1992. gada Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu
Protokols par ūdeni un veselību

Protokola puses:

Apzinādamās, ka ūdens ir būtisks, lai pastāvētu dzīvība, lai tas būtu kvalitatīvs, pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu cilvēku pamatprasības un ir priekšnosacījums gan veselības stāvokļa uzlabošanai, gan arī ilgtspējīgai attīstībai,

Atzīstot labumu cilvēka veselībai un labklājībai, ko dod veselīgs un tīrs ūdens un līdzsvarota un atbilstoši funkcionējoša ūdens vide,

Apzinoties, ka virszemes un pazemes ūdeņi ir resursi ar ierobežotām spējām kvantitatīvi un kvalitatīvi atjaunoties no cilvēku iedarbības kaitīgās ietekmes. Jebkāda šo ierobežojumu neievērošana var dot pretēju efektu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa laika periodā uz cilvēku veselību un labklājību, kad balstās uz ūdens resursu kvalitāti un efektīvu hidroloģiskā cikla apsaimniekošanu, kā arī ir būtiska cilvēka vajadzību apmierināšanai un vides aizsardzībai,

Apzinoties arī ūdens un kvalitātes trūkumus un to ietekmi uz sabiedrības veselību, kas neapmierina cilvēku prasības un šo trūkumu ietekmi īpaši uz trūcīgo sociāli atstumto sabiedrības slāni,

Apzinoties, ka ar ūdeni saistīto slimību novēršana, samazināšana un kontrole ir svarīgs un neatliekams uzdevums, kuru var adekvāti realizēt tikai paaugstinot sadarbību visos līmeņos starp visiem sektoriem visās valstīs un starp valstīm,

Apzinoties arī ar ūdeni saistīto slimību uzraudzība un agrā brīdināšanas sistēmu izveidošana ir svarīgs, ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, samazināšanas un kontroles pasākums,

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju konferences Par vidi un attīstību (Riodežaneiro, 1992) secinājumiem, un īpaši uz Rio Deklarāciju par vidi un attīstību un "Agenda 21" IEVIEŠANAS PROGRAMMU (Ņujorka, 1997), un sekojošu komisijas lēmumu par ilgtspējīgu attīstību un saldūdeņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu (Ņujorka, 1998),

Iedvesmojoties no 1992.gada Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu sekojošiem priekšnoteikumiem un uzsverot nepieciešamību gan veicināt šo noteikumu īstenošanu, gan papildināt konvenciju ar citiem līdzekļiem, lai nostiprinātu sabiedrības veselības aizsardzību,

Atsaucoties uz 1991.gada Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, 1992.gada Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību, 1997.gada Apvienoto Nāciju Konvenciju par Likumu par starptautisko ūdensteču izmantošanu ārpus navigācijas un 1998.gada Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,

Tālāk atsaucoties uz principiem, mērķiem un rekomendācijām 1989.gada Eiropas hartā Par vidi un veselību un 1994.gada Helsinku deklarācijā par vidi un veselību un "Vide Eiropā" procesa ministru deklarācijās, rekomendācijās un rezolūcijās,

Atzīstot kā pamatu un ciešo saistību ar citām vides iniciatīvām, instrumentiem un vides procesiem Eiropā, ar Nacionālajiem vides un veselības rīcības plāniem un Nacionālajiem vides aizsardzības plāniem,

Cildinot Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja pieliktās pūles abpusējās un daudzpusējās sadarbības stiprināšanā, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu slimības, kas izplatās ar ūdeni,

Iedrošinātas ar daudzu pozitīvu piemēru sasniegumiem no Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja dalībvalstu puses piesārņojuma samazināšanā, un, tādas ūdens vides saglabāšanā un atjaunošanā, kas spējīga nodrošināt cilvēka veselību un labklājību,

Vienojās par sekojošo:

1. pants

MĒRĶIS

Šī protokola mērķis ir veicināt cilvēka veselības un labklājības aizsardzību gan individuāli, gan kopēji ilgtspējīgas attīstības ietvaros, gan arī pārrobežu un starptautiskajā kontekstā visos atbilstošos līmeņos, uzlabojot ūdens apsaimniekošanu, ieskaitot ūdens ekosistēmas aizsardzību un novēršot, samazinot un kontrolējot ar ūdeni saistītās slimības.

2. pants

DEFINĪCIJAS

Šī protokola kontekstā:

1. "Ar ūdeni saistītās slimības" nozīmē jebkādu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību, tādu kā nāvi, slimību vai traucējumu, kuru tieši vai netieši rada apstākļi vai izmaiņas jebkuru ūdeņu kvalitātē vai kvantitātē;

2. "Dzeramais ūdens" nozīmē ūdeni, ko izmanto cilvēki un, kas ir paredzēts ēdienu gatavošanai, dzeršanai, vārīšanai, personiskai higiēnai vai līdzīgiem mērķiem;

3. "Pazemes ūdeņi" ir visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas piesātinājuma zonā un tiešā kontaktā ar zemi vai augsnes apakškārtu;

4. "Slēgtie/Norobežojošie ūdeņi" ir jebkuri mākslīgi radīti ūdens krājumi, kas norobežoti no virszemes saldūdeņiem vai piekrastes ūdeņiem vai nu celtnes iekšienē vai ārpusē;

5. "Pārrobežu ūdeņi" ir jebkuri virszemes vai pazemes ūdeņi, kas iezīmē, šķērso robežas starp divām vai vairāk valstīm vai atrodas uz tādām robežām; tajos gadījumos, kad pārrobežu ūdeņi ietek tieši jūrā, šo ūdeņu robežas apzīmē ar taisnu līniju, kas šķērso ieteku starp punktiem uz maksimālās bēguma ūdens līnijas to krastos;

6. "Ar ūdeni saistīto slimību pārrobežu ietekme" ir jebkāda kaitīga ietekme uz cilvēka veselību, tāda kā nāve, invaliditāte, slimība vai traucējums teritorijā, kas ir viena Puse, ko tieši vai netieši rada apstākļi vai izmaiņas jebkādu ūdeņu kvalitātē vai kvalitātē otras Puses jurisdikcijas ūdeņu apgabalā, un šāda ietekme rada vai nerada pārrobežu iedarbību;

7. "Pārrobežu ietekme" nozīmē ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi ar pārrobežu ūdeņu pārmaiņām, ko izraisījusi cilvēka iedarbība, kuras fiziskais avots pilnīgi vai daļēji atrodas rajonā, kas ir citas Puses jurisdikcijā. Pie šādas ietekmes uz apkārtējo vidi pieder sekas, kas iespaido cilvēka veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeņus, klimatu, ainavu un vēstures pieminekļus vai citus materiālus objektus, vai šo faktoru mijiedarbību, šeit pieder sekas, kas iespaido kultūras mantojumu vai sociālekonomiskos apstākļus, kas rodas šo faktoru pārmaiņu rezultātā;

8. "Sanitārija" nozīmē cilvēku ekskrētu vai sadzīves notekūdeņu savākšanu, transportēšanu, attīrīšanu un novadīšanu vai nu caur kopējo sistēmu, vai caur iekārtām, kas kalpo vienai mājsaimniecībai vai uzņēmumam;

9. "Kopējā sistēma" ir:

(a) Sistēma, kas domāta dzeramā ūdens piegādei vairākām mājsaimniecībām vai uzņēmumiem, un/vai:

(b) Sistēma, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, transportēšanu, attīrīšanu un apglabāšanu vai rūpniecības notekūdeņu otrreizēju izmantošanu, ko nodrošina ar sabiedriskā sektora pārstāvju, uzņēmējdarbību privātā sektorā un abu šo sektoru līdzdalību;

10. "Ūdens apsaimniekošanas plāns" ir ūdens attīstības, apsaimniekošanas, aizsardzības un/vai izmantošanas plāns noteiktas teritorijas vai pazemes ūdeņu horizonta robežās, ietverot ar to saistīto ekosistēmu aizsardzību;

11. "Sabiedrība" apzīmē jebkādu vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un, saskaņā ar likumdošanas praksi, to asociācijas, organizācijas un grupas;

12. Valsts pārvalde nozīmē:

(a) Valdība nacionālajā, reģionālajā un citos līmeņos;

(b) Fiziskās vai juridiskās personas, kas pilda valsts administratīvās funkcijas saskaņā ar nacionāliem likumiem, ietverot īpašus pienākumus, aktivitātes vai pakalpojumus attiecībā uz vidi, sabiedrības veselību, sanitāriju, ūdens apsaimniekošanu vai ūdens apgādi;

(c) Jebkuras citas fiziskas vai juridiskas personas ar valsts atbildību vai funkcijām vai arī nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un, kuras kontrolē cita institūcija vai persona, kas minēta apakšparagrāfā (a) vai (b);

(d) Jebkuras reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kura ir Puse, kas minēta 21.pantā, institūcijas.

Šī definīcija neietver organizācijas un institūcijas, kuras darbojas juridiskā vai likumdošanas jomā;

13. "Vietējais" attiecināms uz visām tām teritoriālajām vienībām, kas ir zem nacionālā līmeņa valstī;

14. "Konvencija" šeit minēta kā Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kas pieņemta 1992.gada 17.martā Helsinkos;

15. "Konvencijas Pušu Apspriede" ir institūcija, ko nodibina konvencijas dalībvalstis saskaņā ar 17.pantu;

16. "Puse", ja tekstā nav noteikts citādi, ir valsts vai reģionāli ekonomiska integrācijas organizācija, kas atrunāta 21.pantā, un kurā šis Protokols ir atzīts par spēkā esošu un saistošu valstij;

17. "Pušu Apspriede" ir varas orgāns, ko nodibina puses/dalībvalstis saskaņā ar 16.pantu.

3. pants

KOMPETENCE

Šī protokola noteikumi attiecas uz:

(a) virszemes ūdeņiem;

(b) pazemes ūdeņiem;

(c) estuāriem;

(d) piekrastes ūdeņiem, kurus izmanto atpūtai vai zivju audzēšanai akvakultūrā vai jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai vai ievākšanai;

(e) norobežotiem / slēgtiem ūdeņiem, kurus izmanto kā peldūdeņus;

(f) ūdens plūsma, kas paredzēta ūdens ieguvei, transportēšanai, attīrīšanai vai apgādei;

(g) notekūdeņi savākšanas, transportēšanas, attīrīšanas, izplūdes vai atkārtotas lietošanas ciklā.

4. pants

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. Pusēm jāizmanto visi līdzekļi, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu ar ūdeni saistītās slimības integrētas ūdens apsaimniekošanas sistēmas ietvaros, kas būtu vērsta uz ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un ūdens ekosistēmu aizsardzību, apkārtējo ūdeņu resursu kvalitāti, kas neapdraud cilvēku veselību;

2. Pusēm īpaši jāpielieto visi attiecīgie līdzekļi mērķa nodrošināšanai:

(a) Adekvāta dzeramā ūdens apgāde, brīva no jebkādiem mikroorganismiem, parazītiem un vielām, kas to skaita vai koncentrācijas dēļ var izsaukt draudus cilvēka veselībai. Šeit jāietver to ūdens resursu aizsardzība, no kuriem tiek iegūts dzeramais ūdens, kā arī kopējo sistēmu izveide, uzlabošana, uzturēšana;

(b) Adekvāti sanitārijas standarti, kas pietiekami droši aizsargā cilvēka veselību un vidi. Noteikuma sasniegšanā īpaša uzmanība jāvelta kopēju centralizētu sistēmu izveidei, uzlabošanai un uzturēšanai;

(c) Ūdens resursu un ekosistēmu efektīva aizsardzība, kuri tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei, kā arī aizsardzība pret piesārņojumu no citiem piesārņojuma avotiem, tai skaitā no lauksaimniecības, ražošanas, bīstamo vielu izplūdēm, emisijām. Šīs darbības būtu jāvirza uz šādu vielu efektīvu samazināšanu vai novēršanu;

(d) Pietiekama aizsardzība un drošība cilvēku veselībai pret ūdeni saistītām slimībām, kas rodas no ūdens izmantošanas atpūtai paredzētos nolūkos, kā, piemēram, peldēšanās, no ūdens izmantošanas akvakultūras nozarē, jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai un ievākšanai, no notekūdeņu lietošanas apūdeņošanas vajadzībām vai no notekūdeņu dūņu lietošanas lauksaimniecībā vai akvakultūrā;

(e) Efektīvu monitoringa sistēmu izvietojumu, kas ir spējīga precīzi novērtēt ar ūdeni saistīti slimību uzliesmojumus vai negadījumus un savlaicīgi reaģētu uz šādiem uzliesmojumu un negadījumu risku;

3. Sekojošas atsauces uz dzeramo ūdeni un sanitāriju šajā protokolā ir dzeramajam ūdenim un sanitārijai, kurām jāatbilst šī panta 2.punktā minētām prasībām;

4. Pusēm pamatā jāpiedalās visu pasākumu novērtēšanā no visiem piedāvātajiem pasākumiem, ņemot vērā to netiešos trūkumus, izmaksas, ieguvumus:

(a) cilvēka veselībai;

(b) ūdens resursiem;

(c) ilgtspējīgai attīstībai,

ņemot vērā jebkura ieteiktā jaunā pasākuma atšķirīgo ietekmi uz dažādām vides sastāvdaļām.

5. Pusēm jārealizē darbības, kas atbilstoši rada likumisku, administratīvu un ekonomisku pamatu, kas ir stabils un veicina sabiedriskā, privātā un brīvprātīgā sektora līdzdalību ūdens saimniecības uzlabošanā, lai novērstu, samazinātu, un kontrolētu ar ūdeni saistīto slimību saslimstību;

6. Pusēm būs jāpieprasa no valsts amatpersonām, kuras pieņem svarīgus lēmumus par rīcību vai apstiprina citu pieņemtos lēmumus, kuriem var būt ievērojama ietekme uz vidi šī Protokola kompetencē esošajos ūdens resursos, pienācīgi apsvērt šādu rīcību varbūtējo ietekmi uz sabiedrības veselību;

7. Vietā, kur Puse minēta konvencijas Par ietekmi uz vidi novērtējuma pārrobežu kontekstā, un, attiecībā uz piedāvāto pasākumu, puses valsts amatpersonām būtu jāatbilst prasībām, kuras minētas 6.punktā;

8. Šī protokola nosacījumiem nevajadzētu ietekmēt Pušu tiesības saglabāt, pieņemt vai pildīt vēl stingrākus pasākumus nekā noteikts protokolā;

9. Protokola noteikumiem nevajadzētu ietekmēt nevienas Puses tiesības un pienākumus, kas izriet no konvencijas vai jebkuras citas pastāvošas starptautiskās vienošanās, izņemot tās, kas ir vēl stingrākas par noteikumiem konvencijā vai citā pastāvošā starptautiskā līgumā.

5. pants

PRINCIPI UN PIEEJAS

Veicot pasākumus, lai ieviestu šo Protokolu, Pusēm būtu jāņem vērā sekojoši principi un pieejas:

(a) Piesardzības princips, kura priekšrocība ir tā, ka uzsākti ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, kontroles vai samazināšanas pasākumi nevar tikt atlikti tikai tādēļ, ka zinātniskā izpēte nav pilnībā pierādījusi cēlonisko saiti starp faktoru, attiecībā uz kuru darbība tiek vērsta no vienas puses, un, faktora potenciālo nozīmi ar ūdeni saistīto slimību novēršanā un/vai pārrobežu ietekmē no otras puses;

(b) Piesārņotājs maksā princips, kurā piesārņojuma novēršanas, kontroles un samazināšanas izmaksas sedz piesārņotājs;

(c) Valstīm, saskaņā ar Apvienoto Nāciju hartu un starptautisko tiesību principiem, ir tiesības izmantot savus resursus atbilstoši savai vides un attīstības politikai, ir pienākums nodrošināt savā jurisdikcijā un pārraudzībā esošas rīcības nekaitīgumu videi citu valstu teritorijās, kuras atrodas ārpus nacionālās jurisdikcijas;

(d) Ūdens resursi būtu jāapsaimnieko tā, lai patreizējo paaudžu vajadzības tiktu apmierinātas nekompromitējot nākotnes paaudžu iespējas izmantot ūdens resursus;

(e) Nepieciešams veikt tādus profilakses pasākumus, lai izvairītos no ūdens saistīto slimību uzliesmojumiem un negadījumiem, lai aizsargātu ūdens resursus, kas tiek izmantoti dzeramā ūdens ieguvei, tāpēc šādi pasākumi daudz efektīvāk nosaka kaitējumu videi un izmaksas, kas neapšaubāmi ir mazākas kā atveseļošanas izmaksas;

(f) Reālās rīcības ūdens resursu apsaimniekošanā būtu jāveic viszemākajā administratīvajā līmenī;

(g) Ūdenim ir sociālas, ekonomiskas un vides vērtības, tāpēc tas būtu jāapsaimnieko tā, lai atrastu šo vērtību vislabāko un ilgtspējīgāko kombināciju;

(h) Būtu jāveicina ūdens efektīva izmantošana, pielietojot ekonomiskos instrumentus un apziņas līmeņa celšanu;

(i) Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un pieeja informācijai jautājumos par ūdeni un veselību ir ļoti svarīga, lai paaugstinātu kvalitāti lēmumu pieņemšanā un ieviešanā, lai celtu sabiedrības apziņu diskutējamos jautājumos un dotu iespēju izteikt sabiedrībai viedokli un nodrošinātu, lai valsts amatpersonas ņemtu vērā sabiedrības viedokli. Šī pieeja un līdzdalība būtu jāpapildina ar atbilstošu pieeju tiesiskai un administratīvai lēmumu otrreizējai caurskatīšanai;

(j) Ūdens resursi, ciktāl iespējams, jāapsaimnieko integrētā veidā, balstoties uz sateces baseiniem, ar mērķi apvienot sociālekonomisko attīstību ar dabisko ekosistēmu aizsardzību un saistīt ūdens resursu apsaimniekošanu ar likumdošanas līdzekļiem, kas attiecas uz citām vides sastāvdaļām. Šī integrētā pieeja jāpiemēro visam sateces baseinam, iekļaujot atbilstošus piekrastes ūdeņus, visam pazemes ūdeņu horizontam vai svarīgākajām šādu sateces baseinu vai pazemes ūdeņu horizontu daļām;

(k) Īpaši būtu jāņem vērā to cilvēku aizsardzība, kuri ir sevišķi jūtīgi pret slimībām, kas saistītas ar ūdeni;

(l) Taisnīga pieeja ūdenim ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, jo īpaši ņemot vērā rajonus, kuros cieš no trūkuma un sociālās izolētības;

(m) Saskaņā ar privāttiesībām un publiskām tiesībām likumdošanā, fiziskām un juridiskām personām un institūcijām gan sabiedrībā, gan privātā sektorā būtu jāveic savs ieguldījums ūdens vides aizsardzībā un resursu saglabāšanā;

(n) Izpildot protokola prasības, pienācīga uzmanība būtu jāvelta vietējām problēmām, vajadzībām un zināšanām.

6. pants

MĒRĶI UN IZPILDES TERMIŅŠ

1. Lai sasniegtu protokola mērķi, Pusēm būtu jāizvirza sekojoši mērķi;

(a) nodrošināt dzeramo ūdeni ikvienam;

(b) ikvienam nodrošināt tādu sanitārijas modeli, kas balstīts uz integrētas ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kas orientēta uz ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu, uz tādu apkārtējā ūdens kvalitāti, kas neapdraud cilvēka veselību un ūdens ekosistēmu.

2. Šo mērķu realizēšanai katrai Pusei būtu jāveido un jānopublicē savi nacionālie un/vai vietējie mērķi standartu izpildei attiecīgajos līmeņos, lai sasniegtu visaugstāko aizsardzību pret slimībām, kas saistītas ar ūdeni. Šie mērķi periodiski var tikt pārskatīti. Veicot to izpildi, jāpieņem attiecīgi praktiski jeb cita veida noteikumi par sabiedrības līdzdalību, kas balstās uz atklātības un godprātības principiem, un, protams, būtu jānodrošina pienācīga uzmanība šai sadarbībai, kas iegūta ar sabiedrības līdzdalības palīdzību. Izņēmums šeit būs tur, kur nacionālie vai vietējie apstākļi padara tos neatbilstošus ar ūdeni saistīto slimību novēršanai, samazināšanai un kontrolēšanai, tad šajos mērķos būtu jāietver:

(a) Piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte, ņemot vērā PVO Vadlīnijas par dzeramā ūdens kvalitāti;

(b) Ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumu un negadījumu skaitu samazināšana;

(c) Tā teritorijas daļa, kuras iedzīvotāji būtu jānodrošina ar kopējo dzeramā ūdens apgādes sistēmu vai arī dzeramā ūdens kvalitāte ir jāuzlabo kā citādi;

(d) Teritorija vai tās daļa, kuras iedzīvotājiem būtu jānodrošina kopējā sanitārijas sistēma, vai arī sanitārija būtu jāuzlabo;

(e) Sasniedzamais kvalitātes līmenis, kas būtu jāpanāk uzstādot šādas kopējas sanitārijas sistēmas, vai citas ūdens apgādes un sanitārijas līdzekļus;

(f) Atzītas labas prakses/politikas izmantošana ūdens apgādes un sanitārijas apsaimniekošanā, iekļaujot arī dzeramā ūdens avotu aizsardzību;

(g) Sekojoši noplūdes negadījumi:

(i) neattīrīti notekūdeņi; un

(ii) neattīrītu lietus ūdeņu noplūde; noplūde no notekūdeņu savākšanas sistēmām ūdeņos, kas iekļauti Protokolā;

(h) Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīto ūdeņu kvalitāte, kuri ir iekļauti Protokolā;

(i) Kopējo savākšanas sistēmu vai citu sanitārijas iekārtu notekūdeņu dūņu apglabāšana vai otrreizēja izmantošana un apūdeņošanas vajadzībām izmantoto notekūdeņu kvalitāte, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Vadlīnijas par notekūdeņu un ekskrementu drošu izmantošanu lauksaimniecībā un akvakultūrā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu;

(j) To ūdeņu kvalitāte, kuri tiek izmantoti kā dzeramā ūdens avoti, kurus parasti izmanto kā peldūdeņus vai kurus izmanto akvakultūrā vai jūras bezmugurkaulnieku audzēšanai vai ievākšanai;

(k) Labas atzītas prakses/politikas lietošana slēgtu peldūdeņu apsaimniekošanā;

(l) Īpaši piesārņotu vietu atpazīšana, atveseļošana, kuras negatīvi ietekmē Protokolā iekļautos ūdeņus, vai arī vietas, kuras ticami varētu ietekmēt un radīt draudus ar ūdeni saistīto slimību izplatībai;

(m) Efektīva ūdens resursu apsaimniekošanas, attīstības, aizsardzības un izmantošanas sistēmu izveidošana, pielietojot labas, atzītas prakses piemērus jebkuru piesārņojuma avotu kontrolēšanā;

(n) Pietiekams informācijas publicēšanas biežums par piegādātā dzeramā un citu ūdeņu kvalitāti, kas atbilst mērķiem, kas izvirzīti 7.panta 2.punktam par informācijas publicēšanu starplaikos.

3. Divu gadu laikā, kopš valsts kļuvusi par Pusi, tai jānosaka un jānopublicē savi mērķi, kas atrunāti šī panta 2.punktā, un izpildes termiņi to sasniegšanā.

4. Ja paredzams ilgstošs mērķu ieviešanas process, jānosaka starpposmi vai arī mērķa ieviešanas fāzes.

5. Jānosaka kārtība, kādā veicināt mērķu sasniegšanu, kas minēti šī panta 2.punktā, tāpēc nepieciešams:

a) Veikt nacionālus vai vietējus pasākumus saskaņošanai ar kompetentām valsts institūcijām;

b) Izstrādāt ūdens apsaimniekošanas plānus pārrobežu, nacionālā un/vai vietējā kontekstā, šeit būtu vēlams balstīties uz sateces baseiniem vai pazemes ūdeņu horizontiem. To darot, būtu jāizstrādā attiecīgi praktiski un/vai citi noteikumi par sabiedrības līdzdalību, balstoties uz atklātības un godprātības principiem, tādējādi nodrošinot pienācīgu uzmanību sabiedrības līdzdalībai. Šie plāni var tikt iekļauti arī citos plānos, programmās vai dokumentos ar skaidri saprotamiem priekšlikumiem šajā punktā minēto mērķu sasniegšanai noteiktos termiņos;

(c) Nodibināt un uzturēt tiesisko un institucionālo bāzi dzeramā ūdens kvalitātes standartu ieviešanai un monitoringam;

(d) Nodibināt un uzturēt kārtību, nepieciešamības gadījumos iekļaut arī tiesiskas un institucionālas pārmaiņas, monitoringu, lai veicinātu izpildi, un, ja nepieciešams, veicināt citu standartu un darbību izpildi, kas attiecas uz šī panta 2.punktā izvirzīto mērķi.

7. pants

PROGRESA NOVĒRTĒJUMS UN PĀRSKATS

1. Katrai pusei būtu jāvāc un jānovērtē dati par:

(a) Progresu 6.pantā atrunāto mērķu sasniegšanā;

(b) Rādītājiem, kas noteikti, lai redzētu, kā šis progress veicina ar ūdens saistīto slimību novēršanu, kontroli vai samazināšanu.

2. Katrai Pusei periodiski jānopublicē datu vākšanas un novērtēšanas rezultāti. Publikāciju biežumu nosaka Pušu Apspriede.

3. Pusēm jānodrošina ūdens un notekūdeņu paraugu ņemšanas rezultātu pieejamība sabiedrībai.

4. Pamatojoties uz datu vākšanu un novērtēšanu, katrai pusei periodiski jāpārskata panāktais progress 6.panta 2.punkta uzdevumu izpildē un jānopublicē šis novērtējums. Pārskatu publicēšanas biežumu nosaka Pušu Apspriede. Pārskatu publicēšana var būt arī biežāka, nekā noteikta 6.panta 2.punktā atrunāto mērķu sasniegšanas pārskati, tādējādi uzlabojot mērķu sasniegšanu no tehnoloģisko zināšanu aspekta.

5. Katrai Pusei jāiesniedz Sekretariātam Pārskata ziņojums, kas atrunāts 17.pantā, kurā jāsniedz dati par progresa novērtējumu, un, kurš ir domāts apmaiņai citu Pušu starpā. Ziņojumiem jābalstās uz Pušu Apspriedē noteiktajiem kritērijiem. Kritērijos jānosaka, ka Puses var izmantot ziņojumus kā informācijas avotu citos starptautiskos forumos.

6. Pamatojoties uz ziņojumiem, Pušu Apspriedei būtu jānovērtē sasniegtais progress Protokola Ieviešanā.

8. pants

ATBILDĪBAS SADALĪJUMS

1. Katrai pusei jānodrošina, ka:

(a) Visaptveroša nacionāla un/vai vietēja pārraudzība un agrās brīdināšanas sistēma tiek izveidota un uzturēta tā, lai:

(i) atklātu ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumus vai negadījumus, vai arī nozīmīgus šādu uzliesmojumu draudus, ieskaitot tos, kas rodas no ūdens piesārņošanas gadījumiem un ārkārtējiem laika apstākļiem;

(ii) dotu tūlītēju un skaidru ziņojumu valsts amatpersonām par šādiem uzliesmojumiem, negadījumiem vai draudiem;

(iii) jebkuros nenovēršamos draudos uz sabiedrības veselību no slimībām, kas saistītas ar ūdeni, un, kas ietekmē visu informāciju, kas ir valsts amatpersonas rīcībā, un kura var palīdzēt samazināt un novērst kaitējumu sabiedrībai;

(iv)sagatavotu rekomendācijas valsts amatpersonām, un, kur nepieciešams, arī sabiedrībai, par profilakses un atveseļošanas pasākumiem;

(b) Laicīgi jābūt sagatavotiem visaptverošiem nacionālā un vietējā līmeņa novēršanas plāniem, lai reaģētu uz šādiem riskiem un negadījumiem;

(c) Attiecīgām valsts amatpersonām ir jāreaģē uz šādiem uzliesmojumiem, negadījumiem un riskiem, saskaņā ar ārkārtas apstākļu plānu.

2. Uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmas, ārkārtas apstākļu plāni un reaģēšanas spējas uz slimību, kas saistītas ar ūdeni, novēršanu, var apvienot ar citiem mērķiem paredzētām sistēmām.

3. Trīs gadu laikā kopš valsts ir kļuvusi par Pusi, tai jābūt izveidotām uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmām, neparedzēto/ārkārtas apstākļu plāniem un reaģēšanas spējām, kā minēts šī panta 1.punktā.

9. pants

SABIEDRĪBAS APZIŅAS LĪMEŅA CELŠANA, IZGLĪTOŠANA, APMĀCĪBA, IZPĒTE, ATTĪSTĪBA UN INFORMĒŠANA

1. Pusēm jārealizē pasākumi, kas paceltu sabiedrības izpratni visos sektoros par:

(a) Ūdens apsaimniekošanas un sabiedrības veselības savstarpējo saistību un nozīmi;

(b) Tiesībām un pienākumiem ūdens sektorā un fizisko, juridisko personu un institūciju saistības, kā arī to morālais pienākums dot savu ieguldījumu ūdens vides aizsardzībā un resursu saglabāšanā.

2. Pusēm jāveicina:

(a) To cilvēku, kuri atbild par sabiedrības veselību, izpratne par ūdens apsaimniekošanu, ūdens apgādi un sanitāriju; un

(b) Ūdens apsaimniekošanas, ūdens apgādes un sanitārijas pamatprincipu izpratni no cilvēkiem, kas atbild par sabiedrības veselību.

3. Pušu darbinieku profesionālā un tehniskā izglītošana un pamācība, kas nepieciešama, lai apsaimniekotu ūdens resursus un strādātu ar ūdens apgādes un sanitārijas sistēmām, kā arī veicinātu zināšanu un iemaņu līmeņa celšanu. Izglītošanā un apmācībā jāietver svarīgākie sabiedrības aspekti.

4. Pusēm jāveicina:

(a) Efektīva izmaksu un tehnoloģiju izpēte un attīstība, lai novērstu, kontrolētu un samazinātu ar ūdeni saistītās slimības;

(b) Integrēta informācijas sistēmas izveide gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķu virzienā, ņemot vērā pagātnes problēmas un to veiksmīgos risinājumus ūdens un veselības jomā, kā arī kompetentu valsts institūciju nodrošināšana ar informāciju.

10. pants

SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA

1. Papildu šī Protokola prasībām publicēt specifisku informāciju un dokumentus, katrai Pusei, atbilstoši savas valsts likumdošanai, jāapsver nepieciešamie soļi, lai padarītu šo informāciju pieejamu sabiedrībai, lai informētu sabiedrību par:

(a) Mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas datumu noteikšanu un ūdens apsaimniekošanas plānu izveidi saskaņā ar 8.pantu;

(b) Uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmu un neparedzētu apstākļu plānu veidošanu, uzlabošanu vai uzturēšanu saskaņā ar 8.pantu;

(c) Sabiedrības izpratnes, izglītošanas, apmācības, izpētes, attīstības un informēšanas veicināšana saskaņā ar 9.pantu.

2. Katrai Pusei būtu jānodrošina, lai valsts amatpersonas, atbildot uz pieprasījumu pēc informācijas, kas saistīta ar Protokola izpildi, sniedz šo informāciju sabiedrībai pieņemamā laikā saskaņā ar nacionālo likumdošanu.

3. Pusēm jānodrošina, lai informācija, kas minēta 7.panta 4.punktā un šī panta 1.punktā, ir pieejama sabiedrībai bez maksas vai arī iespējas šīs informācijas kopijas no Pusēm par saprātīgu samaksu.

4. nekas šeit nevar piespiest valsts amatpersonu publicēt informāciju vai nodrošināt sabiedrības pieeju informācijai, ja:

(a) Informācija neatrodas valsts amatpersonas rīcībā;

(b) Informācija pieprasīta nepamatoti vai formulēta pārāk vispārinošā veidā; vai

(c) Informācija attiecas uz materiāliem, kas ir pabeigšanas stadijā vai attiecas uz valsts amatpersonu iekšējiem sakariem nacionālā likumdošanā vai praksē, kur ir paredzēts šāds izņēmums, ņemot vērā atklātību, kas kalpo sabiedrības interesēm.

5. Nekas šajā protokolā nevar piespiest valsts amatpersonu publicēt informāciju vai sniegt informāciju sabiedrībai, ja šī informācijas atklāšana varētu negatīvi ietekmēt:

(a) Valsts amatpersonu konfidencialitāti, kur šī forma noteikta saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(b) Starptautiskās attiecības, nacionālo aizsardzību vai sabiedrības drošību;

(c) Tiesas gaitu, spēju spriest tiesu taisnīgi, kas attiecas uz personu vai valsts amatpersonas spēju vadīt kriminālas vai disciplināras dabas izmeklēšanu;

(d) Rūpnieciskas vai komerciālas informācijas konfidencialitāti, ja tā tiek aizsargāta ar likumu, kas paredz aizsargāt likumīgās ekonomiskās intereses. Informāciju par emisijām un izplūdēm, kas skar vides aizsardzību, ir jāatklāj;

(e) Intelektuāla īpašuma tiesības;

(f) Personisko datu un/vai failu konfidencialitāti, kas skar fizisko personu un, kura nav devusi piekrišanu atklāt informāciju sabiedrībai, ja šāda konfidencialitāte ir noteikta saskaņā ar nacionālo likumdošanu;

(g) Trešās puses intereses, kas deva pieprasīto informāciju, un kura nevar tikt identificēta kā puse, no kuras tiek pieprasīta informācija, un, kur trešā puse nedod savu piekrišanu materiāla atklāšanai; vai

(h) Vidi, uz kuru attiecas informācija, kā, piemēram, retu sugu barošanās vietas.

Šos iemeslus informācijas neatklāšanai varētu raksturot uzmanīgi, ņemot vērā sabiedrības intereses, un, ņemot vērā, ka šī informācija ietekmēs emisijas un izplūdes vidē.

11. pants

STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS

1. Puses sadarbojas un palīdz viena otrai:

(a) Starptautiskajā darbībā šī Protokola mērķu ieviešanai;

(b) Sniedz atbalstu pēc pieprasījuma, ieviešot nacionālos un lokālos plānus, saskaņā ar Protokolu.

12. pants

APVIENOTA UN KOORDINĒTA STARPTAUTISKĀ RĪCĪBA

Sekojot 11.panta (a) apakšpunktam, Pusēm būtu jāveicina starptautiskā sadarbība, kas attiecas uz:

(a) Kopīgi parakstīto mērķu attīstību, kuri atrunāti 6.panta 2.punktā;

(b) 7.panta 1.(b) punktā minēto rādītāju attīstību, lai redzētu, cik veiksmīgi ir pasākumi ar ūdeni saistīto slimību novēršanā, kontrolē un samazināšanā;

(c) Apvienoto vai koordinētu uzraudzības sistēmu izveidi un agrās brīdināšanas sistēmas, neparedzētu apstākļu plānus un reaģēšanas spējas kā daļu vai pielikumu nacionālai sistēmai, kas tiek nodrošināta saskaņā ar 8.pantu, lai varētu reaģēt ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumu, negadījumu vai draudu gadījumos, jo īpaši ūdens piesārņošanas gadījumos vai ekstremālos laika apstākļos;

(d) Abpusēju palīdzību, reaģējot ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumos vai negadījumos, īpaši ūdens piesārņošanas vai ekstremālos laika apstākļos;

(e) Integrētas informācijas sistēmas un datu bāzes attīstību, informācijas, tehnisko un tiesisko zināšanu pieredzes apmaiņu;

(f) Vienas Puses kompetentu institūciju tūlītēju un skaidru ziņojumu atbilstošām citu Pušu institūcijām, kuras var skart:

(i) ar ūdeni saistīto slimību uzliesmojumus un negadījumus; un

(ii) šādu uzliesmojumu un negadījumu ievērojami draudi, kas ir konstatēti;

(g) Informācijas apmaiņu par efektīviem veidiem informācijas izplatīšanai sabiedrībā par slimībām, kas saistītas ar ūdeni.

13. pants

SABIEDRĪBA PĀRROBEŽU ŪDEŅU KONTEKSTĀ

1. Ja vairākas Puses robežojas ar tiem pašiem pārrobežu ūdeņiem, papildu 11., 12.pantā atrunātajām saistībām, tām vajadzētu sadarboties sniedzot savstarpēju palīdzību nepieciešamības gadījumos, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu ar ūdeni saistīto slimību izplatību un novērstu slimību pārrobežu ietekmi. Pusēm īpaši vajadzētu:

(a) Apmainīties ar informāciju un dalīties zināšanās par pārrobežu ūdeņu problēmām un riskiem, kas var skart citas Puses, kas robežojas ar šiem pašiem ūdeņiem;

(b) Censties izveidot apvienotus un koordinētus ūdens apsaimniekošanas plānus saskaņā ar 6.panta 5.(b) punktu, un uzraudzības un agrās brīdināšanas sistēmas, neparedzēto apstākļu plānu izveidi saskaņā ar 8.panta 1.punktu, lai reaģētu uz slimību, kas saistītas ar ūdeni, uzliesmojumiem un negadījumiem, kā arī uz šādu slimību draudiem, īpaši no tiem, kas rodas ūdens piesārņošanas gadījumos vai ekstremālu laika apstākļu dēļ;

(c) Uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma principa pamata pieņemt savstarpējas vienošanās un citus pasākumus attiecībā uz pārrobežu ūdeņiem, lai izvairītos no jebkādām pretrunām ar Protokola principiem, un noteiktu to abpusējās attiecības, vadītu tās saskaņā ar Protokola mērķiem;

(d) Sniegt savstarpējās konsultācijas pēc jebkuras Puses pieprasījuma par jebkādas nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību nozīmīgumu, kas varētu radīt ar ūdeni saistītās slimības.

2. Ja iesaistītās Puses ir Konvencijas Puses, sadarbība un palīdzība ar ūdeni saistīto slimību pārrobežu ietekmes un iedarbības novērtēšanā jāizskata saskaņā ar Konvencijas noteikumiem.

14. pants

STARPTAUTISKA PALĪDZĪBA NACIONĀLAJIEM PASĀKUMIEM

Savstarpēji sadarbojoties un palīdzot nacionālo un vietējo plānu īstenošanā, sekojot 11.panta (b) apakšpunktam, Pusēm vajadzētu īpaši apsvērt kā labāk varētu sekmēt:

(a) Ūdens apsaimniekošanas plānu sagatavošanu pārrobežu nacionālā un/vai vietējā kontekstā un ūdens apgādes, sanitārijas shēmas uzlabošanu;

(b) Projektu, īpaši infrastruktūras projektu, formulējumu uzlabošanu, realizējot plānus un shēmas, kas veicinātu pieeju finansiāliem avotiem;

(c) Efektīvu šādu projektu izpildi;

(d) Uzraudzības un agrās brīdināšanas, neparedzēto gadījumu plānu sistēmas izveidošanu un regulēšanas spējas ar ūdeni saistīto slimību novēršanā;

(e) Likumdošanas sagatavošanu, kas nepieciešama Protokola izpildei;

(f) Galvenā profesionālā un tehniskā sagatavošana, izglītošana un pamācība;

(g) Efektīvu izmaksu un tehnisko līdzekļu izpēte un attīstība, lai novērstu ar ūdeni saistīto slimību izplatību;

(h) Tīklu veidošana, lai veiktu ūdens pakalpojumu servisu un monitoringu, novērtēšanu un integrētas datu bāzes un informācijas sistēmas izveidi;

(i) Augstas kvalitātes sasniegšana monitoringa darbībām, ietverot savstarpējo laboratoriju salīdzināšanu.

15. pants

ATBILSTĪBAS PĀRSKATS

Pusēm jāpārskata Pušu atbilstība šī Protokola noteikumiem uz pārskatu un novērtējuma pamata kā atrunāts 7.pantā. Nekonfrontējošas, netiesiskas un konsultatīvas dabas daudzpusējas vienošanās Pusēm būtu jāveido pirmās apspriedes laikā. Šajās vienošanās Pusēm ir jāiekļauj arī sabiedrības iesaistīšanas jautājums.

16. pants

PUŠU APSPRIEDE

1. Pirmā Pušu Apspriede tiek sasaukta ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešu laikā kopš dienas, kad stājies spēka šis Protokols. Turpmākās apspriedes sasauc regulāri, kā to nosaka Puses, taču ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot nepieciešamības gadījumus, kad tas ir biežāk šī panta 2.punkta mērķu sasniegšanai. Puses sanāk uz ārkārtas apspriedēm, ja pašas tā nolemj kārtējās apspriedes laikā vai arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā tas tiek paziņots visām Pusēm, ja minētais pieprasījums ir guvis vismaz vienas trešdaļas Pušu atbalstu.

2. Kur iespējams, kārtējas apspriedes būtu vēlams apvienot ar Konvencijas Pušu Apspriedi.

3. Savās apspriedēs Puses izskata šī Protokola ieviešanas gaitu un šai nolūkā:

(a) Izskata Pušu politikas un metodoloģiskās pieejas ar ūdeni saistīto slimību novēršanas, kontroles un samazināšanas jomā, kā arī veicina politiku saplūšanu un stiprina pārrobežu un starptautisko sadarbību saskaņā ar 11., 12., 13., 14.pantu;

(b) Balstoties uz Pušu iesniegto informāciju, saskaņā ar vadlīnijām, kas noteiktas Pušu apspriedē, izvērtē Protokola izpildē sasniegto progresu. Šīm vadlīnijām nevajadzētu pārklāties ar ziņojumiem par prasību izpildi;

(c) Ir informētas par Konvencijas izpildīšanā sasniegto progresu;

(d) Apmainās ar informāciju ar Konvencijas apspriedes Pusēm un izskata iespējas kopējai sadarbībai;

(e) Izmanto pakalpojumus ko sniedz Eiropas Ekonomiskās komisijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja institūcijas, ja tas nepieciešams;

(f) Nodrošina citu kompetentu starptautisku valsts un nevalstisku organizāciju līdzdalību visās apspriedēs un pasākumos, kas organizēti Protokola mērķa sasniegšanai;

(g) Izskata noteikumus par pieeju informācijai un nepieciešamību sabiedrības līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un pārskatīšanā tiesu, administratīvās institūcijās vai nu Protokola kompetences ietvaros, vai arī citu starptautisku forumu pieredzes aspektos;

(h) Izstrādā darba plānu, ietverot projektus, kas jārealizē kopīgi gan Protokola, gan Konvencijas ietvaros. Nodibina institūcijas, kas realizētu šo darba plānu;

(i) Izskata un pieņem vadlīnijas, rekomendācijas, kuras veicinās šī Protokola noteikumu ieviešanu;

(j) Pirmajā apspriedē izskata un vienprātīgi pieņem šo apspriežu procesuālos noteikumus, kuros iekļauj nosacījumus, kas veicinās saskaņotu sabiedrību ar Konvencijas Pušu Apspriedi;

(k) Izskata un pieņem Protokola grozījumus;

(l) Izskata un uzsāk papildu pasākumus, kas nepieciešami Protokola mērķu sasniegšanai.

17. pants

SEKRETARIĀTS

1. Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretariāts un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālais birojs veic šādas funkcijas:

(a) Sasauc un sagatavo Pušu apspriedes;

(b) Nodod Pusēm informāciju un ziņojumus, kas saņemta par Protokola noteikumiem;

(c) Citu, līdzīgu funkciju izpilde, ko var noteikt Pušu Apspriede, pamatojoties uz pieejamiem resursiem.

2. Eiropas Ekonomiskās komisijas izpildsekretariātam un PVO reģionālajam birojam ir:

(a) Jāfiksē darba detaļas Saprašanās memorandā un jāinformē Puses;

(b) Jāziņo Pusēm par līdzekļiem un iespējām realizēt darba plānu, kas atrunāts 16.panta 3.punktā.

18. pants

GROZĪJUMI PROTOKOLĀ

1. Jebkura Puse var ierosināt izdarīt grozījumus šajā Protokolā.

2. Priekšlikumus par grozījumiem šajā Protokolā izskata Pušu Apspriedē.

3. Jebkuru ieteikto grozījumu tekstu iesniedz rakstveidā Sekretariātam, kas to dara zināmu visām Pusēm ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pirms apspriedes, kurā paredzēta grozījumu pieņemšana.

4. Protokola grozījumus vienprātīgi pieņem Pušu pārstāvji, kas piedalās apspriedē. Pieņemto grozījumu sekretariāts paziņo Depozitārijam, kas to nodod pusēm pieņemšanai. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kurā Puses šo grozījumu dokumentu pieņem un divas trešdaļas no Pusēm nodod to glabāšanā Depozitārijam. Jebkurai citai Pusei grozījumi stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc datuma, kad šī Puse ir nodevusi glabāšanā dokumentu par grozījumu pieņemšanu.

19. pants

BALSSTIESĪBAS

1. Katrai Protokola Pusei ir viena balss, izņemot šī panta 2.punktā atrunātajos gadījumos.

2. Reģionālas ekonomiskās integrācijas institūcijas, savas kompetences jautājumos, īsteno balsstiesības ar balsu skaitu, kas atbilst dalībvalstu - Protokola Pušu skaitam. Tādas organizācijas zaudē balsstiesības tad, ja dalībvalsts jeb Puse īsteno pati savas balsstiesības un otrādi.

20. pants

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. Ja starp divām vai vairāk Pusēm izceļas strīds par Protokola tulkošanu vai piemērošanu, to vajadzētu atrisināt sarunu ceļā vai jebkurā citā veidā, kas būtu pieņemams Pusēm, kas piedalās strīdā.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot šo Protokolu vai pievienojoties tam, jebkura Puse var rakstveidā paziņot Depozitārijam par strīdu, kas nav noregulēts atbilstoši šī panta 1.punktam, un izmanto vienu no abu Pušu strīdu noregulējošiem līdzekļiem kā obligātu jebkurai Pusei, kas uzņemas tādas pašas saistības:

(a) Ja Puse ir Konvencijas puse un ir atzinusi abus strīdu atrisināšanas variantus, ko nodrošina Konvencija, tad strīda noregulēšana jāveic saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, kuros atrunāta strīdu noregulēšanas kārtība, kas rodas sakarā ar Konvenciju;

(b) Citos gadījumos strīda prasību var iesniegt Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nav vienojušās par arbitrāžas vai kādu citu strīda noregulēšanas risinājuma veidu.

21. pants

PARAKSTĪŠANA

Protokols tika atklāts parakstīšanai 1999.gada 17.-18.jūnijā Londonā, Trešajā Vides un veselības ministru konferencē un pēc tam to atklāja parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālajā mītnē Ņujorkā līdz 2000.gada 18.jūnijam. To parakstīja Eiropas Ekonomikas Komisijas dalībvalstis, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģionālās komitejas dalībvalstis, valstis, kurām ir konsultatīvais statuss Eiropas Ekonomikas komisijā (EEK) saskaņā ar Ekonomikas un Sociālās Padomes 1947.gada 28.marta (IV) rezolūcijas 36(IV) 8.punktu, un reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, ko veido suverēnas valstis, EEK un PVO Eiropas Reģionālā biroja dalībvalstis, un kurām ir dotas pilnvaras Protokola regulējošajos jautājumos, ieskaitot līgumu slēgšanu, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

22. pants

RATIFICĒŠANA, PIEŅEMŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

1. Protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuras to paraksta.

2. Protokolam var pievienoties 21.pantā minētās valstis un organizācijas.

3. Jebkura no 21.pantā minētām organizācijām, kas kļūst par Pusi, ņemot vērā, ka neviena cita no šīs dalībvalsts organizācijām nav Puse, tiks saistīta ar visiem šajā Protokolā paredzētajiem Puses pienākumiem. Gadījumā, kad šāda organizācija ir vienas vai vairāku dalībvalstu Puse, organizācija kopā ar visu dalībvalstu pārstāvjiem pieņem lēmumus par attiecīgiem pienākumiem Protokola saistību izpildei. Šādos gadījumos šī organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaicīgi izmantot Protokolā paredzētās tiesības.

4. Reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minētas 21.pantā, paziņo savas kompetences jautājumus, kurus regulē Protokols. Šīs organizācijas informē arī Depozitāriju par jebkuru būtisku grozījumu, kas skar to kompetences sfēru.

5. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenti ir deponējami ar Apvienoto Nāciju Ģenerālsekretariātu.

23. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad glabāšanā ir nodots sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punktu, jebkurš dokuments, kuru nodos glabāšanā reģionāli ekonomiskās integrācijas organizācija, netiks uzskatīts par papildu dokumentu tiem dokumentiem, kurus glabāšanā nodos šādas organizācijas dalībvalstis.

3. Katrai 21.pantā minētai valstij vai organizācijai, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo Protokolu, vai pievienojas tam pēc tam, kad glabāšanā ir nodots sešpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šāda valsts vai organizācija nodevusi glabāšanā savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

24. pants

IZSTĀŠANĀS

Jebkurā laikā no brīža, kad kādai Pusei pagājuši trīs gadi no Protokola spēkā stāšanās dienas attiecībā uz Pusi, Puse var izstāties, nosūtot rakstveida ziņojumu Depozitārijam. Jebkura izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums Depozitārijā.

25. pants

DEPOZITĀRIJS

Šīs Konvencijas Depozitārijs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariāts.

26. pants

AUTENTISKIE TEKSTI

Šī Protokola oriģināls, kura teksti angļu, franču, vācu un krievu valodās ir vienlīdz autentiski, jānodod glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariātam.