1. Šie noteikumi nosaka īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām (turpmāk — ministrs) kompetenci.

2. Ministrs izstrādā valsts politiku ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļu koordinācijas jomā un Eiropas Savienības finansu instrumentu ietvaros Latvijai piešķirto līdzekļu izmantošanas jomā.

3. Ministrs veic šādas funkcijas:

3.1. ir nacionālās palīdzības koordinators;

3.2. koordinē ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības resursu piesaistīšanu un saņemšanu, nodrošina to efektīvu izmantošanu, kā arī veic minēto resursu izmantošanas centralizētu pārraudzību;

3.3. koordinē Eiropas Savienības finansu instrumentu ietvaros Latvijai piešķirto līdzekļu izmantošanu un centralizētu tās pārraudzību;

3.4. koordinē Pasaules bankas aizdevuma izmantošanu uzņēmumu un finansu sektora rekonstrukcijas jomā;

3.5. apkopo ārvalstu un starptautisko organizāciju tehniskās palīdzības piedāvājumus un Latvijas ministriju un citu institūciju tehniskās palīdzības pieprasījumus atbilstoši ministriju noteiktajām prioritātēm un veido ārvalstu tehniskās palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu datu bāzi, kā arī sniedz informāciju pārskatu sagatavošanai;

3.6. apstiprina īpašās palīdzības fondu indikatīvo programmu;

3.7. pārstāv Latvijas valsti Eiropas Savienības un Latvijas Republikas īpašās palīdzības fondā;

3.8. pārstāv Latvijas valsti Dānijas Karalistes un Latvijas Republikas īpašās palīdzības fondā;

3.9. pārstāv Latvijas valsti Itālijas Republikas un Latvijas Republikas īpašās palīdzības fondā;

3.10. apstiprina Eiropas Savienības, Dānijas Karalistes un Itālijas Republikas piešķirto humānās palīdzības resursu izmantošanu šo noteikumu 3.7., 3.8. un 3.9.apakšpunktā minēto fondu programmu ietvaros;

3.11. reizi gadā Ministru kabineta sēdē sniedz pārskatu par šo noteikumu 3.7., 3.8. un 3.9.apakšpunktā minētajos fondos saņemtajiem līdzekļiem un to izlietojumu;

3.12. pārstāv Latvijas valsti Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā un tās grupas institūcijās;

3.13. pārstāv Latvijas valsti Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā.

(MK 31.08.1999. noteikumu Nr. 310 redakcijā)

4. Ministrs ir tiesīgs:

4.1. sagatavot normatīvo aktu projektus, kas attiecas uz ārvalstu tehniskās palīdzības un Eiropas Savienības finansu instrumentu līdzekļiem;

4.2. apstiprināt ministra pakļautībā esošo iestāžu nolikumus;

4.3. iecelt amatā un atbrīvot no amata ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājus un noslēgt ar tiem darba līgumus;

4.4. izdot rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.5. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju no ministrijām un citām valsts un nevalstiskajām institūcijām;

4.6. savas kompetences ietvaros parakstīt starpvaldību līgumus;

4.7. izveidot komisijas vai darba grupas, kurās tiek iesaistīti citu ministriju un institūciju pārstāvji (saskaņojot ar attiecīgo ministru vai institūcijas vadītāju), kā arī citas personas;

4.8. atcelt jebkuru ministra pakļautībā esošas iestādes vadītāja rīkojumu vai apturēt šīs iestādes darbību, ja attiecīgais rīkojums vai attiecīgās iestādes darbība ir prettiesiska;

4.9. sniegt Ministru kabinetam ieteikumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ministra pakļautībā esošajām iestādēm.

(Grozīts ar MK 02.11.1999. noteikumiem Nr. 372)

5. Projekti, kas attiecas uz nacionālās palīdzības koordināciju, ir saskaņojami ar ministru.

6. Ministra pakļautībā ir:

6.1. Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts (turpmāk — sekretariāts);

6.2. Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde;

6.3. Tehniskā vienība;

6.4. īpašās palīdzības fondi.

(Grozīts ar MK 02.11.1999. noteikumiem Nr. 372)

7. Ministra darbu tehniski nodrošina un ministra pakļautībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbu koordinē sekretariāts.

(MK 02.11.1999. noteikumu Nr. 372 redakcijā)

8. Sekretariāta vadītājs ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām, kura koordinē ministra pakļautībā esošo iestāžu administratīvo darbību un savas kompetences ietvaros bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministru un sekretariātu citās valsts institūcijās.

(MK 02.11.1999. noteikumu Nr. 372 redakcijā)

9. Sekretariāta darbinieku amatu nosaukumus un darba samaksu nosaka ministrs saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumiem Nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" vai Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā".

(Grozīts ar MK 02.11.1999. noteikumiem Nr. 372)

10. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.martu. 

11. Noteikumu 6.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 1999.gada 1.aprīli.

(MK 23.02.1999. noteikumu Nr. 58 redakcijā)