VIENOŠANĀS, KAS NOSLĒGTA VĒSTUĻU APMAIŅAS CEĻĀ, PAR IENĀKUMU NO UZKRĀJUMIEM APLIKŠANU AR NODOKLI

A. Latvijas Republikas vēstule

Godātais kungs!

Es atsaucos uz parauglīguma "Līgums starp Kaimanu salām un katru ES dalībvalsti par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minēto tekstu man ir tas gods:

• piedāvāt kā šīs vēstules I pielikumu līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli;

• piedāvāt, ka minētie pasākumi var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.(2) panta noteikumi, un ar nosacījumu, ka katra puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šie pasākumi stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veido abpusēju piekrišanu un vienošanos par pasākumiem starp Latvijas Republiku un Kaimanu salām.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Oskars Spurdziņš

Finanšu ministrs

Vēstule sastādīta Rīgā 2004.gada 22.decembrī, angļu valodā trīs eksemplāros.

B. Kaimanu salu vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt Jūsu šodienas vēstules saņemšanu ar sekojošu tekstu:

"Godātais kungs!

Es atsaucos uz parauglīguma "Līgums starp Kaimanu salām un katru ES dalībvalsti par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods:

• piedāvāt kā šīs vēstules I pielikumu līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli;

• piedāvāt, ka minētie pasākumi var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.(2) panta noteikumi, un ar nosacījumu, ka katra puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šie pasākumi stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veido abpusēju piekrišanu un vienošanos par pasākumiem starp Kaimanu salām un Latvijas Republiku.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus."

Es varu apstiprināt, ka Kaimanu salu valdība piekrīt Jūsu 2004.gada 22.decembra vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Kaimanu salu vārdā

Kennets Džefersons

Kaimanu salu valdības finanšu sekretārs

Vēstule sastādīta Grand Kaimanā 2005.gada 12.aprīlī, angļu valodā trīs eksemplāros.

I pielikums

Līgums starp Kaimanu salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

1. Eiropas Savienības ("ES") Padomes ("Padome") direktīvas 2003/48/EK ("Direktīva") par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 17.pants nosaka, ka līdz 2004.gada 1.janvārim dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē tādi likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kuras noteikumi tiks piemēroti ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka:

"(i) Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās ar Padomes vienbalsīgu lēmumu ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;

(ii) ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11. un 12.pantā)".

2. Kiprai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Slovākijas Republikai un Slovēnijai saskaņā ar to saistībām attiecībā uz pievienošanos ir jāpieņem un jāpublicē likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kādi ir nepieciešami šīs Direktīvas, kuras noteikumi ir jāpiemēro, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, ņemot vērā 1.daļas nosacījumus, izpildei.

3. Kaimanu salu saistība ar ES ir noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 4.daļā. 4.daļa nosaka noteiktus pienākumus, kas saista Eiropas Savienības dalībvalstis un Kaimanu salas.

4. Saskaņā ar Kaimanu salu saistības ar ES nosacījumiem, Kaimanu salas neatrodas ES fiskālajā teritorijā. Tomēr sadarbības jēgas un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosacījumu ievērošanas dēļ, Kaimanu salas ir piekritušas palīdzēt ES dalībvalstīm ar noteiktas informācijas nodrošināšanu, kā izklāstīts turpmāk.

5. Kaimanu salās ir spēkā likumdošana, kas regulē kopējo ieguldījumu fondu darbību un kura pēc savas būtības ir līdzvērtīga Direktīvas 2. un 6.pantā minētajai EK likumdošanai.

Kaimanu salas un Latvijas Republika, turpmāk minētas kā "līgumslēdzēja puse" vai "līgumslēdzējas puses", ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, ir vienojušās noslēgt sekojošo līgumu, kurš satur tikai pusēm saistošus noteikumus un nosaka, ka Kaimanu salu kompetentā iestāde veic informācijas nodošanu Latvijas Republikas kompetentajai iestādei ar tādiem nosacījumiem un tādā veidā kā zemāk noteikts.

1.pants. Darbības joma

1. Šo līgumu piemēro uzkrājumu ienākuma maksājumiem (kā noteikts šī līguma 6.pantā), ko veic izmaksātājs, kas izveidots Kaimanu salās, faktiskajiem īpašniekiem (kā noteikts šī līguma 3.pantā), kas ir Latvijas Republikas rezidenti - fiziskās personas.

2. Turklāt šī darbības līguma joma ir ierobežota ar uzkrājumu ienākumu no uzkrājumiem par parādsaistībām aplikšanu ar nodokli, izslēdzot jautājumus saistībā ar pensiju un apdrošināšanas pabalstu aplikšanu ar nodokli

2.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs

1. Ja izmaksātājs, kurš ir nodibināts Kaimanu salās, veic šī līguma 6.pantā noteiktos uzkrājumu ienākuma maksājumus šī līguma 3.pantā noteiktajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir Latvijas Republikas rezidenti, izmaksātājs informē Kaimanu salu kompetento iestādi;

a) par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī līguma 4.pantu;

b) par izmaksātāja vārdu (nosaukumu) un adresi;

c) par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, pamatojoties uz kuru uzkrājumu ienākums rodas;

d) informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas noteikti šī līguma 6.panta pirmajā daļā. Tomēr Kaimanu salas var ierobežot informācijas apjoma minimumu par uzkrājumu ienākuma maksājumu, kas izmaksātājam ir jānodod, atkarībā no procentu vai ienākumu kopējā apmēra vai no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā.

2. Sešu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām Kaimanu salu kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta 1.daļas a)-d) apakšpunktos minēto informāciju Latvijas Republikas kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.

3.pants. Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šī līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisku personu, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai jebkuru šādu fizisku personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja šāda fiziska persona var pierādīt, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā, tas ir, ja viņa:

a) darbojas kā izmaksātājs šī līguma 5.panta izpratnē;

b) darbojas juridiskas personas - vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem, vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas nodibināts Kaimanu salās, vai šī līguma 5.panta otrajā daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj šīs vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta;

c) darbojas citas fiziskās personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.

2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta pirmās daļas a), ne b) punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.

4.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Kaimanu salas to teritorijā pieņem un nodrošina tādas procedūras piemērošanu, kas nepieciešama, lai atļautu izmaksātājam šī līguma vajadzībām identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci. Šīm procedūrām jānodrošina šī panta otrajā un trešajā daļā noteikto minimālo prasību izpilde.

2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu un adresi, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar Kaimanu salās spēkā esošiem tiesību aktiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, adresi, un ja tāds ir - nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šī informācija ir jāiegūst pēc faktiskā īpašnieka pases vai oficiālas identifikācijas kartes, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks, datiem. Ja šī informācija nav norādīta šajā pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentālā identitātes apstiprinājumā, kas iekļauj rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem.

3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar Kaimanu salās spēkā esošiem tiesību aktiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālo identifikācijas karti un kas sevi deklarē kā trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālo identifikācijas dokumentu.

5.pants. Izmaksātāja definīcija

1. Šī līguma vajadzībām "izmaksātājs" nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka vajadzībām, gan vienība, kas ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kas rada šo uzkrājumu ienākumu, gan vienība, kurai aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis veikt uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai nodrošināt to izmaksu.

2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākums tiek maksāts vai kam uzkrājumu ienākuma maksājums tiek nodrošināts faktiskā īpašnieka vajadzībām, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:

a) šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta 5.daļā minētās juridiskās personas; vai

b) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem; vai

c) šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK vai vai līdzīgs Kaimanu salās izveidots kolektīvo ieguldījumu fonds.

Saimnieciskā vienība, kas nodibināta Kaimanu salās un kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo daļu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma maksājumu summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.

3. Tomēr šī panta otrajā daļā minētā vienība, var izvēlēties, ka šī līguma piemērošanai to uzskata par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai līdzīgu kolektīvo ieguldījumu fondu, kāds minēts šī panta otrās daļas c) punktā. Lai izmantotu iepriekšminēto iespēju ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.

4. Ja saimnieciskā vienība un šī panta otrajā daļā minētā vienība abas ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.

5. Juridiskās personas, uz kurām neattiecas šī panta otrās daļas a) punkts ir:

a) Somijā: avoin yhtiö (Ay) un kommandiittiyhtiö (Ky)/ öppet bolag and komanditbolag;

b) Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).

6.pants. Uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcija

1. Šī līguma piemērošanai " uzkrājumu ienākuma maksājumi" nozīmē:

a) procentus, kas ir izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kas attiecas uz jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās rada tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

b) procentus, kas uzkrāti vai kapitalizēti a) punktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

c) ienākumu, kas gūts no procentu maksājumiem, gan tieši, gan ar šī līguma 5.panta otrajā daļā minētās vienības starpniecību, un kura sadali veic:

(i) saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK izveidots pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds; vai

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Kaimanu salās;

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī līguma 5.panta trešajā daļā noteikto iespēju;

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kurām saskaņā ar tā 299.pantu attiecas līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu un ārpus Kaimanu salām;

d) ienākums, kas gūts turpmāk minēto fondu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā, ja šie fondi vai vienības tieši vai netieši (caur citiem kopējo ieguldījumu fondiem vai turpmāk minētajām vienībām), vairāk nekā 40% no to aktīviem iegulda a) punktā minētajās parāda prasībās:

(i) saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK izveidots pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds; vai

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Kaimanu salās; vai

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī līguma 5.panta trešajā daļā noteikto iespēju; vai

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kurām saskaņā ar tā 299.pantu attiecas līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu un ārpus Kaimanu salām.

Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijā šī panta pirmās daļas d) punktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā, cik šis ienākums atbilst ienākumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta pirmās daļas a) un b) punktos minētajiem procentu maksājumiem.

2. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas c) un d) punktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa no ienākuma ir gūta no procentu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par procentu maksājumu.

3. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas d) punktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa aktīvu ir ieguldīti pirmās daļas d) punktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

4. Ja šī panta pirmajā daļā minētais uzkrājumu ienākums, tiek izmaksāts, vai ieskaitīts kontā, kura turētāja ir šī līguma 5.panta otrajā daļā minētā vienība, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī līguma 5.panta trešajā daļā noteiktā iespēja, tad šis uzkrājumu ienākums tiks uzskatīts par šis vienības veiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem.

5. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas b) un d) punktiem: līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumu laika periodā, kurš nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu apkopoto uzkrājumu ienākumu par uzkrājumu ienākuma maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.

6. Atkāpjoties no šī panta pirmās daļas c) un d) punktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem uzņēmumiem vai vienībām, ja šo vienību ieguldījumi šī panta pirmās daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem. Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta ceturtās daļas, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta pirmās daļas uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī līguma 5.panta otrajā daļā minētajai vienībai, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī līguma 5.panta trešajā daļā noteiktā iespēja, un kura ir izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta pirmās daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.

Šīs izvēles īstenošana vienā līgumslēdzējā pusē būs saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.

7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta pirmās daļas d) punktā un trešajā daļā minētā procentuālā attiecība ir 25%.

8. Šī panta pirmās daļas d) punktā un sestajā daļā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka, ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību ieguldījumu noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav - ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

7.pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem

1. Direktīvas 10.panta otrajā daļā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī līguma 6.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr, ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra, šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:

- kuros ir ietverti palielināšanas (gross up) un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un

- ja izmaksātājs ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru, kurus izlaidusi valdība, vai saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde, vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī līguma pielikumā, turpmāka emisija, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī līguma 6.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī līguma 6.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.

2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pirmajā daļā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.

8.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūra

Ja starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.

9.pants. Konfidencialitāte

1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod, ir konfidenciāla.

2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmantota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.

3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem, vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.

10.pants. Stāšanās spēkā

Šis līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā datuma, kurā attiecīgās valdības ir viena otru rakstiski informējušas, ka ir izpildītas konstitucionālās prasības, un tā noteikumu piemērošana tiks uzsākta ar datumu, ar kuru tiek piemērota Direktīva saskaņā ar Direktīvas 17.panta otro un trešo daļu.

11.pants. Darbības izbeigšana

1. Šis līgums ir spēkā līdz viena no līgumslēdzējas pusēm tā darbību izbeidz.

2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī līguma darbību iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot, kādi apstākļi ir noveduši pie šāda paziņojuma iesniegšanas. Šajā gadījumā līguma darbība tiks izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma.

12.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana

1. Šis līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.

2. Ievērojot šī līguma 8.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji nekavējoties pārtraukt šī līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā, vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās tiesību aktus, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu. Šī līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas, vairs nepastāv.

3. Ievērojot šī līguma 8.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no pirmajā daļā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām varētu pārtraukt 1.daļā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiks ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Šī līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atjaunojusi minēto pasākumu piemērošanu.

13.pants. Kompetentās iestādes

Šī līguma izpratnē termins "kompetentā iestāde", kad tas tiek lietots attiecībā uz Kaimanu salām nozīmē Finanšu sekretāru un attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Valsts ieņēmumu dienestu.

14.pants. Ieviešana

Pirms 2005.gada 1.janvāra līgumslēdzējas pusēm ir jāpieņem likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas nepieciešami šī līguma izpildei.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo līgumu ir parakstījuši

Sastādīts angļu valodā.

Pielikums

Saistīto institūciju saraksts

Šī līguma 7.panta izpratnē sekojošas saimnieciskās vienības tiks uzskatītas par "saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde, vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu":

Vienības Eiropas Savienībā:

Beļģijā

— Vlaams Gewest (Flandrija)

— Région wallonne (Valonija)

— Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

— Communauté française (Francūžu kopiena)

— Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena)

— Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena)

Spānijā

— Xunta de Galicia (Galisijas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Extremadura (Estremaduras reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Castilla- León (Kastīlijas-Leonas reģiona izpildu institūcija)

— Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

— Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība)

— Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība)

— Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība)

— Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome)

— Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

— Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība)

— Gobierno de Madrid (Madrides pašvaldība)

— Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

— Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

— Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģiona padome)

— Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome)

— Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

— Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

— Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

— Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

— Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

— Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija)

— Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija)

Grieķijā

— Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

— Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

— Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

— La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds)

— L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

— Réseau Ferré de France (RFF)( Francijas Dzelzceļu tīkls)

— Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds)

— Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts)

— Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde)

— Entreprise minière et chimique (EMC)( Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

— Reģioni

— Provinces

— Municipalitātes

— Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

— Pašvaldības

Polijā

— gminy (Pašvaldības)

— powiaty (Apgabali)

— województwa (Provinces)

— związki gmin (Pašvaldību savienības)

— powiatów (Apgabalu savienības)

— województw (Provinču savienības)

— miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava)

— Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības Restrukturizācijas un Modernizācijas aģentūra)

— Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības Īpašuma aģentūra)

Portugālē

— Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

— Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

— Municipalitātes

Slovākijā

— mestá a obce (Municipalitātes)

— Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība)

— Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds)

— Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

— Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība)

Starptautiskās saimnieciskās vienības:

— Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

— Eiropas Investīciju banka

— Āzijas Attīstības banka

— Āfrikas Attīstības banka

— Pasaules Banka/SRAB/SVF

— Starptautiskā Finanšu sabiedrība

— Amerikas Attīstības banka

— Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

— Eiropas Atomenerģijas kopiena

— Eiropas Kopiena

— Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

— Eurofima

— Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

— Ziemeļvalstu Investīciju banka

— Karību jūras baseina valstu attīstības banka

7.panta noteikumi neskar starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt noslēgušas attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām saimnieciskajām vienībām.

Saimnieciskās vienības trešajās valstīs:

Saimnieciskās vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:

1) Saimniecisku vienību nepārprotami uzskata par valsts iestādi saskaņā ar valsts kritērijiem.

2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus efektīvi kontrolē valsts.

3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents.

4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.