lietošanai, ne arī uz privātiem satiksmes līdzekļiem.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins pagaidu ievešana nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest Muitas teritorijā kā nosacīti atbrīvotas no importa nodevu un nodokļu nomaksāšanas; šādas preces jāimportē specifiskiem nolūkiem, un tām jābūt paredzētām reeksportēšanai noteiktajā termiņā un bez jebkādām izmaiņām, izņemot normālu nolietošanos;

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(d) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārējā, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(e) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Ievešanu uz laiku regulē šī Pielikuma noteikumi.

Pielietošanas joma

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāuzskaita gadījumi, kādos var atļaut pagaidu ievešanu, un prasības, kuras jāizpilda.

3. Standarts

Precēm, kuras tiek ievestas uz laiku, jāpiešķir pilnīga nosacīta atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem. Tomēr gadījumos, kuri minēti 38. Rekomendētajā praksē nosacīta atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem var būt tikai daļēja.

4. Standarts

Pagaidu ievešanu nedrīkst aprobežot līdz precēm, kuras importētas tieši no ārzemēm, bet jāatļauj arī precēm, kuras bijušas Muitas tranzītā, Muitas noliktavā vai brīvajā ostā vai brīvajā zonā.

5. Rekomendētā prakse

Pagaidu ievešanu vajadzētu atļaut neatkarīgi no preču izcelsmes valsts, valsts, no kurienes tās ievestas, vai galamērķa valsts.

Pagaidu ievešanas atļaušana

(a) Formalitātes pirms pagaidu ievešanas atļaušanas

6. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz gadījumi, kādos tiek prasīta iepriekšēja atļauja pagaidu ievešanai, un iestādes, kurām ir tiesības piešķirt šādu atļauju.

7. Rekomendētā prakse

Gadījumiem, kuros tiek prasīta iepriekšēja atļauja pagaidu ievešanai, jābūt tik maz, cik vien iespējams.

(b) Deklarācija pagaidu ievešanai

8. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos preces pagaidu ievešanai jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz Preču deklarācija.

9. Rekomendētā prakse

Nacionālās formas, kuras tiek izmantotas pagaidu ievešanai, vajadzētu saskaņot ar tām, kuras tiek izmantotas Preču deklarācijai vietējai lietošanai.

(c) Garantija

10. Standarts

Nacionālajā likumdošanā vai Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka forma, kādā jāsniedz garantija pagaidu ievešanai.

11. Rekomendētā prakse

Izvēle starp dažādām pieņemamām garantijas formām jāatstāj deklarētāja ziņā.

12. Standarts

Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka garantijas summa, kāda jāsniedz precēm pagaidu ievešanai.

13. Rekomendētā prakse

Garantijas summai, kas jāsniedz pagaidu ievešanai, nevajadzētu pārsniegt to importa nodevu un nodokļu summu, no kuriem preces ir nosacīti atbrīvotas.

Piezīme

Šī Rekomendētā prakse nekavē garantijas summas noteikšanu, balstoties uz vienu likmi, ja uz precēm attiecas tarifu pozīciju plašs loks.

14. Standarts

Personām, kuras regulāri veic pagaidu ievešanas procedūru vienā vai vairākos Muitas punktos dotajā Muitas teritorijā, jāatļauj sniegt vispārējā garantija.

15. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu iztikt bez garantijas pieprasīšanas, ja tās ir pārliecinātas, ka jebkuras summas, kuras būtu jāmaksā, var nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

(d) ATA karnetes

16. Rekomendētā prakse

Līgumslēdzējām Pusēm vajadzētu rūpīgi apsvērt iespēju pievienoties Muitas konvencijai par ATA karneti ievešanai uz laiku, Brisele, 1961. gada 6. decembris, un tādējādi pieņemt ATA karnetes savu nacionālo Muitas dokumentu vietā un kā garantiju importa nodevām un nodokļiem par precēm, kurām atļauta pagaidu ievešana ar pilnīgu nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem.

(e) Preču pārbaude

17. Rekomendētā prakse

Pēc importētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut pārbaudīt preces pagaidu ievešanai privātās telpās, iekasējot no importētāja izdevumus, kurus rada šāda pārbaude.

(f) Identifikācijas pasākumi

18. Rekomendētā prakse

Uz laiku ievestu preču identifikācijas nolūkam Muitas iestādēm vajadzētu uzsākt Muitas zīmju (zīmogu, plombu, caurumu, utt.) piestiprināšanu tikai, ja preces nevar viegli identificēt pēc ārvalstu zīmogiem, zīmēm, numuriem vai citām norādēm, kuras tām pastāvīgi piestiprinātas, pēc aprakstiem vai paraugiem.

Preču atrašanās Muitas teritorijā

19. Standarts

Atsevišķos gadījumu veidos preču pagaidu ievešanai jānosaka laika limits, ievērojot laiku, kas nepieciešams pagaidu ievešanai, līdz maksimālajam termiņam, ja tāds ir, kas noteikts nacionālajā likumdošanā.

20. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pagarināt sākotnēji fiksēto termiņu.

Pagaidu ievešanas izbeigšanās

21. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz gadījumi, kādos preces pagaidu ievešanai jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz preču deklarācija.

(a) Reeksportēšana

22. Standarts

Jānosaka, ka preces, kuras ievestas uz laiku, var reeksportēt vienā vai vairākos sūtījumos.

23. Standarts

Jānosaka, ka preču pagaidu ievešana izbeidzas ar to ievietošanu brīvajā ostā vai brīvajā zonā.

24. Standarts

Jānosaka, ka uz laiku ievestās preces var reeksportēt caur citu Muitas punktu nekā to, caur kuru tās tika importētas.

25. Rekomendētā prakse

Pēc eksportētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut pārbaudīt preces, kas paredzētas reeksportēšanai, privātās telpās, iekasējot no eksportētāja šādas pārbaudes izmaksas.

(b) Citas rīcības metodes

26. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešanas procedūra izbeidzas ar preču deklarēšanu vietējai lietošanai, pakļaujot to nosacījumu un formalitāšu izpildei, kuras pielietojamas šādā gadījumā.

27. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka laika atskaites punkts, kas jāievēro, nosakot preču, kuras deklarētas vietējai lietošanai, vērtību un daudzumu un importa nodevu un nodokļu likmes, kuras tām pielietojamas.

28. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka pagaidu ievešanas procedūra izbeidzas ar preču ievietošanu Muitas noliktavā, lai tās pēc tam eksportētu vai izlietotu citādā atļautā veidā.

29. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka pagaidu ievešanas procedūra izbeidzas ar preču pakļaušanu Muitas tranzīta procedūrai, lai tās pēc tam eksportētu.

30. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešanas procedūra izbeidzas, ja pēc ieinteresētās personas pieprasījuma ar Muitas iestāžu lēmumu preces tiek atstātas valsts ieņēmumiem vai iznīcinātas, vai padarītas komerciāli bezvērtīgas Muitas kontrolei. Šāda atstāšana vai iznīcināšana nedrīkst radīt nekādus zaudējumus valsts ieņēmumos.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kas paliek pēc šādas iznīcināšanas, ja tie tiek muitoti vietējai lietošanai, jāapliek ar importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu piemēroti šādiem atkritumiem vai atliekām, ja tie būtu importēti šādā stāvoklī

31. Standarts

Uz laiku ievestās preces, kuras ir iznīcinātas vai neatgriezeniski pazudušas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, nav jāpakļauj importa nodevām un nodokļiem ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai pazušana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kas paliek pēc šādas iznīcināšanas, ja tie tiek muitoti vietējai lietošanai, jāapliek ar importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu pielietoti šādiem atkritumiem vai atliekām, ja tie būtu importēti šādā stāvoklī.

Piezīme

Daļējas nosacītas atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem gadījumos ir pielietojami 30. un 31. Standarti ar noteikumu, ka ir samaksāta importa nodevu un nodokļu daļa, kas bija maksājama preču atstāšanas, iznīcināšanas vai pazaudēšanas brīdī.

Garantijas atdošana atpakaļ

32. Standarts

Jebkura sniegtā garantija jāatdod atpakaļ cik vien drīz iespējams pēc pagaidu ievešanas izbeigšanās.

33. Rekomendētā prakse

Ja garantija tika sniegta skaidras naudas depozīta veidā, jānosaka, ka tā jāatmaksā reeksportēšanas punktā, pat ja preces netika importētas caur šo punktu.

Informācija par pagaidu ievešanu

34. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par pagaidu ievešanu būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām personām.

Darbības sfēra

(a) Pagaidu ievešana ar pilnīgu nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem

35. Rekomendētā prakse

Pagaidu ievešana jāpiešķir šādām precēm:

(1) Iepakojumiem, kuri minēti Muitas konvencijas par iepakojumu pagaidu ievešanu 2. pantā (Brisele, 1960. gada 6. oktobris) .

(2) Precēm, kuras paredzētas izstādīšanai vai lietošanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos, kas minētas Muitas konvencijas par atvieglojumiem preču importēšanai, kuras paredzētas izstādīšanai vai lietošanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos 2. panta 1. paragrāfā (Brisele, 1961. gada 8. jūnijs).

(3) Profesionālām iekārtām, kuras minētas Muitas konvencijas par profesionālo iekārtu pagaidu ievešanu A un C Pielikumu 1. panta (a) paragrāfā (Brisele, 1961. gada 8. jūnijs).

(4) Materiāliem jūrnieku labklājībai, kuri minēti Muitas konvencijas par materiāliem jūrnieku labklājībai 1. panta (a) paragrāfā (Brisele, 1964. gada 1. decembris).

(5) Zinātnes iekārtām, kuras minētas Muitas konvencijas par zinātnes iekārtu pagaidu ievešanu 1. panta (a) paragrāfā (Brisele, 1968. gada 11. jūnijs).

(6) Pedagoģiskiem materiāliem, kuri minēti Muitas konvencijas par pedagoģisko materiālu pagaidu ievešanu 1. panta (a) paragrāfā (Brisele, 1970. gada 8. jūnijs).

(7) Paraugiem un reklāmas filmām, kuras minētas Starptautiskās konvencijas par komerciālo paraugu un reklāmas filmu importēšanas atvieglošanu III un IV pantos (Ženēva, 1952. gada 7. novembris).

(8) Tūristu informatīviem materiāliem, kuri minēti Konvencijas par Muitas atvieglojumiem tūrismam tūrisma informatīviem dokumentiem un materiāliem Papildus Protokola 3. pantā (Ņujorka, 1954. gada 4. jūnijs).

(9) Konteineriem, kuri minēti Muitas konvencijas par konteineriem 1 (c). pantā (Ženēva, 1972. gada 2. decembris).

(10) Paletēm, kuras minētas Eiropas konvencijas par Muitas rīcību ar paletēm, kuras tiek lietotas starptautiskajā transportā, 1. pantā (Ženēva, 1960. gada 9. decembris).

(11) Komerciāliem ceļu satiksmes līdzekļiem, kuri minēti Muitas konvencijas par komerciālo ceļu satiksmes līdzekļu pagaidu ievešanu 1. pantā (Ženēva, 1956. gada 18. maijs).

Līgumslēdzējas Puses tiek lūgtas apsvērt iespējas pievienoties iepriekš minētajiem starptautiskajiem instrumentiem.

36. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu iztikt bez rakstiskas deklarācijas un garantijas pieprasīšanas pagaidu ievešanas gadījumos, kuri minēti 35. Rekomendētās prakses 1.,9.,10., un 11. punktos.

37. Rekomendētā prakse

Pagaidu ievešanu vajadzētu atļaut šādām precēm, ja vien tām nav tiesības uz beznodokļu ievešanu saskaņā ar nacionālo likumdošanu:

(1) Lietotām kustamām precēm, kuras pieder personai, kas uzsāk pagaidu uzturēšanos importēšanas valstī.

(2) Precēm (ieskaitot transporta līdzekļus), kuras pēc to rakstura nav derīgas citam nolūkam, kā tikai specifisku preču reklāmai vai popularizēšanai specifiskiem nolūkiem.

(3) Datu nesējiem medijiem, kuri lietojami automātiskā datu apstrādē.

(4) Zīmējumiem, plāniem un paraugiem, kuri tiks izmantoti preču ražošanā.

(5) Matricēm, blokiem, plāksnēm un līdzīgām precēm, aizdotām vai īrētām, ilustrāciju drukāšanai periodiskos izdevumos vai grāmatās.

(6) Matricēm, blokiem, plāksnēm, veidnēm un līdzīgām precēm, aizdotām vai īrētām, kas tiks izmantotas tādu preču ražošanā, kuras tiks vestas uz ārzemēm.

(7) Instrumentiem, aparātiem un mašīnām, kuras ir testējamas vai pārbaudāmas.

(8) Instrumentiem, aparātiem un mašīnām, kuras piegādātājs vai remontētājs atļauj lietot klientiem bez maksas līdz izremontēto vai līdzīgu preču piegādei.

(9) Kostīmiem un skatuves priekšmetiem, kuri aizdoti vai izīrēti dramatiskiem kolektīviem vai teātriem.

(10) Precēm, kam jāmaina iepakojums pirms to nogādāšanas uz ārzemēm.

(11) Precēm, tādām kā apģērbs, juvelierizstrādājumi un paklāji, kuras tiek sūtītas ar pārdot vai nogādāts atpakaļ nosacījumiem personām, kas nav nodarbinātas tirdzniecībā ar šādām precēm.

(12) Dzīvniekiem, sporta rekvizītiem un citām precēm, kuras pieder ārvalstī dzīvojošai personai, lai lietotu tās sporta pasākumos vai demonstrēšanā.

(13) Mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un antīkiem priekšmetiem izrādīšanai izstādēs, ieskaitot tās, kuras organizē paši mākslinieki.

(14) Grāmatām, kas tiek aizdotas personām, kuras dzīvo importēšanas valstī.

(15) Fotogrāfijām, transparentiem un filmām, kuras paredzētas rādīšanai izstādē vai kinofilmu un kino fotogrāfu sacensībās.

(16) Darba lopiem un iekārtām personām, kas dzīvo ārzemēs, to zemju apstrādāšanai, kuras atrodas blakus robežai.

(17) Dzīvniekiem, kas tiek vesti personām, kas dzīvo ārzemēs, uz ganībām zemēs, kuras atrodas tuvu robežai, .

(18) Zirgiem un citiem dzīvniekiem, kuri importēti apkalšanai vai svēršanai, vai ārstēšanai, vai citiem veterināriem nolūkiem.

(19) Specializētām iekārtām, kuras ievestas ar kuģi un izmantotas iekraušanai, izkraušanai un rīcībai ar kravu piestātņu krastos.

(b) Pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem

38. Rekomendētā prakse

Citām precēm nekā tām, kuras minētas 35. un 37. Rekomendētajās praksēs un kuras lietojamas uz laiku tādiem nolūkiem kā ražošanai, darba projektiem vai iekšzemes satiksmei, vajadzētu atļaut pagaidu ievešanu ar daļēju nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem.

Piezīme.

Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka jebkuru importa nodevu un nodokļu summu aprēķināšanā, kuri maksājami par šādām precēm, jāievēro to uzturēšanās ilgums Muitas teritorijā, nolietošanās vai īres maksas, kas par tām maksātas.

Ievads

Lielākoties valstu nacionālās likumdošanas satur noteikumus, kuri atļauj piešķirt nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem precēm, kas tiks reeksportētas pēc noteiktas pārstrādes, apstrādes vai remonta operācijām. Muitas procedūra, kurā šie noteikumi atspoguļojas, ir pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei.

Šīs Muitas procedūras galvenais uzdevums ir dot iespēju nacionālajiem uzņēmumiem piedāvāt savus produktus vai pakalpojumus ārvalstu tirgū par konkurētspējīgām cenām un tādējādi palīdzēt sniegt vairāk nodarbinātības iespēju nacionālajam darbaspēkam.

Tomēr pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei var pakļaut nosacījumam, ka minētajām operācijām jābūt labvēlīgām nacionālajai ekonomikai un tās nedrīkst izraisīt konfliktus to preču dēļ, par kurām tiek pieprasīta pagaidu ievešana, un identisku vai līdzīgu preču nacionālo ražotāju interesēm.

Parasti pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei ietver pilnīgu nosacītu atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem. Tomēr importa nodevas un nodokļus var iekasēt par atliekām, kuras radušās preču apstrādē vai pārstrādē.

Nacionālajā likumdošanā parasti tiek pieprasīts, lai eksportētās preces ir iegūtas no importētajām precēm.

Dažos gadījumos tomēr var dot atļauju tādu preču izmantošanai, kas ekvivalentas tām, kuras tika ievestas uz laiku iekšzemes pārstrādei (ekvivalenti).

Pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei kontekstā atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem var piešķirt precēm, kuras tiek izlietotas eksportēto preču ražošanas laikā, bet kuras šīs preces tieši nesatur.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins pagaidu ievešana iekšzemes pārstrādei nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest Muitas teritorijā nosacīti atbrīvotas no importa nodevu un nodokļu maksāšanas; šādām precēm jābūt paredzētām reeksportēšani noteiktā termiņā pēc pārstrādes, apstrādes vai remonta operācijām;

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins kompensējošie produkti nozīmē produktus, kuri iegūti uz laiku iekšzemes apstrādei ievesto preču pārstrādes, apstrādes vai remonta laikā vai šo procesu rezultātā;

(d) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(e) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārējā, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(f) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Ievešanu uz laiku iekšzemes apstrādei regulē šī Pie likuma noteikumi.

Pielietošanas sfēra

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāuzskaita gadījumi, kādos var atļaut pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei, un prasības, kuras jāizpilda.

Piezīmes.

1. Apstākļus, kādos tiek atļauta pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei, var noteikt vispārīgi un/vai detalizēti.

2. Atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem var piešķirt tādām precēm kā katalizatori un akseleratori vai ķīmisko reakciju palēninātāji, kuri, tos lietojot kompensējošo produktu iegūšanai, pilnībā vai daļēji izzūd šādas lietošanas laikā, bet kurus galaprodukts tieši nesatur. Atbrīvojumu var piešķirt tikai, ja iegūtie kompensējošie produkti tiek eksportēti. Tomēr to parasti nepaplašina līdz tiešajiem ražošanas līdzekļiem, tādiem kā smērvielas.

3. Tiesības importēt preces uz laiku iekšzemes apstrādei var pakļaut nosacījumam, ka kompetentas varas iestādes paredzētās apstrādes operācijas uzskata par labvēlīgām nacionālajai ekonomikai.

4. Tiesības importēt preces uz laiku iekšzemes apstrādei var saglabāt personām, kuras izveidotas Muitas teritorijā.

5. Operācijas, kuras atļautas saskaņā ar pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei, var veikt telpās, kas nozīmētas kā iekšzemes apstrādes noliktavas.

Šīs kārtības galvenās iezīmes var būt:

- prasības par iekšzemes apstrādes noliktavu izvietojumu un izkārtojumu nosaka kompetentas varas iestādes.

- tiek atļauta iegūto kompensējošo produktu noteiktas proporcijas deklarēšana vietējai lietošanai.

- izmantojamo preču un kompensējošo produktu pārbaudi, kuri izvedami no noliktavas, parasti veic noliktavā.

3. Standarts

Precēm, kuras tiek ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, jāpiešķir pilnīga nosacīta atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem. Tomēr nosacīto atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem var būt atkarīga no atliekām, kuras radušās uz laiku iekšzemes apstrādei ievesto preču apstrādē vai pārstrādē un kuras netiek reeksportētas vai izlietotas tādā veidā, ka tās kļūst komerciāli bezvērtīgas.

Piezīmes.

1. Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka atliekas, kurām ir komerciāla vērtība, tiek novērtētas, balstoties vai nu uz to pašu tarifu aprakstu, vai uz to preču aprakstu, no kurām tās ir iegūtas.

2. Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka importa nodevas un nodokļi nav jāiekasē par atliekām noteiktās procentuālās robežās vai atliekām, kuras ir neatgūstamas vai neizmantojamas.

4. Standarts

Pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei nedrīkst aprobežot līdz precēm, kuras importētas tieši no ārzemēm, bet jāatļauj arī precēm, kuras bijušas Muitas tranzītā, Muitas noliktavā vai brīvajā ostā, vai brīvajā zonā.

5. Rekomendētā prakse

Pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei nevajadzētu noraidīt, tikai pamatojot ar preču izcelsmes valsti, valsti, no kurienes ievests, vai galamērķa valsti.

6. Standarts

Tiesības importēt preces uz laiku iekšzemes apstrādei nedrīkst ierobežot līdz importēto preču īpašniekam.

7. Rekomendētā prakse

Ja, izpildot kontraktu, kas noslēgts ar personu, kas reģistrēta ārzemēs, izmantojamās preces piegādā šī persona, pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei nevajadzētu pakļaut nosacījumam, ka importējamām precēm importēšanas Muitas teritorijā nav pieejamas ekvivalentas preces.

8. Rekomendētā prakse

Iespējas noteikt importēto preču klātbūtni kompensējošos produktos nevajadzētu noteikt kā nepieciešamu nosacījumu pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei, ja preču identitāti var noteikt ar Muitas kontroli apstrādes operāciju laikā vai ja procedūra izbeidzas ar produktu eksportēšanu, kuri iegūti, apstrādājot tādas preces, kas pēc apraksta, kvalitātes un tehniskiem rādītājiem identiska s tām precēm, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei.

Preču pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei

(a) Formalitātes pirms pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei

9. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz apstākļi, kādos tiek pieprasīta iepriekšēja atļauja pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei, un iestādes, kurām ir tiesības piešķirt šādu atļauju.

10. Rekomendētā prakse

Personām, kuras veic liela apjoma un ilgstošu pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādes operācijām, vajadzētu piešķirt vispārēju atļauju šādām operācijām.

11. Standarts

Ja preces, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, ir jāpārstrādā vai jāapstrādā, kompetentām varas iestādēm jānosaka no operāciju peļņas likme, pamatojoties uz tās iegūšanas apstākļiem. Fiksējot šo likmi, jāprecizē dažādo kompensējošo produktu kvalitāte un daudzums.

12. Rekomendētā prakse

Ja iekšzemes apstrādes operācijas:

- attiecas uz precēm, kuru raksturojums paliek pieņemamās robežās;

- parasti tiek veiktas precīzi noteiktos tehniskajos apstākļos,

- rada nemainīgas kvalitātes kompensējošos produktus;

kompetentām varas iestādēm vajadzētu noteikt standarta peļņas likmes, kuras piemērojamas šīm operācijām.

(b) Deklarācija preču pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei

13. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos preces pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz Preču deklarācija.

14. Rekomendētā prakse

Nacionālās formas, kuras tiek izmantotas pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei, vajadzētu saskaņot ar tām, kuras tiek izmantotas Preču deklarācijai vietējai lietošanai.

(c) Garantija

15. Standarts

Nacionālajā likumdošanā vai Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka forma, kādā jāsniedz garantija pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei.

16. Rekomendētā prakse

Izvēle starp dažādām pieņemamajām garantijas formām jāatstāj deklarētāja ziņā.

17. Standarts

Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka garantijas summa, kāda jāsniedz par precēm pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei.

18. Rekomendētā prakse

Garantijas summai, kas jāsniedz, ja preces tiek ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, nevajadzētu pārsniegt to importa nodevu un nodokļu summu, no kuriem preces ir nosacīti atbrīvotas.

Piezīme

Šī Rekomendētā prakse nekavē garantijas summas noteikšanu, balstoties uz vienu likmi, ja uz precēm attiecas tarifu pozīciju plašs loks.

19. Standarts

Personām, kuras regulāri veic pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei procedūru vienā vai vairākos Muitas punktos dotajā Muitas teritorijā, jāatļauj sniegt vispārēju garantiju.

20. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu iztikt bez garantijas pieprasīšanas, ja tās ir pārliecinātas, ka jebkuras summas, kas būtu jāmaksā, var nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

(d) Preču pārbaude

21. Rekomendētā prakse

Pēc importētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut preces pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei pārbaudīt privātās telpās, iekasējot no importētāja izdevumus, ko rada šāda pārbaude.

(e) Identifikācijas pasākumi

22. Standarts

Muitas iestādēm jānosaka prasības preču identifikācijai, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, pienācīgi ievērojot preču raksturu, veicamās operācijas un iesaistīto interešu apjomu.

Piezīme.

Uz laiku iekšzemes apstrādei ievesto preču identifikācijas nolūkam Muitas iestādes var paļauties uz ārvalstu zīmogiem, zīmēm, numuriem vai citām norādēm, kuras tām pastāvīgi piestiprinātas, uz preču aprakstiem vai paraugiem, uz Muitas zīmju (zīmogu, plombu, caurumu utt.) piestiprināšanu. Muitas iestādes var izmantot arī importētāja pierakstus.

Preču atrašanās Muitas teritorijā

23. Standarts

Laika limits prešu pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei jānosaka atsevišķiem gadījumu veidiem, ievērojot laiku, kas nepieciešams apstrādes operāciju pabeigšanai, līdz maksimālajam termiņam, ja tāds ir, kas noteikts nacionālajā likumdošanā.

24. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pagarināt sākotnēji fiksēto termiņu.

25. Standarts

Pēc Muitas iestāžu pieprasījuma ieinteresētajām personām jāveic pieraksti, pēc kuriem var pārbaudīt preču izmantošanu, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei.

26. Standarts

Muitas iestādēm jābūt tiesīgām pieprasīt, ka jebkura persona, kas izmanto šīs procedūras priekšrocības, atļauj tām jebkurā laikā pārbaudīt savas telpas, preces, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, un arī kompensējošos produktus.

27. Rekomendētā prakse

Kompetentām iestādēm vajadzētu atļaut daļu paredzēto apstrādes operāciju veikt citai personai nekā tai, kurai piešķirti pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei atvieglojumi, nepieprasot, lai tiktu mainītas preču, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, īpašuma tiesības, bet a r nosacījumu, ka visu operāciju laikā tā paliek atbildīga Muitai par nosacījumu ievērošanu, ar kādiem tika piešķirti apstrādes atvieglojumi.

28. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka, gadījumā, ja ievesto preču un kompensācijas produktu īpašuma tiesības pāriet trešajai personai, pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei turpinās, paredzot, ka šī persona uzņemas importētāja saistības.

Pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei izbeigšanās

29. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos kompensējošie produkti jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz preču deklarācija.

Piezīme.

Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka Preču deklarācijai jāsatur ziņas, kas nepieciešamas, lai atļautu pagaidu ievešanai iekšzemes apstrādei deklarēt preces, kuras tikušas izlietotas.

(a) Reeksportēšana

30. Standarts

Jānosaka, ka kompensējošos produktus var eksportēt caur citu Muitas punktu nekā to, caur kuru preces tika importētas uz laiku iekšzemes apstrādei.

31. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei var izbeigties ar kompensējošo produktu eksportu vienā vai vairākos sūtījumos.

32. Rekomendētā prakse

Pēc eksportētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut pārbaudīt kompensējošos produktus, kuri paredzēti reeksportēšanai, privātās telpās, iekasējot šādas pārbaudes izmaksas no eksportētāja.

33. Standarts

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma kompetentām varas iestādēm jāatļauj preču reeksportēšana tādā pašā stāvoklī, kādā tās tika importētas, izbeidzoties pagaidu ievešanai iekšzemes pārstrādei.

34. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas ar kompensējošo produktu novietošanu brīvajā ostā vai brīvajā zonā.

(b) Citas rīcības metodes

35. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas ar kompensējošo produktu novietošanu Muitas noliktavā, lai tos pēc tam eksportētu vai izlietotu citā atļautā veidā.

36. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas ar preču pakļaušanu Muitas tranzīta procedūrai, lai tās pēc tam eksportētu vai izlietotu citā atļautā veidā.

37. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas ar importēto preču vai kompensējošo produktu deklarēšanu vietējai lietošanai, pakļaujot tos nosacījumu un formalitāšu izpildei, kuras pielietojamas šādā gadījumā.

38. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka laika atskaites punkts, kas jāievēro, nosakot preču, kuras deklarētas vietējai lietošanai, vērtību un daudzumu un importa nodevu un nodokļu likmes, kuras tām pielietojamas.

Piezīme

Gadījumā, kad kompensējošie produkti, kuri tikuši sūtīti uz ārvalstīm papildus apstrādei, tiek deklarēti vietējai lietošanai, aprēķinot importa nodevas un nodokļus papildus sākotnēji izmantotām precēm piemērotajiem, var ievērot atšķirības starp:

(a) importa nodevu un nodokļu summu, kas būtu iekasējama par produktiem, tos reimportējot pēc papildus apstrādes,

(b) importa nodevu un nodokļu summu, kas būtu iekasējama par uz laiku papildus apstrādei eksportētiem produktiem, ja tie tiktu importēti tieši no valsts, kurā notikusi šāda apstrāde.

39. Rekomendētā prakse

Nacionālajā likumdošanā vajadzētu paredzēt, ka importa nodevu un nodokļu summa, kuri pielietojami gadījumā, ja kompensējošie produkti netiek eksportēti, nedrīkst pārsniegt to importa nodevu un nodokļu summu, kuri pielietojami precēm, kas ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei.

40. Rekomendētā prakse

Vajadzētu noteikt, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas ar precēm, kuras zaudētas preču rakstura dēļ, ja kompensējošie produkti tiek eksportēti ar noteikumu, ka šāda pazušana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Piezīme

Nacionālajā likumdošanā var noteikt standarta zudumu procentus noteiktām preču kategorijām, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei.

41. Standarts

Jānosaka, ka pagaidu ievešana iekšzemes apstrādei izbeidzas, ja pēc ieinteresētās personas pieprasījuma preces, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, vai kompensējošie produkti pēc Muitas iestāžu lēmuma tiek atstāti valsts ieņēmumos vai iznīcināti, vai padarīti par komerciāli bezvērtīgiem Muitas kontrolei. Šāda atstāšana vai iznīcināšana nedrīkst radīt nekādus zaudējumus Valsts ieņēmumos.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kas paliek pēc šādas iznīcināšanas, ja tiek muitoti vietējai lietošanai, jāapliek ar importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu piemēroti šādiem atkritumiem vai atliekām, ja tie būtu importēti šādā stāvoklī.

42. Standarts

Uz laiku ievestas preces iekšzemes apstrādei un kompensējošie produkti, kuri ir iznīcināti vai neatgriezeniski pazuduši nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, nav jāpakļauj importa nodevām un nodokļiem ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai pazušana ir pienācīgi konstatēta M u itas iestāžu pārliecībai.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kas paliek pēc šādas iznīcināšanas, ja tiek muitoti vietējai lietošanai, jāapliek ar importa nodevām un nodokļiem, kuri tiktu pielietoti šādiem atkritumiem vai atliekām, ja tie būtu importēti šādā stāvoklī.

43. Rekomendētā prakse

Produktus, kas iegūti no importēto preču vai vietējo preču apstrādes, kuras pēc apraksta, kvalitātes un tehniskajiem rādītājiem identiskas tām, kuras ievestas uz laiku iekšzemes apstrādei, vajadzētu uzskatīt par kompensējošiem produktiem šī Pielikuma izpratnē (aizvietošana ar ekvivalentām precēm).

Piezīme

Ja aizvietošana ar ekvivalentām precēm notiek pamatotos apstākļos, kompetentas iestādes var atzīt par kompensējošiem produktiem preces, kas importētas pirms to preču importēšanas, kurām atļauta pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei procedūra.

Garantijas atdošana atpakaļ

44. Standarts

Jebkura sniegtā garantija jāatdod atpakaļ, cik vien drīz iespējams pēc pagaidu ievešanas iekšzemes apstrādei izbeigšanās.

Informācija par pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei

45. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par pagaidu ievešanu iekšzemes apstrādei būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām personām.

Ievads

Lielākoties valstu nacionālajās likumdošanās paredzēta pilnīga vai daļēja atbrīvošana no importa nodevām un nodokļiem, ja preces, kuras pēc pārstrādes, apstrādes vai remonta ārzemēs tiek reimportētas, tiek deklarētas vietējai lietošanai. Muitas procedūra, kas paredz šādu atbrīvošanu, ir pagaidu eksportēšana apstrādei ārvalstīs.

Šīs procedūras pielietošanu var pakļaut nosacījumam, ka paredzētās apstrādes operācijas kompetentās iestādes neuzskata par kaitīgām nacionālajām interesēm.

Parasti preču, kuras apstrādātas ārzemēs, reimportēšanai piešķirtais atbrīvojums ir daļējs; tomēr tas var būt pilnīgs, īpaši, ja remonts ārzemēs tiek veikts bez maksas.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins pagaidu eksportēšana apstrādei ārzemēs nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru preces, kas ir brīvā apgrozījumā Muitas teritorijā, var uz laiku eksportēt pārstrādei, apstrādei vai remontam ārzemēs un tad reimportēt ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem;

(b) termins preces brīvā apgrozījumā nozīmē preces, ar kurām var rīkoties bez Muitas ierobežojumiem;

(c) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(d) termins kompensējošie produkti nozīmē produktus, kas iegūti preču, kuras ievestas iekšzemes apstrādei uz laiku, ražošanas, apstrādes vai remonta laikā vai šo procesu rezultātā;

(e) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kuri tiek pielietoti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

(f) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Eksportēšanu uz laiku apstrādei ārzemēs regulē šī Pielikuma noteikumi.

Piemērošanas joma

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka apstākļi, kādos var atļaut eksportēšanu uz laiku apstrādei ārzemēs, un prasības, kuras jāizpilda.

Piezīmes

1. Apstākļus, kādos tiek atļauta eksportēšana uz laiku apstrādei ārzemēs, var noteikt vispārīgi un/vai detalizēti.

2. Eksportēšanu uz laiku apstrādei ārzemēs var pakļaut nosacījumam, ka paredzētās apstrādes operācijas nav nelabvēlīgas nacionālajām interesēm.

3. Muitas iestādes var pieprasīt personai, kas uz laiku eksportē preces apstrādei ārzemēs, precizēt apstrādes vai pārstrādes operācijas, kuras paredzēts veikt ar precēm ārzemēs.

3. Rekomendētā prakse

Pagaidu eksportēšanu apstrādei ārzemēs nevajadzētu noraidīt, pamatojoties tikai uz to, ka preces tiks apstrādātas noteiktā valstī.

4. Standarts

Tiesības eksportēt preces uz laiku apstrādei ārzemēs nedrīkst ierobežot līdz preču īpašniekam.

Preču pagaidu eksportēšana

(a) Formalitātes pirms preču pagaidu eksportēšanas

5. Standarts

Ja pagaidu eksportēšana apstrādei ārzemēs nepieciešama iepriekšēja atļauja, nacionālajā likumdošanā jānosaka apstākļi, kādos jāpieprasa iepriekšēja atļauja, un iestādes, kurām ir tiesības piešķirt šādu atļauju.

6. Rekomendētā prakse

Personām, kuras veic liela apjoma un ilgstošu pagaidu eksportēšanu apstrādes operācijām ārzemēs, kas aptver vienu un to pašu preču tipu, vajadzētu piešķirt vispārēju atļauju šādām operācijām.

7. Rekomendētā prakse

Ja šāda darbība varētu atvieglot pagaidu eksportēšanu apstrādes operācijām ārzemēs vai kompetentas iestādes uzskata to par nepieciešamu, šīm iestādēm vajadzētu noteikt tādas operācijas peļņas likmi. Fiksējot šo likmi, jāprecizē dažādu kompensējošo produktu apraksts, kvalitāte un daudzums.

Piezīmes.

1. Lai fiksētu peļņas likmi, Muitas iestādes var ņemt par pamatu apstākļus, kādos operācijas tiek veiktas, cik vien tie ir zināmi. Tās var pieprasīt kontrakta ar ārvalsts uzņēmumu uzrādīšanu, kurš veiks apstrādi vai pārstrādi. Tās var izmantot par pamatu arī peļņas likmes, ko fiksējušas Muitas iestādes valstī, kurā tiks veiktas apstrādes operācijas.

2. Standarta peļņas likmes var noteikt, ja apstrādes operācijas ārzemēs:

- attiecas uz precēm, kuru raksturojums pieļaujamās robežās paliek nemainīgs;

- tiek parasti veiktas skaidri noteiktos tehniskos apstākļos,

- rada nemainīgas kvalitātes kompensējošos produktus.

(b) Pagaidu eksportēšanas deklarācija

8. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kādos preces, kas eksportējamas uz laiku apstrādei ārzemēs, jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz Preču deklarācija (ārējā).

9. Rekomendētā prakse

Ja pagaidu eksportēšanas apstrādei ārzemēs deklarācijām tiek izmantotas speciālas formas, tās vajadzētu saskaņot ar formām, kuras tiek izmantotas Preču deklarācijai (ārējai).

10. Rekomendētā prakse

Ja pagaidu eksportēšanas apstrādei ārzemēs deklarācijām tiek izmantotas speciālas formas, tās vajadzētu saskaņot ar formām, kuras tiek izmantotas Preču deklarācijai (ārējai).

(c) Preču pārbaude

11. Rekomendētā prakse

Pēc deklarētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, ko Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut pārbaudīt preces, kuras paredzētas pagaidu eksportēšanai apstrādei ārzemēs, privātās telpās, iekasējot no deklarētāja izdevumus, ko rada šāda pārbaude.

(d) Identifikācijas pasākumi

12. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm jānosaka prasības preču identifikācijai, kuras paredzētas pagaidu eksportēšanai apstrādei ārzemēs, pienācīgi ievērojot, piemēram, preču raksturu un veicamās operācijas.

Piezīmes.

1. Preču identifikācijai, kuras paredzētas pagaidu eksportēšanai apstrādei ārzemēs, Muitas iestādes var piestiprināt Muitas zīmes (zīmogus, plombas, caurumus, utt.) vai paļauties uz ārvalstu zīmogiem, zīmēm, numuriem vai citām norādēm, kas tām pastāvīgi piestiprinātas, uz preču aprakstiem, paraugiem vai fotogrāfijām, vai ņemt paraugus.

2. Muitas iestādes var atļaut nodrošināt preču identifikāciju arī ar importētāja rakstiskas deklarācijas par preču identitāti, kuras satur šie produkti, uzrādīšanu kompensējošo produktu importēšanas laikā un kas pēc vajadzības papildināta ar komerciāliem dokumentiem par minētajām operācijām.

13. Rekomendētā prakse

Ja nav iespējami citi identifikācijas pasākumi, Muitas iestādēm vajadzētu izmantot informācijas dokumentu, kas atbilst šī Pielikuma I Papildinājumā dotajam paraugam ar noteikumu, ka apstrāde vai pārstrāde tiks veikta tās Līgumslēdzējas Puses Muitas teritorijā, kura ir piekritusi piedalīties informācijas dokumentu izmantošanā saskaņā ar šī Pielikuma II Papildinājumā dotajiem principiem.

Pagaidu eksportēšanas ilgums

14. Standarts

Ja Muitas iestādes nosaka laika limitu preču pagaidu eksportēšanai apstrādei ārzemēs, šis laika limits jānosaka, ievērojot laiku, kas nepieciešams apstrādes operāciju pabeigšanai, nepārsniedzot nacionālajā likumdošanā noteikto maksimālo termiņu, ja tāds ir paredzēts.

15. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas lūguma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pagarināt sākotnēji fiksēto termiņu.

Kompensējošo produktu importēšana

16. Standarts

Nacionālajai likumdošanai jāparedz apstākļi, kādos kompensējošie produkti jāuzrāda kompetentā Muitas punktā un jāiesniedz Preču deklarācija.

Piezīmes

1. Nacionālajā likumdošanā var noteikt, ka Preču deklarācijai jāsatur ziņas, kuras nepieciešamas, lai atļautu pagaidu eksportēšanas apstrādei ārzemēs deklarācijas aizpildīšanu par izlietotajām precēm.

2. Nacionālajā likumdošanā var paredzēt, ka produkti, kas iegūti ārzemēs, apstrādājot preces, kuras pēc apraksta, kvalitātes un tehniskajiem rādītājiem identiskas tām, kuras tika eksportētas uz laiku apstrādei ārzemēs, šī Pielikuma ietvaros jāuzskata par kompensējošiem produktiem (aizvietošana ar ekvivalentām precēm).

17. Standarts

Jānosaka, ka kompensējošos produktus var importēt caur citu kompetentu Muitas punktu nekā to, caur kuru preces tika eksportētas uz laiku apstrādei ārzemēs.

18. Standarts

Jānosaka, ka kompensējošos produktus var importēt vienā vai vairākos sūtījumos.

19. Rekomendētā prakse

Pēc importētāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu pēc iespējas atļaut pārbaudīt importētos kompensējošos produktus privātās telpās, iekasējot no importētāja šādas pārbaudes izmaksas.

20. Standarts

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma kompetentām varas iestādēm saskaņā ar nacionālās likumdošanas nosacījumiem jāatļauj reimportēt preces, kuras tika eksportētas uz laiku apstrādei ārzemēs, ar pilnīgu atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem, ja tās nevarēja apstrādāt vai pārstrādāt, vai remontēt kā bija paredzēts un tās tiek nodotas atpakaļ eksportētājam tādā pašā stāvoklī.

Šo atbrīvošanu nedrīkst piemērot importa nodevām un nodokļiem, kuri ir atmaksāti vai atlaisti sakarā ar preču pagaidu eksportēšanu apstrādei ārzemēs.

21. Standarts

Ja vien nacionālajā likumdošanā nav pieprasīta to preču reimportēšana, kuras tika eksportētas uz laiku apstrādei ārzemēs, jānosaka, ka pagaidu eksportēšanas apstrādei ārzemēs procedūra beidzas ar preču deklarēšanu tiešajam eksportam, pakļaujot to nosacījumu un formalitāšu izpildei, kas pielietojamas šādā gadījumā.

Importa nodevas un nodokļi, kuri piemērojami kompensējošiem produktiem

22. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka atbrīvojuma no importa nodevām un nodokļiem apjoms, kuru piešķir, ja kompensējošie produkti paliek vietējai lietošanai, un šī atbrīvojuma aprēķināšanas metode.

Piezīme.

Daļējas atbrīvošanas gadījumā, importa nodevu un nodokļu novērtējumu var pamatot ar precēm to apstrādē ārzemēs pievienoto vērtību. To var veikt arī, no kompensējošiem produktiem piemērojamo importa nodevu un nodokļu summas atskaitot importa nodevu un nodokļu summu, kas tiktu iekasēta par precēm, kuras eksportētas uz laiku apstrādei ārzemēs un kuras tika izmantotas, lai iegūtu šos kompensējošos produktus, ja šīs preces tika importētas no valsts, kurā tās tika apstrādātas līdz tādam stāvoklim, kādā tās tika eksportētas uz šo valsti. Likmes, kuras tiek lietotas aprēķinos, ir tādas, kādas ir spēkā kompensējošo produktu atstāšanai vietējā lietošanā paredzētajā laikā; tomēr, ja likmes, kuras jāievēro saskaņā ar šo noteikumu, ir augstākas nekā tās, kuras piemērojamas kompensējošiem produktiem, samazinājumu var aprēķināt pēc likmēm, kādas pielietojamas šiem produktiem.

23. Standarts

Atbrīvošanu no importa nodevām un nodokļiem, kas paredzēta kompensējošiem produktiem, nedrīkst attiecināt uz nodevām un nodokļiem, kuri ir tikuši atmaksāti vai atlaisti saistībā ar pagaidu eksportēšanu preču apstrādei ārzemēs.

24. Rekomendētā prakse

Ja preces, kuras tika ievestas uz laiku apstrādei ārzemēs, ir remontētas bez maksas, vajadzētu noteikt, ka tās var reimportēt ar pilnīgu atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem saskaņā ar nacionālās likumdošanas nosacījumiem.

25. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem vajadzētu piešķirt, ja kompensējošie produkti tiek ievietoti Muitas noliktavā vai brīvajā zonā pirms deklarēšanas vietējai lietošanai.

26. Rekomendētā prakse

Atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem vajadzētu piešķirt, ja kompensējošie produkti tiek pakļauti pagaidu ievešanas procedūrai pirms deklarēšanas vietējai lietošanai.

27. Standarts

Atbrīvojumu no importa nodevām un nodokļiem vajadzētu piešķirt, ja kompensējošo produktu īpašuma tiesības tiek mainītas pirms to nodošanas vietējai lietošanai ar noteikumu, ka tās tiek ņemtas vietējai lietošanai tās personas vārdā vai tai par labu, kura pakļāva preces pagaidu eksportēšanas apstrādei ārzemēs procedūrai.

Piezīme.

Noteiktus iekšējos nodokļus var iekasēt sakarā ar preču īpašuma tiesību maiņu.

Informācija par pagaidu eksportēšanu apstrādei ārzemēs

28. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par pagaidu eksportēšanu apstrādei ārzemēs būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām personām.

II papildinājums

Principi informatīvā dokumenta izmantošanā

1. Informatīvo Dokumentu var izmantot, ja nav iespējams reimportējot preces tās identificēt ar parastiem kontroles līdzekļiem (zīmogiem, zīmēm, paraugiem, utt.) vai arī pieņemt no reimportētāja rakstisku deklarāciju par preču identitāti.

2. Eksportētājam vajadzētu nodrošināt, lai, ievērojot pagaidu importēšanas valsts Muitas iestādes noteikumus, kādus tās varētu būt paredzējušas, tām būtu iespējas konstatēt preču identitāti.

3. Ja pagaidu eksportēšanas valsts Muitas iestādes ir apliecinājušas Informatīvo Dokumentu, pagaidu importēšanas valsts Muitas iestādēm vajadzētu sniegt pieprasīto apliecinājumu.

4. Pagaidu importēšanas valsts Muitas iestādēm jācenšas aizpildīt Informatīvo Dokumentu, kad vien tiek pieprasīts to darīt, pat ja attiecīgās preces nav ievestas saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru (piemēram, tāpēc ka tās netiek apliktas ar importa nodevām un nodokļiem).

5. Attiecīgo valstu Muitas administrācijas var vienoties par Informatīvā Dokumenta formas vai izmantošanas modifikācijām, lai aptvertu gadījumus, kad reimportēšanā īpašās grūtības preču identifikācijā padara to par nepieciešamu.

Ievads

Parasti nodevas un nodokļi, kas iekasējami par precēm, kuras tiek importētas vietējai lietošanai, labi iekļaujas attiecīgās valsts tarifu politikā. Tomēr atsevišķos gadījumos par importētām precēm iekasējamo importa nodevu un nodokļu līmenis ir tāds, ka jebkura paredzētā preču pārstrāde, apstrāde vai turpmākās darbības ar tām pēc nomuitošanas vietējai lietošanai padarītu kopējo komerciālo operāciju par peļņu nenesošu ar no tā izrietošiem zaudējumiem valstij sakarā ar šādu ekonomisku darbību pārcelšanu uz citu valsti.

No otras puses, šīs ekonomiskās aktivitātes var veicināt, atļaujot noteiktas preces apstrādāt Muitas kontrolē pirms ņemšanas vietējai lietošanai.

Muitas procedūras preču apstrādei vietējai lietošanai nolūks ir dot iespēju, ja tas ir nacionālās ekonomikas interesēs, apstrādāt noteiktas importētās preces Muitas kontrolē tādā apjomā, ka importa nodevu un nodokļu summa, kuri piemērojami šādi iegūtiem produktiem, ir zemāka p a r to nodokļu un nodevu summu, kuri bija piemērojami importētajām precēm.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins preču apstrāde vietējai lietošanai nozīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru importētās preces var pārstrādāt, apstrādāt vai izmantot pirms nomuitošanas vietējai lietošanai un Muitas kontrolē tādā apjomā, ka importa nodevu un nodokļu summa, kuri piemērojami šādi iegūtiem produktiem, ir zemāka par to nodokļu un nodevu summu, kuri bija piemērojami importētajām precēm.

(b) termins muitošana vietējai lietošanai nozīmē Muitas procedūru, kas paredz, ka preces var palikt Muitas teritorijā pastāvīgi. Šī procedūra nozīmē jebkuru iekasējamo importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu un visu nepieciešamo Muitas formalitāšu nokārtošanu;

(c) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(d) termins Preču deklarācija nozīmē paziņojumu, kas sniegts Muitas noteiktā formā, ar kuru ieinteresētā persona norāda noteikto Muitas procedūru, kas pielietojama precēm, un sniedz ziņas, ko Muita prasa deklarēt, lai veiktu šo procedūru;

(e) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita;

(f) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts. Garantija tiek aprakstīta kā vispārējā, ja tā nodrošina, ka tiks izpildītas saistības, kuras rodas no dažādām darbībām;

(g) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Preču apstrādi vietējai lietošanai regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda, un Muitas formalitātes, kuras jāveic, lai preces apstrādātu vietējai lietošanai.

Piezīmes

1. Atļaujas piešķiršanu preču apstrādei vietējai lietošanai var pakļaut nosacījumam, ka kompetentās varas iestādes ieteiktās apstrādes operācijas uzskata par labvēlīgām nacionālajai ekonomikai.

2. Tiesības apstrādāt preces vietējai lietošanai var saglabāt personām, kuras reģistrētas Muitas teritorijā un kuru veiktās operācijas atbilst Muitas iestāžu prasībām.

3. Muitas iestādes parasti dod atļauju veikt apstrādes operācijas īpašā vietā (piemēram, importētāja telpās) un noteiktām personām.

4. Muitas iestādes var noteikt standarta peļņas likmes operācijām, kuras saistītas ar preču apstrādi vietējai lietošanai.

3. Standarts

Preču apstrādes vietējai lietošanai procedūras atļaušana jāpakļauj nosacījumam, kas dotu Muitas iestādēm iespējas pārliecināties, ka produkti, kuri iegūti apstrādē, ir iegūti no importētajām precēm.

4. Standarts

Preču apstrādes vietējai lietošanai procedūras atļaušana jāpakļauj nosacījumam, ka preču sākotnējo stāvokli pēc apstrādes nevar atgūt tā, lai tas būtu ekonomiski.

Darbības sfēra

5. Standarts

Preču apstrādi vietējai lietošanai jāatļauj noteiktām preču kategorijām, ar kurām tiek veiktas apstiprinātās apstrādes operācijas.

Piezīme

Apstiprināšanu var aprobežot līdz apstrādes operācijām, kuras rezultātā dod produktus, kas klasificējami pēc noteiktām tarifu pozīcijām.

6. Standarts

Preču apstrādi vietējai lietošanai nedrīkst aprobežot līdz precēm, kuras ievestas tieši no ārzemēm, bet jāatļauj arī precēm, kuras bija Muitas tranzītā, Muitas noliktavā vai brīvajā zonā.

7. Rekomendētā prakse

Preču apstrādi vietējai lietošanai nedrīkst noraidīt, pamatojoties tikai uz izcelsmes valsti, valsti, no kurienes ievests vai galamērķa valsti.

8. Standarts

Tiesības apstrādāt preces vietējai lietošanai nedrīkst ierobežot līdz importēto preču īpašniekam.

9. Rekomendētā prakse

Personām, kuras veic liela apjoma un ilgstošu viena un tā paša veida preču apstrādi vietējai lietošanai, vajadzētu piešķirt vispārēju atļauju šādām operācijām.

Deklarācija preču apstrādei vietējai lietošanai

10. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka apstākļi, kādos jāiesniedz Preču deklarācija preču apstrādei vietējai lietošanai un kādos preces jāuzrāda kompetentā Muitas punktā.

Piezīme

Preču deklarāciju parasti iesniedz pirms preces ir apstrādātas vietējai lietošanai, bet gadījumos, kad veicamās operācijas ir relatīvi vienkāršas, atļauju apstrādes veikšanai var dot pirms Preču deklarācijas iesniegšanas.

Garantija

11. Standarts

Nacionālajā likumdošanā vai Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka forma, kādā jāsniedz garantija, ja tāda tiek prasīta, par preču apstrādi vietējai lietošanai.

12. Rekomendētā prakse

Izvēle starp dažādām pieņemamām garantijas formām jāatstāj ieinteresētās personas ziņā.

13. Standarts

Muitas iestādēm saskaņā ar nacionālo likumdošanu jānosaka summa, par kādu jāsniedz garantija par preču apstrādi vietējai lietošanai.

14. Rekomendētā prakse

Jebkuras garantijas summu vajadzētu noteikt cik vien zemu iespējams, ievērojot potenciāli iekasējamās importa nodevas un nodokļus.

Piezīme

Šī Rekomendētā prakse nekavē garantijas summas noteikšanu, pamatojoties uz vienotu likmi, ja uz precēm attiecas tarifu pozīciju plašs loks.

15. Standarts

Ja ir jāsniedz garantija, lai nodrošinātu, ka tiks izpildītas saistības, kuras radušās no dažādām operācijām saskaņā ar preču apstrādes vietējai lietošanai procedūru, Muitas iestādēm jāpieņem vispārējā garantija.

16. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm vajadzētu iztikt bez garantijas pieprasīšanas, ja tās ir pārliecinātas, ka jebkuras summas, kuras varētu būt maksājamas, var nodrošināt ar citiem līdzekļiem.

Preču apstrādes vietējai lietošanai izbeigšanās

17. Standarts

Preču apstrāde vietējai lietošanai izbeidzas, kad produkti, kuri iegūti šādā apstrādē, tiek muitoti vietējai lietošanai.

18. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka laika atskaites punkts, kas jāievēro, nosakot preču, kuras deklarētas vietējai lietošanai, vērtību un daudzumu un arī tām pielietojamo importa nodevu un nodokļu likmes.

19. Rekomendētā prakse

Ja apstākļi to attaisno un to pieprasa ieinteresētā persona, Muitas iestādēm vajadzētu apstiprināt procedūras izbeigšanos, kad produkti, kuri iegūti apstrādē vai pārstrādē, tiek eksportēti, novietoti Muitas noliktavā vai ievesti brīvajā zonā.

20. Standarts

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kas palikušas pēc preču apstrādes vietējai lietošanai, ja tie tiek muitoti vietējai lietošanai, jāpakļauj importa nodevu un nodokļu maksāšanai, kuri būtu piemērojami šādām atliekām un atkritumiem, ja tie būtu importēti tādā stāvoklī.

Piezīme

Apstiprinājumu var dot šādu atlieku un atkritumu padarīšanai par komerciāli bezvērtīgiem Muitas kontrolei vai reeksportēšanai.

21. Standarts

Preces, kas paredzētas apstrādei vietējai lietošanai, vai no tām iegūtos produktus, kuri pirms nomuitošanas vietējai lietošanai ir iznīcināti vai neatgriezeniski pazuduši nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, nedrīkst pakļaut importa nodevu un nodokļu maksāšanai ar noteikumu, ka šāda iznīcināšana vai pazušana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Jebkuri atkritumi vai atliekas, kuras palikušas pēc šādas iznīcināšanas, ja tie tiek muitoti vietējai lietošanai, jāpakļauj importa nodevu un nodokļu maksāšanai, kuri būtu piemērojami šādām atliekām un atkritumiem, ja tie būtu importēti tādā stāvoklī.

Garantijas atdošana atpakaļ

22. Standarts

Jebkura sniegtā garantija jāatdod atpakaļ, cik vien drīz iespējams pēc preču apstrādes vietējai lietošanai izbeigšanās.

Informācija par preču apstrādi vietējai lietošanai

23. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par preču apstrādi vietējai lietošanai būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Ievads

Starptautisko ceļojumu nozīmīga palielināšanās ir ievērojami ietekmējusi Muitas administrāciju darbu, kopš ceļotājiem to ceļojumu laikā ar savām mantām un transporta līdzekļiem jāiziet caur Muitas kontroli.

Gan ceļotāja, gan attiecīgo varas iestāžu interesēs ir atvieglot kustību caur nepieciešamo Muitas kontroli, bet tomēr to nevajadzētu veikt uz citu Muitai uzdoto pienākumu rēķina tādu kā valsts fiskālo un ekonomisko interešu aizsardzība, aizliegto preču importēšanas novēršana un citu Muitas pārkāpumu apkarošana.

Šis Pielikums paredz to, kas tiek uzskatīts par minimālajiem atvieglojumiem ceļotājiem, un šajā kontekstā īpaša uzmanība ir vērsta uz rekomendācijām, kuras sniegtas Konvencijas 2.pantā.

Šis Pielikums attiecas uz Muitas atvieglojumiem, kuri pielietojami visiem ceļotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir nerezidenti vai aizbraucošie vai atbraucošie rezidenti, vai no viņu transporta veida un precēm, ko ved šādi ceļotāji vai nu uz sevis, savā bagāžā vai savā transporta līdzeklī. Tas attiecas arī uz privātajiem transporta līdzekļiem (automašīnām, laivām un gaisa kuģiem).

Pielikums attiecas arī uz strādniekiem, kuri dzīvo vienā valstī, bet strādā citā, apkalpes locekļiem un citām personām, kuras bieži šķērso robežu. Tomēr šos ceļotāju veidus var izslēgt no dažu atvieglojumu piešķiršanas.

Šis Pielikums neattiecas uz dažādām kontrolēm, ko dažreiz veic Muita citu varas iestāžu vārdā, tādām kā imigrācijas kontroles un fitosanitārās pārbaudes. Pielikums neattiecas arī uz gadījumu, kad personas maina pastāvīgo dzīvesvietu no vienas uz otru.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins ceļotājs nozīmē:

(1) jebkuru personu, kas uz laiku iebrauc valsts teritorijā, kurā viņa parasti nedzīvo (nerezidents),

(2) jebkuru personu, kas atgriežas valsts teritorijā, kurā viņa parasti dzīvo pēc pagaidu uzturēšanas ārzemēs (rezidents, kas atgriežas).

Piezīme

Personu var uzskatīt par parasti dzīvojošu valstī, ja viņa principiāli vai pastāvīgi ir šīs valsts rezidents. Tomēr vietu, kurā persona parasti dzīvo, nosaka saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(b) termins privātās lietošanas transporta līdzekļi nozīmē automašīnas (ieskaitot motorizētos velosipēdus) un treilerus, laivas un gaisa kuģus kopā ar to parastām rezerves daļām un piederumiem un iekārtām, kuri importēti vai eksportēti vienīgi attiecīgās personas personiskai lietošanai un nevis personu transportēšanai par maksu vai preču rūpnieciskajai vai komerciālajai transportēšanai par vai bez maksas;

(c) termins personiskās mantas nozīmē visas preces (jaunas vai lietotas), kuras ceļotājam var būt vajadzīgas personiskai lietošanai ceļojuma laikā saprāta robežās, ievērojot visus ceļojuma apstākļus, bet izņemot preces, kuras importētas vai eksportētas komerciāliem nolūkiem;

(d) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(e) termins eksporta nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, eksportējot vai saistībā ar preču eksportu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(f) termins pagaidu ievešana no zīmē Muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest Muitas teritorijā nosacīti atbrīvotas no importa nodevu un nodokļu nomaksas; šādas preces jāimportē specifiskiem nolūkiem un tām jābūt paredzētām reeksportēšanai noteiktā termiņā un bez jebkādām izmaiņām, izņemot normālu nolietošanos;

(g) termins garantija nozīmē to, kas nodrošina Muitai pārliecību, ka pienākums pret Muitu tiks izpildīts;

(h) termins Muitas kontrole nozīmē pasākumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti likumi un noteikumi, par kuru izpildi ir atbildīga Muita.

Principi

1. Standarts

Muitas atvieglojumus, kuri piemērojami ceļotājiem, regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jāparedz nosacījumi, kuri jāizpilda un Muitas formalitātes, kuras jāveic, lai veiktu ceļotāju mantu un privātās lietošanas transporta līdzekļu muitošanu.

Vispārīgie noteikumi

3. Standarts

Muitas iestādēm jānozīmē Muitas punkti, kuros var veikt Muitas formalitātes ar ceļotājiem. Nosakot šādu punktu atrašanās vietu, kompetenci un darba laiku, faktoriem, kuri tiek ievēroti, jāietver ģeogrāfiskais stāvoklis un pasažieru satiksmes apjoms.

Piezīmes

1. Šādi Muitas punkti var būt izvietoti vai nu uz robežas vai iekšzemē (piemēram, lidostā vai galvenajā dzelzceļa stacijā).

2. Dažos gadījumos ceļotājiem var būt iespējas nokārtot visas nepieciešamās Muitas formalitātes starptautiskajos vilcienos, uz prāmjiem, reisu kuģiem utt.

3. Cita ceļotāju iziešanas caur Muitas kontroli paātrināšanas metode ir iepriekšēju muitošanas atvieglojumu piešķiršana izbraukšanas valstī.

4. Rekomendētā prakse

Pēc ieinteresētās personas iepriekšēja lūguma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm vajadzētu, cik vien pieļauj to administratīvā organizācija, atļaut kārtot Muitas formalitātes, kuras piemērojamas ceļotājiem, citās vietās nekā šim nolūkam nozīmētajos Muitas punktos; jebkurus izdevumus, kuri sakarā ar to rodas, var iekasēt no ieinteresētās personas.

5. Standarts

Ja satiksmes vajadzības to attaisno, galvenajam Muitas punktam, kurā var nokārtot ceļotājiem piemērojamas Muitas formalitātes, jābūt atvērtam 24 stundas dienā vai, ja tas nav nepieciešams, noteiktās stundās, kuru laikā var sagaidīt, ka ceļotāji ieradīsies vai izbrauks no valsts.

6. Rekomendētā prakse

Ja vairāki Muitas punkti ir izvietoti uz vienas robežas, attiecīgo valstu Muitas iestādēm vajadzētu saskaņot šo punktu kompetenci un darba laikus.

Piezīme

Dažos gadījumos attiecīgo valstu Muitas punkti veic kopējas kontroles pie vienotām robežām vienā vietā un dažreiz vienā ēkā.

7. Standarts

Neievērojot Muitas iestāžu tiesības visiem ceļotājiem piemērot pilnīgu Muitas kontroli, tām parasti jāveic šāda kontrole tikai pēc izvēles vai uz paraugu principu pamata.

8. Standarts

Ceļotāju personiska pārmeklēšana Muitas nolūkiem jāveic tikai ārkārtējos gadījumos un, ja ir saprātīgs pamatojums aizdomām par krāpšanu vai citiem pārkāpumiem.

9. Standarts

Ceļotājiem, kuri iebrauc vai izbrauc no valsts ar automašīnām vai vilcieniem, jāatļauj nokārtot visas nepieciešamās Muitas formalitātes, nepieprasot izkāpšanu no transporta līdzekļiem, kuros tie ceļo, kā pašsaprotamu lietu.

10. Rekomendētā prakse

Galvenajās starptautiskajās lidostās vajadzētu lietot divu koridoru sistēmu, kas aprakstīta šī Pielikuma I Papildinājumā, lai muitotu ceļotājus un viņu bagāžu.

11. Rekomendētā prakse

Atbilstošās starptautiskajās jūras ostās, īpaši tajās, kurās izmanto pasažieru kuģus, kas veic īsus jūras ceļojumus (tādus kā regulārie prāmju pakalpojumi), vajadzētu lietot divu koridoru sistēmu, kas aprakstīta šī Pielikuma II Papildinājumā, lai muitotu ceļotājus, viņu bagāžu un privātās lietošanas automašīnas.

12. Standarts

Muitas atvieglojumus, kurus paredz šis Pielikums, jāpiemēro ceļotājiem neatkarīgi no viņu pilsonības/ nacionalitātes.

13. Rekomendētā prakse

Neatkarīgi no izmantotā transporta veida Muitas nolūkiem nevajadzētu pieprasīt ceļotāju vai viņu bagāžas sarakstu.

Piezīme

Šis noteikums nekavē Muitu pieprasīt informāciju par ceļotāju skaitu, kuri iebrauc vai izbrauc ar īpašiem transporta līdzekļiem.

14. Standarts

Ceļotājiem jāatļauj sniegt mutiska deklarācija par līdzpaņemtajām precēm. Tomēr Muita var pieprasīt rakstisku deklarāciju par precēm, ko ved ceļotāji, kuras veido komerciāla rakstura importēšanu vai eksportēšanu vai kuras pēc vērtības vai daudzuma pārsniedz nacionālajā likumdošanā noteiktās robežas.

Piezīme

Rakstiska deklarācija, kas paredzēta šajā Standartā, var būt deklarācija, ko parasti lieto muitošanai vietējai lietošanai vai vienkāršota Preču deklarācija. Muita var pieprasīt kā alternatīvu komerciālā invoisa vai cita komerciālā dokumenta uzrādīšanu.

15. Standarts

Saskaņā ar atbilstošo Muitas procedūru, reeksportēšanu vai citādu rīcību, ievērojot nacionālo likumdošanu, preces, kuras ved ceļotāji, jāuzglabā vai jātur līdz muitošanai, pakļaujot Muitas iestāžu noteiktiem nosacījumiem, sekojošos gadījumos:

- pēc ceļotāja pieprasījuma,

- ja attiecīgās preces nevar muitot nekavējoties;

- ja citi šī Pielikuma noteikumi šīm precēm nav pielietojami.

16. Standarts

Bagāža, kura netiek pavadīta (t.i., bagāža, ko ieved vai izved pirms vai pēc ceļotāja), jāmuito saskaņā ar procedūru, kas pielietojama bagāžai, kura tiek pavadīta, vai saskaņā ar vienkāršotu Muitas procedūru.

Piezīmes

1. Uz tādām precēm, kuras atrodas nepavadītajā bagāžā, nav noteikti jāattiecina no importa nodevām un nodokļiem brīva ievešana, kas attiecināma uz citādām precēm nekā personiskās mantas, kuras atrodas pavadītajā bagāžā,

2. Ja par precēm, kuras atrodas bagāžā, ko ceļotājs nepavada, tiek pieprasīta no importa nodevām un nodokļiem brīva ievešana, Muitas iestādes var pieprasīt pierādījumu, ka attiecīgā persona tiešām ierodas no ārzemēm.

3. Noteikumi, kuri aprakstīti šī Pielikuma III Papildinājumā, var sniegt lietderīgus norādījumus Muitas rīcībai ar reģistrētu bagāžu, ko ved pa dzelzceļu.

17. Standarts

Jānosaka, ka bagāžu, ko ceļotājs nepavada, nomuito cita persona, nevis ceļotājs.

18. Rekomendētā prakse

Precīzu likmju novērtēšanas sistēmu vajadzētu pielietot precēm, kuras tiek deklarētas vietējai lietošanai saskaņā ar atvieglojumiem, kas pielietojami ceļotājiem, ar noteikumu, ka importēšanai ir nekomerciāls raksturs un ka preču kopējā vērtība un daudzums nepārsniedz daudzumus, kādi noteikti nacionālajā likumdošanā precīzu likmju sistēmā:

- vajadzētu noteikt likmes, kuras attiecas uz visiem importa nodevu un nodokļu veidiem;

- vajadzētu atņemt precēm jebkuras beznodokļu ievešanas atvieglojumu priekšrocības, uz kurām tām būtu tiesības citādi;

- vajadzētu paredzēt, ka par precēm, ja to pieprasa ceļotājs, var iekasēt tām atbilstošās importa nodevas un nodokļus; šajā gadījumā tomēr Muitas iestādes var pieprasīt, ka tie tiek iekasēti par visām precēm, kuras apliekamas ar nodevām un nodokļiem;

- nevajadzētu paredzēt Muitas iestādēm nepieciešamību noteikt speciālas likmes augstu nodevu precēm vai pat izslēgt dažas preces no stingru likmju sistēmas priekšrocībām.

Piezīme

Importēšanu parasti uzskata par nekomerciāla rakstura, ja tā ir gadījuma rakstura un ietver tikai ceļotāja vai viņa ģimenes personiskās lietošanas vai patēriņa preces vai preces, kuras ceļotājs valstī izlietos kā dāvanas, un pēc to rakstura un daudzuma nav uzskatāms, ka tās tiktu importētas komerciālos nolūkos.

Iebraukšanas noteikumi

(a) Nerezidenti

19. Standarts

Nerezidentiem jāatļauj personisko mantu pagaidu ievešana. Šādas personiskās mantas var ievest bez jebkādu dokumentu un garantijas pieprasīšanas, izņemot preces, kuras saistītas ar augstām importa nodevu un nodokļu summām.

20. Standarts

Papildus apģērbam, tualetes piederumiem un citām precēm, kuras acīmredzami ir personiska rakstura, par personiskām mantām jāuzskata sekojošās:

- personiskos juvelierizstrādājumus;

- foto un kino kameras kopā ar saprātīgu daudzumu filmām un to piederumiem;

- pārnēsājamos diapozitīvu un filmu projektorus un to piederumus kopā ar saprātīgu daudzumu diapozitīviem un filmām;

- binokļus;

- pārnēsājamos mūzikas instrumentus;

- pārnēsājamos gramafonus ar ierakstiem;

- pārnēsājamos skaņu ierakstītājus un atskaņotājus (ieskaitot diktofonus) ar lentām;

- pārnēsājamos radiouztvērējus;

- pārnēsājamos televizorus;

- pārnēsājamās rakstāmmašīnas;

- pārnēsājamos kalkulatorus;

- bērnu ratiņus;

- invalīdu krēslus;

- sporta piederumus tādus kā teltis un citus apmešanās piederumus, makšķerēšanas piederumus, kalnā kāpšanas piederumus, sporta šaujamieročus ar munīciju, nemotorizētus velosipēdus, kanoe vai kajakus, kuri īsāki par 5.5 metriem, slēpes, tenisa raketes.

21. Standarts

Papildus patērējamiem produktiem, kurus noteiktu daudzumu robežās atļauts ievest brīvus no importa nodevām un nodokļiem, nerezidentiem jāatļauj importēt brīvas no importa nodevām un nodokļiem preces, kurām ir strikts nekomerciāls raksturs, ar kopējo vērtību līdz 50 USD. Zemāku summu var noteikt personām, kuras jaunākas par 15 gadiem, vai personā m , kuras robežu šķērso bieži.

Piezīmes

1. Atvieglojumus, kuri paredzēti šajā Standartā, var pakļaut nosacījumam, ka precēm jābūt paredzētām ceļotāja vai viņa ģimenes personiskajai lietošanai vai patēriņam vai ka tās valstī tiks izmantotas dāvanām un ka tās tiek vestas pavadītajā bagāžā uz personas vai viņas rokas bagāžā.

2. Nerezidentiem, kuri tikai brauc caur valsti, var piešķirt lielākus atvieglojumus.

22. Standarts

Tabakas preču, vīna, spirta un smaržu daudzumiem, kurus nerezidentiem atļauts importēt brīvus no importa nodevām un nodokļiem, jābūt sekojošiem:

(a) 200 cigaretes vai 50 cigāri vai 250 grami tabakas, vai šo produktu izlase, kuras kopējais svars nepārsniedz 250 g;

(b) 2 litri vīna un 1 litrs spirtoto dzērienu;

(c) 1/4 litra tualetes ūdens un 50 grami smaržu.

Atvieglojumus, kuri paredzēti par tabakas precēm un alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr var ierobežot personām, līdz tās nav sasniegušas noteiktu vecumu, un tos var nepiešķirt vai piešķirt tikai samazinātos daudzumos personām, kuras bieži šķērso robežu (piemēram, personām, kuras dzīvo pie robežas, strādniekiem, kuri dzīvo vienā valstī, bet strādā citā, profesionāliem šoferiem un starptautiskā transporta apkalpes locekļiem).

Piezīme

Atvieglojumus, kuri paredzēti šajā Standartā, var pakļaut nosacījumam, ka produktiem jābūt paredzētiem ceļotāja vai viņa ģimenes personiskajai lietošanai vai patēriņam vai ka tās valstī tiks izmantotas dāvanām un ka tās tiek vestas pavadītajā bagāžā uz personas vai viņas rokas bagāžā.

23. Standarts

Ja ir nepieciešams iesniegt pagaidu ievešanas deklarāciju par nerezidentu personiskajām mantām, jebkuras garantijas summa, kas jādod, nedrīkst pārsniegt iekasējamo importa nodevu un nodokļu summu.

24. Rekomendētā prakse

Ja ir nepieciešams iesniegt pagaidu ievešanas deklarāciju par nerezidentu personiskajām mantām, Muitas Konvencijas par ATA karneti preču pagaidu ievešanai Līgumslēdzējām Pusēm (Brisele, 1961. gada 6. decembris) vajadzētu pieņemt ATA karnetes savu nacionālo Muitas dokumentu vietā un kā garantiju importa nodevu un nodokļu maksāšanai.

25. Standarts

Ja ir nepieciešams iesniegt pagaidu ievešanas deklarāciju par nerezidentu personiskajām mantām, laika limits pagaidu ievešanai jānosaka atkarībā no ceļotāja uzturēšanās ilguma valstī ar noteikumu, ka netiek pārsniegti laika limiti, kuri noteikti nacionālajā likumdošanā.

26. Standarts

Pēc ceļotāja pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm jāpagarina jebkurš sākotnēji fiksētais termiņš pagaidu ievešanai.

27. Standarts

Jānosaka, ka preces, kuras ievestas uz laiku, var reeksportēt caur citu Muitas punktu nekā tās tika importētas.

28. Standarts

Nerezidentiem jāatļauj viņu privātās lietošanas transporta līdzekļu pagaidu ievešana

Piezīme

Pagaidu ievešanu var atļaut arī par dzīvniekiem un satiksmes līdzekļiem bez dzinējiem, kurus nerezidenti izmanto kā transporta līdzekļus.

29. Standarts

Degviela, kura tiek vesta transporta līdzekļu parastās tvertnēs, jāieved brīva no importa nodevām un nodokļiem.

30. Standarts

Atvieglojumi, kuri tiek piešķirti privātās lietošanas transporta līdzekļiem, jāpiemēro, ja tie ir nerezidentu īpašumā vai viņu iznomāti vai izīrēti un ja tie tiek ievesti ar, pirms vai pēc ceļotājiem.

31. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm par privātās lietošanas transporta līdzekļu pagaidu ievešanu nevajadzētu pieprasīt ne Muitas dokumentu, ne garantiju .

32. Rekomendētā prakse

Ja par nerezidentu privātās lietošanas transporta līdzekļu pagaidu ievešanu tiek pieprasīts Muitas dokuments vai garantijas, Muitas iestādēm vajadzētu pieņemt standarta starptautiskos dokumentus un garantijas, kā tas aprakstīts, piemēram, Muitas konvencijā par ATA karnetēm preču pagaidu ievešanai (Brisele, 1961. gada 6. decembris), Ņujorkas Muitas konvencijā par privāto ceļu satiksmes līdzekļu pagaidu ievešanu (1954. gada 4. jūnijs) un Muitas konvencijā par privātās lietošanas gaisa kuģu un izklaides laivu pagaidu ievešanu (1956. gada 18. maijs).

33. Standarts

Parasti laika limits nerezidentu privātās lietošanas transporta līdzekļu pagaidu ievešanai nav mazāks par sešiem mēnešiem.

34. Standarts

Pēc ieinteresētās personas pieprasījuma un tādu iemeslu dēļ, kurus Muitas iestādes uzskata par pamatotiem, Muitas iestādēm jāpagarina jebkurš sākotnēji fiksētais laika limits pagaidu ievešanai.

35. Standarts

Jāatļauj pagaidu ievešana par jebkurām aizvietojošām detaļām to privātās lietošanas transporta līdzekļu labošanai, kuri atrodas valstī uz laiku.

36. Rekomendētā prakse

Muitas iestādēm nevajadzētu pieprasīt nerezidentu to privātās lietošanas transporta līdzekļu vai personisko mantu reeksportēšanu, kuri tikuši nopietni sabojāti vai iznīcināti nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, ar noteikumu, ka tiek izpildīti nacionālās likumdošanas nosacījumi.

(b) Rezidenti, kuri atgriežas

37. Standarts

Rezidentiem, kuri atgriežas, jāatļauj reimportēt brīvas no importa nodevām un nodokļiem jebkuras preces, kuras tie ņēma līdzi, izbraucot no valsts, un kuras bija brīvā apgrozībā šajā valstī.

38. Standarts

Papildus patērējamiem produktiem, kurus noteiktu daudzumu robežās atļauts ievest brīvus no importa nodevām un nodokļiem, rezidentiem, kuri atgriežas, jāatļauj importēt brīvas no importa nodevām un nodokļiem preces, kam ir strikts nekomerciāls raksturs ar to kopējo vērtību līdz 50 USD. Zemāku summu var noteikt personām, kuras jaunākas par 15 gadiem, vai personām, kuras robežu šķērso bieži.

Piezīme

Atvieglojumus, kuri paredzēti šajā Standartā, var pakļaut nosacījumam, ka precēm jābūt paredzētām ceļotāja vai viņa ģimenes personiskajai lietošanai vai patēriņam vai valstī tiks izmantotas dāvanām un ka tās tiek vestas pavadītajā bagāžā, uz personas vai viņas rokas bagāžā.

39. Standarts

Tabakas preču, vīna, spirta un smaržu daudzumiem, ko rezidentiem, kuri atgriežas, atļauts importēt brīvus no importa nodevām un nodokļiem, jābūt sekojošiem:

(a) 200 cigaretes vai 50 cigāri vai 250 grami tabakas, vai šo produktu izlase, kuras kopējais svars nepārsniedz 250 g;

(b) 2 litri vīna un 1 litrs spirtoto dzērienu;

(c) 1/4 litra tualetes ūdens un 50 grami smaržu.

Atvieglojumus, kuri paredzēti par tabakas precēm un alkoholiskajiem dzērieniem, tomēr var ierobežot personām, līdz tās nav sasniegušas noteiktu vecumu, un tos var nepiešķirt vai piešķirt tikai samazinātos daudzumos personām, kuras bieži šķērso robežu (piemēram, personām, kuras dzīvo pie robežas, strādniekiem, kuri dzīvo vienā valstī, bet strādā citā, profesionāliem šoferiem un starptautiskā transporta apkalpes locekļiem).

Piezīme

Atvieglojumus, kuri paredzēti šajā Standartā, var pakļaut nosacījumam, ka produktiem jābūt paredzētiem ceļotāja vai viņa ģimenes personiskajai lietošanai vai patēriņam vai ka tās valstī tiks izmantotas dāvanām un ka tās tiek vestas pavadītajā bagāžā, uz personas vai viņas rokas bagāžā.

Izbraukšanas noteikumi

40. Standarts

Muitas formalitātēm, kuras piemērojamas izbraucošajiem ceļotājiem, jābūt tik vienkāršām, cik vien iespējams, un, kad tas ir iespējams, tās jāizslēdz.

Piezīme.

Muitas formalitātes var būt nepieciešamas, piemēram, lai iegūtu atbrīvojumu no iekšējām importa nodevām un nodokļiem vai to atmaksājumu.

41. Standarts

Ceļotājiem jāatļauj eksportēt preces komerciāliem nolūkiem ar noteikumu, ka tiek ievērotas nepieciešamās formalitātes un nomaksātas jebkuras iekasējamās eksporta nodevas un nodokļi.

42. Standarts

Pēc rezidentu, kuri izbrauc no valsts, pieprasījuma, Muitas iestādēm jāveic nepieciešamie identifikācijas pasākumi ar noteiktām precēm, ja to brīva reimportēšana tādējādi tiktu atvieglota.

Piezīme

Parastās metodes, kas tiek lietotas šim nolūkam, sastāv no ziņu pierakstīšanas, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu preču identifikāciju pēc to apraksta vai zīmēm, numuriem vai citām tām pastāvīgi piestiprinātām norādēm, vai, uzliekot Muitas identifikācijas zīmes vai zīmogus.

43. Standarts

Tikai ārkārtējos gadījumos jāpieprasa pagaidu eksportēšanas procedūras pielietošana ar Muitas dokumentiem par to rezidentu personiskajām mantām un privātajiem transporta līdzekļiem, kuri izbrauc no valsts.

44. Standarts

Jebkura garantija, ko devuši nerezidenti par precēm, kuras ievestas uz laiku, jādod atpakaļ brīdī, kad preces tiek reeksportētas neatkarīgi no Muitas punkta, caur kuru notiek reeksportēšana.

45. Rekomendētā prakse

Ja garantija tika sniegta skaidras naudas depozīta veidā, vajadzētu noteikt, ka tas jāatmaksā reeksportēšanas punktā pat, ja preces netika importētas caur šo punktu.

Tranzīta pasažieri

46. Standarts

Tranzīta pasažieriem, kuri neatstāj tranzīta zonu, nedrīkst pieprasīt iziet Muitas kontroli.

Piezīme

Šis noteikums nekavē Muitu saglabāt vispārēju uzraudzību tranzīta zonās un veikt jebkuras darbības, kuras nepieciešamas, kad ir aizdomas par pārkāpumu Muitas jomā.

Informācija par Muitas atvieglojumiem, kuri piemērojami ceļotājiem

47. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par Muitas atvieglojumiem, kuri piemērojami ceļotājiem, būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

48. Standarts

Informācijai par nodevu un nodokļu atbrīvojumiem, kuri piešķirti ceļotājiem, un par Muitas formalitātēm, kuras jāveic, jābūt pieejamai ceļotājiem pēc pieprasījuma pirms viņu izbraukšanas no savas valsts vai, ja tas ir praktiski iespējams, tad viņu ceļojuma laikā.

Piezīmes

1. Šādu informāciju var padarīt pieejamu ceļotājiem uz kuģiem, gaisa kuģiem vai starptautiskajos vilcienos.

2. Šādu informāciju var padarīt pieejamu ceļotājiem arī brošūru veidā, un tās var izvietot atbilstoši iebraukšanas un izbraukšanas punktos.

49. Rekomendētā prakse

Informācijai par Muitas atvieglojumiem, kuri piemērojami ceļotājiem, vajadzētu būt iespiestai attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai valodās un jebkurā citā valodā, kas uzskatāma par nepieciešamu.

I papildinājums

Noteikumi par divu koridoru sistēmu to ceļotāju un viņu bagāžas muitošanai, kuri ierodas pa gaisa ceļiem

Divu koridoru jeb sarkan/zaļā sistēma ir vienkāršota Muitas kontrole, kas dod iespēju Muitas iestādēm uzlabot pasažieru plūsmu starptautiskajās lidostās un efektīvi darboties ar pieaugošo pasažieru skaitu, nesamazinot kontroles efektivitāti un attiecīgi nepalielinot Muitas štatus. Tā nav noteikti n e savienojama ar citu kontroļu pielietošanu, piemēram, apmaiņas kontrolēm, ja vien apstākļi neprasa pilnīgu visu pasažieru un viņu bagāžu kontroli.

Divu koridoru sistēmai vajadzētu darboties kā aprakstīts turpmāk:

1. Sistēmai jāatļauj pasažieriem izvēlēties starp diviem koridoru veidiem:

(a) vienu (zaļo koridoru) pasažieriem, kam nav līdz preces vai ir tikai tādas preces, kuras var ievest brīvas no importa nodevām un nodokļiem un kuras nav pakļautas importa aizliegumiem vai ierobežojumiem; un

(b) otru (sarkano koridoru) citiem pasažieriem.

2. Katrs koridors skaidri un noteikti jāapzīmē, lai pasažieri var viegli saprast izvēli starp tiem. Apzīmēšanas pamatatšķirības ir:

(a) koridoram, kas minēts 1(a), zaļš regulārs astoņstūris un vārdi "Nekas nav deklarējams",

(b) koridoram, kas minēts 1(b), sarkans kvadrāts un vārdi "Deklarējamas preces".

Koridorus papildus vajadzētu identificēt ar uzrakstu, kurā ietverts vārds "Muita".

3. Tekstiem, kuri minēti 2.paragrāfā, jābūt angļu un/vai franču valodā un jebkurā citā valodā vai valodās, kuras uzskatāmas par lietderīgām attiecīgajā lidostā.

4. Pasažieriem jābūt pietiekami labi informētiem, lai izvēlētos starp šiem koridoriem. Šim nolūkam ir svarīgi:

(a) ka pasažieri ir informēti par sistēmas darbību un par preču veidiem un daudzumiem, kuri viņiem var būt līdzi, ja viņi izmanto zaļo koridoru. To var izdarīt ar plakātu vai ziņojumu palīdzību lidostā vai ar skrejlapām, kuras pieejamas sabiedrībai lidostā vai kas tiek izplatītas caur tūrisma aģentūrām, avioaģentūrām un citā m ieinteresētajām institūcijām;

(b) ka ceļš uz koridoriem ir skaidri iezīmēts ar ceļa rādītājiem.

5. Koridori jāizvieto aiz bagāžas piegādes zonas tā, lai pasažieriem būtu līdzi visa bagāža, kad viņi izvēlas koridoru. Turklāt koridoriem jābūt tā iekārtotiem, lai pasažieru plūsma no šīs zonas uz lidostas izeju būtu cik vien iespējams tieša.

6. Attālumam starp bagāžas piegādes zonu un ieejām koridoros jābūt pietiekamam, lai ļautu pasažieriem izvēlēties koridoru un pārvietoties uz šo koridoru bez sastrēguma radīšanas.

7. Pasažierus, kuri izvēlējušies zaļo koridoru, nav jāpakļauj nekādām citām Muitas formalitātēm, ja vien viņi nav nejaušās pārbaudes objekti; sarkanajā koridorā pasažieriem jāizpilda Muitas pieprasītās formalitātes.

II papildinājums

Noteikumi par divu koridoru sistēmu to ceļotāju, viņu bagāžas un viņu satiksmes līdzekļu muitošanai, kuri ierodas pa jūras ceļiem

Divu koridoru vai sarkan/zaļā sistēma ir vienkāršota Muitas kontrole, kuru var izmantot saistībā ar pasažieru, viņu bagāžas un viņu satiksmes līdzekļu muitošanu, kuri ierodas pa jūras ceļiem. Sistēmu īpaši pielieto to pasažieru kontrolei, kuri veic īsus jūras izbraukumus, tādus kā regulārus prāmju pakalpojumus. Tā var palīdzēt uzlabot pasažieru plūsmu starptautiskajās jūras ostās un lai efektīvi darbotos ar pieaugošo pasažieru skaitu, nesamazinot Muitas kontroles efektivitāti un attiecīgi nepalielinot Muitas štatus. Tā nav noteikti nesavienojama ar citām kontrolēm, piemēram, apmaiņas kontroli un starptautisko motorizēto satiksmes līdzekļu apdrošināšanas sertifikātu kontroli, ja vien apstākļi neprasa pilnīgu visu pasažieru un viņu bagāžas vai satiksmes līdzekļu kontroli.

Divu koridoru sistēmai vajadzētu darboties kā aprakstīts turpmāk:

1. Sistēmai jāļauj pasažieriem (vai nu tie ceļo savos satiksmes līdzekļos vai nē) izvēlēties starp diviem koridoru veidiem:

(a) vienu (zaļo koridoru) pasažieriem, kam nav līdz preces vai ir tikai tādas preces, kuras var ievest brīvas no importa nodevām un nodokļiem un kuras nav pakļautas importa aizliegumiem vai ierobežojumiem;

(b) otru (sarkano koridoru) citiem pasažieriem.

2. Katrs koridors skaidri un noteikti jāapzīmē, lai pasažieri var viegli saprast izvēli starp tiem. Apzīmēšanas pamatatšķirības ir:

(a) koridoram, kas minēts 1(a), zaļš regulārs astoņstūris un vārdi Nekas nav deklarējams,

(b) koridoram, kas minēts 1(b), sarkans kvadrāts un vārdi Deklarējamas preces.

Koridorus papildus vajadzētu identificēt ar uzrakstu, kurā ietverts vārds Muita.

3. Tekstiem, kuri minēti 2.paragrāfā, jābūt angļu un/vai franču valodā un jebkurā citā valodā vai valodās, kuras uzskatāmas par nepieciešamām attiecīgajā lidostā.

4. Gadījumos, kad pasažieri ceļo savos satiksmes līdzekļos un kad ar to varētu atvieglot satiksmes līdzekļu stāšanos taisnās rindās un muitošanas procedūru, katra motorizētā satiksmes līdzekļa šoferim var izsniegt sarkanu vai zaļu uzlīmi, kas apzīmēta ar 2 (a) un (b) paragrāfā minētām zīmēm, un norādīt, ka pie satiksmes līdzekļa aizsargstikla jāpieliek:

(a) zaļa uzlīme, ja motorizētais satiksmes līdzeklis pats un jebkuras preces, ko tas satur, ieskaitot preces, kuras pieder satiksmes līdzekļa pasažieriem vai tie tās ved, var tikt ievestas bez Muitas formalitātēm un nav pakļautas importa aizliegumiem vai ierobežojumiem; un

(b) sarkana uzlīme citos gadījumos.

5. Pasažieriem jābūt pietiekami labi informētiem, lai izvēlētos starp šiem koridoriem un, ja nepieciešams, zaļu vai sarkanu uzlīmi. Šim nolūkam ir svarīgi:

(a) ka pasažieri ir informēti par sistēmas darbību un par preču veidiem un daudzumiem, kuri viņiem var būt līdzi, ja viņi izmanto zaļo koridoru. To var izdarīt ar plakātu vai ziņojumu palīdzību lidostā vai ar skrejlapām, kuras pieejamas sabiedrībai lidostā vai kas tiek izplatītas caur tūrisma aģentūrām, avioaģentūrām un citām ieinteresētajām institūcijām;

(b) ka, ja jālieto 4.paragrāfā minētās sarkanās un zaļās uzlīmes, katra satiksmes līdzekļa šoferim vajadzētu būt apgādātam ar uzlīmēm pirms ierašanās galamērķa ostā;

(c) ka ceļš uz koridoriem ir skaidri iezīmēts ar ceļa rādītājiem.

6. Koridori jāizvieto aiz jebkuras bagāžas piegādes zonas tā, lai pasažieriem būtu līdzi visa bagāža, kad viņi izvēlas koridoru. Turklāt koridoriem jābūt tā izkārtotiem, lai pasažieru plūsma no šīs zonas uz jūras ostas izeju būtu cik vien iespējams tieša.

7. Attālumam no kuģa vai bagāžas piegādes zonas un ieejām koridoros jābūt pietiekamam, lai ļautu pasažieriem izvēlēties koridoru un pārvietoties uz šo koridoru bez sastrēguma radīšanas.

8. Pasažierus, kuri izvēlējušies zaļo koridoru, nav jāpakļauj nekādām citām Muitas formalitātēm, ja vien viņi nav nejaušās pārbaudes objekti; sarkanajā koridorā pasažieriem jāizpilda Muitas pieprasītās formalitātes.

9. Sistēma, kura ietver tikai vienas ejas izmantošanu, bet saskaņā ar kuru satiksmes līdzekļi, kas pieliek sarkanu uzlīmi, vai tie, kas izvēlēti gadījuma pārbaudei, tiek novirzīti uz nozīmētu piestātnes vietu, var tikt uzskatīta par atbilstošu divu koridoru sistēmas prasībām.

III papildinājums

Noteikumi par Muitas rīcību ar reģistrētu bagāžu, kas tiek vesta pa dzelzceļu

Efektīvu un ātru rīcību ar reģistrētu bagāžu, kas tiek vesta pa dzelzceļu, var atvieglot, piemērojot šādus noteikumus:

1. Ja pasažieri ir reģistrējuši bagāžu dzelzceļa iestādēs, viņiem jābūt iespējām veikt deklarēšanu pievienotā formā (vai atbilstoši vienojušies par šīs formas pieņemšanu), lai atvieglotu ātras Muitas formalitātes.

2. Muitas iestādēm jāpiešķir reālas priekšrocības rakstiskas deklarācijas izmantošanai, tādējādi mudinot pasažieriem lietot procedūru, kas sniedz Muitai pilnīgāku drošību.

3. Deklarācija jāiesniedz dzelzceļa iestādēs izbraukšanas valsts un, ja tas tiek pieprasīts, galamērķa valsts Muitas iestādēm.

4. Rakstiska deklarācija jāuzskata par deklarācijas, ko parasti pieprasa pasažieriem, aizvietojumu, un tai jābūt ar tādu pašu efektu.

5. Muitas iestādēm pēc iespējas jāiztiek bez bagāžas satura pārbaudes, uz kuru attiecas rakstiska deklarācija.

6. Muitas iestādēm jācenšas, tiklīdz ir šķērsota robeža, atlaist iespējami lielāko reģistrētās bagāžas daļu, par kuru ir rakstiskas deklarācijas un kas nav jāpārbauda, lai dzelzceļam būtu iespējams nekavējoties to nodot galamērķim.

7. Ja Muitas iestādes ir izvēlējušās bagāžu pārbaudīt, jābūt iespējām veikt šīs pārbaudes Muitas punktā, kas ir tuvākais pasažieru galamērķim. Šim nolūkam, cik vien daudz iespējams, Muitas punktiem jābūt tiesībām muitot reģistrētu bagāžu.

8. Bagāžu var apturēt uz robežas tikai ārkārtējos gadījumos, piemēram, kad ir noticis pārkāpums vai ir nopietnas aizdomas par krāpšanu.

9. Muitas iestādēm ir brīvas izvēles iespējas veikt jebkurus kontroles pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai aizkavētu ļaunprātīgas darbības.

10. Lai atvieglotu pasažieru bagāžas labošanu, jānostiprina sadarbība starp Muitas iestādēm un dzelzceļu īpaši par stundu grafiku, kādās var nomuitot bagāžu .

11. Jāapsver atbildības uzlikšanas iespējas dzelzceļam par rakstiskas deklarācijas pareizības pārbaudi, īpaši, ja tiek pieprasīta reģistrētas bagāžas atlaišana, kad Muitas punkts ir slēgts, vai stacijā, kuru Muita neapkalpo.

Muitas Deklarācija reģistrētai bagāžai

a) Es deklarēju, ka bagāža, kas šeit precizēta, satur tikai tāda veida personiskos piederumus, ko parasti lieto pasažieri, kad atrodas ārpus mājas, tādas kā apģērbs, veļa, tualetes piederumi, grāmatas un sporta piederumi, un citas, kā kameras (foto vai kino), radio un televizori.

b) Es deklarēju, ka šī bagāža nesatur:

- pārtiku, tabakas preces, alkoholiskos dzērienus, ieročus, munīciju, narkotikas vai valūtu;

- preces, ar kurām rīkosies citas personas par vai bez maksas;

- preces, kuras nopirktas vai citādi iegūtas ārpus manas pastāvīgās dzīvesvietas valsts un kuras vēl nav deklarētas šīs valsts Muitā (šis ierobežojums attiecas tikai uz atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī).

c) Es pilnvaroju dzelzceļa iestādes veikt visas Muitas formalitātes.

d) Es apzinos, ka nepatiesa deklarācija pakļauj mani apsūdzības izvirzīšanas iespējām.

Ievads

Preču, kuras deklarētas vietējai lietošanai, muitošanas laikā vai pēc to atlaišanas pats importētājs vai Muitas iestādes var atklāt, ka Muitas maksājumu aprēķināšanas pamats bijis nepareizs, pateicoties, inter alia, Muitas iestāžu, deklarētāja vai kādas citas iesaistītās personas kļūdai (piemēram, nosūtītāja vai krāvēja), un ka šī iemesla dēļ iekasētās vai iekasējamās importa nodevas un nodokļi ir lielāki nekā tie, kas faktiski bija jāiekasē. Var gadīties arī, ka preces tiek bojātas, iznīcinātas vai neatgriezeniski pazaudētas nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ, īpaši pirms to atlaišanas vietējai lietošanai; šajā gadījumā taisnīguma apsvērumu dēļ jau nomaksātas importa nodevas un nodokļus arī var atmaksāt pilnībā vai daļēji.

Ieinteresētajai personai pēc pārbaudīšanas vajadzētu būt iespējām saņemt pārmaksāto importa nodevu un nodokļu atmaksājumu vai, ja maksājums vēl netika veikts, importa nodevu un nodokļu atlaišanu, kuri pārsniedz faktiski iekasējamo summu.

Īpaši tad, ja pārmaksājums radies Muitas iestāžu kļūdas dēļ vai to izraisījuši apstākļi, kurus importētājs vai cita ieinteresētā persona nevarēja kontrolēt, ir svarīgi, lai atmaksāšana tiek veikta bez nevajadzīgas kavēšanās un ar minimālām formalitātēm. Dažos gadījumos tomēr var būt nepieciešams atmaksāšanu pakļaut noteiktiem nosacījumiem vai speciāliem drošības pasākumiem pret viltošanu vai krāpšanu.

Šī Pielikuma noteikumi neattiecas uz atmaksāšanu, ko veic saskaņā ar atmaksāšanas procedūru, vai uz depozītu atmaksāšanu, kuri ņemti kā garantija par importa nodevu un nodokļu nomaksāšanu.

Definīcijas

Šī Pielikuma ietvaros:

(a) termins importa nodevu un nodokļu atmaksāšana nozīmē pilnīgu vai daļēju importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu, kuri samaksāti par precēm, kas deklarētas vietējai lietošanai, un pilnīgu vai daļēju šādu nodevu un nodokļu atlaišanu, ja maksājums nav izdarīts;

(b) termins importa nodevas un nodokļi nozīmē Muitas nodevas un visas citas nodevas, nodokļus vai citus maksājumus, kurus iekasē, importējot vai saistībā ar preču importu, bet neieskaitot maksājumus un izmaksas, kuru apmērs ir ierobežots līdz aptuvenam sniegto pakalpojumu izmaksu apjomam;

(c) termins atlaišana nozīmē Muitas darbību, kas atļauj nomuitotās preces nodot ieinteresēto personu rīcībā;

(d) termins persona nozīmē gan fizisku, gan juridisku personu, ja vien no konteksta neizriet citādi.

Principi

1. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu regulē šī Pielikuma noteikumi.

2. Standarts

Nacionālajā likumdošanā jānosaka gadījumi un apstākļi, kādos jānosaka importa nodevu un nodokļu atmaksāšana, ja nomaksāto vai aprēķināto importa nodevu un nodokļu summa pārsniedz faktiski iekasējamo summu.

Piezīme

Atmaksāšana netiek noteikta par importa nodevām un nodokļiem, kas ir vai tiks atmaksāti saskaņā ar citiem noteikumiem.

Gadījumi, kādos jānosaka importa nodevu un nodokļu atmaksāšana

Kļūdas aprēķināšanā

3. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka, ja tiek konstatēts, ka tie ir pārmaksāti to kļūdainās aprēķināšanas rezultātā.

Preces, kurām ir zemāka vērtība par deklarēto

4. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka, ja ir konstatēts, ka importa nodevas un nodokļi ir aprēķināti, pamatojoties uz vērtību, kas ir augstāka nekā muitojamā vērtība, ar noteikumu, ka fakti ir pienācīgi konstatēti Muitas iestāžu pārliecībai.

Nepareiza tarifu klasifikācija

5. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka, ja tie ir pārmaksāti deklarēto preču nepareizas tarifu klasifikācijas rezultātā ar noteikumu, ka fakti ir pienācīgi konstatēti Muitas iestāžu pārliecībai.

Preces, kuras bojātas, iznīcinātas vai pazudušas

6. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka par nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ bojātām, iznīcinātām vai neatgriezeniski pazudušām precēm pirms to atlaišanas vietējai lietošanai ar noteikumu, ka fakti ir pienācīgi konstatēti Muitas iestāžu pārliecībai.

7. Standarts

Ja preces, kurām ir piešķirts pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no importa nodevām un nodokļiem to specifiskas lietošanas dēļ, nelaimes gadījumā vai nepārvaramas varas dēļ ir bojātas, iznīcinātas vai neatgriezeniski pazudušas pirms to atlaišanas vietējai lietošanai, atlaišana jāpiešķir tai importa nodevu un nodokļu summai, par kuru tika piešķirts atbrīvojums, ar noteikumu, ka šāda bojāšana, iznīcināšana vai pazušana ir pienācīgi konstatēta Muitas iestāžu pārliecībai.

Piezīme

Pēc Muitas iestāžu lēmuma preču atlikumi, uz kurām attiecas 6. un 7. Standarti, var tikt:

(a) muitoti vietējai lietošanai to esošajā stāvoklī tā, it kā tie būtu importēti šādā stāvoklī; vai

(b) reeksportēti; vai

(c) atbrīvoti no visiem maksājumiem valsts ieņēmumos; vai

(d) padarīti par komerciāli bezvērtīgiem Muitas iestāžu kontrolei bez zaudējumiem valsts ieņēmumos.

Preces, kuras neatbilst paredzētajām specifikācijām

8. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka par importētām precēm, kuras importēšanas brīdī konstatētas kā defektīvas vai citādi neatbilstošas paredzētajām specifikācijām, kuras nav apstrādātas, labotas vai lietotas importēšanas valstī un kuras saprātīgā termiņā tiek reeksportētas ārvalsts piegādātājam vai citai personai, kuru noteicis piegādātājs. Preču lietošana tomēr nedrīkst aizkavēt atmaksāšanu, ja šāda lietošana bija nepieciešama, lai atklātu defektus vai citus apstākļus, kuru sekas bija preču reeksportēšanu. Pēc Muitas iestāžu lēmuma preces var tikt atstātas valsts ieņēmumos vai iznīcinātas vai padarītas par komerciāli bezvērtīgām Muitas kontrolei kā alternatīva to reeksportēšanai. Šāda atstāšana vai iznīcināšana nedrīkst radīt nekādus zaudējumus valsts ieņēmumiem.

Piezīme

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu par tā veida precēm, kuras minētas šī Standarta pirmajā teikumā, var paredzēt arī saskaņā ar 4. un 5. Standarta noteikumiem, ja šādas preces netiek reeksportētas.

Trūkumi

9. Standarts

Importa nodevu un nodokļu atmaksāšana jānosaka par precēm, kuras deklarētas kā sūtījumā esošas, ja Muitas iestāžu pārliecībai tiek konstatēts, ka šīs preces Muitas teritorijā faktiski netika importētas.

Preces, kuras pakļautas citai Muitas procedūrai

10. Rekomendētā prakse

Ja Muitas iestādes ir devušas atļauju preces, kuras sākotnēji tikušas deklarētas vietējai lietošanai, pakļaut citai Muitas procedūrai, vajadzētu veikt jebkuru importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu, kuri tādējādi ir tikuši pārmaksāti.

Atmaksāšanas procedūra

11. Standarts

Procedūrai, kas noteikta importa nodevu un nodokļu atmaksājuma pieprasīšanai, jābūt pēc iespējas vienkāršai.

Piezīme

Atmaksāšanas procedūru var uzsākt pēc ieinteresētās personas pieprasījuma vai pēc Muitas iniciatīvas.

12. Standarts

Lēmumi par atmaksājuma pieprasīšanu jāpieņem un jāpaziņo rakstiski ieinteresētajām personām bez nevajadzīgas kavēšanās, un pārmaksāto summu atmaksāšana jāveic cik vien drīz iespējams pēc pieprasījumu pārbaudes.

13. Standarts

Ja Muita ir konstatējusi, ka pārmaksājums radies pašu Muitas iestāžu kļūdas rezultātā, aprēķinot importa nodevas un nodokļus, atmaksāšana jānosaka kā prioritāte.

Laika limits

14. Rekomendētā prakse

Ja tiek fiksēti laika limiti, pēc kuriem vairs netiks pieņemti pieprasījumi par importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu, šādam termiņam vajadzētu būt pietiekamam, lai ievērotu katra gadījuma atšķirīgos apstākļus, kādos var noteikt importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu.

Informācija par atmaksāšanu

15. Standarts

Muitas iestādēm jānodrošina, lai visa būtiskākā informācija par noteikumiem, kuri attiecas uz importa nodevu un nodokļu atmaksāšanu, būtu viegli pieejama jebkurai ieinteresētajai personai.

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids