Konvencija
par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. Pants (Eiropola konvencija)

Šīs Konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

atsaucoties uz Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu;

apzinoties neatliekamās problēmas, ko rada terorisms, nelegāla narkotisko vielu aprite un citi smagi starptautiskās noziedzības veidi;

tā kā ir nepieciešams attīstīt Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritāti un sadarbību, jo īpaši, uzlabojot dalībvalstu policiju sadarbību;

tā kā šādai attīstībai būtu jāļauj turpmāk uzlabot drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzību;

tā kā Eiropas Policijas biroja (Eiropols) izveide tika apstiprināta 1992.gada 7.februāra Līgumā par Eiropas Savienību;

ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 1993.gada 29.oktobra lēmumu, ka Eiropols ir jāizveido Nīderlandē un tam ir jāatrodas Hāgā;

apzinoties kopējo mērķi uzlabot policijas sadarbību terorisma, nelegālas narkotisko vielu aprites un citu smagu starptautiskās noziedzības veidu jomā, pastāvīgi, konfidenciāli un intensīvi veicot informācijas apmaiņu starp Eiropolu un dalībvalstu nacionālajām vienībām;

saprotot, ka šajā Konvencijā paredzētajiem sadarbības veidiem nevajadzētu ietekmēt citus divpusējās vai daudzpusējās sadarbības veidus;

pārliecībā, ka policijas sadarbības jomā īpaša uzmanība ir jāveltī personu tiesību aizsardzībai un jo īpaši personas datu aizsardzībai;

tā kā Eiropola darbība saskaņā ar šo Konvenciju neierobežo Eiropas Kopienu pilnvaras; tā kā Eiropolam un Kopienām ir kopējas intereses Eiropas Savienības ietvaros izveidot sadarbības veidus, kas ļautu tiem veikt attiecīgo uzdevumu pēc iespējas efektīvāk,

ir vienojušās par sekojošo:

I sadaļa

IZVEIDE UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide

1. Eiropas Savienības dalībvalstis, turpmāk "dalībvalstis", ar šo izveido Eiropas Policijas biroju, turpmāk "Eiropols".

2. Eiropols uztur sakarus ar vienu nacionālo vienību katrā dalībvalstī, kas jāizveido vai jānozīmē saskaņā ar 4.pantu.

2. pants

Mērķis

1. Eiropola mērķis ir, sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1.panta 9.punktu, ar šajā Konvencijā minētajiem līdzekļiem uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu efektivitāti un sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu, nelegālu narkotisko vielu apriti un citus smagus starptautiskās noziedzības veidus, ja ir faktiskas norādes, ka ir iesaistīta kāda organizētās noziedzības struktūra un minētais noziedzīgais nodarījums ietekmē divas vai vairākas dalībvalstis, un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu lielums, nozīmīgums un sekas prasa dalībvalstu kopīgu rīcību.

2. Lai pakāpeniski sasniegtu 1.punktā minēto mērķi, Eiropols sākotnēji rīkojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu narkotisko vielu apriti, kodolmateriālu un radioaktīvo vielu apriti, nelegālu imigrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un noziedzīgos nodarījumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem.

Vēlākais divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropols nodarbojas arī ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vai ko varētu izdarīt teroristisku darbību laikā pret dzīvību, veselību, personas brīvību vai īpašumu. Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumus izmeklēt šādas teroristiskas darbības pirms minētā termiņa beigām.

Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu dot Eiropolam norādījumus izmeklēt citus noziedzīgos nodarījumus, kas ir uzskaitīti šīs Konvencijas pielikumā vai īpašos paziņojumos. Pirms lēmuma pieņemšanas Padome dod norādījumus Vadības padomei sagatavot lēmumu un, jo īpaši, noteikt Eiropola budžetu un darbinieku skaitu.

3. Eiropola kompetencē attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu veidu vai īpašām tā izpausmēm tāpēc ir:

1) gan nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana saistībā ar šiem noziedzīgo nodarījumu veidiem vai īpašām to izpausmēm;

2) gan saistīti noziedzīgi nodarījumi.

Turpmāk minēto uzskata par saistītu un ņem vērā saskaņā ar 8. un 10.pantā paredzēto procedūru:

- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kas ietilpst Eiropola kompetencē,

- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti Eiropola kompetencē ietilpstošu noziedzīgu nodarījumu veicināšanai vai izdarīšanai,

- noziedzīgi nodarījumi, kas izdarīti, lai nodrošinātu Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību.

4. Šīs Konvencijas mērķiem "kompetentas iestādes" ir visas dalībvalstīs pastāvošās valsts iestādes, kas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.

5. 1. un 2.punkta mērķiem "nelegāla narkotisko vielu aprite" ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988.gada 20.decembra Konvencijas pret nelegālu narkotisko vielu un psihotropo vielu apriti 3.panta 1.punktā, kā arī noteikumos, ar kuriem šī konvencija ir grozīta vai aizstāta.

3. pants

Uzdevumi

1. Eiropolam, atbilstoši tā mērķim saskaņā ar 2.panta 1.punktu, ir šādi galvenie uzdevumi:

1) veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

2) iegūt, salīdzināt un analizēt informāciju un izlūkošanas datus;

3) nekavējoties sniegt dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar 4.pantā minēto nacionālo vienību starpniecību tās skarošu informāciju par visām atklātajām saiknēm starp noziedzīgajiem nodarījumiem;

4) palīdzēt izmeklēšanā dalībvalstīs, nosūtot visu būtisko informāciju nacionālajām vienībām;

5) uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu saskaņā ar 8., 10. un 11.pantu.

2. Lai ar nacionālo vienību palīdzību uzlabotu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību un efektivitāti, nolūkā izpildīt 2.panta 1.punktā noteikto mērķi, Eiropolam turklāt ir šādi papildu uzdevumi:

1) attīstīt dalībvalstu kompetento iestāžu speciālistu zināšanas par izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu;

2) sniegt stratēģiskos izlūkošanas datus, lai palīdzētu un veicinātu nacionālajā līmenī pieejamo resursu efektīvu izmantošanu operatīvām darbībām;

3) sagatavot ziņojumus par vispārējo stāvokli.

3. Saistībā ar 2.panta 1.punktā minēto mērķi Eiropols turklāt var saskaņā ar savā rīcībā esošo personālu un budžeta līdzekļiem un Vadības padomes noteiktajās robežās palīdzēt dalībvalstīm ar konsultācijām un pētniecību šādās jomās:

1) kompetento iestāžu darbinieku apmācība;

2) šo iestāžu organizācija un aprīkojums;

3) noziedzības novēršanas metodes;

4) tehniskas un kriminālistiskas policijas darba metodes un izmeklēšanas procedūras.

4. pants

Nacionālās vienības

1. Katra dalībvalsts izveido vai nozīmē nacionālo vienību, kas pilda šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2. Nacionālā vienība ir vienīgā sadarbību koordinējošā organizācija starp Eiropolu un valstu kompetentajām iestādēm. Nacionālās vienības un kompetento iestāžu attiecības regulē valstu normatīvie akti, un, jo īpaši, atbilstošās valsts konstitucionālās prasības.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nacionālās vienības spēj pildīt savus uzdevumus un, jo īpaši, ka tām ir pieeja atbilstošajiem datiem valstī.

4. Nacionālo vienību uzdevums ir:

1) pēc savas iniciatīvas nosūtīt Eiropolam informāciju un izlūkošanas datus, kas nepieciešami tā pienākumu veikšanai;

2) atbildēt uz Eiropola pieprasījumiem par informāciju, izlūkošanas datiem un konsultācijām;

3) atjaunot informāciju un izlūkošanas datus;

4) novērtēt informāciju un izlūkošanas datus saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem kompetento iestāžu vajadzībām un nosūtīt tām šos materiālus;

5) izdarīt pieprasījumus Eiropolam par konsultācijām, informāciju, izlūkošanas datiem un analīzi;

6) piegādāt Eiropolam informāciju glabāšanai datorizētajā sistēmā;

7) nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz visu informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu.

5. Neierobežojot dalībvalstīm uzticēto pienākumu pildīšanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību K2.panta 2.punktā, nacionālās vienības pienākums nav sniegt 4.punkta 1., 2. un 6.apakšpunktā, kā arī 7. un 10.pantā paredzēto informāciju un izlūkošanas datus, ja tas nozīmētu, ka:

1) tiek kaitēts būtiskām valsts drošības interesēm; vai

2) tiek apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība;

3) ir iesaistīta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

6. Nacionālo vienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, neiekasē tos no Eiropola.

7. Nacionālo vienību vadītāji nepieciešamības gadījumā tiekas, lai palīdzētu Eiropolam, sniedzot konsultācijas.

5. pants

Sakaru virsnieki

1. Katra nacionālā vienība nosūta uz Eiropolu vismaz vienu sakaru virsnieku. Sakaru virsnieku skaitu, ko dalībvalstis var nosūtīt uz Eiropolu, nosaka ar Vadības padomes vienbalsīgu lēmumu; lēmumu var mainīt jebkurā laikā ar Vadības padomes vienbalsīgu lēmumu. Ja vien šīs Konvencijas īpašajos noteikumos nav paredzēts citādi, uz sakaru virsniekiem attiecas tās dalībvalsts normatīvie akti, kura tos nosūtījusi.

2. Nacionālās vienības dod norādījumus sakaru virsniekiem pārstāvēt to intereses Eiropolā saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kura tos nosūtījusi, un atbilstoši noteikumiem, kurus piemēro Eiropola administrēšanai.

3. Neierobežojot 4.panta 4. un 5.punktu, sakaru virsnieki saskaņā ar 2.panta 1.punktā paredzēto mērķi palīdz informācijas apmaiņā starp nacionālajām vienībām, kuras tos ir nosūtījušas, un Eiropolu, jo īpaši:

1) sniedzot Eiropolam informāciju no nacionālās vienības, kas tos nosūtījusi;

2) nosūtot informāciju no Eiropola nacionālajai vienībai, kura tos nosūtījusi; un

3) sadarbojoties ar Eiropola amatpersonām, sniedzot informāciju un konsultācijas attiecībā uz informācijas analīzi par dalībvalsti, kura tos nosūtījusi.

4. Tajā pašā laikā sakaru virsnieki palīdz informācijas apmaiņā no to nacionālajām vienībām, kā arī koordinē iegūtos rezultātus saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem un atbilstoši 2.panta 1.punktā paredzētajam mērķim.

5. Ciktāl tas ir nepieciešams 3.punktā paredzēto uzdevumu izpildei, sakaru virsniekiem ir tiesības iepazīties ar dažādām lietām saskaņā ar attiecīgajos pantos paredzētajiem noteikumiem.

6. 25.pantu mutatis mutandis piemēro sakaru virsnieku darbībai.

7. Neierobežojot citus šīs Konvencijas noteikumus, sakaru virsnieku tiesības un pienākumus saistībā ar Eiropolu vienbalsīgi nosaka Vadības padome.

8. Sakaru virsnieki bauda privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešama uzdevumu veikšanai saskaņā ar 41.panta 2.punktu.

9. Eiropols bez maksas nodrošina dalībvalstīm telpas Eiropola mītnē šo valstu sakaru virsnieku darbībai.

Visus izdevumus, kas rodas, nosūtot sakaru virsniekus, sedz dalībvalsts, kura nosūta tos; tas attiecas arī uz izdevumiem par sakaru virsnieku aprīkojumu, ja vien Vadības padome konkrētā gadījumā vienbalsīgi neiesaka citu risinājumu, sastādot Eiropola budžetu.

6. pants

Datorizēta savāktās informācijas sistēma

1. Eiropols uztur datorizētu savāktās informācijas sistēmu, kurā ir šādas sastāvdaļas:

1) 7.pantā minētā informācijas sistēma ar ierobežotu un precīzi noteiktu saturu, kas ļauj ātri saņemt dalībvalstīm un Eiropolam pieejamo informāciju;

2) 10.pantā minētie darba faili, kas izveidoti dažādiem laikposmiem analīzes mērķiem un ietver vispārēju informāciju; un

3) indeksa sistēma, kurā ir sīkas ziņas par 2.apakšpunktā minētajiem analīzes failiem saskaņā ar 11.pantā paredzētajiem noteikumiem.

2. Eiropola datorizēto savāktās informācijas sistēmu nekādos apstākļos nedrīkst savienot ar citu automatizētu datu apstrādes sistēmu, izņemot ar nacionālo vienību automatizētām datu apstrādes sistēmām.

II sadaļa

INFORMĀCIJAS SISTĒMA

7. pants

Informācijas sistēmas izveide

1. Lai pildītu savus uzdevumus, Eiropols izveido un uztur datorizētu informācijas sistēmu. Informācijas sistēma, kurā dalībvalstis, ko pārstāv nacionālās vienības un sakaru virsnieki, var tieši ievadīt datus saskaņā ar šo valstu procedūrām, un kurā Eiropols var tieši ievadīt trešo valstu un iestāžu sniegtos datus, kā arī analīzes datus, ir tieši pieejama darbam nacionālām vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām.

Nacionālām vienībām tieša pieeja informācijas sistēmai attiecībā uz 8.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minētajām personām ir atļauta tikai attiecībā uz ziņām par personām, kas uzskaitītas 8.panta 2.punktā. Īpašas izmeklēšanas vajadzībām pilns datu klāsts tām ir pieejams ar sakaru virsnieku starpniecību.

2. Eiropols:

1) nodrošina atbilstību noteikumiem, kas regulē sadarbību un informācijas sistēmas darbību, un

2) atbild par informācijas sistēmas pareizu tehnisku un funkcionālu darbību. Eiropols, jo īpaši, veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 21. un 25.pantā minētie pasākumi attiecībā uz informācijas sistēmu tiek pareizi izpildīti.

3. Nacionālās vienības katrā dalībvalstī ir atbildīgas par sazināšanos ar informācijas sistēmu. Tās, jo īpaši, ir atbildīgas par 25.pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārbaudēm saskaņā ar 21.pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi un administratīvie akti un procedūras prasa, par pareizu šīs Konvencijas izpildi attiecībā uz pārējiem aspektiem.

8. pants

Informācijas sistēmas saturs

1. Informācijas sistēmu var izmantot tikai, lai glabātu, grozītu un izmantotu datus, kas ir nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai, izņemot datus par 2.panta 3.punkta otrajā apakšpunktā minētajiem saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ievadītie dati attiecas uz:

1) personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas saskaņā ar 2.pantu ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

2) personām, par kurām pastāv pamatotas bažas saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2.pantu ietilpst Eiropola kompetencē.

2. 1.pantā minētie personas dati var ietvert tikai šādas ziņas:

1) uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un jebkurus citus vai pieņemtus vārdus;

2) dzimšanas datumu un vietu;

3) pilsonību;

4) dzimumu; un

5) nepieciešamības gadījumā, citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, ieskaitot visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas.

3. Papildus 2.punktā minētajiem datiem un datiem par Eiropolu vai nacionālo vienību, kas datus ievada, informācijas sistēmu var izmantot arī, lai glabātu, grozītu un izmantotu šādas ziņas attiecībā uz 1.punktā minētajām personām:

1) par noziedzīgiem nodarījumiem, noziegumiem, par kuru izdarīšanu ir aizdomas, un to izdarīšanas laiku un vietu;

2) par līdzekļiem, kas tika izmantoti, vai ko iespējams izmantot noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai;

3) par iestādēm, kas izskata lietu, un norādes par dokumentāciju;

4) par iespējamo piederību noziedzīgai organizācijai;

5) par sodāmībām, ja tās ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē.

Šos datus arī var ievadīt, ja tajos vēl nav konkrētas norādes uz personām. Ja Eiropols pats ievada datus, kā arī sniedz norādes par dokumentāciju, tas arī norāda, vai dati tika iegūti no kādas trešās puses vai pašu analīzes rezultātā.

4. Papildus informāciju, ko Eiropols vai nacionālās vienības glabā par 1.punktā minētajām personu grupām, var paziņot jebkurai nacionālajai vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Nacionālās vienības šādi rīkojas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Ja papildus informācija attiecas uz vienu vai vairākiem 2.panta 3.punkta 2.apakšpunktā minētajiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, informācijas sistēmā glabātos datus attiecīgi iezīmē, lai nacionālās vienības un Eiropols varētu apmainīties ar informāciju par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

5. Ja tiesvedību pret attiecīgo personu pārtrauc vai šo personu attaisno, ar abiem lēmumiem saistītos datus svītro.

9. pants

Tiesības piekļūt informācijas sistēmai

1. Tikai nacionālām vienībām, sakaru virsniekiem, direktoram, direktora vietniekiem vai atbilstoši pilnvarotām Eiropola amatpersonām ir tiesības ievadīt datus tieši informācijas sistēmā un iegūt datus no tās. Datus var iegūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai; iegūšanu veic saskaņā ar iegūstošās vienības likumiem, noteikumiem, administratīvajiem aktiem un procedūrām, atbilstoši visiem šajā Konvencijā ietvertajiem papildus noteikumiem.

2. Tikai vienība, kas datus ievadījusi, var grozīt, labot vai dzēst šādus datus. Ja kādai vienībai ir pamats uzskatīt, ka 8.panta 2.punktā minētie dati ir nepareizi vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo vienībai, kas datus ievadīja; pēdējā nekavējoties pārbauda šādu paziņojumu un nepieciešamības gadījumā tūlīt groza, papildina, labo vai dzēš datus. Ja sistēmā ir 8.panta 3.punktā minētie dati par kādu personu, jebkura vienība var ievadīt papildus 8.panta 3.punktā minētos datus. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās vienības apspriežas un vienojas savā starpā. Ja kāda vienība paredz dzēst 8.panta 2.punktā minētos datus, kas ir ievadīti par kādu personu, un ja par to pašu personu tiek glabāti 8.panta 3.punktā minētie dati, bet tos ievadījušas citas vienības, atbildību par datu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu saskaņā ar 15.panta 1.punktu un tiesības grozīt, papildināt, labot un dzēst šādus datus saskaņā ar 8.panta 2.punktu nodod nākošajai vienībai, kas par šo personu ievadījusi 8.panta 3.punktā minētos datus. Vienība, kas plāno dzēst datus, par saviem plāniem informē vienību, kurai ir nodota atbildība par datu aizsardzību.

3. Atbildība par datu iegūšanas pieļaujamību, ievadīšanu un grozījumiem informācijas sistēmā gulstas uz vienību, kas iegūst, ievada vai groza datus; šo vienību ir jāspēj identificēt. Informācijas paziņošanu starp nacionālajām vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm regulē valstu normatīvie akti.

III sadaļa

DARBA FAILI ANALĪZES MĒRĶIEM

10. pants

Personas datu iegūšana, apstrāde un izmantošana

1. 2.panta 1.punktā noteikto mērķu sasniegšanai Eiropols papildus datiem, kas nav saistīti ar personām, citos failos var glabāt, grozīt un izmantot datus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar 2.panta 2.punktu ietilpst Eiropola kompetencē, ieskaitot datus par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti 2.panta 3.punkta 2.apakšpunktā un ir paredzēti īpašām pārbaudēm, un attiecas uz:

1) 8. panta 1.punktā minētajām personām;

2) personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

3) personām, kuras ir attiecīgā noziedzīgā nodarījuma upuri vai arī attiecībā uz tām daži fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu būt šādu nodarījumu upuri;

4) kontaktpersonām un sabiedrotajām personām, un

5) personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku datu apstrādi 6.panta pirmajā teikumā uzskaitīto datu iegūšana, glabāšana un apstrāde nav atļauta, ja vien tas nav nepieciešams attiecīgā faila mērķiem un ja vien šādi dati nepapildina citus personas datus, kas jau ir ievadīti šajā failā. Ir aizliegts izvēlēties konkrētu personu grupu, pamatojoties tikai uz datiem, kas uzskaitīti Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas 6.panta pirmajā teikumā, pārkāpjot iepriekšminētos noteikumus attiecībā uz mērķi.

Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto procedūru pieņem izpildes noteikumus datu failiem, ko sagatavojusi Vadības padome un kurā ir papildus ziņas, jo īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personas datu kategorijām, un noteikumi par attiecīgo datu drošību un to izmantošanas iekšēju pārraudzību.

2. Šādus failus izveido analīzes nolūkos, ar ko ir jāsaprot datu apkopošana, apstrāde vai izmantošana ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanā. Katrs analīzes projekts ietver analīzes grupas izveidi, kurā cieši iesaistītas šādas personas saskaņā ar 3.panta 1. un 2.punktā un 5.panta 3.punktā noteiktajiem uzdevumiem:

1) analītiķi un citas Eiropola amatpersonas, ko nozīmējis Eiropola direktorāts: tikai analītiķi ir pilnvaroti ievadīt datus attiecīgajā failā un iegūt datus no tā;

2) dalībvalstu sakaru virsnieki un/vai eksperti, kas piegādā informāciju vai kurus skar analīze 6.punkta nozīmē.

3. Pēc Eiropola pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas nacionālās vienības saskaņā ar 4.panta 5.punktu paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama, lai veiktu 3.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minētos uzdevumus. Dalībvalstis paziņo šādus datus tikai tad, ja to apstrāde ar mērķi novērst, analizēt vai apkarot noziedzīgus nodarījumus ir atļauta šo valstu normatīvajos aktos.

Atkarībā no datu sensitivitātes pakāpes, tos no nacionālām vienībām var sūtīt tieši un ar tādiem līdzekļiem, kas varētu būt piemēroti analīzes grupām, ar vai bez sakaru virsnieku starpniecības.

4. Ja papildus 3.punktā minētajiem datiem Eiropols uzskata par pamatotu nepieciešamību iegūt citu informāciju 3 panta 1.punkta 2.apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanai, Eiropols var lūgt, lai:

1) Eiropas Kopienas un publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti saskaņā ar Līgumiem par šo Kopienu izveidi;

2) citi publisko tiesību subjekti, kas izveidoti Eiropas Savienībā;

3) subjekti, kas izveidoti ar divu vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos;

4) trešās valstis;

5) starptautiskās organizācijas un tām pakļautie publisko tiesību subjekti;

6) citi publisko tiesību subjekti, kas ir izveidoti ar divu vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanos; un

7) Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija

nosūta tam atbilstošu informāciju ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem. Eiropols, atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un ar tādiem pašiem līdzekļiem, var pieņemt informāciju, ko dažādās organizācijas sniedz pēc savas iniciatīvas. Padome ar vienbalsīgu lēmumu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru un apspriedusies ar Vadības padomi, izstrādā noteikumus, kas Eiropolam jāievēro šajā sakarā.

5. Ciktāl Eiropols saskaņā ar citām konvencijām ir pilnvarots gūt datorizētu pieeju datiem no citām informācijas sistēmām, Eiropols var iegūt personas datus ar šādiem līdzekļiem, ja tas nepieciešams 3.panta 1.punkta 2.apakšpunktā minēto pienākumu veikšanai.

6. Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, visas dalībvalstis ar sakaru virsnieku un/vai ekspertu starpniecību ir pilnībā saistītas ar iegūtajiem datiem, jo īpaši, ar Eiropola sastādīto ziņojumu nosūtīšanu.

Ja analīzi veic īpašos gadījumos, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm un tai ir tiešs darbības mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:

1) Dalībvalstis, kuras bija informācijas avots, kas lika pieņemt lēmumu par analīzes faila izveidi, vai arī dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, kā arī dalībvalstis, ko analīzes grupa vēlāk uzaicina piedalīties pārbaudē, jo šī informācija attiecas arī uz tām;

2) Dalībvalstis, kuras pēc indeksa sistēmas izmantošanas uzzina, ka tās ir jāinformē un pamato šo vajadzību saskaņā ar 7.punktā noteiktajiem nosacījumiem.

7. Pilnvaroti sakaru virsnieki var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sakaru virsnieku. Šo sakaru virsnieku sarakstu tā nosūta Vadības padomei.

Sakaru virsnieks pieprasa, lai to informē, kā paredzēts 6.punktā, ar pamatotu rakstisku paziņojumu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, un kura nosūtīta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Pēc tam viņu automātiski iesaista notiekošajā analīzē.

Ja analīzes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz vienošanās procedūras beigām, kas var notikt šādos trīs posmos:

1) analīzē iesaistītās puses cenšas panākt vienošanos ar sakaru virsnieku, kurš pieprasa, lai to informē; šim mērķim tām ir ne vairāk kā astoņas dienas;

2) ja netiek panākta vienošanās, attiecīgo nacionālo vienību vadītāji un Eiropola direktorāts tiekas trīs dienu laikā;

3) ja domstarpības turpinās, attiecīgo pušu pārstāvji Vadības padomē tiekas astoņu dienu laikā. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts automātisku iesaistīšanu pieņem vienbalsīgu lēmumu.

8. Dalībvalsts, kas Eiropolam nosūta datus, vienīgā var novērtēt to svarīguma pakāpi un grozījumus. Par jebkādu analīzes datu izplatīšanu vai operatīvu izmantošanu lēmumu pieņem, apspriežoties ar analīzē iesaistītajām pusēm. Dalībvalsts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, nevar izplatīt vai izmantot datus bez iepriekšējas vienošanās ar sākotnēji iesaistītajām dalībvalstīm.

11. pants

Indeksu sistēma

1. Eiropols izveido indeksu sistēmu datiem, ko glabā 10.panta 1.punktā minētajos failos.

2. Direktoram, direktora vietniekiem un pienācīgi pilnvarotām Eiropola amatpersonām un sakaru virsniekiem ir tiesības izmantot indeksa sistēmu. Indeksa sistēmai ir jābūt tādai, lai sakaru virsnieks, kurš to izmanto, no izmantotajiem datiem saprot, ka 6.panta 1.punkta 2.apakšpunktā un 10.panta 1.punktā minētajos failos ir dati par dalībvalsti, kura to nosūtījusi.

Sakaru virsniekiem nosaka tādas pieejas tiesības, lai būtu iespējams noteikt, vai informācija tiek vai netiek glabāta, taču nav iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt turpmākus secinājumus par failu saturu.

3. Sīki izstrādātas procedūras indeksa sistēmas izveidei nosaka Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu.

12. pants

Pavēle par datu failu atvēršanu

1. Katram datorizētam datu failam, kas satur personas datus, ko Eiropols izmanto 10.pantā minēto uzdevumu veikšanai, Eiropols pavēlē par datu faila atvēršanu, ko apstiprina Vadības padome, sīkāk norāda:

1) faila nosaukumu;

2) faila mērķi;

3) personu grupas, par kurām tiek glabāti dati;

4) glabāto datu būtību un visus datus, kas uzskaitīti Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvencijas 6.panta pirmajā teikumā un kas noteikti ir nepieciešami;

5) izmantoto personas datu veidu, kas izmantots faila izveidē;

6) uzglabājamo datu piegādi vai ievadīšanu;

7) nosacījumus, ar kādiem failā glabātos personas datus var darīt zināmus, kādiem saņēmējiem un kādā veidā;

8) pārbaudes un glabāšanas termiņus;

9) revīzijas faila izveides metodi.

Eiropola direktors nekavējoties informē 24.pantā paredzēto Apvienotās uzraudzības iestādi par plānu izveidot šādu datu failu, un tā saņem dosjē, lai Vadības padomei varētu nosūtīt jebkādus kmentārus, ko tā uzskata par nepieciešamiem.

2. Ja jautājuma steidzamība neļauj saņemt Vadības padomes apstiprinājumu, kā noteikts 1.punktā, direktors pēc paša iniciatīvas vai pēc attiecīgo dalībvalstu lūguma ar pamatotu lēmumu var pieprasīt datu faila izveidošanu. Vienlaikus viņš informē Vadības padomes locekļus par savu lēmumu. Tad nekavējoties tiek sākta 1.punktā minētā procedūra un pabeigta pēc iespējas ātrāk.

VI sadaļa

INFORMĀCIJAS APSTRĀDES VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

13. pants

Pienākums ziņot

Eiropols nekavējoties informē nacionālās vienības, kā arī to sakaru virsniekus, ja nacionālās vienības to pieprasa, par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un atklātajām sakarībām starp noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē. Var sniegt arī informāciju un izlūkošanas datus par citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko Eiropols uzzina, pildot savus pienākumus.

14. pants

Datu aizsardzības standarts

1. Vēlākais šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdī katra dalībvalsts saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem veic pasākumus saistībā ar personas datu apstrādi datu failos šīs Konvencijas ietvaros, lai nodrošinātu datu aizsardzības standartu, kas atbilst vismaz Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra konvencijas piemērošanas rezultātā radītajam standartam un, šādi rīkojoties, ņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987.gada 17.septembra ieteikumu Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijas sektorā.

2. Šajā Konvencijā noteiktā personas datu nosūtīšana nedrīkst sākties līdz dienai, kad katras šādā nosūtīšanā iesaistītās dalībvalsts teritorijā stājas spēkā 1.punktā noteiktie aizsardzības noteikumi.

3. Eiropols, iegūstot, apstrādājot un izmantojot personas datus, ņem vērā Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas principus un Eiropas Padomes Ministru padomes 1987.gada 17.septembra ieteikuma Nr. R (87) 15 principus.

Eiropols ievēro šos principus arī attiecībā uz neautomatizētajiem datiem, kas glabājas datu failos, tas ir, visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

15. pants

Atbildība par datu aizsardzību

1. Saskaņā ar citiem šīs Konvencijas noteikumiem atbildība par Eiropolā glabātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu iegūšanas likumību, nosūtīšanu Eiropolam un ievadīšanu, kā arī uz to precizitāti, atjaunošanu un glabāšanas termiņu pārbaudi, gulstas uz:

1) dalībvalsti, kura ievada vai nosūtīja datus;

2) Eiropolu attiecībā uz datiem, ko Eiropolam nosūta trešās puses vai ko iegūst pēc Eiropola veiktajām analīzēm.

2. Turklāt saskaņā ar citiem šīs Konvencijas noteikumiem Eiropols ir atbildīgs par visiem tā saņemtajiem un apstrādātajiem datiem neatkarīgi no tā, vai šādi dati atrodas 8.pantā minētajā informācijas sistēmā, datu failos, kas izveidoti 10.pantā minētās analīzes nolūkos, 11.pantā minētajā indeksa sistēmā vai 14.panta 3.punktā minētajos failos.

3. Eiropols glabā datus tā, lai varētu konstatēt, kura dalībvalsts vai trešā puse tos nosūtījusi, vai arī konstatēt, ka tie iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.

16. pants

Noteikumi par ziņojumu sastādīšanu

Vidēji Eiropols sastāda ziņojumu par vismaz vienu no desmit personas datu iegūšanas gadījumiem, kā arī par katru datu iegūšanu, kas veikta 7.pantā minētajā informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai datu iegūšana ir atļauta saskaņā ar likumu. Ziņojumos ietvertos datus izmanto tikai Eiropola mērķiem, kā arī 23. un 24.pantā minētajās uzraudzības iestādēs, un tos dzēš pēc sešiem mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami turpmākai kontrolei. Par ziņojuma detaļām lēmumu pieņem Vadības padome pēc apspriedēm ar Apvienoto uzraudzības iestādi.

17. pants

Noteikumi par datu izmantošanu

1. No informācijas sistēmas, indeksa sistēmas un analīzes mērķiem izveidotajiem datu failiem iegūtos personas datus, kā arī citos veidos nosūtītos datus var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu un apkarotu noziedzīgos nodarījumus, kas ir Eiropola kompetencē, kā arī, lai apkarotu citus smagus noziegumus.

Pirmajā punktā minētos datus izmanto atbilstoši tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas ir atbildīga par iestādēm, kuras datus izmanto.

Eiropols var izmantot 1.punktā minētos datus tikai, lai izpildītu 3.pantā minētos uzdevumus.

2. Ja noteiktu datu gadījumā dalībvalsts vai 10.panta 4.punktā minētā trešā valsts vai trešā iestāde, kas nosūta datus, nosaka īpašus izmantošanas ierobežojumus, kas uz šādiem datiem attiecas dalībvalstī vai uz trešajām pusēm, šādus ierobežojumus ievēro arī datu lietotāji, izņemot īpašus gadījumus, kad valstu normatīvie akti nosaka, ka izmantošanas ierobežojums ir atcelts tiesu iestādēm, likumdevējam vai citām saskaņā ar normatīviem aktiem izveidotām neatkarīgām iestādēm, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes 2.panta 4.punkta nozīmē. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc iepriekšējas konsultēšanās ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi un kuras intereses un atzinumi ir cik vien iespējams jāņem vērā.

3. Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes, kas nav minētas šīs Konvencijas 2.pantā, tikai pēc iepriekšējas konsultēšanās ar dalībvalsti, kas šos datus nosūtīja, ciktāl to atļauj attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti.

18. pants

Datu nosūtīšana trešajām valstīm un iestādēm

1. Eiropols saskaņā ar 4.punktā noteiktajiem nosacījumiem tā rīcībā esošos personas datus var nosūtīt trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē, ja:

1) tas atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgus nodarījumus, kas saskaņā ar 2.pantu ir Eiropola kompetencē;

2) attiecīgajā valstī vai iestādē tiek nodrošināts atbilstošs datu aizsardzības līmenis; un

3) tas ir pieļaujams atbilstoši vispārējiem noteikumiem 2.punkta nozīmē.

2. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru un ņemot vērā 3.punktā minētos apstākļus, Padome ar vienbalsīgu lēmumu nosaka vispārējos noteikumus par to, kā Eiropols nosūta personas datus trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē. Vadības padome sagatavo Padomes lēmumu un apspriežas ar 24.pantā minēto Apvienoto uzraudzības iestādi.

3. Datu aizsardzības līmeņa piemērotību trešajās valstīs un iestādēs 10.panta 4.punkta nozīmē vērtē, ņemot vērā visus apstākļus, kas ir būtiski, nosūtot personas datus; jo īpaši, ņem vērā šādus apstākļus:

1) datu būtību;

2) mērķi, kādam dati ir paredzēti;

3) paredzētās apstrādes ilgumu; un

4) vispārējus vai īpašus noteikumus, ko piemēro trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē.

4. Ja minētos datus Eiropolam nosūta kāda dalībvalsts, Eiropols var tos nosūtīt trešajām valstīm un iestādēm tikai ar šīs dalībvalsts piekrišanu. Dalībvalsts var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar nosacījumiem šādai nosūtīšanai; šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pats pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:

1) neierobežo pareizu to pienākumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē;

2) neapdraud dalībvalsts drošību un sabiedrisko kārtību vai citādi netraucē tās labklājībai.

5. Eiropols ir atbildīgs par nosūtīšanas atļaujas likumību. Eiropols reģistrē datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī šādas nosūtīšanas pamatojumu. Datu nosūtīšanu atļauj tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tādiem mērķiem, kādiem tie tika nosūtīti. Tas neattiecas uz tādu personas datu nosūtīšanu, kas nepieciešami Eiropolam izmeklēšanai.

6. Ja 1.punktā paredzētā nosūtīšana attiecas uz informāciju, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības, tā ir pieļaujama tikai, ciktāl pastāv vienošanās par konfidencialitāti starp Eiropolu un saņēmēju.

19. pants

Piekļuves tiesības

1. Katra persona, kura vēlas izmantot piekļuves tiesības datiem, kas attiecas uz šo personu un kas glabājas Eiropolā, vai arī vēlas pārbaudīt šādus datus, var bez maksas iesniegt pieprasījumu valsts kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles, un šī iestāde tūlīt paziņo Eiropolam un informē pieprasījuma iesniedzēju, ka atbildi viņš saņems tieši no Eiropola.

2. Pieteikums Eiropolam ir pilnībā jāizskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tas saņemts attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.

3. Personas piekļuves tiesības datiem, kas attiecas uz šo personu, vai tiesības pārbaudīt šādus datus izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts normatīviem aktiem, kurā šīs tiesības pieprasa, ņemot vērā šādus noteikumus:

Ja attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti paredz šādu datu nosūtīšanu, to neveic, ja atteikums ir nepieciešams, lai:

1) ļautu Eiropolam pareizi veikt savus pienākumus;

2) aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai novērstu noziedzīgos nodarījumus;

3) aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības;

šos apsvērumus nedrīkst neievērot to personu interesēs, uz ko attiecas informācijas nosūtīšana.

4. Tiesības nosūtīt informāciju saskaņā ar 3.punktu izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:

1) attiecībā uz datiem, kas ievadīti 8.pantā minētajā informācijas sistēmā, nevar pieņemt lēmumu nosūtīt šādus datus, ja vien dalībvalstij, kura datus ievadīja, un dalībvalstij, uz kuru tieši attiecas šādu datu nosūtīšana, vispirms nav bijusi iespēja paust savu nostāju, kas var ietvert arī atteikumu nosūtīt šos datus. Datus, ko drīkst nosūtīt, kā arī šādu datu nosūtīšanas noteikumus norāda dalībvalsts, kura datus ievadījusi;

2) attiecībā uz datiem, ko informācijas sistēmā ievadījis Eiropols, dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecas šādu datu nosūtīšana, vispirms ir jābūt iespējai paust savu nostāju, kas var ietvert atteikumu nosūtīt šos datus;

3) attiecībā uz datiem, kas ievadīti 10.pantā minētajos darba failos analīzes mērķiem, šādus datus nosūta tikai, ja Eiropols un analīzē iesaistītās dalībvalstis pieņem vienprātīgu lēmumu 10.panta 2.punkta nozīmē un ja dalībvalstis, kuras tieši skar šādu datu nosūtīšana, pieņem vienbalsīgu lēmumu.

Ja viena vai vairākas dalībvalstis vai Eiropols ir iebildušas pret attiecīgo datu nosūtīšanu, Eiropols attiecīgajai personai paziņo, ka ir veiktas pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.

5. Tiesības pārbaudīt informāciju izmanto saskaņā ar šādām procedūrām:

Ja piemērojamie valstu normatīvie akti neparedz noteikumus par datu nosūtīšanu vai vienkārša pārbaudes pieprasījuma gadījumā, Eiropols ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm veic pārbaudes un paziņo pieprasījuma iesniedzējam par to, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai šī persona ir vai nav zināma.

6. Atbildot uz pieprasījumu pārbaudīt vai piekļūt datiem, Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka viņš var pārsūdzēt lēmumu Apvienotajā uzraudzības iestādē, ja tas viņu neapmierina. Pieprasījuma iesniedzējs var arī nodot jautājumu izskatīšanai Apvienotajai uzraudzības iestādei, ja uz viņa pieprasījumu nav saņemta atbilde šajā pantā noteiktajos termiņos.

7. Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību 24.pantā minētajai Apvienotajai uzraudzības iestādei, tā pārbauda šo pārsūdzību.

Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu nosūtīšanu, kurus kāda dalībvalsts ir ievadījusi informācijas sistēmā, Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu saskaņā ar tās dalībvalsts normatīviem aktiem, kurā pieprasījums tika iesniegts. Apvienotā uzraudzības iestāde vispirms apspriežas ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, kura sniedza datus. Jebkura valsts iestāde veic nepieciešamās pārbaudes, jo īpaši, lai konstatētu, vai lēmums dot atteikumu tika pieņemts saskaņā ar šī panta 3.punktu un 4.punkta 1.apakšpunktu. Ja tas apstiprinās, lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem Apvienotā uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.

Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu nosūtīšanu, ko Eiropols ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba failos analīzes nolūkos, Apvienotā uzraudzības iestāde Eiropola vai dalībvalsts neatlaidīgu iebildumu gadījumā nedrīkst neievērot šādus iebildumus, ja vien lēmumu nepieņem ar divu trešdaļu tās biedru balsu vairākumu pēc Eiropola vai attiecīgās dalībvalsts uzklausīšanas. Ja šāda balsu vairākuma nav, Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, ko informācijas sistēmā ir ievadījusi kāda dalībvalsts, Apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka nepieciešamās pārbaudes ir veiktas precīzi un ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura datus ievadījusi. Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

Ja pārsūdzība attiecas uz tādu datu pārbaudi, ko Eiropols ir ievadījis informācijas sistēmā vai glabā darba failos analīzes nolūkos, Apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka nepieciešamās pārbaudes ir veicis Eiropols. Apvienotā uzraudzības iestāde paziņo pieprasījuma iesniedzējam, ka tā ir veikusi pārbaudi, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai viņš ir vai nav zināms.

8. Iepriekšminētie noteikumi mutatis mutandis attiecas uz neautomatizētajiem datiem, ko Eiropols glabā datu failos, tas ir, visiem strukturētiem personas datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.

20. pants

Datu labošana un dzēšana

1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko tam nosūtījušas trešās valstis vai iestādes, vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir kļūdaini, vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā ar šo Konvenciju, Eiropols šādus datus labo vai dzēš.

2. Ja datus, kas ir kļūdaini vai ir pretrunā šai Konvencijai, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, to pienākums ir šos datus labot vai dzēst sadarbībā ar Eiropolu. Ja kļūdaini dati tiek nosūtīti ar citiem piemērotiem līdzekļiem vai dalībvalstu nosūtītajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza nosūtīšana vai arī dati ir nosūtīti, pārkāpjot šīs Konvencijas noteikumus vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam tos nepareizi ievadot, saņemot vai glabājot, vai pārkāpjot šīs Konvencijas noteikumus, Eiropola pienākums ir tos labot vai dzēst sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3. 1. un 2.punktā minētajos gadījumos dalībvalstīs, kuras ir datu saņēmējas, par to nekavējoties informē. Saņēmējas dalībvalstis arī labo vai dzēš šos datus.

4. Jebkurai personai ir tiesības lūgt Eiropolu labot vai dzēst neprecīzus datus par šīm personām.

Eiropols informē pieprasījuma iesniedzēju, ka dati pa viņu ir izlaboti vai izdzēsti. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav apmierināts ar Eiropola atbildi vai arī viņš nesaņem atbildi trīs mēnešu laikā, viņš drīkst vērsties ar šo jautājumu pie Apvienotās uzraudzības iestādes.

21. pants

Datu failu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1. Eiropols glabā datus datu failos tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai. Nepieciešamību turpināt glabāt datus pārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Informācijas sistēmā glabāto datu pārskatīšanu un to dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citos Eiropola datu failos glabāto datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols trīs mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par glabāto datu pārskatīšanas termiņa beigām.

2. Pārskatīšanas laikā 1.punkta trešajā un ceturtajā teikumā minētās vienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, ja tas joprojām ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt glabāt datus, tos automātiski dzēš.

3. Personas datu, kas attiecas uz 10.panta 1.punkta 1.apakšpunkta 1.daļā minētajām personām, glabāšana nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Katrs termiņš sākas no jauna dienā, kad rodas gadījums, kas liek glabāt datus par konkrēto personu. Nepieciešamību turpināt glabāšanu pārskata katru gadu un šo pārskatu dokumentē.

4. Ja kāda dalībvalsts no saviem datu failiem dzēš datus, kas ir nosūtīti Eiropolam un glabājas citos Eiropola datu failos, tā attiecīgi informē Eiropolu. Šādos gadījumos Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, pamatojoties uz izlūkošanas datiem, kas ir plašāki, nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošie. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.

5. Dzēšanu neveic, ja tā kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.

22. pants

Datu labošana un glabāšana dokumentu failos

1. Ja atklājas, ka Eiropola glabātie dokumentu faili vai tajos iekļautie dati vairs nav nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai vai attiecīgā informācija kopumā ir pretrunā ar šo Konvenciju, dokumentu failus vai attiecīgos datus iznīcina. Dokumentu failus vai attiecīgos datus iezīmē kā neizmantojamus līdz to faktiskajai iznīcināšanai.

Iznīcināšanu nedrīkst veikt, ja ir pamats uzskatīt, ka citādi tiktu nodarīts kaitējums datu subjekta likumīgajām interesēm. Šādos gadījumos dokumentu failos ir jābūt tādai pašai atzīmei, kas aizliedz visu to izmantošanu.

2. Ja atklājas, ka Eiropola dokumentu failos esošie dati ir kļūdaini, Eiropola pienākums ir tos izlabot.

3. Jebkura persona, uz kuru attiecas Eiropola dokumentu faili, var izmantot tiesības pieprasīt Eiropolam labot vai iznīcināt dokumentu failus vai pievienot atzīmi. Piemēro 20.panta 4.punktu un 24.panta 2. un 7.punktu.

23. pants

Valsts uzraudzības iestāde

1. Katra dalībvalsts ieceļ valsts uzraudzības iestādi, kuras uzdevums ir saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem neatkarīgi uzraudzīt, vai ir pieļaujama attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, iegūšana un nosūtīšana Eiropolam, kā arī pārbaudīt, vai tādējādi netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajos nolūkos uzraudzības iestādei ir pieeja nacionālās vienības vai sakaru virsnieka telpās datiem, ko dalībvalsts ievadījusi informācijas sistēmā un indeksu sistēmā saskaņā ar attiecīgās valsts procedūrām.

Uzraudzības mērķiem valsts uzraudzības iestādēm ir pieeja to sakaru virsnieku, kas atrodas Eiropolā, birojiem un dokumentiem.

Turklāt saskaņā ar attiecīgajām valstu procedūrām valsts uzraudzības iestādes uzrauga nacionālo vienību darbības saskaņā ar 4.panta 4.punktu, kā arī sakaru virsnieku darbības saskaņā ar 5.panta 3.punkta 1. un 3.apakšpunktu un 5.panta 4. un 5.punktu, ciktāl šādas darbības ir būtiskas personas datu aizsardzībai.

2. Katrai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka ar viņu saistītu datu visa veida ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts iepazīšanās ar datiem ir likumīga.

Šīs tiesības var izmantot saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kuras valsts uzraudzības iestādei pieprasījums ir iesniegts.

24. pants

Apvienotā uzraudzības iestāde

1. Tiek izveidota neatkarīga Apvienotā uzraudzības iestāde, kuras uzdevums ir saskaņā ar šo Konvenciju pārskatīt Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka personu tiesības netiek pārkāptas, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus. Turklāt Apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga to datu pārsūtīšanas pieļaujamību, kuru izcelsme ir Eiropolā. Apvienoto uzraudzības iestādi veido ne vairāk kā divi locekļi vai pārstāvji (kuriem vajadzības gadījumā palīdz vietnieki) no katras valsts uzraudzības iestādes, par kuriem ir garantēts, ka tie ir neatkarīgi un ar vajadzīgajām iemaņām, un kurus dalībvalsts iecēlusi uz pieciem gadiem. Katrai delegācijai ir viena balss.

Apvienotā uzraudzības iestāde ieceļ priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

Veicot savus pienākumus, Apvienotās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādes no citām iestādēm.

2. Eiropolam jāpalīdz Apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. To darot, Eiropols, jo īpaši:

1) nosūta tās pieprasīto informāciju, dod pieeju visiem dokumentiem un dokumentu failiem, kā arī pieeju sistēmā glabātajiem datiem; un

2) jebkurā laikā ļauj tai brīvu pieeju savām telpām;

3) izpilda Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumus par pārsūdzībām saskaņā ar 19.panta 7.punkta un 20.panta 4.punkta noteikumiem.

3. Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta pārbaudīt jautājumus par tādu Eiropola darbību izpildi un interpretāciju, kas attiecas uz personas datu apstrādi un izmantošanu, pārbaudīt jautājumus par pārbaudēm, ko neatkarīgi veikušas dalībvalstu uzraudzības iestādes, vai par tiesībām uz informāciju, kā arī sastādīt saskaņotus ierosinājumus esošo problēmu kopīgai risināšanai.

4. Katrai personai ir tiesības lūgt Apvienoto uzraudzības iestādi nodrošināt, ka Eiropols vāc, glabā, apstrādā un izmanto personas datus likumīgi un precīzi.

5. Ja Apvienotā uzraudzības iestāde pamana šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumus, glabājot, apstrādājot vai izmantojot personas datus, tā iesniedz visas sūdzības, ko tā uzskata par nepieciešamām, Eiropola direktoram un lūdz viņu sniegt atbildi tās noteiktajā termiņā.

Direktors informē Vadības padomi par visu procedūru. Ja rodas sarežģījumi, Apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Vadības padomei.

6. Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sastāda darbības pārskatus. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru tos nosūta Padomei; Vadības padomei vispirms ir iespēja sniegt atzinumu, ko pievieno pārskatiem.

Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu publicēt vai nepublicēt darbības pārskatu un, ja tā pieņem lēmumu publicēt, nosaka, kā tas ir jāpublicē.

7. Apvienotā uzraudzības iestāde ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina savu reglamentu, ko iesniedz Padomei vienbalsīgai apstiprināšanai. Tā izveido komiteju, kuras sastāvā ir viens kvalificēts pārstāvis no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas uzdevums ir pārbaudīt 19.panta 7.punktā un 20.panta 4.punktā minētās pārsūdzības ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem. Ja puses to lūdz, komiteja tās uzklausa, palīdzot pušu padomdevējiem, ja tās to vēlas. Šajā sakarā pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz visām attiecīgajām pusēm.

8. Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas.

9. Ar Apvienoto uzraudzības iestādi konsultējas par tās budžetu. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

10. Uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura pienākumus nosaka reglaments.

25. pants

Datu drošība

1. Eiropols veic nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Konvencijas izpildi. Pasākumi tiek veikti tikai tad, ja ar tiem saistītās pūles ir proporcionālas mērķim, kuru sasniegšanai tie ir paredzēti saistībā ar aizsardzību.

2. Attiecībā uz automātisko datu apstrādi Eiropolā katra dalībvalsts un Eiropols veic pasākumus, kas paredzēti, lai:

1) liegtu nepilnvarotām personām pieeju datu apstrādes aprīkojumam, ko izmanto personas datu apstrādei (aprīkojuma pieejamības kontrole);

2) novērstu neatļautu datu nesēju lasīšanu, kopēšanu, mainīšanu vai dzēšanu (datu nesēju kontrole);

3) novērstu neatļautu datu ievadīšanu un neatļautu noglabāto personas datu pārbaudi, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

4) novērstu automatizēto datu apstrādes sistēmu izmantošanu nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikāciju iekārtas (lietotāju kontrole);

5) nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot automatizēto datu apstrādes sistēmu, ir pieeja tikai tiem datiem, uz ko attiecas viņu pieejamības pilnvara (datu pieejamības kontrole);

6) nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kurām iestādēm personas datus var nosūtīt, izmantojot datu komunikāciju iekārtas (komunikācijas kontrole);

7) nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un konstatēt, kuri personas dati ir ievadīti automātiskajā datu apstrādes sistēmā, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievadīšanas kontrole);

8) novērstu neatļautu personas datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu to nosūtīšanas laikā vai datu nesēja pārvietošanas laikā (pārvietošanas kontrole);

9) nodrošinātu, ka uzstādītās sistēmas traucējumu gadījumā var nekavējoties atjaunot (atjaunošana);

10) nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, ka par kļūdu parādīšanos darbībās tiek nekavējoties ziņots (drošums) un glabātos datus nevar bojāt sistēmas disfunkcija (integritāte).

V sadaļa

TIESISKAIS STATUSS, ORGANIZĀCIJA UN FINANŠU NOTEIKUMI

26. pants

Juridiskā rīcībspēja

1. Eiropols ir juridiska persona.

2. Eiropolam katrā dalībvalstī ir visplašākā juridiskā un līgumiskā rīcībspēja, kas ir pieejama juridiskajām personām saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

Eiropols, jo īpaši, var pirkt un pārdot kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.

3. Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes līgumu ar Nīderlandes Karalisti un slēgt ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē nepieciešamās konfidencialitātes vienošanās saskaņā ar 18.panta 6.punktu, kā arī slēgt citas vienošanās saskaņā ar noteikumiem, ko Padome ar vienbalsīgu lēmumu ir noteikusi, pamatojoties uz šo Konvenciju un Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

27. pants

Eiropola struktūras

Eiropola struktūras ir:

1) Vadības padome;

2) direktors;

3) finanšu kontrolieris;

4) finanšu komiteja.

28. pants

Vadības padome

1. Eiropolam ir Vadības padome. Vadības padome:

1) piedalās Eiropola mērķu paplašināšanā (2.panta 2.punkts);

2) ar vienbalsīgu lēmumu nosaka sakaru virsnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Eiropolu (5.pants);

3) pieņem vienbalsīgu lēmumu par sakaru virsnieku skaitu, ko dalībvalstis var sūtīt uz Eiropolu (5.pants);

4) sagatavo īstenošanas noteikumus par datu failiem (10.pants);

5) piedalās noteikumu pieņemšanā par Eiropola attiecībām ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta nozīmē (10., 18. un 42.pants);

6) pieņem vienbalsīgu lēmumu par indeksu sistēmas uzbūvi (11.pants);

7) ar divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprina pavēles par datu failu izveidi (12.pants);

8) var sniegt atzinumu par Apvienotās uzraudzības iestādes atsauksmēm un ziņojumiem (24.pants);

9) izvērtē problēmas, par kurām norāda Apvienotā uzraudzības iestāde (24.panta 5.punkts);

10) pieņem lēmumu par detalizētu procedūru, lai pārbaudītu datu ieguves likumību no informācijas sistēmas (16.pants);

11) piedalās direktora un direktora vietnieku iecelšanā un atlaišanā (29.pants);

12) uzrauga pareizu direktora pienākumu veikšanu (7. un 29.pants);

13) piedalās personāla nolikuma apstiprināšanā (30.pants);

14) piedalās konfidencialitātes vienošanos sagatavošanā un noteikumu apstiprināšanā par konfidencialitātes aizsardzību (18. un 31.pants);

15) piedalās budžeta sastādīšanā, ieskaitot štatu plānu, revīziju un norēķinu, kas jāiesniedz direktoram (35. un 36.pants);

16) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina piecu gadu finansu plānu (35.pants);

17) ar vienbalsīgu lēmumu ieceļ finansu kontrolieri un pārskata tā pienākumu pildīšanu (35.pants);

18) piedalās finansu noteikumu apstiprināšanā (35.pants);

19) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina mītnes nolīguma noslēgšanu (37.pants);

20) ar vienbalsīgu lēmumu apstiprina noteikumus par Eiropola amatpersonu drošības atļaujām;

21) pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu strīdos starp kādu dalībvalsti un Eiropolu vai starp dalībvalstīm attiecībā uz kompensācijām, ko maksā saskaņā ar atbildību par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi (38.pants);

22) piedalās visos šīs Konvencijas grozījumos (43.pants);

23) ir atbildīga par citiem uzdevumiem, ko tai uzticējusi Padome, īpaši noteikumos par šīs Konvencijas izpildi.

2. Vadības padomē ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Katram Vadības padomes loceklim ir viena balss.

3. Katru Vadības padomes locekli var pārstāvēt vietnieks; pilntiesīga locekļa prombūtnē vietnieks var īstenot tiesības balsot.

4. Eiropas Kopienu Komisiju aicina apmeklēt Vadības padomes sanāksmes bez tiesībām balsot. Tomēr Vadības padome var pieņemt lēmumu sanākt bez Komisijas pārstāvja.

5. Attiecīgo dalībvalstu ekspertiem ir tiesības pavadīt Vadības padomes locekļus vai vietniekus un sniegt viņiem padomus tās sanāksmēs.

6. Vadības padomes priekšsēdētājs ir tās dalībvalsts pārstāvis, kura ir Padomes prezidējošā valsts.

7. Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem savu reglamentu.

8. Atturēšanās nekavē Vadības padomi pieņemt lēmumus, kas jāpieņem vienbalsīgi.

9. Vadības padome sanāk vismaz divas reizes gadā.

10. Vadības padome katru gadu vienbalsīgi pieņem:

1) vispārējo ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā;

2) ziņojumu par Eiropola turpmākām darbībām, ņemot vērā dalībvalstu prasības un Eiropola budžeta un personāla saistības.

Šos ziņojumus iesniedz Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru.

29. pants

Direktors

1. Eiropolu vada direktors, kuru uz četriem gadiem ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt ieceļ Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru pēc atzinuma saņemšanas no Vadības padomes.

2. Direktoram palīdz vairāki direktora vietnieki, kā to nosaka Padome un kurus ieceļ uz četriem gadiem ar iespēju šo termiņu vienreiz pagarināt saskaņā ar 1.punktā paredzēto procedūru. Viņu pienākumus sīkāk nosaka direktors.

3. Direktors ir atbildīgs par:

1) Eiropolam uzticēto uzdevumu veikšanu;

2) ikdienas vadību;

3) personāla vadību;

4) Vadības padomes lēmumu pareizu sagatavošanu un izpildi;

5) budžeta projekta, štatu plāna projekta un piecu gadu finansu plāna projekta sagatavošanu un Eiropola budžeta izpildi;

6) citiem pienākumiem, ko viņam uztic šī Konvencija vai Vadības padome.

4. Direktors atskaitās Vadības padomei par savu pienākumu veikšanu. Viņš apmeklē Vadības padomes sanāksmes.

5. Direktors ir Eiropola likumīgais pārstāvis.

6. Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru un ar divu trešdaļu dalībvalstu balsu vairākumu pēc tam, kad saņemts Vadības padomes atzinums.

7. Neskatoties uz 1. un 2.punktu, pirmais amata pilnvaru laiks pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā ir pieci gadi direktoram, četri gadi viņa pirmajam vietniekam un trīs gadi otrajam direktora vietniekam.

30. pants

Personāls

1. Direktors, direktora vietnieki un Eiropola darbinieki savā darbībā ievēro Eiropola mērķus un uzdevumus un nepilda vai nemeklē rīkojumus no valdībām, iestādēm, organizācijām vai personām, kas neietilpst Eiropolā, ja vien šajā Konvencijā nav noteikts citādi un neskarot Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

2. Direktors ir atbildīgs par direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem. Viņš pieņem darbā un atlaiž darbiniekus. Izvēloties darbiniekus, papildus personas piemērotībai un profesionālajai kvalifikācijai viņš ņem vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstošu visu dalībvalstu pilsoņu un visu Eiropas Savienības oficiālo valodu pārstāvību.

3. Detalizētus noteikumus nosaka personāla nolikumā, ko Padome pēc Vadības padomes atzinuma saņemšanas ar vienbalsīgu lēmumu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru.

31. pants

Konfidencialitāte

1. Eiropols un dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības un ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis, pamatojoties uz šo Konvenciju. Šajā nolūkā Padome ar vienbalsīgu lēmumu pieņem attiecīgus noteikumus par konfidencialitāti, ko sagatavojusi Vadības padome un iesniegusi Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru.

2. Ja Eiropols ir uzticējis personām sensitīvu darbību, dalībvalstis pēc Eiropola direktora pieprasījuma apņemas sarīkot savu pilsoņu drošības pārbaudi, ko veic saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, un sniegt šajā sakarā cita citai savstarpēju palīdzību. Attiecīgā iestāde atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem informē Eiropolu tikai par drošības pārbaudes rezultātiem, kas Eiropolam ir saistoši.

3. Katra dalībvalsts un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tām personām, kuras ir īpaši apmācītas un izgājušas drošības pārbaudi.

32. pants

Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti

1. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām.

2. Eiropola struktūrām, to locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sakaru virsniekiem, kā arī visām citām personām, uz kurām attiecas pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums neatklāt faktus vai informāciju, ko tās uzzinājušas, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, nepilnvarotām personām vai sabiedrībai. Tas neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas ir pārāk nebūtiski, lai vajadzētu ievērot konfidencialitāti. Pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai pēc darbību izbeigšanas. Par konkrētajiem pirmajā teikumā noteiktajiem pienākumiem informē Eiropols un brīdina par visu pārkāpumu juridiskajām sekām; šādu paziņojumu reģistrē rakstiski.

3. Eiropola struktūras, to locekļi, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sakaru virsnieki, kā arī personas, uz kurām attiecas 2.punktā noteiktais pienākums, nedrīkst sniegt liecības tiesā vai ārpus tiesas vai izdarīt paziņojumus par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko tās uzzina, pildot pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai, ja liecība jāsniedz pašam direktoram, Vadības padomi.

Direktors vai Vadības padome, atkarībā no gadījuma, uzsāk sarunas ar tiesu iestādi vai kādu citu kompetentu iestādi, lai veiktu nepieciešamos pasākumus atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem, ko piemēro iestādei, ar kuru uzsāk sarunas; šādus pasākumus var veikt, lai precizētu liecināšanas procedūras, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ar noteikumu, ka attiecīgās valsts normatīvie akti to atļauj, lai atteiktos izdarīt paziņojumus par datiem, ciktāl tas ir svarīgi Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.

Ja kādas dalībvalsts normatīvie akti paredz tiesības atteikties liecināt, personām, kuras ir lūgtas sniegt liecību, ir jāsaņem tam atļauja. Atļauju piešķir direktors, bet attiecībā uz liecību, ko jāsniedz direktoram, Vadības padome. Ja sakaru virsniekam lūdz sniegt liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju sniedz pēc tam, kad ir panākta vienošanās ar dalībvalsti, kura ir atbildīga par attiecīgo sakaru virsnieku.

Turklāt, ja pastāv iespēja, ka pierādījumi skar informāciju un zināšanas, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas skaidri ir saistīta ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.

Atļauju sniegt liecību var atteikt tikai, ciktāl tas ir nepieciešams, lai aizsargātu primārās Eiropola vai dalībvalsts vai dalībvalstu intereses, kuras ir jāaizsargā.

Šo pienākumu piemēro pat pēc atcelšanas no amata, atbrīvošanas no darba vai darbību izbeigšanas.

4. Katra dalībvalsts visus pārkāpumus attiecībā uz pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, kas noteikts 2. un 3.punktā, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumu, ko uzliek tās normatīvie akti par dienesta vai profesionālajiem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību.

Vajadzības gadījumā katra dalībvalsts vēlākais šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienā ievieš normatīvos aktus vai noteikumus, kas ir nepieciešami, lai ierosinātu lietu par 2. un 3.punktā minētajiem pienākuma ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti pārkāpumiem. Tā nodrošina, ka attiecīgie normatīvie akti un noteikumi attiecas arī uz attiecīgās valsts darbiniekiem, kas sazinās ar Eiropolu, veicot savu darbu.

33. pants

Valodas

1. Vadības padomei iesniegtos ziņojumus, kā arī citus dokumentus iesniedz visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās; Vadības padomes darba valodas ir Eiropas Savienības oficiālās valodas.

2. Eiropola darbā nepieciešamos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas centrs.

34. pants

Informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam

1. Padomes prezidējošā valsts katru gadu nosūta īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam par Eiropola darbu. Ar Eiropas Parlamentu apspriežas, ja šo Konvenciju groza.

2. Padomes prezidējošā valsts vai tās iecelts pārstāvis attiecībā uz Eiropas Parlamentu ņem vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.

3. Šajā pantā noteiktie pienākumi neierobežo valstu parlamentu tiesības, Līguma par Eiropas Savienību K6.pantu un vispārējos principus, ko piemēro attiecībās ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

35. pants

Budžets

1. Tiek sastādītas visu Eiropola ienākumu un izdevumu tāmes, ieskaitot Apvienotās uzraudzības iestādes un saskaņā ar 22.pantu izveidotā sekretariāta izmaksas katram finansu gadam un šīs pozīcijas tiek iekļautas budžetā; štatu sarakstu pievieno budžetam. Finanšu gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

Kopā ar budžetu sastāda piecu gadu finansu plānu.

2. Budžetu finansē no dalībvalstu iemaksām un citiem ieņēmumiem. Katras dalībvalsts finansiālās iemaksas nosaka saskaņā ar iekšzemes kopprodukta attiecību pret dalībvalstu iekšzemes kopproduktu kopsummu par gadu pirms tā, par kuru sastāda budžetu. Šajā punktā "iekšzemes kopprodukts" ir iekšzemes kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989.gada 13.februāra Direktīvu 89/130/EEC, Euratom, par to, kā saskaņojama iekšzemes kopprodukta apkopošana tirgus cenās.

3. Vēlākais līdz katra gada 31.martam direktors sastāda budžeta projektu un štatu plāna projektu nākamajam finansu gadam un pēc pārbaudes Finansu komitejā iesniedz tos Vadības padomei kopā ar piecu gadu finansu plāna projektu.

4. Vadības padome pieņem lēmumu par piecu gadu finansu plānu. Lēmumu pieņem vienbalsīgi.

5. Pēc Vadības padomes atzinuma saņemšanas Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru apstiprina Eiropola budžetu vēlākais līdz tā gada 30.jūnijam, kas ir pirms attiecīgā finansu gada. Lēmumu pieņem vienbalsīgi. Padomes apstiprinātais budžets uzliek pienākumu katrai dalībvalstij nekavējoties izdarīt tās attiecīgās iemaksas.

6. Direktors izpilda budžetu saskaņā ar 9.punktā paredzētajiem finansu noteikumiem.

7. Saistību pārraudzību, izdevumu izmaksāšanu un ienākumu konstatēšanu un iekasēšanu veic kādas dalībvalsts oficiālas revīzijas iestādes finansu kontrolieris, kuru ieceļ Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu un kurai tam ir jāatskaitās. Finansu noteikumos var paredzēt paveiktā pārraudzību, ko veic finansu kontrolieris dažu ienākumu vai izdevumu pozīciju gadījumā.

8. Finansu komiteju veido viens budžeta pārstāvis no katras dalībvalsts. Tās uzdevums ir sagatavot apspriedes par budžeta un finanšu jautājumiem.

9. Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru ar vienbalsīgu lēmumu pieņem finansu noteikumus, jo īpaši, norādot detalizētas normas par budžeta sastādīšanu, grozīšanu un izpildi un tā izpildes pārraudzību, kā arī par dalībvalstu iemaksu izdarīšanas veidu.

36. pants

Revīzija

1. Uz pārskatiem par visiem ienākumiem un izdevumiem, kas iekļauti budžetā kopā ar bilanci, kurā norādīti Eiropola aktīvi un pasīvi, attiecas ikgadēja revīzija saskaņā ar finansu noteikumiem. Šajā nolūkā direktors iesniedz ziņojumu par gada pārskatu vēlākais līdz nākamā gada līdz 31.maijam.

2. Revīziju veic apvienotā revīzijas komiteja, kas sastāv no trīs locekļiem, kurus ieceļ Eiropas Kopienu Revīzijas palāta pēc tās priekšsēdētāja ieteikuma. Komitejas locekļu amata pilnvaru laiks ir trīs gadi; komitejas locekļi mainās tā, lai katru gadu nomainītu vienu komitejas locekli, kurš revīzijas komitejā bijis trīs gadus. Neatkarīgi no otrā teikuma noteikumiem amata pilnvaru laiks tam komitejas loceklim, kurš pēc lozēšanas:

- ir pirmais, ir divi gadi,

- ir otrais, ir trīs gadi,

- ir trešais, ir četri gadi

sākotnējā apvienotās revīzijas komisijas sastāvā pēc Eiropola darbības sākuma.

Visus revīzijas radītos izdevumus iekasē no budžeta, kas noteikts 35.pantā.

3. Apvienotā revīzijas komiteja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru iesniedz Padomei revīzijas ziņojumu par gada pārskatu; pirms tam direktoram un finansu kontrolierim ir iespēja paust atzinumu par revīzijas ziņojumu un ziņojumu apspriež Vadības padomē.

4. Eiropola direktors sniedz apvienotās revīzijas komitejas locekļiem visu informāciju un palīdzību, kas tiem ir nepieciešama to pienākumu veikšanai.

5. Lēmumu par direktoram izsniedzamo norēķinu attiecībā uz budžeta izpildi attiecīgajā finansu gadā pieņem Padome pēc ziņojuma par gada pārskatiem pārbaudes.

6. Detalizētas normas revīzijas veikšanai nosaka finansu noteikumos.

37. pants

Mītnes līgums

Nepieciešamos noteikumus par Eiropolam piešķiramajām telpām mītnes valstī, iekārtām, kas attiecīgajai valstij jādara pieejamas, kā arī konkrētos noteikumus, kas piemērojami Eiropola mītnes valstī Eiropola struktūru locekļiem, direktora vietniekiem, darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, ko noslēdz pēc vienbalsīga Vadības padomes apstiprinājuma saņemšanas.

VI sadaļa

ATBILDĪBA UN TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

38. pants

Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi

1. Katra dalībvalsts ir atbildīga, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, par visiem zaudējumiem, kas nodarīti personai juridisku vai faktisku kļūdu dēļ datos, ko glabā vai apstrādā Eiropolā. Tikai tai dalībvalstij, kurā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, ir jākompensē cietušajai pusei, kura griežas attiecīgajā tiesā, kurai saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts normatīvajiem aktiem ir jurisdikcija. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka cita dalībvalsts ir nosūtījusi neprecīzus datus, lai izvairītos no atbildības saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vis-a-vis cietušo pusi.

2. Ja šīs juridiskās vai faktiskās kļūdas notiek nepareizi nosūtītu datu dēļ vai tāpēc, ka nav ievēroti šajā Konvencijā noteiktie pienākumi no vienas vai vairāku dalībvalstu puses, vai arī Eiropolam veicot neatļautu vai nepareizu datu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai konkrētajai dalībvalstij ir pienākums pēc pieprasījuma atmaksāt summu, kas samaksāta kā kompensācija, ja vien datus nav izmantojusi dalībvalsts, kuras teritorijā tika nodarīti zaudējumi, pārkāpjot šo Konvenciju.

3. Ar visiem strīdiem starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu vai citu dalībvalsti par principiem vai maksājuma summu griežas Vadības padomē, kas izšķir jautājumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

39. pants

Cita atbildība

1. Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē likumi, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Eiropolam ir pienākums, neatkarīgi no saistībām saskaņā ar 38. pantu, atlīdzināt visus zaudējumus, kas radušies tā struktūrām, direktora vietniekiem vai darbiniekiem kļūdoties to pienākumu izpildes gaitā, ciktāl viņus var vainot zaudējumu radīšanā un neatkarīgi no atšķirīgajām dalībvalstu normatīvajos aktos paredzētajām zaudējumu atlīdzības pieprasījuma procedūrām.

3. Cietušajai pusei ir tiesības pieprasīt, lai Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.

4. Tās dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus par šajā pantā minēto Eiropola atbildību, nosaka saskaņā ar atbilstošajiem noteikumiem 1968.gada 27.septembra Briseles konvencijā par jurisdikciju un tiesu spriedumu izpildi civilajos un tirdzniecības jautājumos, kurā vēlāk izdarīti grozījumi ar Pievienošanās līgumiem.

40. pants

Strīdu izšķiršana

1. Strīdus starp dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu vispirms apspriež Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto kārtību nolūkā panākt risinājumu.

2. Ja šādus strīdus neizšķir sešu mēnešu laikā, dalībvalstis, kuras ir strīdā iesaistītās puses, ar savstarpēju vienošanos pieņem lēmumu par noteikumiem, saskaņā ar kuriem tos izšķir.

3. Noteikumi par pārsūdzībām, kas minēti noteikumos par nodarbinātības nosacījumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu pagaidu darbiniekiem un palīgdarbiniekiem mutatis mutandis attiecas uz Eiropola darbiniekiem.

41. pants

Privilēģijas un imunitāte

1. Eiropolam, tā struktūru locekļiem, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem ir visas privilēģijas un imunitāte, kas ir nepieciešama to pienākumu veikšanai saskaņā ar protokolu, kas nosaka visām dalībvalstīm piemērojamos noteikumus.

2. Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis vienojas par tādiem pašiem nosacījumiem, ka no citām dalībvalstīm nosūtītajiem sakaru virsniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir visas privilēģijas un imunitāte, kas ir nepieciešama pareizai Eiropola sakaru virsnieka pienākumu veikšanai.

3. 1.punktā minēto protokolu apstiprina Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru, un dalībvalstis - saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām prasībām.

VII sadaļa

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Attiecības ar trešajām valstīm un iestādēm

1. Ciktāl tas ir būtiski 3.pantā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols izveido un uztur sadarbības attiecības ar trešajām iestādēm 10.panta 4.punkta 1. līdz 3.apakšpunkta nozīmē. Vadības padome ar vienbalsīgu lēmumu izstrādā noteikumus, kas regulē šādas attiecības. Šis noteikums neierobežo 10.panta 4. un 5.punktu un 18.panta 2.punktu; personas datu apmaiņa notiek tikai saskaņā ar šīs Konvencijas II līdz IV sadaļas noteikumiem.

2. Ciktāl tas nepieciešams 3.pantā minēto pienākumu veikšanai, Eiropols var arī izveidot un uzturēt attiecības ar trešajām valstīm un iestādēm 10.panta 4.punkta 4.,5., 6. un 7.apakšpunktu nozīmē. Padome, saņēmusi Vadības padomes atzinumu, ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru izstrādā noteikumus, kas regulē pirmajā teikumā minētās attiecības. 1.punkta trešo teikumu piemēro mutatis mutandis.

43. pants

Konvencijas grozījumi

1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru Padome, pēc kādas dalībvalsts priekšlikuma un apspriedusies ar Vadības padomi, pieņem vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību K1.panta 9.punktu par visiem šīs Konvencijas grozījumiem, ko tā iesaka dalībvalstīm apstiprināšanai saskaņā ar to atbilstošajām konstitucionālajām prasībām.

2. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šīs Konvencijas 45.panta 2.punktu.

3. Tomēr Padome ar vienbalsīgu lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzēto procedūru pēc kādas dalībvalsts ierosmes un pēc tam, kad Vadības padome jautājumu ir apspriedusi, var nolemt grozīt vai papildināt pielikumā esošās noziedzīgo nodarījumu veidu definīcijas. Turklāt tā var ieviest jaunas definīcijas pielikumā uzskaitītajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem.

4. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm grozījumu spēkā stāšanās datumu.

44. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo Konvenciju atrunas nav pieļaujamas.

45. pants

Konvencijas stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis paziņo depozitārijam par konstitucionālo prasību izpildi šīs Konvencijas pieņemšanai.

3. Šī Konvencija stājas spēkā pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc 2.punktā minētā tās dalībvalsts paziņojuma, kas, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts dienā, kad Padome apstiprināja aktu par šīs Konvencijas pieņemšanu, pēdējā izpilda šo formalitāti.

4. Neierobežojot 2.punktu, Eiropols neuzsāk darbības saskaņā ar šo Konvenciju, kamēr nestājas spēkā pēdējie akti, kas paredzēti 5.panta 7.punktā, 10.panta 1.punktā, 24.panta 7.punktā, 30.panta 3.punktā, 31.panta 1.punktā, 35.panta 9.punktā un 41.panta 1. un 2.punktā.

5. Kad Eiropols uzsāk savu darbību, beidzas Eiropola narkotiku vienības darbība atbilstoši 1995.gada 10.marta kopīgai rīcībai attiecībā uz Eiropola narkotiku vienību. Tajā pašā laikā viss no Eiropola narkotiku vienības kopīgā budžeta finansētais aprīkojums, ko izveidojusi vai ražojusi Eiropola narkotiku vienība, vai ko mītnes valsts bez maksas nodevusi Eiropola narkotiku vienības rīcībā pastāvīgai lietošanai kopā ar vienības visiem arhīviem un neatkarīgi vadītiem datu failiem, kļūst par Eiropola īpašumu.

6. Kad Padome ir apstiprinājusi aktu par šīs Konvencijas pieņemšanu, dalībvalstis atsevišķi vai kopā saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem veic visus sagatavošanās pasākumus, kas ir nepieciešami Eiropola darbības uzsākšanai.

46. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Šai Konvencijai var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs Konvencijas teksts, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, pievienojošās valsts valodā ir autentisks.

3. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.

4. Šī Konvencija attiecībā uz visām valstīm, kuras tai pievienojas, stājas spēkā pirmajā nākamā mēneša dienā trīs mēnešus pēc tās pievienošanās dokumenta deponēšanas dienas vai Konvencijas spēkā stāšanās dienā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā termiņa beigās.

47. pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šīs Konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Izdevumā ziņojumus, dokumentus vai paziņojumus attiecībā uz šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Parakstīta Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada divdesmit sestajā jūlijā, vienā eksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāra arhīvos, kurš nosūta apliecinātu kopiju katrai dalībvalstij.

Pielikums

Saskaņā ar 2.pantu

Citu tādu smagu starptautisku noziegumu saraksts, ar kuriem Eiropols varētu nodarboties papildus 2.panta 2.punktā jau minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saskaņā ar 2.panta 1.punktā minētajiem Eiropola mērķiem

Noziegumi pret dzīvību, veselību vai personas brīvību:

- slepkavība, smagi miesas bojājumi

- cilvēku orgānu un audu nelegāla tirdzniecība

- personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana

- rasisms un ksenofobija

Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu vai sabiedrisko īpašumu, ieskaitot krāpšanu:

- organizēta laupīšana

- kultūras priekšmetu, ieskaitot senlietu un mākslas darbu, nelegāla aprite

- krāpšana

- bandītisms un izspiešana

- viltošana un pirātiska ražošana

- administratīvu dokumentu viltošana un to aprite

- naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana

- datornoziegumi

- korupcija

Nelegāla tirdzniecība un kaitējums videi:

- ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelegāla aprite

- apdraudēto dzīvnieku sugu nelegāla aprite

- apdraudēto augu sugu un pasugu nelegāla aprite

- noziedzīgi nodarījumi pret vidi

- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelegāla aprite

Turklāt, saskaņā ar 2.panta 2.punktu, akts, ar kuru Eiropolam uztic nodarboties ar kādu no iepriekšminētajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem, norāda, ka Eiropola kompetencē ir arī ar to saistītā nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšana un saistītie noziedzīgie nodarījumi.

Attiecībā uz 2.panta 2.punktā minētajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem šīs Konvencijas nolūkos:

- "ar kodolmateriāliem un radioaktīvajām vielām saistīts noziegums" ir noziedzīgs nodarījums, kas ir minēts Konvencijas par kodolmateriālu fizisko aizsardzību 7.panta 1.punktā, kas parakstīta Vīnē un Ņujorkā 1980.gada 3.martā un attiecas uz kodolmateriāliem un/vai radioaktīvajām vielām, kas noteiktas Euratom dibināšanas līguma 197. pantā un 1980.gada 15.jūlija Direktīvā 80/836, Euratom;

- "nelegāla imigrantu kontrabanda" ir darbības, kas ir ar nolūku paredzētas, lai finansiāla ieguvuma dēļ veicinātu iebraukšanu, uzturēšanos vai nodarbinātību Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, pārkāpjot dalībvalstīs piemērotos noteikumus un nosacījumus,

- "cilvēku tirdzniecība" ir personas pakļaušanu reālai un nelegālai citu personu varai, izmantojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli vai atkarību, lai izmantotu prostitūcijā, seksuāli izmantotu nepilngadīgos vai veiktu seksuālu vardarbību pret nepilngadīgajiem vai tirgotos ar pamestiem bērniem,

- "ar transportlīdzekļiem saistīti noziegumi" ir transportlīdzekļu, kravas automobiļu, puspiekabju, kravas automobiļu vai puspiekabju kravu, autobusu, motociklu, dzīvojamo piekabju un lauksaimniecības mašīnu, celtniecības mašīnu un šādu transportlīdzekļu detaļu zādzības vai piesavināšanās, kā arī šādu priekšmetu saņemšana un slēpšana,

- "nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana" ir noziedzīgi nodarījumi, kas uzskaitīti Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 6.panta 1. līdz 3.punktā, kas parakstīta 1990.gada 8.novembrī Strasbūrā;

2.pantā un šajā pielikumā minētos noziedzīgo nodarījumu veidus novērtē kompetentas valsts iestādes saskaņā ar to dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kurās tās darbojas.