Finansu ministrijas instrukcija

Rīgā 1998.gada 21.maijā

Par izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta

1997.gada 18.marta noteikumu nr.98

"Noteikumi par izsolēm un konkursiem

valsts un pašvaldību pasūtījuma

piešķiršanai" 23. un 35.punktu

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Šī instrukcija paredz, kā valsts un pašvaldības pasūtītājs (turpmāk - pasūtītājs) izsoles (konkursa) slēgtajā daļā bez pretendentu piedalīšanās veic izsoles (konkursa) pretendenta un piedāvājumu atbilstības novērtēšanu, piedāvājumu salīdzināšanu, vērtēšanu un visizdevīgāko piedāvājumu noteikšanu.

II. Atbilstības novērtēšana

2. Atbilstības novērtēšanas mērķis ir noteikt, vai pretendents un tā iesniegtais piedāvājums atbilst izsoles (konkursa) nolikumā minētajām prasībām.

3. Ja kvalifikācijas pārbaude notiek reizē ar piedāvājumu izskatīšanu, pretendenta atbilstības novērtēšanu veic izsoles (konkursa) slēgtajā daļā, nosakot, vai ir iesniegti kvalifikācijas pārbaudei nepieciešamie dokumenti un vai tie ir noformēti atbilstoši nolikumam.

4. Piedāvājumu atbilstību vērtē, nosakot, vai piedāvājums ir sastādīts atbilstoši izsoles (konkursa) nolikuma prasībām.

5. Piedāvājumus izskata, sastādot iesniegto piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulu, kurā norāda:

a) kārtas numuru,

b) piedāvājuma reģistrācijas numuru,

c) pretendenta nosaukumu,

d) nolikumā paredzēto dokumentu sarakstu,

e) nolikumā paredzētās prasības dokumentu noformējumam,

f) citas prasības piedāvājumiem, kas ir norādītas nolikumā.

6. Piedāvājumu atbilstības novērtēšanas tabulā atzīmē nolikumā izvirzīto prasību izpildi katram pretendentam un piedāvājumam.

7. Atbilstības novērtēšanu beidz ar to pretendentu noraidīšanu no piedalīšanās tālākajā izsoles (konkursa) norisē, kuri nav izpildījuši kādu nolikumā minētu prasību pretendentiem vai piedāvājumiem.

III. Izsoles piedāvājumu salīdzināšana un vērtēšana

8. Izsoles piedāvājumu salīdzināšanas un vērtēšanas mērķis ir noteikt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu kombināciju, ja valsts un pašvaldību pasūtījums ir sadalīts daļās.

9. Izsoles komisija salīdzina un vērtē tos piedāvājumus, kuri nav noraidīti kā neatbilstoši izsoles nolikumam.

10. Lai vērtētu piedāvājumu atkarībā no valsts un pašvaldību pasūtījuma rakstura, tā paredzamā apjoma un citiem apstākļiem, pasūtītājs izvēlas metodi, kas aprakstīta izsoles nolikumā. Var izvēlēties kādu no šīm metodēm:

10.1. zemākās cenas metodi,

10.2. nosacītās cenas metodi (1.piemērs),

10.3. izdevīguma punktu metodi (2.piemērs),

10.4. citu metodi, pamatojot, kāpēc nevar lietot 10.1.-10.3. apakšpunktā minētās metodes.

11. Vērtējot pēc zemākās cenas metodes, salīdzina piedāvātās cenas. Par visizdevīgāko uzskata piedāvājumu ar viszemāko cenu.

12. Vērtējot pēc nosacītās cenas metodes, salīdzina nosacītās cenas. Katra piedāvājuma nosacīto cenu aprēķina, ņemot vērā nolikumā minētos vērtēšanas kritērijus un ar tiem saistītās piedāvātās cenas maiņas. Tā tiek salīdzinātas aprēķinātās nosacītās cenas katram piedāvājumam. Par visizdevīgāko uzskata piedāvājumu ar viszemāko nosacīto cenu.

13. Vērtējot pēc izdevīguma punktu metodes, salīdzina aprēķinātos punktus katram piedāvājumam. Katram piedāvājumam punktu skaitu aprēķina, ņemot vērā nolikumā minētos vērtēšanas kritērijus un tiem piešķirto punktu skaitu, tā tiek salīdzināts aprēķinos iegūtais punktu skaits katram piedāvājumam. Par visizdevīgāko uzskata piedāvājumu ar vislielāko punktu skaitu.

14. Vērtēšanu veic, sastādot tabulas. Katrs izsoles komisijas loceklis var sastādīt savu vērtēšanas tabulu, un pēc tam šos atsevišķos vērtējumus apkopo kopējā tabulā. Taču var būt viena tabula, kurā atspoguļots izsoles komisijas kopējais vērtējums, pēc kura izsoles komisija pieņem galīgo lēmumu.

IV. Konkursa piedāvājumu salīdzināšana un vērtēšana

15. Konkursa piedāvājumu salīdzināšanas un vērtēšanas mērķis ir izvēlēties tehniski vai tehniski un finansiāli izdevīgāko(s) piedāvājumu(s).

16. Konkursa komisija vērtē piedāvājumus, kuri nav noraidīti iepriekšējā izskatīšanā.

17. Atkarībā no valsts un pašvaldību pasūtījuma rakstura un citiem apstākļiem, kā arī saskaņā ar konkursa nolikumu pasūtītājs vērtē:

17.1. tehnisko piedāvājumu vai

17.2. tehnisko un finansiālo piedāvājumu.

18. Vērtēšanu izdara, sastādot vērtēšanas tabulu.

19. Vērtēšanas tabulā norāda nolikumā izvizītās prasības un kritērijus, pēc kuriem konkursa komisijas locekļi piedāvājumus salīdzinās, vērtes un noteiks visizdevīgāko risinājumu.

20. Katrs konkursa komisijas loceklis var sastādīt savu piedāvājumu vērtēšanas tabulu. Pēc tam šos atsevišķos vērtējumus apkopo kopējā tabulā. Var būt viena vērtēšanas tabula, kurā atspoguļots komisijas kopējais vērtējums, pēc kura konkursa komisija pieņem galīgo lēmumu.

Finansu ministrs R.Zīle

1.piemērs

Teorētisks nosacītās cenas metodes izmantošanas variants

Organizācija pērk sarežģītu iekārtu. Šai iekārtai noteikti minimālie parametri (a), (b), (c). Izsoles nolikumā norādīts, ka nepieciešams garantijas laiks vismaz 2 gadi, bet ne vairāk par 4 gadiem (jo iekārta pēc 4 gadiem būs morāli novecojusi un tā būs jāaizstāj ar citu), garantijas apkope un remonts jāveic ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Tāpat nolikumā noteikts, ka jebkura atkāpe no parametriem (a), (b) un (c), kas uzlabo iekārtas darbu noteiktā veidā, radīs cenas samazinājumu piedāvājuma vērtēšanas vajadzībām par 10% no piedāvātās cenas. Vēl nolikumā paredzēts, ka ikviens papildu garantijas gads radīs cenas pazeminājumu par 5%, bet kopā ne vairāk par 10%, un katra stunda, par kuru tiek samazināts ierašanās laiks uz garantijas remonta vai apkopes izsaukumu, radīs 2% cenas pazeminājumu.

Organizācija saņem četrus piedāvājumus - A, B, C un D.

A piedāvājumā minēts, ka iekārta tiks piegādāta par Ls 1000 ar parametriem (a), (b), (c) ar uzlabojumu, garantijas laiks 2 gadi, ierašanās uz izsaukumu 12 stundu laikā.

B piedāvājumā minēts, ka iekārta tiks piegādāta par Ls 1200 ar parametriem (a), (b) ar uzlabojumu, (c) ar uzlabojumu, garantijas laiks 3 gadi, ierašanās uz izsaukumu 8 stundu laikā.

C piedāvājumā minēts, ka iekārta tiks piegādāta par Ls 900 ar parametriem (a), (b), (c), garantijas laiks 5 gadi, ierašanās uz izsaukumu 18 stundu laikā.

D piedāvājumā minēts, ka iekārta tiks piegādāta par Ls 800 ar parametriem (a), (b), (c), garantijas laiks 4 gadi, ierašanās uz izsaukumu 24 stundu laikā.

Notiek šo piedāvājumu salīdzināšana tabulā:

Kā redzams pēc tabulas, visizdevīgākais būs B piedāvājums, kuram ir visaugstākā iegādes cena, bet visizdevīgākie pārējie nosacījumi.

2.piemērs

Teorētisks izdevīguma punktu metodes izmantošanas variants

Valsts pasūtītājs rīko izsoli par tiesībām slēgt valsts pasūtījuma līgumu par normatīvo dokumentu krājumu iespiešanu. Izsoles nolikums paredz, ka piedāvājumi tiks vērtēti ar izdevīguma punktu metodi, izmantojot divus kritērijus:

- piedāvājuma cenu (īpatsvars 75),

- tipogrāfijas agrāk veikto līdzīgu iespieddarbu kvalitāti (īpatsvars 25). Šo kritēriju izsoles komisija skatīs ekspertu vērtējuma kārtībā.

Īpatsvara vērtību kopējā summa ir 100.

Iesniegti trīs A, B un C piedāvājumi, kuru cenas attiecīgi ir Ls 7920, Ls 8250 un Ls 9000. Eksperti atzinuši, ka agrāk veikto līdzīgo iespieddarbu kvalitāte vislabākā bijusi C piedāvājumam (25 punkti), bet A un B piedāvājumam attiecīgi - 15 un 20 punkti.

Pēc cenas vislētākajam - A piedāvājumam ir 75 izdevīguma punkti (vienlīdzīgi kritērija īpatsvaram), bet pārējiem:

(B) cenai = 75 x (7920 / 8250) = 72;

(C) cenai = 75 x (7920 / 9000) = 66.

Piedāvājumu izdevīguma aprēķins pēc visiem kritērijiem apkopots tabulā.

Par visizdevīgāko atzīstams B piedāvājums, kuram ir vislielākais punktu skaits, bet kas nav vislētākais, taču valsts pasūtītāju apmierina gan tā kvalitāte, gan cena.