Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību
Latvijas Republikas Valdība un Slovākijas Republikas Valdība (turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties intensificēt ekonomisko sadarbību abu valstu savstarpēja izdevīguma interesēs,

būdamas apņēmības pilnas radīt un pilnveidot labvēlīgus nosacījumus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

apzinoties, ka dotajam Līgumam atbilstoša ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība rosinās saimniecisko iniciatīvu šajā jomā,

vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šajā Līgumā:

1. Termins "ieguldījums" sevī iekļauj visa veida aktīvus, kas ieguldīti saistībā ar saimnieciskajām darbībām, kuras vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tās likumdošanai, un tai skaitā, bet ne tikai, ietilpst:

a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkura cita veida īpašuma tiesības, tādas kā hipotēkas, ķīlas;

b) uzņēmumu akcijas, vērtspapīri un bezseguma parādzīmes, vai jebkura cita veida mantiskā līdzdalība uzņēmumā;

c) īpašuma tiesības uz naudu vai uz jebkura veida darbību, kurai ir ekonomiska vērtība un kura saistīta ar ieguldījumiem;

d) tiesības uz intelektuālo īpašumu, kurš cita vidū ietver tiesības, kas saistītas ar:

literatūras vai mākslas darbiem, ieskaitot skaņu ierakstus, izgudrojumiem, kas radušies visu veidu cilvēka darbības rezultātā, rūpniecības projektiem, pusvadītāju trafaretu darbiem, firmas noslēpumiem, ražošanas praktiskajām zināšanām (know-how), konfidenciālu biznesa informāciju, firmu un preču simboliem, pakalpojumu zīmēm un firmu un preču nosaukumiem;

e) visa veida tiesības, kas atrunātas likumdošanā vai līgumos un visa veida licences un atļaujas, kas izdotas saskaņā ar likumiem, tajā skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi, kultivēšanu vai izmantošanu.

Jebkādas izmaiņas attiecībā uz ieguldījumu formu neietekmēs to kā ieguldījumu raksturojumu.

2. "Ieguldītājs" ir katra fiziska vai juridiska persona, kas izdara ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

a) "Fiziska persona" ir katra fiziska persona, kurai ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonība saskaņā ar tās likumiem.

b) "Juridiska persona" attiecībā uz vienu vai otru Līgumslēdzēju Pusi ir jebkurš uzņēmums, kas nodibināts vai izveidots saskaņā ar tās likumiem.

3. Termins "ienākumi" nozīmē summas, kas gūtas no ieguldījuma, un konkrēti, bet ne tikai, aptver peļņas daļas, procentus, ieguvumus no kapitāla vērtības pieauguma, dividendes, maksas par tiesībām gūt peļņu no citu īpašuma izmantošanas vai maksas par profesionālajiem pakalpojumiem un privilēģijām.

4. "Teritorija":

a) attiecībā uz Latvijas Republiku ir zeme un jūras platības, tajā skaitā teritoriālās jūras ārējām robežām piegulošā jūras gultne un jūras gultnes dzīles, pār ko tā atbilstoši starptautiskajām tiesībām īsteno savu suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju zemes, jūras gultnes, jūras gultnes dzīļu un dabas resursu izpētes, izmantošanas un aizsardzības nolūkā,

b) attiecībā uz Slovākijas Republiku ir zeme, pār kuru tā atbilstoši starptautiskajām tiesībām īsteno savu suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju zemes un dabas resursu izpētes, izmantošanas un aizsardzības nolūkā.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā rosina un rada labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un pieņem šos ieguldījumus saskaņā ar saviem likumiem un normatīvajiem aktiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse atbilstoši saviem likumiem un normatīvajiem aktiem piešķir atļaujas, kas nepieciešamas attiecībā uz šiem ieguldījumiem un licencēšanas nolīgumu, kā arī tehniskās, komerciālās un administratīvās palīdzības līgumu īstenošanu.

3. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vienmēr tiek piemērota godīga un taisnīga attieksme un garantēta pilnīga aizsardzība un drošība.

3. pants

Nacionālās un vislielākās labvēlības režīms

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā garantē tādu godīgu un taisnīgu attieksmi pret otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un to ienākumiem, kas ir ne mazāk labvēlīga kā vislabvēlīgākā no tām attieksmēm, ko tā garantētu pret savu ieguldītāju ieguldījumiem un to ienākumiem vai pret jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai to ienākumiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem savā teritorijā garantē tādu godīgu un taisnīgu režīmu attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu kārtībā, izlietošanu, valdījuma priekšrocību izmantošanu un rīkošanos ar tiem, kurš ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no režīmiem, ko tā garantētu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Šī panta 1. un 2. punkta noteikumi nav interpretējami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, kuri izriet no jebkura statusa, priekšrocības vai privilēģijas, ko pirmā Līgumslēdzēja Puse varētu piešķirt, īstenojot:

a) jebkuru muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu vai monetāro ūniju, vai tādus analoģiskus starptautiskus nolīgumus, kas iedibina šādas ūnijas vai institūcijas vai savādākas reģionālās sadarbības formas un par kuru dalībpusēm ir vai var kļūt viena vai otra Līgumslēdzēja Puse.

b) jebkuru tādu starptautisku līgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

4. pants

Zaudējumu atlīdzība

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem tiek nodarīti kaitējumi sakarā ar karu, bruņotu konfliktu, nacionālo ārkārtas stāvokli, apvērsumu, dumpi, sabiedriskā miera un kārtības traucējumu vai citiem analoģiskiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse viņiem garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai cita veida risinājumu, kas nebūs mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse garantētu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Sekojošie maksājumi tiek nekavējoties brīvi apmainīti brīvi konvertējamā valūtā.

2. Nekādi neierobežojot dotā panta 1. punktu, tiem vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuri jebkurā no šajā punktā minētajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar to, ka:

a) otras Līgumslēdzējas Puses bruņotie spēki vai kompetentās valsts varas iestādes ir rekvizējušas viņu īpašumu,

b) otras Līgumslēdzējas Puses bruņotie spēki vai kompetentas valsts varas iestādes ir īstenojušas tādu viņu īpašuma sabojāšanu, kuras iemesls nav bijusi kauju gaita vai situācijas radīta nepieciešamība,

tiek garantēta restitūcija vai taisnīga un adekvāta kompensācija par zaudējumiem, kas ciesti rekvizēšanas gaitā vai īpašuma sabojāšanas rezultātā. Sekojošiem maksājumiem jābūt nekavējoties brīvi pārvedamiem brīvi konvertējamā valūtā.

5. pants

Ekspropriācija

1. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi nav otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nacionalizējami, ekspropriējami vai pakļaujami tādiem piespiedpasākumiem, kuru rezultāts ir tāds pats kā nacionalizācija vai ekspropriācija (turpmāk tekstā "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts sabiedrības interesēs. Ekspropriāciju izdara likumīgā kārtā, ar nediskriminējošu motivāciju, un to īstenojot, tiek garantēta tūlītējas, adekvātas un efektīvas kompensācijas izmaksa. Šīs kompensācijas apjoms ir vienāds ar to tirgus vērtību, kas ekspropriētajam ieguldījumam bija vai nu tieši pirms ekspropriācijas vai pirms ziņas par gaidāmo ekspropriāciju nokļūšanas atklātībā, atkarībā no tā, kura no abām ir agrāka, un tajā tiek iekļauti procenti pie normālas komerciālas likmes par laiku kopš ekspropriācijas datuma, to izmaksā bez kavēšanās, tā ir efektīvi realizējama un brīvi pārveda m a brīvi konvertējamā valūtā.

2. Cietušajam ieguldītājam ir tiesības uz to, ka šīs Līgumslēdzējas Puses tiesu iestāde vai cita neatkarīga institūcija nekavējoties izskata viņa lietu un novērtē viņa ieguldījumu saskaņā ar dotajā pantā formulētajiem principiem.

3. Ja viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē tādas kompānijas īpašumu, kura ir nodibināta vai izveidota saskaņā ar tās teritorijā spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder kapitāla daļas, tad pirmā Līgumslēdzēja Puse nodrošina šī panta nosacījumu piemērošanu tādā apjomā, kas nepieciešams, lai garantētu tūlītēju, adekvātu un efektīvu kompensāciju tiem otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem par viņu ieguldījumu, kuri ir šo kapitāla daļu īpašnieki.

6. pants

Pārvedumi

1. Līgumslēdzējas Puses garantē to maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un to ienākumiem pēc nodokļu saistību izpildes. Pārvedumus izdara brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem un neattaisnotiem kavējumiem. Šādu maksājumu kategorijā konkrēti, bet ne tikai, ietilpst:

a) kapitāls un papildlīdzekļi, kas nepieciešami ieguldījumu uzturēšanai vai palielināšanai,

b) peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi,

c) aizņēmumu atmaksāšanas līdzekļi,

d) maksas par tiesībām gūt peļņu no citu īpašuma izmantošanas vai nodevas par profesionāliem pakalpojumiem un privilēģijām,

e) ieņēmumi no ieguldījuma pārdošanas vai likvidācijas;

f) fizisko personu atalgojums par darbu, kurš otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir saistīts ar kādu ieguldījumu.

2. Šī Līguma aspektā par valūtas maiņas kursiem tiek uzskatīti tie prevalējošie komerciālie kursi, kuri pārveduma datumā ir spēkā attiecībā uz tekošajiem darījumiem, ja vien nav norunāts savādāk.

7. pants

Tiesību pārņemšana

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota iestāde izdara maksājumus saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantiju, kas dota attiecībā uz kādu ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse atzīst, ka:

a) jebkurus ieguldītāja prasījumus pārņem, vai nu saskaņā ar likumu vai pamatojoties uz darījumu kārtošanas juridisko praksi šajā valstī, pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota iestāde, kā arī to, ka

b) pirmā Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota iestāde, pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt ieguldītāja tiesības un celt tā prasījumus.

2. Pārņemtās tiesības un pretenzijas nedrīkst pārsniegt ieguldītāja oriģinālās tiesības un prasījumus.

8. pants

Ar ieguldījumiem saistītu strīdu izskatīšana, kas radušies starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Jebkuru strīdu, kas var rasties starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi sakarā ar ieguldījumu šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir jācenšas atrisināt strīdā iesaistīto pušu sarunu ceļā.

2. Ja jebkuru strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi nevar šādā veidā nokārtot sešu mēnešu laikā, tad ieguldītājam ir tiesības nodot šī strīda izskatīšanu vai nu:

a) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu kārtošanas centram (ICSID) atbilstoši attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti Konvencijā par ieguldījumu strīdu kārtošanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas nodota parakstīšanai Vašingtonā 1965. gada 18. martā, gadījumos, kad abas Līgumslēdzējas Puses pievienojušās minētajai Konvencijai, vai arī

b) šķīrējtiesnesim vai starptautiskajai īpaši sasauktai (ad hoc) šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem. Strīdā iesaistītajām Pusēm ir tiesības rakstiskā veidā vienoties par izmaiņām šajos noteikumos. Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistošs abām strīdā iesaistītajām Pusēm.

9. pants

Līgumslēdzēju Pušu strīdu nokārtošana

1. Abu Līgumslēdzēju Pušu strīdus par šī Līguma interpretāciju un piemērošanu, cik vien iespējams, jācenšas noregulēt apspriežu un sarunu ceļā.

2. Ja strīds šādā ceļā nav nokārtojams sešu mēnešu laikā, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tā izšķiršana ir nododama šķīrējtiesā atbilstoši šī panta nosacījumiem.

3. Katrā atsevišķā gadījumā šķīrējtiesas veidošanu nosaka sekojoša procedūra. Divu mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu Tiesas locekli. Šie divi Tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu kādas trešās Valsts pilsoni, kurš tiek nozīmēts par Tiesas Priekšsēdētāju (turpmāk tekstā "Priekšsēdētāju") pie nosacījuma, ka tam piekrīt abas Līgumslēdzējas Puses. Priekšsēdētājs ir jānozīmē triju mēnešu laikā kopš abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas datuma.

4. Gadījumā ja vajadzīgās amatpersonas netiek ieceltas laikā, kas minēts šī panta 3. punktā, tad var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu iecelt minētās amatpersonas. Ja izrādās, ka prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus griežas pie viceprezidenta. Ja arī viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskās Tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

5. Šķīrējtiesas lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs. Katra Līgumslēdzēja Puse apmaksā sava šķīrējtiesneša izdevumus un sedz savu daļu šķīrējtiesas procesuālo izmaksu. Priekšsēdētāja izdevumi un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Vienlaikus šķīrējtiesai ir tiesības pieņemt lēmumu, ka viena no Līgumslēdzējām Pusēm segs lielāku izdevumu daļu, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Par tiesas procesuālo kārtību lemj pati šķīrējtiesa.

10. pants

Citu noteikumu un speciālo saistību piemēroša na

1. Gadījumos, kad uz izskatāmo jautājumu attiecināms gan šis Līgums, gan kāds cits starptautisks līgums, kuru parakstījušas abas Līgumslēdzējas Puses, šis Līgums nekādā veidā nekavē abas Līgumslēdzējas Puses vai to ieguldītājus, kam pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izmantot savā labā noteikumus, kas ir labvēlīgāki konkrētajā gadījumā.

2. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumdošanu un reglamentējošām normām vai īpašām līgumsaistībām paredz uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem vai ieguldītājiem attiecināt nosacījumus, kas ir labvēlīgāki par tiem, kurus paredz šis Līgums, konkrētajā gadījumā ir piemērojami tie nosacījumi, kas ir labvēlīgāki.

11. pants

Līguma piemērošana

1. Šī Līguma normas ir piemērojamas ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar tās likumdošanu ieguldījuši otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji pirms, kā arī pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, taču tas nav piemērojams ieguldījumu strīdu gadījumos, ja strīds ir izcēlies, pirms stājies spēkā šis Līgums, nedz arī visa veida pretenzijām, ja tās nokārtotas, pirms stājies spēkā šis Līgums.

12. pants

Stāšanās spēkā, darbības termiņš un denonsēšana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski informē otru par visu tās likumdošanā paredzēto procedūru izpildi, kuras jāveic, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā otra rakstiskā paziņojuma saņemšanas datumā.

2. Šī Līguma darbības termiņš ir desmit gadi, un tas automātiski tiek pagarināts uz turpmākajiem desmit gadus ilgiem termiņiem, ja vien gadu pirms sākotnējā vai jebkura sekojošā termiņa beigām kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski neinformē otru par savu nodomu denonsēt šo Līgumu.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarīti pirms šī Līguma denonsēšanas, 1.-11. pantos paredzētās normas paliek spēkā vēl desmit gadus pēc denonsēšanas datuma.

APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, apakšā parakstījušies pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts divos oriģināleksemplāros Rīgā, 1998. gada 9. aprīlī, latviešu, slovāku un angļu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas atšķirību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Slovākijas Republikas valdības vārdā
Valdis Birkavs, Miroslav Maxon,
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Slovākijas Republikas finansu ministrs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēku zaudējis
Spēku zaudējis
Valsts:
 Slovākija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 30.10.1998.
Parakstīts:
 09.04.1998.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Zaudē spēku:
 28.02.2021.
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 184/185, 20.06.1998.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
571
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"