Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgums par to, kā piemērot dažus 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada protokola noteikumus

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

ISLANDES REPUBLIKA,

un

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

no otras puses,

še turpmāk "Līgumslēdzējas puses",

VĒLOTIES uzlabot Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes, un Norvēģijas tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, neskarot normas, kas aizsargā personisko brīvību,

ŅEMOT VĒRĀ, ka pašreizējās Līgumslēdzēju pušu attiecības nosaka vajadzību pēc ciešas sadarbības cīņā pret noziedzību,

NORĀDOT UZ Līgumslēdzēju pušu kopējām interesēm nodrošināt Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes, un Norvēģijas savstarpējās palīdzības ātru un efektīvu sniegšanu atbilstoši attiecīgo valstu tiesību aktu pamatprincipiem, ievērojot individuālās tiesības un principus, ko nosaka 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,

IZSAKOT savstarpēju uzticību savu tiesību sistēmu uzbūvei un darbībai un visu Līgumslēdzēju pušu spējai nodrošināt taisnīgu tiesu,

APŅEMOTIES ar Eiropas Savienības, Islandes un Norvēģijas līgumu papildināt 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un citas šajā jomā spēkā esošās konvencijas,

ATZĪSTOT, ka minēto konvenciju noteikumus joprojām piemēro visiem jautājumiem, uz ko neattiecas šis līgums,

ATGĀDINOT, ka šis līgums, tajā skaitā I pielikums, reglamentē savstarpējo palīdzību krimināllietās, pamatojoties uz 1959. gada 20. aprīļa konvenciju,

ŅEMOT VĒRĀ, ka 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 2. panta 1. daļā un tās 2001. gada 16. oktobra protokola 15. pantā ir identificētas normas, kas veido Šengenas acquis papildinājumu, un ko tādēļ ir pieņēmušas Islande un Norvēģija atbilstoši to saistībām, kuras paredzētas Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes 1999. gada 18. maijā noslēgtajā Līgumā par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis normu piemērošanā, ieviešanā un papildināšanā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Islande un Norvēģija ir paudušas savu vēlmi noslēgt līgumu, kas ļautu tām piemērot arī citas 2000. gada Savstarpējās palīdzības konvencijas un 2001. gada protokola normas savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Savienība arī uzskata šāda līguma noslēgšanu par nepieciešamu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Ievērojot šā līguma normas, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes attiecībās un katras šīs valsts un Eiropas dalībvalstu sasvstarpējās attiecībās ir piemērojamas šādas Eiropas Savienības Padomes atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam pieņemtās 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās, turpmāk "ES savstarpējās palīdzības konvencija", normas:

4., 8., 9., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 25. un 26. pants, kā arī 1. un 24. pants, ja tie attiecas uz jebkuru no minētajiem pantiem.

2. Ievērojot šā līguma normas, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes attiecībās un katras šīs valsts un Eiropas dalībvalstu sasvstarpējās attiecībās ir piemērojamas šādas Eiropas Savienības Padomes atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam pieņemtās Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 2001. gada 16. oktobra Protokola, turpmāk "ES savstarpējās palīdzības protokols", normas:

1. pants (1. līdz 5. daļa), 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9., 11. un 12. pants.

3. Deklarācijas, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar ES savstarpējās palīdzības konvencijas 9. panta 6. daļu, 10. panta 9. daļu, 14. panta 4. daļu, 18. panta 7. daļu un 20. panta 7. daļu un ES savstarpējās palīdzības protokola 9. panta 2. daļu, ir arī piemērojamas attiecībās ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti.

2. pants

1. Līgumslēdzējas puses, lai sasniegtu mērķi panākt, cik vien iespējams vienotu 1. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, pastāvīgi pārskata Eiropas Kopienu Tiesas prakses attīstību, kā arī Islandes un Norvēģijas kompetento tiesu prakses attīstību attiecībā uz šādiem noteikumiem. Šim nolūkam tiek izveidots mehānisms, lai nodrošinātu regulāru savstarpējo tiesu prakses apmaiņu.

2. Islande un Norvēģija drīkst iesniegt lietas izklāstus vai rakstiskus apsvērumus Tiesā, ja jautājumu tai ir adresējusi dalībvalsts tiesa vai tribunāls par prejudiciālu nolēmumu saistībā ar jebkuru 1. pantā minēto normu interpretāciju.

3. pants

Ja pieprasījums ir noraidīts, Norvēģija vai Islande var lūgt pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti ziņot Eirojust par jebkurām problēmām, ar kurām nācies saskarties saistībā ar pieprasījuma izpildi, lai rastu iespējamu praktisku risinājumu.

4. pants

Jebkuras domstarpības starp Islandi vai Norvēģiju un Eiropas Savienības dalībvalsti attiecībā uz šā līguma vai tā 1. pantā minēto normu interpretāciju vai piemērošanu var nodot apspriešanai Eiropas Savienības dalībvalstu un Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvju sanāksmē, lai tās atrisinātu sešu mēnešu laikā.

5. pants

Līgumslēdzējas puses vienojas kopīgi pārskatīt šo līgumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Šo pārskatīšanu veic attiecībā uz līguma praktisko īstenošanu, interpretāciju un papildināšanu un tā var būt saistīta arī ar tādiem jautājumiem, kā šā līguma priekšmeta turpmākas attīstības sekas Eiropas Savienībā.

6. pants

1. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai paustu savu piekrišanu uzņemties šā līguma saistības.

2. Panta 1. daļā paredzēto paziņojumu sniegšanas brīdī vai, ja tā noteikts, jebkad pēc tam Islande un Norvēģija var iesniegt jebkādas deklarācijas, kas paredzētas ES savstarpējās palīdzības konvencijas 9. panta 6. daļā, 10. panta 9. daļā, 14. panta 4. daļā, 18. panta 7. daļā un 20. panta 7. daļā un ES savstarpējās palīdzības protokola 9. panta 2. daļā.

3. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības konvencijas normām šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs konstatē, ka ir izpildītas visas oficiālās prasības, kas attiecas uz piekrišanas paušanu no šā līguma pusēm vai to vārdā, vai dienā, kurā ES savstarpējās palīdzības konvencija stājas spēkā atbilstoši tās 27. panta 3. daļai, ja šī diena ir vēlāk. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības konvencijas normām šā līguma stāšanās spēkā rada saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi, Norvēģiju un tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām ir stājusies spēkā ES savstarpējās palīdzības konvencija.

4. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības protokola normām šis līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs konstatē, ka ir izpildītas visas oficiālās prasības, kas attiecas uz piekrišanas paušanu no šā līguma pusēm vai to vārdā, vai dienā, kurā ES savstarpējās palīdzības protokols stājas spēkā atbilstoši tā 13. panta 3. daļai, ja šī diena ir vēlāk. Attiecībā uz attiecīgajām ES savstarpējās palīdzības protokola normām šā līguma stāšanās spēkā rada saistības starp Islandi un Norvēģiju un starp Islandi, Norvēģiju un tām ES dalībvalstīm, attiecībā uz kurām ir stājies spēkā ES savstarpējās palīdzības protokols.

5. Attiecīgi minētās tiesības un saistības starp Norvēģiju, Islandi un citām ES dalībvalstīm rodas no dienas, kurā ES savstarpējās palīdzības konvencija un/vai ES savstarpējās palīdzības protokols stājas spēkā attiecībā uz attiecīgajām citām ES dalībvalstīm.

6. Šis līgums attiecas tikai uz savstarpējās palīdzības procedūrām, kas ierosinātas pēc dienas, kurā tas rada tiesības un saistības atbilstoši 3. un 4. daļai.

7. pants

Jaunu Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās ES savstarpējās palīdzības konvencijai un/vai ES savstarpējās palīdzības protokolam rada šajā līgumā paredzētās tiesības un saistības starp attiecīgajām jaunajām dalībvalstīm un Islandi un Norvēģiju.

8. pants

1. Līgumu var izbeigt Līgumslēdzējas puses. Ja izbeigšanu ierosina Islande vai Norvēģija, šis līgums saglabājas spēkā starp Eiropas Savienību un valsti, attiecībā uz kuru tas nav izbeigts.

2. Šā līguma izbeigšana atbilstoši 1. daļai stājas spēkā sešus mēnešus pēc izbeigšanas paziņojuma deponēšanas. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildes procedūras, kas minētajā dienā joprojām nav nokārtotas, pabeidz saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

3. Šo līgumu izbeidz, ja tiek izbeigts Eiropas Savienības, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes 1999. gada 18. maijā noslēgtais līgums par šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis normu piemērošanā, ieviešanā un papildināšanā.

4. Šā līguma izbeigšana atbilstoši 3. daļai stājas spēkā attiecībā uz to pašu Pusi vai Pusēm un tajā pašā dienā, kā 3. daļā minētā 1999. gada 18. maija līguma izbeigšana.

9. pants

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā līguma depozitārs.

2. Depozitārs informē sabiedrību par visiem paziņojumiem, kas iesniegti saistībā ar šo līgumu.

10. pants

Šis līgums ir sastādīts vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, īru, norvēģu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Hecho en Bruselas, el diecinueve de diciembre de dos mil tres.

Udfærdiget i Bruxelles, den nittende december to tusind og tre.

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten Dezember zweitausendunddrei.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τρία.

Done at Brussels, this nineteenth day of December, in the year two thousand and three.

Fait à Bruxelles, le dix-neuf décembre deux mille trois.

Arna dhéanamh sa Bhruiséil ar an naoú lá déag de Nollaig sa bhliain dhá mhíle is a trí.

Fatto a Bruxelles, addì diciannove dicembre duemilatre.

Gedaan te Brussel, de negentiende december tweeduizenddrie.

Feito em Bruxelas, em dezanove de Dezembro de dois mil e três.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakolme.

Som skedde i Bryssel den nittonde december tjugohundratre.

Gjört í Brussel nítjánda dag desembermánaðar árið tvö þúsund og þrjú.

Utferdiget i Brussel den 19. desember 2003.

Por la Unió Europea

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Thar ceann an Aontais Eorpaigh

Per l'Unione Europea

Voor de Europese Unie

Pela União europeia

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

[Eiropas Savienības vārdā]

I pielikums

Piemērošana Gibraltāram

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste kā dalībvalsts, kas atbildīga par Gibraltāru, tostarp par tās ārējām attiecībām, apliecina, ka attiecīgajā teritorijā šis līgums stāsies spēkā brīdī, kad 2000. gada ES savstarpējās palīdzības konvencija un 2001. gada protokols tiks attiecināts arī uz Gibraltāru, un ka šī attiecināšana ir atkarīga no tā, vai 1959. gada Eiropas Padomes Savstarpējās palīdzības konvencija tiks piemērota arī Gibraltāram. Tad Apvienotā Karaliste šā līguma vajadzībām izraudzīsies attiecīgu kompetento Gibraltāra iestādi. Visa oficiālā saziņa ar šo iestādi tiks veikta saskaņā ar Apvienotās Karalistes un Spānijas Karalistes saskaņoto līgumu, kas attiecas uz Gibraltāra iestādēm saistībā ar ES un EK tiesību aktiem un saistītajiem līgumiem, kuri 2000. gada 19. aprīlī tika paziņoti dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs šo līgumu kopijas nosūta Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei.

II pielikums

Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līguma par to, kā piemērot dažus 2000. gada 29. maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada protokola noteikumus,

Līgumslēdzēju pušu deklarācija

Līgumslēdzējas puses vienojas attiecīgā gadījumā apspriesties, ja Islandes Republika vai Norvēģijas Karaliste, vai kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm uzskata, ka ir pamats šādai rīcībai, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku šā līguma izmantošanu, tajā skaitā, lai nepieļautu nekādas domstarpības attiecībā uz šā līguma praktisko īstenošanu un interpretāciju. Apspriešanos rīko visērtākajā veidā, ņemot vērā pašreizējās sadarbības struktūras.

Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes deklarācija

Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, ņemot vērā 2000. gada 29. maija Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās noteikumus, kas atļauj tiešus kontaktus starp tiesu iestādēm, paziņo, ka to kompetentās tiesu iestādes attiecīgā gadījumā vēlas izdarīt nepieciešamos informācijas pieprasījumus, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai noteiktu, kurai Eiropas Savienības dalībvalsts tiesu iestādei ir teritoriālā savstarpējās palīdzības pieprasījumu ierosināšanas un izpildes kompetence.